Izdarīt
Diplomātu izdienas pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru
Kabineta Ziņotājs, 2006, 24.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt
10.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:
"4) izdienas
pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu."
2. Papildināt
likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:
"Pārejas noteikums
Personām,
kuras 2008.gada 1.janvārī vienlaikus saņem izdienas pensiju un bezdarbnieka
pabalstu, ar 2008.gada 1.februāri bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā
izdienas pensijas izmaksu pārtrauc."
Likums stājas
spēkā 2008.gada 1.janvārī.
Labklājības
ministre
D.Staķe
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Saskaņā ar Diplomātu izdienas pensiju
likumu diplomātiem ir tiesības uz izdienas pensiju. Vienlaikus saskaņā ar Bezdarbnieku un
darba meklētāju atbalsta likumu persona, kura atbrīvota no amata, profesijas
vai dienesta, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, un nav sasniegusi vecuma
pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, vēršoties Nodarbinātības valsts
aģentūrā, var iegūt bezdarbnieka statusu un pieprasīt bezdarbnieka pabalstu,
ja saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir veiktas
sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam. Personai, kļūstot par
izdienas pensijas saņēmēju, sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanai
pret bezdarbu netiek veiktas. Saskaņā ar likumu Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Ņemot vērā, ka par personu pirms
atbrīvošanas no dienesta, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, veiktas vai
bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, t.sk. iemaksas bezdarba
gadījumam, un izpildās likuma Par
apdrošināšanu bezdarba gadījumam noteiktie
bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas nosacījumi, persona var pretendēt
gan uz bezdarbnieka pabalstu, gan uz izdienas pensiju. Diplomātu izdienas pensiju likums
nosaka, ka izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza, ja izdienas
pensijas saņēmēju ieceļ diplomātiskā un konsulārā dienesta amatā, piešķirot
diplomātisko rangu, ja izdienas pensijas saņēmējs uzsāk dienestu (darbu)
amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ja izdienas pensijas saņēmējam
tiek piešķirta cita izdienas pensija, vai ja izdienas pensijas saņēmējam tiek
piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā izslēdz
iespēju personai vienlaicīgi saņemt divus pakalpojumus: izdienas pensiju no
valsts pamatbudžeta un bezdarbnieka pabalstu no sociālās apdrošināšanas
speciālā budžeta. |
|
Grozījumi Diplomātu
izdienas pensiju likumā paredz
novērst izdienas pensijas un bezdarbnieka pabalsta vienlaicīgu izmaksu diplomātiem, norādot, ka personai, kurai piešķirta izdienas pensija, tās
izmaksu pārtrauc, ja minētā persona saņem bezdarbnieka pabalstu. |
|
Grozījumi Diplomātu
izdienas pensiju likumā veikti,
pamatojoties uz Ministru prezidenta 2007.gada 20.septembra rezolūciju Nr.111-1/155,
kas nosaka sagatavot un iesniegt š.g. 24.septembrī grozījumus attiecīgajos
izdienas pensiju tiesību aktos, nosakot, ka persona nevar vienlaicīgi saņemt
divus pakalpojumus: izdienas pensiju no valsts pamatbudžeta un bezdarbnieka
pabalstu no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta. |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Ietekme uz
makroekonomisko vidi |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo
procedūru vienkāršošanu |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts
vērsts uz to izdienas pensiju saņēmēju loku, kuriem vienlaicīgi ir tiesības
gan uz izdienas pensiju, gan
bezdarbnieka pabalstu.
Personai ir iespēja izvēlēties
tai izdevīgāko (apmēra ziņā lielāko) pakalpojumu izdienas pensiju vai
bezdarbnieka pabalstu. Normatīvā akta
projekts nerada ietekmi uz darba tirgu. Normatīvā akta
projektam ietekme uz dzimumu līdztiesību būs netieša, jo izdienas pensijas
izmaksu pārtrauks sievietēm un vīriešiem vienādi, ja minētā persona saņem bezdarbnieka
pabalstu. |
|
4. Ietekme uz vidi |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Nav |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||||||
|
(tūkst. latu) |
|||||||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|||||
|
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
|
|||||
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
|||||||||
2. Izmaiņas valsts pamatbudžeta izdevumos |
Normatīvā akta projekts šo
jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo
jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo
jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo
jomu neskar |
|
|||||
3. Finansiālā
ietekme |
|
Normatīvā akta projekts šo
jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo
jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo
jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo
jomu neskar |
|||||
4. Prognozējamie
kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
||||||||
5. Detalizēts
finansiālā pamatojuma aprēķins |
|
6. Cita
informācija
|
Ārlietu ministrijas
budžeta projektā iekļauts finansējums
diplomātu izdienas pensiju izmaksām 2008.gadā 100,5 tūkst.latu apmērā,
2009.gadā 142,7 tūkst.latu apmērā un 2010.gadā 175,1 tūkst.latu apmērā.
Ārlietu ministrija, saskaņā ar Diplomātu izdienas pensiju likumu, (spēkā no
01.01.2007) līdz 20.09.2007. nav piešķīrusi nevienu izdienas pensiju
(2007.gadā valsts budžetā līdzekļi šim mērķim nav paredzēti). Pašlaik nav
iespējams prognozēt izdienas pensiju saņēmēju skaitu un to vidējos pensiju
apmērus turpmākajos gados. Taču pastāv iespēja, ka persona, kurai ir tiesības
uz diplomātu izdienas pensiju, pēc atbrīvošanas no darba pieprasa
bezdarbnieka pabalstu, tad Ārlietu ministrijas budžetā izveidosies līdzekļu,
kas piešķirti izdienas pensiju izmaksām, ekonomija. |
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Kādi
normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un
vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī
tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to
izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts
šos noteikumus izstrādāt |
|
Nav |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|
1. Saistības pret
Eiropas Savienību |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
2. Saistības pret citām starptautiskajām
organizācijām |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem
divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
1.tabula |
||||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un
citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās
doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un
publikāciju |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
|||
2.tabula |
||||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā
panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā
panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
|
Nav |
||||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
Konsultācijas nav
notikušas |
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju
pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts
formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Konsultācijas nav
notikušas |
Sabiedrības informēšanas
pasākumi nav veikti. |
|
Konsultācijas nav
notikušas. |
|
Nav. |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas
vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā
akta ieviešanu |
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības,
ja normatīvais akts viņu ierobežo |
|
Nav
|
Labklājības ministre D.Staķe
Valsts sekretāre |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
B.Paševica |
Z.Uzuliņa |
E.Korčagins |
D.Trušinska |