Rīgā, 2008. gada 17. aprīlī

Nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Kriminālprocesa likumā″ (Nr. 485/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas

priekšsēdētājas biedrs Dzintars Rasnačs

Juridiskā komisija

likumprojekts otrajam lasījumam

“Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.485/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam (10)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

79.pants. Aizstāvis

(1) Aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts, kas kriminālprocesā, noteiktā tā stadijā vai atsevišķā procesuālā darbībā īsteno tādas personas aizstāvēšanu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

(2) Par aizstāvi kriminālprocesā var būt:

1) zvērināts advokāts;

2) zvērināta advokāta palīgs;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4) ārvalsts advokāts (izņemot šīs daļas 3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību.

(3) Aizstāvis nevar bez aizstāvamās personas piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas viņam jāveic saskaņā ar vienošanos.

(4) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās vai uzdevuma pieņemšanas brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Advokāta kā aizstāvja tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā apliecina orderis.

(6) Aizstāvis nedrīkst uzņemties citas personas aizstāvēšanu vai sniegt tai juridisko palīdzību, ja tas ir pretrunā ar aizstāvamās personas interesēm, ar kuru vienošanās noslēgta agrāk.

(7) Aizstāvis nedrīkst slēgt vienošanos par vairāku personu aizstāvēšanu vienā kriminālprocesā, ja starp šo personu aizstāvības interesēm pastāv pretrunas.

1. 79.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās noslēgšanas brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Valsts nodrošinātās aizstāvības gadījumos aizstāvis piedalās lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža līdz kriminālprocesa pabeigšanai.

(4²) Valsts nodrošinātās aizstāvības veikšana atsevišķā procesuālā darbībā neuzliek aizstāvim pienākumu uzņemties aizstāvību visā kriminālprocesā."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 79.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās noslēgšanas brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā. Aizstāvis nevar bez aizstāvamā piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas jāveic saskaņā ar vienošanos.

(4) Valsts nodrošināts aizstāvis piedalās lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža līdz kriminālprocesa pabeigšanai, izņemot gadījumus, kad valsts nodrošināts aizstāvis tiek uzaicināts atsevišķā procesuālā darbībā. Aizstāvības veikšana atsevišķā procesuālā darbībā neuzliek advokātam pienākumu uzņemties aizstāvību visā kriminālprocesā”.

Atbalstīts

1. Izteikt 79.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās noslēgšanas brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā. Aizstāvis nevar bez aizstāvamā piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas jāveic saskaņā ar vienošanos.

80.pants. Aizstāvja uzaicināšana

(1) Vienošanos ar aizstāvi slēdz persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai tās uzdevumā vai interesēs citas personas.

(2) Gadījumos, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, vai pēc ieinteresētās personas lūguma vienošanos var slēgt institūcija, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana.

(3) Procesa virzītāji neslēdz vienošanos par aizstāvēšanu un nevar aicināt konkrētu advokātu par aizstāvi, bet nodrošina ieinteresēto personu ar nepieciešamo informāciju un dod tai iespēju izmantot sakaru līdzekļus aizstāvja uzaicināšanai.

(4) Gadījumos, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, bet ieinteresētā persona nav vienojusies ar aizstāvi, procesa virzītājs informē institūciju, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana, ka tai jānodrošina aizstāvis.

(5) Ja vēl nav noslēgta vienošanās ar aizstāvi, likumā paredzētajos neatliekamajos gadījumos procesa virzītājs uzaicina advokātu nodrošināt aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā.

81.pants. Aizstāvis atsevišķā procesuālā darbībā

(1) Advokāts pēc īpaša norīkojuma tiek uzaicināts nodrošināt aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā vai aizstāvis, kuram bija savlaicīgi paziņots, nav varējis ierasties šādu procesuālo darbību izdarīšanā:

1) liecību sniegšana sakarā ar aizturēšanu;

2) atzīšana par aizdomās turēto un aizdomās turētā pirmā nopratināšana;

3) ar drošības līdzekļa piemērošanu saistītu jautājumu izskatīšana pie izmeklēšanas tiesneša.

(2) Advokāta uzaicināšanu nodrošina procesa virzītājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Aizstāvības veikšana atsevišķā procesuālā darbībā neuzliek advokātam pienākumu uzņemties aizstāvību visā kriminālprocesā vai tā stadijā.

2. Izteikt 80. un 81.pantu šādā redakcijā:

"80.pants. Aizstāvja uzaicināšana

(1) Vienošanos par aizstāvību slēdz pati persona vai tās interesēs citas personas.

(2) Procesa virzītāji neslēdz vienošanos par aizstāvību un nevar aicināt konkrētu advokātu par aizstāvi, bet nodrošina ieinteresēto personu ar nepieciešamo informāciju un dod tai iespēju izmantot sakaru līdzekļus aizstāvja uzaicināšanai.

(3) Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona vēlas aizstāvja piedalīšanos, procesa virzītājs paziņo attiecīgās tiesas rajona teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam par nepieciešamību nodrošināt aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā.

(4) Zvērinātu advokātu vecākais ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo procesa virzītājam par konkrētā advokāta piedalīšanos kriminālprocesā.

81.pants. Aizstāvja uzaicināšana atsevišķā procesuālā darbībā

(1) Ja nav noslēgta vienošanās ar aizstāvi vai aizstāvis, ar kuru noslēgta vienošanās, nevar ierasties procesuālās darbības veikšanai, procesa virzītājs uzaicina advokātu nodrošināt aizstāvību šādās atsevišķās procesuālās darbībās:

1) izmeklēšanas darbībās, kurās iesaistīts aizturētais;

2) atzīšanā par aizdomās turēto un aizdomās turētā pirmajā nopratināšanā;

3) ar drošības līdzekļa piemērošanu saistīto jautājumu izskatīšanā pie izmeklēšanas tiesneša.

(2) Procesa virzītājs aizstāvības nodrošināšanai atsevišķā procesuālā darbībā uzaicina advokātu atbilstoši Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sastādītajam advokātu dežūru grafikam."

Juridiskais birojs

Papildināt 80.panta pirmo daļu pēc vārda „aizstāvību” ar vārdiem „ar advokātu”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 80.panta trešajā daļā vārdu ”rajona” ar vārdu „darbības”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 81.panta pirmajā daļā vārdus „ar aizstāvi” ar vārdiem „par aizstāvību”.

Atbalstīts

2. Izteikt 80. un 81.pantu šādā redakcijā:

"80.pants. Aizstāvja uzaicināšana

(1) Vienošanos ar advokātu par aizstāvību slēdz pati persona vai tās interesēs citas personas.

(3) Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona vēlas aizstāvja piedalīšanos, procesa virzītājs paziņo attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam par nepieciešamību nodrošināt aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā.

81.pants. Aizstāvja uzaicināšana atsevišķā procesuālā darbībā

(1) Ja nav noslēgta vienošanās par aizstāvību vai aizstāvis, ar kuru noslēgta vienošanās, nevar ierasties procesuālās darbības veikšanai, procesa virzītājs uzaicina advokātu nodrošināt aizstāvību šādās atsevišķās procesuālās darbībās:

1) izmeklēšanas darbībās, kurās iesaistīts aizturētais;

2) atzīšanā par aizdomās turēto un aizdomās turētā pirmajā nopratināšanā;

3) ar drošības līdzekļa piemērošanu saistīto jautājumu izskatīšanā pie izmeklēšanas tiesneša.

84.pants. Samaksa par aizstāvja palīdzību

(1) Samaksu par aizstāvja palīdzību saskaņā ar vienošanos nodrošina persona, kura aizstāvi uzaicinājusi un parakstījusi vienošanos.

(2) Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

(3) Samaksu par aizstāvības nodrošināšanu atsevišķā procesuālā darbībā advokātam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā veic par juridiskās palīdzības sniegšanu atbildīgā iestāde no šiem mērķiem paredzētajiem valsts līdzekļiem.

(4) Aizstāvim ir tiesības prasīt samaksas piedziņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006. likumu)

3. Izteikt 84.pantu šādā redakcijā:

"84.pants. Samaksa par aizstāvja palīdzību

(1) Samaksu par aizstāvja palīdzību saskaņā ar vienošanos nodrošina persona, kura aizstāvi uzaicinājusi un parakstījusi vienošanos.

(2) Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos ar aizstāvi, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets."

Juridiskais birojs

Aizstāt 84.panta otrajā daļā vārdus „ar aizstāvi” ar vārdiem „par aizstāvību”.

Atbalstīts

3. Izteikt 84.pantu šādā redakcijā:

"84.pants. Samaksa par aizstāvja palīdzību

(1) Samaksu par aizstāvja palīdzību saskaņā ar vienošanos nodrošina persona, kura aizstāvi uzaicinājusi un parakstījusi vienošanos.

(2) Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets."

104.pants. Personas, kuras var būt cietušā – fiziskās personas pārstāvis

(1) Cietušo – pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona uz cietušā pilnvarojuma pamata.

(2) Ja kaitējums radīts nepilngadīgai personai, cietušo pārstāv:

1) māte, tēvs vai aizbildnis;

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais radinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Ja kaitējums radīts personai, kura atzīta par rīcībnespējīgu, cietušo pārstāv tās aizgādnis vai kāda no šā panta otrajā daļā minētajām personām.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos visas cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar, izņemot nepilngadīgā tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli.

(5) Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai šā panta otrajā daļā minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Šādos gadījumos advokāta darbu apmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no šiem mērķiem paredzētajiem valsts līdzekļiem.

(6) Izņēmuma gadījumā procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā -- pilngadīgas trūcīgas personas pārstāvja – advokāta uzaicināšanu, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību.

(7) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(8) Izlemjot jautājumu par atļauju piedalīties kriminālprocesā par nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvi, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā intereses.

4. Izteikt 104.pantu šādā redakcijā:

"104.pants. Personas, kuras var būt cietušā – fiziskās personas pārstāvis

(1) Cietušo – pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona uz cietušā pilnvarojuma pamata.

(2) Ja kaitējums radīts nepilngadīgai personai, cietušo pārstāv:

1) māte, tēvs vai aizbildnis;

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais radinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Ja kaitējums radīts personai, kura atzīta par rīcībnespējīgu, cietušo pārstāv tās aizgādnis vai kāda no šā panta otrajā daļā minētajām personām.

(6) Izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību publiskās apsūdzības lietās, procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā – pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja – advokāta uzaicināšanu.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā paredzētajos gadījumos procesa virzītājs lēmumu par nepieciešamību nodrošināt pārstāvi kriminālprocesā paziņo attiecīgās tiesas rajona teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam. Zvērinātu advokātu vecākais ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo procesa virzītājam par konkrētā advokāta piedalīšanos kriminālprocesā. Ja nepieciešams, procesa virzītājs pārstāvības nodrošināšanai atsevišķās procesuālās darbībās uzaicina advokātu atbilstoši Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sastādītajam advokātu dežūru grafikam.

(8) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(9) Izlemjot jautājumu par atļauju personai piedalīties kriminālprocesā kā nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā intereses.

(10) Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai šā panta piektajā un sestajā daļā paredzētajos gadījumos samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets."

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 4.panta 7.daļu izteikt šādā redakcijā:

"(7) Pilngadīgai trūcīgai vai maznodrošinātai personai, kura atzīta par cietušo privātās apsūdzības lietā, - advokātu par pārstāvi kriminālprocesā ir tiesības pieprasīt normatīvajos aktos par valsts nodrošināto juridisko palīdzību noteiktajā kārtībā."

Līdzšinējo 7. , 8. , 9. un 10. daļu uzskatīt attiecīgi par 8. , 9. , 10. un 11. daļu.

Juridiskais birojs

Aizstāt 104.panta septītajā daļā vārdu ”rajona” ar vārdu „darbības”.

Atbalstīts

4. Izteikt 104.pantu šādā redakcijā:

"104.pants. Personas, kuras var būt cietušā – fiziskās personas pārstāvis

(1) Cietušo – pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona uz cietušā pilnvarojuma pamata.

(2) Ja kaitējums radīts nepilngadīgai personai, cietušo pārstāv:

1) māte, tēvs vai aizbildnis;

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais radinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Ja kaitējums radīts personai, kura atzīta par rīcībnespējīgu, cietušo pārstāv tās aizgādnis vai kāda no šā panta otrajā daļā minētajām personām.

(7) Pilngadīgai trūcīgai vai maznodrošinātai personai, kura atzīta par cietušo privātās apsūdzības lietā, advokātu par pārstāvi kriminālprocesā ir tiesības pieprasīt normatīvajos aktos par valsts nodrošināto juridisko palīdzību noteiktajā kārtībā.

(8) Šā panta piektajā un sestajā daļā paredzētajos gadījumos procesa virzītājs lēmumu par nepieciešamību nodrošināt pārstāvi kriminālprocesā paziņo attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam. Zvērinātu advokātu vecākais ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo procesa virzītājam par konkrētā advokāta piedalīšanos kriminālprocesā. Ja nepieciešams, procesa virzītājs pārstāvības nodrošināšanai atsevišķās procesuālās darbībās uzaicina advokātu atbilstoši Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sastādītajam advokātu dežūru grafikam.

(9) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(10) Izlemjot jautājumu par atļauju personai piedalīties kriminālprocesā kā nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā intereses.

(11) Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai šā panta piektajā un sestajā daļā paredzētajos gadījumos samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets."

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu veiktās procesuālās darbības un to rezultātā iegūtie materiāli saglabā savu tiesisko statusu.

2. Procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, tiek arī pabeigtas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

3. Krimināllietās, kas ierosinātas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pirmstiesas procesa termiņu sāk skaitīt no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Drošības līdzekļiem, kuri personām piemēroti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un attiecībā uz kuriem Latvijas Kriminālprocesa kodekss nenoteica procesuālo termiņu, šo termiņu sāk skaitīt no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

5. Attiecībā uz drošības līdzekļiem, kuri personām piemēroti pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā konkrētās krimināllietas procesuālajā lēmumā vai Latvijas Kriminālprocesa kodeksa attiecīgajā normā noteiktais termiņš.

6. Ja šis likums neparedz kādu agrāk piemērotu drošības līdzekli, procesa virzītājam viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas jāpieņem lēmums par šā drošības līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu.

7. Ja persona ir atzīta par aizdomās turēto Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 70.pantā paredzētajā kārtībā, procesa virzītājam 10 dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas jālemj par personas atzīšanu par aizdomās turēto saskaņā ar šo likumu.

8. Krimināllietās, kurās līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir pieteiktas civilprasības, turpmāk tās uzskatāmas par kaitējuma kompensācijas pieteikumiem. Ja šajās lietās civilprasītājs vienlaicīgi nav arī cietušais vai civilatbildētājs vienlaicīgi nav arī apsūdzētais, civilprasība izskatāma Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un par to procesa virzītājs viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paziņo šīm personām.

9. Normatīvajos aktos lietotie termini "izziņas iestāde" un "izziņas izdarītājs" līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotami kā termini "izmeklēšanas iestāde" un "izmeklētājs".

10. Šā likuma 353.panta trešā daļa, 354.pants un 528.panta 13.punkts stājas spēkā vienlaicīgi ar likumu par cietušo kompensācijas fondu.

11. Līdz 2006.gada 1.janvārim šā likuma 415.panta sestās daļas 3. un 4.punktā minēto funkciju Valsts probācijas dienesta vietā nodrošina Valsts policija.

12. Šā likuma 483.panta pirmā daļa ir spēkā tiesās, kurās ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums.

13. Līdz 2006.gada 1.aprīlim atļaujas speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai izsniedz:

1) Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis – korespondences kontrolei, sakaru līdzekļu kontrolei, vietas vai personas audiokontrolei, vietas videokontrolei, elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrolei, pārraidīto datu satura kontrolei;

2) ģenerālprokurora īpaši pilnvaroti prokurori – personas novērošanai un izsekošanai, objekta novērošanai, speciālam izmeklēšanas eksperimentam, salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu iegūšanai speciālā veidā, noziedzīgas darbības kontrolei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005. likumu)

14. Procesa virzītājam, ja nav iespējas uzaicināt aizstāvi, kurš noslēdzis līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju, izņēmuma kārtā ir tiesības līdz 2010.gada 1.janvārim aizstāvības nodrošināšanai uzaicināt aizstāvi, kuram šāda līguma nav. Šajā gadījumā aizstāvis viena mēneša laikā no juridiskās palīdzības sniegšanas brīža iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai paziņojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, ko apstiprinājis procesa virzītājs.

(28.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006. likumu, 21.12.2006. likumu un 22.11.2007. likumu)

15. Prokuratūras un izmeklēšanas iestādes viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar saņemtajiem pieteikumiem par gatavotiem vai izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz kuriem bija uzsākta pārbaude Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109.pantā noteiktajā kārtībā.

(28.09.2005. likuma redakcijā)

16. Sūdzības, kuru izskatīšana uzsākta saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 220. - 222.pantu, izlemjamas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

(28.09.2005. likuma redakcijā)

17. Līdz brīdim, kad spēkā stāsies likums, kas nosaka apcietinājumā turēšanas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.211 "Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi" tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(28.09.2005. likuma redakcijā)

18. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Kriminālprocesa kodekss.

(28.09.2005. likuma redakcijā)

&n bsp;

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

"19. Līdz šā likuma 84.panta otrajā daļā un 104.panta desmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.maijam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr. 920 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

& nbsp;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 5.pantā:

vārdus un skaitļus ″2008. gada 1. maijam″ aizstāt ar vārdiem un skaitļiem ″2008.gada 1.novembrim″;

papildināt Pārejas noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā:

″20. Šā likuma 80., 81. un

104. pants stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.″

Juridiskā komisija

Likumprojekta 5.pantā:

vārdus un skaitļus ″2008. gada 1. maijam″ aizstāt ar vārdiem un skaitļiem ″2008.gada 1.novembrim″;

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā nr.9

Atbalstīts

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

"19. Līdz šā likuma 84.panta otrajā daļā un 104.panta desmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.novembrim ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr. 920 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

10.

Juridiskā komisija

Izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanos.

Atbalstīts

Atbildīgā Juridiskās komisijas konsultante Beata Znota