LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2007.gada 5.novembris

Nr.9/2 -

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (Nr. 472/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 16 lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījums likumā "Par valsts pensijām"

(Nr.472/Lp9)

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(19)

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 13., 24.nr.; 2006, 24.nr.) šādu grozījumu:

11.pants. Tiesības uz vecuma pensiju

(4) Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura ir aprūpējusi piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas. Šādā gadījumā visiem bērniem jābūt sasniegušiem vismaz astoņu gadu vecumu. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.

Deputāts B. Cilevičs

Izteikt 11. panta ceturto daļu šādā redakcijā :

„(4) Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem ir tiesības pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas pieprasīt vecuma pensiju:

- trīs gadus personai, kura ir aprūpējusi trīs bērnus;

- četrus gadus personai, kura ir aprūpējusi četrus bērnus;

- piecus gadus personai, kura ir aprūpējusi piecus bērnus;

- sešus gadus personai, kura ir aprūpējusi sešus bērnus;

- septiņus gadus personai, kura ir aprūpējusi septiņus vai vairāk bērnus, vai bērnu - invalīdu.

Šādā gadījumā visiem bērniem, tanī skaitā adoptētajiem, jābūt sasniegušiem vismaz astoņu gadu vecumu. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.”

Neatbalstīts

18.pants. Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

(1) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja apgādnieks ir bijis apdrošinātā persona, saskaņā ar šo likumu ir viņa ģimenes locekļiem neatkarīgi no apgādnieka nāves cēloņa, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Ja apgādnieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām".

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

„18.pants. Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju un apgādnieka darbspēju zaudējuma pensiju

(1) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju vai apgādnieka darbspēju zaudējuma pensiju, ja apgādnieks ir bijis apdrošinātā persona, saskaņā ar šo likumu ir darbspēju zaudējušajam apgādniekam vai mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem neatkarīgi no apgādnieka nāves vai apgādnieka darbsp ēju zaudējuma cēloņa, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Ja apgādnieka nāves vai darbspēju zaudējuma cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, apgādnieka zaudējuma pensiju un apgādnieka darbspēju zaudējuma pensiju piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām".”

Neatbalstīts

19.pants. Ģimenes locekļi, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt 19.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„19.pants. Personas, kurām ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju un apgādnieka darbspēju zaudējuma pensiju”

Neatbalstīts

(1) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā (20.pants). Mirušā bērniem apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši mirušā apgādībā.

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt 19.panta 1. daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā (20.pants). Tiesības uz apgādnieka darbspēju zaudējuma pensiju ir šā likuma 16.pantā norādītajām personām šā likuma 20.pantā norādīto ģimenes locekļu uzturēšanai. Mirušās vai darbspējas zaudējušās personas bērnu uzturēšanai apgādnieka zaudējuma vai apgādnieka darbspēju zaudējuma pensiju piešķir neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši šīs personas apgādībā.”

Neatbalstīts

(4) Par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmas arī šā panta otrajā un trešajā daļā norādītās personas, ja tās laikā, kad iestājusies apgādnieka nāve vai vēlāk, mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecākas par 24 gadiem.

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt 19.panta 4. daļu šādā redakcijā:

„(4) Par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmas arī šā panta otrajā un trešajā daļā norādītās personas, ja tās laikā, kad iestājies apgādnieka darbspēju zudums vai apgādnieka nāve vai vēlāk, mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecākas par 24 gadiem.”

Neatbalstīts

20.pants. Par apgādājamiem uzskatāmie ģimenes locekļi

Mirušā ģimenes locekļi uzskatāmi par viņa apgādībā bijušiem, ja tas viņus uzturēja vai viņi no tā saņēma palīdzību, kas viņiem bija pastāvīgs un galvenais eksistences līdzekļu avots.

Deputāte S.Bendrāte

Papildināt likuma 20.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„(2) Apgādnieka darbspējas zaudējušās personas ģimenes locekļi uzskatāmi par viņa apgādājamiem, ja laikā, kad apgādnieks bija sociāli apdrošināta persona, tas viņus uzturēja vai viņi no tā saņēma palīdzību, kas viņiem bija pastāvīgs un galvenais eksistences līdzekļu avots.”

Neatbalstīts

23.pants. Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšana

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt 23.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„23.pants. Apgādnieka zaudējuma pensijas un apgādnieka darbspēju zaudējuma pensijas aprēķināšana”

Neatbalstīts

(1) Šā likuma 19.pantā minētajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam nedrīkst būt mazāks par 65 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, un to aprēķina no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas šādā apmērā:

1) vienam bērnam — 50 procenti no pensijas;

2) diviem bērniem — 75 procenti no pensijas;

3) trim un vairāk bērniem — 90 procenti no pensijas.

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt 23.panta 1. daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma 19.pantā minētajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam nedrīkst būt mazāks par minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam

Šā likuma 16.pantā norādītajām personām šā likuma 19.pantā norā dīto ģimenes locekļu uzturēšanai apgādnieka darbspēju zaudējuma pensijas apmērs katra bērna uzturēšanai nedrīkst būt mazāks par minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam

Šā likuma 19.pantā norādītajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir saskaņā ar šādu formulu:

P= ----------------- x ASk ASk + 2

P - pensija,

Vi - apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas (neatkarīgi no tā, cik ilgs bijis pārtraukums darbā) pēdējo piecu gadu laikā pirms apgādnieka nāves. Mēneši, kuros apgādnieks nostrādājis nepilnu darba dienu skaitu, apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai ņemami vērā kā pilni darba mēneši. Ja piecu gadu laikā pirms apgādnieka nāves ir nostrādāts mazāk par 36 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga aprēķināma par faktiski nostrādātajiem darba mēnešiem;

ASk - apgādājamo personu skaits.”

Neatbalstīts

(3) Iespējamā vecuma pensija aprēķināma šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka līdz mēnesim, kurā apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir veiktas apdrošināšanas iemaksas no tādas apdrošināšanas iemaksu algas, kāda apgādniekam vidēji bija darba vai tam pielīdzinātajos periodos, bet tad, ja vidējā apdrošināšanas iemaksu alga šajos periodos ir bijusi mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija), vai arī tad, ja apgādniekam pēc šā likuma spēkā stāšanās vispār nav bijis darba un tam pielīdzināto periodu, — no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentiem (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija).

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt 23.panta 3. daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga darba vai tam pielīdzinātajos periodos ir bijusi mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija), vai arī tad, ja apgādniekam pēc šā likuma spēkā stāšanās vispār nav bijis darba un tam pielīdzināto periodu, — apgādnieka zaudējuma pensija aprēķināma no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentiem (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija).”

Neatbalstīts

(5) Ja apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs, kas aprēķināts, ievērojot apgādnieka apdrošināšanas iemaksas, nesasniedz šā panta pirmajā daļā noteikto apmēru, starpība tiek segta no valsts pamatbudžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Deputāte S.Bendrāte

Svītrot 23.panta 5. daļu.

Neatbalstīts

(8) Ja, aprēķinot iespējamo vecuma pensiju saskaņā ar šā panta trešo daļu, iespējamais apdrošināšanas stāža periods līdz dienai, kad apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, pārklājas divās vai vairākās valstīs, pensijas aprēķināšanai piemērojamo iespējamo apdrošināšanas stāžu aprēķina pēc šādas formulas:

AS — apdrošināšanas stāžs;

ASi — mirušā apgādnieka individuālais apdrošināšanas stāžs (kopējais visās valstīs);

ASie — apdrošināšanas stāžs, kas būtu uzkrāts no apgādnieka nāves dienas līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

ASL — mirušā apgādnieka uzkrātais apdrošināšanas stāžs, kas noteikts saskaņā ar šo likumu.

Deputāte S.Bendrāte

Svītrot 23.panta 8. daļu.

Neatbalstīts

Deputāte S.Bendrāte

Papildināt likuma 23.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Šā likuma 16.pantā norādītajām personām šā likuma 19.pantā norādīto ģimenes locekļu uzturēšanai papildus invaliditātes pensijai piešķir apgādnieka darbspēju zaudējuma pensiju saskaņā ar šādu formulu:

1.grupas invalīdiem – 90% apmērā no šā panta 1.daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātās apgādnieka zaudējuma pensijas;

2.grupas invalīdiem – 75% apmērā no šā panta 1.daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātās apgādnieka zaudējuma pensijas;

3.grupas invalīdiem – 50% apmērā no šā panta 1.daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātās apgādnieka zaudējuma pensijas.”

Neatbalstīts

Pārejas noteikumi

1. Līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šā punkta 4. un 5.apakšpunktā, un šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā — līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi:

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt pārejas noteikumu 1.punkta ievaddaļā vārdus “Latvijas pilsoņiem”.

Neatbalstīts

1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais (darba) dienests;

DeputātsV.Buzajevs

Papildināt pārejas noteikumu 1.punkta 1.apakšpunktu ar vārdiem “kā arī Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas regulāro bruņoto spēku vienībās, partizānu vienībās vai pretošanās kustībā pavadītais laiks”.

Neatbalstīts

10) politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā tajā skaitā PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās rūpniecības uzņēmumu celtniecības pārvaldes nr.907 pārzinātajos darbos un izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām pavadītais laiks trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos - pieckārtīgā apmērā. Rajonus, kas uzskatāmi par Galējo Ziemeļu un tiem pielīdzinātajiem rajoniem, nosaka Ministru kabinets. Tām personām, kurām šis stāžs noteikts seškārtīgā apmērā, aprēķinātais stāžs tiek saglabāts;

DeputātsV.Buzajevs

Izteikt pārejas noteikumu 1.punkta 10.apakšpunktu šādā redakcijā:

“10) nacistiskā un komunistiskā režīma politiski represētām personām - ieslodzījuma vietās un izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām pavadītais laiks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā;”

Neatbalstīts

10. Piešķirot pensiju šajā likumā noteiktajā kārtībā (ievērojot nosacījumus, kādi norādīti šā punkta 1.apakšpunktā), tās aprēķināšanai uzkrātais pensijas kapitāls līdz 2006.gadam indeksējams pēc šajā punktā noteiktajiem koeficientiem šādos gadījumos:

1) to tiesību kompensēšanai, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai bija noteiktas 1990.gada 29.novembra likuma "Par valsts pensijām" 9.- 11.pantā un 12.panta 1. un 2.punktā, ja nav sasniegts 62 gadu vecums un ievēroti šādi nosacījumi:

Kategorijas un nosacījumi

Koeficients

Vīrie

šiem

Siev

ietēm

Sievietes, kurām ir pieci vai vairāk bērni vai bērns

invalīds kopš bērnības un kuras ir

izaudzinājušas bērnus līdz 8 gadu vecumam,

ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 20 gadiem

1,1

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt likuma Pārejas noteikumu 10. punkta 1.apakspunkta 2.sadaļu šādā redakcijā:

Vīrie

šiem

Siev

tēm

Personas, kurām ir pieci vai vairāk bērni vai bērns -

invalīds kopš bērnības un kuras ir izaudzinājušas

bērnus līdz 8 gadu vecumam, ar apdrošināšanas

stāžu ne mazāku par 20 gadiem

1,1

1,2

Neatbalstīts

12. Pārtraukt ar 1998.gada 1.janvāri apdrošināšanas stāža noteikšanu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)", bet ar 1999.gada 1.janvāri - apdrošināšanas stāža noteikšanu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām".

Personām, kuras līdz 1999.gada 1.janvārim nostrādājušas attiecīgajās profesijās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no apdrošināšanas stāža, kas saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" nepieciešams attiecīgās izdienas pensijas piešķiršanai, saglabājas tiesības uz izdienas pensiju, ja ir ievēroti pārējie minētajā nolikumā noteiktie nosacījumi. Izdienas pensiju izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta.

Personām, kurām izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" un kuras šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, izdienas pensijas vietā piešķirama vecuma pensija. Tā nedrīkst būt mazāka par izdienas pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim.

Līdz 1998.gada 1.janvārim saskaņā ar nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" piešķirto izdienas pensiju izmaksa turpināma no valsts pensiju speciālā budžeta.

No valsts pensiju speciālā budžeta izmaksājamās izdienas pensijas pārskatāmas atbilstoši kārtībai, kādu nosaka šā likuma 26.pants, ievērojot šo pārejas noteikumu 15.punktu.

Papildināt pārejas noteikumu 12.punktu ar sesto rindkopu šādā redakcijā:

"No valsts pensiju speciālā budžeta izmaksājamās izdienas pensijas izmaksu pārtrauc laikā, kad izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu. Personām, kuras 2008.gada 1.janvārī vienlaikus saņem izdienas pensiju un bezdarbnieka pabalstu, ar 2008.gada 1.februāri bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā izdienas pensijas izmaksu pārtrauc."

Juridiskais birojs

Izteikt pārejas noteikumu 12.punkta sestās rindkopas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja persona 2007.gada 31.decembrī vienlaikus ir gan izdienas pensijas, gan bezdarbnieka pabalsta saņēmēja, tad šai personai ar 2008.gada 1.februāri pārtrauc izdienas pensijas izmaksu uz atlikušo bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu.”

Atbalstīts

Papildināt pārejas noteikumu 12.punktu ar sesto rindkopu šādā redakcijā:

"No valsts pensiju speciālā budžeta izmaksājamās izdienas pensijas izmaksu pārtrauc laikā, kad izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu. Ja persona 2007.gada 31.decembrī vienlaikus ir gan izdienas pensijas, gan bezdarbnieka pabalsta saņēmēja, tad šai personai ar 2008.gada 1.februāri pārtrauc izdienas pensijas izmaksu uz atlikušo bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre I.Purne

Papildināt likumprojekta tekstu ar tekstu šādā redakcijā:

"Izdienas pensijas pārmaksāšanas gadījumā pārmaksāto summu, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, ik mēnesi ietur 10 procentu apmērā no turpmāk izmaksājamās pensijas".

Atbalstīts

Izdienas pensijas pārmaksāšanas gadījumā pārmaksāto summu, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, ik mēnesi ietur 10 procentu apmērā no turpmāk izmaksājamās pensijas".

34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, - 1,1;

2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, - 1,3;

3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, - 1,5;

4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, - 1,7.

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt likuma Pārejas noteikumu 34. punktu šādā redakcijā:

“34. No 2008.gada 1.janvāra vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par 50 latiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs pārsniedz likuma “Par valsts pensijām” 11.pantā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo minimālo stāžu, par katru pilnu apdrošināšanas stāža gadu, kas pārsniedz likuma “Par valsts pensijām” 11.pantā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo minimālo stāžu, pensijas minimālo apmēru palielina šādā kārtībā:

No 2009.gada 1.janvāra par 1% no šajā punktā noteiktā vecuma pensijas minimālā apmēra;

No 2010.gada 1.janvāra par 1,5% no šajā punktā noteiktā vecuma pensijas minimālā apmēra;

No 2011.gada 1.janvāra par 2,2% no šajā punktā noteiktā vecuma pensijas minimālā apmēra;

No 2012.gada 1.janvāra par 3% no šajā punktā noteiktā vecuma pensijas minimālā apmēra.

Neatbalstīts

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.