Izdarīt Tiesnešu
izdienas pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 2006, 15.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt
9.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:
"3)
izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu."
2.
Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:
"Pārejas noteikums
Personām,
kuras 2008.gada 1.janvārī vienlaikus saņem izdienas pensiju un bezdarbnieka
pabalstu, ar 2008.gada 1.februāri bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā
izdienas pensijas izmaksu pārtrauc."
Likums stājas
spēkā 2008.gada 1.janvārī.
Labklājības
ministre
D.Staķe
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Saskaņā ar Tiesnešu izdienas pensiju
likumu tiesnesim ir tiesības uz izdienas pensiju, ja viņš sasniedzis likumā
Par valsts pensijām noteikto vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un
izdienas stāžs ir 20 gadi, no kuriem
pēdējie 10 gadi nostrādāti tiesneša amatā. Likums paredz arī tiesības uz
izdienas pensiju tiesnesim, kurš neatkarīgi no vecuma atbrīvots no amata
veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu
komisijas atzinumam, ja izdienas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, no kuriem
pēdējie trīs nostrādāti tiesneša amatā. Vienlaikus saskaņā ar Bezdarbnieku un
darba meklētāju atbalsta likumu persona, kura atbrīvota no amata, profesijas
vai dienesta, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, un nav sasniegusi vecuma
pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, vēršoties Nodarbinātības valsts
aģentūrā, var iegūt bezdarbnieka statusu un pieprasīt bezdarbnieka pabalstu,
ja saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir veiktas
sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam. Personai, kļūstot par
izdienas pensijas vai vecuma pensijas saņēmēju, sociālās apdrošināšanas
iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu netiek veiktas. Saskaņā ar likumu Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Ņemot vērā, ka par personu pirms
atbrīvošanas no amata, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, veiktas vai bija
jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, t.sk. iemaksas bezdarba gadījumam,
un izpildās likuma Par apdrošināšanu
bezdarba gadījumam noteiktie
bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas nosacījumi, persona var pretendēt
gan uz bezdarbnieka pabalstu (ja viņa nav sasniegusi vecuma pensijas
piešķiršanai nepieciešamo vecumu), gan uz izdienas pensiju. Tiesnešu izdienas
pensiju likums nosaka, ka izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja izdienas
pensijas saņēmējs tiek iecelts tiesneša amatā vai ja izdienas pensijas
saņēmējs uzsāk dienestu (darbu) amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā izslēdz iespēju personai vienlaicīgi saņemt divus pakalpojumus: izdienas pensiju no valsts pamatbudžeta un bezdarbnieka pabalstu no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta. |
|
Grozījumi Tiesnešu
izdienas pensiju likumā paredz
novērst izdienas pensijas un bezdarbnieka pabalsta vienlaicīgu izmaksu tiesnešiem, norādot, ka personai, kurai piešķirta izdienas pensija, tās
izmaksu pārtrauc, ja minētā persona saņem bezdarbnieka pabalstu.. |
|
Grozījumi Tiesnešu
izdienas pensiju likumā veikti,
pamatojoties uz Ministru prezidenta 2007.gada 20.septembra rezolūciju
Nr.111-1/155, kas nosaka sagatavot un iesniegt š.g. 24.septembrī grozījumus
attiecīgajos izdienas pensiju tiesību aktos, nosakot, ka persona nevar
vienlaicīgi saņemt divus pakalpojumus: izdienas pensiju no valsts
pamatbudžeta un bezdarbnieka pabalstu no sociālās apdrošināšanas speciālā
budžeta. |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Ietekme uz
makroekonomisko vidi |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo
procedūru vienkāršošanu |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts
vērsts uz to izdienas pensiju saņēmēju loku, kuriem vienlaicīgi ir tiesības
gan uz izdienas pensiju, gan
bezdarbnieka pabalstu.
Personai ir iespēja izvēlēties
tai izdevīgāko (apmēra ziņā lielāko) pakalpojumu izdienas pensiju vai
bezdarbnieka pabalstu. Normatīvā akta
projekts nerada ietekmi uz darba tirgu. Normatīvā akta
projektam ietekme uz dzimumu līdztiesību būs netieša, jo izdienas pensijas
izmaksu pārtrauks sievietēm un vīriešiem vienādi, ja minētā persona saņem bezdarbnieka
pabalstu. |
|
4. Ietekme uz vidi |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Nav |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||
|
(tūkst. latu) |
|||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
|
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
|
|
Saskaņā ar likumu
Par valsts budžetu 2007.gadam Tieslietu ministrijai valsts pamatbudžeta apakšprogrammā
Tiesnešu izdienas pensijas (36.05.00) plānotie līdzekļi ir 118,4 tūkst. Ls |
Normatīvā akta
projekts neskar valsts pamatbudžeta ieņēmumus. |
|||||
2. Izmaiņas valsts pamatbudžeta izdevumos |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
3. Finansiālā
ietekme |
|
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4. Prognozējamie
kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
|
|
||||
5. Detalizēts
finansiālā pamatojuma aprēķins |
Saskaņā ar Tiesnešu
izdienas pensiju likumu tiesnešiem tiesības uz izdienas pensiju ir sasniedzot
likumā Par valsts pensijām noteikto vecuma pensijas piešķiršanai
nepieciešamo vecumu. Līdz ar to šīm personām nav tiesības pieprasīt
bezdarbnieku pabalstu. Tiesu administrācija 2007.gada astoņos mēnešos
piešķīrusi 14 izdienas pensijas. Ja persona izdienas pensiju pieprasījusi no
ātrāka vecuma veselības stāvokļa dēļ, tad viņai vienlaikus ir tiesības
pieprasīt bezdarbnieka pabalstu. Tiesu administrācija 2007.gadā nav
piešķīrusi nevienu izdienas pensiju no ātrāka vecuma. Pieņemam, ka
turpmākajos piecos gados, izdienas pensijas tiks pieprasītas likumā Par
valsts pensijām noteiktajā vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajā
vecumā. Taču pastāv iespēja, ka arī kāda persona pieprasa izdienas pensiju no
ātrāka vecuma veselības stāvokļa dēļ un tad šī persona var pieprasīt arī
bezdarbnieka pabalstu. |
6. Cita
informācija
|
Nav |
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru
kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem
(arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to
izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts
šos noteikumus izstrādāt |
|
Nav |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|
1. Saistības pret
Eiropas Savienību |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
2. Saistības pret citām starptautiskajām
organizācijām |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem
divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
1.tabula |
||||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un
citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās
doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un
publikāciju |
Normatīvā akta projekts
šo jomu neskar. |
|||
2.tabula |
||||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā
panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā
panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
|
Nav |
||||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
Konsultācijas nav
notikušas |
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju
pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts
formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Konsultācijas nav
notikušas |
Sabiedrības
informēšanas pasākumi nav veikti. |
|
Konsultācijas nav
notikušas. |
|
Nav. |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas
vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā
akta ieviešanu |
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības,
ja normatīvais akts viņu ierobežo |
|
Nav
|
Labklājības ministre D.Staķe
Valsts sekretāre |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
B.Paševica |
Z.Uzuliņa |
E.Korčagins |
D.Trušinska |