Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"

Izdarīt likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2006, 1., 14.nr.) šādus grozījumus:

1. 5.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli "ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā" ar vārdiem un skaitļiem "ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 18 mēnešu periodā";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja par bezdarbnieku pēdējo 18 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus un ja tās ir veiktas vai bija jāveic arī par periodu pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā iemaksas bezdarba gadījumam par pēdējo 18 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas.";

aizstāt trešajā daļā vārdus un skaitli "12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai ir veiktas vai bija jāveic mazāk nekā deviņus mēnešus" ar vārdiem un skaitļiem "18 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai ir veiktas, vai bija jāveic mazāk nekā 12 mēnešus";

izslēgt piekto daļu.

2. Izslēgt 6.panta otrās daļas 3.punktu.

3. Aizstāt 7.panta ceturtajā daļā vārdus un skaitli "bezdarbnieka pabalstu piešķir 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra" ar vārdiem "bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka saskaņā ar šā panta pirmo daļu".

4. Papildināt 8.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs, bet šā panta pirmajā daļā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā un darba ņēmēja un darba devēja iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par sešu mēnešu periodu pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā perioda no apdrošināšanas iemaksu algas par pēdējiem mēnešiem, kuros iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt 32 kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad persona ieguvusi bezdarbnieka statusu. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par bezdarbnieka pabalsta apmēru, kas ir noteikts šā likuma 7.panta otrajā daļā."

5. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums

(1) Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums atkarībā no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža ir šāds:

1) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) – četri mēneši;

2) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) – seši mēneši;

3) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) – deviņi mēneši.

(2) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta, un šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši.

(3) Ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, to piešķir, ņemot vērā iepriekšējo šajā periodā piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu.

(4) Bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksā šādā apmērā:

1) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot):

a) pirmos divus mēnešus – pilnā apmērā,

b) pēdējos divus mēnešus – 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta;

2) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot):

a) pirmos divus mēnešus – pilnā apmērā,

b) nākamos divus mēnešus – 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,

c) pēdējos divus mēnešus – 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta;

3) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) un šā panta otrajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem:

a) pirmos trīs mēnešus – pilnā apmērā,

b) nākamos trīs mēnešus – 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,

c) pēdējos trīs mēnešus – 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta."

6. 10.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdu "sabiedrisko";

papildināt otro daļu aiz vārda "pirmajā" ar vārdiem "un otrajā".

7. Papildināt V nodaļu ar 16.¹pantu šādā redakcijā:

"16.¹ pants. Izmaksātā bezdarbnieka pabalsta atlīdzināšana

Persona, izpildot attiecīgo tiesas spriedumu, Ministru kabineta noteiktā kārtībā atlīdzina valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālajā budžetā saņemtā bezdarbnieka pabalsta summu, ja par labu personai no darba devēja tiek piedzīta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu attiecīgajā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodā."

Pārejas noteikumi

1. Likuma 3., 4. un 7.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

2. Bezdarbniekiem, kuriem likuma spēkā stāšanās dienā apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu un par kuriem Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2007.gada 31.decembrim.

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta

„Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7.panta ceturtā daļa nosaka, ka bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam vienlaikus ir veicis gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, bezdarbnieka pabalstu piešķir 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra (pašreiz – 54 lati).

Kopš 2005.gada 1.janvāra Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktā bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumi ir vairākkārt mainījušies. Pēdējās izmaiņas ieviestas no 2007.gada 1.marta. Tā rezultātā bērna kopšanas pabalsta apmērs nodarbinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz 1 gadam, nav atkarīgs no šīs personas nodarbinātības fakta attiecīgajā bērna kopšanas periodā.

Līdz ar to personas, kuras kopj bērnu vecumā līdz 1 gadam (saņem šajā periodā bērna kopšanas pabalstu un attiecīgi apdrošināšanu bezdarba gadījumam no valsts budžeta), arvien biežāk minētajā bērna kopšanas periodā izvēlas strādāt un bieži vien turpina strādāt pilnu darba laiku. Ja šāda persona kļūst par bezdarbnieku, viņai piešķiramā bezdarbieka pabalsta apmērs neatbilst šīs personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumiem Nr.230 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžetiem” personas, kuras kopj bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem, šajā bērna kopšanas periodā bezdarba gadījumam tiek apdrošinātas no 50 latiem.

Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta pirmā daļa nosaka, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.

Gadījumā, ja darba ņēmējs, kurš bērna vecumā līdz 1,5 gadiem kopšanas periodā ir atradies bērna kopšanas atvaļinājumā un pēc šā atvaļinājuma uzsācis strādāt, drīz vien kļūst par bezdarbnieku, bezdarbnieka pabalsts, ko aprēķina, pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta pirmajā daļā noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, šādam bezdarbniekam ir daudz mazāks nekā tas būtu bijis, ja viņš šajā periodā būtu strādājis. Bērna kopšanas atvaļinājumu Latvijā galvenokārt izmanto sievietes. Līdz ar to vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra aprēķināšanai šajā gadījumā ir mazāk labvēlīga sievietēm – bijušajām darba ņēmējām.

Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāzš ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem atsevišķu specialitāšu un profesiju grupās bezdarbnieku skaits pieaug noteiktos vasaras un ziemas periodos. Tā, piemēram, vasaras sākumā (maijā un jūnijā) bezdarbnieku skaita pieaugums īpaši izteikts ir izglītības iestāžu darbiniekiem (pieaugums par 15%), sabiedriskās ēdināšanas darbiniekiem (pieaugums par 13%) un darbiniekiem, kuri apkalpo apkures sistēmas un iekārtas (pieaugums par 70%). Minēto profesiju grupu bezdarbnieku skaits sāk samazināties sākot no septembra. Bezdarbnieku skaita pieaugums atsevišķu profesiju grupās vērojams arī novembrī un decembrī ar tendenci samazināties sākot no maija. Šajā periodā īpaši izteikts tas ir ēku būves strādniekiem (pieaugunms par 11%), ceļu būves strādniekiem (pieaugums par 745%), lauksaimniecības strādniekiem (pieaugums par 59%), kuģu remontstrādniekiem (pieaugums par 28%) un kūdras ieguves strādniekiem (pieaugums par 48%). Ņemot vērā to, ka kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits pēdējos divos gados ir samazinājies (2005.gadā – 78 482, 2006.gadā – 68 944), bezdarbnieku skaita pieaugums minēto atsevišķu specialitāšu un profesiju grupās liecina par bezdarba sezonalitāti - starpsezonu periodu pavadīšanu bezdarbnieka statusā, saņemot bezdarbnieka pabalstu.

Vairumā gadījumu, kad personu, pamatojoties uz tiesas spriedumu atjauno darbā, šādai personai pirms minētā tiesas sprieduma pieņemšanas daļēju vai pilnu laiku ir izmaksāts bezdarbnieka pabalsts. Tā rezultātā persona par attiecīgo periodu ir saņēmusi gan darba ienākumus (atlīdzību par piespiedu darba kavējumu), gan kompensāciju par darba ienākumu zaudēšanu (bezdarbnieka pabalstu).

Normatīvajos aktos veids kā panākt bezdarbnieka pabalsta atmaksu gadījumā, ja persona par vienu un to pašu periodu ir saņēmusi abus iepriekš minētos maksājumus, nav atrunāts un šā jautājuma viennozīmīgs un tiešs risinājums nav noteikts.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 9.pantu kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ikvienam bezdarbniekam ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” izstrādāšanas mērķis ir noteikt, ka:

1)bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam vienlaikus ir veicis gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli bezdarbnieka apdrošināšanas stāžam un atbilstoši viņa apdrošināšanas iemaksu algai;

2)bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs (t.i. persona, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam bija jāveic viņa darba devējam un viņam pašam), ja viņš likumā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par iepriekšējo likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta pirmajā daļā paredzēto sešu mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt par sešu mēnešu periodu 32 kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad persona ieguvusi bezdarbnieka statusu;

3)personai ir jāatlīdzina valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālajā budžetā saņemto bezdarbnieka pabalstu gadījumā, ja viņai par labu no darba devēja tiek piedzīta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu attiecīgajā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodā;

4)tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāzš ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 18 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas;

5) bezdarbniekiem bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir diferencējams atkarībā no apdrošināšanas stāža:

· ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) — četri mēneši;

· ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) – seši mēneši;

· ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) — deviņi mēneši;

6) bezdarbnieka pabalsta izmaksa atkarībā no bezdarba ilguma ir šāda:

a) personai ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot):

· pirmos divos mēnešus — pilnā apmērā;

· pēdējos divos mēnešus — 75 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra.

b) personai ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot):

· pirmos divos mēnešos – pilnā apmērā;

· nākamos divos mēnešus — 75 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra;

· pēdējos divos mēnešus — 50 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra.

c) personai ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot):

· pirmos trīs mēnešus — pilnā apmērā;

· nākamos trīs mēnešus — 75 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra;

· pēdējos trīs mēnešus — 50 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra.

Vienlaikus tiks saskaņotas likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” normas ar Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktajiem pašreiz spēkā esošajiem bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumiem, kas paredz bērna kopšanas pabalsta piešķiršanu personai, kura kopj bērnu vecumā līdz 2 gadiem (t.i. – šā pabalsta piešķiršana vairs netiek saistīta ar pabalsta saņēmēja atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā vai nodarbinātības faktu).

Likumprojekta spēkā stāšanās paredzēta ar 2008.gada 1.janvāri, izņemot 3., 4. un 6.pantā minētos grozījumus, kuri stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

3. Cita informācija

Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” grozījumi attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu sagatavoti, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2007.gada 20.septembra rezolūciju Nr.111-1/153.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiks nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas principu ievērošana bezdarbnieka pabalsta jomā, kas paredz, ka izmaksājamam pakalpojumam jāatbilst veiktajām iemaksām.

Sievietēm, kuras pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijušas darba ņēmējas, bet periodā, par kuru nosakāma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bezdarbnieka pabalsta apmēra aprēķināšanai, atradušās bērna kopšanas atvaļinājumā, tiks nodrošināts viņu veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām atbilstošs bezdarbnieka pabalsts un līdz ar to lielāks atbalsts bezdarba gadījumā.

Izslēdzot iespēju atsevišķu specialitāšu un profesiju grupu darbiniekiem starpsezonu periodus pavadīt bezdarbnieka statusā (attiecīgi saņemot bezdarbnieka pabalstu), tiks veicināta nodarbinātība un darba tirgus papildināšanās ar vietējo darba spēku.

Samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas periodu bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu līdz 10 gadiem, kuru skaits 2006.gadā bija gandrīz 30 % no visu bezdarbnieku kopskaita, kā arī samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas periodu bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu līdz 20 gadiem, kuru skaits 2006.gadā bija gandrīz 21% no visu bezdarbnieku kopskaita, un vienlaikus nepasliktinot situāciju bezdarba apdrošināšanas jomā personām ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem, tiks veicināta skaitliski lielāko bezdarbnieku grupu ātrāka atgriešanās darba tirgū un darba tirgus papildināšanās ar vietējo darba spēku.

Taču jāuzsver, ka tik strauja bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda samazināšana bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu mazāku par 10 gadiem var atstāt būtisku negatīvu efektu uz šo bezdarbnieku sociālo nodrošinājumu un viņu iespējām atrast savai kvalifikācijai, prasmēm un interesēm atbilstošu darbu, t.sk. negatīvi ietekmēt ilgstošus bezdarbniekus, kuri ilgi nevar atrast darbu objektīvo iemeslu dēļ, piemēram, ierobežotu brīvu darba vietu skaits konkrētajā reģionā vai ekonomikas nozarē. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda strauja samazināšana negatīvi ietekmēs to cilvēku stāvokli, kas no darba tirgus ir izkrituši objektīvu iemeslu dēļ, liela daļa no šiem cilvēkiem varētu vērsties pašvaldībās pēc sociālās palīdzības pabalstiem, kā rezultātā palielināsies pašvaldību finansiālā un administratīvā slodze. Saīsinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu, īpaši attiecībā uz bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu līdz 10 gadiem, samazināsies motivācija veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādējādi palielinot nedeklarēto nodarbinātību. Īss bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiks (četri un seši mēneši) paaugstina darba ņēmēju nedrošību un atkarību no darba devēja, kam kopumā var būt plašas negatīvās sekas un kas var veicināt arī iedzīvotāju emigrāciju.

Dzimumu līdztiesības principi tiek ievēroti - zaudējot darbu, gan vīriešiem, gan sievietēm darba ienākumu kompensācija tiek nodrošināta pēc vienādiem nosacījumiem.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Eiropas Savienības struktūrfondu Nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” projekta „Labklājības ministrijas pētījumi” ietvaros SIA FACTUM un Baltijas starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs ir veikuši pētījumu „Optimāla, nodarbinātību veicinoša nodokļu un pabalstu sistēma”, kura gaitā secināts, ka valstī izveidotā bezdarbnieka pabalsta sistēma ir optimāla. Pētījumu rezultāti rāda, ka nav pamata uzskatīt, ka pašreiz spēkā esošā bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtība negatīvi ietekmē darba meklēšanas motivāciju. Tieši otrādi – dati rāda, ka bezdarbnieka pabalsta saņemšanas fakts var pozitīvi ietekmēt darba meklēšanas intensitāti.

Ārvalstu pētījumi rāda, ka garāks bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiks ļauj cilvēkam sameklēt viņa spējām un prasmēm atbilstošāku darbu. Gadījumā, ja bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiks ir samērā īss, cilvēks ir spiests pieņemt neizdevīgākus darba nosacījumus vai amatu, kur nepieciešamas vienkāršākas prasmes nekā pēdējā darba vietā.

Tāpat sociālie zinātnieki norāda, ka īss bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiks paaugstina darba ņēmēju nedrošību un atkarību no darba devēja, kam kopumā var būt plašas negatīvās sekas.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

Rādītāji

Kārtējais gads

2007

Trīs nākamie gadi

2008 2009 2010

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

3 4 5

1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi ir 1 080 166,7 tūkst. latu.

+14,0

+15,6

+13,1

2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi ir 914 224,2 tūkst. latu.

-8 945,8

- 10 024,0

- 11 435,2

- 11 353,3

3.Finansiālā ietekme

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālā bilance ir

165 942,5 tūkst. latu.

+8 945,8

+10 038,0

+ 11 450,8

+11 366,4

4.Prognozējošie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Bezdarbnieka pabalstu izmaksām atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam tiks novirzītas saņemtā bezdarbnieka pabalsta summas, ko nodarbinātības speciālajā budžetā iemaksās personas, kurām no darba devēja tiks piedzīta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu attiecīgajā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodā.

Likumprojekta ieviešanai nepieciešamie papildus administratīvie izdevumi tiks nodrošināti valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ietvaros.

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Aprēķinā izmantoti šādi dati un pieņēmumi:

1) Grozījumu norma skars bezdarbniekus, par kuriem pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam vienlaikus ir veicis gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts. Tas skars personas, kuras ir bērna kopšanas atvaļinājumā un kuras kopj bērnu vecumā līdz pusotra gada vecumam un ir nodarbinātas.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras prognozēm bērna kopšanas pabalstu skaits 2007.gadā ir 36300, 2008.gadā – 37000, 2009.gadā – 38000, 2010.gadā – 39000. Saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm skaits 2011.gadā ir 40000, 2012.gadā – 40900.

Tiek pieņemts, ka bērna kopšanas pabalstu skaits par bērnu vecumā līdz pusotra gada vecumam veido 60% no kopskaita (2007.gadā ir 21780 , 2008.gadā –22200, 2009.gadā – 22800, 2010.gadā – 23400, 2011.gadā – 24000, 2012.gadā – 24540).

Pabalstu skaits par personām, kuras ir nodarbinātas bērna kopšanas pabalsta izmaksas laikā, tiek pieņemts, ka veido 20%, t.i., 2007.gadā – 4356, 2008.gadā – 4440, 2009.gadā – 4560, 2010.gadā – 4680, 2011.gadā – 4800, 2012.gadā – 4908.

2) Lai noteiktu iespējamo bezdarbnieku skaitu, tiek izmantots prognozētais bezdarba līmenis (gada vidējais) pēc Finanšu ministrijas 2006.gada 11.decembra bāzes scenārija (2007.gadā – 6,6%, 2008.gadā – 6,4%, 2009.gadā – 6,2%, 2010.gadā – 6,2%, 2011.gadā – 6,0%, 2012.gadā – 6,0%), t.i., iespējamais bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits no bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem 2007.gadā – 287, 2008.gadā – 284, 2009.gadā – 283, 2010.gadā – 290, 2011.gadā – 288, 2012.gadā – 294.

3) Aprēķinā ir izmantots Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Labklājības ministrijas prognozētais vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas apmērs (2007.gadā – 290,58Ls, 2008.gadā – 334,06Ls, 2009.gadā – 376,66Ls, 2010.gadā – 420,00Ls, 2011.gadā – 462,00Ls, 2012.gadā – 503,58Ls), no kura atbilstoši likumdošanai tiek noteikts bezdarbnieka pabalsts 55% apmērā, pamatojoties uz aprēķinu pēc 2006.gada statistikas datiem par vidējo bezdarbnieku apdrošināšanas stāžu, kas vidēji ir 17 gadi:

Stāžu intervāls	Vidējais intervālā, gadi	Pabalsta saņēmēju skaits	Reizinā jums (2.x 3.)	Vidējais svērtais stāžs, gadi (summa 3. / summa 4.)
1	2	3	4	5
1 līdz 9 gadi	5,0	118 348	591 740	16,8
no 10-19 gadi	14,5	85 410	1 238 445
no 20-29 gadi	24,5	80 770	1 978 865
virs 30 gadiem	35	52 766	1 846 810
summa	---	337 294	5 655 860

Aprēķinātais bezdarbnieka pabalsts pilnā apmērā 2007.gadā – 159,82Ls, 2008.gadā – 183,73Ls, 2009.gadā – 207,16Ls, 2010.gadā – 231,00Ls, 2011.gadā – 254,10Ls, 2012.gadā – 276,97Ls.

4) Vidējais bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums tiek pieņemts 5 mēneši, pamatojoties uz aprēķinu pēc 2006.gada statistikas datiem:

Pabalsta piešķiršanas ilgums	Vidējais intervālāmēneši	Pabalsta saņēmēju skaits	Reizinā jums (2.x 3.)	Vidējais svērtais, mēneši (summa 3. /summa 4.)
1	2	3	4	5
līdz 3 mēnešiem	2	156 221	312 442	4,5
no 3-6 mēnešiem	4,5	134 046	603 207
no 6-9 mēnešiem	7,5	126 806	951 045
summa	---	417 073	1 866 694

Bezdarbnieka pabalsta vidējais apmērs piecu mēnešu periodā, ņemot vērā to, ka pirmos 3 mēnešu bezdarbnieka pabalstu izmaksā pilnā apmērā, nākamos divus – 75 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, 2007.gadā ir 143,84Ls, 2008.gadā – 165,36Ls, 2009.gadā – 186,44Ls, 2010.gadā – 207,90Ls, 2011.gadā – 228,69Ls, 2012.gadā – 249,27Ls.

Līdzekļu apjoms pabalstu izmaksai no nodarbinātības speciālā budžeta:

2009.gadā: 283 x 186,44Ls x 5 mēneši = 263 813 Ls

2010.gadā: 290 x 207,90Ls x 5 mēneši = 301 455 Ls

2011.gadā: 288 x 228,69Ls x 5 mēneši = 329 314 Ls

2012.gadā: 294 x 249,27Ls x 5 mēneši = 366 427 Ls

Izdevumi vidēji 4 gados: 315 252 Ls.

Aprēķinātie izdevumi 2007.gadā pēc pašreiz spēkā esošām normām ir 77 490Ls (287personas x 45Ls x 2 x 60% x 5mēneši) un papildus nepieciešamais finansējums, salīdzinot ar 2007.gadu:

2009.gadā: 263 813 – 77 490= 186 323 Ls

2010.gadā: 301 455 – 77 490= 223 965 Ls

2011.gadā: 329 314 – 77 490= 251 824 Ls

2012.gadā: 366 427 – 77 490= 288 937 Ls

Papildus vidēji 4 gados: 237 762 Ls.

5) Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 16.¹ panta īstenošana ietekmēs budžeta ieņēmumus. Ņemot vērā iepriekšējos gados Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā konstatēto, tiek pieņemts, ka turpmākos gados bezdarbnieka pabalsta atlīdzināšanas gadījumu skaits būtu 10 gadījumi vidēji gadā. Aprēķinā tiek pieņemts, ka atlīdzinātais bezdarbnieka pabalsts būtu bijis izmaksāts par maksimāli pieļaujamo periodu, t.i., 9 mēnešiem.

6) Bezdarbnieka pabalsta vidējais apmērs 9 mēnešu periodā, ņemot vērā to, ka pirmos 3 mēnešu bezdarbnieka pabalstu izmaksā pilnā apmērā, nākamos trīs – 75 procentu un nākamos trīs – 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta, 2009.gadā ir 155,37Ls, 2010.gadā – 173,25Ls, 2011.gadā – 190,58Ls, 2012.gadā – 207,73Ls.

Ieņēmumi sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā no bezdarbnieka pabalsta atlīdzināšanas:

2009.gadā: 10 x 155,37Ls x 9 mēneši = 13 983 Ls

2010.gadā: 10 x 173,25Ls x 9 mēneši = 15 593 Ls

2011.gadā: 10 x 190,58Ls x 9 mēneši = 17 152 Ls

2012.gadā: 10 x 207,73Ls x 9 mēneši = 18 696 Ls

Vidēji 4 gados: 16 356 Ls.

7) Grozījumi likuma 5.pantā radīs ietekmi uz sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem. Aprēķinā tiek pieņemts, ka šo grozījumu rezultātā, bezdarbnieku saņēmēju skaits samazināsies par 5% katru gadu no prognozētā pabalsta saņēmēju kopskaita, t.i., 2008.gadā – 1725 personas vidēji mēnesī, 2009.gadā – 1725, 2010.gadā – 1725, 2011.gadā – 1735, 2012.gadā – 1735.

8) Vidējais bezdarbnieka pabalsta apmērs deviņu mēnešu periodā (ievērojot, ka pirmos 3 mēnešu pabalstu izmaksā pilnā apmērā, nākamos trīs – 75 procentus, nākamos trīs – 50 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta) 2008.gadā – 117,23Ls, 2009.gadā – 127,78Ls, 2010.gadā – 139,28Ls, 2011.gadā – 151,82Ls, 2012.gadā – 165,47Ls, kas ir aprēķināts ņemot 55% (pamatojoties uz aprēķinu pēc 2006.gada statistikas datiem par vidējo bezdarbnieku apdrošināšanas stāžu) no vidējās izpeļņas, no kuras tiek rēķināts bezdarbnieka pabalsts (2008.gadā – 284,18Ls, 2009.gadā – 309,76Ls, 2010.gadā – 337,64Ls, 2011.gadā – 368,03Ls, 2012.gadā – 401,15Ls).

Izmaiņas sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos (izdevumu samazinājums):

2008.gadā: 1725 x 117,23Ls x 12 = 2 426 661 Ls

2009.gadā: 1725 x 127,78Ls x 12 = 2 645 046 Ls

2010.gadā: 1725 x 139,28Ls x 12 = 2 883 096 Ls

2011.gadā: 1735 x 151,82Ls x 12 = 3 160 892 Ls

2012.gadā: 1735 x 165,47Ls x 12 = 3 445 085 Ls

Vidēji 5 gados: 2 912 156Ls.

9) Grozījumi likuma 9.pantā, t.i., bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma samazināšana atkarībā no personas apdrošināšanas stāža radīs ietekmi uz sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem. Šo grozījumu rezultātā, bezdarbnieku saņēmēju skaits:

ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem samazināsies par 49,1% katru gadu no prognozētā pabalsta saņēmēju kopskaita (t.i. 8 004 mēnesī – 2008., 2009. un 2010.gadā un 8 050 mēnesī – 2011. un 2012.gadā), t.i. 2008.gadā – 4 074 personas vidēji mēnesī, 2009.gadā – 4 074, 2010.gadā – 4 074, 2011.gadā – 4 097, 2012.gadā – 4 097;

ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem samazināsies par 29% katru gadu no prognozētā pabalsta saņēmēju kopskaita (t.i. 5 796 mēnesī – 2008., 2009. un 2010.gadā un 5 830 mēnesī – 2011. un 2012.gadā), t.i. 2008.gadā – 4 115 personas vidēji mēnesī, 2009.gadā – 4 115, 2010.gadā – 4 115, 2011.gadā – 4 139, 2012.gadā – 4 139.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, bezdarbnieka pabalsta vidējais apmērs personām ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem (ievērojot, ka pirmos 3 mēnešu pabalstu izmaksā pilnā apmērā, nākamos trīs – 75 procentus, nākamos trīs – 50 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta) 2008.gadā būtu 106,57 Ls mēnesī, 2009.gadā – 123,62 Ls, 2010.gadā – 143,40 Ls, 2011.gadā – 157,74 Ls, 2012.gadā – 171,94 Ls. Samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas periodu minētajām personām līdz 4 mēnešiem (ievērojot, ka pirmos 2 mēnešus pabalstu izmaksā pilnā apmērā, nākamos divus – 75 procentus), bezdarbnieka pabalsta vidējais apmērs personām ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem 2008.gadā būs 124,33 Ls mēnesī, 2009.gadā – 144,23 Ls, 2010.gadā – 167,30 Ls, 2011.gadā – 184,03 Ls, 2012.gadā – 200,59 Ls.

Saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām bezdarbnieka pabalsta vidējais apmērs personām ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ievērojot, ka pirmos 3 mēnešu pabalstu izmaksā pilnā apmērā, nākamos trīs – 75 procentus, nākamos trīs – 50 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta) 2008.gadā būs 117,23 Ls mēnesī, 2009.gadā – 135,98 Ls, 2010.gadā – 157,73 Ls, 2011.gadā – 173,51 Ls, 2012.gadā – 189,13 Ls. Samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas periodu minētajām personām līdz 6 mēnešiem (ievērojot, ka pirmos 2 mēnešus pabalstu izmaksā pilnā apmērā, nākamos divus – 75 procentus, pēdējos divus – 50 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta), bezdarbnieka pabalsta vidējais apmērs personām ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem nemainīsies pēc augstāk minētā aritmētiskā aprēķina.

Izmaiņas sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos (izdevumu samazinājums):

2008.gadā: [(8 004 x 106,57 Ls x 12) + (5 796 x 117,23 Ls x 12)] – [(4 074 x 124,33 Ls x 12) + (4 115 x 117,23 Ls x 12] = 6 522 354 Ls

2009.gadā: [(8 004 x 123,62 Ls x 12) + (5 796 x 135,98 Ls x 12)] – [(4 074 x 144,23 Ls x 12) + (4 115 x 135,98 Ls x 12] = 7 565 326 Ls

2010.gadā: [(8 004 x 143,40 Ls x 12) + (5 796 x 157,73 Ls x 12)] – [(4 074 x 167,30 Ls x 12) + (4 115 x 157,73 Ls x 12] = 8 776 050 Ls

2011.gadā: [(8 050 x 157,74 Ls x 12) + (5 830 x 173,51 Ls x 12)] – [(4 097 x 184,03 Ls x 12) + (4 139 x 173,51 Ls x 12] = 9 710 898 Ls

2012.gadā: [(8 050 x 171,94 Ls x 12) + (5 830 x 189,13 Ls x 12)] – [(4 097 x 200,59 Ls x 12) + (4 139 x 189,13 Ls x 12] = 10 585 423 Ls

Vidēji 5 gados: 8 632 010 Ls.

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” ieviešana rada papildus administratīvās izmaksas 2008.gadā ir 3 226 latu apmērā.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, lai realizētu likumprojektā paredzētās izmaiņas, šogad nebūs iespējams realizēt projekta „Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas attīstība” nākošā gada bezdarba datu migrācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, kā arī nebūs iespējams pabeigt minētā projekta masveida procesu sistēmanalīzi, lai valsts sociālo pabalstu programmatūru varētu nodot ražošanā nākamā gada sākumā.

Likumprojekta administrēšanas izmaksu detalizēts aprēķins.

Normatīvā akta ieviešanas termiņš – 3 mēneši pēc normatīvā akta pieņemšanas. Programmatūras izstrādei un testēšanai ir nepieciešamas 80 cilvēkdienas.

Atalgojums = 650 Ls (vidējā alga) : 20 darba dienas (mēnesī) x 80 cilvēkdienas = 2 600 Ls.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas = 2 600 Ls x 24,09% = 626 Ls

Kopējās ieviešanas izmaksas = 2 600 Ls + 626 Ls = 3 226 Ls.

6.Cita informācija

Likumā iekļauto pasākumu īstenošana tiks nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 25.janvāra noteikumos Nr.32 „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība””. Noteikumu projekta izstrādāšanas mērķis ir atbilstoši grozījumiem likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” noteikt bezdarbnieka pabalsta apmēra un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt saņemtā bezdarbnieka pabalsta atlīdzināšanu, ja personai par labu no darba devēja tiek piedzīta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu attiecīgajā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodā. Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

Minēto noteikumu projektu paredzēts izstrādāt līdz 2008.gada 1.septembrim.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Likumprojekta sagatavošanas gaitā ir notikušas konsultācijas ar biedrību Resursu centrs sievietēm „Marta”, kura nodarbojas ar sieviešu tiesību aizsardzību, izņemot likuma grozījumus attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu, kas tika sagatavoti, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2007.gada 20.septembra rezolūciju Nr.111-1/153.

2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Biedrība Resursu centrs sievietēm „Marta” likumprojektā iekļautos priekšlikumus, par kuriem notika konsultācijas, atbalsta.

3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi veikti ar plašsaziņas līdzekļu (prese, radio, televīzija u.c.) starpniecību. Speciāli sabiedriskās domas pētījumi nav veikti.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei radīt jaunas valsts institūcijas nav nepieciešams, kā arī nav nepieciešams papildināt esošo institūciju funkcijas. Bezdarbnieka pabalsta administrēšanu, tāpat kā līdz šim, nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Normatīvā akta izpildes nodrošināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai

nepieciešami trīs mēneši pēc likuma pieņemšanas Saeimā.

2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Publicējot likuma tekstu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, ievietojot likuma tekstu Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv, sagatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem.

3.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 17.pantā noteiktajā kārtībā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu par bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.

4.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Labklājības ministre D.Staķe

01.10.2007 11:30

4137

I.Baranovska

7021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv

K.Zirnīte

7021562, Kristine.Zirnite@lm.gov.lv

Valsts

sekretāre

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā

amatpersona

B.Paševica

E.Korčagins

Z.Uzuliņa

I.Baranovska