Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13., 24.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 4., 24.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2005, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.panta otrajā daļā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) nacionālās sporta bāzes un zemi to uzturēšanai;";

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

"10) kapsētu teritoriju zemi, sēru ceremoniju ēkas, krematorijas un zemi to uzturēšanai;";

izslēgt 16.punktā vārdus "vai kultūras (izņemot kinoteātrus un videotēkas)";

papildināt daļu ar 19.punktu šādā redakcijā:

"19) ēkas (telpu grupas), kuras pastāvīgi izmanto akreditēti muzeji, akreditētas bibliotēkas, Latvijas Nacionālā opera, valsts akciju sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks", teātri, kā arī ēkas, kuras pastāvīgi izmanto koncertorganizācijas, kas veic valsts deleģētas funkcijas kultūras jomā, vai Kultūras ministrijā reģistrētas profesionālas radošās organizācijas mākslas galeriju vajadzībām."

2. Papildināt 1.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā likuma izpratnē saimnieciskā darbība ir preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un citu veidu darbība par atlīdzību, izņemot maksas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši valsts vai pašvaldību budžeta iestāžu funkcijām, zemes izmantošanu lauksaimniecības produktu ražošanai pašpatēriņam, kā arī dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšanu dzīvošanai."

3. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:

1) līdz 2010.gada 31.decembrim – 1,0 procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības;

2) ar 2011.gada 1.janvāri – 0,4 procenti (pamatlikme) no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā var noteikt papildlikmi, kas nepārsniedz 0,6 procentus, izdodot saistošos noteikumus līdz pirmstaksācijas gada 1.oktobrim."

4. Izteikt 5.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām pašvaldības var noteikt 90, 70, 50 vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. To nodokļa maksātāju kategorijām, kuri ir saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības var piešķirt nodokļa atvieglojumus kā de minimis atbalstu, ievērojot Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr.1998/2006 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr.1998/2006) nosacījumus. Ja regulas Nr.1998/2006 2.panta 2.punktā noteiktais de minimis atbalsta apmērs tiek pārsniegts, pašvaldībai pirms nodokļa atvieglojuma piešķiršanas ir jāsaņem Eiropas Komisijas lēmums par individuālā atbalsta projekta atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam."

5. Papildināt 6.pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1²) Šā panta 1.¹ daļā minētā administratīvā akta apstrīdēšana neaptur tā darbību."

6. Papildināt 7.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja sporta bāzei tiek piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss laikposmā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam, atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa piemēro ar nākamo taksācijas gadu.

(5) Ja sporta bāzei tiek piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss laikposmā no 1.jūlija līdz 31.decembrim, atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa piemēro ar aiznākamo taksācijas gadu.

(6) Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu atņemt sporta bāzei nacionālās sporta bāzes statusu, sporta bāzes īpašniekam nekustamā īpašuma nodoklis jāsāk maksāt ar nākamo kalendāra mēnesi pēc lēmuma pieņemšanas. Sporta bāzes īpašniekam kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam ir pienākums mēneša laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par nacionālās sporta bāzes statusa atņemšanu pieteikties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa."

7. Aizstāt 8.panta pirmajā un trešajā daļā vārdus "tā pagasta" ar vārdiem "tā pagasta, novada".

8. Papildināt 9.panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Pašvaldības izziņā norādāms tās derīguma termiņš, kurš atbilst laikposmam, par kuru ir samaksāts nodoklis."

9. 10.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina apstrīdēšanas kārtība";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja nodokļa maksātājs nepiekrīt maksājamā nodokļa summas pārskatīšanas rezultātam, viņš to var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam."

10. Izslēgt pārejas noteikumu 13.punktā vārdus "vai kurās pēc šā termiņa uzsākta saimnieciskā darbība pirms to nodošanas ekspluatācijā".

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

"22. Pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem.

23. Grozījumi šā likuma 1.panta otrās daļas 8.punktā stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par nacionālās sporta bāzes statusu"."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli” nodokļa bāze zemei, bet no 2007.gada arī ēkām, ir zemes un ēku kadastrālā vērtība, kuras noteikšanu un aktualizāciju veic Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumu ‘’Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 141.punktam, lai nodrošinātu pāreju uz kadastrālo vērtību bāzes izstrādi nekustamā īpašuma grupai vienlaikus visā valsts teritorijā, Valsts zemes dienests 2007.gadā ir izstrādājis: - lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes zonējumu un kadastrālo vērtību bāzi lauku nekustamo īpašumu grupai; - dzīvojamo māju apbūves zonējumu un kadastrālo vērtību bāzi dzīvojamās apbūves īpašumu grupai; - nekustamā īpašuma tirgus korekcijas koeficientus komercdarbības, sabiedriskās apbūves un rūpnieciskās ražošanas nekustamo īpašumu grupai. Minētie noteikumi š.g. 26.jūnijā ir pieņemti Ministru kabinetā un stāsies spēkā ar 2008.gadu. Atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajai informācijai, 2008.gadā stājoties spēkā aktualizētajai zemes kadastrālo vērtību bāzei, visām nekustamā īpašuma grupām visā valsts teritorijā tiek prognozēts vairākkārtējs zemes kadastrālās vērtības un, tātad, arī nekustamā īpašuma nodokļa par zemi pieaugums. Vidējais zemes kadastrālās vērtības pieaugums tiek prognozēts: - lauksaimniecības zemei – 2 reizes; - individuālo dzīvojamo māju apbūves zemei – 5,6 reizes; - komercdarbības objektu apbūves zemei – 5,5 reizes; - ražošanas objektu apbūves zemei – 5,1 reizi. Savukārt ar nodokli apliekamajām ēkām kadastrālās vērtības pieaugums tiek prognozēts vidēji 18% apmērā, jo ēku kadastrālo vērtību bāze visā valstī ir aktualizēta 2006.gadā, kā arī 2007.gadā ir veikta ēku kadastrālo vērtību aktualizācija atbilstoši Ministru kabinetā š.g. 11.septembrī pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.305 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” saskaņā ar kuriem tika precizēta ēku kadastrālās vērtēšanas metodika. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai 2008.gadā novērstu vairākkārtēju un būtisku nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ir radusies nepieciešamība izdarīt grozījumus likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, samazinot tajā noteikto nodokļa likmi. Tomēr, tā kā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības atšķirības Rīgā, Jūrmalā, Rīgas rajonā un pārējās valsts teritorijas pašvaldībās var atšķirties līdz pat 100 reizēm, tikai ar likmes samazināšanu novērst būtisku nodokļa sloga pieaugumu nodokļa maksātājiem, vienlaicīgi nesamazinot nodokļa ieņēmumu bāzi daļā pašvaldību, nebūs iespējams. Piemēram, Rīgā un Jūrmalā pie 1,0% likmes nodokļa pieaugums būtu vidēji 3,4 reizes. Savukārt, nosakot likmi, kas novērstu būtisku nodokļa pieaugumu Rīgas un Jūrmalas nodokļa maksātājiem, lielākajā daļā pašvaldību veidotos ievērojams nodokļa ieņēmumu samazinājums, kurš būtu jākompensē no valsts budžeta. Tādēļ papildus samazinātajai likmei ir nepieciešams pārejas periods aktualizēto kadastrālo vērtību ieviešanai, nosakot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu.
2. Likumprojekta būtība	Likumprojekts paredz, ka ar 2008.gadu nodokļa likme būs 1,0% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nodokļa apmērs 2008., 2009. un 2010.gadā pie nemainīga nekustamā īpašuma lietošanas mērķa, nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto par vairāk kā 25%. Savukārt no 2011.gada nodokļa likme būs 0,4% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, paredzot tiesības pašvaldībām to palielināt līdz 1%. Pašlaik likuma 1.panta otrās daļas 8.punkts nosaka, ka ar nodokli neapliek masu aktīvās atpūtas centrus, sporta būves un ēkas un zemi to uzturēšanai neatkarīgi no īpašuma piederības atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Tā kā kritēriji jaunu objektu iekļaušanai Ministru kabineta 1997.gada 2.decembra noteikumu Nr.396 „Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un ēku, kā arī to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli” sarakstā nav noteikti, Izglītības un zinātnes ministrija, izvērtējot šo jautājumu, līdz šim ir atbalstījusi to sporta bāzu iekļaušanu minētajā sarakstā, kurām ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Ņemot vērā jau kopš 1997.gada izveidojušos praksi, likumprojektā paredzēts minēto likuma panta daļas punktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka ar nodokli nav apliekamas nacionālās sporta bāzes un zeme to uzturēšanai. Likumprojekts paredz papildināt likuma 1.pantu ar ceturto daļu, kurā definēta saimnieciskā darbība, jo Tieslietu ministrijas atzinumā par Ministru kabineta noteikumu projektu „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” bija norādīts, ka saimnieciskās darbības definīcijai jābūt noteiktai likumā, nevis likuma piemērošanas noteikumos. Sakarā ar to, ka likums „Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz no 2007.gada 1.janvāra aplikt tikai zemi un ēkas, redakcionāli precizēts likuma 1.panta otrās daļas 10.punkts. Atbilstoši likumā „Par nodokļiem un nodevām” lietotajai terminoloģijai redakcionāli precizēts 10.panta nosaukums un trešā daļa. Redakcionāli precizēta arī likuma 8.panta pirmā un trešā daļa un pārejas noteikumu 13.punkts.
3. Cita informācija	Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas galvenais mērķis bija pietuvināt tās nekustamā īpašuma tirgus vērtībai, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma objektu salīdzināmību pēc to vērtības visā valstī. Tādējādi arī likuma Pārejas noteikumu 22.punkta realizācijas rezultātā tiks nodrošināta nekustamā īpašuma nodokļa apmēra salīdzināmība nodokļa maksātājiem, proti, par vērtīgāku nekustamo īpašumu nodokļa summa būs lielāka. Finanšu ministrijas priekšlikums par nekustamā īpašuma nodokļa likmes samazināšanu līdz 1% un nodokļa pieauguma ierobežojuma noteikšanu 25% apmērā visiem nodokļa maksātājiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas gadu ir atbalstīts Ministru kabineta š.g. 26.jūnija sēdē (protokols Nr.37 50.§), izskatot Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa pilnveidošanai, lai novērstu būtisku nekustamā īpašuma nodokļa sloga palielināšanu iedzīvotājiem”.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojektam nav būtiska ietekme uz makroekonomisko vidi.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojektā paredzētajai nodokļa likmes samazināšanai un aktualizētās kadastrālās vērtības pakāpeniskai ieviešanai būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts novērsīs iespēju būtiskam nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumam iedzīvotājiem. Ar likumprojektā noteikto nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu līdz 25 procentiem un nodokļa likmes samazinājumu līdz 1% 2008.gadā un līdz 0,4% 2011.gadā, tiks nodrošināta arī maznodrošināto Rīgas un Jūrmalas iedzīvotāju aizsardzība pret krasu nodokļa sloga palielinājumu.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas pašvaldību budžetu ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.	+4229,9	+8764,7	+13598,6	+1181,1
2. Izmaiņas pašvaldību budžetu izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.	+4229,9	+8764,7	+13598,6	+1181,1
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 1. 2008.gads. Nodokļa ieņēmumu prognoze 2007.gadam ir 64 476,9 tūkst. latu. 2008.gada nodokļa ieņēmumu kopējā prognoze ir 68 706,8 tūkst. latu, kas ir pašvaldību nodokļa ieņēmumu prognožu kopsumma, kuras aprēķinātas atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajai informācijai par nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību kopsummām, kurās ņemts vērā likumprojektā noteiktais nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums 25 procentu apmērā, katrai pašvaldībai piemērojot 1 procenta likmi un nodokļa iekasējamības koeficientu 0,95. Tādējādi pašvaldību budžetu ieņēmumi 2008.gadā palielināsies par 4 229,9 tūkst. latu (68 706,8 – 64 476,9). 2. 2009.gads. Ņemot vērā likumprojektā noteikto nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25 procentu apmērā, pieņemts, ka nodokļa ieņēmumu pieaugums 2009.gadā būs tāds pats, kā 2008.gadā, t.i., 6,6% un nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 73 241,6 tūkst. latu apmērā, pašvaldību budžetu ieņēmumu palielinājums 4 534,8 tūkst. latu (73 241,6 – 68 706,8). 3. 2010.gads. Ņemot vērā likumprojektā noteikto nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25 procentu apmērā, pieņemts, ka nodokļa ieņēmumu pieaugums 2010.gadā būs tāds pats, kā 2009.gadā, t.i., 6,6% un nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 78 075,5 tūkst. latu apmērā, pašvaldību budžetu ieņēmumu palielinājums 4 833,9 tūkst. latu (78 075,5 –73 241,6). 4. 2011.gads. Nodokļa ieņēmumu prognoze 54 133,1 tūkst. latu. Aprēķināta, piemērojot 0,4% likmi un nodokļa iekasējamības koeficientu 0,95 aktualizētajām kadastrālajām vērtībām uz 2008.gada 1.janvāri, jo pašlaik nav iespējams prognozēt kadastrālo vērtību izmaiņas uz 2011.gada 1.janvāri. Pašvaldību budžetu ieņēmumu samazinājums 23 942,4 tūkst. latu (54 133,1 – 78 075,5). 5. 2012.gads. Pieņemts, ka prognozētie pašvaldību budžetu ieņēmumi būs 2011.gada līmenī, t.i., 54 133,1 tūkst. latu, jo pašlaik nav iespējams prognozēt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību izmaiņas uz 2012.gada 1.janvāri.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Aprēķinu skat. 1.ailē	Aprēķinu skat. 1.ailē	Aprēķinu skat. 1.ailē	Aprēķinu skat. 1.ailē
6. Cita informācija 2008.gadā 158 pašvaldībām tiek prognozēts nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu samazinājums 1 266 tūkst. latu apmērā, salīdzinājumā ar 2007.gadam prognozētajiem ieņēmumiem. No valsts budžeta paredzēts kompensēt prognozēto ieņēmumu samazinājumu 90 procentu apmērā tām pašvaldībām, kurām nodokļa ieņēmumu samazinājums pārsniedz 100 latus.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Saistībā ar likumprojektu papildus normatīvie akti nav jāizdod.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas. Likumprojekts saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Lielākā daļa Latvijas Pašvaldību savienības atzinumā izteikto iebildumu ņemti vērā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrība tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta izpildi nodrošinās pašvaldības un Valsts zemes dienests atbilstoši likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajai kompetencei.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas vēstnesis”, kā arī izdevumā „Latvijas republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt administratīvo procesu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Krūmane	E.Strazdiņa	M.Radeiko	G.Šarfa

&nb sp;

2007.09.21. 12:12

1717

G.Šarfa 67095496

Gunta.Sarfa@fm.gov.lv