Likumprojekts

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā

Izdarīt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Juridiskās palīdzības apjomu nosaka stundās un noteiktu darbību veidā. Ministru kabinets nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību."

2. Izteikt 7.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Atbildīgā iestāde par juridiskās palīdzības nodrošināšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā ir Juridiskās palīdzības administrācija."

3. 9.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) noziedzīgā nodarījumā cietušai personai nepieciešama juridiskā palīdzība, lai noskaidrotu savas tiesības un pienākumus privātās apsūdzības celšanā un procesuālo dokumentu sastādīšanā;";

izslēgt 6.punktu.

4. Izteikt 18.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) konsultāciju un procesuālo dokumentu sastādīšanu privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanai;".

5. Izteikt 19. un 20.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Aizstāvības nodrošinājums

(1) Valsts nodrošinātu advokātu par aizstāvi kriminālprocesā personai uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Šajā likumā noteiktā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas uz aizstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā.

20.pants. Pārstāvības nodrošinājums

(1) Valsts nodrošinātu advokātu par pārstāvi kriminālprocesā personai, kura atzīta par cietušo privātās apsūdzības lietā, nodrošina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šajā likumā noteiktā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas uz pārstāvības nodrošināšanu publiskās apsūdzības lietā. Valsts nodrošinātu advokātu par pārstāvi publiskās apsūdzības lietās personai uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā."

6. 33.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Juridiskās palīdzības administrācija pēc lēmuma pieņemšanas par juridiskās palīdzības piešķiršanu norīko juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā, izņemot šā likuma 19.pantā un 20.panta otrajā daļā minētos gadījumus.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Juridiskās palīdzības administrācija juridiskās palīdzības pieprasītāju informē par norīkoto juridiskās palīdzības sniedzēju, juridiskās palīdzības apjomu, pirmās tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju vietu un laiku."

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Līdz šā likuma 5.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.maijam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr.920 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministra vietā –

vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”

anotācija

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pašreiz Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums (turpmāk- VNJPL) reglamentē valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanas un sniegšanas kārtību ārpustiesas un tiesvedības stadijā civillietās, krimināllietās cietušajam un administratīvajās lietās. Juridiskās palīdzības administrācijas (turpmāk – JPA) funkcijas ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošināt valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai un apsaimniekot līdzekļus, kas paredzēti valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai. JPA izskata personu pieprasījumus par juridiskās palīdzības piešķiršanu, piešķir vai atsaka piešķirt juridisko palīdzību civillietās, krimināllietās cietušajiem un administratīvajās lietās un norīko juridiskās palīdzības sniedzējus, slēdz juridiskās palīdzības līgumus ar personām, kuras saskaņā ar VNJPL var būt par juridiskās palīdzības sniedzējiem un izmaksā atlīdzību juridiskās palīdzības sniedzējiem par sniegto juridisko palīdzību civillietās, administratīvajās lietās, kā arī advokātiem, kuri snieguši juridisko palīdzību pēc procesa virzītāja uzaicinājuma kriminālprocesā. JPA darbība valsts aizstāvības nodrošināšanā kriminālprocesā ir atšķirīga, jo JPA neizvērtē juridiskās palīdzības nepieciešamību un apjomu aizstāvībai, un nenorīko advokātu, bet veic samaksu par advokātu veikto darbību saskaņā ar procesa virzītāja aicinājumu. Pašreizējā situācijā procesa virzītājs lemj par aizstāvja nepieciešamību kriminālprocesā un nodrošina tā uzaicināšanu. Praksē pastāvošās problēmas: 1) no Kriminālprocesa likuma (turpmāk- KPL) un VNJPL regulējuma viennozīmīgi neizriet, ka institūcija, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana, ir JPA. Līdz ar ko praksē pastāv problēma, ka procesa virzītājs vēršas JPA, lūdzot nodrošināt personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, valsts nodrošinātu aizstāvību kriminālprocesā. Savukārt JPA saskaņā ar pašreizējo normatīvo aktu regulējumu nevar nodrošināt aizstāvja norīkošanu kriminālprocesā, bet vēršas Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (turpmāk - Padome) ar ierosinājumu Padomei, izmantojot Latvijas Republikas Advokatūras likumā noteikto kompetenci, nodrošināt advokātu aizstāvības veikšanai. 2) procesa virzītājam praksē pastāv problēmas nodrošināt aizstāvi kriminālprocesā (piemēram, advokāts atsakās sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā attiecīgajā laikā, atsaucoties uz aizņemtību citās lietās vai cita iemesla dēļ; advokāti nelabprāt sadarbojas zemās samaksas dēļ). 3) joprojām advokātiem maza interese slēgt ar JPA līgumus, proti, no 2005.gada 1.oktobra līdz 2007.gada 1.jūnijam noslēguši 93 zvērināti advokāti juridiskās palīdzības līgumus ar JPA. Lai nodrošinātu KPL normu īstenošanu, JPA jānoslēdz juridiskās palīdzības līgumi vismaz ar 200-250 advokātiem. Turklāt JPA tiesību aktos nav noteikta kompetence uzlikt par pienākumu advokātiem uzņemties valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās, jo JPA sadarbība ar advokātiem ir balstīta uz labprātīgas vienošanās principa. Neapmierinošas sadarbības rezultāta sekas ir noslēgtā līguma laušana. Vienīgi Padomei normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības uzdot advokātam veikt valsts apmaksātu aizstāvību vai pārstāvību kriminālprocesā un noteikta kompetence par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpšanu var ierosināt disciplinārlietu pēc personu sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas. Turklāt pašreiz pastāv Padomes apstiprināti 34 tiesu teritoriju zvērinātu advokātu vecākie, kuru pienākums ir koordinēt tiesas rajona praktizējošo zvērinātu advokātu darbu, vedot krimināllietas, tiesu priekšsēdētāju, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītāju vai Padomes uzdevumā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams noteikt optimālu un savlaicīgu advokātu aicināšanas kārtību kriminālprocesā ar mērķi savlaicīgi nodrošināt personai likumā paredzētās tiesības uz advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā, ņemot vērā KPL noteiktās personu tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā, jau pašreiz normatīvajos aktos noteikto Padomes kompetenci un pastāvošo zvērinātu advokātu vecāko institūtu, JPA darbības mērķi, noteiktās funkcijas un uzdevumus, kā arī izvērtējot juridiskās palīdzības līguma slēgšanas nozīmi ar JPA valsts apmaksātās aizstāvības vai pārstāvības nodrošināšanai kriminālprocesā. Saskaņā ar KPL un VNJPL regulējumu ir neskaidri noteiktas personas, kurai nodarīts kaitējums (privātās apsūdzības lietās), un noziedzīgā nodarījumā cietušā (publiskās apsūdzības lietās) tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību un institūcijas, kuras to nodrošina. Tādejādi nepieciešams noteikt saprotamu un vienotu kārtību saņemt personām juridisko palīdzību privātās apsūdzības lietās un publiskās apsūdzības lietās. Papildus ar Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra sēdes protokollēmuma Nr. 57 17.§ 4.punktu Tieslietu ministrijai tika dots uzdevums sagatavot un līdz 2007.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem KPL 84.panta otrajā daļā un likumprojektu par grozījumiem VNJPL 5.panta trešajā daļā, precizējot Ministru kabinetam noteikto deleģējumu attiecībā par citu ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistīto izdevumu samaksas apmēru un kārtību.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz precīzāk definēt JPA kompetenci valsts apmaksātās aizstāvības vai pārstāvības nodrošināšanā kriminālprocesā. Likumprojektā tiek noteikts juridiskās palīdzības apjoms noziedzīgā nodarījumā cietušajai personai privātās apsūdzības celšanai ārpustiesas un tiesvedības stadijā. Likumprojektā tiek noteikts, ka valsts nodrošināts advokāts kā aizstāvis vai pārstāvis publiskās apsūdzības lietās tiek uzaicināts KPL noteiktajos gadījumos un kārtībā, bet privātās apsūdzības gadījumos, personai pārstāvis tiek nodrošināts VNJPL noteiktajā kārtībā.
3.Cita informācija	Likumprojektu izstrādāja ar tieslietu ministra 2007.gada 10.janvāra rīkojumu Nr.1-1/10 izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas, Rīgas apgabaltiesas, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Juridiskās palīdzības administrācijas.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiks savlaicīgi nodrošinātas normatīvajos aktos noteiktās personas tiesības uz valsts nodrošināto pārstāvību vai aizstāvību.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2007	2008	2009	2010	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Likumprojektā noteikto normu īstenošanu 2008.gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, finansējot no programmas „Juridiskās palīdzības nodrošināšana”. Tieslietu ministrijas priekšlikumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Likumprojekts paredz Ministru kabinetam izdot noteikumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, apjomu, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītiem atlīdzināmiem izdevumiem, to apmēru un izmaksas kārtību. Noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt trīs mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktu. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumi Nr. 920 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību. Papildus ir sagatavoti likumprojekti „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” un ir nepieciešams nodrošināt, ka šis likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar likumprojektiem „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Viens no starpinstitūciju darba grupas likumprojekta izstrādei dalībniekiem bija Padomes deleģēts pārstāvis.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta. 2007.gada 27.aprīlī Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulcē tika pieņemts lēmums par to, ka Latvijas Zvērinātu kolēģija uzņemas un apņemas nodrošināt advokātu aicināšanas funkciju valsts apmaksātās aizstāvības nodrošināšanai kriminālprocesā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpildei nav nepieciešama jaunu institūciju veidošana.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājā, “Latvijas Vēstnesī”. Kā arī Tieslietu ministrijas interneta mājas lapā www.tm.gov.lv tiks ievietota informācija par likumprojektu tā izstrādes gaitā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Juhansone	I. Nikuļceva	L. Popova	I.Baldiņa

26.07.2007. 10:07

1459

L.France

67162685, Laura.France@tm.gov.lv