Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā

Izdarīt Latvijas Republikas Advokatūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 228.nr.; 1998, 5.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 6., 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12. Likumā noteiktajos gadījumos valsts apmaksā advokātu sniegto juridisko palīdzību un citus ar tās sniegšanu saistītos izdevumus.

Atlīdzību un atlīdzināmos izdevumus, kas zvērinātu advokātu vecākajam radušies, nodrošinot un koordinējot zvērinātus advokātus un zvērinātu advokātu palīgus valsts apmaksātās aizstāvības vai pārstāvības veikšanai, sedz no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

Zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības noteikšanas kārtību un apmērus, atlīdzināmo izdevumu veidus, atlīdzināmo izdevumu apmēra noteikšanas kārtību un apmērus, kā arī zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu piešķiršanas kārtību un pārskata par minēto finanšu līdzekļu izlietojuma saturu un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

2. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

"34. Latvijas Zvērinātu advokātu padome:

1) pieņem lēmumu par uzņemšanu un ieskaitīšanu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu skaitā un lemj par izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu skaita, kā arī par atsevišķu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbības apturēšanu;

2) ved zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu sarakstus un nodrošina šo sarakstu publisku pieejamību;

3) izsniedz zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu apliecības;

4) pārzina zvērinātu advokātu palīgu sagatavošanu;

5) nodrošina to zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu lietu kārtošanu, kuri miruši, bez vēsts pazuduši, saslimuši vai citu iemeslu dēļ paši nevar kārtot savas un klientu lietas;

6) pārzina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas organizācijas lietas;

7) organizē konsultācijas juridiskās palīdzības sniegšanai mazturīgām personām;

8) nodrošina un organizē zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darba koordinēšanu aizstāvības vai pārstāvības veikšanai kriminālprocesā pēc procesa virzītāju pieprasījuma, kā arī citās lietās advokāta juridiskās palīdzības sniegšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

9) uzdod zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem tiesās, pirmstiesas izmeklēšanas un citās iestādēs veikt valsts apmaksāto pārstāvību vai aizstāvību, kā arī advokāta juridiskās palīdzības sniegšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos par atlīdzību vest citas lietas vai tādu personu lietas, kas dibinātu iemeslu dēļ nevar atrast advokātu savas lietas vešanai;

10) pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka tiesas rajona teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecākā atlases kārtību;

11) apstiprina tiesas rajona teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecāko;

12) nodrošina publisku informācijas pieejamību par tiesu rajonu teritoriju zvērinātu advokātu vecākajiem;

13) nosaka kārtību, kādā zvērinātu advokātu vecākie nodrošina un organizē tiesas rajona teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbu valsts nodrošinātās aizstāvības un pārstāvības veikšanai;

14) uzdod zvērinātam advokātam pildīt tiesas rajona teritorijā zvērināta advokāta vecākā pienākumus, ja zvērinātu advokātu vecākais nav apstiprināts vai ir atbrīvots no pienākumu veikšanas;

15) uzrauga zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī ierosina disciplinārlietas;

16) administrē tiesu rajonu teritoriju zvērinātu advokātu vecākajiem no valsts budžeta līdzekļiem piešķirto finansējumu, pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosakot atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu apmēru, kas radušies, nodrošinot un koordinējot zvērinātus advokātus un zvērinātu advokātu palīgus valsts nodrošinātās aizstāvības un pārstāvības veikšanai, kā arī minētās atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu samaksas kārtību;

17) nosaka advokātam atlīdzības apmēru un citus ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus atbilstoši šā likuma 57.pantam, ja viņam ar klientu šajā ziņā pastāv strīds un ja starp viņiem nav noslēgta rakstveida vienošanās;

18) nosaka zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzturēšanai izdarāmo maksājumu kārtību un apmērus."

3. Izteikt 51. un 52.pantu šādā redakcijā:

"51. Zvērināti advokāti sniedz juridisko palīdzību jebkurai personai civillietās un administratīvajās lietās vai – advokāta juridiskās palīdzības sniegšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – citās lietās pēc vienošanās ar klientiem vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā, vai – šajā likumā noteiktajos gadījumos – zvērinātu advokātu vecākā uzdevumā.

52. Krimināllietās zvērināti advokāti uzņemas aizstāvēt aizturētos, aizdomās turētos, apsūdzētos un notiesātos, kā arī pārstāvēt cietušos pēc vienošanās ar minētajām personām vai viņu pārstāvjiem vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā, vai – šajā likumā noteiktajos gadījumos – zvērinātu advokātu vecākā uzdevumā, vai procesa virzītāju uzdevumā Kriminālprocesa likumā noteikto atsevišķo procesuālo darbību veikšanā."

4. Papildināt likumu ar 52.¹ pantu šādā redakcijā:

"52.¹ Zvērinātiem advokātiem ir pienākums atbilstoši Latvijas Zvērinātu advokātu padomes noteiktajā kārtībā sastādītajam dežūru grafikam veikt valsts apmaksāto pārstāvību vai aizstāvību Kriminālprocesa likumā noteiktajās atsevišķajās procesuālajās darbībās.

Dežurējošajam zvērinātam advokātam ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju stundu laikā pēc procesa virzītāja aicinājuma saņemšanas brīža ierasties procesa virzītāja norādītās procesuālās darbības veikšanā.

Ja šā panta otrajā daļā norādītajā termiņā zvērināts advokāts nevar ierasties procesa virzītāja norādītās procesuālās darbības veikšanā, viņam jānodrošina savā vietā cita zvērināta advokāta ierašanās juridiskās palīdzības sniegšanai un jāinformē par to procesa virzītājs."

5. Izteikt 54. un 55.pantu šādā redakcijā:

"54. Latvijas Zvērinātu advokātu padome uzdod zvērinātam advokātam vest lietas tikai pēc saskaņošanas ar attiecīgās tiesas rajona teritorijas zvērinātu advokātu vecāko.

55. Zvērināti advokāti nedrīkst atteikties no noslēgtās vienošanās vai dotā uzdevuma pildīšanas, nenorādot pamatotus iemeslus."

6. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

"57. Zvērināti advokāti par uzņemšanos vest lietu un atlīdzības apmēru par lietas vešanu rakstveidā vienojas ar klientu.

Klients jebkurā laikā var pieņemt viena zvērināta advokāta vietā citu zvērinātu advokātu vai pats uzņemties lietas vešanu, atlīdzinot advokātam par viņa veikto darbu saskaņā ar rakstveida vienošanos.

Ja zvērināta advokāta un klienta vienošanās nav noslēgta rakstveidā, strīdus gadījumā advokātam atlīdzību divkāršā apmērā, kā arī citus ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus nosaka atbilstoši normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu noteiktajiem apmēriem. Atlīdzību advokātam un citus atlīdzināmos izdevumus sedz klients. Papildus atlīdzībai un citiem ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītajiem izdevumiem atlīdzināmi izdevumi, kas saistīti ar rakstveida pierādījumu iegūšanu, – izdevumu faktiskajā apmērā.

Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā noteiktā zvērināta advokāta atlīdzība un citi ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītie atlīdzināmie izdevumi netiek segti no valsts budžeta līdzekļiem."

7. Izslēgt 58., 61. un 62.pantu.

8. Papildināt likumu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"Astotā daļa

Zvērinātu advokātu vecākie

Trīspadsmitā sadaļa

Vispārīgie noteikumi

135. Zvērinātu advokātu vecākais ir Latvijas Zvērinātu advokātu padomes apstiprināts zvērināts advokāts, kas līdztekus zvērinātu advokātu profesionālo pienākumu pildīšanai organizē un koordinē tiesas rajona teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbu valsts nodrošinātās aizstāvības vai pārstāvības veikšanai.

136. Zvērinātu advokātu vecākos atlasa un apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padomes noteiktajā kārtībā.

137. Šā likuma 34.panta 14.punktā paredzētajos gadījumos zvērinātam advokātam ir tādas pašas šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi kā zvērinātu advokātu vecākajam.

Četrpadsmitā sadaļa

Zvērinātu advokātu vecākā pienākumi un tiesības

138. Zvērinātu advokātu vecākais:

1) organizē un koordinē tiesas rajona teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbu valsts nodrošinātās aizstāvības vai pārstāvības veikšanai kriminālprocesā pēc procesa virzītāja pieprasījuma vai – Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā – arī citās lietās;

2) ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo procesa virzītājam par konkrētā zvērināta advokāta vai zvērināta advokāta palīga piedalīšanos kriminālprocesā;

3) uzdod attiecīgās tiesas rajona teritorijā praktizējošiem zvērinātiem advokātiem vai zvērinātu advokātu palīgiem valsts nodrošinātās aizstāvības vai pārstāvības veikšanu;

4) sniedz atbalstu citiem tiesu rajonu teritoriju zvērinātu advokātu vecākajiem valsts apmaksātās aizstāvības vai pārstāvības nodrošināšanā.

139. Zvērinātu advokātu vecākajam ir tiesības:

1) lūgt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vai citu tiesu rajonu teritoriju zvērinātu advokātu vecāko atbalstu šā likuma 138.pantā noteikto pienākumu veikšanai;

2) saņemt atlīdzību par zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darba organizēšanu un koordinēšanu valsts nodrošinātās aizstāvības vai pārstāvības veikšanai, kā arī segt izdevumus, kuri radušies, veicot minētās funkcijas, no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

Piecpadsmitā sadaļa

Zvērinātu advokātu vecākā atbildība

140. Latvijas Zvērinātu advokātu padome atbrīvo zvērinātu advokātu vecāko no zvērinātu advokātu vecākā pienākumu veikšanas pēc viņa lūguma vai ja zvērinātu advokātu vecākais nepilda šajā likumā noteiktos pienākumus.

141. Attiecībā uz zvērināta advokāta disciplināro atbildību, pildot zvērināta advokāta vecākā pienākumus, piemēro šā likuma 71., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81. un 82.pantu."

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"3. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ne vēlāk kā līdz 2008.gada 1.februārim:

1) izstrādā un apstiprina kārtību, kādā zvērinātu advokātu vecākie nodrošina un organizē tiesas rajona teritorijā praktizējošu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbu valsts nodrošinātās aizstāvības un pārstāvības veikšanai;

2)  nosaka un apstiprina tiesu rajonu teritoriju zvērinātu advokātu vecākajiem atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu apmēru, kas radušies, nodrošinot un koordinējot zvērinātus advokātus un zvērinātu advokātu palīgus valsts nodrošinātās aizstāvības vai pārstāvības veikšanai, kā arī minētās atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu samaksas kārtību;

3) uz vienu gadu apstiprina tiesu rajonu teritoriju zvērinātu advokātu vecākos, ievērojot līdz 2008.gada 1.janvārim pastāvošo zvērinātu advokātu vecāko atlases kārtību;

4) iesniedz Tieslietu ministrijā informāciju par apstiprinātajiem tiesu rajonu teritoriju zvērinātu advokātu vecākajiem, norādot viņu prakses vietas adresi, kontaktinformāciju, un nodrošina tās publisku pieejamību.

4. Latvijas Zvērinātu advokātu padome līdz 2008.gada 1.jūlijam nosaka tiesas rajona teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecākā atlases kārtību.

5. Latvijas Zvērinātu advokātu padome līdz 2008.gada 1.novembrim organizē tiesu rajonu teritoriju zvērinātu advokātu vecāko atlasi un apstiprina tiesu rajonu teritoriju zvērinātu advokātu vecākos."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”

anotācija

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pašreiz Latvijas Zvērinātu advokātu padome (turpmāk - Padome) saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likumu (turpmāk- LRAL) uzdod advokātiem tiesās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs pēc nozīmējuma vest krimināllietas. Saskaņā ar LRAL 52.pantu krimināllietās advokāti uzņemas aizstāvēt aizturētos, aizdomās turētos, apsūdzētos un notiesātos vai nu pēc vienošanās ar viņiem vai viņu pārstāvjiem, vai tiesas priekšsēdētāja, procesa virzītāja, kā arī Padomes uzdevumā. Pamatojoties uz LRAL 55.pantu, advokāti nevar atteikties no viņiem dotā uzdevuma pildīšanas, nenorādot pamatotus iemeslus. Ja tiesas priekšsēdētājs, procesa virzītājs vai Padome uzdevusi advokātam vest pēc nozīmējuma krimināllietu, šim advokātam likumā noteiktajā kārtībā par lietas vešanu piespriežama atlīdzība no valsts budžeta līdzekļiem. Praksē pastāvošās problēmas: 1) no Kriminālprocesa likuma (turpmāk- KPL) un Valsts nodrošinātā juridiskās palīdzības likuma (turpmāk- VNJPL) regulējuma viennozīmīgi neizriet, ka institūcija, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana, ir Juridiskās palīdzības administrācija (turpmāk- JPA). Līdz ar ko praksē pastāv problēma, ka procesa virzītājs vēršas JPA, lūdzot nodrošināt personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, valsts nodrošinātu aizstāvību kriminālprocesā. Savukārt JPA saskaņā ar pašreizējo normatīvo aktu regulējumu nevar nodrošināt aizstāvja norīkošanu kriminālprocesā, bet vēršas Padomē ar ierosinājumu Padomei, izmantojot LRAL noteikto kompetenci, nodrošināt advokātu aizstāvības veikšanai. 2) procesa virzītājam praksē pastāv problēmas nodrošināt aizstāvi kriminālprocesā (piemēram, advokāts atsakās sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā attiecīgajā laikā, atsaucoties uz aizņemtību citās lietās vai cita iemesla dēļ; advokāti nelabprāt sadarbojas zemās samaksas dēļ). 3) joprojām advokātiem maza interese slēgt ar JPA līgumus, proti, no 2005.gada 1.oktobra līdz 2007.gada 1.jūnijam noslēguši 93 zvērināti advokāti juridiskās palīdzības līgumus ar JPA. Lai nodrošinātu KPL normu īstenošanu, JPA jānoslēdz juridiskās palīdzības līgumi vismaz ar 200-250 advokātiem. Turklāt JPA tiesību aktos nav noteikta kompetence uzlikt par pienākumu advokātiem uzņemties valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās, jo JPA sadarbība ar advokātiem ir balstīta uz labprātīgas vienošanās principa. Neapmierinošas sadarbības rezultāta sekas ir noslēgtā līguma laušana. Vienīgi Padomei normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības uzdot advokātam veikt valsts apmaksātu aizstāvību vai pārstāvību kriminālprocesā un noteikta kompetence par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpšanu var ierosināt disciplinārlietu pēc personu sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas. Turklāt pašreiz pastāv Padomes apstiprināti 34 tiesu teritoriju zvērinātu advokātu vecākie, kuru pienākums ir koordinēt tiesas rajona praktizējošo zvērinātu advokātu darbu, vedot krimināllietas, tiesu priekšsēdētāju, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītāju vai Padomes uzdevumā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams noteikt optimālu un savlaicīgu advokātu aicināšanas kārtību kriminālprocesā ar mērķi savlaicīgi nodrošināt personai likumā paredzētās tiesības uz advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā, ņemot vērā KPL noteiktās personu tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā, jau pašreiz normatīvajos aktos noteikto Padomes kompetenci un pastāvošo zvērinātu advokātu vecāko institūtu, JPA darbības mērķi, noteiktās funkcijas un uzdevumus, kā arī izvērtējot juridiskās palīdzības līguma slēgšanas nozīmi ar JPA valsts apmaksātās aizstāvības vai pārstāvības nodrošināšanai kriminālprocesā. LRAL 58. pants noteic, ka zvērinātu advokātu atlīdzības taksi un citus atlīdzināmos izdevumus, kas radušies zvērinātam advokātam, sniedzot juridisko palīdzību, nosaka Ministru kabinets. 2005.gada 1.jūnijā stājās spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, savukārt 2005.gada 1.oktobrī stājās spēkā KPL. Pamatojoties uz šajos likumos noteiktajiem Ministru kabinetam deleģējumiem, izdoti 2006. gada 6. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 920 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību”, kas noteic krimināllietās, civillietās un administratīvajās lietās valsts apmaksātās juridiskās palīdzības samaksas un citu atlīdzināmo izdevumu apmērus un to samaksas kārtību. Tādējādi advokātu atlīdzības apmērs un citu atlīdzināmo izdevumu apmērs un to samaksas kārtība valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas gadījumos ir jau reglamentēta, līdz ar ko tās noteikšana, izdodot no LRAL 58.panta Ministru kabineta noteikumus, nav nepieciešama. Advokāta darbības galvenais pamatprincips ir pirms juridiskās palīdzības sniegšanas noslēgt rakstisku vienošanos ar klientu par uzņemšanos vest lietu, norādot sniedzamo juridiskās palīdzības veidu, apjomu, un, par samaksas apmēru atbilstoši advokāta pieredzei, zināšanu līmenim un konkurētspējai, kā arī klienta maksātspējai. Līdz ar ko advokāts ar klientu savstarpēji vienojās par samaksas apmēru. Ņemot vērā normatīvajos aktos reglamentēto advokāta statusu un darbības principus, zvērinātu advokātu atlīdzības apmēru un citus atlīdzināmos izdevumus, kas radušies zvērinātam advokātam, sniedzot juridisko palīdzību, un to apmērus, kas būtu ņemami vērā, advokātam un klientam, slēdzot vienošanos, valsts tiešā veidā nevar regulēt, izdodot Ministru kabineta noteikumus. Taču LRAL reglamentē situācijas, kuru iestāšanās gadījumā advokāta atlīdzības apmērs būtu tomēr nosakāms. Spēkā esošā LRAL 57.pants nosaka, ka zvērināti advokāti attiecībā uz atlīdzības apmēru par lietas vešanu rakstveidā vienojas ar klientu, bet ja šādas vienošanās nav, atlīdzību nosaka pēc takses. LRAL 57.pantā minētais gadījums attiecas uz neraksturīgām situācijām, kad kādu iemeslu dēļ starp zvērinātu advokātu un klientu pirms juridiskās palīdzības sniegšanas fakta nebija iespējams noslēgt rakstisku vienošanos par uzņemšanos vest lietu un par samaksas apmēru, bet vienīgi panākta par to mutiska vienošanās. Taču pēc juridiskās palīdzības saņemšanas klients atsakās maksāt mutiskās vienošanās ceļā noteikto atlīdzības apmēru, kā rezultātā izveidojās strīds starp advokātu un klientu par atlīdzināmo atlīdzības apmēru. Līdz ar ko likumā ir nosakāms mehānisms šādu strīdus situāciju risināšanai. LRAL 34.pants nosaka Padomei tiesības noteikt atlīdzības lielumu advokātam pēc takses, ja viņam ar klientu šajā ziņā ir domstarpības un ja starp viņiem nav noslēgta rakstveida vienošanās. Līdz ar ko normatīvajos aktos nosakāms minimālais atlīdzības apmērs, ko būtu tiesīgs saņemt advokāts par sniegto juridisko palīdzību klientam. Taču vienlaicīgi jāatzīmē, ka valsts iejaukšanās advokāta un klienta savstarpējās attiecībās jābūt samērīgai, nosakot šādās situācijās samaksas apmēru, kuru pamatā ir advokāta un klienta savstarpēja vienošanās par samaksas apmēru. Ņemot vērā minēto, nav lietderīgi izdot Ministru kabinetam noteikumus, kas piemērojami vienai neraksturīgai situācijai. Līdz ar ko likumprojektā nosakāms, kāds atlīdzības apmērs nosakāms šādās strīdus situācijās. Gadījumā, ja atlīdzības apmērs nesasniegs to atlīdzības apmēru, par ko bija vienojies advokāts un klients, advokātam ir tiesības pārējo atlīdzības summas daļu prasīt tiesvedības ceļā vispārējā civilprocesuālā kārtībā. Ņemot vērā, ka advokātam, sniedzot juridisko palīdzību klientam, var rasties ar citi ar tās sniegšanu saistītie izdevumi (ceļa, uzturēšanās un ar rakstveida pierādījumu iegūšanu radušies izdevumi), likumprojektā nosakāms, kādus citus izdevumus advokātam ir tiesības saņemt un kādā apmērā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz, ka Padome nodrošina un organizē zvērinātu advokātu aicināšanas koordinēšanu valsts nodrošinātās aizstāvības vai pārstāvības veikšanai kriminālprocesā pēc procesa virzītāju pieprasījuma un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citās lietās caur zvērinātu advokātu vecāko institūtu. Likumprojekts noteic zvērinātu advokātu vecāko tiesības un pienākumus aizstāvja aicināšanas kriminālprocesā nodrošināšanai un atbildību par zvērināta advokāta vecākā pienākumu veikšanu. Likumprojekts paredz zvērinātiem advokātiem pienākumu veikt valsts apmaksāto pārstāvību vai aizstāvību kriminālprocesā atbilstoši Padomes sastādītajam dežūras grafikam vai šajā likumprojektā noteiktajos gadījumos zvērinātu advokātu vecākā uzdevumā. Likumprojekts paredz, ka zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu valsts apmaksātās aizstāvības vai pārstāvības nodrošināšanas un koordinēšanas funkcijas veikšanai tiek piešķirts finansējums no valsts budžeta. Likumprojektā paredzēts Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteic zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības noteikšanas kārtību un apmērus, atlīdzināmo izdevumu veidus, to apmēra noteikšanas kārtību un apmērus, kā arī zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu piešķiršanas kārtību un pārskata par izlietojumu saturu un iesniegšanas kārtību. Likumprojekts paredz, ka Padomes kompetencē ietilpst no valsts budžeta piešķirtā finansējuma tiesu rajonu teritoriju zvērinātu advokātu vecākajiem administrēšana, nosakot atlīdzības apmēru un ar advokātu koordinēšanas funkcijas rezultātā radušos atlīdzināmo izdevumu apmēru un to samaksas kārtību. Likumprojektā precizēts piemērojamais zvērinātu advokātu atlīdzības un citu atlīdzināmo izdevumu apmērs strīdus gadījumos starp zvērinātu advokātu un klientu, kad starp viņiem nav noslēgta rakstveida vienošanās. Likumprojekts paredz Padomei deleģējumu izdot iekšējos normatīvos aktus, nosakot kārtību, kādā zvērinātu advokātu vecākie nodrošina un organizē tiesas rajona teritorijā praktizējošu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbu un apmaksā valsts nodrošinātās aizstāvības un pārstāvības veikšanas rezultātā radušos izdevumus. Likumprojektā paredzēti pārejas noteikumi, kuri paredz līdz likuma spēkā stāšanās brīdim Padomei veikt noteiktas darbības, lai nodrošinātu sekmīgu advokātu aicināšanas kārtības kriminālprocesā funkcijas koordinēšanas un zvērinātu advokātu vecāko darbības uzsākšanu no 2008.gada 1.janvāra.
3.Cita informācija	Likumprojektu izstrādāja ar tieslietu ministra 2007.gada 10.janvāra rīkojumu Nr.1-1/10 izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas, Rīgas apgabaltiesas, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Juridiskās palīdzības administrācijas.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiks savlaicīgi nodrošinātas normatīvajos aktos noteiktās personas tiesības uz valsts nodrošināto pārstāvību vai aizstāvību.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2007	2008	2009	2010	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum-projekts šo jomu neskar	346.4	346.4	346.4	346.4
3. Finansiālā ietekme	Likum-projekts šo jomu neskar	-346.4	-346.4	-346.4	-346.4
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 2008.gadā nepieciešamos līdzekļus nodrošināt no piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvara, finansējot no programmas „Juridiskās palīdzības nodrošināšana”, veicot šīs programmas ietvaros līdzekļu pārdali starp pasākumiem.	Likum-projekts šo jomu neskar	346.4	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:	Zvērinātu advokātu aicināšanas koordinēšanai aizstāvības vai pārstāvības veikšanai kriminālprocesā pēc procesa virzītāja pieprasījuma caur zvērinātu advokātu vecāko institūtu vai saskaņā ar Padomes sastādīto dežūru grafiku 2008.gadā un turpmākajiem gadiem nepieciešamais finansējums. (Par pamatu aprēķiniem ņemti Iekšlietu ministrijas Informācijas centra statistikas dati par 2006.gadā ierosinātiem kriminālprocesiem, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes dati par 2006.gada lēmumiem par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, Tiesu administrācijas statistika par tiesu darbību 2006.gadā kriminālprocesā un Ģenerālprokuratūras statistika par prokuratūras darbību 2006.gadā un Padomes informācija par zvērinātu advokātu vecāko institūtu). Izvērtējot zvērinātu advokātu vecāko darba apjomu teritoriālā griezumā pēc darbību skaita gadā, t.i. vidēji no 743 līdz 13271 darbībām, izveidotas 5 grupas, kurām atlīdzības apmērs aprēķināts vadoties no plānotās minimālās mēneša darba algas valstī 2008.gadā (Ls 160). Katrai grupai piemērots koeficients no 1 līdz 4. Pirmās grupas zvērināta advokātu vecākā darba apjoms ir vidēji 743 darbības gadā, atalgojums 1 advokātu vecākajam mēnesī aprēķināts pēc formulas: 1 adv.vec.x 8 h x 21 darba diena x stundas tarifa likme= 1 x 8 x 21 x 0,952= 159,94 , t.i. 2008.gadā plānotās minimālās mēneša darba algas Ls 160 apmērā. No advokātu biroja uzturēšanas izdevumiem mēnesim tiek segti: · Lattelekom biznesa komplekts: Ls 34,90 (ietver interneta pieslēgumu 1 datoram, 1 tālruņa aktivizēto numuru, 10 e-pasta kastītes, sarunas Lattelekom tīklā 2500 minūtes); · sarunas LMT tīklā; 62 darbības mēnesī x 3 sarunas pa 3 min.x Ls 0,06= Ls 33,48; · pasta pakalpojumi: 62 ierakstītas vēstules x Ls 0.64= Ls 39.68; · aploksnes: 62 x Ls 0.03= 1,86; · kancelejas preces (pildspalva, teksta marķieris, reģistrs, piezīmju papīrs, dokumentu kabatas, u.c.): 1 adv.vec. x Ls 1.93 = Ls 1,93; · papīrs: 1 paka x Ls 3,25/5=Ls 0,65; · datortehnikas un biroja tehnikas apkope, remonts, toneru iegāde: 3 vienības x Ls 2,50 = Ls 7,50; · daļa biroja telpu nomas maksas (t.sk. komunālie maksājumi): 8 kv.m. x Ls 5.00 = Ls 40.00 Kopā: Ls 160,00 1.grupa 10 teritoriālās vienības x (Ls 160+ VSAO iemaksas 24.09%+ Ls 160 biroja uzturēšanas izdevumiem)x 12 mēn. x koef.1= 43024.80 2.grupa 7 teritoriālās vienības x (Ls 160+ VSAO iemaksas 24.09%+ Ls 160 biroja uzturēšanas izdevumiem)x 12 mēn. x koef.1,5= 45176.04 3.grupa 7 teritoriālās vienības x (Ls 160+ VSAO iemaksas 24.09%+ Ls 160 biroja uzturēšanas izdevumiem)x 12 mēn. x koef.2= 60234.72 4.grupa 2 teritoriālās vienības x (Ls 160+ VSAO iemaksas 24.09%+ Ls 160 biroja uzturēšanas izdevumiem)x 12 mēn. x koef.3= 25814.88
	5.grupa (Rīga, Rīgas rajons) 10 teritoriālās vienības x (Ls 160+ VSAO iemaksas 24.09%+ Ls 160 uzturēšanas izdevumiem)x 12 mēn. x koef.4= 172099.20 Kopā 43024.80+45176.04+60234.72+25814.88+172099.20= 346349.64
6. Cita informācija	Likumprojekta 2008.gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, finansējot no programmas „Juridiskās palīdzības nodrošināšana”, veicot šīs programmas ietvaros līdzekļu pārdali starp pasākumiem. Tieslietu ministrijas priekšlikumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Aprēķini veikti atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija protokollēmuma Nr.37 48.§ noteiktajam, ka minimālās mēnešalgas apmērs no 2008.gada 1.janvāra ir Ls 160. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka nav prognozējams kriminālprocesu skaita pieaugums vai samazināšanās pirmstiesas stadijā un līdz ar to arī izskatāmo krimināllietu lietu skaits tiesvedības stadijā, kurās tiek pieaicināts valsts apmaksāts advokāts, kuram samaksa par sniegto juridisko palīdzību un citi ar tās sniegšanu saistītie atlīdzināmie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem. Nepieciešamais valsts budžeta līdzekļu apmērs šiem gadījumiem plānots, ņemot vērā pieejamo statistisku par pirmstiesas izmeklēšanas darbību skaitu kriminālprocesā, kriminālprocesu skaitu visās tiesu instancēs, pieņemot, ka 45% gadījumos tiek aicināts valsts apmaksāts advokāts, prognozi par advokātu iesniegto paziņojumu skaita pieaugumu, atlīdzības apmēra palielināšanos un jaunu apmaksājamo valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidu ieviešanu. Līdz ar to kriminālprocesu skaita pirmstiesas stadijā un tiesvedības stadijā samazinājuma gadījumā, kurās tiek pieaicināts valsts apmaksāts advokāts, kam samaksa par sniegto juridisko palīdzību un citi ar to sniegšanu saistītie atlīdzināmie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, advokāta samaksai un citu ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegš anu saistīto atlīdzināmo izdevumu segšanai nepieciešamo budžeta līdzekļu apmērs var samazināties, kā rezultātā var veidoties šim mērķim paredzēto budžeta līdzekļu ietaupījums.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Likumprojekts paredz Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteic zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības noteikšanas kārtību un apmērus, atlīdzināmo izdevumu veidus, to apmēra noteikšanas kārtību un apmērus, kā arī zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu piešķiršanas kārtību un pārskata par izlietojumu saturu un iesniegšanas kārtību. Ministru kabineta noteikumi noteiks kritērijus zvērinātu advokātu vecāko atlīdzības apmēra noteikšanai, pēc kuriem vadoties Latvijas Zvērinātu advokātu padome noteiks atlīdzības apmēru konkrētās tiesu rajona teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam, bet nenoteiks konkrēta tiesu rajona zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības apmēru (konstantu summu). Ministru kabineta noteikumi noteiks atlīdzināmo izdevumu veidus, to apmēru noteikšanas kritērijus, pēc kuriem vadoties Latvijas Zvērinātu advokātu padome noteiks konkrētās tiesu rajona teritorijas zvērinātu advokātu vecākā atlīdzināmo izdevumu apmēru. Ministru kabineta noteikumi noteiks kārtību, kādā Juridiskās palīdzības administrācija no tai piešķirtajiem šim mērķim paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem pārskaita Latvijas Zvērinātu advokātu padomei finansējumu un saņem no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes atskaiti par piešķirtā finansējuma izlietošanu. Noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt trīs mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktu. Noteikumu spēkā stāšanās datums 2008.gada 1.janvāris. Papildus ir sagatavoti likumprojekti „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” un „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un ir nepieciešams nodrošināt, ka šis likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar likumprojektiem „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” un „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Viens no starpinstitūciju darba grupas likumprojekta izstrādei dalībniekiem bija Padomes deleģēts pārstāvis.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta. 2007.gada 27.aprīlī Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulcē tika pieņemts lēmums par to, ka Latvijas Zvērinātu kolēģija uzņemas un apņemas nodrošināt advokātu aicināšanas funkciju valsts apmaksātās aizstāvības nodrošināšanai kriminālprocesā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpildei nav nepieciešama jaunu institūciju veidošana, bet tiek paplašinātas Padomes funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājā, “Latvijas Vēstnesī”. Kā arī Tieslietu ministrijas interneta mājas lapā www.tm.gov.lv tiks ievietota informācija par likumprojektu tā izstrādes gaitā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Juhansone	I. Nikuļceva	L. Popova	I.Baldiņa

26.07.2007. 9:42

2710

L.France

67162685, Laura.France@tm.gov.lv