Likums

Likumprojekts

Grozījumi Ārstniecības likumā

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "konsīlijs" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "konsilijs" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 1.pantu ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

"22) psihiatriskā palīdzība – individuāla psihisko slimību profilakse, ambulatora vai stacionāra diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un aprūpe personai ar garīgās veselības traucējumiem;

23) psihiatriskā palīdzība bez pacienta piekrišanas – stacionāra diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un aprūpe personai ar garīgās veselības traucējumiem bez tās piekrišanas."

3. Izteikt 68.pantu šādā redakcijā:

"68. pants. (1) Psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas sniedz, ja:

1) pacients ir draudējis vai draud, centies vai cenšas nodarīt sev vai citai personai miesas bojājumus vai ir izturējies vai izturas varmācīgi pret citām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nopietni miesas bojājumi pacientam pašam vai citai personai;

2) pacients ir izrādījis vai izrāda nespēju rūpēties par sevi vai savā aizbildnībā esošām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nenovēršama un nopietna personas veselības pasliktināšanās.

(2) Sniedzot psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, pacientam, ja tas ir iespējams, izskaidro nepieciešamību sniegt šādu psihiatrisko palīdzību. Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par savām tiesībām un pienākumiem.

(3) Ja, sniedzot psihiatrisko palīdzību, ir nepieciešama pacienta stacionēšana psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, psihiatru konsilijs 72 stundu laikā izmeklē pacientu un pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas (turpmāk – lēmums par psihiatriskās palīdzības sniegšanu) vai par tās pārtraukšanu.

(4) Psihiatru konsilijs nekavējoties paziņo savu lēmumu pacientam. Ja psihiatru konsilijs pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu, par to informē pacienta likumisko pārstāvi. Ja pacientam nav likumiskā pārstāvja, psihiatru konsilijs informē vienu no pacienta tuvākajiem radiniekiem (laulāto, vecākus, pilngadīgos bērnus, brāļus vai māsas) vai – pēc pacienta lūguma – citu personu. Lemjot par personu, kurai paziņojams lēmums par psihiatriskās palīdzības sniegšanu, pēc iespējas ņem vērā pacienta viedokli.

(5) Ja psihiatru konsilijs ir pieņēmis lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu, psihiatriskā ārstniecības iestāde par to rakstveidā 24 stundu laikā informē rajona (pilsētas) tiesu atbilstoši psihiatriskās ārstniecības iestādes atrašanās vietai, nosūtot tai lēmuma norakstu un psihiatriskās ārstniecības iestādes rīcībā esošo dokumentu kopijas, kas pamato pacienta ievietošanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kā arī sniedz informāciju par pacienta pārstāvi, ja tāds ir.

(6) Tiesnesis nekavējoties pēc šā panta piektajā daļā minētā lēmuma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas, izmantojot pieejamos sakaru līdzekļus (telefons, fakss, elektroniskais pasts), kā arī vienlaikus paziņojumu nosūtot pa pastu, informē rajona (republikas pilsētas) prokuratūru (atbilstoši psihiatriskās ārstniecības iestādes atrašanās vietai), pacienta pārstāvi un psihiatrisko ārstniecības iestādi par iesniegto materiālu izskatīšanas dienu, laiku un vietu.

(7) Konstatējot, ka pacientam nav pārstāvja, tiesnesis pēc šā panta sestajā daļā minēto dokumentu saņemšanas nekavējoties lūdz Latvijas Zvērinātu advokātu padomi pacienta interešu pārstāvībai norīkot zvērinātu advokātu un vienlaikus informē par iesniegto materiālu izskatīšanas dienu, laiku un vietu.

(8) Pēc prokurora, pacienta pārstāvja vai advokāta lūguma tiesa nodrošina iespēju iepazīties ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu un tam pievienotajiem dokumentiem. Psihiatriskā ārstniecības iestāde pēc pacienta pārstāvja vai advokāta lūguma nodrošina iespēju tikties ar pacientu, lai sniegtu konsultāciju.

(9) Tiesnesis iesniegtos materiālus par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas izskata slēgtā sēdē psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kurā ievietots pacients. Sēdē piedalās pacients (ja to pieļauj viņa veselības stāvoklis), prokurors, pacienta pārstāvis vai advokāts.

(10) Materiālus par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas izskata 72 stundu laikā pēc psihiatru konsilija lēmuma saņemšanas. Tiesnesis pēc sava ieskata, prokurora, pacienta pārstāvja vai advokāta motivēta lūguma lemj par materiālu izskatīšanas atlikšanu uz laiku, kas nav ilgāks par 48 stundām, ja materiālus nav iespējams izskatīt tāpēc, ka nav ieradusies kāda no šā panta astotajā daļā minētajām personām vai nepieciešams iegūt papildu pierādījumus. Tiesneša lēmums nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav noteikts laiks materiālu izskatīšanai.

(11) Izskatot materiālus, tiesnesis uzklausa psihiatru konsilija pārstāvi, pacienta pārstāvi vai advokātu, pacientu (ja tas ir iespējams), kā arī prokuroru un pieņem lēmumu uz laiku līdz diviem mēnešiem apstiprināt psihiatru konsilija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu vai par atteikumu apstiprināt psihiatru konsilija lēmumu.

(12) Materiālu izskatīšanā par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas atļauts piedalīties personām, kuras iesaistītas pacienta ārstniecības procesā. Tiesnesis pēc sava ieskata vai pacienta, pacienta pārstāvja vai advokāta, kā arī prokurora motivēta lūguma var uzklausīt arī citu personu, kura var sniegt informāciju par lietā nozīmīgiem apstākļiem. Tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

(13) Tiesneša lēmumā uz laiku līdz diviem mēnešiem apstiprināt psihiatru konsilija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu vai par atteikumu apstiprināt psihiatru konsilija lēmumu norāda attiecīgās tiesas nosaukumu, tiesneša vārdu un uzvārdu, materiālu izskatīšanas datumu, ziņas par psihiatrisko ārstniecības iestādi, personām, kuras piedalījušās materiālu izskatīšanā, un pacientu, lēmuma motīvus, tiesību normas, uz kurām tiesnesis pamatojies, un nolēmumu, kā arī norāda lēmuma pārsūdzības kārtību.

(14) Tiesnesis lēmumu nekavējoties paziņo personām, kuras piedalījušās materiālu izskatīšanā. Lēmuma norakstu izsniedz pacientam, pacienta pārstāvim vai advokātam, kā arī psihiatriskajai ārstniecības iestādei un prokuroram. Ja lēmumu nav iespējams nekavējoties (pēc materiālu izskatīšanas par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas) noformēt rakstveidā, tā norakstu šīs daļas pirmajā teikumā minētajām personām nosūta pa pastu ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā pēc lēmuma paziņošanas. Lēmums izpildāms nekavējoties.

(15) Šā panta devītajā daļā minētās personas, kā arī pacients 10 dienu laikā no tiesneša lēmuma paziņošanas dienas var tiesas priekšsēdētājam iesniegt sūdzību, bet prokurors – protestu. Rakstveidā iesniegto sūdzību un protestu tiesas priekšsēdētājs izskata 10 dienu laikā no sūdzības vai protesta iesniegšanas termiņa beigām. Izskatot sūdzību vai protestu, tiesas priekšsēdētājs vērtē tikai sūdzībā vai protestā ietvertos argumentus.

(16) Ja tiesas priekšsēdētājs, izskatot iesniegto sūdzību vai protestu un tam pievienotos dokumentus, atzīst, ka tiesneša lēmums nav pamatots, viņš pieņem lēmumu par tā atcelšanu. Par tiesas priekšsēdētāja lēmumu nekavējoties paziņo psihiatriskajai ārstniecības iestādei, prokuroram, kā arī sūdzības iesniedzējam. Lēmuma norakstu nosūta prokuroram, pacientam, pacienta pārstāvim vai advokātam, kā arī psihiatriskajai ārstniecības iestādei ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(17) Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām psihiatru konsilijs atkārtoti izmeklē pacientu un lemj par nepieciešamību turpināt sniegt pacientam bez viņa piekrišanas psihiatrisko palīdzību psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai par tās pārtraukšanu. Ja pacientu ārstējošais ārsts atzinis, ka psihiatriskās palīdzības sniegšana bez pacienta piekrišanas turpmāk nav nepieciešama, psihiatriskās palīdzības sniegšanu pārtrauc pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām. Ja psihiatru konsilijs ir pieņēmis lēmumu par nepieciešamību turpināt sniegt pacientam bez viņa piekrišanas psihiatrisko palīdzību psihiatriskajā ārstniecības iestādē uz laiku līdz sešiem mēnešiem, psihiatriskā ārstniecības iestāde veic šā panta piektajā daļā norādītās darbības.

(18) Lietas materiālus par psihiatriskās palīdzības turpmāko sniegšanu pacientam bez viņa piekrišanas psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai par šīs palīdzības pārtraukšanu tiesnesis izskata šā panta sestajā līdz sešpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā un pieņem lēmumu par šā panta septiņpadsmitajā daļā minētā konsilija lēmuma apstiprināšanu vai par atteikumu apstiprināt konsilija lēmumu.

(19) Termiņu psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez pacienta piekrišanas skaita no brīža, kad pacients šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos nogādāts psihiatriskajā ārstniecības iestādē, lai saņemtu psihiatrisko palīdzību bez viņa piekrišanas.

(20) Pacientam, kurš ievietots ārstēšanai psihiatriskajā ārstniecības iestādē šajā pantā noteiktajā kārtībā, ir visas normatīvajos aktos personai noteiktās tiesības, izņemot tiesības, kuru ierobežošana izriet no psihiatriskās palīdzības sniegšanas psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas. Par šīm tiesībām ārstniecības persona pēc iespējas ātrāk informē pacientu, kas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos nogādāts psihiatriskajā ārstniecības iestādē psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez viņa piekrišanas. Psihiatriskā ārstniecības iestāde pacienta sūdzību (iesniegumu) nekavējoties nosūta adresātam.

(21) Šajā pantā noteiktajā gadījumā samaksu par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkotā advokāta sniegto juridisko palīdzību veic, kā arī ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus atlīdzina atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka samaksas apmēru par valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās, neņemot vērā tajos noteiktos ierobežojumus attiecībā uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidu apjomiem. Juridiskās palīdzības administrācija mēneša laikā pēc noteiktajā termiņā iesniegta paziņojuma saņemšanas veic samaksu saskaņā ar iesniegto advokāta paziņojumu par sniegto juridisko palīdzību no šiem mērķiem paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem.

(22) Juridiskās palīdzības administrācija veic samaksu advokātam, ko šajā pantā noteiktajā gadījumā norīkojusi Latvijas Zvērinātu advokātu padome, par šādiem juridiskās palīdzības veidiem – par iepazīšanos ar lietas materiāliem, juridisko konsultāciju, pārstāvību tiesas sēdē psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kā arī par sūdzības sagatavošanu tiesas priekšsēdētājam.

(23) Samaksas saņemšanai advokāts divu mēnešu laikā Juridiskās palīdzības administrācijā iesniedz apstiprinātu paziņojumu par sniegto juridisko palīdzību.

(24) Paziņojumu par sniegto juridisko palīdzību – iepazīšanos ar lietas materiāliem, pārstāvību tiesas sēdē psihiatriskajā ārstniecības iestādē, sūdzības sagatavošanu tiesas priekšsēdētājam – apstiprina tiesnesis vai šā panta piecpadsmitajā daļā noteiktajā gadījumā tiesas priekšsēdētājs. Paziņojumā norāda advokāta vārdu, uzvārdu, personas kodu, prakses vietas adresi, pacienta

vārdu, uzvārdu, personas kodu, materiāla numuru, tiesas nosaukumu, juridiskās palīdzības veidu, sniegšanas datumu un laiku (stundu skaitu), samaksas apmēru (bez pievienotās vērtības nodokļa), bankas nosaukumu un kontu, kurā ieskaitāma samaksa, pievienojot tam dokumentus, kas apliecina citus atlīdzināmos izdevumus.

(25) Paziņojumu par sniegto juridisko palīdzību – pacientam sniegto juridisko konsultāciju – apstiprina ārstniecības iestādes amatpersona. Paziņojumā norāda advokāta vārdu, uzvārdu, personas kodu, prakses vietas adresi, pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, materiāla numuru, juridiskās palīdzības veidu, tās sniegšanas datumu un laiku (stundu skaitu), samaksas apmēru (bez pievienotās vērtības nodokļa), bankas nosaukumu un kontu, kurā ieskaitāma samaksa, pievienojot tam dokumentus, kas apliecina citus atlīdzināmos izdevumus."

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12. Lai saņemtu samaksu par pacientu pārstāvību lietā, kas veikta līdz grozījumu šā likuma 68.pantā spēkā stāšanās brīdim, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkotie advokāti līdz 2008.gada 1.martam iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā šā likuma 68.panta divdesmit ceturtajā un divdesmit piektajā daļā noteiktajā kārtībā noformētu paziņojumu, pievienojot dokumentus, kas apliecina citus atlīdzināmos izdevumus."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministra vietā –

zemkopības ministrs

M.Roze

Likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2007. gada 15. martā izsludināts likums „Grozījumi Ārstniecības likumā” (likums stājās spēkā 2007. gada 29. martā), kas nosaka, ka, personas ievietošana likumā noteiktajos gadījumos psihiatriskās palīdzības sniegšanai psihiatriskās ārstniecības iestādē bez viņas piekrišanas ir iespējama vienīgi ar tiesas akceptu. Proti, psihiatru konsīlija pieņemto lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas ikvienā gadījumā jāizvērtē tiesai. Attiecībā uz piespiedu psihiatrisko palīdzību un piespiedu psihiatrisko ārstēšanu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 5. pants nosaka, ka piespiedu ievietošana psihiatriskajā ārstniecības iestādē notiek saskaņā ar likumā noteiktu kārtību un piespiedu ievietošana psihiatriskajā ārstniecības iestādē tiek izskatīta tiesā. Tādējādi ar minētajiem grozījumiem likumā tika iekļauta piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanas kārtība, paredzot, ka personas piespiedu hospitalizācija psihiatriskās palīdzības sniegšanai tiek izskatīta neatkarīgā un objektīvā tiesā jau 72 stundu laikā pēc hospitalizācijas. Kā arī likumā tika iekļauta norma, saskaņā ar kuru personai tiek paredzētas arī tiesības uz juridisko pārstāvību. Taču Ārstniecības likuma šā brīža redakcijā ietvertās normas, kas nosaka kārtību, kādā persona psihiatriskās palīdzības sniegšanai ievietojama psihiatriskās ārstniecības iestādē bez viņas piekrišanas, saistītas ar vairākām būtiskām neskaidrībām attiecībā uz ar minētajiem grozījumiem noteikto tiesas funkciju realizēšanu, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkota zvērināta advokāta darbību šī materiāla izskatīšanā, kā arī pacienta tiesībām šajā procesā. Ārstniecības likumā noteiktā kārtība, kādā tiesa izskata materiāla par personas ievietošu psihiatriskajā ārstniecības iestādē psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez šīs personas piekrišanas, ir nepilnīga. Psihiatriskās palīdzības pacienti, it īpaši piespiedu psihiatriskās palīdzības pacienti, ir uzskatāmi par tādām personām, kuru iespējas aizstāvēt savas tiesības un intereses ir ļoti ierobežotas. Līdz ar to, lemjot par personas ievietošanu psihiatriskā ārstniecības iestādē psihiatriskās palīdzības sniegšanai pret šīs personas gribu, jānodrošina tas, lai materiāla izskatīšanā piedalītos pacienta pārstāvis. Ārstniecības likuma šā brīža redakcijā noteikts, ka tiesa pacienta pārstāvības nodrošināšanai uzliek par pienākumu Latvijas Zvērinātu advokātu padomei norīkot zvērinātu advokātu. Taču ne likuma šā brīža redakcijā, ne citos normatīvajos aktos nav paredzēta atlīdzības nodrošināšana zvērinātam advokātam par veikto darbu šādās lietu kategorijās. Sniedzot piespiedu psihiatrisko palīdzību, tiek ierobežota virkne personas tiesību un brīvību – tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas lietas taisnīgi izskatīšanu, kā arī tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Nepamatoti personu tiesību un brīvību aizskārumi var izraisīt personu sūdzību iesniegšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas savukārt var novest pie mantisko kompensāciju izmaksas cietušajām personām no valsts budžeta. Konvencijas 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts paredz iespēju ierobežot tiesības uz brīvību personai, kura ir garīgi slima. Taču šādā gadījumā personai ir jābūt efektīvi pieejamiem visiem procesuālās aizsardzības mehānismiem savu ierobežoto tiesību aizsardzībai. Līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus Ārstniecības likumā, precizējot šobrīd noteikto materiāla par personas ievietošu psihiatriskajā ārstniecības iestādē psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez šīs personas piekrišanas izskatīšanas kārtību.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz precizēt Ārstniecības likuma šā brīža redakcijā noteikto kārtību, kādā tiesa izskata psihiatru konsīlija pieņemto lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas. Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kādā psihiatru konsīlijs par pieņemto lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskās ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas paziņo procesā iesaistītajām personām, kā arī tiesai. Ar likumprojektu ir precizēta kārtība, kādā tiesnesis izskata psihiatru konsīlija iesniegto lēmumu un citus dokumentus, kas pamato pacienta ievietošanu ārstniecības iestādē un lemj par psihiatru konsīlija lēmuma apstiprināšanu, ļaujot pacientam sniegt psihiatrisko palīdzību bez viņa piekrišanas uz noteiktu laiku, vai par atteikumu apstiprināt psihiatru konsīlija lēmumu. Ievērojot apstākli, ka personas piespiedu ievietošana psihiatriskās ārstniecības iestādē saistīta ar būtisku personas tiesību un brīvību ierobežošanu, kā arī ņemot vērā to, ka taisnīga tiesas procesa izpratne ietver tiesības personai pārsūdzēt tiesneša pieņemtu lēmumu kādai augstākai institūcijai, likumprojekts nosaka kārtību, kādā var tikt pārskatīts un atcelts tiesneša pieņemtais lēmums par psihiatru konsīlija lēmuma apstiprināšanu vai atteikumu to apstiprināt. Likumprojekts paredz papildināt Ārstniecības likumu, nosakot atlīdzības izmaksāšanas pamatu Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkotam zvērinātam advokātam par veikto darbu, nodrošinot pacienta pārstāvību materiāla izskatīšanā. Likumprojekts nosaka, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkotajam advokātam par sniegto juridisko palīdzību un ar to saistītos citus atlīdzināmos izdevumus apmaksā saskaņā ar normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības noteikto samaksas apmēru un kārtību noteiktos samaksas apmērus civillietās. Tas pamatots ar apstākli, ka vienīgi samaksas kārtība par sniegto juridisko palīdzību civillietās, kas noteikta Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumos Nr. 920 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību”, nodrošina atlīdzību par visu to juridisko darbību veikšanu, kuras var tikt īstenotas materiāla par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas izskatīšanā. Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka pacienta pārstāvību var nodrošināt ne tikai Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkots pārstāvis, bet arī cita persona. Kā arī likumprojekts paredz papildināt Ārstniecības likuma šā brīža redakciju ļaujot pacientam pašam pēc iespējas iesaistīties jautājuma lemšanā par viņa ievietošu psihiatriskās ārstniecības iestādē psihiatriskās palīdzības sniegšanai un realizēt savas tiesības, tai skaitā, ja pacienta veselības stāvoklis to ļauj, nodrošina iespēju pacientam piedalīties materiāla izskatīšanā vai nodrošina kvalitatīvu pacienta interešu pārstāvību.
3. Cita informācija	Nav.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekts papildus esošajām pacientu tiesībām nodrošinās pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem iespēju pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses un īstenot savas tiesības.
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
	2007	2008	2009	2010
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	117,1	149,9	149,9	149,9	149,9
3. Finansiālā ietekme	-117,1	-149,9	-149,9	-149,9	-149,9
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai Nepieciešamo finansējumu juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2007. gadā 109575 latu apmērā un 2008. gadā 146100 latu apmērā nodrošināt Juridiskās palīdzības administrācijai 2007. gadam un 2008. gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no programmas „Juridiskās palīdzības nodrošināšana”. Savukārt finansējumu tiesas darba nodrošināšanai 2007. gadā 7573 latu apmērā un 2008. gadā 3846 latu apmērā nodrošināt Tiesu administrācijai 2007. gadam un 2008. gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, veicot finanšu līdzekļu pārdali starp pasākumiem budžeta programmas „Tiesas” ietvaros.	117,1	149,9	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Budžeta programmai „Juridiskās palīdzības nodrošināšana” 2007.gadam Ls 109575 Piespiedu kārtā 2007.gada 6 mēnešos stacionēti aptuveni 1125 pacienti. Atlīdzība par zvērināta advokāta veikto darbu: 1. pārstāvī ba tiesā 3hLs101125 pacientu=Ls 33750; 2. sūdzības sagatavošana tiesas priekšsēdētājam 3 dokLs101125= Ls 33750; 3. konsultācija 3hLs71125= Ls 23625; 4. iepazīšanās ar lietas materiāliem 3 sējumiLs51125= Ls 16875; 5. ceļa izdevumi 20% gadījumos 112520%=22510litriLs 0.7= Ls 1575 Budžeta programmai „Tiesas”* 2007.gadam Ls 7573 Ikgada izdevumi kopā Ls 2223, t.sk: EKK 2100 Komandējumi un dienesta braucieni (8 izbraukuma sēdes mēnesī x 5 tiesas x 20km x 10 l degv./100 km x Ls 0,7/l x 6 mēneši = Ls 336) (MK 28.05.2002. not. Nr.219) EKK 2210 Sakaru pakalpojumi Ls 1170, t.sk. - izdevumi par telekomunikāciju pakalpojumiem (5 tiesneši x Ls 10 x 6 mēneši = Ls 300) - pasta pakalpojumi (125 lēmumi x 2 adresāti x Ls 0,58 x 6 mēneši = Ls 870) EKK 2230 Ar iestādes pārstāvību, iestādes darbības un veicamo funkciju nodrošināšanu saistītie pakalpojumi (apmācību seminārs, kursi 2 tiesnešiem x 5 tiesas x Ls 60 = Ls 600) EKK 2310 Biroja preces un inventārs Ls117, t.sk, - aploksnes (125 lēmumu noraksti x 2 adresāti x Ls 0,03 x 6 mēneši = Ls 45) - biroja papīrs (125 lēmumi x 3 eks. x Ls 0,016 x 6 mēneši = Ls 36) - toneri printerim un kopētājam (125 lēmumi x 3 eks. x 0,016 x 6 mēneši = Ls 36) Vienreizējie izdevumi kopā Ls 5350, t.sk., EKK 5238 Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika Ls 5350, t.sk., - portatīvie datori izbraukuma sēžu organizēšanai (5 tiesas x Ls 900 = Ls 4500) - mobilie telefoni (5 tiesas x Ls 100 = Ls 500) - skaņu ierakstu sistēma (5 tiesas x Ls 70 = Ls 350) Pavisam 2007. gadam Ls 117148 Budžeta programmai „Juridiskās palīdzības nodrošināšana” 2008. gadam un turpmākajiem gadiem Ls 146100 Piespiedu kārtā 2008.gadā stacionēs aptuveni 1500 pacientus. Atlīdzība par zvērināta advokāta veikto darbu: 1. pārstāvība tiesā 3hLs101500 pacientu=Ls 45000; 2. sūdzības sagatavošana tiesas priekšsēdētājam 3 dokLs101500= Ls 45000; 3. konsultācija 3hLs71500= Ls 31500; 4. iepazīšanās ar lietas materiāliem 3 sējumiLs51500= Ls 22500; 5. ceļa izdevumi 20% gadījumos 150020%=30010litriLs 0.7= Ls 2100 Budžeta programmai „Tiesas”* 2008.gadam un turpmākajiem gadiem Ls 3846 Ikgada izdevumi kopā, Ls 3846 t.sk: EKK 2100 Komandējumi un dienesta braucieni (8 izbraukuma sēdes mēnesī x 5 tiesas x 20km x 10 l degv./100 km x Ls 0,7/l x 12 mēneši = Ls 672) (MK 28.05.2002. not. Nr.219) EKK 2210 Sakaru pakalpojumi Ls 2340, t.sk. - izdevumi par telekomunikāciju pakalpojumiem (5 tiesneši x Ls 10 x 12 mēneši = Ls 600) - pasta pakalpojumi (125 lēmumi x 2 adresāti x Ls 0,58 x 12 mēneši = Ls 1740) EKK 2230 Ar iestādes pārstāvību, iestādes darbības un veicamo funkciju nodrošināšanu saistītie pakalpojumi (apmācību seminārs, kursi 2 tiesnešiem x 5 tiesas x Ls 60 = Ls 600) EKK 2310 Biroja preces un inventārs Ls 234, t.sk, - aploksnes (125 lēmumu noraksti x 2 adresāti x Ls 0,03 x 12 mēneši = Ls 90) - biroja papīrs (125 lēmumi x 3 eks. x Ls 0,016 x 12 mēneši = Ls 72) - toneri printerim un kopētājam (125 lēmumi x 3 eks. x 0,016 x 12 mēneši = Ls 72) Pavisam 2008. gadam un turpmākajiem gadiem Ls 149946	109,5 7,6 2,2 0,3 1,2 0,6 0,1 5,4 5,4 117,1	146,1 3,8 3,8 0,7 2,3 0,6 0,2 149,9	146,1 3,8 3,8 0,7 2,3 0,6 0,2 149,9	146,1 3,8 3,8 0,7 2,3 0,6 0,2 149,9
6.Cita informācija	Nepieciešamo finansējumu juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2007. gadā 109575 latu apmērā un 2008. gadā 146100 latu apmērā nodrošināt Juridiskās palīdzības administrācijai 2007. gadam un 2008. gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no programmas „Juridiskās palīdzības nodrošināšana”. Savukārt finansējumu tiesas darba nodrošināšanai 2007. gadā 7573 latu apmērā un 2008. gadā 3846 latu apmērā nodrošināt Tiesu administrācijai 2007. gadam un 2008. gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, veicot finanšu līdzekļu pārdali starp pasākumiem budžeta programmas „Tiesas” ietvaros. Jautājums par papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2009. gadā un turpmākos gados tiks izskatīts kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri


5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekta izstrādāšanas gaitā veiktas konsultācijas ar Latvijas Cilvēktiesību centru, Tiesībsarga biroju, kā arī Latvijas Psihiatru asociāciju.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nevalstisko organizāciju sniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas radītas netiks.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Normatīvais akts paredz īpašu tiesneša lēmumu pārsūdzēšanas kārtību, proti, nosaka, ka tiesneša lēmumu persona, kura piedalījusies materiāla par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas izskatīšanā, var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību tiesas priekšsēdētājam.
4. Cita informācija	Nav.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretāra p.i.

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

I. Juhansone

I. Nikuļceva

L. Popova

V. Rūsiņa

27.07.2007 11:45

2142

Timpare, 7162676

evija.timpare@tm.gov.lv