Likumprojekts

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 24.nr.; 2005, 22., 24.nr.; 2006, 7., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2007, 34.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana."

2. 7.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2. un 3.punktu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bērna kopšanas pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu vai kopšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts vai vecāku pabalsts par to pašu laikposmu.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta trešajā daļā noteikto piemaksu piešķir arī personai, kurai sakarā ar dvīņu vai vairāku vienās dzemdībās dzimušo bērnu kopšanu ir piešķirts vecāku pabalsts."

3. Izslēgt 7.¹ panta pirmajā daļā vārdus "fiziskiem un".

4. Izslēgt 12.panta otrajā daļā vārdus "vai bērnam invalīdam – ārstējošā ārsta atzinums".

5. Papildināt likumu ar 12.¹ pantu šādā redakcijā:

"12.¹ pants. Pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana

(1) Pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, piešķir personai, kura atzīta par invalīdu, pārsniegusi 18 gadu vecumu un kurai sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nepieciešama īpaša kopšana. Atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību izsniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija atbilstoši Ministru kabineta noteiktiem kritērijiem.

(2) Tiesības uz pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, rodas no dienas, kad invalīdam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

(3) Šī pabalsta izmaksu izbeidz, kad beidzas termiņš, uz kādu noteikta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība."

6. 16.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tas nepieciešams bērna personisko interešu aizstāvībai, ar bāriņtiesas īpašu lēmumu valsts sociālo pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai personai, kura faktiski audzina bērnu, vai pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu.";

izslēgt sestajā daļā vārdu "(pagasttiesas)".

7. 20.pantā:

izslēgt otrās daļas 2.punktā vārdu "(pagasttiesas)";

aizstāt trešajā daļā vārdus "izbeigta vai pārtraukta vecāku vara" ar vārdiem "vecākiem ir atņemtas bērna aprūpes vai bērna aizgādības tiesības";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā likuma 12.¹ pantā minētā pabalsta izmaksu pārtrauc arī gadījumos, ja persona ievietota valsts vai pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(5) Šā likuma 13.pantā minētā pabalsta izmaksu pārtrauc arī gadījumos, ja personai rodas tiesības saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdam) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību."

8. Aizstāt 21.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu" ar vārdiem "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu".

9. Izteikt 23.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Sūdzības sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu par valsts sociālā pabalsta piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums						Atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likuma 7.^1pantam personai, kura kopj bērnu invalīdu ar smagiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem, tiek piešķirts bērna invalīda kopšanas pabalsts, kura apmērs pašreiz ir 50 lati mēnesī. Tiesības uz šo pabalstu (ja konkrētam bērnam ir noteikta invaliditāte un izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību) saglabājas līdz bērns invalīds sasniedz 18 gadu vecumu. Pārsniedzot 18 gadu vecumu, invalīdiem ar smagiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem, tāpat kā līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ir nepieciešama īpaša kopšana. Līdz ar to, šo invalīdu vecāki joprojām ir spiesti atteikties no algota darba vai izmantot maksas kvalificētu slimnieku kopēju pakalpojumus, kas prasa lielus papildu izdevumus no ģimenes budžeta, vai arī sakarā ar smagiem materiālajiem apstākļiem minētos invalīdus ievietot ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, kas, savukārt, prasa papildu izdevumus no valsts pamatbudžeta. Jāatzīmē, ka 2006.gadā ilgstošas valsts sociālās aprūpes institūcijās no jauna tika ievietotas 689 personas, 2005.gadā – 337 personas. Vienas personas uzturēšana ilgstošas valsts sociālās aprūpes institūcijā 2006.gadā vidēji mēnesī no valsts pamatbudžeta izmaksāja 237,96 latus, 2005.gadā – 190,82 latus. Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka valsts sociālo pabalstu veidā sniegtā valsts atbalsta pašreizējais apjoms pieaugušiem mājās dzīvojošiem invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, nav pietiekams. Līdz ar to, Labklājības ministrijas 31.01.2007. apstiprināto 2007.gada prioritāšu sarakstā prioritāte Nr.1. ir „Invalīdu situācijas uzlabošana”, tai skaitā invalīdu materiālās situācijas būtiska uzlabošana, sākot no 01.01.2008. Saskaņā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, ar 2008.gada 1.janvāri paredzēts ieviest jaunu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu – vecāku pabalstu, kas nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, aizstās valsts sociālo bērna kopšanas pabalstu. Vecāku pabalstu piešķirs personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam un ir nodarbināta (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”). Vecāku pabalsta paredzētais apmērs ir 70% no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāks kā 70% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra (pašreiz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir 45 Ls mēnesī). Vecāku pabalstu piešķirs neatkarīgi no personas nodarbinātības fakta un atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā fakta. Ņemot vērā vecāku pabalsta ieviešanu ar 2008.gada 1.janvāri, nepieciešams precizēt bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumus attiecībā uz personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam un ir nodarbinātas. Bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtību regulē Valsts sociālo pabalstu likuma 7.pants, kas nosaka bērna kopšanas pabalstu piešķiršanu personai, kura kopj bērnu: 1) līdz viena gada vecumam, ja šī persona nav bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”); 2) līdz viena gada vecumam, ja šī persona ir bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā; 3) līdz viena gada vecumam, ja šī persona ir bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un ir nodarbināta bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā; 4) no viena gada līdz divu gadu vecumam. Bērna kopšanas pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu otram bērna vecākam ir piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu. Ja bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu papildus pabalstam piešķir piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Līdz ar vecāku pabalsta ieviešanu nodarbinātas personas (sociāli apdrošinātas personas), kopjot bērnu vecumā līdz vienam gadam, saņems 70% no savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Ņemot vērā, ka maksimālais apmērs vecāku pabalstam netiks noteikts, kā arī to, ka personas varēs strādāt pilnu darba laiku un vienlaicīgi saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā, minētajām personām bērna līdz viena gada vecumam kopšanas periodā atbalsts valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros tiks nodrošināts, nezaudējot iepriekšējo ienākumu līmeni.
2. Normatīvā akta projekta būtība						Likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” izstrādāšanas mērķis ir, sākot ar 2008.gada 1.janvāri, noteikt: 1)jaunu valsts sociālo pabalstu – pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana. Pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, paredzēts piešķirt 18 gadu vecumu pārsniegušam invalīdam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, pamatojoties uz VDEĀVK slēdzienu, ja tajā ir noteikts, ka invalīdam nepieciešama īpaša kopšana. Paredzētais pabalsta apmērs ir 100 latu mēnesī (pabalsta apmēru un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību noteiks Ministru kabinets). Līdz ar to invalīds, kuram ir smagi organisma sistēmu funkciju traucējumi, saņems gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai pensiju, gan pabalstu sakarā ar īpašas kopšanas nepieciešamību. Tā rezultātā valsts sociālo pabalstu veidā (vai pensijas un valsts sociālā pabalsta veidā) sniedzamā valsts atbalsta apmērs minētajam invalīdam sasniegs vismaz 150 latus mēnesī (Centrālās statistikas pārvaldes 2007.gada jūlija mēnesī aprēķinātā viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma patēriņa groza vērtība bija 133,58 lati); 2)bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumus atbilstoši izmaiņām valsts sociālo pabalstu jomā (t.i. atbilstoši tam, ka ar 2008.gada 1.janvāri bērna kopšanas pabalsts nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam, tiek aizvietots ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu – vecāku pabalstu), nosakot, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu: · - līdz viena gada vecumam, ja šī persona nav bijusi nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”); - no viena gada līdz divu gadu vecumam. Vienlaikus paredzot ar 2008.gada 1.janvāri, noteikt tiesības uz piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņu vai vairāku vienās dzemdībās dzimušo bērnu kopšanu arī personām, kurām piešķirts vecāku pabalsts; 3)veikt likuma normu un terminu precizēšanu atbilstoši no jauna pieņemtajiem normatīvajiem aktiem un izmaiņām agrāk pieņemtajos normatīvajos aktos: atbilstoši Bāriņtiesu likumam – grozījumi Valsts sociālo pabalstu likuma 16. un 20.pantā, atbilstoši Administratīvā procesa likumam – grozījumi Valsts sociālo pabalstu likuma 21. un 23.pantā, atbilstoši likumam „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” – grozījumi Valsts sociālo pabalstu likuma 12.pantā. Līdz ar likumprojekta pieņemšanu būtiski uzlabosies invalīdu, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, dzīves kvalitāte, kā rezultātā palielināsies to invalīdu skaits, kuri tiek aprūpēti dzīvesvietā un saņem kvalificētu aprūpi, kas, savukārt, veicinās šo invalīdu integrāciju sabiedrībā.
3. Cita informācija						Likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” normas, kas paredz grozījumus bērna kopšanas pabalsta jomā, ir sagatavotas, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2007.gada 20.septembra rezolūcijā Nr.111-1/152 doto uzdevumu.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi						Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu						Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums						Būtiska valsts atbalsta palielināšana invalīdiem, ieviešot jaunu regulāri izmaksājamu valsts sociālo pabalstu 100 latu apmērā – pabalstu invalīdam, kuram sakarā ar smagiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem nepieciešama īpaša kopšana, veicinās invalīdu un viņu ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošanos un nodrošinās minēto invalīdu drošāku aprūpi mājās. Likumprojekts atbilst dzimumu līdztiesības principiem. Attiecībā uz pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, Valsts sociālo pabalstu likums gan sievietēm, gan vīriešiem nosaka vienādas tiesības. Attiecībā uz bērna kopšanas pabalstu likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 16.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka valsts sociālos pabalstus par bērnu, t.sk. bērna kopšanas pabalstu, piešķir vienam no bērna vecākiem, t.i. gan bērna mātei, gan bērna tēvam ir līdzvērtīgas tiesības uz bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem saņemšanu.
4. Ietekme uz vidi						Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija						Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)
Rādītāji	Kārtējais gads 2007		Trīs nākamie gadi 2008 2009 2010							Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2		3				4	5		6
1. Izmaiņas valsts pamatbudžeta ieņēmumos	Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” valsts pamatbudžeta programmai 20.00.00 „Valsts sociālie pabalsti” plānotie līdzekļi ir 104 527,6 tūkst.Ls		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas valsts pamatbudžeta izdevumos	Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” valsts pamatbudžeta programmai 20.00.00 „Valsts sociālie pabalsti” plānotie līdzekļi ir 104 527,6 tūkst.Ls		–21 873,7				–28 614,5	–36 183,0		–36 256,5
3. Finansiālā ietekme			+21 873,7				+28 614,5	+36 183,0		+36 256,5
1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos	Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi ir 1 080 166,7 tūkst. latu, tai skaitā invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta 225 593,9 tūkst. latu.		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos	Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi ir 914 224,2 tūkst. latu, tai skaitā invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta 178 008,7 tūkst. latu.		+ 36 181,6				+44 111,4	+53 015,2		+53 062,6
3. Finansiālā ietekme	Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālā bilance ir 165 942,5 tūkst. latu.		– 36 181,6				– 44 111,4	– 53 015,2		– 53 062,6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Aprēķins attiecībā uz pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem pabalstu skaits invalīdiem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, (gan pensijas, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem) 2008.gadā ir 7400, 2009.gadā– 7400, 2010.gadā– 7400, 2011.gadā– 7330, 2012.gadā– 7330. Papildus nepieciešamie līdzekļi pabalstam no valsts pamatbudžeta: 2008.gadā: 7400 x 100 Ls x 12 mēn.= 8 880 000* Ls 2009.gadā: 7400 x 100 Ls x 12 mēn.= 8 880 000 Ls 2010.gadā: 7400 x 100 Ls x 12 mēn.= 8 880 000 Ls 2011.gadā: 7330 x 100 Ls x 12 mēn.= 8 796 000 Ls 2012.gadā: 7330 x 100 Ls x 12 mēn.= 8 796 000 Ls Izdevumi vidēji 5 gados: 8 846 400 Ls. Aprēķins attiecībā uz bērna kopšanas pabalstu Tā kā ar 2008.gada 1.janvāri paredzēts ieviest jaunu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu – vecāku pabalstu, kas aizvietos bērna kopšanas pabalstu nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam, tas radīs līdzekļu ekonomiju valsts pamatbudžetā, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā papildu izdevumus. Izdevumu palielinājums sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā: prognozētais vecāku pabalstu skaits 2008.gadā ir 12 894 personas vidēji mēnesī, 2009.gadā – 13 942, 2010.gadā – 15 027, 2011.gadā – 15 853, 2012.gadā – 16 662. Vecāku pabalsta apmērs 2008.gadā ir 233,84Ls, 2009.gadā – 263,66Ls, 2010.gadā – 294,00Ls, 2011.gadā – 323,40Ls, 2012.gadā – 352,51Ls, kas ir 70% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, neparedzot ierobežojums attiecībā uz pabalsta maksimālo apmēru (prognozēts pabalsta apmēra pieaugums par 17,6%). Izdevumu palielinājums: 2008.gadā: 12 894 x 233,84 x 12 = 36 181 596 Ls 2009.gadā: 13 942 x 263,66 x 12 = 44 111 373 Ls 2010.gadā: 15 027 x 294,00 x 12 = 53 015 256 Ls 2011.gadā: 15 853 x 323,40 x 12 = 61 522 322 Ls 2012.gadā: 16 662 x 352,51 x 12 = 70 482 259 Ls Vidēji 5 gados: 53 062 561 Ls. Līdzekļu ekonomija valsts pamatbudžetā: ja bērna kopšanas pabalsts nodarbinātajām personām tiktu izmaksāts no valsts pamatbudžeta 70% apmērā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā 56 Ls mēnesī un ne vairāk kā 392 Ls mēnesī: 2008.gadā: 12 894 x 198,76 x 12 = 30 753 737 Ls 2009.gadā: 13 942 x 224,11 x 12 = 37 494 499 Ls 2010.gadā: 15 027 x 249,90 x 12 = 45 062 968 Ls 2011.gadā: 15 853 x 274,89 x 12 = 52 293 974 Ls 2012.gadā: 16 662 x 299,63 x 12 = 59 909 221 Ls Vidēji 5 gados: 45 102 880 Ls. Valsts pamatbudžeta izdevumi bērna kopšanas pabalstam: Bērna kopšanas pabalstu izmaksai no valsts pamatbudžeta sociāli neapdrošinātām personām līdz bērna viena gada vecumam, personām, kuras kopj bērnu vecumā no 1 līdz 2 gadu vecumam, un personām, kuras saņem piemaksas par dvīņiem un vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, aprēķināts, samazinot attiecīgajā gadā plānoto līdzekļu apjomu bērna kopšanas pabalstiem (saskaņā ar valsts budžeta projektu 2008.-2010.gadam un, ņemot vērā pēdējo gadu tendences, prognozētos izdevumus 2011.-2012.gadam) par iepriekš aprēķināto ekonomiju pamatbudžetā sakarā ar vecāku pabalsta ieviešanu. 2008.gadā: 44 400 000 – 30 753 737 = 13 646 263 Ls 2009.gadā: 50 160 000 – 37 494 499 = 12 665 501 Ls 2010.gadā: 56 160 000 – 45 062 968 = 11 097 032 Ls 2011.gadā: 62 337 600 – 52 293 974 = 10 043 626 Ls 2012.gadā: 69 818 112 – 59 909 221 = 9 908 891 Ls Vidēji 5 gados: 11 472 263 Ls. Izdevumu samazinājums valsts pamatbudžetā kopā: 2008.gadā: 30 753 737– 8 880 000 = 21 873 737 Ls 2009.gadā: 37 494 499– 8 880 000 = 28 614 499 Ls 2010.gadā: 45 062 968– 8 880 000 = 36 182 968 Ls 2011.gadā: 52 293 974– 8 796 000 = 43 497 974 Ls 2012.gadā: 59 909 221– 8 796 000 = 51 113 221 Ls Vidēji 5 gados: 36 256 480 Ls.
6. Cita informācija	Likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” tiks īstenots piešķirto valsts pamatbudžeta līdzekļu ietvaros. *Papildu nepieciešamais finansējums atbilstoši Ministru kabineta š. g. 3.septembra sēdē „Par likumprojektu „Par valsts budžetu 2008.gadam”” un 2008.-2010.gada vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru” nolemtajam (protokols Nr.48) ir iekļauts Labklājības ministrijai noteiktajā maksimāli pieļaujamo valsts pamatbudžeta kopējo izdevumu apjomā 2008.-2010.gadā, līdz ar to likumprojektā ietverto pasākumu īstenošana 2008.-2010.gadam nodrošināma Labklājības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt						Papildus jāizstrādā trīs Ministru kabineta noteikumu projekti: 1)„Noteikumi par pabalsta invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”. Noteikumu projekta izstrādāšanas mērķis ir noteikt pabalsta invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, apmēru un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību; 2)Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumos Nr.650 „Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā”. Noteikumu projekta izstrādāšanas mērķis ir noteikt kritērijus īpašas kopšanas nepieciešamībai 18 gadu vecumu pārsniegušam invalīdam ar smagiem fiziskiem un funkcionāliem traucējumiem; 3)Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 8.augusta noteikumos Nr.644 „Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”. Noteikumu projekta izstrādāšanas mērķis ir precizēt bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtību atbilstoši grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā. Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. Minētos noteikumu projektus paredzēts izstrādāt līdz 2007.gada 1.novembrim.
2. Cita informācija						Likumprojekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Likumprojekts šo jomu neskar.
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvā akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)					Komentāri Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija				Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas				Attiecībā uz pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, 2007.gada 23.maijā likumprojekts tika izskatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadome pabalsta invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, ieviešanu atbalstīja un rekomendēja likumprojekta tālāku virzību izskatīšanai un pieņemšanai Saeimā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Sabiedrības informēšanas pasākumi veikti ar plašsaziņas līdzekļu (prese, radio, televīzija u.c.) starpniecību. Sabiedriskās domas viedoklis attiecībā uz likumprojektā paredzētā jaunā valsts sociālā pabalsta invalīda kopšanai ieviešanu ir pozitīvs.
4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija				Likumprojekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Likumprojekta izpildei radīt jaunas valsts institūcijas nav nepieciešams. Pabalsta invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, piešķiršanu un izmaksu nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, bet atzinuma par īpašas kopšanas nepieciešamību izsniegšanu nodrošinās VDEĀVK. Bērna kopšanas pabalsta administrēšanu, tāpat kā līdz šim, nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
					Normatīvā akta izpildes nodrošināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un VDEĀK nepieciešami četri mēneši pēc likuma pieņemšanas Saeimā.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Laikraksts „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), sagatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Valsts sociālo pabalstu likuma 23.pantā noteiktajā kārtībā. Sūdzības sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu par valsts sociālā pabalsta piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Strīdi par Valsts sociālo pabalstu likumā un līdz ar to arī likumprojektā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija					Likumprojekts šo jomu neskar.

Labklājības ministres vietā –

vides ministrs R.Vējonis

05.10.2007 08:27

2801

I.aranovska

7021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv

K.Zirnīte

7021562, Kristine.Zirnite@lm.gov.lv

Valsts sekretāre	Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
B.Paševica	E.Korčagins	Z.Uzuliņa	I.Baranovska