20

28. 02. 2008.       9/7 - 2 -

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" (nr. 500/Lp9).

Pielikumā: priekšlikumu apkopojums uz  16 lp.

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs                                             Oskars  Spurdziņš  


Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

trešajam  lasījumam

 

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un

mantas izšķērdēšanas novēršanu" ( nr.  500/Lp9)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

 

Nr.

Priekšlikumi

( 1)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā trešā lasījuma redakcija

 

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.; 1997, 5.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

         Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.; 1997, 5.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt likuma nosaukumā un visā likuma tekstā  vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

 

 

 

1. Aizstāt likuma nosaukumā un visā likuma tekstā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

3.pants. Pienākums lietderīgi rīkoties ar valsts un pašvaldību finansu līdzekļiem un mantu

Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, jārīkojas ar finansu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir:

1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finansu līdzekļu un mantas izlietojumu;

2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu;

3) manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

    

 2. Aizstāt 3.pantā vārdus “uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām” ar vārdiem 

“valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām”.

 

 

 

 

 

 

      2. Aizstāt 3.pantā vārdus “uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām” ar vārdiem 

“valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām”.

 

4.pants. Ierobežojumi piešķirt kredītus, izsniegt aizdevumus, dot galvojumus un garantijas

(1) Pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi, statūtsabiedrības un uzņēmējsabiedrības kredītus var izsniegt Kredītiestāžu likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, statūtsabiedrībām un uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā un citos likumos paredzētos gadījumus, ir aizliegts izsniegt jebkāda veida aizdevumus un dot galvojumus vai garantijas.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz:

1) uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus un kuras iepriekš ir saņēmušas rakstveida atļauju no valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja;

2) gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība izsniedz aizdevumus un dod galvojumus un garantijas, iepriekš saņemot rakstveida atļauju no tās valsts institūcijas vai pašvaldības, kuras pārziņā ir attiecīgā statūtsabiedrība;

3) galvojumiem, kurus pašvaldība dod par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas Augstskolu likumā noteiktā studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētā statūtsabiedrība tiek privatizēta vai arī ja uzņēmējsabiedrībā tiek privatizētas vai atsavinātas valsts vai pašvaldības kapitāla daļas, minētā atļauja jāsaņem no institūcijas, kas veic valsts vai pašvaldības īpašuma atsavināšanu.

(5) Institūcija, kuras pārziņā ir statūtsabiedrība, valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētājs uzņēmējsabiedrībā un institūcija, kas veic privatizāciju vai atsavināšanu, izveido galvojumu un garantiju reģistru, kā arī glabā katra galvojuma vai garantijas vienu oriģināleksemplāru. Galvojumi un garantijas nav spēkā, ja nav reģistrēti attiecīgajā reģistrā.

(6) Ja valsts uzņēmums vai statūtsabiedrība tiek nodota privatizācijai vai atsavināšanai, institūcija, kuras pārziņā ir privatizējamais vai atsavināmais objekts, nodod attiecīgo reģistru institūcijai, kas veic valsts īpašuma atsavināšanu.

(7) Izsniegt aizdevumus, dot galvojumus un garantijas šajā pantā noteiktajā kārtībā atļauts tikai tad, ja aizdevuma izsniedzējs vai galvojuma vai garantijas devējs ir samaksājis valstij un pašvaldībai visus nodokļus, darbiniekiem izmaksājis algas un pret to tiesvedībā nav prasības par parāda piedziņu.

3. 4. pantā:

     izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja kredītiestāde ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, tā kredītu izsniedz Kredītiestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”;

  

        aizstāt otrajā daļā vārdus “uzņēmumiem, statūtsabiedrībām un uzņēmējsabiedrībām” ar vārdiem “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām”;

 

 

   aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdu “uzņēmējsabiedrībām” ar vārdu “kapitālsabiedrībām”;

 

 

 

      izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība izsniedz aizdevumus un dod galvojumus un garantijas, iepriekš saņemot rakstveida atļauju no valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja;” ;

 

               izteikt ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja šā panta otrajā daļā minētā kapitālsabiedrība tiek privatizēta vai arī kapitālsabiedrībā tiek privatizētas vai atsavinātas valsts vai pašvaldības kapitāla daļas, minētā atļauja jāsaņem no institūcijas, kas veic valsts vai pašvaldības īpašuma atsavināšanu.

 

 

 

 

 

(5) Valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētājs šā panta otrajā daļā minētajā kapitālsabiedrībā un institūcija, kas veic privatizāciju vai atsavināšanu, izveido galvojumu un garantiju reģistru, kā arī glabā katra galvojuma vai garantijas vienu oriģināleksemplāru. Galvojumi un garantijas nav spēkā, ja nav reģistrēti attiecīgajā reģistrā.

 

(6) Ja šā panta otrajā daļā minētā kapitālsabiedrība tiek nodota privatizācijai vai atsavināšanai, kā arī gadījumā, ja šajā kapitālsabiedrībā tiek privatizētas vai atsavinātas valsts vai pašvaldības  kapitāla daļas, valsts vai pašvaldības  kapitāla daļu turētājs nodod attiecīgo reģistru institūcijai, kas veic valsts īpašuma atsavināšanu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 3. 4. pantā:

     izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja kredītiestāde ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, tā kredītu izsniedz Kredītiestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”;

  

        aizstāt otrajā daļā vārdus “uzņēmumiem, statūtsabiedrībām un uzņēmējsabiedrībām” ar vārdiem “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām”;

 

 

   aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdu “uzņēmējsabiedrībām” ar vārdu “kapitālsabiedrībām”;

 

 

 

    izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība izsniedz aizdevumus un dod galvojumus un garantijas, iepriekš saņemot rakstveida atļauju no valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja;” ;

 

     izteikt ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja šā panta otrajā daļā minētā kapitālsabiedrība tiek privatizēta vai arī kapitālsabiedrībā tiek privatizētas vai atsavinātas valsts vai pašvaldības kapitāla daļas, minētā atļauja jāsaņem no institūcijas, kas veic valsts vai pašvaldības īpašuma atsavināšanu.

 

 

(5) Valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētājs šā panta otrajā daļā minētajā kapitālsabiedrībā un institūcija, kas veic privatizāciju vai atsavināšanu, izveido galvojumu un garantiju reģistru, kā arī glabā katra galvojuma vai garantijas vienu oriģināleksemplāru. Galvojumi un garantijas nav spēkā, ja nav reģistrēti attiecīgajā reģistrā.

 

(6) Ja šā panta otrajā daļā minētā kapitālsabiedrība tiek nodota privatizācijai vai atsavināšanai, kā arī gadījumā, ja šajā kapitālsabiedrībā tiek privatizētas vai atsavinātas valsts vai pašvaldības  kapitāla daļas, valsts vai pašvaldības  kapitāla daļu turētājs nodod attiecīgo reģistru institūcijai, kas veic valsts īpašuma atsavināšanu.”

 

5.pants. Aizliegums nodot valsts un pašvaldību mantu bezatlīdzības lietošanā

(1) Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts valsts vai pašvaldību mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) valsts mantu nodod pašvaldībai lietošanā;

2) valsts mantu valsts iestāde nodod citai valsts iestādei lietošanā vai valdījumā;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3) pašvaldība vienas savas iestādes mantu nodod citai pašvaldības iestādei lietošanā;

 

4) viena pašvaldība savu mantu nodod citai pašvaldībai lietošanā;

 

 

 

 

5) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts valsts vai pašvaldību mantu nodot bezatlīdzības lietošanā.

 

 

 

 

 

 

 

4.  5. pantā:

       aizstāt pirmajā daļā vārdus “uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām” ar vārdiem “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām”;

 

 

 

 

 

 

papildināt otro daļu ar 2.1 un  2.2 punktu šādā redakcijā:

 

"21) valsts mantu valsts iestāde nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai, ja par to lēmis Ministru kabinets;

      

        22) pašvaldības mantu nodod valsts iestādei lietošanā;";

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt otro daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

 

"41) pašvaldība savu mantu nodod lietošanā sabiedriskā labuma organi­zācijai, ja par to lēmusi attiecīgās pašvaldības dome (padome);";

 

 

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ministru kabinets šā panta otrās daļas 2.1 punktā minētajā lēmumā un pašvaldība šā panta otrās daļas 4.1 punktā minētajā lēmumā norāda bezatlīdzības lietošanā nododamās mantas lietošanas mērķi.

(4) Līgumu par valsts mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai rakstveidā sagatavo un slēdz ministrija, tās padotībā esoša iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas valsts manta. Līgumu par pašvaldības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai rakstveidā sagatavo un slēdz attiecīgā pašvaldība. Līgumā norāda šādu informāciju:

 

1) bezatlīdzības lietošanā nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts;

2) bezatlīdzības lietošanā nododamās mantas lietošanas mērķis, termiņš un noteikumi;

3) noteikumi par bezatlīdzības lietošanā nodotās mantas atdošanu atpakaļ, ja sabiedriskā labuma organizācijai tiek atņemts sabiedriskā labuma organizā­cijas statuss;

4) sabiedriskā labuma organizācijas atbildība;

 5) citi noteikumi, kas saistīti ar bezatlīdzības lietošanā nodotās mantas lietošanu."

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 5. panta tekstu šādā redakcijā:

      (1) Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts valsts vai pašvaldību mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā.

(2) Šā panta pirmās daļas  noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) valsts mantu nodod pašvaldībai lietošanā;

2) valsts mantu valsts iestāde nodod citai valsts iestādei lietošanā vai valdījumā;

21) valsts mantu valsts iestāde nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai;

 22) pašvaldības mantu nodod valsts iestādei lietošanā;

3) pašvaldība vienas savas iestādes mantu nodod citai pašvaldības iestādei lietošanā;

4) viena pašvaldība savu mantu nodod citai pašvaldībai lietošanā;

 

41) pašvaldība savu mantu nodod lietošanā sabiedriskā labuma organi­zācijai ;

5) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts valsts vai pašvaldību mantu nodot bezatlīdzības lietošanā.

(3) Ja valsts vai pašvaldības mantu nodod bezatlīdzības lietošanā, par to pieņem lēmumu. Lēmumā norāda vismaz šādu informāciju:

       1) bezatlīdzības lietošanā nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts;

       2) nodošanas nepieciešamība un lietderība;

       3) nododamās mantas lietošanas vai izmantošanas mērķis un termiņš;

        4) gadījumi, kad nodotā manta atdodama atpakaļ;

       5) citi nepieciešamie noteikumi, tai skaitā noteikumi, lai nodrošinātu, attiecīgās mantas saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu.

       (4) Ja bezatlīdzības lietošanā paredzēts nodot valsts vai pašvaldības nekustamo vai kustamo mantu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, lēmumu par to pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi.

(5) Lēmumu par valsts vai pašvaldības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome). Valsts vai pašvaldības mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām nodod uz laiku, kamēr attiecīgajai biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet ne ilgāk par 10 gadiem. Valsts vai pašvaldības mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai var nodot atkārtoti.

(6) Pamatojoties uz lēmumu par valsts vai pašvaldības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā slēdz rakstveida līgumu (vienošanos).”

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.  Izteikt 5. panta tekstu šādā redakcijā:

      (1) Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts valsts vai pašvaldību mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā.

 

(2) Šā panta pirmās daļas  noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) valsts mantu nodod pašvaldībai lietošanā;

2) valsts mantu valsts iestāde nodod citai valsts iestādei lietošanā vai valdījumā;

21) valsts mantu valsts iestāde nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai;

       22) pašvaldības mantu nodod valsts iestādei lietošanā;

3) pašvaldība vienas savas iestādes mantu nodod citai pašvaldības iestādei lietošanā;

 

4) viena pašvaldība savu mantu nodod citai pašvaldībai lietošanā;

 

41) pašvaldība savu mantu nodod lietošanā sabiedriskā labuma organi­zācijai ;

5) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts valsts vai pašvaldību mantu nodot bezatlīdzības lietošanā.

 

     

 

 

 (3) Ja valsts vai pašvaldības mantu nodod bezatlīdzības lietošanā, par to pieņem lēmumu. Lēmumā norāda vismaz šādu informāciju:

       1) bezatlīdzības lietošanā nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts;

       2) nodošanas nepieciešamība un lietderība;

       3) nododamās mantas lietošanas vai izmantošanas mērķis un termiņš;

      

      4) gadījumi, kad nodotā manta atdodama atpakaļ;

       5) citi nepieciešamie noteikumi, tai skaitā noteikumi, lai nodrošinātu attiecīgās mantas saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu.

 

       (4) Ja bezatlīdzības lietošanā paredzēts nodot valsts vai pašvaldības nekustamo vai kustamo mantu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, lēmumu par to pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi.

 

 

(5) Lēmumu par valsts vai pašvaldības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome). Valsts vai pašvaldības mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām nodod uz laiku, kamēr attiecīgajai biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet ne ilgāk par 10 gadiem. Valsts vai pašvaldības mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai var nodot atkārtoti.

 

 

 

(6) Pamatojoties uz lēmumu par valsts vai pašvaldības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, slēdz rakstveida līgumu (vienošanos).”

6.pants. Aizliegums valsts un pašvaldību mantu nodot lietošanā, izmantojot trešo personu starpniecību

Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts, izmantojot trešo personu starpniecību, nodot valsts vai pašvaldību mantu lietošanā citām pašvaldībām, valsts vai pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus. Šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad nomnieks valsts vai pašvaldības mantas nomas tiesības ieguvis publiskā izsolē.

 

 

 

 

5. Aizstāt 6.pantā vārdus “uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām” ar vārdiem “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām”.

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Aizstāt 6.pantā vārdus “uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām” ar vārdiem “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām”.

 

7.pants. Aizliegums atsavināt valsts un pašvaldību mantu par pazeminātu cenu

(1) Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldību mantu par acīm redzami pazeminātu cenu.

 

 

 

6. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdus “uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām” ar vārdiem “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām”.

 

 

 

 

 

 

 

6. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdus “uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām” ar vārdiem “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām”.

 

    8.pants. Aizliegums iegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai izmantot pakalpojumus vai darbus par paaugstinātu cenu

Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, aizliegts iegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai arī pasūtīt pakalpojumus vai darbus par acīm redzami paaugstinātu cenu.

 

7. Aizstāt 8.pantā vārdus “uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām” ar vārdiem “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām”.

 

 

 

 

 

 

7. Aizstāt 8.pantā vārdus “uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām” ar vārdiem “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām”.

 

9.pants. Ierobežojumi ieķīlāt valsts un pašvaldību mantu

(1) Aizliegts ieķīlāt valsts iestāžu valdījumā esošu mantu.

(2) Valsts uzņēmumu, statūtsabiedrību vai uzņēmējsabiedrību, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus vai arī valsts un pašvaldības daļas pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 50 procentus, atļauts ieķīlāt tikai ar finansu ministra atļauju.

(3) Pašvaldībām atļauts ieķīlāt tikai to īpašumu, kurš nav nepieciešams pašvaldības pastāvīgo funkciju realizēšanai vai kura ieķīlāšana nav aizliegta ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.

(4) Pašvaldību īpašumu drīkst ieķīlāt tikai ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

 

8. Aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdus “valsts uzņēmumu, statūtsabiedrību vai uzņēmējsabiedrību” ar vārdiem “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību vai kapitālsabiedrību”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdus “valsts uzņēmumu, statūtsabiedrību vai uzņēmējsabiedrību” ar vārdiem “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību vai kapitālsabiedrību”.

 

10.pants. Ierobežojumi dāvināt (ziedot) finansu līdzekļus un mantu

(1) Valsts un pašvaldību iestādēm, izņemot likumos vai Ministru kabineta noteikumos īpaši paredzētus gadījumus, ir aizliegts dāvināt (ziedot) finansu līdzekļus un mantu.

(2) Valsts un pašvaldību uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, šā likuma 11. un 12.pantā noteiktajā kārtībā finansu līdzekļus vai mantu var dāvināt (ziedot) tikai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai. Dāvināt (ziedot) ir atļauts tikai tad, ja dāvināšanas (ziedošanas) brīdī attiecīgais uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas vai arī pret to tiesvedībā nav prasības par parāda piedziņu.

(3) Dāvinājums (ziedojums) šā likuma izpratnē ir finansu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana citu fizisko vai juridisko personu īpašumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “valsts un pašvaldību uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības” ar vārdiem “valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kā arī kapitālsabiedrības”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “valsts un pašvaldību uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības” ar vārdiem “valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kā arī kapitālsabiedrības”.

 

 

 

 

 

 

11.pants. Dāvināšanas (ziedošanas) noteikumi

(1) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa nepārsniedz 500 latus, lēmumu par tā piešķiršanu var pieņemt attiecīgā valsts vai pašvaldības uzņēmuma vadītājs, statūtsabiedrības vai uzņēmējsabiedrības koleģiālās lēmējinstitūcijas vadītājs.

 

(2) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 500 latus, to drīkst piešķirt tikai ar:

1) finansu ministra atļauju, ja dāvinājumu (ziedojumu) vēlas piešķirt valsts uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus;

2) attiecīgās pašvaldības domes (padomes) atļauju, ja dāvinājumu (ziedojumu) vēlas piešķirt pašvaldības uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus;

3) ar finansu ministra un attiecīgās pašvaldības domes (padomes) atļauju, ja valsts un pašvaldības daļas uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā nepārsniedz 50 procentus, bet to īpašumā esošo kapitāla daļu summa pārsniedz 50 procentus.

 

10. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Dāvināšanas (ziedošanas) noteikumi

(1) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa nepārsniedz 500 latus, lēmumu par tā piešķiršanu var pieņemt attiecīgās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības izpildinstitūcija vai tādas kapitālsabiedrības izpildinstitūcija, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus.

(2) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 500 latus, to drīkst piešķirt tikai ar:

1) finanšu ministra atļauju, ja dāvinājumu (ziedojumu) vēlas piešķirt valsts kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus;

 

2) attiecīgās pašvaldības domes (padomes) atļauju, ja dāvinājumu (ziedojumu) vēlas piešķirt pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus;

       

 3) ar finanšu ministra un attiecīgās pašvaldības domes (padomes) atļauju, ja kapitālsabiedrības pamatkapitālā valsts un pašvaldības daļas nepārsniedz 50 procentus, bet to īpašumā esošo kapitāla daļu summa pārsniedz 50 procentus.”

 

 

 

 

 

10. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Dāvināšanas (ziedošanas) noteikumi

(1) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa nepārsniedz 500 latus, lēmumu par tā piešķiršanu var pieņemt attiecīgās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības izpildinstitūcija vai tādas kapitālsabiedrības izpildinstitūcija, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus.

(2) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 500 latus, to drīkst piešķirt tikai ar:

1) finanšu ministra atļauju, ja dāvinājumu (ziedojumu) vēlas piešķirt valsts kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus;

2) attiecīgās pašvaldības domes (padomes) atļauju, ja dāvinājumu (ziedojumu) vēlas piešķirt pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus;

 

         3) ar finanšu ministra un attiecīgās pašvaldības domes (padomes) atļauju, ja kapitālsabiedrības pamatkapitālā valsts un pašvaldības daļas nepārsniedz 50 procentus, bet to īpašumā esošo kapitāla daļu summa pārsniedz 50 procentus.”

12.pants. Dāvinājuma (ziedojuma) līgums

(1) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 500 latus, dāvināt (ziedot) drīkst tikai, noslēdzot ar dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēju rakstveida līgumu, kurā jāparedz dāvinājuma (ziedojuma) mērķis un dāvinātāja (ziedotāja) tiesības piedzīt no dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēja finansu līdzekļus gadījumā, ja dāvinājums (ziedojums) netiek izmantots līgumā paredzētajiem mērķiem vai ir pieļauti citi līguma noteikumu pārkāpumi.

(2) Dāvinājuma (ziedojuma) līgums tiek slēgts, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātu tipveida līgumu.

(3) Noraksts no dāvinājuma (ziedojuma) līguma, ko noslēdzis valsts uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas nosūtāms Valsts kontrolei.

(4) Noraksts no dāvinājuma (ziedojuma) līguma, ko noslēdzis pašvaldības uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas nosūtāms attiecīgās pašvaldības revīzijas komisijai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Izslēgt 12.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Izslēgt 12.panta trešo daļu.

 

13.pants. Ziedoto finansu līdzekļu un dāvinātās mantas izlietošanas kontrole

(1) Valsts kontrolei ir tiesības pārbaudīt, kā fiziskās un juridiskās personas ir izlietojušas finansu līdzekļus vai mantu, ko tām ziedojuši (dāvinājuši) valsts uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir valsts kapitāla daļa.

(2) Attiecīgās pašvaldības domes (padomes) revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt, kā fiziskās un juridiskās personas ir izlietojušas finansu līdzekļus vai mantu, ko tām ziedojuši (dāvinājuši) attiecīgās pašvaldības uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa.

 

 

12.  13. pantā:

      izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts kontrolei ir tiesības pārbaudīt, kā fiziskās un juridiskās personas ir izlietojušas finanšu līdzekļus un mantu, ko tām dāvinājušas (ziedojušas) valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības  vai kapitālsabiedrības,  kuru pamatkapitālā  ir valsts vai pašvaldības daļa.";

 

         aizstāt otrajā daļā vārdus “ziedojuši (dāvinājuši) attiecīgās pašvaldības uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības” ar  vārdiem

 "dāvinājušas (ziedojušas)  pašvaldības kapitālsabiedrības vai kapitālsabiedrības”.

 

 

 

 

 

12.  13. pantā:

      izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts kontrolei ir ties ības pārbaudīt, kā fiziskās un juridiskās personas ir izlietojušas finanšu līdzekļus un mantu, ko tām dāvinājušas (ziedojušas)  valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības  vai kapitālsabiedrības,  kuru pamatkapitālā  ir valsts vai pašvaldības daļa.";

 

         aizstāt otrajā daļā vārdus “ ziedojuši (dāvinājuši) attiecīgās pašvaldības uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības” ar vārdiem

“dāvinājušas (ziedojušas) pašvaldības kapitālsabiedrības vai kapitālsabiedrības”.

 

        14.pants. Dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas publiskums

Ar valsts vai pašvaldību institūciju noslēgtajiem dāvinājuma (ziedojuma) līgumiem, kā arī ar informāciju par dāvinājumiem (ziedojumiem), kas izdarīti šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā, ir tiesības iepazīties jebkuram Latvijas iedzīvotājam un masu informācijas līdzekļa žurnālistam.

 

 

13. Izteikt 14. un 15. pantu šādā redakcijā:

 

“14.pants. Dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas publiskums

Valsts vai pašvaldību institūciju noslēgtie dāvinājuma (ziedojuma) līgumi, kā arī informācija par dāvinājumiem (ziedojumiem), kas izdarīti šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāma par vispārpieejamu informāciju un ir ikvienam pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

 

 

 

 

 

 

 

13. Izteikt 14. un 15. pantu šādā redakcijā:

 

“14.pants. Dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas publiskums

Valsts vai pašvaldību institūciju noslēgtie dāvinājuma (ziedojuma) līgumi, kā arī informācija par dāvinājumiem (ziedojumiem), kas izdarīti šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāma par vispārpieejamu informāciju un ir ikvienam pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

 

 

15.pants. Atbildība par šā likuma noteikumu izpildi

Par šā likuma 2. - 12.panta noteikumu izpildi atbild attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, valsts vai pašvaldības iestādes vai uzņēmuma vadītājs, statūtsabiedrības vai arī uzņēmējsabiedrības koleģiālās lēmējinstitūcijas vadītājs.

 

 

15.pants. Atbildība par šā likuma noteikumu izpildi

    Personas, kuras pārkāpušas šā likuma 2.–12.panta noteikumus, saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Ja minētos noteikumus pārkāpusi koleģiāla institūcija, saucot pie atbildības šīs institūcijas locekļus, ņem vērā attiecīgā likuma noteikumus par koleģiālas institūcijas locekļu atbildību.”

 

 

 

 

 

 

15.pants. Atbildība par šā likuma noteikumu izpildi

    Personas, kuras pārkāpušas šā likuma 2.–12.panta noteikumus, saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Ja minētos noteikumus pārkāpusi koleģiāla institūcija, saucot pie atbildības šīs institūcijas locekļus, ņem vērā attiecīgā likuma noteikumus par koleģiālas institūcijas locekļu atbildību.”