Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

 

Izdarīt likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 12.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 3.panta pirmās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem "papildu izdevumiem sakarā ar" ar vārdiem "bērna kopšanu un".

 

2. Papildināt 4.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) vecāku apdrošināšana."

 

3. Papildināt 5.panta trešās daļas otro teikumu aiz vārdiem "maternitātes un slimības apdrošināšanai" ar vārdiem "un vecāku apdrošināšanai".

 

4.  6.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. Darba ņēmēji, kuri ir  izdienas pensiju saņēmēji vai III grupas invalīdi – valsts speciālo pensiju saņēmēji, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai.

(3) Pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, bet pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.";

 

papildināt ceturtās daļas 2.punktu aiz vārdiem "pusotra gada vecumu" ar vārdiem "un saņem bērna kopšanas pabalstu";

papildināt ceturto daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

 

"10) personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu, un  saņem vecāku pabalstu.";

 

papildināt piektās daļas 2.punktu aiz vārdiem "pusotra gada vecumu" ar vārdiem "un saņem bērna kopšanas pabalstu";

papildināt piekto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu.";

 

papildināt sesto daļu aiz vārdiem "maternitātes un slimības apdrošināšanai" ar vārdiem "un vecāku apdrošināšanai";

papildināt astoto daļu aiz vārdiem "maternitātes un slimības apdrošināšanai" ar vārdiem "vecāku apdrošināšanai";

 

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

 

"(9) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka, kuri ir izdienas pensiju saņēmēji vai III grupas invalīdi – valsts speciālo pensiju saņēmēji, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai."

 

5. Aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus "invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai" ar vārdiem "invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai".

 

6. Aizstāt 12.panta otrajā daļā vārdus "maternitātes un slimības pabalstu" ar vārdiem "maternitātes, slimības un vecāku pabalstu".

 

7. Papildināt 13.panta trešo daļu aiz vārdiem "maternitātes un slimības apdrošināšanai" ar vārdiem "un vecāku apdrošināšanai".

 

8. Papildināt 18.panta trešo daļu aiz vārdiem "maternitātes un slimības apdrošināšanai" ar vārdiem "un vecāku apdrošināšanai".

 

9. Izteikt 19.panta 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 4., 5. un 10.punktā minētajām personām un bezdarba apdrošināšanai par šā likuma 6.panta piektās daļas 3. un 6.punktā minētajām personām."

 

 

10. 20.pantā:

papildināt trešās daļas 1. un 2.punktu aiz vārdiem "maternitātes un slimības apdrošināšanai" ar vārdiem "vecāku apdrošināšanai";

papildināt ceturtās daļas 1.punktu aiz vārdiem "valsts pensiju apdrošināšanai" ar vārdiem "vecāku apdrošināšanai";

papildināt ceturtās daļas 2.punktu aiz vārdiem "invaliditātes apdrošināšanai" ar vārdiem "vecāku apdrošināšanai".

 

11. Papildināt 21.panta piekto daļu aiz vārdiem "maternitātes un slimības apdrošināšanai" ar vārdiem "un vecāku apdrošināšanai".

 

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta “Grozījumi likumā

„Par valsts sociālo apdrošināšanu”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz 5 valsts sociālās apdrošināšanas veidus – valsts pensiju apdrošināšana, sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam, sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšana un maternitātes un slimības apdrošināšana. Atbilstoši likumam sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, kas noteikti likumā „Par valsts pensijām”, „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” un „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, tiek finansēti no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem, t.i., no sociāli apdrošināto personu veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Savukārt no valsts pamatbudžeta tiek finansēti valsts sociālie pabalsti (bērna kopšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts u.c.), kas ir universāli un tiek piešķirti pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederošām personām.

Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz apdrošināt noteiktas personu grupas, lai šīm personām attiecīgais periods tiktu ieskaitīts apdrošināšanas stāžā. Piemēram,  par personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumiem Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem" no valsts pamatbudžeta tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Saskaņā ar Ministru prezidenta šā gada 20.septembra rezolūciju Nr.111-1/152 Labklājības ministrijai kopīgi ar Tieslietu un Finanšu ministriju uzdots sagatavot un iesniegt šā gada 24.septembrī grozījumus attiecīgajos tiesību aktu projektos izskatīšanai Ministru kabineta 25.septembra sēdē par bērna kopšanas pabalsta sistēmas optimizāciju, nosakot jaunu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu – vecāku pabalstu, kas nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz viena gada vecumam, aizstāj valsts sociālo pabalstu - bērna kopšanas pabalstu. Vecāku pabalsts finansējams no valsts sociālās apdrošināšanas invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta līdzekļiem, saglabājot nemainīgu kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, bet veicot savstarpēju likmes pārdali starp apdrošināšanas veidiem.

Tā kā vecāku pabalsta noteikšanai sagatavoti grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot jaunu sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstu, arī likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” nepieciešams veikt grozījumus, lai noteiktu jaunu sociālās apdrošināšanas veidu – vecāku apdrošināšana.

Likumprojekts paredz no 2008.gada 1.janvāra ieviest jaunu valsts sociālās apdrošināšanas veidu – vecāku apdrošināšanu. Kopējā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme tiek saglabāta 33,09% apmērā un vecāku apdrošināšanas veidam atbilstošais pakalpojums (vecāku pabalsts) tiks finansēts no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta līdzekļiem, mainot savstarpējo speciālo budžetu izdevumu īpatsvaru sadalījumu.

Lai gan vecāku pabalsta saņemšanas laikā persona ir tiesīga strādāt, tomēr daļa personu šai laikā var nebūt nodarbinātas, un līdz ar to par šīm personām ir veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas tāpat kā par personām, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu – no 50 latiem atbilstoši sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei attiecīgajiem apdrošināšanas veidiem. Tā kā vecāku pabalsts tiks izmaksāts no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem, arī valsts iemaksas veicamas no šā budžeta līdzekļiem (no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta līdzekļiem).

3. Cita informācija

Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Valsts sociālā apdrošināšana ir viena no sociālās drošības jomām, kas garantē cilvēkam noteiktu ienākumu aizvietojumu, zaudējot darba ienākumus – iestājoties pensijas vecumam, iegūstot invaliditāti, zaudējot apgādnieku, kļūstot par bezdarbnieku, slimības gadījumā, pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī ciešot darba negadījumā vai saslimstot ar arodslimību. Tā kā vecāku pabalstu bez jebkādiem ierobežojumiem paredzēts pilnā apmērā maksāt arī nodarbinātām personām, kuras paralēli saņems darba ienākumus, vecāku apdrošināšana neatbilst sociālās apdrošināšanas būtībai.

Tā kā vecāku pabalsta ieviešana nodrošināma esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros, tas radīs negatīvu ietekmi uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ilgtermiņā. Atbilstoši Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozēm sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrātā rezerve, ieviešot vecāku pabalstu un veicot tā izmaksu no šā budžeta esošās likmes ietvaros, būs izlietota par 10 gadiem ātrāk – jau 2032.gadā.

Likumprojekts atbilst dzimumu līdztiesības principiem. Vecāku apdrošināšanai ir pakļautas personas neatkarīgi no to dzimuma, un tā kā vecāku pabalsts tiks piešķirts vienam no bērna vecākiem, t.i., gan bērna mātei, gan bērna tēvam ir paredzētas līdzvērtīgas tiesības uz vecāku pabalsta saņemšanu un arī uz apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem pabalsta saņemšanas laikā.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

 

 

Rādītāji

 

Kārtējais gads

 

2007

 

Trīs nākamie gadi

 

 

  2008           2009           2010

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi ir 1 080 166,7 tūkst. latu, tai skaitā valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumi – 822 919,8 tūkst. latu, nodarbinātības speciālā budžeta ieņēmumi – 61 350,4 tūkst. latu, un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta – 225 593,9 tūkst. latu.

Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 04.00.00 „Valsts atbalsts sociālai apdrošināšanai” līdzekļi plānoti 15 493,8 tūkst.latu.

 

 

+1710,5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-1710,5

 

 

 

+ 1862,9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

- 1862,9

+2023,2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

- 2023,2

+ 1994,9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

- 1994,9

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi ir 914 224,2 tūkst. latu, tai skaitā valsts pensiju speciālajā budžetā -717 797,2 tūkst. latu, nodarbinātības speciālajā budžetā – 50 533,8 tūkst. latu, un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā –178 008,7 tūkst. latu.

Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 04.00.00 „Valsts atbalsts sociālai apdrošināšanai” līdzekļi plānoti 15 493,8 tūkst. latu.

+ 1710,5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-1710,5

+1862,9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

- 1862,9

+2023,2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-2023,2

+1994,9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-1994,9

3. Finansiālā ietekme

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālā bilance ir

165 942,5 tūkst. latu, kur valsts pensiju speciālajā budžetā – 105 122,7 tūkst. latu, nodarbinātības speciālajā budžetā –10 816,7 tūkst. latu, un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā – 47 585,2 tūkst. latu

Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 04.00.00 „Valsts atbalsts sociālai apdrošināšanai” finansiālā bilance – 0.

0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0

0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0

0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0

0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Sagaidāmā izdevumu palielināšanās sakarā ar vecāku pabalsta izmaksu no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem tiks nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ietvaros, mainot savstarpējo speciālo budžetu izdevumu īpatsvaru sadalījumu.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

&n bsp;

Iemaksas pensiju apdrošināšanai par personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam, un par to saņem vecāku pabalstu, tiks veiktas 20% apmērā no 50 latiem un apdrošināšanai pret bezdarbu - atbilstoši katra gada iemaksu likmei no 50 latiem. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras prognozēm iemaksu likme apdrošināšanai pret bezdarbu 2008.gadā – 2,11%, 2009.gadā – 2,27%, 2010.gadā – 2,44%, 2011.gadā – 2,44%, 2012.gadā – 2,44%. Plānotais vecāku pabalstu saņēmēju skaits: 2008.gadā – 12894 personas, 2009.gadā – 13942 personas, 2010.gadā – 15027 personas, 2011.gadā – 15853 personas, 2012.gadā – 16662 personas.

2008.gadā: 12894 x 50 x 2,11% x 12 mēn. + 12894 x 50 x 20% x 12 mēn. = 163238 + 1547280 = 1 710 518 Ls

2009.gadā: 13942 x 2,27% x 50 x 12 mēn. + 13942 x 50 x 20% x 12 mēn.= 189890 + 1673040 = 1 862 930 Ls

2010.gadā: 15027 x 2,44 % x 50 x 12 mēn. + 15027 x 50 x 20% x 12 mēn. = 219995 + 1803240 = 2 023 235 Ls

2011.gadā: 15853 x 2,44% x 50 x 12 mēn. + 15853 x 50 x 20% x 12 mēn. = 232088 + 1902360 = 2 134 448 Ls

2012.gadā: 16662 x 2,44% x 50 x 12 mēn. + 16662 x 50 x 20% x 12 mēn. = 243932 + 1999440 = 2 243 372 Ls

6. Cita informācija

Iemaksu veikšanai par vecāku pabalstu saņēmējiem nepieciešamais līdzekļu apjoms par attiecīgo summu samazina valsts pamatbudžeta izdevumus. Iemaksas par vecāku pabalsta saņēmējiem no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta pensiju un bezdarba apdrošināšanai tiks veiktas attiecīgi valsts pensiju speciālajā budžetā un nodarbinātības speciālajā budžetā, kas neietekmē kopējo sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bilanci.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem  (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Nepieciešami grozījumi:

1)    Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem", papildinot personu loku, par kurām tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta un sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta;

2)    Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumos Nr.397 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”, precizējot normas attiecībā uz personu pakļaušanu sociālās apdrošināšanas veidiem;

3)    Ministru kabineta 2000.gada 6.jūnija noteikumos Nr.192 „Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai”;

4)    ikgadēji Ministru kabineta noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu 2008.gadā.

Ministru kabineta noteikumu projekti tiks izstrādāti trīs mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas.

2. Cita informācija

Likumprojekta normas ir iestrādājamas arī likumprojektā „Par valsts budžetu 2008.gadam”.

Likumprojekts izskatāms vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” un „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums                                                                         

                                                                                                                    1. tabula

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

                                                                                                                    2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvā akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

 

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Pozīcija nav zināma.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei radīt jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas nav nepieciešams. Likumprojektā paredzēto normu ieviešanu nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Normatīvā akta izpildes nodrošināšanai  Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nepieciešami trīs mēneši pēc likuma pieņemšanas Saeimā.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Laikraksts „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), bezmaksas datu bāze www.likumi.lv, citi plašsaziņas līdzekļi.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 27.pantu personai ir noteiktas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus aģentūras direktoram, bet direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

4. Cita informācija

Citas informācijas nav.

 

 

 

Labklājības ministre                                                                     D.Staķe

                                              

 

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

B.Paševica

 

Z.Uzuliņa

 

E.Korčagins

 

L.Liepa

                                                                                                          

 

 

01.10.2007 12:23

1819

L.Liepa

7021559, Linda.Liepa@lm.gov.lv