Likumprojekts

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Izdarīt Dabas resursu nodokļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 2.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 4.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Plastmasas maisiņiem, ko pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno tirgotājs, ja par šo iepakojumu no pircēja netiek iekasēta atsevišķa samaksa, papildus nodokļa likmei, kas noteikta šā likuma 7.pielikumā, piemēro arī nodokļa papildlikmi, kas noteikta šā likuma 24.pantā. Papildlikmi nepiemēro maisiņiem, kas izgatavoti no bioplastmasas."

2. Papildināt 8.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Atbrīvojums no nodokļa samaksas neattiecas uz nodokļa papildlikmi, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 4.panta piekto daļu."

3. Papildināt 23.¹ pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Realizējot akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) personai, kurai ir licence elektroenerģijas ražošanai vai licence siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, ievērojot šā panta ceturto daļu, nodokļa maksātājs piemēro 0 procentu nodokļa likmi. Ja akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) šajā pantā minētā persona (energoapgādes komersants) izmanto citiem mērķiem, nevis elektroenerģijas ražošanai vai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, tā maksā nodokli atbilstoši šā likuma 9.pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm."

4. Papildināt 24.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Plastmasas maisiņiem šā likuma 4.panta piektajā daļā minētajā gadījumā piemēro šādu papildlikmi:

1) maisiņiem ar plastmasas plēves biezumu līdz 12 mikroniem – divi lati par vienu kilogramu;

2) maisiņiem ar plastmasas plēves biezumu, lielāku par 12 mikroniem – 0,20 latu par vienu kilogramu."

5. Papildināt 27.pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"(13) Personas, kuras maksā nodokļa papildlikmi par plastmasas maisiņiem šā likuma 4.panta piektajā daļā minētajā gadījumā, pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē nesniedz, bet reizi gadā deklarē izlietoto maisiņu apmēru par iepriekšējo gadu Valsts vides dienestā līdz nākamā gada 20.janvārim."

6. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

''Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

1. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK;

2) Padomes 2003.gada 27.oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai;

3) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/74/EK, ar ko groza direktīvu 2003/96/EK par dažu dalībvalstu iespēju piemērot nodokļu līmeņa pagaidu atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz enerģētikas produktiem un elektroenerģiju.

2. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvu 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Vides ministra vietā –

labklājības ministre

D.Staķe

Anotācija

par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā“

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pēdējos septiņos gados palielinājies plastmasas iepakojuma daudzums. Pirms septiņiem gadiem kopējā iepakojuma tirgū 29 procentus aizņēma papīra iepakojums, tagad – vairs 13 procentus. Savukārt plastmasas iepakojuma izmantošana šajā laikā palielinājusies no 19 līdz 25 procentiem. Plastmasa atšķirībā no papīra dabā sadalās ļoti ilgi, bet šobrīd lētāks ir tieši plastmasas iepakojums. Daļa plastmasas gaismas un ūdens ietekmē sadalās 10 līdz 20 gados, bet lielākā daļa plastmasu dabiskajā vidē nesadalās un nepārveidojas, bet piesārņo dabu. Jāatzīmē, ka daudzviet veikalos tiek uztiepta pircējiem plastmasas maisiņu politika un iegādātās preces bez prasīšanas tiek saliktas daudzos plastmasas maisiņos, kuri lielākoties vairs nav pēc tam lietošanai derīgi. Bieži uz pircēju aizrādījumu nelikt preces maisiņos pārdevējas reaģē ar neizpratni. Savukārt, no otras puses arī pircēji bieži veikalos izmanto nepārdomāti savu pirkumu ievietošanai neadekvātu maisiņu daudzumu. Tas tāpēc, ka cilvēki neaizdomājas, kur var novest "plastmasizācija", ja ik dienu no veikala pārrodas ar neskaitāmiem maisiņiem. Plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņam ir tendence pieaugt, tādejādi pieaug arī atkritumu apjoms, pie kam tādu atkritumu, kuri sadalās ļoti lēni, un kuru pārstrāde ir samērā sarežģīta un dārga. Vienlaikus plastmasas maisiņi ir krietni lētāki nekā videi draudzīgākie papīra maisiņi un daudzkārt lietojamie auduma maisiņi. Tāpēc nepieciešams radīt sistēmu, lai uzņēmējam antiplastmasas iepakojuma iniciatīva sanāktu pa nullēm – ja arī nav peļņas, lai nebūtu zaudējumu. Likums šobrīd paredz, ka akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm), kuras izmanto elektroenerģijas ražošanai un siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, piemēro 0 % (procentu) nodokļa likmi. Tajā pašā laikā komersanti, kuriem ir licence elektroenerģijas ražošanai un siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, bieži vien iepērk ogles no komersanta Latvijā, kuram līdz ar to ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Līdz ar to komersantam, kuram ir licence elektroenerģijas ražošanai un siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, netiek piemērota 0 % (procentu) nodokļa likme. Saskaņā ar to, ka likumprojekta prasību ieviešanas rezultātā plānots ieņēmumu no dabas resursu nodokļa maksājumiem pieaugums valsts pamatbudžetā, sākot no 2008.gada, likumprojektu nepieciešams iekļaut budžeta 2008.gadam likumprojektu paketē un virzīt uz Saeimu šīs likumu paketes ietvaros.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz: 1. aplikt ar nodokļa papildlikmi plastmasas iepirkuma maisiņus, lai veicinātu to patēriņa samazināšanu; 2. realizējot akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) personai, kurai ir licence elektroenerģijas ražošanai vai licence siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, nodokļa maksātājs piemēro 0 procentu nodokļa likmi. Par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm), ko minētā persona (energoapgādes komersants) izmanto citiem mērķiem, nevis elektroenerģijas ražošanai vai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, tai jāmaksā nodoklis atbilstoši likuma 9.pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm.

3. Cita informācija

Neskaitot citus ekonomiskos instrumentus, kas noteikti lielākā daļā Eiropas Kopienas dalībvalstu ar mērķi samazināt patērētā iepakojuma daudzumu, kā arī izlietotā iepakojuma, kas nonāk atkritumu poligonos, daudzumu, vairākās valstīs noteikti arī speciāli nodokļi par plastmasas iepirkumu maisiņiem (apkopota informācija pieejama EUROPEN 2007.gada jūnijā izdotajā materiālā „Economic instruments in packaging and packaging waste policy”). Piemēram, Dānija – nodoklis par plastmasas maisiņiem – 2,95 EUR par vienu kilogramu; Ungārija - nodoklis par plastmasas maisiņiem – atkarībā no maisiņa tilpuma 0,01 līdz 0,1 EUR par vienu gabalu; Malta - nodoklis par plastmasas maisiņiem – 0,14 EUR par vienu gabalu; Īrija - nodoklis par plastmasas maisiņiem – 0,15 EUR par vienu gabalu, bet no 2007.gada 1.jūlija – 0,22 EUR par vienu gabalu. Īrijā 2002.gada sākumā polietilēnu maisiņi tika aplikti ar pietiekoši lielu nodokli, lai piecu mēnešu ilgā periodā iedzīvotāji samazinātu to lietošanu par 90%. Pircējiem vairs nebija pieejami bezmaksas maisiņi, bet pastāvēja iespēja tos iegādāties par polietilēna maisiņiem neraksturīgi lielu summu, tā valdība stimulēja lielveikalus pamazām atteikties no šī neekoloģiskā iepakošanas veida. Tik krasu atteikšanos no polietilēna maisiņu izmantošanas nebija gaidījusi pat Īrijas valdība, kas vairāku gadu garumā bija piedzīvojusi neveiksmes, veicot dažādas izglītošanas pasākumus, lai samazinātu to nevajadzīgu patēriņu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts veicinās vidi saudzējošu politiku. Likumprojekts veicinās plastmasas maisiņu pārdomātu un ekonomiski pamatotu izmantošanu.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts neskar administratīvās procedūras un līdz ar to vienkāršošanu. Likumprojekts ietekmēs komersantus, kuri ražo un ieved Latvijā plastmasas iepirkumu un reklāmas maisiņus, jo likumprojekta ieviešanas rezultātā prognozējams, ka samazināsies šo maisiņu nepārdomāts un nelietderīgs patēriņš, līdz ar to arī pieprasījums pēc tiem. Vienlaikus prognozējams, ka likumprojekts veicinās bioplastmasas iepakojuma ražošanas attīstību un šādu materiālu izmantošanas palielināšanos, kas no vides piesārņošanas un resursu patēriņa viedokļa ir daudz atbalstāmāks nekā tradicionāli zināmie un izmantotie plastmasas iepirkumu maisiņi ar zemu plastmasas plēves biezumu, zemu izturību un nelielām iespējām lietot tos atkārtoti, bieži vien vispār bez šādām iespējām. Vienlaikus, ņemot vērā, ka piemērojot nodokļa papildlikmi plastmasas iepirkumu maisiņiem, palielināsies ieņēmumi valsts pamatbudžetā, būs iespējas rast līdzekļus Latvijā darbojošos iepakojumu materiālu ražotāju darbības pilnveidošanai un inovatīvu tehnisko paņēmienu attīstībai un pilnveidošanai. No Latvijas vides aizsardzības fonda jau šobrīd pastāv iespējas saņemt finansējumu projektiem un pasākumiem, kas izglīto un informē patērētājus par dažādu iepakojumu materiālu veidu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts veicinās iedzīvotājus pārdomāti izmantot plastmasas iepirkumu maisiņus un neņemt tos veikalā bez īpašas vajadzības, kā arī izvērtēt un izvēlēties izmantot pirkumu nogādāšanai mājās vairākkārt lietojamus iepirkumu maisiņus (kastes) no materiāliem, kas ir videi draudzīgāki.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekta prasību ieviešana pozitīvi ietekmēs vidi, jo to īstenojot, ievērojami samazināsies plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņš un to atkritumu apjoms, tajā skaitā atkritumu apjoms, kas nonāk tam nepiemērotās vietās un rada būtisku vides piesārņojumu, un tādejādi ietekmē arī cilvēku veselību un bioloģisko daudzveidību. Likumprojekta prasības veicinās pircēju izvēli par labu videi draudzīgāku un atkārtoti izmantojamu iepakojumu lietošanai, piemēram, iepirkumu maisiņu no kartona vai auduma vai kartona kastu lietošanai. Likumprojekts paredz, ka, realizējot akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) personai, kurai ir licence elektroenerģijas ražošanai vai licence siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā nodokļa maksātājs piemēro 0 procentu nodokļa likmi. Jau šobrīd spēkā esošais Dabas resursu nodokļa likuma 23.^1pants nosaka, ka akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm), kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, piemēro 0 procentu nodokļa likmi, kā to pieļauj arī atbilstošās Eiropas Padomes 2003.gada 27.oktobra direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/74/EK, ar ko groza direktīvu 2003/96/EK par dažu dalībvalstu iespēju piemērot nodokļu līmeņa pagaidu atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz enerģētikas produktiem un elektroenerģiju. Iepērkot ogles Latvijā no komersanta, kurš tas ievedis no citas valsts, 0 procentu nodokļa likmi varēs piemērot tikai komersants, kurš ir saņēmis licenci elektroenerģijas ražošanai vai licenci siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, un ogles izmantos tikai šādiem mērķiem. Īstenojot likumprojektu, komersants, kurš ir saņēmis licenci elektroenerģijas ražošanai vai licenci siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, nodokļa 0 procenta likmi varēs piemērot oglēm neatkarīgi, vai ogles viņš pirks Latvijā vai ārpus. Līdz ar to likumprojekta nosacījuma ieviešana nepalielinās resursu izmantošanas apjomus, kas varētu negatīvi ietekmēt apkārtējo vidi, jo Latvijā nav akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) ieguves vietu.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads (2007.)

Nākamie trīs gadi (2008. – 2010.)

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos Valsts pamatbudžetā tiek plānots ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar nodokļa papildlikmes piemērošanu plastmasas maisiņiem. Netiek prognozēta likumprojekta būtiska finansiāla ietekme uz inflāciju.

Likumprojekts neskar šo jomu.

+ 42,3

+ 44,4

+ 46,6

+ 46,7

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts neskar šo jomu.

Likumprojekts neskar šo jomu.

Likumprojekts neskar šo jomu.

Likumprojekts neskar šo jomu.

Likumprojekts neskar šo jomu.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts neskar šo jomu.

+ 42,3

+ 44,4

+ 46,6

+ 46,7

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts neskar šo jomu.

Nav paredzēti

Nav paredzēti

Nav paredzēti

Nav paredzēti

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts neskar šo jomu.

6. Cita informācija

Valsts pamatbudžetā tiek plānots ieņēmumu pieaugums no nodokļa ieņēmumiem par vienreiz lietojamiem plastmasas maisiņiem. Saskaņā ar Ekoloģisko sistēmu institūta 2006.gada novērtējumu par plastmasas iepakojuma plūsmām Latvijā, 2005.gadā Latvijā plastmasas maisiņu, ko pirkumam pievienoja tirgotājs, neatkarīgi no tā, vai par šo iepakojumu tika iekasēta atsevišķa samaksa, patēriņš bija 18 250 kg. Ņemot vērā, ka patērētā iepakojuma apjomam ir tendence pieaugt vidēji par 5 % gadā, var prognozēt, ka 2008.gadā veikalos pircējiem izsniegto un pārdoto plastmasas iepirkumu maisiņu apjoms varētu sasniegt – 21 127 kg, savukārt, 2009.g. – 22 183 kg un 2010.g. – 23 292 kg. Tā kā šobrīd nav precīzi noteikts plastmasas maisiņu apjoms, ko pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno tirgotājs, neatkarīgi no tā, vai par šo iepakojumu tiek iekasēta atsevišķa samaksa, atkarībā no plastmasas plēves biezuma, ieņēmumi no nodokļa samaksas, piemērojot nodokļa papildlikmi plastmasas maisiņiem, aprēķināti, pieņemot, ka visiem maisiņiem piemēro vienādu nodokļa papildlikmi Rezultātā var prognozēt, ka ieņēmumi no nodokļa maksājumiem sastādīs : 2008.g. – 21 127 x 2,00 (nodokļa likme par vienu kilogramu) = 42 254 Ls; 2009.g. – 22 183 x 2,00 = 44 366 Ls; 2010.g. – 23 292 x 2,00 = 46 584 Ls.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus nav jāizdod.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1.Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts paredz likumā noteikto informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām papildināt ar atsauci, ka tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.  gada 20. jūlija direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (turpmāk – Direktīvas). Likumprojektā paredzēto atsauci nepieciešams iekļaut likumā, jo sakarā ar tajā minētajām Direktīvām Dabas resursu nodokļa likums atbilst tehnisko noteikumu statusam un tas ir jāpaziņo, ievērojot procedūru, Eiropas Komisijai. Spēkā esošais likums atbilstoši Direktīvu prasībām jau ir atbilstoši Eiropas Komisijā notificēts, bet likumā nav iekļauta atbilstošā atsauce. To likumā paredz iekļaut jaunais likumprojekts. Par likumu iepriekš nav saņemti komentāri ne no Eiropas Komisisjas, ne no citām dalībvalstīm. Arī jaunais likumprojekts būs jānotificē Eiropas Komisijai atbilstoši Direktīvās noteiktajai kārtībai. Vides ministrija Ministru kabineta sēdē izskatīto likumprojektu noteiktajā kārtībā nosūtīs Ekonomikas ministrijai notificēšanai Eiropas Komisijai. Vienlaikus jāatzīmē, ka likumprojektam atbilstoši Direktīvām nav piemērojams apturēšanas periods.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts neskar šo jomu.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts neskar šo jomu.

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts neskar šo jomu.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē par likumprojektu saņemti komentāri no: Latvijas pašvaldību savienības; Latvijas Tirgotāju asociācijas; Latvijas Iepakojuma asociācijas; Ražošanas komercfirmas „Polipaks”; SIA „Flexoplastic”.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas pašvaldību savienība likumprojektu atbalsta bez iebildumiem. Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Iepakojuma asociācija, Ražošanas komercfirma „Polipaks” un SIA „Flexoplastic” atbalsta valsts politiku, kas saistīta ar videi draudzīga iepakojuma izmantošanas palielināšanu Latvijā, bet neatbalsta dabas resursu nodokļa papildlikmes ieviešanu tuvākajā laikā likumprojektā noteiktajā apmērā. Minētās asociācijas norāda arī uz nepamatoti mazajiem Latvijā patērētajiem plastmasas maisiņu apjomiem, kas minētie likumprojekta anotācijā. Tomēr Vides ministrija nav ņēmusi vērā izteiktos iebildumus, jo likumprojekts paredz, ka nodokļa papildlikme tiks piemērota tikai plastmasas maisiņiem, ko pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno tirgotājs. Līdz ar to likuma grozījumi neskar visus plastmasas maisiņus un plēves, kas tiek izmantotas dažādu preču un produktu iepakošanai, fasējot šīs preces. Savukārt, no SIA „Flexoplastic” tika saņemti konkrēti priekšlikumi par likumprojekta 1.panta redakciju. Izteiktais priekšlikums tika izvērtēts, ņemts vērā daļēji un iestrādāts likumprojektā.

3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedrības domas viedoklis

Sabiedrība par izmaiņām dabas resursu nodokļa piemērošanā informēta un arī turpmāk tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Sabiedrības viedoklis, ar kuru varēja iepazīties internetā, par likumprojekta normām ir pozitīvs un sabiedrība jauno iniciatīvu kopumā atbalsta.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Speciālas konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem, izstrādājot likumprojektu, nav notikušas. Likumprojektu sagatavojot, ir ņemti vērā Eiropas valstu pieredze, piemērojot vides nodokļus un maksājumus. Izstrādes gaitā tika izmantots arī EUROPEN 2007.gada jūnijā izdotais materiāls „Economic instruments in packaging and packaging waste policy”.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta ieviešanas rezultātā netiks radītas jaunas valsts iestādes. Esošo iestāžu funkcijas netiks mainītas. Likumprojekta prasību izpildi no valsts puses nodrošinās Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks ievietots Vides ministrijas interneta mājas lapā, publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). Par likuma pieņemšanu sabiedrība ir un tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav.

Vides ministrs R.Vējonis

08.10.2007 13:08

2 258

Rudīte Vesere,

67026464, 29488161

rudite.vesere@vidm.gov.lv

Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktores p.i.	Par kontroli atbildīgā persona	Atbildīgā amatpersona
E.Cilinskis	U.Lapiņš	V.Puriņš	R.Vesere