Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā

Likumprojekts

 

Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā

 

Izdarīt Prokuroru izdienas pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 13.nr.; 2000, 9.nr.) šādus grozījumus:

 

1. 9.pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc laikā, kad izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.";

 

papildināt otro daļu aiz vārda "pirmajā" ar vārdu un skaitļiem "un 1.1".

 

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5. Personām, kuras 2008.gada 1.janvārī vienlaikus saņem izdienas pensiju un bezdarbnieka pabalstu, ar 2008.gada 1.februāri bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā izdienas pensijas izmaksu pārtrauc."

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

     Saskaņā ar Prokuroru izdienas pensiju likumu prokuroriem ir tiesības uz izdienas pensiju.

      Vienlaikus saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu persona, kura atbrīvota no amata, profesijas vai dienesta, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, un nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, vēršoties Nodarbinātības valsts aģentūrā, var iegūt bezdarbnieka statusu un pieprasīt bezdarbnieka pabalstu, ja saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam. Personai, kļūstot par izdienas pensijas saņēmēju, sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu netiek veiktas.

      Saskaņā ar likumu „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas.

     Ņemot vērā, ka par personu pirms atbrīvošanas no profesijas, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, t.sk. iemaksas bezdarba gadījumam, un izpildās  likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” noteiktie  bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas nosacījumi, persona var pretendēt gan uz bezdarbnieka pabalstu, gan uz izdienas pensiju.

      Prokuroru izdienas pensiju likums nosaka, ka izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai groza tās apmēru, ja izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", ja izdienas pensijas saņēmējs no jauna tiek iecelts prokurora amatā, ja izdienas pensijas saņēmējs tiek iecelts vai apstiprināts tiesneša amatā vai ja izdienas pensijas saņēmējs no jauna uzsāk dienestu tajās iestādēs, dienests kurās dod tiesības uz izdienas pensiju.

    Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā izslēdz iespēju personai vienlaicīgi saņemt divus pakalpojumus: izdienas pensiju no valsts pamatbudžeta un bezdarbnieka pabalstu no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā paredz novērst izdienas pensijas un bezdarbnieka pabalsta vienlaicīgu izmaksu prokuroriem, norādot, ka personai, kurai piešķirta izdienas pensija, tās izmaksu pārtrauc, ja minētā persona saņem bezdarbnieka pabalstu.

 

3. Cita informācija

 

Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā veikti, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2007.gada 20.septembra rezolūciju Nr.111-1/155, kas nosaka sagatavot un iesniegt š.g. 24.septembrī grozījumus attiecīgajos izdienas pensiju tiesību aktos, nosakot, ka persona nevar vienlaicīgi saņemt divus pakalpojumus: izdienas pensiju no valsts pamatbudžeta un bezdarbnieka pabalstu no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts vērsts uz to izdienas pensiju saņēmēju loku, kuriem vienlaicīgi ir tiesības gan uz izdienas pensiju, gan bezdarbnieka pabalstu. Personai ir iespēja izvēlēties tai izdevīgāko (apmēra ziņā lielāko) pakalpojumu – izdienas pensiju vai bezdarbnieka pabalstu.

Normatīvā akta projekts nerada ietekmi uz darba tirgu.

Normatīvā akta projektam ietekme uz dzimumu līdztiesību būs netieša, jo izdienas pensijas izmaksu pārtrauks sievietēm un vīriešiem vienādi, ja minētā persona saņem bezdarbnieka pabalstu.

 

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Nav

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

 

2007

2008

2009

2010

 

1. Izmaiņas valsts pamatbudžeta ieņēmumos

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” Prokuratūras valsts pamatbudžeta programmā „Prokuroru izdienas pensijas” (03) plānotie līdzekļi ir 322,6 tūkst. Ls

Normatīvā akta projekts neskar valsts pamatbudžeta ieņēmumus.

2. Izmaiņas valsts pamatbudžeta izdevumos

 

- 5,9

 

- 6,5

 

- 7,2

 

- 7,3

3. Finansiālā ietekme

 

 

+ 5,9

 

+ 6,5

 

+ 7,2

 

+ 7,3

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

 

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Ģenerālprokuratūra 2006.gadā piešķīrusi 3 izdienas pensijas. Izdarām pieņēmumu, ka 80% no izdienas pensijas saņēmējiem pēc darba atstāšanas pieprasa bezdarbnieka pabalstu, t.i. 2 personas. Bezdarbnieka pabalsta maksimālais izmaksas ilgums ir deviņi mēneši. Uzskatām, ka šis kontingents turpmākajos gados paliek nemainīgs. Vidējā jaunpiešķirtā izdienas pensija prokuroriem 2006.gadā bija 265 Ls. Jaunpiešķirtā izdienas pensija, ko piešķīrusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, piecu gadu laikā (2002-2006) vidēji gadā pieaugusi par 11%. Pieņemam, ka Ģenerālprokuratūras piešķirtās izdienas pensijas arī turpmāk pieaugs vidēji par 11% gadā. 2007.gadā – 294,15 Ls; 2008.gadā – 326,51 Ls, 2009.gadā – 362,43 Ls, 2010.gadā – 402,30 Ls, 2011.gadā – 446,55 Ls, 2012.gadā – 495,67 Ls.

Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums:

2008.gadā: 2 x 326,51 x 9 = 5877,18 Ls

2009.gadā: 2 x 362,43 x 9 = 6523,74 Ls

2010.gadā: 2 x 402,30 x 9 = 7241,4 Ls

2011.gadā: 2 x 446,55 x 9 = 8037,9 Ls

2012.gadā: 2 x 495,67 x 9 = 8922,06 Ls

Izdevumu samazinājums vidēji piecos gados pēc kārtējā gada =(5877,18  + 6523,74 + 7241,4 + 8037,9 + 8922,06) / 5 = 7320,46 Ls

6. Cita informācija

 

2008.gadā izdienas pensijas saņēmēju skaits varētu būt lielāks, jo aprēķinos nav ņemts vērā to personu skaits, kuras likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī vienlaicīgi saņem izdienas pensiju un bezdarbnieka pabalstu un kurām ar nākamo mēnesi pēc šo grozījumu spēkā stāšanās izdienas pensijas izmaksu uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiku pārtrauks.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem  līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Ģenerālprokuratūra.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta projekts pēc tā izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams Interneta tīklā:  Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt vispārējā administratīvajā procesā noteiktajā kārtībā.

 

4. Cita informācija

Nav                                                                                                                                                                                                        

 

 

Labklājības ministre                                                                              D.Staķe

 

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

B.Paševica

Z.Uzuliņa

E.Korčagins

D.Trušinska

 

2007.10.01. 13:52

1252

D.Trušinska

7021553, Dace.Trusinska@lm.gov.lv