Rīgā, 2008.gada 2. aprīlī

nr.9/3-

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz aizstāt š.g. 3.aprīlī Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu nr.2199 “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr.505/Lp9) ar jaunu dokumentu nr. 2199A.

Pielikumā: dokumenta nr. 2199A teksts uz 30.lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece

Juridiskā komisija

likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (Nr.505/Lp9)

1. Spēkā esošā likuma redakcija	2. Otrā lasījuma redakcija	3. Nr.	4. Priekšlikumi (42)	5. Komisijas atzinums	6. Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.) šādus grozījumus:
21.pants. Tiesvedības valoda (1) Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses, to advokāti un prokurors. (2) Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībā ar tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda.		1.	Deputāte V.Muižniece Izslēgt likuma “Par tiesu varu” 21.panta pirmās daļas otro teikumu.	Atbalstīts	1. Izslēgt 21.panta pirmās daļas otro teikumu.
28.^2 pants. Tiesas nolēmumu pieejamība (1) Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, - ar tā pieņemšanas brīdi. (2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemta tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa, ja tās pasludinātas publiski, ir vispārpieejama informācija. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju izsniedz ar norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību.		2. 3. 4. 5. 6.	Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā: „Izteikt 28.^2 panta trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju izsniedz ar norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību. Fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu no tiesas nolēmuma dzēš vai aizstāj ar personu neidentificējošu norādi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”” Juridiskā komisija Izteikt 28.^2 panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Izsniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, tajā ietver norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.” Juridiskā komisija Papildināt 28.^2 pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja tiesas nolēmumu izsniedz saskaņā ar procesuālajiem likumiem.” Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt likumprojektu ar jaunu 2. pantu šādā redakcijā: „Papildināt 28.^2 pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Tiesas spriedumu, izņemot tādu, kas pieņemts slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā, ievieto mājaslapā internetā, ja fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods tajā aizstāts ar personu neidentificējošu norādi.”” Juridiskā komisija Papildināt 28.^2 pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Šā panta pirmajā daļā minētos tiesas nolēmumus publicē mājaslapā internetā, ja tas paredzēts normatīvajā aktā, kā arī pēc iestādes iniciatīvas. Publicējot tiesas nolēmumu internetā, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.”	Daļēji atbalstīts (iekļauts priekšlikumā Nr.3) Atbalstīts Atbalstīts Daļēji atbalstīts (iekļauts priekšlikumā Nr.6) Atbalstīts	2. 28.^2 pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Izsniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, tajā ietver norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.”; papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja tiesas nolēmumu izsniedz saskaņā ar procesuālajiem likumiem. (5) Šā panta pirmajā daļā minētos tiesas nolēmumus publicē mājaslapā internetā, ja tas paredzēts normatīvajā aktā, kā arī pēc iestādes iniciatīvas. Publicējot tiesas nolēmumu internetā, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.”
	1. Papildināt 3.^1 nodaļu ar 28.^7 pantu šādā redakcijā: “28.^7 pants. Kārtība, kādā informācija publicējama elektroniskajā vidē Kārtību, kādā tiesu informāciju publicē elektroniskā vidē, un publicējamās informācijas minimālo apjomu nosaka Ministru kabinets.”	7. 8.	Juridiskais birojs Aizstāt 28.^7 pantā vārdus „elektroniskā vidē” ar vārdu „mājaslapā internetā”; Juridiskā komisija Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā: Papildināt 3.^1 nodaļu ar 28.^7 pantu šādā redakcijā: “28.^7 pants. Kārtība, kādā informācija publicējama mājas lapā Ar tiesu darbu saistīto informāciju, kas ir publicējama mājaslapā internetā, kā arī kārtību, kādā publicē šādu informāciju nosaka Ministru kabinets.”	Atbalstīts (iekļauts priekšlikumā Nr.8) Atbalstīts	3. Papildināt 3.^1 nodaļu ar 28.^7 pantu šādā redakcijā: “28.^7 pants. Kārtība, kādā informācija publicējama mājaslapā internetā Ar tiesu darbu saistīto informāciju, kas publicējama mājaslapā internetā, kā arī kārtību, kādā publicē šādu informāciju, nosaka Ministru kabinets.”
29.pants. Rajona (pilsētas) tiesas izveidošana (1) Latvijas Republikā tiek izveidotas šādas rajona (pilsētas) tiesas: 1) Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā: a) Kuldīgas rajona tiesa, b) Liepājas tiesa, c) Saldus rajona tiesa, d) Talsu rajona tiesa, e) Ventspils tiesa; 2) Latgales apgabaltiesas darbības teritorijā: a) Balvu rajona tiesa, b) Daugavpils tiesa, c) Krāslavas rajona tiesa, d) Ludzas rajona tiesa, e) Preiļu rajona tiesa, f) Rēzeknes tiesa; 3) Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā: a) Jūrmalas pilsētas tiesa, b) Ogres rajona tiesa, c) Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, d) Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, e) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, f) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, g) Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, h) Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, I) Rīgas rajona tiesa, j) Siguldas tiesa; 4) Vidzemes apgabaltiesas darbības teritorijā: a) Alūksnes rajona tiesa, b) Cēsu rajona tiesa, c) Gulbenes rajona tiesa, d) Limbažu rajona tiesa, e) Madonas rajona tiesa, f) Valkas rajona tiesa, g) Valmieras rajona tiesa; 5) Zemgales apgabaltiesas darbības teritorijā: a) Aizkraukles rajona tiesa, b) Bauskas rajona tiesa, c) Dobeles rajona tiesa, d) Jelgavas tiesa, e) Jēkabpils rajona tiesa, f) Tukuma rajona tiesa; 6) Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorijā:           administratīvā rajona tiesa. (2) Administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijas nosaka Ministru kabinets.		9. 10. 11. 12.	Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu šādā redakcijā: „Izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Rajona (pilsētas) tiesai var būt viena vai vairākas struktūrvienības - tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā. ”” Juridiskā komisija Izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Rajona (pilsētas) tiesai var būt struktūrvienības – tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā.” Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu šādā redakcijā: „Papildināt 29.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona tiesas un tās tiesu nama darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.” Juridiskā komisija Papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.”	< span lang=LV> Daļēji atbalstīts (iekļauts priekšlikumā Nr.10) Atbalstīts Daļēji atbalstīts (iekļauts priekšlikumā Nr.12) Atbalstīts	4. 29. pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Rajona (pilsētas) tiesai var būt struktūrvienības — tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā.”; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.”
49.pants. Plēnums un tā kompetence (1) Plēnums ir Augstākās Tiesas tiesu palātu tiesnešu un Senāta tiesnešu kopsapulce. (2) Plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus. (3) Plēnums izveido tiesu palātas un Senāta departamentus. (4) Plēnums dod atzinumu par to, vai ir pamats Augstākās tiesas priekšsēdētāja atcelšanai vai ģenerālprokurora atlaišanai no amata.	2. Izslēgt 49. panta trešo daļu.				5. Izslēgt 49. panta trešo daļu.
		13.	Juridiskā komisija Papildināt likumu ar 49.^1pantu šādā redakcijā: “49.^1pants. Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce (1) Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce ir koleģiāla institūcija, ko aktuālu tiesību jautājumu apspriešanai sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (2) Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā. (3) Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce savu viedokli par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem formulē kā lēmumu, kas tiek publiskots.”	Atbalstīts	6. Papildināt likumu ar 49.^1pantu šādā redakcijā: “49.^1pants. Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce (1) Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce ir koleģiāla institūcija, ko aktuālu tiesību jautājumu apspriešanai sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (2) Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā. (3) Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce savu viedokli par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem formulē kā lēmumu, kas tiek publiskots.”
50.pants. Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki (1) Augstākās   tiesas  darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no iecelto  tiesnešu  vidus  pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem. (2) Augstākās Tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās Tiesas plēnuma sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes. (3) Augstākās  tiesas  priekšsēdētājs  iesniedz priekšlikumu Saeimai par ģenerālprokurora  iecelšanu  amatā  un  īsteno  citas  Prokuratūras  likumā noteiktās  pilnvaras,   kas   saistītas   ar   ģenerālprokurora  iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu. (4) Divus  Augstākās  Tiesas priekšsēdētāja vietniekus ievēlē plēnums uz septiņiem gadiem  no  Senāta  departamentu  priekšsēdētāju  un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. (5) Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un vada Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību.	3. Papildināt 50. pantu ar 3.^1 un 3.^2 daļu šādā redakcijā: “(3^1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanas amatā noteic to Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā šis tiesnesis pildīs savus pienākumus. (3^2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs var apstiprināt tiesu palātas tiesnesi par Augstākās tiesas departamenta senatoru pēc pozitīva kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas.”	14. 15.	Juridiskā komisija Likuma 50.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: „(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes, Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulces sēdes un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes.” Juridiskā komisija Izteikt 50.panta 3.^2daļu šādā redakcijā: (3^2) Augstākās tiesas senatora amatā pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma var iecelt Senāta cita departamenta senatoru vai palātas tiesnesi, kurš saņēmis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvu atzinumu. Tiesnesi senatora amatā ieceļ Senāta attiecīgā departamenta senatoru kopsapulce, kurā ar balss tiesībām piedalās Augstākās tiesas priekšsēdētājs.”	Atbalstīts Atbalstīts	7. 50.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes, Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulces sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes.”; papildināt pantu ar 3.^1 un 3.^2 daļu šādā redakcijā: “(3^1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanas amatā noteic to Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā šis tiesnesis pildīs savus pienākumus. (3^2) Augstākās tiesas senatora amatā pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma var iecelt Senāta cita departamenta senatoru vai palātas tiesnesi, kurš saņēmis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvu atzinumu. Tiesnesi senatora amatā ieceļ Senāta attiecīgā departamenta senatoru kopsapulce, kurā ar balss tiesībām piedalās Augstākās tiesas priekšsēdētājs.”
51.pants. Tiesnesim izvirzāmās prasības (1) Izraugoties kandidātu tiesneša amatam, jāievēro princips, ka par tiesnesi var strādāt tikai Latvijas pilsonis - augsti kvalificēts un godīgs jurists. (2) Izraugoties tiesnesi, nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no viņa izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem. Prasību, ka tiesnesim jābūt Latvijas pilsonim, nevar uzskatīt par diskriminējošu.		16. 17.	Deputāts V.Buzajevs Papildināt likuma 51.panta pirmo daļu pēc vārdiem “Latvijas pilsonis” ar vārdiem “un nepilsonis”. Deputāts V.Buzajevs Svītrot likuma 51.panta otrās daļas otro teikumu.	Neatbalstīts Neatbalstīts
52.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidāts (1) Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura: 1) ir Latvijas pilsonis; 2) prot valsts valodu augstākajā līmenī; 3) sasniegusi 30 gadu vecumu; 4) ieguvusi augstāko juridisko izglītību; 5) darbojusies vismaz piecus gadus juridiskajā specialitātē; 6) nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. (2) Juridiskās specialitātes darba stāžā tiek ieskaitīts arī tiesas priekšsēdētāja palīga, tiesneša palīga un tiesas konsultanta amatā nostrādātais laiks. (3) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.). (4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiesneša amata kandidāti tiek izraudzīti, stažējas un kārto kvalifikācijas eksāmenu. (5) Stažēšanās laiku nosaka pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni. (6) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.). (7) Atkārtoti pretendēt uz tiesneša amatu var ne agrāk kā pēc gada. Gada termiņu sāk skaitīt ar dienu, kad tiesneša amata kandidāts saņēmis atteikumu attiecībā uz viņa kandidatūras turpmāko virzīšanu tiesneša amatam.	4. 52. pantā: izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā: “5) darbojusies juridiskajā specialitātē vismaz piecus gadus pēc augstākās juridiskās izglītības iegūšanas vai strādājusi vismaz piecus gadus tiesas priekšsēdētaja palīga vai tiesneša palīga amatā.”; izslēgt otro daļu; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ministru kabinets nosaka tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību.”	18. 19. 20.	Deputāts V.Buzajevs Izteikt likuma 52.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: “1) ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis;” Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt 52. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: „4) ieguvusi valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju;”” Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt likuma 52. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā: „5) darbojusies juridiskajā specialitātē vismaz piecus gadus pēc valsts atzīta otrā līmeņa augstākās izglītības diploma tiesību zinātnēs un jurista kvalifikācijas iegūšanas vai strādājusi vismaz piecus gadus tiesas priekšsēdētaja palīga vai tiesneša palīga amatā.””	Neatbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	8. 52. pantā: izteikt pirmās daļas 4.  un 5.punktu šādā redakcijā: „4) ieguvusi valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju;”; 5) darbojusies juridiskajā specialitātē vismaz piecus gadus pēc valsts atzīta otrā līmeņa augstākās izglītības diploma tiesību zinātnēs un jurista kvalifikācijas iegūšanas vai strādājusi vismaz piecus gadus tiesas priekšsēdētāja palīga vai tiesneša palīga amatā.”; izslēgt otro daļu; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ministru kabinets nosaka tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību.”
53.pants. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāts (1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase. (2) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 10 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai līdz 1994.gada 30.jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša trešās kvalifikācijas klases eksāmenu.		21.	Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt likumprojektu ar jaunu 9. pantu šādā redakcijā: „Aizstāt 53. panta otrajā daļā vārdus „tiesneša trešās kvalifikācijas klases eksāmenu” ar vārdiem „kvalifikācijas eksāmenu”.”	Atbalstīts	9. Aizstāt 53. panta otrajā daļā vārdus “tiesneša trešās kvalifikācijas klases eksāmenu” ar vārdiem “kvalifikācijas eksāmenu”.
54.pants. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts (1) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase. (2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu.	5. Izteikt 54. panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Pēc motivēta Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesnieguma un pozitīva tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā desmit gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu.”	22. 23.	Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt likumprojektu ar jaunu 11. pantu šādā redakcijā: „Aizstāt 54. panta otrajā daļā vārdus „tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu” ar vārdiem „kvalifikācijas eksāmenu”.” Juridiskā komisija Izteikt 54.panta otro daļu šādā redakcijā “(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. Pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja motivēta priekšlikuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt arī cita persona, kurai ir vismaz 15 gadu darba stāžs juridiskajā specialitātē un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.”	Daļēji atbalstīts (iekļauts priekšlikumā Nr.23) Atbalstīts	10. 54.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā “(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. Pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja motivēta priekšlikuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt arī cita persona, kurai ir vismaz 15 gadu darba stāžs juridiskajā specialitātē un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.”; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Pēc motivēta Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesnieguma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā desmit gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.”
54.^1 pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtība Apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, kurš nav tiesnesis, nosaka stažēšanās laiku atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka tieslietu ministrs. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.	6. Izteikt 54.^1 pantu šādā redakcijā:  „54.^1 pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība (1) Ministru kabinets nosaka apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu, kas pretendē uz apgabaltiesas tiesneša amatu saskaņā ar šā likuma 53.panta otro daļu, atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Stažēšanās laiks tiek noteikts atbilstoši šā likuma 52. panta piektajai daļai. (2) Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu, kas pretendē uz Augstākās tiesas tiesneša amatu saskaņā ar šā likuma 54.panta otro un trešo daļu, atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Stažēšanās laiks tiek noteikts atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai.”				11. Izteikt 54.^1 pantu šādā redakcijā:  „54.^1 pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība (1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu saskaņā ar šā likuma 53.panta otro daļu pretendējošu apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Stažēšanās laiks tiek noteikts atbilstoši šā likuma 52. panta piektajai daļai. (2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu saskaņā ar šā likuma 54.panta otro un trešo daļu pretendējošu Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu, atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Stažēšanās laiks tiek noteikts atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai.”
55.pants. Personas, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātu Par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas: 1) kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); 2) kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu; 3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata; 4) par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana. 5) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji; 6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.	7. Papildināt 55. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā: 7) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.”	24. 25. 26.	Partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Izteikt likuma 55.panta 5.punktu šādā redakcijā: “5) kuras ir vai pēdējo 15 gadu laikā ir bijušas citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;” Deputāts V.Buzajevs Svītrot likuma 55.panta 5.punktā vārdus “Krievijas un”. Partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Izteikt likuma 55.panta 6.punktu šādā redakcijā: “6) kuras ir vai pēdējo 15 gadu laikā ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.”	Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts	12. Papildināt 55. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā: 7) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.”
56.pants. Tiesas piesēdētāja kandidāts Par tiesas piesēdētāju, ievērojot šā likuma 51.panta otrās daļas un 55.panta prasības, var ievēlēt Latvijas pilsoni, kas līdz vēlēšanu dienai sasniedzis 25 gadu vecumu.		27.	Partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Papildināt likuma 56.panta tekstu pēc vārdiem “Latvijas pilsoni” ar vārdiem “vai nepilsoni”	Neatbalstīts
	8. Papildināt likumu ar 14.^1 nodaļu šādā redakcijā: “14.^1 nodaļa Tiesnešu ētikas komisija 91.^1 pants. Tiesnešu ētikas komisija Tiesnešu ētikas komisija ir koleģiāla tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras pamatmērķis ir sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, kā arī skaidrot un aktualizēt tiesnešu ētikas normas. 91.^2 pants. Tiesnešu ētikas komisijas funkcijas Tiesnešu ētikas komisijas funkcijas ir: 1) pēc tās personas pieprasījuma, kurai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu, kā arī pēc Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieprasījuma sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem; 2) pēc savas iniciatīvas vai tiesnešu lūguma skaidrot un analizēt Tiesnešu ētikas kodeksa normas, kā arī konsultēt tiesnešus par tiesnešu ētikas jautājumiem; 3) apkopot un sagatavot publicēšanai atziņas un skaidrojumus par ētikas normu interpretāciju un piemērošanu; 4) apspriest ētikas normu pārkāpumus. 91.^3 pants. Tiesnešu ētikas komisijas sastāvs (1) Tiesnešu ētikas komisijas sastāvā ir desmit locekļu, kurus, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu konference. (2) Tiesnešu konference divus Tiesnešu ētikas komisijas locekļus ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, trīs – no apgabaltiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus un divus – no Augstākās tiesas izvirzīto kandidātu vidus. (3) Par Tiesnešu ētikas komisijas locekli var izvirzīt un šajā komisijā ievēlēt tiesnesi, Goda tiesnesi vai personu, kura no tiesneša amata atbrīvota sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Tiesnešu ētikas komisijas locekļa kandidātam jābūt ar labu reputāciju un izpratni par ētikas lomu tiesneša darbā un juridiskās ētikas jautājumiem, viņa personiskajām īpašībām un pieredzei jāatbilst amata nozīmīgumam. (4) Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tiesnešu ētikas komisijas locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. (5) Tiesnešu ētikas komisijas locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa pienākumu pildīšanu. 91.^4pants. Tiesnešu ētikas komisijas darbība (1) Tiesnešu ētikas komisija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu apstiprina Tiesnešu konference. (2) Tiesnešu ētikas komisijas pirmo sēdi sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā no komisijas ievēlēšanas dienas. (3) Tiesnešu ētikas komisijas sēdē jāpiedalās vismaz sešiem Tiesnešu ētikas komisijas locekļiem. (4) Tiesnešu ētikas komisija reizi gadā sniedz pārskatu par savu darbu Tiesnešu konferencei. (5) Tiesnešu ētikas komisija var pieaicināt piedalīties tās sēdē ar padomdevēja tiesībām Satversmes tiesas tiesnesi, tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvi, ētikas speciālistu vai atzītu tieslietu ekspertu. (6) Tiesnešu ētikas komisijas darbu nodrošina Tiesu administrācija.”	28. 29. 30. 31. 32.	Juridiskais birojs Izslēgt 91.^1 pantā vārdus „un aktualizēt”; Juridiskais birojs Papildināt 91.^2 pantu ar 5. punktu šādā redakcijā: „izstrādāt Tiesnešu ētikas kodeksu un iesniegt to apstiprināšanai Tiesnešu konferencei”; Juridiskā komisija Papildināt 91.^2 pantu ar 5. punktu šādā redakcijā: „5) izstrādāt Tiesnešu ētikas kodeksa normas un iesniegt tās apstiprināšanai Tiesnešu konferencē.”; Juridiskais birojs Aizstāt 91.^3 panta trešajā daļā vārdu „labu” ar vārdu „nevainojamu”; Juridiskais birojs Izslēgt 91.^3 panta trešajā daļā vārdus „viņa personiskajai pieredzei un īpašībām jāatbilst amata nozīmīgumam”;	Atbalstīts Atbalstīts (iekļauts priekšlikumā Nr.30) Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	13. Papildināt likumu ar 14.^1 nodaļu šādā redakcijā: “14.^1 nodaļa Tiesnešu ētikas komisija 91.^1 pants. Tiesnešu ētikas komisija Tiesnešu ētikas komisija ir koleģiāla tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras pamatmērķis ir sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, kā arī skaidrot tiesnešu ētikas normas. 91.^2 pants. Tiesnešu ētikas komisijas funkcijas Tiesnešu ētikas komisijas funkcijas ir šādas: 1) pēc tās personas pieprasījuma, kurai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu, kā arī pēc Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieprasījuma sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem; 2) pēc savas iniciatīvas vai tiesnešu lūguma skaidrot un analizēt Tiesnešu ētikas kodeksa normas, kā arī konsultēt tiesnešus par tiesnešu ētikas jautājumiem; 3) apkopot un sagatavot publicēšanai atziņas un skaidrojumus par ētikas normu interpretāciju un piemērošanu; 4) apspriest ētikas normu pārkāpumus; 5) izstrādāt Tiesnešu ētikas kodeksa normas un iesniegt tās apstiprināšanai Tiesnešu konferencē. 91.^3 pants. Tiesnešu ētikas komisijas sastāvs (1) Tiesnešu ētikas komisijas sastāvā ir desmit locekļu, kurus, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu konference. (2) Tiesnešu konference divus Tiesnešu ētikas komisijas locekļus ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, trīs – no apgabaltiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus un divus – no Augstākās tiesas izvirzīto kandidātu vidus. (3) Par Tiesnešu ētikas komisijas locekli var izvirzīt un šajā komisijā ievēlēt tiesnesi, Goda tiesnesi vai personu, kura no tiesneša amata atbrīvota sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Tiesnešu ētikas komisijas locekļa kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju un izpratni par ētikas lomu tiesneša darbā un juridiskās ētikas jautājumiem. (4) Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tiesnešu ētikas komisijas locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. (5) Tiesnešu ētikas komisijas locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa pienākumu pildīšanu. 91.^4pants. Tiesnešu ētikas komisijas darbība (1) Tiesnešu ētikas komisija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu apstiprina Tiesnešu konference. (2) Tiesnešu ētikas komisijas pirmo sēdi sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā no komisijas ievēlēšanas dienas. (3) Tiesnešu ētikas komisijas sēdē jāpiedalās vismaz sešiem Tiesnešu ētikas komisijas locekļiem. (4) Tiesnešu ētikas komisija reizi gadā sniedz pārskatu par savu darbu Tiesnešu konferencei. (5) Tiesnešu ētikas komisija var pieaicināt piedalīties tās sēdē ar padomdevēja tiesībām Satversmes tiesas tiesnesi, tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvi, ētikas speciālistu vai atzītu tieslietu ekspertu. (6) Tiesnešu ētikas komisijas darbu nodrošina Tiesu administrācija.”
92.pants. Tiesnešu konference (1) Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Tās darbā piedalās visi republikas tiesneši. (2) Tiesnešu konference: 1) izskata aktuālus tiesu prakses jautājumus; 2) iesniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājam iesniegumus par tiesību normu interpretācijas jautājumiem, kuri būtu jāapspriež Augstākās tiesas plēnumam; 3) apspriež materiālās un sociālās nodrošināšanas un citus būtiskus tiesnešu darba jautājumus; 4) aizklāti balsojot, ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un tās priekšsēdētāju uz četriem gadiem; 5) ievēlē tiesnešu disciplinārkolēģiju uz četriem gadiem. (3) Nekustamo īpašumu ierakstīšanas un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanas prakses aktuālu jautājumu izskatīšanai var sasaukt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu konferenci.		33. 34. 35. 36. 37.	Juridiskā komisija Izteikt 92.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu disciplinārkolēģiju uz četriem gadiem;” Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt likumprojektu ar jaunu 18. pantu šādā redakcijā: „Papildināt 92. panta otro daļu ar 6. punktu šādā redakcijā: „6) ievēlē Tiesnešu ētikas komisiju uz četriem gadiem.”” Juridiskais birojs Papildināt 92. panta otro daļu ar 6. punktu šādā redakcijā: „aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu ētikas komisiju uz četriem gadiem;”; Juridiskais birojs Papildināt 92. panta otro daļu ar 7. punktu šādā redakcijā: „apstiprina Tiesnešu ētikas kodeksu”. Juridiskā komisija Papildināt 92. panta otro daļu ar 7. punktu šādā redakcijā: „7) apstiprina Tiesnešu ētikas kodeksa normas”.	Atbalstīts Daļēji atbalstīts (iekļauts priekšlikumā Nr.35) Atbalstīts Atbalstīts (iekļauts priekšlikumā Nr.37) Atbalstīts	14. 92.pantā: izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu disciplinārkolēģiju uz četriem gadiem;”; papildināt otro daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā: “6) aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu ētikas komisiju uz četriem gadiem; 7) apstiprina Tiesnešu ētikas kodeksa normas.”
94.pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija: 1) novērtē katra pirmo reizi izvirzītā kandidāta sagatavotību tiesneša amatam un pieņem tiesneša kandidāta kvalifikācijas eksāmenu; 2) dod atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kandidatūrām; 3) atestē tiesnešus un piešķir viņiem kvalifikācijas klasi; 4) pēc tieslietu ministra, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka ierosinājuma izlemj jautājumu par kvalifikācijas klases pazemināšanu tiesnesim; 5)  apstiprina tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas nolikumu; 6) (izslēgts ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.).	9. Izteikt 94. pantu šādā redakcijā: “94. pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras un darbība (1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms kvalifikācijas eksāmena pieņemšanas, pamatojoties uz pieteikumu par tiesneša amata kandidāta kvalifikācijas eksāmena pieņemšanu un tam pievienotajiem dokumentiem, novērtē katra pirmo reizi izvirzītā tiesneša amata kandidāta piemērotību tiesneša amatam. Ja kandidāts tiek atzīts par piemērotu tiesneša amatam, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē tiesneša amata kandidāta profesionālo sagatavotību, pieņemot kvalifikācijas eksāmenu. (2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kandidatūrām, kā arī par Augstākās tiesas Senāta departamenta senatora kandidatūru. (3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atestē tiesnešus un lemj par kvalifikācijas klases piešķiršanu, kā arī pēc tieslietu ministra, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka ierosinājuma izlemj jautājumu par kvalifikācijas klases pazemināšanu tiesnesim. (4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu apstiprina Tiesnešu konference.”				15. Izteikt 94. pantu šādā redakcijā: “94. pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras un darbība (1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms kvalifikācijas eksāmena pieņemšanas, pamatojoties uz pieteikumu par tiesneša amata kandidāta kvalifikācijas eksāmena pieņemšanu un tam pievienotajiem dokumentiem, novērtē katra pirmo reizi izvirzītā tiesneša amata kandidāta piemērotību tiesneša amatam. Ja kandidāts tiek atzīts par piemērotu tiesneša amatam, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē tiesneša amata kandidāta profesionālo sagatavotību, pieņemot kvalifikācijas eksāmenu. (2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kandidatūrām, kā arī par Augstākās tiesas Senāta departamenta senatora kandidatūru. (3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atestē tiesnešus un lemj par kvalifikācijas klases piešķiršanu, kā arī pēc tieslietu ministra, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka ierosinājuma izlemj jautājumu par kvalifikācijas klases pazemināšanu tiesnesim. (4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu apstiprina Tiesnešu konference.”
98.pants. Tiesnešu kvalifikācijas klases (1) Tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas var piešķirt piekto, ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi šādā secībā: 1)  piekto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā nostrādātiem gadiem; 2)  ceturto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā ar piekto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem; 3)  trešo kvalifikācijas klasi — pēc četriem amatā ar ceturto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem; 4)  otro kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar trešo kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem; 5)  pirmo kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar otro kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem. (2) Tiesnesim var piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi, ja viņš ar iepriekšējo kvalifikācijas klasi ir nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa un ir nokārtojis nākamās kvalifikācijas klases eksāmenu. (3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību pēc tieslietu ministra priekšlikuma nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto, trešo un otro kvalifikācijas klasi. (5) Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi. (6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar otro vai pirmo kvalifikācijas klasi. (7) Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto un trešo kvalifikācijas klasi. (8) Ja tiesnesis pāriet no augstākas tiesas uz zemāka līmeņa tiesu, viņam piešķirtā kvalifikācijas klase un mēneša amatalga tiek saglabāta.		38.	Tieslietu ministrs G.Bērziņš Aizstāt 98. panta otrajā daļā vārdus „ir nokārtojis nākamās kvalifikācijas klases eksāmenu” ar vārdiem „saņēmis pozitīvu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu”.	Atbalstīts (red.prec.)	16. Aizstāt 98. panta otrajā daļā vārdus “ir nokārtojis nākamās kvalifikācijas klases eksāmenu” ar vārdiem “saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu”.
	10. Papildināt likumu ar 98.^3 pantu šādā redakcijā: “98.^3 pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša aizstāšana un atlīdzība par tiesneša aizstāšanu (1) Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot pildīt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumus citas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu. (2) Atlīdzību par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša aizstāšanu nosaka atbilstoši šā likuma 80. panta pirmajai daļai.”				17. Papildināt likumu ar 98.^3 pantu šādā redakcijā: “98.^3 pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša aizstāšana un atlīdzība par tiesneša aizstāšanu (1) Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot pildīt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumus citas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu. (2) Atlīdzību par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša aizstāšanu nosaka atbilstoši šā likuma 80. panta pirmajai daļai.”
107.pants. Tieslietu ministrijas kompetence (1) Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā, un tā veic šajā likumā noteiktās funkcijas. (2) Tieslietu ministrija: 1) apstiprina metodiskos norādījumus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu; 2) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un zemesgrāmatu nodaļām ziņas, kas tai nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai; 3) uzrauga rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību.		39.	Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt 107. panta otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā: „4) pilda Tiesu informatīvās sistēmas un valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārziņa funkciju.””	Atbalstīts	18. Papildināt 107. panta otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā: “4) pilda Tiesu informatīvās sistēmas un valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārziņa funkciju.”
Pārejas noteikumi (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.) 1. Līdz 2006.gada 31.decembrim tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista strādājošo 2001.gada mēneša vidējai bruto darba samaksai, kas noapaļota latos.  (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu)  2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu: 1) 2003.gadā 60 procentu apmērā no šā likuma 119.^1un 119.^2pantā noteiktās mēneša amatalgas; 2) 2004.gadā 70 procentu apmērā no šā likuma 119.^1un 119.^2pantā noteiktās mēneša amatalgas; 3) 2005.gadā 80 procentu apmērā no šā likuma 119.^1un 119.^2pantā noteiktās mēneša amatalgas.  3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā paredzētās sociālās garantijas aprēķina no mēneša amatalgas, kas paredzēta šo pārejas noteikumu 2.punktā.  4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam. 5. Tiesnešiem tiek saglabātas kvalifikācijas klases, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam.  6. (Izslēgts ar 22.09.2005. likumu).  7. Tiesnešu mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu, 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo vidējās mēneša bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāju darba samaksu 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2004.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu. Tiesnešu mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu, 2007. un 2008.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet 2009.gadā — ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu.  (23.02.2006. likuma redakcijā)  8. Līdz 2004.gada 1.aprīlim Tieslietu ministrija nodrošina attiecīgo funkciju nodošanu Tiesu administrācijai. (04.12.2003. likuma redakcijā)  9. Līdz 2009.gada 1.februārim par administratīvās rajona tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz triju gadu kopējais darba stāžs juridiskajā specialitātē vai ierēdņa amatā. (04.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu)  10. Līdz 2009.gada 1.februārim par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz piecu gadu kopējais darba stāžs 53. un 54.pantā norādītajos amatos vai ierēdņa amatā. (04.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu)  11. Augstākās tiesas un apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2006.gada 1.februārim, piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases. (22.09.2005. likuma redakcijā)  12. Līdz 2004.gada 1.februārim Valsts kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar nepieciešamajām papildu darba telpām Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai. (04.12.2003. likuma redakcijā)  13. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2005.gada 15.novembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par tiesnešu izdienas pensijām. (22.09.2005. likuma redakcijā)  14. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 28.^6panta sestajā daļā un 29.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus. (22.09.2005. likuma redakcijā)  15. Šā likuma 107.^1panta otrās daļas 8. un 12.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī. (22.09.2005. likuma redakcijā)  16. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2009.gada 1.februārim, pēc atestācijas nokārtošanas piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav piešķirtas šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases. (02.11.2006. likuma redakcijā)  17. Līdz 2009.gada 1.janvārim zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5.”	11. Pārejas noteikumos: aizstāt 16.punktā skaitļus un vārdus “2009. gada 1. februārim” ar skaitļiem un vārdiem “2011. gada 1. februārim”; papildināt pārejas noteikumus ar 18. punktu šādā redakcijā: “18. Tiesneša amata kandidāti, kuru virzīšana iecelšanai tiesneša amatā uzsākta pi rms grozījuma šā likuma 52. panta pirmās daļas 5. punktā spēkā stāšanās, tiesneša amatā ieceļami līdz 2008. gada 1. oktobrim.”	40. 41.	; Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt likumprojektu ar jaunu 22.pantu šādā redakcijā: „Papildināt Pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā: „19. Šā likuma 29. panta trešā daļa stājas spēkā ar 2009. gada 1. janvāri. Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1023 „Noteikumi par Administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijām” ir spēkā līdz 2009. gada 1. janvārim.”” Juridiskā komisija Papildināt Pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā: „19. Līdz šā likuma 29.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr. 1023 „Noteikumi par Administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijām”.”	; Daļēji atbalstīts (iekļauts priekšlikumā Nr.41) Atbalstīts	19. Pārejas noteikumos: aizstāt 16.punktā skaitļus un vārdus “2009. gada 1. februārim” ar skaitļiem un vārdiem “2011. gada 1. februārim”; papildināt pārejas noteikumus ar 18. punktu šādā redakcijā: “18. Tiesneša amata kandidāti, kuru virzīšana iecelšanai tiesneša amatā uzsākta pirms grozījuma šā likuma 52. panta pirmās daļas 5. punktā spēkā stāšanās, tiesneša amatā ieceļami līdz 2008. gada 1. oktobrim.”; papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā: „19. Līdz šā likuma 29.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr. 1023 „Noteikumi par Administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijām”.”
		42.	Juridiskā komisija Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.	Atbalstīts	Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Juridiskās komisijas konsultante B.Znota