Likums

Rīgā, 2008. gada 17. aprīlī

Nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā″ (Nr. 484/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas

priekšsēdētājas biedrs Dzintars Rasnačs

Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (Nr. 484/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (6)

5. Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

5.pants. Juridiskās palīdzības apjoms

(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību strīdu risināšanai ārpus tiesas un tiesā, kā arī juridiskās konsultācijas sniegšanu aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai. Patvēruma meklētājam valsts nodrošina juridisko palīdzību apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros.

(2) Valsts nodrošina juridisko palīdzību personai, ņemot vērā tās īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, kā arī personas iesniegumā par juridisko palīdzību norādīto informāciju, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(3) Juridiskās palīdzības apjomu nosaka stundās un noteiktu darbību veidā. Ministru kabinets nosaka juridiskās palīdzības veidus, maksimālo stundu skaitu un samaksas apmēru un kārtību.

(4) Izdevumi, kas saistīti ar šajā likumā noteiktajā kārtībā sniegtās juridiskās palīdzības nodrošināšanu, tiek segti no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

(5) Šajā likumā noteiktajos gadījumos persona sedz daļu no maksas par saņemto juridisko palīdzību vai arī pilnībā samaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus.

(6) Valsts nesedz tiesas izdevumus, kas personai jāmaksā saskaņā ar tiesas nolēmumu.

1. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Juridiskās palīdzības apjomu nosaka stundās un noteiktu darbību veidā. Ministru kabinets nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību."

1. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Juridiskās palīdzības apjomu nosaka stundās un noteiktu darbību veidā. Ministru kabinets nosaka juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību."

7.pants. Juridiskās palīdzības administrācija

Par juridiskās palīdzības sniegšanu atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija. Juridiskās palīdzības administrācija ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

2. Izteikt 7.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Atbildīgā iestāde par juridiskās palīdzības nodrošināšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā ir Juridiskās palīdzības administrācija."

2. Izteikt 7.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Par juridiskās palīdzības nodrošināšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija."

9.pants. Ārpustiesas juridiskās palīdzības apjoms

Valsts nodrošina juridisko palīdzību, ja:

1) personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība dzīvokļa tiesību, darba tiesību, bērna tiesību vai valsts sociālo garantiju jautājumos;

2) noziedzīgā nodarījumā cietušai personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība savu tiesību un pienākumu noskaidrošanai, pieteikuma sastādīšanai un kompensācijas saņemšanai;

3) personai ir nepieciešams sagatavot pieteikumu par prasības nodrošinājumu civillietā;

4) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kurā iespējama tiesvedība, un šai personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība savu procesuālo tiesību un pienākumu noskaidrošanai, lai sagatavotu prasību tiesai;

5) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kas izšķirams ārpus tiesas, un šai personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība, lai noskaidrotu savas tiesības un pienākumus, risinot šādu strīdu, vai lai sagatavotu attiecīgus dokumentus;

6) personai ir tiesības uz juridisko palīdzību aizstāvības vai pārstāvības īstenošanai un to paredz likums.

3. 9.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) noziedzīgā nodarījumā cietušai personai nepieciešama juridiskā palīdzība, lai noskaidrotu savas tiesības un pienākumus privātās apsūdzības celšanā un procesuālo dokumentu sastādīšanā;"

izslēgt 6.punktu.

3. 9.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

izslēgt 6.punktu.

18.pants. Juridiskās palīdzības apjoms krimināllietā

Valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību:

1) juridisko palīdzību procesuālo dokumentu sastādīšanā;

2) aizstāvību kriminālprocesā;

3) pārstāvību kriminālprocesā.

4. Izteikt 18.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) konsultāciju un procesuālo dokumentu sastādīšanu privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanai;"

4. Izteikt 18.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) konsultāciju sniegšanu un procesuālo dokumentu sastādīšanu privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanai;".

19.pants. Aizstāvības nodrošinājums

(1) Ja valstij normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir jānodrošina personai aizstāvis, kriminālprocesa virzītājs nodrošina personai iespēju uzaicināt aizstāvi.

(2) Neatliekamos gadījumos un kriminālprocesā noteiktajos obligātās aizstāvības gadījumos, ja persona nav vienojusies ar aizstāvi, procesa virzītājs uzaicina aizstāvi.

(3) Aizstāvi šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos izvēlas no to personu vidus, ar kurām Juridiskās palīdzības administrācija ir noslēgusi juridiskās palīdzības līgumu un kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu var būt par aizstāvjiem krimināllietā.

(4) Šajā likumā noteiktā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas uz aizstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā, kā arī uz to nav attiecināms šā likuma 3., 5. un 6.pants.

(5) To, cik pamatota un nepieciešama ir juridiskās palīdzības sniegšana aizstāvības nodrošināšanai, izvērtē procesa virzītājs, informējot par to Juridiskās palīdzības administrāciju.

(6) Aizstāvis personai tiek nodrošināts kriminālprocesā noteiktajā kārtībā.

20.pants. Pārstāvības nodrošinājums

(1) Kriminālprocesā noteiktajos gadījumos lēmumu par advokāta kā cietušās personas pārstāvja pieaicināšanu, ņemot vērā kriminālprocesa nosacījumus, pieņem procesa virzītājs, informējot par to Juridiskās palīdzības administrāciju.

(2) Advokātu šajā pantā minētajos gadījumos izvēlas no to personu vidus, ar kurām Juridiskās palīdzības administrācija ir noslēgusi juridiskās palīdzības līgumu, ievērojot kriminālprocesa noteiktos ierobežojumus.

5. Izteikt 19. un 20.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Aizstāvības nodrošinājums

(1) Valsts nodrošinātu advokātu par aizstāvi kriminālprocesā personai uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Šajā likumā noteiktā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas uz aizstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā.

20.pants. Pārstāvības nodrošinājums

(1) Valsts nodrošinātu advokātu par pārstāvi kriminālprocesā personai, kura atzīta par cietušo privātās apsūdzības lietā, nodrošina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šajā likumā noteiktā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas uz pārstāvības nodrošināšanu publiskās apsūdzības lietā. Valsts nodrošinātu advokātu par pārstāvi publiskās apsūdzības lietās personai uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā."

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 5.pantā (par 19.panta un 20.panta izteikšanu jaunā redakcijā) vārdu “iesnieguma” ar vārdiem “iesnieguma par juridisko palīdzību”.

Atbalstīts

5. Izteikt 19. un 20.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Aizstāvības nodrošinājums

(1) Valsts nodrošinātu advokātu par personas aizstāvi kriminālprocesā uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Kārtība, kādā tiek iesniegts un izskatīts šajā likumā noteiktais iesniegums par juridisko palīdzību, neattiecas uz aizstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā.

20.pants. Pārstāvības nodrošinājums

(1) Valsts nodrošinātu advokātu par pārstāvi kriminālprocesā personai, kura atzīta par cietušo privātās apsūdzības lietā, norīko šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Kārtība, kādā tiek iesniegts un izskatīts šajā likumā noteiktais iesniegums par juridisko palīdzību, neattiecas uz pārstāvības nodrošināšanu publiskās apsūdzības lietā. Valsts nodrošinātu advokātu par personas pārstāvi publiskās apsūdzības lietās uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā."

33.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošana

(1) Juridiskās palīdzības administrācija, šā likuma 23.panta pirmajā daļā norādītajos termiņos saņēmusi iesniegumu par juridisko palīdzību, pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošanu konkrētajā lietā, izņemot šā likuma 19.pantā minēto gadījumu.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvēlas juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā, ņemot vērā juridiskās palīdzības sniedzēja:

1) kompetenci;

2) specializāciju;

3) noslogojumu;

4) spēju konkrētajā lietā sniegt juridisko palīdzību (piemēram, izvērtē interešu konflikta iespējamību);

5) atrašanās vietu, lai izvērtētu, kāds attālums jāveic personai, lai saņemtu juridisko palīdzību.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija izsniedz juridiskās palīdzības pieprasītājam norīkojumu pie konkrēta juridiskās palīdzības sniedzēja.

(4) Norīkojumā Juridiskās palīdzības administrācija norāda:

1) juridiskās palīdzības pieprasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, prakses vietu un kontaktinformāciju;

3) juridiskās palīdzības veidu;

4) juridiskās palīdzības sniegšanas laiku;

5) to, cik ilgi un kādā apjomā valsts apņemas maksāt par juridisko palīdzību;

6) laiku un vietu, kad un kur paredzēta pirmā tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(5) Norīkojums nav administratīvs akts.

6. 33.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Juridiskās palīdzības administrācija pēc lēmuma pieņemšanas par juridiskās palīdzības piešķiršanu norīko juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā, izņemot šā likuma 19.pantā un 20.panta otrajā daļā minētos gadījumus.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Juridiskās palīdzības administrācija juridiskās palīdzības pieprasītāju informē par norīkoto juridiskās palīdzības sniedzēju, juridiskās palīdzības apjomu, pirmās tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju vietu un laiku."

6. 33.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kad pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu, Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā, izņemot šā likuma 19.pantā un 20.panta otrajā daļā minētos gadījumus.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Juridiskās palīdzības administrācija juridiskās palīdzības pieprasītāju informē par norīkoto juridiskās palīdzības sniedzēju, juridiskās palīdzības apjomu, kā arī par vietu un laiku, kur un kad būs pirmā tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju."

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.augustam personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa noteikšanā piemēro Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumus Nr.97 “Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu” un Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumus Nr.502 “Kārtība, kādā novērtējami maznodrošinātas personas ienākumi un materiālais stāvoklis”.

2. Juridiskās palīdzības administrāciju izveido līdz 2005.gada 30.decembrim. Līdz Juridiskās palīdzības administrācijas izveidošanai tās funkcijas veic Tieslietu ministrijas atbildīgā struktūrvienība.

3. Šā likuma 3.panta pirmās daļas 7.punkts attiecībā uz patvēruma meklētājiem stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

4. Šā likuma V nodaļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

5. Šā likuma VI nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Līdz šā likuma 5.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.maijam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr.920 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Likumprojekta 7.pantā:

aizstāt vārdus un skaitļus ˝2008. gada 1. maijam˝ ar vārdiem un skaitļiem ˝2008. gada 1. novembrim.˝

Juridiskais birojs

Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Līdz šā likuma 5.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu, kas nosaka valsts juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un samaksas kārtību, spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.maijam ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr.920 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Līdz šā likuma 5.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu, kas nosaka valsts juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību, spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr.920 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Papildināt pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:

˝Šā likuma 9.panta otrā daļa, 18. panta 1. punkts, 19., 20. pants un 33. panta pirmā un trešā daļa stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.˝

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlik-

umā nr.6

Atbalstīts

Neatbalstīts

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta trešajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr.920 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Juridiskā komisija

Izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanos.

Atbalstīts

Atbildīgā Juridiskās komisijas konsultante Beata Znota