Likumprojekts

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

1.  79.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās noslēgšanas brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Valsts nodrošinātās aizstāvības gadījumos aizstāvis piedalās lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža līdz kriminālprocesa pabeigšanai.

(4²) Valsts nodrošinātās aizstāvības veikšana atsevišķā procesuālā darbībā neuzliek aizstāvim pienākumu uzņemties aizstāvību visā kriminālprocesā."

2. Izteikt 80. un 81.pantu šādā redakcijā:

"80.pants. Aizstāvja uzaicināšana

(1) Vienošanos par aizstāvību slēdz pati persona vai tās interesēs citas personas.

(2) Procesa virzītāji neslēdz vienošanos par aizstāvību un nevar aicināt konkrētu advokātu par aizstāvi, bet nodrošina ieinteresēto personu ar nepieciešamo informāciju un dod tai iespēju izmantot sakaru līdzekļus aizstāvja uzaicināšanai.

(3) Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona vēlas aizstāvja piedalīšanos, procesa virzītājs paziņo attiecīgās tiesas rajona teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam par nepieciešamību nodrošināt aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā.

(4) Zvērinātu advokātu vecākais ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo procesa virzītājam par konkrētā advokāta piedalīšanos kriminālprocesā.

81.pants. Aizstāvja uzaicināšana atsevišķā procesuālā darbībā

(1) Ja nav noslēgta vienošanās ar aizstāvi vai aizstāvis, ar kuru noslēgta vienošanās, nevar ierasties procesuālās darbības veikšanai, procesa virzītājs uzaicina advokātu nodrošināt aizstāvību šādās atsevišķās procesuālās darbībās:

1) izmeklēšanas darbībās, kurās iesaistīts aizturētais;

2) atzīšanā par aizdomās turēto un aizdomās turētā pirmajā nopratināšanā;

3) ar drošības līdzekļa piemērošanu saistīto jautājumu izskatīšanā pie izmeklēšanas tiesneša.

(2) Procesa virzītājs aizstāvības nodrošināšanai atsevišķā procesuālā darbībā uzaicina advokātu atbilstoši Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sastādītajam advokātu dežūru grafikam."

3. Izteikt 84.pantu šādā redakcijā:

"84.pants. Samaksa par aizstāvja palīdzību

(1) Samaksu par aizstāvja palīdzību saskaņā ar vienošanos nodrošina persona, kura aizstāvi uzaicinājusi un parakstījusi vienošanos.

(2) Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos ar aizstāvi, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets."

4. Izteikt 104.pantu šādā redakcijā:

"104.pants. Personas, kuras var būt cietušā – fiziskās personas pārstāvis

(1) Cietušo – pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona uz cietušā pilnvarojuma pamata.

(2) Ja kaitējums radīts nepilngadīgai personai, cietušo pārstāv:

1) māte, tēvs vai aizbildnis;

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais radinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Ja kaitējums radīts personai, kura atzīta par rīcībnespējīgu, cietušo pārstāv tās aizgādnis vai kāda no šā panta otrajā daļā minētajām personām.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos visas cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar, izņemot nepilngadīgā tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli.

(5) Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai šā panta otrajā daļā minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu.

(6) Izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību publiskās apsūdzības lietās, procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā – pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja – advokāta uzaicināšanu.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā paredzētajos gadījumos procesa virzītājs lēmumu par nepieciešamību nodrošināt pārstāvi kriminālprocesā paziņo attiecīgās tiesas rajona teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam. Zvērinātu advokātu vecākais ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo procesa virzītājam par konkrētā advokāta piedalīšanos kriminālprocesā. Ja nepieciešams, procesa virzītājs pārstāvības nodrošināšanai atsevišķās procesuālās darbībās uzaicina advokātu atbilstoši Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sastādītajam advokātu dežūru grafikam.

(8) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(9) Izlemjot jautājumu par atļauju personai piedalīties kriminālprocesā kā nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā intereses.

(10) Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai šā panta piektajā un sestajā daļā paredzētajos gadījumos samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets."

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

"19. Līdz šā likuma 84.panta otrajā daļā un 104.panta desmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.maijam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr. 920 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministra vietā –

vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”

anotācija

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2005.gada 1.oktobrī stājās spēkā Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL), kurā: 1) noteikts personu loks, kas var būt par aizstāvi kriminālprocesā: zvērināts advokāts, zvērināta advokāta palīgs, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ārvalsts advokāts saskaņā ar Latvijas Republikas saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību; 2) noteiktas personai tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā (persona šīs tiesības var īstenot pati vai uzaicināt aizstāvi. Gadījumos, ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar vienoties ar aizstāvi, valsts nodrošina tai aizstāvību, ja tā vēlas aizstāvi vai likumā noteiktajos gadījumos, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta); 3) paredzēts, ka noteiktos gadījumos advokātu nodrošināšanu veic institūcija, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana, slēdzot vienošanos ar advokātu; Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums (turpmāk- VNJPL) spēkā stājās 2005.gada 1.jūnijā. Institūcija – Juridiskās palīdzības administrācija (turpmāk- JPA) – vēl nebija izveidota (JPA darbību uzsāka ar 2006.gada 1.janvāri), šīs institūcijas funkcijas līdz administrācijas izveidei veica Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) struktūrvienība. Šajā periodā advokāti neslēdza līgumus par juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā aizstāvības nodrošināšanai. TM slēdza līgumus ar personām, kuras saskaņā ar likumu var būt par juridiskās palīdzības sniedzējiem un nodrošināja juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās, administratīvajās lietās un krimināllietās cietušajiem. Saskaņā ar šī likuma pārejas noteikumu 5.punktu likuma 6.nodaļa „Juridiskā palīdzība krimināllietās” stājās spēkā vienlaikus ar KPL, kas noteic, ka aizstāvis tiek nodrošināts kriminālprocesā noteiktajā kārtībā. Tādejādi viennozīmīgi neizriet, ka institūcija, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana, ir JPA. 4) noteikts advokātu aicināšanas kārtības pārejas periods, paredzot, ka procesa virzītājiem izņēmuma kārtā ir tiesības līdz 2008.gada 1.janvārim uzaicināt aizstāvi, kas nav noslēdzis līgumu ar JPA, aizstāvības nodrošināšanai; Pašreizējā situācijā procesa virzītājs lemj par aizstāvja nepieciešamību kriminālprocesā un nodrošina tā uzaicināšanu. 5) aizstāvības nodrošināšanai kriminālprocesā netiek vērtēta personai juridiskās palīdzības nepieciešamība un juridiskās palīdzības apjoms. KPL noteiktajos gadījumos personai ir noteiktas tiesības uz aizstāvību, kuras persona var īstenot pati vai uzaicināt aizstāvi. Gadījumos, ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar vienoties ar aizstāvi, valsts nodrošina tai aizstāvību, ja tā vēlas aizstāvi vai likumā noteiktajos gadījumos, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta. Saskaņā ar KPL 85.panta otro daļu personai ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek segta no valsts līdzekļiem. Lēmumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem pieņem izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā vai tiesa iztiesāšanā. < span lang=LV style='mso-bidi-font-weight:bold'>Praksē pastāvošās problēmas: 1) no KPL un VNJPL regulējuma viennozīmīgi neizriet, ka institūcija, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana, ir JPA. Līdz ar ko praksē pastāv problēma, ka procesa virzītājs vēršas JPA, lūdzot nodrošināt personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, valsts nodrošinātu aizstāvību kriminālprocesā. Savukārt JPA saskaņā ar pašreizējo normatīvo aktu regulējumu nevar nodrošināt aizstāvja norīkošanu kriminālprocesā, bet vēršas Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (turpmāk - Padome) ar ierosinājumu Padomei, izmantojot Latvijas Republikas Advokatūras likumā noteikto kompetenci, nodrošināt advokātu aizstāvības veikšanai. 2) procesa virzītājam praksē pastāv problēmas nodrošināt aizstāvi kriminālprocesā (piemēram, advokāts atsakās sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā attiecīgajā laikā, atsaucoties uz aizņemtību citās lietās vai cita iemesla dēļ; advokāti nelabprāt sadarbojas zemās samaksas dēļ). 3) joprojām advokātiem maza interese slēgt ar JPA līgumus, proti, no 2005.gada 1.oktobra līdz 2007.gada 1.jūnijam noslēguši 93 zvērināti advokāti juridiskās palīdzības līgumus ar JPA. Lai nodrošinātu KPL normu īstenošanu, JPA jānoslēdz juridiskās palīdzības līgumi vismaz ar 200-250 advokātiem. Turklāt JPA tiesību aktos nav noteikta kompetence uzlikt par pienākumu advokātiem uzņemties valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās, jo JPA sadarbība ar advokātiem ir balstīta uz labprātīgas vienošanās principa. Neapmierinošas sadarbības rezultāta sekas ir noslēgtā līguma laušana. Vienīgi Padomei normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības uzdot advokātam veikt valsts apmaksātu aizstāvību vai pārstāvību kriminālprocesā un noteikta kompetence par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpšanu var ierosināt disciplinārlietu pēc personu sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas. Turklāt pašreiz pastāv Padomes apstiprināti 34 tiesu teritoriju zvērinātu advokātu vecākie, kuru pienākums ir koordinēt tiesas rajona praktizējošo zvērinātu advokātu darbu, vedot krimināllietas, tiesu priekšsēdētāju, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītāju vai Padomes uzdevumā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams noteikt optimālu un savlaicīgu advokātu aicināšanas kārtību kriminālprocesā ar mērķi savlaicīgi nodrošināt personai likumā paredzētās tiesības uz advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā, ņemot vērā KPL noteiktās personu tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā, jau pašreiz normatīvajos aktos noteikto Padomes kompetenci un pastāvošo zvērinātu advokātu vecāko institūtu, JPA darbības mērķi, noteiktās funkcijas un uzdevumus, kā arī izvērtējot juridiskās palīdzības līguma slēgšanas nozīmi ar JPA valsts apmaksātās aizstāvības vai pārstāvības nodrošināšanā kriminālprocesā. Saskaņā ar KPL un VNJPL regulējumu ir neskaidri noteiktas personas, kurai nodarīts kaitējums (privātās apsūdzības lietās), un noziedzīgā nodarījumā cietušā (publiskās apsūdzības lietās) tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību un institūcijas, kuras to nodrošina. Tādejādi nepieciešams noteikt saprotamu un vienotu kārtību saņemt personām juridisko palīdzību privātās apsūdzības lietās un publiskās apsūdzības lietās. Papildus ar Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra sēdes protokollēmuma Nr. 57 17.§ 4.punktu Tieslietu ministrijai tika dots uzdevums sagatavot un līdz 2007.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem KPL 84.panta otrajā daļā un likumprojektu par grozījumiem VNJPL 5.panta trešajā daļā, precizējot Ministru kabinetam noteikto deleģējumu attiecībā par citu ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistīto izdevumu samaksas apmēru un kārtību.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojektā tiek noteikts zvērināta advokāta pienākums piedalīties lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža, ja aizstāvamā persona KPL noteiktajā kārtībā ieguvusi tiesības uz aizstāvību, vai gadījumos, kad pieņemts procesa virzītāja lēmums par cietušā (nepilngadīgā, pilngadīgas) interešu pārstāvību, līdz kriminālprocesa pabeigšanai. Likumprojektā tiek noteikts, ka procesa virzītājs: 1)neslēdz vienošanos par aizstāvības nodrošināšanu un nevar aicināt konkrētu advokātu par aizstāvi, bet nodrošina personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ar nepieciešamo informāciju un dod tai iespēju izmantot sakaru līdzekļus aizstāvja uzaicināšanai; 2)paziņo likumprojektā noteiktajos gadījumos attiecīgās tiesu rajona teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam par nepieciešamību nodrošināt aizstāvi vai pārstāvi kriminālprocesā; 3)uzaicina advokātu atbilstoši Padomes sastādītam advokātu dežūru grafikam aizstāvības vai pārstāvības nodrošināšanai atsevišķo procesuālo darbību veikšanā. Likumprojektā precizēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt advokātam par valsts apmaksātās aizstāvības nodrošināšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos ar aizstāvi, vai par pārstāvības nodrošināšanu personai, ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta personas tiesību un interešu aizsardzība, samaksas apmēru un ar aizstāvību un pārstāvību saistīto atlīdzināmo izdevumu apmēru un kārtību.
3.Cita informācija	Likumprojektu izstrādāja ar tieslietu ministra 2007.gada 10.janvāra rīkojumu Nr.1-1/10 izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas, Rīgas apgabaltiesas, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Juridiskās palīdzības administrācijas.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrība s un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiks savlaicīgi nodrošinātas normatīvajos aktos noteiktās personas tiesības uz valsts nodrošināto pārstāvību vai aizstāvību.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2007	2008	2009	2010	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Likumprojektā noteikto normu īstenošanu 2008.gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, finansējot no programmas „Juridiskās palīdzības nodrošināšana”. Tieslietu ministrijas priekšlikumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Likumprojekts paredz Ministru kabinetam izdot noteikumus par advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos ar aizstāvi, vai par pārstāvības nodrošināšanu personai, ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta personas tiesību un interešu aizsardzība, samaksas apmēru un ar aizstāvību un pārstāvību saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību. Noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt trīs mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktu. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumi Nr. 920 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību”. Papildus ir sagatavoti likumprojekti „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” un „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” un ir nepieciešams nodrošināt, ka šis likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar likumprojektiem „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” un „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Viens no starpinstitūciju darba grupas likumprojekta izstrādei dalībniekiem bija Padomes deleģēts pārstāvis.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta. 2007.gada 27.aprīlī Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulcē tika pieņemts lēmums par to, ka Latvijas Zvērinātu kolēģija uzņemas un apņemas nodrošināt advokātu aicināšanas funkciju valsts apmaksātās aizstāvības nodrošināšanai kriminālprocesā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpildei nav nepieciešama jaunu institūciju veidošana, bet tiek paplašinātas Padomes funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājā, “Latvijas Vēstnesī”. Kā arī Tieslietu ministrijas interneta mājas lapā www.tm.gov.lv tiks ievietota informācija par likumprojektu tā izstrādes gaitā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Juhansone	I. Nikuļceva	L. Popova	I.Baldiņa

26.07.2007. 9:37

1779

L.France

67162685, Laura.France@tm.gov.lv