Rīgā, 2008

 

Rīgā, 2008.gada 7.februārī                                                  

nr.9/3-

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Juridiskā komisija lūdz iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu ”Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr.505/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

 

 

Pielikumā: minētais likumprojekts uz ...... lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                                            V.Stepaņenko

Juridiskā komisija

likumprojekts otrajam lasījumam

 

“Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr.505/Lp9)

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (17)

5.

Komisijas

atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.) šādu grozījumu:

 

 

 

 

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

 

1.
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

Papildināt 3.1 nodaļu ar 28.7 pantu šādā redakcijā:

„28.7 pants. Informācijas publicēšanas elektroniskā vidē kārtība

Kārtību, kādā tiesu informāciju publicē elektroniskā vidē un publicējamās informācijas minimālo apjomu nosaka Ministru kabinets.”

 

 

Atbalstīts

(red.prec.)

1. Papildināt 3.1 nodaļu ar 28.7 pantu šādā redakcijā:

“28.7 pants. Kārtība, kādā informācija publicējama elektroniskajā vidē

Kārtību, kādā tiesu informāciju publicē elektroniskā vidē, un publicējamās informācijas minimālo apjomu nosaka Ministru kabinets.”

 

49.pants. Plēnums un tā kompetence

(1) Plēnums ir Augstākās Tiesas tiesu palātu tiesnešu un Senāta tiesnešu kopsapulce.

(2) Plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus.

(3) Plēnums izveido tiesu palātas un Senāta departamentus.

(4) Plēnums dod atzinumu par to, vai ir pamats Augstākās tiesas priekšsēdētāja atcelšanai vai ģenerālprokurora atlaišanai no amata.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

Izslēgt likuma 49. panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Izslēgt 49. panta trešo daļu.

50.pants. Au gstākās Tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki

(1) Augstākās   tiesas  darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no iecelto  tiesnešu  vidus  pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem.

(2) Augstākās Tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās Tiesas plēnuma sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes.

(3) Augstākās  tiesas  priekšsēdētājs  iesniedz priekšlikumu Saeimai par ģenerālprokurora  iecelšanu  amatā  un  īsteno  citas  Prokuratūras  likumā noteiktās  pilnvaras,   kas   saistītas   ar   ģenerālprokurora  iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu.

(4) Divus  Augstākās  Tiesas priekšsēdētāja vietniekus ievēlē plēnums uz septiņiem gadiem  no  Senāta  departamentu  priekšsēdētāju  un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu.

(5) Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un vada Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.
 
 
 
 
 
 
 
 
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

Papildināt 50. pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

„(3.1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanas amatā noteic Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā tiesnesis pildīs savus pienākumus. ”

 

Juridiskā komisija

 

Papildināt 50.pantu ar 3.2 daļu šādā redakcijā:

„(3.2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs tiesu palātas tiesnesi var apstiprināt par Augstākās tiesas departamenta senatoru pēc pozitīva kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(red.prec.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(red.prec)

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt 50. pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:

“(31) Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanas amatā noteic to Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā šis tiesnesis pildīs savus pienākumus.

(32) Augstākās tiesas priekšsēdētājs var apstiprināt tiesu palātas tiesnesi par Augstākās tiesas departamenta senatoru pēc pozitīva kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas.”

52.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegusi 30 gadu vecumu;

4) ieguvusi augstāko juridisko izglītību;

5) darbojusies vismaz piecus gadus juridiskajā specialitātē;

6) nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Juridiskās specialitātes darba stāžā tiek ieskaitīts arī tiesas priekšsēdētāja palīga, tiesneša palīga un tiesas konsultanta amatā nostrādātais laiks.

(3) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.).

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiesneša amata kandidāti tiek izraudzīti, stažējas un kārto kvalifikācijas eksāmenu.

(5) Stažēšanās laiku nosaka pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni.

(6) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.).

(7) Atkārtoti pretendēt uz tiesneša amatu var ne agrāk kā pēc gada. Gada termiņu sāk skaitīt ar dienu, kad tiesneša amata kandidāts saņēmis atteikumu attiecībā uz viņa kandidatūras turpmāko virzīšanu tiesneša amatam.

 

 

 

 

 

 

 

1.52.pantā

izteikt pirmās daļas piekto punktu šādā redakcijā:

“5) darbojusies juridiskajā specialitātē vismaz piecus gadus pēc augstākās juridiskās izglītības iegūšanas”.

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

7.

Juridiskā komisija

 

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

Izteikt likuma 52. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

“5) darbojusies juridiskajā specialitātē vismaz piecus gadus pēc augstākās juridiskās izglītības iegūšanas vai darbojusies vismaz piecus gadus tiesas priekšsēdētaja palīga vai tiesneša palīga amatā”

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

Izslēgt likuma 52. panta otro daļu.

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

Izteikt 52. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ministru kabinets nosaka tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību.”

 

 

 

Atbalstīts

(red.prec.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(red.prec.)

 

 

 

Atbalstīts

(red.prec.)

4. 52. pantā:

izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

“5) darbojusies juridiskajā specialitātē vismaz piecus gadus pēc augstākās juridiskās izglītības iegūšanas vai strādājusi vismaz piecus gadus tiesas priekšsēdētaja palīga vai tiesneša palīga amatā.”;

 

izslēgt otro daļu;

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets nosaka tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību.”

 

54.pants. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase.

(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu.

 

 

 

8.
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

Izteikt 54. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) „Pēc motivēta Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesnieguma un pozitīva tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā desmit gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu.”

 

 

Atbalstīts

5. Izteikt 54. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc motivēta Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesnieguma un pozitīva tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā desmit gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu.”

54.1 pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtība

Apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, kurš nav tiesnesis, nosaka stažēšanās laiku atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka tieslietu ministrs. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

Izteikt likuma 54.1 pantu šādā redakcijā:

 

 „54.1 pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība

(1) Ministru kabinets nosaka apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu, kas pretendē uz apgabaltiesas tiesneša amatu saskaņā ar šā likuma 53.panta otro daļu, atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Stažēšanās laiku nosaka atbilstoši šā likuma 52. panta piektajai daļai.

(2) Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu, kas pretendē uz Augstākās tiesas tiesneša amatu saskaņā ar šā likuma 54.panta otro daļu, atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Stažēšanās laiku nosaka atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai.”

 

Juridiskā komisija

 

Izteikt likuma 54.1 pantu šādā redakcijā:

 

 „54.1 pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība

(1) Ministru kabinets nosaka apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu, kas pretendē uz apgabaltiesas tiesneša amatu saskaņā ar šā likuma 53.panta otro daļu, atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Stažēšanās laiku nosaka atbilstoši šā likuma 52. panta piektajai daļai.

(2) Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu, kas pretendē uz Augstākās tiesas tiesneša amatu saskaņā ar šā likuma 54.panta otro un trešo daļu, atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Stažēšanās laiku nosaka atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai.”

 

 

Daļēji atbalstīts

(iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā nr.10)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(red.prec.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Izteikt 54.1 pantu šādā redakcijā:

 

 „54.1 pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība

(1) Ministru kabinets nosaka apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu, kas pretendē uz apgabaltiesas tiesneša amatu saskaņā ar šā likuma 53.panta otro daļu, atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Stažēšanās laiks tiek noteikts atbilstoši šā likuma 52. panta piektajai daļai.

(2) Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu, kas pretendē uz Augstākās tiesas tiesneša amatu saskaņā ar šā likuma 54.panta otro un trešo daļu, atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Stažēšanās laiks tiek noteikts atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai.”

55.pants. Personas, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātu

Par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas:

1) kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

4) par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana.

5) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

 

 

 

11.
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

Papildināt 55. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

7) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša amata, atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata un no lēmuma disciplinārlietā spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.”

 

 

 

Atbalstīts

(red.prec.)

7. Papildināt 55. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

7) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.”

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

Papildināt likumu ar 14.1 nodaļu šādā redakcijā:

 

„14.1 nodaļa

Tiesnešu ētikas komisija

 

91.1 pants. Tiesnešu ētikas komisija

Tiesnešu ētikas komisija ir koleģiāla tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras pamatmērķis ir sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, kā arī skaidrot un aktualizēt tiesnešu ētikas normas.

 

91.2 pants. Tiesnešu ētikas komisijas funkcijas

Tiesnešu ētikas komisijas funkcijas ir:

1) pēc personas, kurai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu, kā arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieprasījuma sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem;

2) pēc savas iniciatīvas vai tiesnešu lūguma skaidrot un analizēt Tiesnešu ētikas kodeksa normas, kā arī konsultēt tiesnešus par tiesnešu ētikas jautājumiem;

3) apkopot un sagatavot publicēšanai atziņas un skaidrojumus par ētikas normu interpretāciju un piemērošanu;

4) apspriest ētikas normu pārkāpumus.

 

91.3 pants. Tiesnešu ētikas komisijas sastāvs

(1) Tiesnešu ētikas komisijas sastāvā ir desmit locekļi, kurus, aizklāti balsojot, ievēl Tiesnešu konference.

     (2) Tiesnešu konference divus Tiesnešu ētikas komisijas locekļus ievēl no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, trīs – no rajona (pilsētas) tiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, trīs – no apgabaltiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus un divus – no Augstākās tiesas izvirzīto kandidātu vidus.

(3) Par Tiesnešu ētikas komisijas locekli var izvirzīt un ievēlēt tiesnesi, Goda tiesnesi vai personu, kura no tiesneša amata atbrīvota sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Tiesnešu ētikas komisijas locekļa kandidātam jāpiemīt labai reputācijai un izpratnei par ētikas lomu tiesneša darbā un juridiskās ētikas jautājumiem, kā arī tā personiskajām īpašībām un pieredzei jāatbilst amata nozīmīgumam.

(4) Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tiesnešu ētikas komisijas locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(5) Tiesnešu ētikas komisijas locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa pienākumu pildīšanu.

 

91.4 pants. Tiesnešu ētikas komisijas darbība

(1) Tiesnešu ētikas komisija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu apstiprina Tiesnešu konference.

(2) Tiesnešu ētikas komisijas pirmo sēdi sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs ne vēlāk kā viena mēneša laikā no komisijas ievēlēšanas dienas

(3) Tiesnešu ētikas komisijas sēdē jāpiedalās vismaz sešiem Tiesnešu ētikas komisijas locekļiem.

(4) Tiesnešu ētikas komisija reizi gadā sniedz pārskatu par savu darbu Tiesnešu konferencei.

(5) Tiesnešu ētikas komisija var pieaicināt piedalīties tās sēdē ar padomdevēja tiesībām Satversmes tiesas tiesnesi, tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvi, ētikas speciālistu vai atzītu tieslietu ekspertu.

(6) Tiesnešu ētikas komisijas darbu nodrošina Tiesu administrācija.”

 

 

Atbalstīts

(red.prec.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Papildināt likumu ar 14.1 nodaļu šādā redakcijā:

 

“14.1 nodaļa

Tiesnešu ētikas komisija

 

91.1 pants. Tiesnešu ētikas komisija

Tiesnešu ētikas komisija ir koleģiāla tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras pamatmērķis ir sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, kā arī skaidrot un aktualizēt tiesnešu ētikas normas.

 

91.2 pants. Tiesnešu ētikas komisijas funkcijas

Tiesnešu ētikas komisijas funkcijas ir:

1) pēc tās personas pieprasījuma, kurai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu, kā arī pēc Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieprasījuma sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem;

2) pēc savas iniciatīvas vai tiesnešu lūguma skaidrot un analizēt Tiesnešu ētikas kodeksa normas, kā arī konsultēt tiesnešus par tiesnešu ētikas jautājumiem;

3) apkopot un sagatavot publicēšanai atziņas un skaidrojumus par ētikas normu interpretāciju un piemērošanu;

4) apspriest ētikas normu pārkāpumus.

 

91.3 pants. Tiesnešu ētikas komisijas sastāvs

(1) Tiesnešu ētikas komisijas sastāvā ir desmit locekļu, kurus, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu konference.

     (2) Tiesnešu konference divus Tiesnešu ētikas komisijas locekļus ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, trīs – no apgabaltiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus un divus – no Augstākās tiesas izvirzīto kandidātu vidus.

(3) Par Tiesnešu ētikas komisijas locekli var izvirzīt un šajā komisijā ievēlēt tiesnesi, Goda tiesnesi vai personu, kura no tiesneša amata atbrīvota sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Tiesnešu ētikas komisijas locekļa kandidātam jābūt ar labu reputāciju un izpratni par ētikas lomu tiesneša darbā un juridiskās ētikas jautājumiem, viņa personiskajām īpašībām un pieredzei jāatbilst amata nozīmīgumam.

(4) Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tiesnešu ētikas komisijas locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(5) Tiesnešu ētikas komisijas locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa pienākumu pildīšanu.

 

91.4 pants. Tiesnešu ētikas komisijas darbība

(1) Tiesnešu ētikas komisija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu apstiprina Tiesnešu konference.

(2) Tiesnešu ētikas komisijas pirmo sēdi sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā no komisijas ievēlēšanas dienas.

(3) Tiesnešu ētikas komisijas sēdē jāpiedalās vismaz sešiem Tiesnešu ētikas komisijas locekļiem.

(4) Tiesnešu ētikas komisija reizi gadā sniedz pārskatu par savu darbu Tiesnešu konferencei.

(5) Tiesnešu ētikas komisija var pieaicināt piedalīties tās sēdē ar padomdevēja tiesībām Satversmes tiesas tiesnesi, tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvi, ētikas speciālistu vai atzītu tieslietu ekspertu.

(6) Tiesnešu ētikas komisijas darbu nodrošina Tiesu administrācija.”

94.pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija:

1) novērtē katra pirmo reizi izvirzītā kandidāta sagatavotību tiesneša amatam un pieņem tiesneša kandidāta kvalifikācijas eksāmenu;

2) dod atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kandidatūrām;

3) atestē tiesnešus un piešķir viņiem kvalifikācijas klasi;

4) pēc tieslietu ministra, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka ierosinājuma izlemj jautājumu par kvalifikācijas klases pazemināšanu tiesnesim;

5)  apstiprina tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas nolikumu;

6) (izslēgts ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.).

 

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

 

Izteikt 94. pantu šādā redakcijā:

„94. pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras un darbība

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms kvalifikācijas eksāmena pieņemšanas, pamatojoties pieteikumu par tiesneša amata kandidāta kvalifikācijas eksāmena pieņemšanu un tam pievienotajiem dokumentiem, novērtē katra pirmo reizi izvirzīta tiesneša amata kandidāta piemērotību tiesneša amatam. Ja kandidāts atzīts par piemērotu tiesneša amatam, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē tiesneša amata kandidāta profesionālo sagatavotību, pieņemot kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kandidatūrām, kā arī par Augstākās tiesas Senāta departamenta senatora kandidatūru.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atestē tiesnešus un lemj par kvalifikācijas klases piešķiršanu, kā arī pēc tieslietu ministra, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka ierosinājuma izlemj jautājumu par kvalifikācijas klases pazemināšanu tiesnesim.

(4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu apstiprina Tiesnešu konference.”

 

 

Atbalstīts

(red.prec.)

9. Izteikt 94. pantu šādā redakcijā:

“94. pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras un darbība

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms kvalifikācijas eksāmena pieņemšanas, pamatojoties uz pieteikumu par tiesneša amata kandidāta kvalifikācijas eksāmena pieņemšanu un tam pievienotajiem dokumentiem, novērtē katra pirmo reizi izvirzītā tiesneša amata kandidāta piemērotību tiesneša amatam. Ja kandidāts tiek atzīts par piemērotu tiesneša amatam, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē tiesneša amata kandidāta profesionālo sagatavotību, pieņemot kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kandidatūrām, kā arī par Augstākās tiesas Senāta departamenta senatora kandidatūru.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atestē tiesnešus un lemj par kvalifikācijas klases piešķiršanu, kā arī pēc tieslietu ministra, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka ierosinājuma izlemj jautājumu par kvalifikācijas klases pazemināšanu tiesnesim.

(4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu apstiprina Tiesnešu konference.”

 

 

 

 

 

14.
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

Papildināt likumu ar 98.3 pantu šādā redakcijā:

98.3 pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša aizstāšana un atlīdzība par tiesneša aizstāšanu

(1) Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot pildīt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumus citas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu.

(2) Atlīdzību par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša aizstāšanu nosaka atbilstoši šā likuma 80. panta pirmajai daļai.”

 

 

Atbalstīts

10. Papildināt likumu ar 98.3 pantu šādā redakcijā:

“98.3 pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša aizstāšana un atlīdzība par tiesneša aizstāšanu

(1) Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot pildīt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumus citas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu.

(2) Atlīdzību par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša aizstāšanu nosaka atbilstoši šā likuma 80. panta pirmajai daļai.”

 

Pārejas noteikumi

 

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)

 

1. Līdz 2006.gada 31.decembrim tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista strādājošo 2001.gada mēneša vidējai bruto darba samaksai, kas noapaļota latos.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu)

 

2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu:

1) 2003.gadā 60 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;

2) 2004.gadā 70 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;

3) 2005.gadā 80 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas.

 

3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā paredzētās sociālās garantijas aprēķina no mēneša amatalgas, kas paredzēta šo pārejas noteikumu 2.punktā.

 

4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.

 

5. Tiesnešiem tiek saglabātas kvalifikācijas klases, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam.

 

6. (Izslēgts ar 22.09.2005. likumu).

 

7. Tiesnešu mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu, 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo vidējās mēneša bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāju darba samaksu 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2004.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu.

Tiesnešu mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu, 2007. un 2008.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet 2009.gadā — ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu.

 (23.02.2006. likuma redakcijā)

 

8. Līdz 2004.gada 1.aprīlim Tieslietu ministrija nodrošina attiecīgo funkciju nodošanu Tiesu administrācijai.

(04.12.2003. likuma redakcijā)

 

9. Līdz 2009.gada 1.februārim par administratīvās rajona tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz triju gadu kopējais darba stāžs juridiskajā specialitātē vai ierēdņa amatā.

(04.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu)

 

10. Līdz 2009.gada 1.februārim par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz piecu gadu kopējais darba stāžs 53. un 54.pantā norādītajos amatos vai ierēdņa amatā.

(04.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu)

 

11. Augstākās tiesas un apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2006.gada 1.februārim, piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases.

(22.09.2005. likuma redakcijā)

 

12. Līdz 2004.gada 1.februārim Valsts kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar nepieciešamajām papildu darba telpām Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai.

(04.12.2003. likuma redakcijā)

 

13. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2005.gada 15.novembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par tiesnešu izdienas pensijām.

(22.09.2005. likuma redakcijā)

 

14. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 28.6 panta sestajā daļā un 29.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

(22.09.2005. likuma redakcijā)

 

15. Šā likuma 107.1 panta otrās daļas 8. un 12.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī.

(22.09.2005. likuma redakcijā)

 

16. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2009.gada 1.februārim, pēc atestācijas nokārtošanas piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav piešķirtas šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases.

(02.11.2006. likuma redakcijā)

 

17. Līdz 2009.gada 1.janvārim zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5.”

(08.11.2007. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  ;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

Aizstāt Pārejas noteikumu 16. punktā skaitļus un vārdus „2009. gada 1. februārim” ar skaitļiem un vārdiem „2014. gada 1. februārim”.

 

Juridiskā komisija

 

Aizstāt Pārejas noteikumu 16. punktā skaitļus un vārdus „2009. gada 1. februārim” ar skaitļiem un vārdiem „2011. gada 1. februārim”.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

Papildināt Pārejas noteikumus ar 18. punktu šādā redakcijā:

„18. Tiesneša amata kandidāti, kuru virzība iecelšanai tiesneša amatā uzsākta pirms grozījuma likuma 52. panta pirmās daļas 5. punktā spēkā stāšanās, tiesneša amatā ieceļami līdz 2008. gada 1. oktobrim.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(red.prec.)

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(red.prec.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Pārejas noteikumos:

aizstāt 16.punktā skaitļus un vārdus “2009. gada 1. februārim” ar skaitļiem un vārdiem “2011. gada 1. februārim”;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 18. punktu šādā redakcijā:

“18. Tiesneša amata kandidāti, kuru virzīšana iecelšanai tiesneša amatā uzsākta pirms grozījuma šā likuma 52. panta pirmās daļas 5. punktā spēkā stāšanās, tiesneša amatā ieceļami līdz 2008. gada 1. oktobrim.”