Likumprojekts

Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu

izdienas pensiju likumā

Izdarīt Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

1.  10.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc laikā, kad izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.";

papildināt otro daļu aiz vārdiem "vecuma pensijas" ar vārdiem "vai bezdarbnieka pabalsta".

2. Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi";

papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Personām, kuras 2008.gada 1.janvārī vienlaikus saņem izdienas pensiju un bezdarbnieka pabalstu, ar 2008.gada 1.februāri bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā izdienas pensijas izmaksu pārtrauc."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Labklājības ministre

D.Staķe

Grozījumu Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām ir tiesības uz izdienas pensiju. Vienlaikus saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu persona, kura atbrīvota no amata, profesijas vai dienesta, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, un nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, vēršoties Nodarbinātības valsts aģentūrā, var iegūt bezdarbnieka statusu un pieprasīt bezdarbnieka pabalstu, ja saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam. Personai, kļūstot par izdienas pensijas saņēmēju, sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu netiek veiktas. Saskaņā ar likumu „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Ņemot vērā, ka par personu pirms atbrīvošanas no dienesta, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, t.sk. iemaksas bezdarba gadījumam, un izpildās likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” noteiktie bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas nosacījumi, persona var pretendēt gan uz bezdarbnieka pabalstu, gan uz izdienas pensiju. Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums nosaka, ka izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza, ja izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” vai ja izdienas pensijas saņēmējs no jauna uzsāk dienestu (darbu) iestādēs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā izslēdz iespēju personai vienlaicīgi saņemt divus pakalpojumus: izdienas pensiju no valsts pamatbudžeta un bezdarbnieka pabalstu no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā paredz novērst izdienas pensijas un bezdarbnieka pabalsta vienlaicīgu izmaksu Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām, norādot, ka personai, kurai piešķirta izdienas pensija, tās izmaksu pārtrauc, ja minētā persona saņem bezdarbnieka pabalstu.
3. Cita informācija	Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā veikti, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2007.gada 20.septembra rezolūciju Nr.111-1/155, kas nosaka sagatavot un iesniegt š.g. 24.septembrī grozījumus attiecīgajos izdienas pensiju tiesību aktos, nosakot, ka persona nevar vienlaicīgi saņemt divus pakalpojumus: izdienas pensiju no valsts pamatbudžeta un bezdarbnieka pabalstu no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts vērsts uz to izdienas pensiju saņēmēju loku, kuriem vienlaicīgi ir tiesības gan uz izdienas pensiju, gan bezdarbnieka pabalstu. Personai ir iespēja izvēlēties tai izdevīgāko (apmēra ziņā lielāko) pakalpojumu – izdienas pensiju vai bezdarbnieka pabalstu. Normatīvā akta projekts nerada ietekmi uz darba tirgu. Normatīvā akta projektam ietekme uz dzimumu līdztiesību būs netieša, jo izdienas pensijas izmaksu pārtrauks sievietēm un vīriešiem vienādi, ja minētā persona saņem bezdarbnieka pabalstu.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5		6
	2007	2008	2009	2010
1. Izmaiņas valsts pamatbudžeta ieņēmumos	Satversmes aizsardzības biroja budžeta izdevumi ir 4313,8 tūkst. latu (programma „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”)	Normatīvā akta projekts neskar valsts pamatbudžeta ieņēmumus.
2. Izmaiņas valsts pamatbudžeta izdevumos		- 3,6	- 4,0		- 4,4	- 4,5
3. Finansiālā ietekme		+ 3,6	+ 4,0		+ 4,4	+ 4,5
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Satversmes aizsardzības birojs 2006.gadā piešķīris 1 izdienas pensiju. Izdarām pieņēmumu, ka šī persona pēc darba atstāšanas pieprasa bezdarbnieka pabalstu. Bezdarbnieka pabalsta maksimālais izmaksas ilgums ir deviņi mēneši. Uzskatām, ka šis kontingents turpmākajos gados paliek nemainīgs. Vidējā jaunpiešķirtā izdienas pensija Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām 2006.gadā bija 324 Ls. Jaunpiešķirtā izdienas pensija, ko piešķīrusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, piecu gadu laikā (2002-2006) vidēji gadā pieaugusi par 11%. Pieņemam, ka Satversmes aizsardzības biroja piešķirtās izdienas pensijas arī turpmāk pieaugs vidēji par 11% gadā. 2007.gadā – 359,64 Ls; 2008.gadā – 399,20 Ls, 2009.gadā – 443,11 Ls, 2010.gadā – 491,85 Ls, 2011.gadā – 545,95 Ls, 2012.gadā – 606,00 Ls. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums: 2008.gadā: 1 x 399,20 x 9 = 3592,8 Ls 2009.gadā: 1 x 443,11 x 9 = 3987,99 Ls 2010.gadā: 1 x 491,85 x 9 = 4426,65 Ls 2011.gadā: 1 x 545,95 x 9 = 4913,55 Ls 2012.gadā: 1 x 606,00 x 9 = 5454 Ls Izdevumu samazinājums vidēji piecos gados pēc kārtējā gada =(3592,8 + 3987,99 + 4426,65 + 4913,55 + 5454) / 5 = 4475 Ls

6. Cita informācija

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta projekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Satversmes aizsardzības birojs.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvā akta projekts pēc tā izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams Interneta tīklā: Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt vispārējā administratīvajā procesā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav

Labklājības ministre D.Staķe

Valsts sekretāre	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors	Atbildīgā amatpersona
B.Paševica	Z.Uzuliņa	E.Korčagins	D.Trušinska

2007.10.01. 15:42

1205

D.Trušinska

7021553, Dace.Trusinska@lm.gov.lv