Likumprojekts

Fizisko personu saimnieciskās darbības likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt fizisko personu saimnieciskās darbības veikšanas un fizisko personu saimnieciskās darbības veicēju tiesiskā statusa pamatnoteikumus.

2.pants. Fizisko personu saimnieciskā darbība

Fizisko personu saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.

3.pants. Fizisko personu saimnieciskās darbības subjekts

(1) Fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir pašnodarbinātais.

(2) Pašnodarbinātais ir individuālais komersants, profesionālās darbības veicējs vai sīkuzņēmējs (cita fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību).

4.pants. Fizisko personu saimniecisko darbību regulējošie normatīvie akti

Pašnodarbinātā darbību regulē šis likums un citi normatīvie akti.

5.pants. Pašnodarbinātā pienākums reģistrēties

(1) Pašnodarbinātais, izņemot individuālo komersantu, piesaka sevi reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā atbilstoši kārtībai, kāda noteikta nodokļu maksātāju reģistrācijai.

(2) Fizisko personu saimnieciskās darbības izbeigšanai pašnodarbinātais, izņemot individuālo komersantu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra.

6.pants. Fizisko personu saimnieciskās darbības ierobežojumi

Normatīvajos aktos var būt noteikta atsevišķu veidu saimnieciskā darbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) vai arī kuru drīkst veikt pašnodarbinātais atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

7.pants. Pašnodarbinātā tiesības nodarbināt citas fiziskās personas

Pašnodarbinātais ir tiesīgs nodarbināt citas fiziskās personas darba tiesiskās attiecības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

8.pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums

(1) Aizliegta atšķirīga attieksme pret fizisko personu, kura veic saimniecisko darbību kā pašnodarbinātais, atkarībā no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

(2) Atšķirīga attieksme atkarībā no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja tā ir objektīvi pamatota ar attiecīgās saimnieciskās darbības veikšanas raksturu un samērīga ar tās rezultātā sasniedzamo tiesisko mērķi.

(3) Ja strīda gadījumā pašnodarbinātais norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no šā panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem, atbildētājam ir pienākums pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar kādu no šā panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem vai tie ir attiecīgās saimnieciskās darbības veikšanas objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

(4) Šajā likumā lietotais termins "diskriminācija" un tās veidi atbilst Darba likuma 29.pantā lietotajiem terminiem.

(5) Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, pašnodarbinātajam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2000.gada 29.jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

2) Padomes 2000.gada 27.novembra Direktīvas 2000/78/EK, kas nosaka kopēju sistēmu vienādai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra Direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem.

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

“Fizisko personu saimnieciskās darbības likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd fizisko personu saimniecisko darbību regulē likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu” un citi normatīvie akti, taču tajos ietvertais normatīvais regulējums ir novecojis un neatbilst šā brīža tiesiskajai un ekonomiskajai situācijai. Turklāt pašlaik normatīvajos aktos tiek lietota plaša un neviennozīmīga terminoloģija attiecībā uz fiziskajām personām, kuras veic sistemātisku, patstāvīgu darbību par atlīdzību, t.i., saimniecisko darbību. Terminoloģijas pretrunu novēršanai likumprojektā tiek paredzēts noteikt, ka visas fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, ir pašnodarbinātie (individuālie komersanti, profesionālās darbības veicēji un sīkuzņēmēji).

Otrs likuma nepieciešamības iemesls ir apstāklis, ka atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumu 4.punktam Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kurā noteikts individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmākais statuss. Šo uzdevumu iespējams izpildīt tikai vienlaikus sagatavojot arī jaunu tiesisko regulējumu individuālā darba veicējiem, jo gan vienu, gan otru jautājumu šobrīd regulē viens likums.

Ņemot vērā minēto, vienotā paketē ir sagatavots šis likumprojekts, Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma projekts un citi likumprojekti, savukārt, Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma projekta pārejas noteikumos paredzēts, ka likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu” spēku zaudē 2010.gada 1.jūlijā .

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta ietvaros tiek risināti jautājumi saistībā ar Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu, ieviešot efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu atšķirīgas attieksmes pārkāpuma gadījumā, nosakot vienādas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesiju jautājumos, kā arī risinot citus jautājumus saistībā ar atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

Saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 10. pantā noteikto principu dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu no šī līguma izrietošo pienākumu izpildi. Kopienu tiesa šo normu tulkojusi tādējādi, ka dalībvalstīm ir pienākums īstenot direktīvu efektīvu ieviešanu. Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšana likumprojektā nodrošinās Latvijas Republikas saistību izpildi pret Eiropas Savienību.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts nosaka, ka visas fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, ieņem pašnodarbinātā statusu (kā individuālais komersants, profesionālās darbības veicējs vai sīkuzņēmējs), kā arī paredz šīm personām reģistrācijas pienākumu kā priekšnoteikumu, lai iegūtu pašnodarbinātā statusu. Tāpat likumprojekts paredz atcelt patentmaksas, jo šobrīd normatīvajos aktos noteiktā patentmaksu sistēma ir zaudējusi savu mērķi, un ieņēmumi, ko pašvaldības gūst no individuālā darba veicēju patentmaksām, ir nenozīmīgi.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts paredz atteikties no patentmaksām, tādējādi samazināsies pašvaldību budžetu ieņēmumi, taču būtiska ietekme uz makroekonomisko vidi nav sagaidāma, jo fiziskās personas no saimnieciskās darbības gūtā ienākuma maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts veicinās uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un vienkāršos administratīvās procedūras, padarot tās vienlīdzīgākas visām fiziskām personām, kas vēlas veikt saimniecisko darbību – pašnodarbinātie tiks reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā vai Uzņēmumu reģistrā, vairs neiesaistot pašvaldības.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts netieši ietekmēs iedzīvotāju dzīves līmeni, noteiks vienādas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesiju jautājumos, kā arī nodrošinās efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu atšķirīgas attieksmes pārkāpuma gadījumā.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

_______

6. Cita informācija

Šobrīd patentmaksa tiek ieskaitīta tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā individuālā darba veicējs veic savu saimniecisko darbību.

Informācija no Latvijas Pašvaldību savienības

par lielāko pašvaldību ieņēmumiem no patentmaksām

2003., 2004. un 2005. gada 1.pusgadā

	2003.gads	2004.gads	2005.gada 1.pusgads
Rīga	13478 Ls	19039 Ls	13081 Ls
Liepāja	8079 Ls	9021 Ls	4683 Ls
Jūrmala	Nav iekasētas	Nav iekasētas	Nav iekasētas
Ventspils	1159 Ls	753 Ls	433 Ls
Rēzekne	362 Ls	Nav iekasētas	Nav iekasētas
Jelgava	42208 Ls	8867 Ls	2917 Ls
Kopā:	65286 Ls	37680 Ls	21114 Ls

Šis aprēķins neietver informāciju par administratīvajām izmaksām, kas nepieciešamas patentu izsniegšanas organizēšanai. Izvērtējot no pašvaldībām iegūto informāciju, redzams, ka kopējie ieņēmumi no patentmaksām ik gadu sarūk.

Fiziskajām personām, maksājot patentmaksu, visa summa nonāk pašvaldības budžetā. Mainot kārtību un turpmāk patentmaksas aizstājot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, pašvaldību budžetu ieņēmumi samazināsies, jo pašvaldības saņems tikai daļu no kopējā saņemamā maksājuma (informācijai – 2006.gadā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” valsts budžeta daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa bija 25%, pašvaldību budžeta daļa – 75%). Konkrētas izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos tiks aprēķinātas, izstrādājot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēs 2008.gadam.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Vienotā paketē ar šo likumu virzāms Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumprojekts, likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, likumprojekts „Grozījums Autopārvadātāju likumā”, likumprojekts „Grozījums Ciltsdarba likumā”, likumprojekts „Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, likumprojekts „Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” un likumprojekts „Grozījumi likumā „Par amatniecību””.

Nepieciešams veikt grozījumus:

1) likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;

2) likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”;

3) Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumos Nr.793 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi””;

4) Ministru kabineta 1998.gada 3.februāra noteikumos Nr.38 “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtība”;

5) Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumos Nr.397 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”;

6) Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.327 “Kārtība kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi”.

Nepieciešams izvērtēt grozījumu nepieciešamību:

1) Ministru kabineta 1996.gada 9.jūlija noteikumos Nr.253 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanas funkcijām”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.388 “Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos”;

3) Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība”;

4) Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra noteikumos Nr.363 “Kārtība, kādā apturama saimnieciskā darbība, ja nav nodrošināta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza un pilnīga uzskaite”;

5) Ministru kabineta 1999.gada 9.novembra noteikumos Nr.378 “Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem”;

6) Ministru kabineta 2000.gada 9.maija noteikumi Nr.173 “Dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu pārdošanas atļaujas saņemšanas kārtība”;

7) Ministru kabineta 2002.gada 2.jūlija noteikumos Nr.287 “Cūku pārraudzības kārtība”;

8) Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumos Nr.367 “Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība”;

9) Ministru kabineta 2003.gada 18.februāra noteikumos Nr.85 “Aitu pārraudzības kārtība”;

10) Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra noteikumos Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi”;

11) Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.274 “Noteikumi par zirgu pārraudzību, zirgu darba spēju novērtēšanu un dalību zirgu sporta sacensībās”;

12) Ministru kabineta 2004.gada 29.februāra noteikumos Nr.466 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”;

13) Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumos Nr.914 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi”;

14) Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumos Nr.170 “Noteikumi par ārstniecības iestāžu reģistru”;

15) Ministru kabineta 2005.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.272”Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā”.

2. Cita informācija

Līdz ar Fizisko personu saimnieciskās darbības likuma spēkā stāšanās dienu spēkā jāstājas grozījumiem šīs anotācijas IV. sadaļā minētajos normatīvajos aktos. Grozījumi normatīvajos aktos tiks veikti ar mērķi, lai no normatīvajiem aktiem izslēgtu regulējumu, kas noteikts likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu” un paredzētu jaunu regulējumu saskaņā ar Fizisko personu saimnieciskās darbības likumu.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts pārņem šādu Eiropas Savienības direktīvu prasības:

1) Padomes 2000.gada 29.jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

2) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, kas nosaka kopēju sistēmu vienādai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju. Tās mērķis ir izveidot vispārēju sistēmu par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un profesiju jautājumos;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo sagatavošanu un izaugsmi, kā arī darba apstākļiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts ir izstrādāts, ievērojot 2003.gada 10.decembra ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas rekomendācijas Latvijai (CERD/C/63/CO/7, 8.§).

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts atbilst 1965.gada 2.decembra Starptautiskajai konvencijai par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, kurai Latvija pievienojās 1990.gada 4.maijā. Likumprojekts garantē šīs konvencijas 5. pantā paredzēto saistību izpildi. Konvencija neparedz īpašu formu tajā ietverto saistību izpildei, līdz ar to Latvijas Republikai ir tiesības izvēlēties tās tiesību sistēmai atbilstošāko formu.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekta 8.pants

- Padomes 2000/43/EK Direktīvas 7. pants;

- Padomes 2000. gada 27.novembra Direktīvas 2000/78/EK 9.pants;

- Padomes Direktīva 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo sagatavošanu un izaugsmi, kā arī darba apstākļiem 6.pants.

Atbilst

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Amatniecības kameru, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, biedrību “Līdere”, Tautsaimniecības padomi, Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomi.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Nevalstiskās organizācijas atbalsta jauna likuma nepieciešamību, kas ieviestu skaidrību fizisko personu saimnieciskās darbības regulējumā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojekts ievietots Uzņēmumu reģistra mājas lapā www.ur.gov.lv un Ministru kabineta mājas lapā www.mk.gov.lv

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likumprojekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas. Uzņēmumu reģistrs veiks individuālo komersantu, savukārt, Valsts ieņēmumu dienests – pārējo pašnodarbināto reģistrāciju.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievietots Uzņēmumu reģistra mājas lapā internetā www.ur.gov.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds pieņemtos lēmumus varēs apstrīdēt likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, apstrīdot Uzņēmumu reģistra valsts notāru lēmumus Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram, savukārt, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumus pārsūdzot tiesā.

4. Cita informācija

Nav

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

28.09.2007 9:45

1920

B.Lielkalne, 67036951

baiba.lielkalne@tm.gov.lv

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

V.Jarkina

Informācija no Latvijas Pašvaldību savienības

par lielāko pašvaldību ieņēmumiem no patentmaksām

2003., 2004. un 2005. gada 1.pusgadā

Nav iekasētas

Kopā:

65286 Ls

37680 Ls

21114 Ls