3.07.2008.

9/8-

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.461/Lp9).

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta otrajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Komerclikumā

( Nr. 461 / Lp 9 )

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi ( 41 )	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Komerclikums	Grozījumi Komerclikumā				Grozījumi Komerclikumā
	Izdarīt Komerclikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 15.nr.; 2002, 6.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Komerclikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 15.nr.; 2002, 6.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8.nr.) šādus grozījumus:
7.pants. Komercreģistra atklātība
(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar komercreģistra ierakstiem un komercreģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.
(2) Ikvienam pēc rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt ziņas par komercreģistra ierakstiem un komersanta reģistrācijas lietā esošo dokumentu izrakstus un kopijas papīra vai elektroniskā formā. Dokumenta izraksta vai kopijas pareizība apliecināma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja vien tā saņēmējs neatsakās no šāda apliecinājuma. Izsniedzot papīra dokumenta kopiju elektroniskā formā, tā pareizību apliecina Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā. Elektroniskā dokumenta kopija papīra formā apliecināma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tajā gadījumā, ja tā saņēmējs nepārprotami pieprasījis šādu apliecinājumu.”	1. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ikvienam pēc rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt ziņas par komercreģistra ierakstiem un komersanta reģistrācijas lietā esošo dokumentu atvasinājumus papīra vai elektroniskā formā. Dokumenta atvasinājuma pareizība apliecināma normatīvajos aktos dokumentu izstrādāšanas jomā noteiktajā kārtībā, ja vien šo dokumentu pieprasītājs neatsakās no šāda apliecinājuma. Izsniedzot papīra dokumentu atvasinājumus elektroniskā formā, to pareizību apliecina Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā. Izsniegtās elektroniskās kopijas neapliecina ar vārdiem "kopija pareiza", ja vien pieprasītājs nav nepārprotami pieprasījis šāda apstiprinājuma sniegšanu."	1	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 1.- 20.pantu	Atbalstīts
(3) Pēc saņēmēja pieprasījuma komercreģistra iestādes amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts komercreģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka komercreģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.
8.pants. Komercreģistra ierakstu saturs
(1) Par individuālo komersantu komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:
1) firma;
2) komersanta vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;
3) juridiskā adrese;
4) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un tās juridiskā adrese.
(2) Par personālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:
1) firma;
2) personālsabiedrības veids;
3) katra komandīta ieguldījuma summa un komandītu ieguldījumu kopsumma;
4) personālsabiedrības personiski atbildīgo biedru un komandītu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;
5) personālsabiedrības biedru tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi, norādot katra pārstāvēttiesīgā personālsabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
6) juridiskā adrese;
7) ja personālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai, — laiks, uz kādu tā nodibināta, vai mērķis;
8) filiāles firma, ja tā atšķiras no personālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese.
(3) Par kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:
1) firma;
2) kapitālsabiedrības veids;
3) kapitālsabiedrības valdes locekļu, padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un ieņemamais amats;
4) valdes locekļu tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi;
5) pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu;
6) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu);
7) juridiskā adrese;
8) ja kapitālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, – laiks, uz kādu tā nodibināta;
9) filiāles firma, ja tā atšķiras no kapitālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese.
(4) Par ārvalsts komersanta filiāli komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:
1) filiāles firma, ja tā atšķiras no ārvalsts komersanta firmas, un ārvalsts komersanta firma;
2) filiāles juridiskā adrese un ārvalsts komersanta atrašanās vieta (juridiskā adrese);
3) reģistrs, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numurs, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;
4) ārvalsts komersanta veids;
5) ārvalsts komersanta pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu, ja ārvalsts komersants ir kapitālsabiedrība un šīs ziņas ir ierakstītas tās valsts reģistrā, kurā ierakstīts ārvalsts komersants.
(5) Papildus šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām ziņām komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:
1) prokūrista vārds, uzvārds un personas kods, kā arī norāde uz kopprokūru vai filiāles prokūru, ja tāda izdota, norāde uz šā likuma 34.panta otrajā daļā minēto tiesību piešķiršanu, ja tādas piešķirtas, kā arī prokūrista tiesības pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi vai kopīgi ar vienu vai vairākiem valdes locekļiem vai personālsabiedrības biedriem;
2) to personu vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un pilnvarojuma apjoms, kuras pilnvarotas pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;
3) ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) reorganizāciju;
4) ziņas par maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) iecelšanu, norādot viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu, prakses vietu, ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un izbeigšanu, ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) maksātnespējas procesa pasludināšanu un izbeigšanu, ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) bankrota procedūras pabeigšanu.
4^1) ziņas par komersanta saimnieciskās darbības apturēšanu vai atjaunošanu;”.	2. Papildināt 8.panta piekto daļu ar 4.^1 punktu šādā redakcijā: "4^1) ziņas par komersanta saimnieciskās darbības apturēšanu vai atjaunošanu;".
5) ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) darbības izbeigšanu un likvidāciju, kā arī par likvidatora iecelšanu, norādot likvidatora vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, bet, ja ārvalsts komersanta likvidators ir juridiskā persona, — firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
6) ziņas par koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, norādot valdošo un atkarīgo firmu, reģistrācijas numuru un līguma noslēgšanas datumu;
7) individuālā komersanta aizbildņa vai aizgādņa vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta;
8) katra ieraksta izdarīšanas datums.
(6) Komercreģistrā ieraksta citas ziņas, ja to tieši paredz likums.
(7) Ierakstot komercreģistrā komersantu, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.
9.pants. Komercreģistra iestādei iesniedzamie dokumenti un to glabāšana
(1) Komercreģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, un citi likumā noteiktie dokumenti. Šie dokumenti iesniedzami papīra vai elektroniskā formā. Komercreģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju. Ja pieteikums tiek iesniegts elektroniskā formā, izmantojama komercreģistra iestādes interneta mājaslapā pieejamā speciālā tiešsaistes forma. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Privātiem dokumentiem svešvalodā pievieno apliecinātu tulkojumu latviešu valodā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.	3.  9.pantā: papildināt pirmo daļu ar ceturto, piekto un sesto teikumu šādā redakcijā: "Svešvalodā sastādītiem privātiem dokumentiem pievieno apliecinātu tulkojumu latviešu valodā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā. Visi ieraksta izdarīšanai nepieciešamie dokumenti un citi likumā noteiktie dokumenti komercreģistra iestādei iesniedzami vienā formā – papīra vai elektroniskā. Ja pieteikums tiek iesniegts elektroniski, izmantojama komercreģistra iestādes pārziņā esošā speciālā tiešsaistes forma.";
(1^1) Komercreģistra iestādei iesniedzamajiem dokumentiem latviešu valodā var pievienot to tulkojumu svešvalodā. Ja konstatēta pretruna starp latviešu valodā iesniegtu dokumentu un tā tulkojumu svešvalodā, komersants vai persona, kuras interesēs šis tulkojums iesniegts, nevar to izmantot pret trešo personu. Trešā persona attiecībā uz komersantu vai personu, kuras interesēs tulkojums iesniegts, var atsaukties uz šo tulkojumu, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja dokumenta saturu latviešu valodā.
(2) Pēc grozījumu izdarīšanas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos (dibināšanas līgumā, statūtos) komercreģistra iestādei iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns šo dokumentu teksts jaunajā redakcijā.
(3) Komercreģistra iestādei iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā komersanta reģistrācijas lietā. Ja reģistrācijas lietā jau ir personas apliecināts paraksta paraugs, tas nav jāiesniedz atkārtoti attiecīgajā reģistrācijas lietā. Gada pārskats un tam pievienojamie dokumenti lietā glabājas tikai elektroniskā formā.	papildināt trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā: "Gada pārskats un tam pievienojamie dokumenti lietā glabājas tikai elektroniskā formā."
10.pants. Ieraksta izdarīšana komercreģistrā (1) Ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets.	4.  10.pantā: papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "ieinteresētās personas pieteikuma" ar vārdiem "valsts pārvaldes iestādes lēmuma, publiska reģistra informācijas";
(2) Personas paraksts uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, kā arī šīs personas rīcībspēja apliecināma notariāli. Ja pieteikums iesniegts elektroniskā formā un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, personas rīcībspēju pārbauda komercreģistra iestādes amatpersona. Individuālā komersanta parakstu vai tādas kapitālsabiedrības, kurā ir viens dibinātājs, dibinātāja parakstu uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, kā arī šīs personas rīcībspēju var apliecināt komercreģistra iestādes amatpersona. Speciāls pilnvarojums citai personai parakstīt pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā apliecināms notariāli.	izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Personas paraksts uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, kā arī šīs personas rīcībspēja apliecināma notariāli. Ja pieteikums iesniegts elektroniski un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, personas rīcībspēju pārbauda komercreģistra iestādes amatpersona. Individuālā komersanta parakstu vai tādas kapitālsabiedrības, kurā ir viens dibinātājs, dibinātāja parakstu uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, kā arī šīs personas rīcībspēju var apliecināt komercreģistra iestādes amatpersona. Speciāls pilnvarojums citai personai parakstīt pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā apliecināms notariāli."
(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu komercreģistra iestādes amatpersona pieņem triju dienu laikā (neieskaitot brīvdienas un svētku dienas) no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā komercreģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.
(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu var pieņemt vienīgi tajā gadījumā, ja pieteikums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst likuma noteikumiem. Lēmumam jābūt motivētam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norādāms termiņš trūkumu novēršanai.
(5) Komercreģistra iestādes amatpersona šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā (neieskaitot brīvdienas un svētku dienas) no lēmuma pieņemšanas dienas.
(6) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā.
(7) Ieraksts komercreģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.
12.pants. Komercreģistra publicitāte
(1) Ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. Šis noteikums nav piemērojams tiesiskajām darbībām, kas veiktas 15 dienu laikā pēc ieraksta izsludināšanas, ciktāl trešā persona pierāda, ka tā nezināja un nevarēja zināt attiecīgās ziņas.
(2) Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas nav ierakstītas vai arī ir ierakstītas, bet nav izsludinātas, persona, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, nevar tās izmantot pret trešo personu, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja minētās ziņas.
(3) Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas ir ierakstītas vai izsludinātas nepareizi, trešā persona attiecībā uz personu, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, var atsaukties uz izsludinātajām ziņām, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka izsludinātās ziņas neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim vai komercreģistrā ierakstītajām ziņām.
	5. Papildināt 12.pantu ar 3.^1 daļu šādā redakcijā: "(3^1) Ja konstatēta pretruna starp latviešu valodā un ārvalsts valodā iesniegtajiem dokumentiem, trešā persona var atsaukties arī uz ārvalsts valodā iesnieg tajiem dokumentiem, izņemot gadījumu, kad komersants pierāda, ka trešā persona ir zinājusi dokumentu saturu latviešu valodā."
(4) Ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.
13.pants. Reģistrācijas apliecība (1) Pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā tam izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina komercreģistra iestādes amatpersona.
(2) Reģistrācijas apliecībā norāda komersanta:
1) firmu;
2) veidu;
3) reģistrācijas numuru;
4) reģistrācijas vietu;
5) reģistrācijas datumu.
(3) Pēc komersanta filiāles ierakstīšanas komercreģistrā tai izsniedz reģistrācijas apliecību. Reģistrācijas apliecībā norāda filiāles: 1) firmu; 2) komersanta (izņemot ārvalsts komersantu) reģistrācijas numuru; 3) reģistrācijas numuru; 4) reģistrācijas vietu; 5) reģistrācijas datumu.	6. Papildināt 13.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Pēc komersanta filiāles ierakstīšanas komercreģistrā tai izsniedz reģistrācijas apliecību. Reģistrācijas apliecībā norāda filiāles: 1) firmu; 2) komersanta (izņemot ārvalsts komersanta) reģistrācijas numuru; 3) reģistrācijas numuru; 4) reģistrācijas vietu; 5) reģistrācijas datumu."
17.pants. Komersanta rekvizīti (1) Komersanta darījumu vēstulēs, rēķinos un citos dokumentos papīra vai elektroniskā formā, kā arī komersanta mājaslapā norāda:	7.  17.pantā: papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "citos dokumentos" ar vārdiem "papīra vai elektroniskā formā, kā arī komersanta mājaslapā";
1) komersanta firmu;
2) komersanta reģistrācijas numuru komercreģistrā;
3) komersanta juridisko adresi;
4) attiecīgos gadījumos – ziņas par to, ka komersants ir likvidācijas vai maksātnespējas procesā.
(2) Ja komersants atvēris filiāli, tās dokumentos papīra vai elektroniskā formā papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:	papildināt otro daļu aiz vārdiem "tās dokumentos" ar vārdiem "papīra vai elektroniskā formā".
1) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas;
2) filiāles reģistrācijas numuru komercreģistrā;
3) filiāles juridisko adresi.
(3) Ja kapitālsabiedrības rekvizītos norādīts pamatkapitāla lielums, jāmin arī apmaksātā pamatkapitāla lielums.
144.pants. Statūti
(1) Sabiedrības statūtos norāda:
1) sabiedrības firmu;
	8. Papildināt 144.panta pirmo daļu ar 1.^1 punktu šādā redakcijā: "1^1) sabiedrības galvenās komercdarbības jomas;".
2)  (izslēgts ar 22.04.2004. likumu);
3) sabiedrības darbības termiņu vai mērķi (ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai);
4) pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību;
5) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu);
6) sabiedrības valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi;
7) sabiedrības padomes skaitlisko sastāvu (ja sabiedrībai paredzēta padome);
8) īpašus daļu atsavināšanas noteikumus (ja tādi paredzēti);
9) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.
(2) Akciju sabiedrības statūtos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:
1) ja sabiedrībai ir dažādas akciju kategorijas, – akciju kategorijas (norādot tiesības, kuras izriet no katras akciju kategorijas) un katras kategorijas akciju skaitu un nominālvērtību;
2) vai akcijas ir vārda vai uzrādītāja akcijas un, ja statūti paredz vārda akciju konversiju par uzrādītāja akcijām un otrādi, – konversijas noteikumus;
3) vai akcijas ir papīra formā vai dematerializētas un, ja statūti paredz papīra formas akciju konversiju par dematerializētām akcijām un otrādi, – konversijas noteikumus.
4) sabiedrības galvenos komercdarbības veidus.
(3) Dibinot sabiedrību, statūtus paraksta visi dibinātāji, norādot parakstīšanas datumu.
154.pants Mantiskā ieguldījuma novērtēšanas kārtība (1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. Par ekspertu nevar būt novērtējamās mantas īpašnieka radinieks līdz trešajai radniecības pakāpei, laulātais un svainis līdz otrajai svainības pakāpei, kā arī persona, kura citādi ieinteresēta mantas novērtējumā.”;	9. Izteikt 154.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. Par ekspertu nedrīkst būt novērtējamās mantas īpašnieka radinieks līdz trešajai radniecības pakāpei, laulātais un svainis līdz otrajai svainības pakāpei, kā arī persona, kura citādi ieinteresēta mantas novērtējumā. Dalībnieki paši mantisko ieguldījumu drīkst novērtēt tikai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos."
(2) Ja, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 4000 latu un mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji. Šādā gadījumā atzinumu paraksta visi dibinātāji.
(2^1) Ja pamatkapitālu apmaksā ar pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, kas iekļauti Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā (licencētā) regulētajā tirgū vismaz divus gadus pirms dibināšanas līguma parakstīšanas vai lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu pieņemšanas brīža, atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu var sniegt tie dibinātāji vai dalībnieki, kuri izdara attiecīgo mantisko ieguldījumu.
(3) Mantiskais ieguldījums novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.
(3^1) Ja pamatkapitālu novērtē šā panta 2.^1daļā noteiktajā kārtībā, pārvedamo vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu vērtību nosaka pēc vidējās svērtās cenas regulētajā tirgū sešu mēnešu periodā pirms novērtējuma.
(3^2) Atzinums par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ir spēkā sešus mēnešus no tā sastādīšanas dienas. Atzinumam par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ir jābūt spēkā arī dienā, kad tiek parakstīts dibināšanas līgums vai pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.
(3^3) Valdei ir pienākums nodrošināt mantiskā ieguldījuma pārvērtēšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, ja atklājas apstākļi, kas samazinātu mantiskā ieguldījuma vērtību līdz brīdim, kad pieteikums par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā vai pieteikums par pamatkapitāla palielināšanu tiks iesniegts komercreģistra iestādei.
(3^4) Ja valde nenodrošina mantiskā ieguldījuma pārvērtēšanu šā panta 3.^3daļā minētajā gadījumā, dalībniekiem, kuri dienā, kad tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, pārstāv vismaz vienu divdesmito daļu no pamatkapitāla, līdz dienai, kad komercreģistra iestādei tiks iesniegts pieteikums par pamatkapitāla palielināšanu, ir tiesības prasīt mantiskā ieguldījuma pārvērtēšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem.
(4) Atzinumā par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ietver katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu, vērtību, norāda mantas piederību un katra ieguldījuma novērtēšanā izmantotās metodes un ietver atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidiem. Ja vērtēšanu izdara dibinātāji vai dalībnieki, mantiskā ieguldījuma novērtēšanas metodes nav jānorāda. Dibinātāju vai dalībnieku sastādītajā atzinumā par šā panta 2.^1daļā minētā mantiskā ieguldījuma novērtēšanu papildus norāda informāciju, kas izmantota par pamatu mantiskā ieguldījuma vērtības noteikšanai.
(5) Akciju sabiedrība komercreģistra iestādei iesniegto atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(6) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, atbild solidāri personas, kuras veikušas novērtēšanu.
169.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība
(1) Valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.
	10. Papildināt 169.pantu ar 1.^1 daļu šādā redakcijā: "(1^1) Valdes un padomes pieņemtie lēmumi, kā arī valdes un padomes locekļu rīcība ir saistoša sabiedrībai arī gadījumos, kuri neatbilst sabiedrības komercdarbības jomām, ja vien ir ievērots normatīvajos aktos noteiktais pilnvarojums un prasības."
(2) Valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai.
(3) Valdes un padomes loceklis neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
(4) Valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces likumīga lēmuma ietvaros. Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā.
181.pants. Gada pārskata iesniegšana komercreģistra iestādei
(1) Valde gada pārskatu iesniedz komercreģistra iestādei.
(2) Gada pārskatam pievieno:
1) revidenta atzinumu par gada pārskatu, bet, ja sabiedrībai ir pieaicināts revidents šā likuma 176.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, pievienojams arī šā revidenta atzinums;
2) dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu.
(3) Vienlaikus ar gada pārskatu iesniedzams paziņojums par sabiedrības pamatkapitāla stāvokli, norādot parakstīto pamatkapitālu un apmaksāto pamatkapitālu gada pārskata apstiprināšanas dienā.	11. Papildināt 181.panta trešo daļu aiz vārda "norādot" ar vārdiem "akciju skaitu, kā arī".
Izslēgts
187.pants. Daļu uzskaite
(1) Daļu uzskaitei sabiedrība ved dalībnieku reģistru.
(2) Sabiedrības dalībnieku reģistrā ieraksta šādas ziņas:
1) fiziskajām personām – dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
2) daļas nominālvērtību;
3) katram dalībniekam piederošo daļu skaitu;
4) datumu, kad dalībnieks veicis daļu apmaksu pilnā apmērā, vai, ja notikusi pamatkapitāla palielināšana, – arī daļu apmaksas termiņu.
(3) Sākotnējie ieraksti sabiedrības dalībnieku reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.
(4) Turpmākie ieraksti sabiedrības dalībnieku reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad valde saņēmusi informāciju par notikušajām izmaiņām šā panta otrajā daļā minētajās ziņās.
(5) Ierakstu sabiedrības dalībnieku reģistrā ar savu parakstu apliecina valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes loceklis.
(6) Par izmaiņām sabiedrības dalībnieku reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru. Ja daļas tiek atsavinātas, dalībnieku reģistra eksemplāru paraksta arī daļu atsavinātājs un daļu ieguvējs vai arī tam pievieno citus pierādījumus, kas apliecina daļu pāreju.	12. Izteikt 187.panta sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Par izmaiņām sabiedrības dalībnieku reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru. Ja daļas tiek atsavinātas, dalībnieku reģistra eksemplāru paraksta arī daļu atsavinātājs un daļu ieguvējs vai arī tam pievieno citus pierādījumus, kas apliecina daļu pāreju."
(7) Ar sabiedrības dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties dalībnieki, valdes un padomes locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskas iestādes.
(8) Dalībniekam ir tiesības saņemt valdes priekšsēdētāja vai valdes pilnvarota valdes locekļa apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par sev piederošām daļām sabiedrībā.
202.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu (1) Pēc jauno ziņu ierakstīšanas dalībnieku reģistrā valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu.
(2) Pieteikumam pievieno:
1) dalībnieku sapulces protokola izrakstu vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā – balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu;
2) pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;
3) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā;
4) dalībnieku vai trešo personu pieteikumus daļu iegūšanai;
4^1) precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru;	13. Papildināt 202.panta otro daļu ar 4.^1 punktu šādā redakcijā: "4^1) precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru;".
5) ja pamatkapitāls tiek palielināts ar jau izdarītu naudas ieguldījumu, — bankas izziņu vai citu dokumentu par daļas apmaksu, izņemot gadījumus, kad pamatkapitālu palielina šā likuma 197.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā;
6) mantiskā ieguldījuma izdarīšanas gadījumā — dokumentus, kas apliecina ieguldījuma vērtību. Ja mantiskais ieguldījums ir nodots sabiedrībai, — dokumentus, kas apliecina tā nodošanu sabiedrībai.
7) apliecinājumu, ka nav radušies būtiski apstākļi, kas ietekmē šā likuma 154.panta 2.^1 daļā minētā mantiskā ieguldījuma vērtību;
8) to dalībnieku sarakstu (ar viņu parakstiem), kuri balsojuši pret pamatkapitāla palielināšanu, kas notikusi šā likuma 197.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā.
(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar dienu, kad  komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.
214.pants. Paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu (1) Paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz sabiedrības dalībnieku reģistrā norādītajām adresēm. Statūtos var noteikt citu paziņošanas kārtību.
(2) Paziņojumā norāda:
1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;
2) sapulces norises vietu un laiku;
3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce);
4) institūciju, kura sasauc sapulci;
5) statūtu noteikumus par dalībnieku pārstāvju piedalīšanos sapulcē (ja statūti šādus noteikumus paredz);
6) darba kārtību;
7) vietu un laiku, kur un kad dalībnieki var iepazīties ar lēmumu projektiem sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos, kā arī ar citiem sapulcē izskatāmajiem jautājumiem.
(3) Ja dalībnieku sapulces darba kārtībā ir jautājums par grozījumu izdarīšanu statūtos, tad dalībniekiem nosūtāmajam paziņojumam pievieno lēmuma projektu par statūtu grozījumiem, īpaši norādot:
1) statūtu noteikumus, kurus paredzēts grozīt, papildināt vai atcelt;
2) statūtu jauno noteikumu redakciju, ja statūti tiek papildināti ar jauniem noteikumiem.
(4) Dalībniekiem ir tiesības saņemt lēmuma projektu bez maksas vismaz 14 dienas pirms sapulces.
		2	Deputāte S.Bendrāte Papildināt 214.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: „(5) Dalībnieku sapulces norises vietai ir jāatrodas tās pilsētas vai novada teritorijā, kurā atrodas sabiedrības vadība (139.p.)”	Neatbalstīts
240.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums
(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas, izņemot gadījumus, kad:
1) sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju un tās dzēšot;
2) sabiedrība iegūst savas akcijas, lai pasargātu sevi no būtiskiem tiešiem zaudējumiem;
3) sabiedrība iegūst savas personāla akcijas;
4) sabiedrība savas akcijas iegūst reorganizācijas rezultātā, izmaksājot atlīdzību likumā noteiktajos gadījumos;
5) sabiedrība savas akcijas iegūst, iegūstot citu uzņēmumu vai tā daļu;
6) sabiedrība savas akcijas iegūst bezatlīdzības darījuma rezultātā;
7) sabiedrība savas akcijas iegūst mantošanas ceļā;
8) sabiedrība savas akcijas iegūst, piedzenot savus prasījumus no trešajām personām;
9) sabiedrībai pāriet tā akcionāra akcijas, kurš nav šīs akcijas apmaksājis noteiktā termiņā;
10) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu).
(1^1) Savu akciju kā nodrošinājuma pieņemšanai tiek piemēroti šā likuma noteikumi par savu akciju iegūšanas aizliegumu.
(2) Šā panta pirmās daļas 2., 6. un 8.punktā minētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt tikai pilnībā apmaksātas akcijas.
(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt savas akcijas, pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar nosacījumu, ka iegūto un sabiedrībai jau piederošo akciju nominālvērtību kopsumma nepārsniedz vienu desmitdaļu no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla. Sabiedrība minētās akcijas drīkst iegūt tikai tad, ja sabiedrības pašu kapitāls pārsniedz pamatkapitāla apmēru un šo akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības pašu kapitāls nekļūst mazāks par minēto apmēru. Akcionāru sapulces lēmumā norāda maksimālo iegūstamo akciju skaitu, kā arī termiņu, kurā šīs akcijas iegūstamas un kurš nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus. Ja akcijas tiek iegūtas par atlīdzību, lēmumā norāda arī atlīdzības minimālo un maksimālo apmēru.
(4) Personai piederošās sabiedrības akcijas, ja šī persona tās ieguvusi savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā, kā arī sabiedrības akcijas, kuras pieder šīs sabiedrības atkarīgajai sabiedrībai, uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai, ja likumā nav noteikts citādi.
	14. Papildināt 240.pantu ar 4.^1 daļu šādā redakcijā: "(4^1) Sabiedrības akciju pieņemšana par garantiju (galvojumu) no pašas sabiedrības vai personas, kas darbojas savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā, ir uzskatāma par pirkumu."
(5) Ja sabiedrība iegūst savas akcijas, pārkāpjot šā panta noteikumus, vainīgie valdes locekļi atbild solidāri par prettiesīgi iegūto akciju apmaksu.
(6) Savu akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības pašu kapitāla vērtība nedrīkst kļūt mazāka par sabiedrības pamatkapitāla apmēru.
(7) Sabiedrībai piederošā sava akcija nedod nekādas no šīs akcijas izrietošās tiesības, un šīs tiesības netiek ņemtas vērā akcionāru sapulces kvoruma noteikšanā un peļņas sadalē.
(8) Savu akciju iegūšanu sabiedrība atspoguļo gada pārskatā, norādot šādas ziņas par attiecīgajā pārskata gadā iegūtajām akcijām:
1) iegūšanas iemeslu;
2) iegūto akciju skaitu, nominālvērtību summu un akciju pārstāvēto pamatkapitāla daļu;
3) ja akcijas iegūtas par samaksu – samaksas veidu un apmēru.
(9) Gada pārskatā papildus šā panta astotajā daļā minētajām ziņām norāda arī kopējo sabiedrībai piederošo savu akciju skaitu un to pārstāvēto pamatkapitāla daļu.
268.pants. Akcionāru sapulces kompetence
(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:
1) sabiedrības gada pārskatu;
2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;
3) padomes locekļu, revidentu, sabiedrības kontrolieru un likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu;
4) prasības celšanu pret valdes un padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem;
5) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu);
6) sabiedrības statūtu grozīšanu;
7) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;
8) sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;
9) atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem un revidentam;	15.  268.pantā: izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā: "9) atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem, tajā skaitā par atlīdzības noteikšanu akcijās;";
10) sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu vai par sabiedrības reorganizāciju.
11) valdes un padomes locekļiem paredzētās atlīdzības noteikšanas vispārējiem principiem, veidiem un kritērijiem.	papildināt pirmo daļu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā: "11) atlīdzības noteikšanu revidentam; 12) valdes un padomes locekļiem paredzētās atlīdzības noteikšanas vispārējiem principiem, veidiem un kritērijiem."
(2) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus citos jautājumos tikai tad, ja tas paredzēts likumā.
273.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība (1) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces.
(2) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms:
1) ja sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, – publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā;
2) ja sabiedrībai ir arī vārda akcijas vai tikai vārda akcijas, – nosūtot akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem rakstveida paziņojumus.
(3) Paziņojumā norāda:
1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;
2) sapulces norises vietu un laiku;
3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce);
4) institūciju, kura sasauc sapulci;
5) darbības, kas akcionāriem jāveic līdz sapulcei, lai viņi varētu piedalīties un balsot;
6) statūtu noteikumus par akcionāru pārstāvju piedalīšanos sapulcē (ja statūti šādus nosacījumus paredz);
7) darba kārtību;
8) vietu un laiku, kur un kad akcionāri var iepazīties ar lēmumu projektiem sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos, kā arī ar citiem sapulcē izskatāmajiem jautājumiem.
(4) Ja akcionāru sapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, paziņojumam, kuru nosūta akcionāriem, pievieno lēmuma projektu par grozījumiem sabiedrības statūtos, norādot, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju.
(5) Akcionāriem ir tiesības saņemt lēmumu projektus bez maksas vismaz 14 dienas pirms sapulces.
(6) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu).
		3	Deputāte S.Bendrāte Papildināt 273.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Akcionāru sapulces norises vietai ir jāatrodas tās pilsētas vai novada teritorijā, kurā atrodas sabiedrības vadība (139.p.).”	Neatbalstīts
319.pants. Likvidatoram izvirzāmās prasības
(1) Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona.
(2) Likvidatoram jābūt personai ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.	16. Izslēgt 319.panta otro daļu.
338.pants. Reorganizācijas līgums
(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu (turpmāk – līgums). Līgums slēdzams rakstveidā.
(2) Līgumā norāda:
1) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;
2) sabiedrību kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu un piemaksu (ja tādas paredzētas) lielumu;
3) kapitāla daļu (akciju) sadalījumu starp iegūstošās sabiedrības dalībniekiem;
4) iegūstošās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) nodošanas noteikumus pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem;
5) laiku, no kura nodotās kapitāla daļas (akcijas) dod tiesības saņemt dividendes vai peļņas daļu iegūstošajā sabiedrībā, un šo laiku ietekmējošos noteikumus (ja tādi paredzēti);
6) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības katras akciju kategorijas akciju turētājiem, un obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas;
6^1) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības pārraudzības institūciju un izpildinstitūciju locekļiem, kā arī sabiedrības kontrolierim;	17.  338.pantā: papildināt otro daļu ar 6.^1punktu šādā redakcijā: "6^1) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības pārraudzības institūciju un izpildinstitūciju locekļiem, kā arī ekspertiem;";
7) dienu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darījumi iegūstošās sabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās sabiedrības darījumiem;
8) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darbiniekiem;
9) reorganizācijas procesā veicamās darbības un to veikšanas termiņus.
(3) Ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai, līgumā nenorāda šā panta otrās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētās ziņas.
(4) Ja līgums paredz atliekošus nosacījumus un tie neiestājas triju gadu laikā no līguma noslēgšanas dienas, katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība drīkst vienpusēji atkāpties no līguma, paziņojot par to pārējām līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgums neparedz īsāku paziņošanas termiņu.
(5) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādē paziņojumu par reorganizāciju, pievienojot līguma projektu. Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina līguma projekta un tā grozījumu reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā līguma projekts atrodas.	aizstāt piektajā daļā vārdus "komercreģistra iestādes" ar vārdiem "komercreģistra iestādē".
339.pants. Reorganizācijas prospekts
(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība rakstveidā sagatavo reorganizācijas prospektu (turpmāk – prospekts), kurā norāda un izskaidro:
1) līguma projekta noteikumus;
2) reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus;
3) kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu un piemaksu (ja tādas paredzētas) lielumu;
4) metodes, kuras izmantotas kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, kā arī problēmas, kuras rodas, izmantojot šīs metodes.
(2) Sabiedrības var sagatavot kopēju prospektu. Šādā gadījumā katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība prospektā norāda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas.	18. Izteikt 339.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Sabiedrības var sagatavot kopēju prospektu, norādot reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus atsevišķi par katru sabiedrību."
350.pants. Komercreģistra ieraksta par reorganizāciju tiesiskā nozīme (1) Reorganizācija uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad komercreģistrā izdarīti ieraksti par visām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām, ieskaitot jaundibinātās sabiedrības.
(2) Ar reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi:
1) pievienojamās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošās sabiedrības īpašumā;
2) sadalāmās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošo sabiedrību īpašumā atbilstoši līgumam.
(3) Līdz ar sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra šī sabiedrība uzskatāma par likvidētu.
(4) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, un viņu kapitāla daļas (akcijas) tiek apmainītas pret iegūstošās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) proporcionāli viņiem piederošajām kapitāla daļām (akcijām). Šis noteikums nav piemērojams, ja par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst nodalīšanas ceļā sadalāmā sabiedrība.
	19. Papildināt 350.pantu ar 4.^1 daļu šādā redakcijā: "(4^1) Pēc reorganizācijas spēkā stāšanās to vērtspapīru īpašniekiem, kas nav akcijas un kas dod īpašas tiesības īpašniekiem iegūstošajās sabiedrībās, kurās šos vērtspapīrus saskaņā ar reorganizācijas līguma projektu var izmantot, ir tiesības, kas ir līdzvērtīgas tiesībām, kādas tiem ir bijušas sadalītajā sabiedrībā, ja vien šo tiesību maiņa nav apstiprināta minēto vērtspapīru īpašnieku kopsapulcē vai to ir paredzējuši paši vērtspapīru īpašnieki, vai arī ja vien īpašniekiem nav tiesību uz to vērtspapīru atpirkšanu."
(5) Trešo personu tiesības uz pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) saglabājas attiecībā uz iegūstošās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām).
(6) Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas), kas piederējušas iegūstošajai sabiedrībai vai pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai, vai personai, kura darbojas savā vārdā, bet attiecīgi pievienojamās, sadalāmās vai iegūstošās sabiedrības labā, netiek apmainītas un ir dzēšamas, izņemot gadījumus, kad sadalāmā sabiedrība nodalīšanas rezultātā kļūst par iegūstošās sabiedrības vienīgo dalībnieku.
(7) Reorganizāciju pēc tās stāšanās spēkā nevar apstrīdēt.
356.pants. Reorganizācijas līgumā neatrunātās mantas sadalīšana (1) Sašķelšanas gadījumā manta, kuras sadalījums nav noteikts reorganizācijas līgumā, tiek sadalīta starp iegūstošajām sabiedrībām proporcionāli mantas daļai, ko tās ieguvušas no sadalāmās sabiedrības saskaņā ar reorganizācijas līgumu.	20. Izteikt 356.pantu šādā redakcijā: "356.pants. Mantas sadalīšana, ja tā nav atrunāta reorganizācijas līgumā Sašķelšanās gadījumā mantas sastāvā esošie aktīvi, kuru sadalījums nav noteikts reorganizācijas līgumā, tiek sadalīti starp iegūstošajām sabiedrībām proporcionāli to daļai, ko tās ieguvušas no sadalāmās sabiedrības saskaņā ar reorganizācijas līgumu. Par mantas sastāvā ietilpstošajām saistībām, kuru sadalījums nav noteikts reorganizācijas līgumā, iegūstošās sabiedrības atbild solidāri."
(2) Par sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru sadalījums nav noteikts reorganizācijas līgumā, iegūstošās sabiedrības atbild solidāri.
	21. Papildināt likumu ar "D" daļu šādā redakcijā:				1. Papildināt likumu ar “D” daļu šādā redakcijā:
	"D daļa	4	Juridiskais birojs Pārskatīt visu pantu numerāciju D daļā, sākot ar „388”.	Atbalstīts	“D daļa
	Komercdarījumi				Komercdarījumi
	XIX sadaļa	5	Juridiskais birojs Aizstāt skaitli un vārdu „XIX sadaļa” ar skaitli un vārdu „XX sadaļa”.	Atbalstīts	XX sadaļa
	Komercdarījumu vispārīgie noteikumi				Komercdarījumu vispārīgie noteikumi
	380.pants. Komercdarījumu jēdziens				388.pants. Komercdarījumu jēdziens
	Komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar viņa komercdarbību.	6	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 380.pantā vārdu „viņa”.	Atbalstīts	Komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.
	381.pants. Vienpusējs komercdarījums Ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.	7	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 381.panta nosaukumu šādā redakcijā: „389.pants. Komercdarījums, kurā viena puse ir komersants.”.	Atbalstīts	389.pants. Komercdarījums, kurā viena puse ir komersants
	382.pants. Komercdarījuma pieņēmums				390.pants. Komercdarījuma pieņēmums
	(1) Individuāla komersanta darījums šaubu gadījumā ir uzskatāms par komercdarījumu.	8	Atbildīgā komisija Papildināt likumprojekta 382.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Par darījuma attiecināšanu uz komercdarbību šā panta izpratnē uzskatāma iegrāmatošana grāmatvedībā, priekšnodokļa atskaitīšana, darījuma rezultātā iegūto labumu izmantošana komercdarbībā u.tml.”.	Atbalstīts	(1) Individuāla komersanta darījums šaubu gadījumā uzskatāms par komercdarījumu. Par darījuma attiecināšanu uz komercdarbību šā panta izpratnē uzskatāma iegrāmatošana grāmatvedībā, priekšnodokļa atskaitīšana, darījuma rezultātā iegūto labumu izmantošana komercdarbībā u.tml.
	(2) Individuāla komersanta parakstīts parāda akts uzskatāms par parakstītu saistībā ar viņa veikto komercdarbību, ciktāl no šī akta neizriet pretējais.				(2) Individuāla komersanta parakstīts parāda akts uzskatāms par parakstītu saistībā ar viņa veikto komercdarbību, ciktāl no šā akta neizriet pretējais.
	383.pants. Komerciālās paražas				391.pants. Komerciālās paražas
	Iztulkojot komersanta gribas izteikumu, kā arī rīcības nozīmi un sekas, komersantu savstarpējās tiesiskajās attiecībās ņem vērā komerctiesiskajā apgrozībā attiecīgajā nozarē pastāvošās paražas.				Iztulkojot komersanta gribas izteikumu, kā arī rīcības nozīmi un sekas, komersantu savstarpējās tiesiskajās attiecībās ņem vērā komerctiesiskajā apgrozībā attiecīgajā nozarē pastāvošās paražas.
	384.pants. Komersanta klusēšana (1) Ja komersants, kurš slēdz darījumus citu personu labā vai sagatavo to noslēgšanu (piemēram, komercaģents, mākleris, komisionārs, ekspeditors), saņem priekšlikumu par šāda darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu no personas, ar kuru viņam ir komercdarījumu attiecības, komersanta pienākums ir iespējami īsā laikā atbildēt uz šo priekšlikumu. Ja komersants nesniedz atbildi, uzskata, ka viņš piekrīt minētajam priekšlikumam.	9	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 384.panta pirmās daļas pēdējo teikumu.	Atbalstīts Redakc. precizēts daļas teksts	392.pants. Komersanta klusēšana (1) Ja komersantam (piemēram, komercaģentam, māklerim, komisionāram, ekspeditoram), kurš slēdz darījumus citu personu labā vai sagatavo to noslēgšanu, priekšlikumu par šāda darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu izsaka persona, ar kuru viņam ir komercdarījumu attiecības, komersanta pienākums ir iespējami īsā laikā atbildēt uz šo priekšlikumu.
	(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētās sekas iestājas arī tad, ja komersants saņem priekšlikumu par darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu no personas, kurai viņš ir piedāvājis nodarboties ar šādu darījumu slēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu minētās personas labā.	10	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 384.panta otro daļu, attiecīgi mainot turpmākās daļas numerāciju.	Atbalstīts
	(3) Arī tad, ja komersants noraida priekšlikumu par darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu, viņam ir pienākums uz priekšlikuma izteicēja rēķina nodrošināt tādas preces pagaidu uzglabāšanu, kas nosūtīta līdz ar priekšlikumu, ciktāl tas nav saistīts ar nesamērīgiem izdevumiem un ciktāl komersantam ir nodrošināta preces uzglabāšanas izdevumu segšana.				(2) Arī tad, ja komersants noraida priekšlikumu par darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu, viņam ir pienākums uz priekšlikuma izteicēja rēķina nodrošināt tādas preces pagaidu uzglabāšanu, kura nosūtīta līdz ar priekšlikumu, ciktāl tas nav saistīts ar nesamērīgiem izdevumiem un ciktāl komersantam ir nodrošināta preces uzglabāšanas izdevumu segšana.
	385.pants. Komersanta rūpības pienākums (1) Komercdarījumu attiecībās komersanta pienākums ir rīkoties ar īpašu (krietna un kārtīga komersanta) rūpību.			Redakc. precizēts	393.pants. Komersanta rūpības pienākums (1) Komercdarījumu attiecībās komersanta pienākums ir rīkoties ar krietna un kārtīga komersanta rūpību.
	(2) Šā panta pirmā daļa neierobežo likuma noteikumus, kuros noteikta parādnieka atbildība par ļaunu nolūku un rupju neuzmanību vai tādas rūpības trūkumu, kādu viņš mēdz ievērot savās paša lietās.				(2) Šā panta pirmā daļa neierobežo likuma noteikumus, kuros reglamentēta parādnieka atbildība par ļaunu nolūku un rupju neuzmanību vai tādas rūpības trūkumu, kādu viņš mēdz ievērot savās paša lietās.
	386.pants. Solidārā atbildība Ja vairāki komersanti kopīgi uzņemas izpildīt dalāmu saistību, šaubu gadījumā viņi par šo saistību atbild solidāri.				394.pants. Solidārā atbildība Ja vairāki komersanti kopīgi uzņemas izpildīt dalāmu saistību, šaubu gadījumā viņi par šo saistību atbild solidāri.
	387.pants. Galvojums
	Komersants, kurš ar komercdarījumu uzņēmies galvot par trešās personas parādu, atbild kreditoram kā pats parādnieks un nav tiesīgs prasīt, lai kreditors ar prasījumu vispirms vēršas pie galvenā parādnieka.	11	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 387.pantu.	Atbalstīts
	388.pants. Atlīdzība un procentu aprēķināšana				395.pants. Atlīdzība un procentu aprēķināšana
	(1) Komersants, kurš citas personas labā slēdz darījumus vai sagatavo to noslēgšanu, vai sniedz pakalpojumus, ir tiesīgs prasīt atlīdzību arī tad, ja tā nav nolīgta. Atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši attiecīgajā apvidū parasti maksājamās atlīdzības likmēm.				(1) Komersants, kurš citas personas labā slēdz darījumus vai sagatavo to noslēgšanu, vai sniedz pakalpojumus, ir tiesīgs prasīt atlīdzību arī tad, ja tā nav nolīgta. Atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši attiecīgajā apvidū parasti maksājamās atlīdzības likmēm.
	(2) Par aizdevumiem, priekšapmaksām, izdevumiem un citiem maksājumiem šā panta pirmajā daļā minētais komersants ir tiesīgs aprēķināt likumiskos procentus no attiecīgā maksājuma izdarīšanas dienas.			Redakc. precizēts	(2) Par aizdevumiem, priekšapmaksām, izdevumiem un citiem maksājumiem šā panta pirmajā daļā minētais komersants ir tiesīgs aprēķināt likumiskos procentus, skaitot no attiecīgā maksājuma izdarīšanas dienas.
	389.pants. Cesijas spēkā esamība (1) Ja kreditors un parādnieks vienojušies, ka naudas prasījums, kas izriet no viņu noslēgtā abpusējā komercdarījuma, nav cedējams, šī prasījuma cesija par labu trešajai personai tomēr ir spēkā.	12	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 389.pantu.	Atbalstīts
	(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā.
	390.pants. Izpildījuma laiks				396.pants. Izpildījuma laiks
	Komercdarījumos saistības izpildījumu var prasīt un dot vienīgi komersanta parastajā darba laikā, ja vien no lietas apstākļiem neizriet citādi.			Redakc. precizēts	Komercdarījumos saistības izpildījumu var prasīt un saistības var izpildīt vienīgi komersanta parastajā darba laikā, ja vien no lietas apstākļiem neizriet citādi.
	391.pants. Vidēja labuma prece				397.pants. Vidēja labuma prece
	Ja komersanta saistības priekšmets ir prece, ko raksturo šķira un daudzums, saistības izpildei dodamas vidēja labuma preces, ja vien darījuma dalībnieki nav vienojušies citādi. Ar vidēja labuma preci saprot preci, kas par tādu atzīta saistības izpildījuma vietas komerctiesiskajā apgrozībā.				Ja komersanta saistības priekšmets ir prece, ko raksturo šķira un daudzums, saistības izpildei dodamas vidēja labuma preces, ja vien darījuma dalībnieki nav vienojušies citādi. Ar vidēja labuma preci saprot preci, kas par tādu atzīta saistības izpildījuma vietas komerctiesiskajā apgrozībā.
	392.pants. Mērvienības un valūta Šaubu gadījumā uzskata, ka komercdarījuma dalībnieki ir vienojušies par tādām garuma, laukuma, tilpuma, masas un citām mērvienībām, kā arī valūtu, kāda pastāv attiecīgās saistības izpildījuma vietā.			Redakc. precizēts	398.pants. Mērvienības un valūta Šaubu gadījumā uzskata, ka komercdarījuma dalībnieki ir vienojušies par tādām garuma, laukuma, tilpuma, masas un citām mērvienībām, kā arī par valūtu, kāda pastāv attiecīgās saistības izpildījuma vietā.
	393.pants. Aizturējuma tiesības				399.pants. Aizturējuma tiesības
	(1) Komersants ir tiesīgs aizturēt viņa valdījumā esošas otram komersantam piederošās kustamās lietas un vērtspapīrus, kuri atbilstoši otra komersanta gribai uz komercdarījumu pamata ir nonākuši aizturētāja valdījumā, un neizdot šos priekšmetus tik ilgi, kamēr nav apmierināts tāds aizturētāja naudas prasījums pret otru komersantu, kas izriet no viņu noslēgtā abpusējā komercdarījuma. Lai panāktu šāda prasījuma apmierināšanu, komersants var aizturēt arī tādus priekšmetus, kurus viņš ieguvis īpašumā no otra komersanta vai no trešās personas, taču par labu otram komersantam, un kurus aizturētājam ir pienākums nodot otra komersanta īpašumā.			Redakc. precizēts panta teksts	(1) Komersants ir tiesīgs aizturēt viņa valdījumā esošas otram komersantam piederošās kustamas lietas un vērtspapīrus, kuri atbilstoši otra komersanta gribai uz komercdarījumu pamata ir nonākuši aizturētāja valdījumā, un neizdot šīs lietas un vērtspapīrus tik ilgi, kamēr nav apmierināts tāds aizturētāja naudas prasījums pret otru komersantu, kurš izriet no viņu noslēgtā abpusējā komercdarījuma. Lai panāktu šāda prasījuma apmierināšanu, komersants var aizturēt arī tādus priekšmetus, kurus viņš ieguvis īpašumā no otra komersanta vai no trešās personas, taču par labu otram komersantam, un kurus aizturētājam ir pienākums nodot otra komersanta īpašumā.
	(2) Aizturējuma tiesības var izlietot tikai tad, ja otra komersanta saistība ir jau izpildāma un nav aprobežota nedz ar nosacījumu, nedz ar termiņu.				(2) Aizturējuma tiesības var izmantot tikai tad, ja otra komersanta saistība ir jau izpildāma un nav aprobežota nedz ar nosacījumu, nedz ar termiņu.
	(3) Aizturējuma tiesības nav spēkā pret trešo personu, kura uz aizturēto priekšmetu ieguvusi komercķīlas tiesību. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami Komercķīlas likuma 40.panta noteikumi. Tāpat aizturējuma tiesības nav spēkā pret trešo personu, kura pirms aiztur ējuma tiesību izlietošanas tiesīgā kārtā ieguvusi kādu citu lietu tiesību uz aizturēto priekšmetu.				(3) Aizturējuma tiesības nav spēkā pret trešo personu, kura uz aizturēto priekšmetu ieguvusi komercķīlas tiesības. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami Komercķīlas likuma 40.panta noteikumi. Tāpat aizturējuma tiesības nav spēkā pret trešo personu, kura pirms aizturējuma tiesību izmantošanas tiesīgā kārtā ieguvusi kādu citu lietu tiesību uz aizturēto priekšmetu.
	(4) Komersants nav tiesīgs aizturēt priekšmetus, ar ko viņam ir pienākums noteiktā veidā rīkoties, pamatojoties uz saistību, kuru komersants uzņēmies pret otru komersantu.				(4) Komersants nav tiesīgs aizturēt priekšmetus, ar ko viņam ir pienākums noteiktā veidā rīkoties, pamatojoties uz saistību, kuru komersants uzņēmies pret otru komersantu.
	(5) Otrs komersants var novērst aizturējuma tiesību izlietošanu, dodot aizturētājam pienācīgu nodrošinājumu. Par šādu nodrošinājumu nevar būt trešās personas galvojums, izņemot gadījumu, kad aizturētājs piekrīt saņemt šādu nodrošinājumu. Uz lietām, kas saņemtas kā nodrošinājums, aizturētājs iegūst ķīlas tiesību atbilstoši likuma noteikumiem par ķīlas tiesības nodibināšanu.				(5) Otrs komersants var novērst aizturējuma tiesību izmantošanu, dodot aizturētājam pienācīgu nodrošinājumu. Par šādu nodrošinājumu nevar būt trešās personas galvojums, izņemot gadījumu, kad aizturētājs piekrīt saņemt šādu nodrošinājumu. Uz lietām, kas saņemtas kā nodrošinājums, aizturētājs iegūst ķīlas tiesības atbilstoši likuma noteikumiem par ķīlas tiesību nodibināšanu.
	394.pants. Aizturētāja tiesības apmierināt prasījumu (1) Aizturētājs ir tiesīgs apmierināt savu prasījumu pret otru komersantu, pārdodot aizturētos priekšmetus izsolē ar tiesas starpniecību, ja vien viņi nav noteikti vienojušies, ka aizturētājam ir tiesības pārdot aizturētos priekšmetus par brīvu cenu. Aizturētāja prasījuma apmierināšanai attiecīgi piemērojami Civillikuma noteikumi par rokas ķīlas tiesību.			Redakc. precizēts panta teksts	400.pants. Aizturētāja tiesības apmierināt prasījumu (1) Aizturētājs ir tiesīgs apmierināt savu prasījumu pret otru komersantu, pārdodot aizturētos priekšmetus izsolē ar tiesas starpniecību, ja vien viņi nav noteikti vienojušies, ka aizturētājam ir tiesības pārdot aizturētos priekšmetus par brīvu cenu. Aizturētāja prasījuma apmierināšanai attiecīgi piemērojami Civillikuma noteikumi par rokasķīlas tiesībām.
	(2) Pret citām personām, kuras nav minētas šā likuma 393.panta trešajā daļā un kurām par labu aizturētie priekšmeti tikuši apķīlāti pēc aizturējuma tiesību izlietošanas, aizturētājam ir pirmtiesība apmierināt savu prasījumu no aizturēto priekšmetu pārdošanas.				(2) Pret citām personām, kuras nav minētas šā likuma 399.panta trešajā daļā un kurām par labu aizturētie priekšmeti tikuši apķīlāti pēc aizturējuma tiesību izmantošanas, aizturētājam ir pirmtiesības apmierināt savu prasījumu, pārdodot aizturētos priekšmetus.
	395.pants. Kustamu lietu labticīga iegūšana īpašumā (1) Arī tad, ja komersants uz komercdarījuma pamata atsavina viņam nepiederošu lietu par labu citai personai, ieguvējs iegūst īpašuma tiesību uz šo lietu, izņemot gadījumu, ja viņš nodošanas brīdī nav bijis labticīgs. Ieguvējs nav labticīgs, ja viņam ir zināms, ka lieta nepieder atsavinātājam vai atsavinātājs nav tiesīgs rīkoties ar šo lietu, vai arī ieguvējam tas nav zināms rupjas neuzmanības dēļ.				401.pants. Kustamu lietu labticīga iegūšana īpašumā (1) Arī tad, ja komersants uz komercdarījuma pamata atsavina viņam nepiederošu lietu par labu citai personai, ieguvējs iegūst īpašuma tiesības uz šo lietu, izņemot gadījumu, ja viņš nodošanas brīdī nav bijis labticīgs. Ieguvējs nav labticīgs, ja viņam ir zināms, ka lieta nepieder atsavinātājam vai atsavinātājs nav tiesīgs rīkoties ar šo lietu, vai arī ieguvējam tas nav zināms rupjas neuzmanības dēļ.
	(2) Ja atsavinātā lieta ir apgrūtināta ar trešo personu tiesībām, šīs tiesības izbeidzas līdz ar īpašuma tiesības pāreju labticīgam ieguvējam, izņemot gadījumu, ja viņš nodošanas brīdī ir zinājis par minētajām tiesībām vai arī nav zinājis rupjas neuzmanības dēļ.				(2) Ja atsavinātā lieta ir apgrūtināta ar trešo personu tiesībām, šīs tiesības izbeidzas līdz ar īpašuma tiesību pāreju labticīgam ieguvējam, izņemot gadījumu, ja viņš nodošanas brīdī ir zinājis par minētajām tiesībām vai arī nav zinājis rupjas neuzmanības dēļ.
	(3) Šā panta noteikumi neattiecas uz noziedzīgā ceļā iegūtām lietām, nozaudētām lietām vai tādām lietām, uz kurām pretēji īpašnieka gribai lietas valdījums izbeidzies, izņemot naudu, uzrādītāja vērtspapīrus, kā arī lietas, kuras pārdotas izsolē ar tiesas starpniecību.			Redakc. precizēts	(3) Šā panta noteikumi neattiecas uz noziedzīgā ceļā iegūtām, nozaudētām vai tādām lietām, uz kurām pretēji īpašnieka gribai lietas valdījums izbeidzies, izņemot naudu, uzrādītāja vērtspapīrus, kā arī lietas, kuras pārdotas izsolē ar tiesas starpniecību.
	396.pants. Likumiskā rokas ķīlas tiesība (1) Komersanta likumiskajai rokas ķīlas tiesībai attiecīgi piemēro Civillikuma noteikumus par rokas ķīlas tiesību, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.			Redakc. precizēts	402.pants. Likumiskās rokasķīlas tiesības (1) Komersanta likumiskajām rokasķīlas tiesībām attiecīgi piemēro Civillikuma noteikumus par rokasķīlas tiesībām, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.
	(2) Ķīlas ņēmējs, kura prasījumu parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, ir tiesīgs, vismaz mēnesi iepriekš par to paziņojot parādniekam, uz parādnieka rēķina pārdot likumiskās rokas ķīlas tiesības priekšmetu labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, ievērojot Civillikuma 2073.panta un turpmāko pantu noteikumus.			Redakc. precizēts	(2) Ķīlas ņēmējs, kura prasījumu parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, ir tiesīgs, vismaz mēnesi iepriekš par to paziņojot parādniekam, uz parādnieka rēķina pārdot likumisko rokasķīlas tiesību priekšmetu labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, ievērojot Civillikuma 2073.panta un turpmāko pantu noteikumus.
	(3) Likumiskās rokas ķīlas tiesības priekšmeta izsoli zvērināts tiesu izpildītājs izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā ne vēlāk kā mēnesi pirms izsoles dienas. Sludinājumā norāda šādas ziņas:			Redakc. precizēts	(3) Likumisko rokasķīlas tiesību priekšmeta izsoli zvērināts tiesu izpildītājs izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā laikrakstā ne vēlāk kā mēnesi pirms izsoles dienas. Sludinājumā norāda šādas ziņas:
	1) ķīlas ņēmēja un parādnieka nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, bet fiziskai personai – vārdu un uzvārdu;				1) ķīlas ņēmēja un parādnieka nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, bet fiziskajai personai — vārdu un uzvārdu;
	2) pārdodamā ķīlas tiesības priekšmeta īsu aprakstu un atrašanās vietu;				2) pārdodamā ķīlas tiesību priekšmeta īsu aprakstu un atrašanās vietu;
	3) vietu, kur var iepazīties ar izsoles noteikumiem un izsoles sākumcenu;				3) vietu, kur var iepazīties ar izsoles noteikumiem un izsoles sākumcenu;
	4) pārdošanas laiku un vietu;				4) pārdošanas laiku un vietu;
	5) citus izsoles noteikumus, kurus zvērināts tiesu izpildītājs uzskata par nepieciešamiem.				5) citus izsoles noteikumus, kurus zvērināts tiesu izpildītājs uzskata par nepieciešamiem.
	(4) Likumiskās rokas ķīlas tiesības priekšmetu pārdod par visaugstāko cenu, kāda ir iespējama pārdošanas laikā un nenovilcina pārdošanu.			Redakc. precizēts	(4) Likumisko rokasķīlas tiesību priekšmetu pārdod par visaugstāko cenu, kāda ir iespējama pārdošanas laikā un nenovilcina pārdošanu.
	(5) Ķīlas ņēmējs atbild parādniekam par likumiskās rokas ķīlas tiesības priekšmeta pārdošanu kā pilnvarnieks, un viņa pienākums ir atlīdzināt parādniekam visus zaudējumus, kurus ķīlas ņēmējs varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.			Redakc. precizēts	(5) Ķīlas ņēmējs atbild parādniekam par likumisko rokasķīlas tiesību priekšmeta pārdošanu kā pilnvarnieks, un viņa pienākums ir atlīdzināt parādniekam visus zaudējumus, kurus ķīlas ņēmējs varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.
	397.pants. Konosaments, kravas pavadzīme un noliktavas zīme kā ordera vērtspapīri (1) Konosamentu, kravas pavadzīmi un noliktavas zīmi var nodot tālāk ar indosamentu, ja tas attiecīgajā dokumentā ir tieši norādīts (turpmāk šīs sadaļas ietvaros – ordera vērtspapīrs).				403.pants. Konosaments, kravas pavadzīme un noliktavas zīme kā ordera vērtspapīri (1) Konosamentu, kravas pavadzīmi un noliktavas zīmi var nodot tālāk ar indosamentu, ja tas attiecīgajā dokumentā ir tieši norādīts (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — ordera vērtspapīrs).
	(2) Indosaments pārnes indosatāram visas no indosētā ordera vērtspapīra izrietošās tiesības.				(2) Indosaments pārnes indosatāram visas no indosētā ordera vērtspapīra izrietošās tiesības.
	(3) Parādnieks var celt pret ordera vērtspapīra leģitimēto turētāju vienīgi tās ierunas, kuras attiecas uz ordera vērtspapīrā ietvertā parādnieka gribas izteikuma spēkā esamību un izriet no ordera vērtspapīra satura vai arī kuras parādniekam ir pret pašu ordera vērtspapīra leģitimēto turētāju.				(3) Parādnieks var celt pret ordera vērtspapīra leģitimēto turētāju vienīgi tās ierunas, kuras attiecas uz ordera vērtspapīrā ietvertā parādnieka gribas izteikuma spēkā esamību un izriet no ordera vērtspapīra satura vai arī kuras parādniekam ir pret pašu ordera vērtspapīra leģitimēto turētāju.
	(4) Parādniekam ir pienākums izpildīt savu saistību, vienīgi saņemot pretī ordera vērtspapīru ar ordera vērtspapīra leģitimētā turētāja kvitējumu par izpildi. Ja saistība izpildīta daļēji, par to izdarāma atbilstoša atzīme ordera vērtspapīrā, izsniedzot parādniekam kvīti par daļēju izpildi.			Redakc. precizēts	(4) Parādniekam ir pienākums izpildīt savu saistību, vienīgi saņemot pretī ordera vērtspapīru ar ordera vērtspapīra leģitimētā turētāja kvitējumu par izpildi. Ja saistība izpildīta daļēji, par to izdara atbilstošu atzīmi ordera vērtspapīrā un izsniedz parādniekam kvīti par daļēju izpildi.
	398.pants. Indosamenta forma un blanko indosaments				404.pants. Indosamenta forma un blanko indosaments
	(1) Indosamentu raksta uz ordera vērtspapīra vai tam pievienotās lapas. Indosamentu paraksta indosants.				(1) Indosamentu raksta uz ordera vērtspapīra vai tam pievienotās lapas. Indosamentu paraksta indosants.
	(2) Indosamentā var nenorādīt indosatāru, un indosaments var izpausties tikai indosanta parakstā (blanko indosaments). Pēdējā gadījumā indosaments, lai tas būtu spēkā, ir rakstāms ordera vērtspapīra otrā pusē vai uz pievienotās lapas.				(2) Indosamentā var nenorādīt indosatāru, un indosaments var izpausties tikai indosanta parakstā (blanko indosaments). Pēdējā gadījumā indosaments, lai tas būtu spēkā, ir rakstāms ordera vērtspapīra otrā pusē vai uz pievienotās lapas.
	(3) Ja taisīts blanko indosaments, ordera vērtspapīra turētājs var:				(3) Ja taisīts blanko indosaments, ordera vērtspapīra turētājs var:
	1) aizpildīt indosamentu uz sava vai citas personas vārda;				1) aizpildīt indosamentu uz sava vai citas personas vārda;
	2) indosēt ordera vērtspapīru tālāk ar blanko indosamentu vai uz kādas citas personas vārda;				2) indosēt ordera vērtspapīru tālāk ar blanko indosamentu vai uz kādas citas personas vārda;
	3) nodot ordera vērtspapīru tālāk, neaizpildot blanko indosamentu un netaisot jaunu indosamentu.				3) nodot ordera vērtspapīru tālāk, neaizpildot blanko indosamentu un netaisot jaunu indosamentu.
	399.pants. Ordera vērtspapīra turētāja leģitimācija				405.pants. Ordera vērtspapīra turētāja leģitimācija
	(1) Persona, kuras rokās nonācis ordera vērtspapīrs, atzīstama par tā leģitimēto turētāju, ciktāl viņa pierāda savas tiesības ar indosamentu nepārtrauktu rindu, turklāt arī tad, ja pēdējais ir blanko indosaments. Šajā ziņā izsvītrotie indosamenti uzskatāmi par neierakstītiem. Ja blanko indosamentam seko kāds cits indosaments, pieņem, ka šā pēdējā indosamenta parakstītājs ieguvis ordera vērtspapīru uz blanko indosamenta pamata.				(1) Persona, kuras rokās nonācis ordera vērtspapīrs, atzīstama par tā leģitimēto turētāju, ciktāl tā pierāda savas tiesības ar indosamentu nepārtrauktu rindu, turklāt arī tad, ja pēdējais ir blanko indosaments. Šajā ziņā izsvītrotie indosamenti uzskatāmi par neierakstītiem. Ja blanko indosamentam seko kāds cits indosaments, pieņem, ka šā pēdējā indosamenta parakstītājs ieguvis ordera vērtspapīru uz blanko indosamenta pamata.
	(2) Ja ordera vērtspapīrs tā agrākajam turētājam ir nozudis, jaunajam turētājam, kurš savas tiesības pierāda saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, ir pienākums atdot ordera vērtspapīru tikai tad, ja viņš to ir ieguvis ļaunā ticībā vai arī pieļaujot rupju neuzmanību.				(2) Ja ordera vērtspapīrs tā agrākajam turētājam ir nozudis, jaunajam turētājam, kurš savas tiesības pierāda saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, ir pienākums atdot ordera vērtspapīru tikai tad, ja viņš to ir ieguvis ļaunā ticībā vai arī pieļaujot rupju neuzmanību.
	(3) Parādniekam ir pienākums pārbaudīt, vai ordera vērtspapīrā ierakstīto indosamentu rinda ir nepārtraukta, bet viņam nav pienākuma pārliecināties par indosantu parakstu īstumu.				(3) Parādniekam ir pienākums pārbaudīt, vai ordera vērtspapīrā ierakstīto indosamentu rinda ir nepārtraukta, bet viņam nav pienākuma pārliecināties par indosantu parakstu īstumu.
	400.pants. Noilgums				406.pants. Noilg ums
	No abpusēja komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.				No abpusēja komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.
	XX sadaļa	13	Juridiskais birojs Aizstāt skaitli un vārdu „XX sadaļa” ar skaitli un vārdu „XXI sadaļa”.	Atbalstīts	XXI sadaļa
	Atsevišķu komercdarījumu veidu īpašie noteikumi				Atsevišķu komercdarījumu veidu īpašie noteikumi
	1.nodaļa				1.nodaļa
	Komerciālā pirkuma līgums				Komerciālā pirkuma līgums
	401.pants. Komerciālā pirkuma līguma jēdziens				407.pants. Komerciālā pirkuma līguma jēdziens
	(1) Komerciālā pirkuma līgums (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – pirkuma līgums) ir tāds pirkuma līgums, kura objekts ir prece un kurā vismaz viens no līdzējiem ir komersants. Prece šā likuma izpratnē ir pārdošanai paredzēta kustama lieta, kas nav izņemta no privāttiesiskās apgrozības.				(1) Komerciālā pirkuma līgums (turpmāk šīs nodaļas ietvaros — pirkuma līgums) ir tāds pirkuma līgums, kura objekts ir prece un kurā vismaz viens no līdzējiem ir komersants. Prece šā likuma izpratnē ir pārdošanai paredzēta kustama lieta, kas nav izņemta no privāttiesiskās apgrozības.
	(2) Šīs nodaļas noteikumi par preces pirkumu piemērojami arī vērtspapīru pirkumam.				(2) Šīs nodaļas noteikumi par preces pirkumu piemērojami arī vērtspapīru pirkumam.
	402.pants. Pircēja nokavējums				408.pants. Pircēja nokavējums
	(1) Ja pircējs, pieļaujot nokavējumu, nepieņem preci, pārdevējs ir tiesīgs uz pircēja rēķina un riska nodot preci glabājumā par samērīgu samaksu publiskā noliktavā vai citā drošā vietā, par to nekavējoties paziņojot pircējam.			Redakc. precizēts	(1) Ja pircējs, pieļaujot nokavējumu, nepieņem preci, pārdevējs ir tiesīgs uz pircēja rēķina un riska par samērīgu samaksu nodot preci glabājumā publiskā noliktavā vai citā drošā vietā, par to nekavējoties paziņojot pircējam.
	(2) Ja pircējs pieļauj nokavējumu, pārdevējs ir tiesīgs, iepriekš par to paziņojot pircējam, uz pircēja rēķina pārdot preci labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, ievērojot Civillikuma 2073.panta un turpmāko pantu noteikumus. Preci, kura ātri bojājas vai pakļauta citam riskam, pārdevējs ir tiesīgs pārdot par brīvu cenu bez izsoles, iepriekš par to nepaziņojot pircējam. Ja prece tiek pārdota par zemāku cenu, nekā nolīgts pirkuma līgumā, pircēja pienākums ir samaksāt pārdevējam starpību starp nolīgto cenu un preces pārdošanas cenu.			Redakc. precizēts	(2) Ja pircējs pieļauj nokavējumu, pārdevējs ir tiesīgs, iepriekš par to paziņojot pircējam, uz pircēja rēķina pārdot preci labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, ievērojot Civillikuma 2073.panta un turpmāko pantu noteikumus. Preci, kura ātri bojājas vai pakļauta citam riskam, pārdevējs ir tiesīgs pārdot par brīvu cenu bez izsoles, iepriekš par to nepaziņojot pircējam. Ja prece tiek pārdota par zemāku cenu, nekā nolīgts pirkuma līgumā, pircēja pienākums ir samaksāt pārdevējam nolīgtās cenas un preces pārdošanas cenas starpību.
	(3) Ja prece tiek pārdota labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, pārdevēja pienākums ir saprātīgā termiņā pirms izsoles paziņot pircējam par izsoles laiku un vietu, turklāt pircējs ir tiesīgs piedalīties solīšanā. Pārdevēja pienākums ir nekavējoties paziņot pircējam par pārdošanu. Ja pārdevējs neizpilda minēto pienākumu, viņš atbild par pircējam nodarītajiem zaudējumiem.				(3) Ja prece tiek pārdota labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, pārdevēja pienākums ir saprātīgā termiņā pirms izsoles paziņot pircējam par izsoles laiku un vietu, turklāt pircējs ir tiesīgs piedalīties solīšanā. Pārdevēja pienākums ir nekavējoties paziņot pircējam par pārdošanu. Ja pārdevējs neizpilda minēto pienākumu, viņš atbild par pircējam nodarītajiem zaudējumiem.
	(4) Šā panta noteikumi neierobežo pārdevēja tiesības, kuras saskaņā ar Civillikumu viņš var izlietot, ja pircējs pieļauj nokavējumu.			Redakc. precizēts	(4) Šā panta noteikumi neierobežo pārdevēja tiesības, kuras saskaņā ar Civillikumu viņš var izmantot, ja pircējs pieļauj nokavējumu.
	403.pants. Pirkums ar specifikāciju				409.pants. Pirkums ar specifikāciju
	(1) Ja atbilstoši pirkuma līgumam pircējs ir tiesīgs tuvāk noteikt preces formu, izmēru, kvalitāti, šķiru vai citas preci raksturojošas pazīmes, pircējam ir pienākums tās noteikt nolīgtajā termiņā vai iespējami īsā laikā pēc pārdevēja pieprasījuma saņemšanas.			Redakc. precizēts	(1) Ja atbilstoši pirkuma līgumam pircējs ir tiesīgs tuvāk noteikt preces formu, izmēru, kvalitāti, šķiru vai citas preces pazīmes, pircēja pienākums ir tās noteikt nolīgtajā termiņā vai iespējami īsā laikā pēc pārdevēja pieprasījuma saņemšanas.
	(2) Ja pircējs pieļauj nokavējumu preces pazīmju noteikšanā, pārdevējs ir tiesīgs pircēja vietā noteikt minētās pazīmes vai vienpusēji atkāpties no līguma, vai prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies pircēja nokavējuma dēļ.				(2) Ja pircējs pieļauj nokavējumu preces pazīmju noteikšanā, pārdevējs ir tiesīgs pircēja vietā noteikt minētās pazīmes vai vienpusēji atkāpties no līguma, vai prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies pircēja nokavējuma dēļ.
	(3) Ja pārdevējs pircēja vietā pats nosaka preces pazīmes, viņa pienākums ir paziņot pircējam par šo specifikāciju un nolikt saprātīgu termiņu, kurā pircējs var noteikt citu specifikāciju. Ja minētajā termiņā pircējs nepaziņo pārdevējam par citu specifikāciju, pircējam ir saistoša pārdevēja noteiktā specifikācija.			Redakc. precizēts	(3) Ja pārdevējs pircēja vietā pats nosaka preces pazīmes, viņa pienākums ir paziņot pircējam par šo specifikāciju un nolikt saprātīgu termiņu, kurā pircējs var noteikt citu specifikāciju. Ja minētajā termiņā pircējs nepaziņo pārdevējam citu specifikāciju, pircējam ir saistoša pārdevēja noteiktā specifikācija.
	404.pants. Termiņpirkums				410.pants. Termiņpirkums
	(1) Termiņpirkums ir tāds pirkuma līgums, ar ko vismaz viens no līdzējiem ir apņēmies precīzi izpildīt savu saistību noteiktā dienā vai noteiktā laikposmā, un atbilstoši līdzēju noteikti izteiktai gribai nolīgtais izpildījuma laiks ir šī līguma būtiska sastāvdaļa.				(1) Termiņpirkums ir tāds pirkuma līgums, ar ko vismaz viens no līdzējiem ir apņēmies precīzi izpildīt savu saistību noteiktā dienā vai noteiktā laikposmā, un atbilstoši līdzēju noteikti izteiktai gribai nolīgtais izpildījuma laiks ir šā līguma būtiska sastāvdaļa.
	(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais līdzējs neizpilda savu saistību nolīgtajā dienā vai laikposmā, otrs līdzējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma vai prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas parādnieka nokavējuma dēļ otram līdzējam radušies par līguma neizpildi. Otrs līdzējs var prasīt no parādnieka saistības izpildi tikai tad, ja viņš nekavējoties pēc termiņa izbeigšanās paziņo parādniekam par savu vēlmi, lai saistība tiktu izpildīta.			Redakc. precizēts	(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais līdzējs neizpilda savu saistību nolīgtajā dienā vai laikposmā, otrs līdzējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma vai prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas parādnieka nokavējuma dēļ otram līdzējam radušies sakarā ar līguma neizpildi. Otrs līdzējs var prasīt no parādnieka saistības izpildi tikai tad, ja viņš nekavējoties pēc termiņa izbeigšanās paziņo parādniekam par savu vēlmi, lai saistība tiktu izpildīta.
	(3) Ja pircējs prasa atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies pārdevēja saistības neizpildes dēļ, un precei ir tirgus cena, zaudējumu atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši starpībai starp nolīgto pirkuma cenu un šādas preces tirgus cenu, kāda pastāv pārdevēja saistības izpildes laikā un vietā, ja puses nav vienojušās citādi.			Redakc. precizēts	(3) Ja pircējs prasa atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies pārdevēja saistības neizpildes dēļ, un precei ir tirgus cena, zaudējumu atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši nolīgtās pirkuma cenas un pārdevēja saistības izpildes laikā un vietā pastāvošās šādas preces tirgus cenas starpībai, ja puses nav vienojušās citādi.
	405.pants. Pircēja pienākums pārbaudīt preci un paziņot par tās trūkumiem				411.pants. Pircēja pienākums pārbaudīt preci un paziņot par tās trūkumiem
	(1) Ja pirkuma līgums ir abpusējs komercdarījums, pircējam ir pienākums iespējami īsā laikā pēc preces saņemšanas to pārbaudīt. Konstatējot preces trūkumus, pircēja pienākums ir nekavējoties paziņot pārdevējam par šiem trūkumiem, norādot to veidu un apmēru.				(1) Ja pirkuma līgums ir abpusējs komercdarījums, pircējam ir pienākums iespējami īsā laikā pēc preces saņemšanas to pārbaudīt. Konstatējot preces trūkumus, pircēja pienākums ir nekavējoties paziņot pārdevējam par šiem trūkumiem, norādot to veidu un apmēru.
	(2) Ja pircējs atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem nepaziņo pārdevējam par saņemtās preces trūkumiem, uzskata, ka pircējs ir pieņēmis preci, un viņš zaudē Civillikuma 1620.panta otrajā daļā paredzētās tiesības prasīt pirkuma līguma atcelšanu vai preces cenas samazināšanu, izņemot gadījumu, kad precei ir apslēpti trūkumi, kurus nebija iespējams konstatēt, pārbaudot preci.			Redakc. precizēts	(2) Ja pircējs atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem nepaziņo pārdevējam par saņemtās preces trūkumiem, uzskata, ka pircējs ir pieņēmis preci, un viņš zaudē Civillikuma 1620.panta otrajā daļā paredzētās tiesības prasīt pirkuma līguma atcelšanu vai preces cenas samazināšanu, izņemot gadījumu, kad precei ir apslēpti trūkumi, kurus, pārbaudot preci, nebija iespējams konstatēt.
	(3) Ja preces apslēptie trūkumi tiek konstatēti vēlāk, pircēja pienākums ir nekavējoties pēc to konstatēšanas paziņot pārdevējam par šiem trūkumiem. Ja pircējs nepaziņo pārdevējam par saņemtās preces trūkumiem, uzskata, ka pircējs ir pieņēmis preci ar minētajiem apslēptajiem trūkumiem.			Redakc. precizēts	(3) Ja apslēptie preces trūkumi tiek konstatēti vēlāk, pircēja pienākums ir nekavējoties pēc to konstatēšanas paziņot pārdevējam par šiem trūkumiem. Ja pircējs nepaziņo pārdevējam par saņemtās preces trūkumiem, uzskata, ka pircējs ir pieņēmis preci ar šiem apslēptajiem trūkumiem.
	(4) Šā panta noteikumi nav piemērojami, ja pārdevējs ļaunā nolūkā ir noklusējis vai apslēpis preces trūkumus vai arī noteikti apgalvojis, ka precei ir zināmas īpašības.				(4) Šā panta noteikumi nav piemērojami, ja pārdevējs ļaunā nolūkā ir noklusējis vai apslēpis preces trūkumus vai arī noteikti apgalvojis, ka precei ir zināmas īpašības.
	406.pants. Preces pagaidu uzglabāšana				412.pants. Preces pagaidu uzglabāšana
	(1) Ja pirkuma līgums ir abpusējs komercdarījums un pircējs ir paziņojis pārdevējam par tādas preces trūkumiem, kas pircējam piegādāta no citas vietas, pircēja pienākums ir gādāt par šīs preces pagaidu uzglabāšanu.				(1) Ja pirkuma līgums ir abpusējs komercdarījums un pircējs ir paziņojis pārdevējam par tādas preces trūkumiem, kas pircējam piegādāta no citas vietas, pircēja pienākums ir gādāt par šīs preces pagaidu uzglabāšanu.
	(2) Preci, kura ātri bojājas vai pakļauta citam riskam, vai kuras glabāšana ir saistīta ar nesamērīgiem izdevumiem, pircējs ir tiesīgs pārdot, ievērojot šā likuma 402.panta otrās un trešās daļas noteikumus.			Redakc. precizēts	(2) Preci, kura ātri bojājas vai pakļauta citam riskam, vai kuras glabāšana ir saistīta ar nesamērīgiem izdevumiem, pircējs ir tiesīgs pārdot, ievērojot šā likuma 408.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
	407.pants. Preces iepakojuma masa (1) Ja pirkuma maksa ir nosakāma atbilstoši preces masai, preces iepakojuma masa netiek ņemta vērā, ja vien no līguma vai tās vietas komerciālajām paražām, kurā pārdevējam ir pienākums izpildīt savu saistību, neizriet citādi.				413.pants. Preces iepakojuma masa (1) Ja pirkuma maksa ir nosakāma atbilstoši preces masai, preces iepakojuma masa netiek ņemta vērā, ja vien no līguma vai tās vietas komerciālajām paražām, kurā pārdevējam ir pienākums izpildīt savu saistību, neizriet citādi.
	(2) Šā likuma ietvaros ar jēdzienu "iepakojums" tiek saprasti arī konteineri, ko izmanto sauszemes, ūdens un gaisa pārvadājumiem.				(2) Šā likuma ietvaros ar jēdzienu “iepakojums” saprot arī konteinerus, ko izmanto sauszemes, ūdens un gaisa pārvadājumiem.
	408.pants. Maiņas, piegādes un uzņēmuma līgumam piemērojamie noteikumi				414.pants. Maiņas, piegādes un uzņēmuma līgumam piemērojamie noteikumi
	(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecīgi piemērojami arī tādam maiņas un piegādes līgumam (Civillikuma 2092. un 2109.pants), kura priekšmets ir prece un kurā vismaz viens no līdzējiem ir komersants.				(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecīgi piemērojami arī tādam maiņas un piegādes līgumam (Civillikuma 2092. un 2109.pants), kura priekšmets ir prece un kurā vismaz viens no līdzējiem ir komersants.
	(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami tādam līgumam par kustamas lietas izgatavošanu no uzņēmēja sagādātā materiāla (Civillikuma 2214.panta pirmā daļa), kurā vismaz viens no līdzējiem ir komersants.				(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami tādam līgumam par kustamas lietas izgatavošanu no uzņēmēja sagādātā materiāla (Civillikuma 2214.panta pirmā daļa), kurā vismaz viens no līdzējiem ir komersants.
	2.nodaļa				2.nodaļa
	Komerciālās komisijas līgums				Komerciālās komisijas līgums
	409.pants. Komerciālās komisijas līguma jēdziens un komisijas aģents				415.pants. Komerciālās komisijas līguma jēdziens un komisijas aģents
	(1) Ar komerciālās komisijas līgumu komersants (komisionārs) apņemas savā vārdā, bet uz citas personas (komitenta) rēķina pirkt vai pārdot preci vai vērtspapīrus vai arī slēgt citu veidu darījumus ar trešajām personām, bet komitents apņemas samaksāt nolīgto provīziju.			Redakc. precizēts	(1) Komerciālās komisijas līgumā komersants (komisionārs) apņemas savā vārdā, bet uz citas personas (komitenta) rēķina pirkt vai pārdot preci vai vērtspapīrus vai arī slēgt citu veidu darījumus ar trešajām personām, bet komitents apņemas samaksāt nolīgto provīziju.
	(2) Komisijas aģents ir tāds komisionārs, kurš apņēmies savā vārdā, bet uz komitenta rēķina pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām. Komisijas aģenta un komitenta savstarpējām attiecībām attiecīgi piemērojami šā likuma 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60. un 61.panta noteikumi.				(2) Komisijas aģents ir tāds komisionārs, kurš apņēmies savā vārdā, bet uz komitenta rēķina pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām. Komisijas aģenta un komitenta savstarpējām attiecībām attiecīgi piemērojami šā likuma 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60. un 61.panta noteikumi.
	410.pants. Komisionāra pienākumi				416.pants. Komisionāra pienākumi
	(1) Komisionāram ir pienākums izpildīt komisiju ar krietna un kārtīga komersanta rūpību. Komisionāram it īpaši ir pienākums ievērot komitenta intereses un viņa norādījumus.				(1) Komisionāram ir pienākums izpildīt komisiju ar krietna un kārtīga komersanta rūpību. Komisionāram it īpaši ir pienākums ievērot komitenta intereses un viņa norādījumus.
	(2) Komisionārs nodod komitentam visas nepieciešamās ziņas un dokumentus. Komisionāram it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot komitentam par komisijas izpildi.				(2) Komisionārs nodod komitentam visas nepieciešamās ziņas un dokumentus. Komisionāram it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot komitentam par komisijas izpildi.
	(3) Komisionāra pienākums ir sniegt komitentam norēķinu par katru noslēgto darījumu, kā arī nodot komitentam to, ko komisionārs ir ieguvis, veicot savus pienākumus.			Redakc. precizēts	(3) Komisionāram ir pienākums sniegt komitentam norēķinu par katru noslēgto darījumu, kā arī nodot komitentam to, ko komisionārs ir ieguvis, veicot savus pienākumus.
	(4) Komisionārs atbild komitentam par darījuma izpildi, ja viņš vienlaikus ar paziņojumu par komisijas izpildi nav norādījis komitentam trešo personu, ar ko ir noslēgts šis darījums.			Redakc. precizēts	(4) Komisionārs atbild komitentam par darījuma izpildi, ja viņš vienlaikus ar paziņojumu par komisijas izpildi nav norādījis komitentam trešo personu, ar kuru noslēgts šis darījums.
	411.pants. Komitenta norādījumi (1) Ja komisionārs nerīkojas atbilstoši komitenta norādījumiem, viņš atbild par komitentam nodarītajiem zaudējumiem, turklāt komitentam nav pienākuma atzīt attiecīgo darījumu par noslēgtu uz viņa rēķina.				417.pants. Komitenta norādījumi (1) Ja komisionārs nerīkojas atbilstoši komitenta norādījumiem, viņš atbild par komitentam nodarītajiem zaudējumiem, turklāt komitentam nav pienākuma atzīt attiecīgo darījumu par noslēgtu uz viņa rēķina.
	(2) Komisionārs ir tiesīgs atkāpties no komitenta norādījumiem vienīgi tad, ja viņam ir pamats pieņemt, ka tāpat attiecīgajā gadījumā, zinot lietas apstākļus, rīkotos pats komitents. Šādā gadījumā komisionāra pienākums ir nekavējoties paziņot komitentam par savu atkāpšanos no norādījumiem un sagaidīt komitenta lēmumu, ja vien nepastāv nokavējuma risks.				(2) Komisionārs ir tiesīgs atkāpties no komitenta norādījumiem vienīgi tad, ja viņam ir pamats pieņemt, ka attiecīgajā gadījumā, zinot lietas apstākļus, tāpat rīkotos pats komitents. Šādā gadījumā komisionāra pienākums ir nekavējoties paziņot komitentam par savu atkāpšanos no norādījumiem un sagaidīt komitenta lēmumu, ja vien nepastāv nokavējuma risks.
	412.pants. Cenas robežas (1) Ja komisionārs, noslēdzot darījumu ar trešo personu, pārkāpj komitenta noteiktās cenas robežas un komitents negrib atzīt attiecīgo darījumu par noslēgtu uz viņa rēķina, komitenta pienākums ir to darīt zināmu komisionāram nekavējoties pēc paziņojuma par komisijas izpildi saņemšanas. Pretējā gadījumā uzskatāms, ka komitents ir piekritis komisionāra pieļautajai atkāpei no cenas robežām.			Redakc. precizēts panta teksts	418.pants. Cenas robežas (1) Ja komisionārs, noslēdzot darījumu ar trešo personu, pārkāpj komitenta noteiktās cenas robežas un komitents negrib atzīt, ka attiecīgais darījums ir noslēgts uz viņa rēķina, komitenta pienākums ir nekavējoties, tiklīdz saņemts paziņojums par komisijas izpildi, to darīt zināmu komisionāram. Pretējā gadījumā uzskatāms, ka komitents ir piekritis komisionāra pieļautajai atkāpei no cenas robežas.
	(2) Ja komisionārs vienlaikus ar paziņojumu par komisijas izpildi piedāvā segt starpību starp komitenta noteikto un darījumā ar trešo personu nolīgto cenu, komitents nav tiesīgs atteikties atzīt darījumu par noslēgtu uz viņa rēķina.				(2) Ja komisionārs vienlaikus ar paziņojumu par komisijas izpildi piedāvā segt komitenta noteiktās un darījumā ar trešo personu nolīgtās cenas starpību, komitents nav tiesīgs atteikties atzīt, ka darījums ir noslēgts uz viņa rēķina.
	413.pants. Izdevīgāki noteikumi				419.pants. Izdevīgāki noteikumi
	(1) Ja komisionārs noslēdz darījumu ar izdevīgākiem noteikumiem, nekā tos noteicis komitents, no šādas darījuma noslēgšanas gūtais labums pienākas komitentam.				(1) Ja komisionārs noslēdz darījumu ar izdevīgākiem noteikumiem, nekā tos noteicis komitents, no šādas darījuma noslēgšanas gūtais labums pienākas komitentam.
	(2) Par izdevīgāku noteikumu it īpaši uzskatāma pārdošanas cena, kas pārsniedz komitenta noteikto zemāko cenas robežu, kā arī iepirkuma cena, kura nesasniedz komitenta noteikto augstāko cenas robežu.				(2) Par izdevīgāku noteikumu it īpaši uzskatāma pārdošanas cena, kas pārsniedz komitenta noteikto zemāko cenas robežu, kā arī iepirkuma cena, kura nesasniedz komitenta noteikto augstāko cenas robežu.
	414.pants. Prece ar trūkumiem vai bojāta prece				420.pants. Prece ar trūkumiem vai bojāta prece
	(1) Ja komisionāram piegādātajai un tālāk nosūtāmajai precei ir ārēji trūkumi vai bojājumi, komisionāra pienākums ir izlietot savas tiesības pret pārvadātāju, ekspeditoru, glabātāju vai pārdevēju (iepirkuma komisijas gadījumā), gādāt par pierādījumiem, kas apliecina preces stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot komitentam. Ja komisionārs neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies komitentam.			Redakc. precizēts panta teksts	(1) Ja komisionāram piegādātajai un tālāk nosūtāmajai precei ir ārēji trūkumi vai bojājumi, komisionāra pienākums ir izmantot savas tiesības pret pārvadātāju, ekspeditoru, glabātāju vai pārdevēju (iepirkuma komisijas gadījumā), gādāt par pierādījumiem, kas apliecina preces stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot komitentam. Ja komisionārs neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies komitentam.
	(2) Ja prece ātri bojājas vai arī vēlāk tajā notiek vai draud notikt izmaiņas, kas var izraisīt preces vērtības pazemināšanos, un nav laika, lai saņemtu komitenta norādījumus par turpmāko rīcību ar preci, vai arī komitents vilcinās dot norādījumus, komisionārs ir tiesīgs uz komitenta rēķina pārdot preci, ievērojot šā likuma 402.panta otrās un trešās daļas noteikumus.				(2) Ja prece ātri bojājas vai arī vēlāk tajā notiek vai var notikt izmaiņas, kas izraisītu preces vērtības pazemināšanos, un pietrūkst laika saņemt komitenta norādījumus par turpmāko rīcību ar preci, vai arī komitents vilcinās dot norādījumus, komisionārs ir tiesīgs uz komitenta rēķina pārdot preci, ievērojot šā likuma 408.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
	415.pants. Preces nodošana glabājumā vai tās pārdošana				421.pants. Preces nodošana glabājumā vai tās pārdošana
	Ja komitents nerīkojas ar iepirkto vai pārdodamo preci, kas atrodas komisionāra glabājumā, lai gan atbilstoši lietas apstākļiem komitentam ir pienākums to darīt, komisionārs ir tiesīgs atbilstoši šā likuma 402.panta noteikumiem nodot preci glabājumā citai personai vai to pārdot.			Redakc. precizēts	Ja komitents nerīkojas ar iepirkto vai pārdodamo preci, kas atrodas komisionāra glabājumā, lai gan atbilstoši lietas apstākļiem komitentam ir pienākums to darīt, komisionārs ir tiesīgs atbilstoši šā likuma 408.panta noteikumiem nodot preci glabājumā citai personai vai to pārdot.
	416.pants. Komisionāra atbildība par preci				422.pants. Komisionāra atbildība par preci
	(1) Komisionārs atbild par viņa glabājumā esošās preces bojājumiem, bojāšanos vai bojāeju, kuru viņš varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.				(1) Komisionārs atbild par viņa glabājumā esošās preces bojājumiem, bojāšanos vai bojāeju, kuru viņš varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.
	(2) Par to, ka prece nav apdrošināta, komisionārs atbild tikai tad, ja komitents bija devis komisionāram norādījumu apdrošināt preci.				(2) Par to, ka prece nav apdrošināta, komisionārs atbild tikai tad, ja komitents bija devis komisionāram norādījumu apdrošināt preci.
	417.pants. Pienākums pārbaudīt preci un preces pagaidu uzglabāšana (1) Ja komisionāram uzticēts veikt iepirkuma komisiju un komisijas līgums ir abpusējs komercdarījums, komitenta pienākumam pārbaudīt preci un paziņot komisionāram par konstatētajiem preces trūkumiem, kā arī pienākumam uzglabāt preci un tiesībām to pārdot attiecīgi piemērojami šā likuma 405. un 406.panta noteikumi.			Redakc. precizēts	423.pants. Pienākums pārbaudīt preci un preces pagaidu uzglabāšana (1) Ja komisionāram uzticēts veikt iepirkuma komisiju un komisijas līgums ir abpusējs komercdarījums, uz komitenta pienākumu pārbaudīt preci un paziņot komisionāram par konstatētajiem preces trūkumiem, kā arī uz pienākumu uzglabāt preci un tiesībām to pārdot attiecināmi šā likuma 411. un 412.panta noteikumi.
	(2) Arī tad, ja komitents nav savlaicīgi paziņojis komisionāram par preces trūkumiem, komitents ir tiesīgs prasīt, lai komisionārs viņam cedē prasījumus, kādi komisionāram ir pret trešo personu, no kuras viņš nopircis preci uz komitenta rēķina.				(2) Arī tad, ja komitents nav savlaicīgi paziņojis komisionāram par preces trūkumiem, komitents ir tiesīgs prasīt, lai komisionārs viņam cedē prasījumus, kādi komisionāram ir pret trešo personu, no kuras viņš nopircis preci uz komitenta rēķina.
	418.pants. No komisijas darījuma izrietošie prasījumi				424.pants. No komisijas darījuma izrietošie prasījumi
	(1) Prasījumus, kuri izriet no darījuma, ko noslēdzis komisionārs uz komitenta rēķina (tajā skaitā prasījumus par pirkuma līguma atcelšanu vai preces cenas samazināšanu), komitents ir tiesīgs izlietot pret parādnieku tikai pēc tam, kad komisionārs šos prasījumus ir cedējis komitentam.			Redakc. precizēts	(1) Prasījumus, kuri izriet no darījuma, ko noslēdzis komisionārs uz komitenta rēķina (tajā skaitā prasījumus par pirkuma līguma atcelšanu vai preces cenas samazināšanu), komitents ir tiesīgs vērst pret parādnieku tikai pēc tam, kad komisionārs šos prasījumus ir cedējis komitentam.
	(2) Attiecībās starp komitentu un komisionāru vai viņa kreditoriem šā panta pirmajā daļā minētie prasījumi uzskatāmi par komitenta prasījumiem arī tad, ja tie vēl nav cedēti komitentam.				(2) Attiecībās starp komitentu un komisionāru vai viņa kreditoriem šā panta pirmajā daļā minētie prasījumi uzskatāmi par komitenta prasījumiem arī tad, ja tie vēl nav cedēti komitentam.
	419.pants. Priekšapmaksa un pēcapmaksa (1) Ja komisionārs bez komitenta piekrišanas par labu trešajai personai veic priekšapmaksu vai vienojas par pēcapmaksu, risku par šādu rīcību nes komisionārs.			Redakc. precizēts	425.pants. Priekšapmaksa un pēcapmaksa (1) Ja komisionārs bez komitenta piekrišanas par labu trešajai personai veic priekšapmaksu vai vienojas par pēcapmaksu, risks par šādu rīcību gulstas uz komisionāru.
	(2) Ja komisionārs bez komitenta piekrišanas pārdod trešajai personai preci vai vērtspapīrus ar pēcapmaksu, komisionāra pienākums ir nekavējoties samaksāt komitentam visu pirkuma maksu trešās personas vietā.				(2) Ja komisionārs bez komitenta piekrišanas pārdod trešajai personai preci vai vērtspapīrus ar pēcapmaksu, komisionāra pienākums ir nekavējoties samaksāt komitentam visu pirkuma maksu trešās personas vietā.
	420.pants.  Komisionāra tiesības uz provīziju un izdevumu atlīdzināšanu				426.pants. Komisionāra tiesības uz provīziju un izdevumu atlīdzināšanu
	(1) Komisionāram ir tiesības uz nolīgto provīziju, līdzko un ciktāl trešā persona ir izpildījusi ar komisionāru noslēgto darījumu. Komisionāram ir tiesības uz provīziju arī tad, ja darījums nav izpildīts komitenta vainas dēļ.				(1) Komisionāram ir tiesības uz nolīgto provīziju, līdzko un ciktāl trešā persona ir izpildījusi ar komisionāru noslēgto darījumu. Komisionāram ir tiesības uz provīziju arī tad, ja darījums nav izpildīts komitenta vainas dēļ.
	(2) Komitenta pienākums ir atlīdzināt komisionāram izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami komisijas izpildei. Šie izdevumi ietver arī atlīdzību par komisionāra noliktavas telpu vai citu glabāšanai piemērotu vietu un transportlīdzekļu izmantošanu komisijas izpildei.				(2) Komitenta pienākums ir atlīdzināt komisionāram izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami komisijas izpildei. Šie izdevumi ietver arī atlīdzību par komisionāra noliktavas telpu vai citu glabāšanai piemērotu vietu un transportlīdzekļu izmantošanu komisijas izpildei.
	421.pants. Delkrēdere				427.pants. Delkrēdere
	(1) Komisionāram, kurš galvo par trešās personas saistības izpildi, ir tiesības uz īpašu atlīdzību (delkrēderi).				(1) Komisionāram, kurš galvo par trešās personas saistības izpildi, ir tiesības uz īpašu atlīdzību (delkrēderi).
	(2) Iestājoties trešās personas saistības izpildes termiņam vai nosacījumam, šā panta pirmajā daļā minētais komisionārs atbild komitentam par minētās saistības izpildi tieši un komisionārs nav tiesīgs prasīt, lai komitents ar savu prasījumu vispirms vēršas pie trešās personas.			Redakc. precizēts	(2) Iestājoties trešās personas saistības izpildes termiņam vai nosacījumam, šā panta pirmajā daļā minētais komisionārs atbild komitentam par attiecīgās saistības izpildi tieši un komisionārs nav tiesīgs prasīt, lai komitents ar savu prasījumu vispirms vēršas pie trešās personas.
	422.pants. Komisionāra likumiskā rokas ķīlas tiesība			Redakc. precizēts panta nosaukums un teksts	428.pants. Komisionāra likumiskās rokasķīlas tiesības
	Uz komisionāra valdījumā esošo komisijas preci viņam ir likumiskā rokas ķīlas tiesība, kas nodrošina komisionāra prasījumus pret komitentu par provīzijas un delkrēderes samaksu, kā arī par komisijas izpildei nepieciešamo izdevumu atlīdzināšanu.				Uz komisionāra valdījumā esošo komisijas preci viņam ir likumiskās rokasķīlas tiesības, kas nodrošina komisionāra prasījumus pret komitentu par provīzijas un delkrēderes samaksu, kā arī par komisijas izpildei nepieciešamo izdevumu atlīdzināšanu.
	423.pants. Komisionāra tiesības gūt apmierinājumu no prasījumiem				429.pants. Komisionāra tiesības gūt apmierinājumu no prasījumiem
	Komisionāram ir pirmtiesība pret komitentu un viņa kreditoriem apmierināt šā likuma 418.pantā minētos prasījumus, kuriem iestājies izpildes termiņš vai nosacījums, izlietojot no komisijas darījuma izrietošos prasījumus. Šajā ziņā komisionārs ir tiesīgs no komisijas darījuma izrietošos prasījumus atteikties cedēt par labu komitentam, saņemt un paturēt uz šo prasījumu pamata doto izpildījumu, likt šos prasījumus priekšā ieskaitam, kā arī tos cedēt citai personai.			Redakc. precizēts	Komisionāram ir pirmtiesības salīdzinājumā ar komitentu un viņa kreditoriem apmierināt šā likuma 424.pantā minētos prasījumus, kuriem iestājies izpildes termiņš vai nosacījums, izlietojot no komisijas darījuma izrietošos prasījumus. Šajā ziņā komisionārs ir tiesīgs no komisijas darījuma izrietošos prasījumus atteikties cedēt par labu komitentam, saņemt un paturēt uz šo prasījumu pamata doto izpildījumu, likt šos prasījumus priekšā ieskaitam, kā arī tos cedēt citai personai.
	3.nodaļa Ekspedīcijas līgums 424.pants. Ekspedīcijas līguma jēdziens	14	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Izteikt 424.pantu šādā redakcijā: „424.pants. Ekspedīcijas līguma jēdziens	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.21	3.nodaļa Ekspedīcijas līgums 430.pants. Ekspedīcijas līguma jēdziens
	Slēdzot ekspedīcijas līgumu, komersants, kurš sniedz kravas ekspedīcijas pakalpojumus (ekspeditors), apņemas uz nosūtītāja rēķina organizēt kravas nogādāšanu tās saņēmējam, izmantojot pārvadātāja transporta pakalpojumus, bet nosūtītājs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.		(1) Slēdzot ekspedīcijas līgumu, komersants, kurš sniedz kravas ekspedīcijas pakalpojumus (ekspeditors), savā vārdā vai arī kravas nosūtītāja vārdā apņemas uz nosūtītāja rēķina organizēt kravas nogādāšanu tās saņēmējam, izmantojot pārvadātāja transporta pakalpojumus, bet nosūtītājs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.	Redakc. precizēts panta teksts	Ekspedīcijas līgumā komersants, kurš sniedz kravas ekspedīcijas pakalpojumus (ekspeditors), apņemas, izmantojot pārvadātāja transporta pakalpojumus, uz nosūtītāja rēķina organizēt kravas nogādāšanu tās saņēmējam, bet nosūtītājs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.
			(2) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ekspeditors rīkojas:
			1) savā vārdā, ja viņš tieši vai netieši uzņemas pārvadātāja atbildību, vai ja viņš savā vārdā izsniedz transporta dokumentu, vai ja kravas pārvadājums tiek organizēts, izmantojot tikai autotransportu;
			2) kravas nosūtītāja vārdā, - visos citos gadījumos, kas atšķirīgi no otrās daļas 1) apakšpunktā minētā, viņš uzņemas atbildību kā starpnieks.
			(2) Rīkojoties savā vārdā, ekspeditors ir atbildīgs par trešās personas rīcību, kuru viņš piesaistījis, pildot ekspedīcijas līgumu.
			(3) Rīkojoties kravas nosūtītāja vārdā, ekspeditors ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies viņa vai viņa darbinieku rīcības rezultātā, ja pildot līgumu, viņš nav rīkojies pienācīgi rūpīgi, aizstāvot nosūtītāja intereses, taču viņš nav atbildīgs par trešās personas rīcību un kļūdām, ja viņš var pierādīt, ka ir rīkojies pienācīgi rūpīgi, izvēloties šādu personu.”.
	425.pants. Kravas ekspedīcijas pakalpojumi	15	Atbildīgā komisija Izteikt 425.panta nosaukumu šādā redakcijā:: „431.pants. Ekspeditora tiesības un pienākumi”.	Atbalstīts	431.pants. Ekspeditora tiesības un pienākumi
	(1) Ekspeditoram, sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ja puses nav vienojušās citādi, ir tiesības:			Redakc. precizēts	(1) Ekspeditors, sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ja puses nav vienojušās citādi, ir tiesīgs:
	1) noteikt transporta veidu un kravas pārvadāšanas ceļu;				1) noteikt transporta veidu un kravas pārvadāšanas ceļu;
	2) izvēlēties personas, kas kravu nogādās saņēmējam, noslēgt kravas nogādāšanai nepieciešamos pārvadājuma, glabājuma un ekspedīcijas līgumus, sniegt minētajām personām informāciju un norādījumus, veikt attiecīgos maksājumus.				2) izvēlēties personas, kas kravu nogādās saņēmējam, noslēgt kravas nogādāšanai nepieciešamo pārvadājuma, glabājuma un ekspedīcijas līgumu, sniegt minētajām personām informāciju un norādījumus, veikt attiecīgus maksājumus.
		16	Atbildīgā komisija Papildināt likumprojekta 425.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „(2) Ja puses nav vienojušās par kravas piegādes laiku, ekspeditoram ir pienākums nodrošināt kravas nogādāšanu saņēmējam saprātīgā termiņā.”. Attiecīgi mainīt nākamo daļu numerāciju.	Atbalstīts	(2) Ja puses nav vienojušās par kravas piegādes laiku, ekspeditoram ir pienākums nodrošināt kravas nogādāšanu saņēmējam saprātīgā termiņā.
	(2) Ekspeditoram, sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ir pienākums pieprasīt aktus, ja kravas pārvadājumā konstatēti pārkāpumi, nosūtītāja vai saņēmēja uzdevumā piedalīties aktu sastādīšanā, kā arī, nodrošinot nosūtītāja tiesības, viņa vārdā savlaicīgi iesniegt pretenzijas un prasības.			Redakc. precizēts	(3) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ekspeditoram ir pienākums pieprasīt aktus, ja kravas pārvadājumā konstatēti pārkāpumi, nosūtītāja vai saņēmēja uzdevumā piedalīties aktu sastādīšanā, kā arī, nodrošinot nosūtītāja tiesības, viņa vārdā savlaicīgi iesniegt pretenzijas un prasības.
	(3) Ekspeditors veic arī citus nolīgtos pienākumus, kas saistīti ar kravas nogādāšanas organizēšanu, tajā skaitā apdrošina, iepako, marķē un muito kravu. Ekspeditoram ir pienākums noslēgt līgumus ar trešajām personām, kas nepieciešami minēto pienākumu izpildei, tikai tad, ja šāds pienākums izriet no ekspedīcijas līguma.			Redakc. precizēts	(4) Ekspeditors veic arī citus nolīgtos pienākumus, kas saistīti ar kravas nogādāšanas organizēšanu, tajā skaitā apdrošina, iepako, marķē un muito kravu. Ekspeditoram ir pienākums noslēgt ar trešajām personām minēto pienākumu izpildei nepieciešamos līgumus tikai tad, ja šāds pienākums izriet no ekspedīcijas līguma.
	(4) Kravas nogādāšanas organizēšanai nepieciešamos līgumus ar trešajām personām ekspeditors slēdz savā vārdā vai arī nosūtītāja vārdā, ja ekspeditors ir tam pilnvarots.				(5) Kravas nogādes organizēšanai nepieciešamos līgumus ar trešajām personām ekspeditors slēdz savā vārdā vai arī nosūtītāja vārdā, ja ekspeditors ir tam pilnvarots.
	(5) Ekspeditoram ir pienākums ievērot nosūtītāja intereses un norādījumus. Ekspeditors nav tiesīgs aprēķināt nosūtītājam lielāku maksu par kravas pārvadājumu nekā to, kādu viņš nolīdzis ar pārvadātāju.	17	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Izteikt 425.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā: „Ja ekspeditors rīkojas kā starpnieks nosūtītāja vārdā, viņš nav tiesīgs aprēķināt nosūtītājam lielāku maksu par kravas pārvadājumu nekā to, kādu viņš nolīdzis ar pārvadātāju.”.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.18
		18	Atbildīgā komisija Izteikt 425.panta piekto daļu kā sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Ja ekspeditors rīkojas kā nosūtītāja pārstāvis, ekspeditors nav tiesīgs aprēķināt nosūtītājam lielāku maksu par kravas pārvadājumu, nekā viņš nolīdzis ar pārvadātāju.”.	Atbalstīts	(6) Ja ekspeditors rīkojas kā nosūtītāja pārstāvis, ekspeditors nav tiesīgs aprēķināt nosūtītājam lielāku maksu par kravas pārvadājumu, nekā viņš nolīdzis ar pārvadātāju.
	426.pants. Kravas iepakošana, marķēšana, pavaddokumenti un pienākums sniegt informāciju par kravu (1) Nosūtītājam ir pienākums, ciktāl tas ir nepieciešams, iepakot un marķēt ekspedīcijai nododamo kravu, iesniegt ekspeditoram kravas pavaddokumentus, kā arī sniegt viņam visu informāciju, kas vajadzīga, lai ekspeditors varētu izpildīt savus pienākumus, tajā skaitā informāciju par kravu, kura pārvadājama un uzglabājama atbilstoši īpašiem noteikumiem un kurai nepieciešams speciāls aprīkojums vai apkalpošana. Ja ekspedīcijai tiek nodota bīstama krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai radīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēka dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi, nosūtītāja pienākums ir rakstveidā informēt ekspeditoru par kravas bīstamības veidu un nepieciešamajiem drošības pasākumiem.			Redakc. precizēts	432.pants. Kravas iepakošana, marķēšana, pavaddokumenti un pienākums sniegt informāciju par kravu (1) Nosūtītājam ir pienākums, ciktāl tas nepieciešams, iepakot un marķēt ekspedīcijai nododamo kravu, iesniegt ekspeditoram kravas pavaddokumentus, kā arī sniegt viņam visu informāciju, kas vajadzīga, lai ekspeditors varētu izpildīt savus pienākumus, arī informāciju par kravu, kura pārvadājama un uzglabājama atbilstoši īpašiem noteikumiem un kurai nepieciešams speciāls aprīkojums vai apkalpošana. Ja ekspedīcijai tiek nodota bīstama krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai radīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personu mantu vai vidi, nosūtītāja pienākums ir rakstveidā informēt ekspeditoru par kravas bīstamības veidu un nepieciešamajiem drošības pasākumiem.
	(2) Pasūtījums bīstamas kravas vai ar akcīzes nodokli apliekamas preces nogādāšanai piesakāms ekspeditoram rakstveidā.				(2) Pasūtījums bīstamas kravas vai ar akcīzes nodokli apliekamas preces nogādāšanai piesakāms ekspeditoram rakstveidā.
	(3) Nosūtītājs, arī tad, ja viņš nav vainojams, atbild ekspeditoram par zaudējumiem un izdevumiem, kas radušies šādu iemeslu dēļ:				(3) Nosūtītājs, arī tad, ja viņš nav vainojams, atbild ekspeditoram par zaudējumiem un izdevumiem, kas radušies šādu iemeslu dēļ:
	1) nepienācīga kravas iepakošana vai marķēšana;				1) nepienācīga kravas iepakošana vai marķēšana;
	2) ekspeditora neinformēšana par kravas bīstamību;				2) ekspeditora neinformēšana par kravas bīstamību;
	3) nosūtītājs nav iesniedzis visus šā panta pirmajā daļā minētos pavaddokumentus vai nav sniedzis nepieciešamo informāciju, vai arī informācija ir nepilnīga, neprecīza vai nepareiza.				3) nosūtītājs nav iesniedzis visus šā panta pirmajā daļā minētos pavaddokumentus vai nav sniedzis nepieciešamo informāciju, vai arī informācija ir nepilnīga, neprecīza vai nepareiza.
	(4) Ja šā panta trešajā daļā minētie zaudējumi vai izdevumi radušies arī ekspeditora rīcības dēļ, nosūtītāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus vai izdevumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu vai izdevumu rašanās cēlonis bijusi nosūtītāja vai ekspeditora rīcība.			Redakc. precizēts	(4) Ja šā panta trešajā daļā minētie zaudējumi vai izdevumi radušies arī ekspeditora rīcības dēļ, nosūtītāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus vai izdevumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu vai izdevumu rašanos izraisījusi nosūtītāja vai ekspeditora rīcība.
	(5) Ja nosūtītājs ir patērētājs, viņš saskaņā ar šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem atbild ekspeditoram par zaudējumiem un izdevumiem, ciktāl tie radušies nosūtītāja vainas dēļ.				(5) Ja nosūtītājs ir patērētājs, viņš saskaņā ar šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem atbild ekspeditoram par zaudējumiem un izdevumiem, ciktāl tie radušies nosūtītāja vainas dēļ.
	427.pants. Kravas iekraušana un izkraušana Par kravas iekraušanu sākumpunktā ir atbildīgs nosūtītājs, bet par izkraušanu galapunktā – saņēmējs, ja ekspedīcijas līgumā nav nolīgts citādi.				433.pants. Kravas iekraušana un izkraušana Par kravas iekraušanu sākumpunktā ir atbildīgs nosūtītājs, bet par izkraušanu galapunktā — saņēmējs, ja ekspedīcijas līgumā nav nolīgts citādi.
	428.pants Krava ar trūkumiem vai bojāta krava (1) Ja kravai, ko ekspeditors saņēmis no trešās personas un kas nogādājama saņēmējam, ir ārēji trūkumi vai bojājumi, ekspeditoram ir pienākums, nodrošinot nosūtītāja tiesības, nekavējoties paziņot trešajai personai par šiem trūkumiem vai bojājumiem, gādāt par pierādījumiem, kas apliecina kravas stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot nosūtītājam. Ja ekspeditors neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies nosūtītājam.				434.pants. Krava ar trūkumiem vai bojāta krava (1) Ja kravai, ko ekspeditors saņēmis no trešās personas un kas nogādājama saņēmējam, ir ārēji trūkumi vai bojājumi, ekspeditoram ir pienākums, nodrošinot nosūtītāja tiesības, nekavējoties paziņot trešajai personai par šiem trūkumiem vai bojājumiem, gādāt par pierādījumiem, kas apliecina kravas stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot nosūtītājam. Ja ekspeditors neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies nosūtītājam.
	(2) Ja krava ātri bojājas vai arī vēlāk tajā notiek vai draud notikt izmaiņas, kas var izraisīt kravas vērtības pazemināšanos, un nav laika, lai saņemtu nosūtītāja norādījumus par turpmāko rīcību ar kravu, vai arī nosūtītājs vilcinās dot norādījumus, ekspeditors ir tiesīgs uz nosūtītāja rēķina pārdot kravu, ievērojot šā likuma 402.panta otrās un trešās daļas noteikumus.			Redakc. precizēts	(2) Ja krava ātri bojājas vai arī vēlāk tajā notiek vai var notikt izmaiņas, kas izraisītu kravas vērtības pazemināšanos, un pietrūkst laika saņemt nosūtītāja norādījumus par turpmāko rīcību ar kravu, vai arī nosūtītājs vilcinās dot norādījumus, ekspeditors ir tiesīgs uz nosūtītāja rēķina pārdot kravu, ievērojot šā likuma 408.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
	429.pants. Atlīdzības samaksa				435.pants. Atlīdzības samaksa
	(1) Nosūtītāja pienākums ir samaksāt ekspeditoram nolīgto atlīdzību, līdzko krava ir nodota pārvadātājam.	19	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 429.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Nosūtītāja pienākums ir samaksāt ekspeditoram nolīgto atlīdzību, līdzko ekspeditors ir izpildījis kravas ekspedīcijas pakalpojumu, ja līgumā nav noteikts citādi.”.	Atbalstīts	(1) Nosūtītāja pienākums ir samaksāt ekspeditoram nolīgto atlīdzību, līdzko ekspeditors ir izpildījis kravas ekspedīcijas pakalpojumu, ja līgumā nav noteikts citādi.
	(2) Ja saskaņā ar nosūtītāja un ekspeditora vienošanos atlīdzība par kravas ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu ir iekasējama no saņēmēja vai citas personas, bet šī persona neveic minēto maksājumu, par atlīdzības samaksu atbild nosūtītājs.			Redakc. precizēts	(2) Ja saskaņā ar nosūtītāja un ekspeditora vienošanos atlīdzība par kravas ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu iekasējama no saņēmēja vai citas personas, bet šī persona neveic minēto maksājumu, par atlīdzības samaksu atbild nosūtītājs.
	430.pants. Nosūtītāja prasījumi				436.pants. Nosūtītāja prasījumi
	(1) Prasījumus, kuri izriet no līguma, ko savā vārdā noslēdzis ekspeditors uz nosūtītāja rēķina, nosūtītājs ir tiesīgs izlietot pret parādnieku tikai pēc tam, kad ekspeditors šos prasījumus ir cedējis nosūtītājam.			Redakc. precizēts	(1) Prasījumus, kuri izriet no līguma, ko savā vārdā noslēdzis ekspeditors uz nosūtītāja rēķina, nosūtītājs ir tiesīgs vērst pret parādnieku tikai pēc tam, kad ekspeditors šos prasījumus ir cedējis nosūtītājam.
	(2) Attiecībās starp nosūtītāju un ekspeditoru vai viņa kreditoriem šā panta pirmajā daļā minētie prasījumi uzskatāmi par nosūtītāja prasījumiem arī tad, ja tie vēl nav cedēti nosūtītājam.				(2) Attiecībās starp nosūtītāju un ekspeditoru vai viņa kreditoriem šā panta pirmajā daļā minētie prasījumi uzskatāmi par nosūtītāja prasījumiem arī tad, ja tie vēl nav cedēti nosūtītājam.
	431.pants. Gadījumi, kuros ekspeditoram ir pārvadātāja tiesības un pienākumi	20	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 431.panta nosaukumu šādā redakcijā: „437.pants. Gadījumi, kuros ekspeditoram ir pārvadātāja tiesības, pienākumi un atbildība.”.	Atbalstīts	437.pants. Gadījumi, kuros ekspeditoram ir pārvadātāja tiesības, pienākumi un atbildība
	(1) Ekspeditoram saistībā ar kravas nogādāšanu ir pārvadātāja tiesības un pienākumi, ja viņš ar ekspedīcijas līgumu ir noteikti apņēmies veikt kravas pārvadājumu un ar to saistītos ekspedīcijas pakalpojumus.			Redakc. precizēts	(1) Ekspeditoram saistībā ar kravas nogādāšanu ir pārvadātāja tiesības un pienākumi, ja viņš ar ekspedīcijas līgumu ir apņēmies veikt kravas pārvadājumu un ar to saistītos ekspedīcijas pakalpojumus.
	(2) Ekspeditors ir tiesīgs, iepriekš par to paziņojot nosūtītājam, pats veikt ekspedīcijai nodotās kravas pārvadājumu, tādējādi iegūstot pārvadātāja tiesības un pienākumus. Šādā gadījumā līdzās nolīgtajai atlīdzībai ekspeditoram ir tiesības uz atlīdzību, kāda parasti tiek maksāta par tādu pārvadājumu.				(2) Ekspeditors ir tiesīgs, iepriekš par to paziņojot nosūtītājam, pats veikt ekspedīcijai nodotās kravas pārvadājumu, tādējādi iegūstot pārvadātāja tiesības un pienākumus. Šādā gadījumā līdzās nolīgtajai atlīdzībai ekspeditoram ir tiesības uz atlīdzību, kāda parasti tiek maksāta par tādu pārvadājumu.
	(3) Ekspeditors ir uzskatāms par pārvadātāju arī tad, ja:				(3) Ekspeditors ir uzskatāms par pārvadātāju arī tad, ja:
	1) krava tiek pārvadāta ar transportlīdzekli, kas atrodas viņa īpašumā vai turējumā;				1) krava tiek pārvadāta ar transportlīdzekli, kas atrodas viņa īpašumā vai turējumā;
	2) ekspeditors kravas pavadzīmē ir norādīts kā pārvadātājs.				2) ekspeditors kravas pavadzīmē ir norādīts kā pārvadātājs.
		21	Atbildīgā komisija Papildināt likumprojekta 431.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ekspeditoram ir pārvadātāja atbildība un viņš ir atbildīgs par trešajām personām, kuras piesaistījis līguma izpildei, ja: 1 ) savā piedāvājumā uzņēmies pārvadātāja atbildību; 2) noteicis maksu par pārvadājumu; 3) savā vārdā izdod transporta dokumentu; 4) organizē pārvadājumu, izmantojot autotransportu.”.	Atbalstīts	(4) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ekspeditoram ir pārvadātāja atbildība un viņš ir atbildīgs par trešajām personām, kuras piesaistījis līguma izpildei, ja: 1) savā piedāvājumā uzņēmies pārvadātāja atbildību; 2) noteicis maksu par pārvadājumu; 3) savā vārdā izdod transporta dokumentu; 4) organizē pārvadājumu, izmantojot autotransportu.
	432.pants. Kravas apdrošināšana				438.pants. Kravas apdrošināšana
	Ekspeditoram ir pienākums uz nosūtītāja rēķina apdrošināt ekspedīcijai nodoto kravu, ja to pieprasa nosūtītājs vai viņi par to ir vienojušies ekspedīcijas līgumā.				Ekspeditoram ir pienākums uz nosūtītāja rēķina apdrošināt ekspedīcijai nodoto kravu, ja to pieprasa nosūtītājs vai viņi par to ir vienojušies ekspedīcijas līgumā.
	433.pants. Izdevumu atlīdzināšana				439.pants. Izdevumu atlīdzināšana
	Nosūtītāja pienākums ir atlīdzināt ekspeditoram izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami ekspeditora pienākumu izpildei, arī izdevumus, kas saistīti ar:			Redakc. precizēts	Nosūtītājam ir pienākums atlīdzināt ekspeditoram izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami ekspeditora pienākumu izpildei, arī izdevumus, kas saistīti ar:
	1) muitas un citu maksājumu palielināšanos vai valūtas kursa maiņu;				1) muitas un citu maksājumu palielināšanos vai valūtas kursa maiņu;
	2) dīkstāvi, kas radusies no ekspeditora neatkarīgu apstākļu dēļ;				2) dīkstāvi, kas radusies no ekspeditora neatkarīgu apstākļu dēļ;
	3) nosūtītāja iesniegtajiem nepilnīgi, neprecīzi vai nepareizi noformētiem kravas pavaddokumentiem.				3) nosūtītāja iesniegtajiem nepilnīgi, neprecīzi vai nepareizi noformētiem kravas pavaddokumentiem.
	434.pants. Kravas nodošana glabājumā				440.pants. Kravas nodošana glabājumā
	Ja kravas saņēmējs, pieļaujot nokavējumu, nepieņem piegādāto kravu vai krava pārvadāšanas laikā tiek aizturēta no ekspeditora neatkarīgu apstākļu dēļ, ekspeditors ir tiesīgs uz nosūtītāja rēķina un riska nodot kravu glabājumā publiskā noliktavā vai citā drošā vietā, par to nekavējoties paziņojot nosūtītājam un pārvadājuma apdrošinātājam, ja apdrošināšanu veicis ekspeditors.				Ja kravas saņēmējs, pieļaujot nokavējumu, nepieņem piegādāto kravu vai krava pārvadāšanas laikā tiek aizturēta no ekspeditora neatkarīgu apstākļu dēļ, ekspeditors ir tiesīgs uz nosūtītāja rēķina un riska nodot kravu glabājumā publiskā noliktavā vai citā drošā vietā, par to nekavējoties paziņojot nosūtītājam un pārvadājuma apdrošinātājam, ja apdrošināšanu veicis ekspeditors.
	435.pants. Ekspeditora atbildība				441.pants. Ekspeditora atbildība
	(1) Ekspeditors atbild par viņa uzraudzībā esošās kravas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju, nozaudēšanu vai kravas nogādāšanas nokavējumu, kuru viņš būtu varējis novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.				(1) Ekspeditors atbild par viņa uzraudzībā esošās kravas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju, nozaudēšanu vai kravas nogādāšanas nokavējumu, kuru viņš būtu varējis novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.
	(2) Ekspeditors nav atbildīgs par kravas nesaglabāšanu (bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju vai nozaudēšanu), ja viņš pierāda, ka krava nav saglabāta:				(2) Ekspeditors nav atbildīgs par kravas nesaglabāšanu (bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju vai nozaudēšanu), ja viņš pierāda, ka krava nav saglabāta:
	1) tāpēc, ka krava pārvadāta vaļējā transportlīdzeklī saskaņā ar ekspeditora un nosūtītāja vienošanos vai pēc nosūtītāja pieprasījuma;				1) tāpēc, ka krava pārvadāta vaļējā transportlīdzeklī saskaņā ar ekspeditora un nosūtītāja vienošanos vai pēc nosūtītāja pieprasījuma;
	2) kravas iepakojuma bojājumu dēļ, ja kravu iepakojis nosūtītājs, vai tāpēc, ka nosūtītājs izmantojis kravas īpašībām vai standartiem neatbilstošu iepakojumu;				2) kravas iepakojuma bojājumu dēļ, ja kravu iepakojis nosūtītājs, vai tāpēc, ka nosūtītājs izmantojis kravas īpašībām vai standartiem neatbilstošu iepakojumu;
	3) kravu iekraujot vai izkraujot, ja iekraušanu vai izkraušanu veicis nosūtītājs vai saņēmējs;				3) kravu iekraujot vai izkraujot, ja iekraušanu vai izkraušanu veicis nosūtītājs vai saņēmējs;
	4) kravas sevišķu dabisko īpašību dēļ, kas īpaši viegli var izraisīt kravas bojājumus, bojāšanos, iztrūkumu vai bojāeju, ja par šīm īpašībām nosūtītājs pirms kravas nodošanas ekspedīcijai nav informējis ekspeditoru;				4) kravas sevišķu dabisko īpašību dēļ, kas īpaši viegli var izraisīt kravas bojājumus, bojāšanos, iztrūkumu vai bojāeju, ja par šīm īpašībām nosūtītājs pirms kravas nodošanas ekspedīcijai nav informējis ekspeditoru;
	5) kravas nepienācīgas marķēšanas dēļ, ja kravu marķējis nosūtītājs, vai tāpēc, ka nosūtītājs kravas pavaddokumentos nav norādījis kravas sevišķās īpašības, kuru dēļ nepieciešams ievērot īpašus drošības noteikumus vai veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu kravas saglabāšanu, to pārvadājot vai uzglabājot.			Redakc. precizēts	5) kravas nepienācīgas marķēšanas dēļ, ja kravu marķējis nosūtītājs, vai tāpēc, ka nosūtītājs kravas pavaddokumentos nav norādījis kravas sevišķās īpašības, kuru dēļ nepieciešams ievērot īpašus drošības noteikumus vai veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu kravas saglabāšanu pārvadāšanas vai uzglabāšanas laikā.
	(3) Ekspeditors, atlīdzinot zaudējumus par kravas nesaglabāšanu, atdod arī viņam samaksāto atlīdzību par ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu un atlīdzina citus ar kravas pārvadājumu saistītos maksājumus proporcionāli nesaglabātās kravas apmēram, kā arī izdevumus, kas saistīti ar zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanu atbilstoši šā likuma 437.panta noteikumiem.			Redakc. precizēts	(3) Ekspeditors, atlīdzinot zaudējumus par kravas nesaglabāšanu, atdod arī viņam samaksāto atlīdzību par ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu un atlīdzina citus ar kravas pārvadājumu saistītos maksājumus proporcionāli nesaglabātās kravas apmēram, kā arī izdevumus, kas saistīti ar zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanu atbilstoši šā likuma 443.panta noteikumiem.
	(4) Par citiem zaudējumiem ekspeditors atbild tikai tad, ja viņš nav izpildījis savus pienākumus atbilstoši šā likuma 425.panta noteikumiem.			Redakc. precizēts	(4) Par citiem zaudējumiem ekspeditors atbild tikai tad, ja viņš nav izpildījis savus pienākumus atbilstoši šā likuma 431.panta noteikumiem.
	(5) Ja zaudējumi radušies arī nosūtītāja rīcības dēļ vai ekspedīcijai nodotās kravas īpašu trūkumu dēļ, ekspeditora pienākums ir atlīdzināt zaudējumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu rašanās cēlonis bijusi nosūtītāja vai ekspeditora rīcība vai ekspedīcijai nodotās kravas trūkumi.		< ![if !supportEmptyParas]>		(5) Ja zaudējumi radušies arī nosūtītāja rīcības dēļ vai ekspedīcijai nodotās kravas īpašu trūkumu dēļ, ekspeditora pienākums ir atlīdzināt zaudējumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu rašanās cēlonis bijusi nosūtītāja vai ekspeditora rīcība vai ekspedīcijai nodotās kravas trūkumi.
	436.pants. Kravas vērtības atlīdzināšana				442.pants. Kravas vērtības atlīdzināšana
	(1) Ja ekspeditoram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies kravas bojājumu vai bojāšanās dēļ, zaudējumu atlīdzību nosaka tādā apmērā, par kādu samazinājusies kravas vērtība, bet kravas iztrūkuma, bojāejas vai nozaudēšanas dēļ – iztrūkstošās, bojāgājušās vai nozaudētās kravas vērtībā.			Redakc. precizēts	(1) Ja ekspeditoram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies kravas bojājumu vai bojāšanās dēļ, zaudējumu atlīdzību nosaka tādā apmērā, par kādu samazinājusies kravas vērtība, bet kravas iztrūkuma, bojāejas vai nozaudēšanas dēļ — atbilstoši iztrūkstošās, bojāgājušās vai nozaudētās kravas vērtībai.
	(2) Kravas vērtību nosaka atbilstoši tās tirgus cenai vai arī atbilstoši tādas pašas šķiras un labuma lietu parastajai vērtībai kravas nodošanas vietā un laikā. Ja krava nodota ekspedīcijai ar pieteiktu vērtību, zaudējumu atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši šai vērtībai, ja ekspeditors nepierāda, ka ekspedīcijai nodotās kravas vērtība bijusi mazāka.				(2) Kravas vērtību nosaka atbilstoši tās tirgus cenai vai arī atbilstoši tādas pašas šķiras un labuma lietu parastajai vērtībai kravas nodošanas vietā un laikā. Ja krava nodota ekspedīcijai ar pieteiktu vērtību, zaudējumu atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši šai vērtībai, ja ekspeditors nepierāda, ka ekspedīcijai nodotās kravas vērtība bijusi mazāka.
	437.pants. Zaudējumu atlīdzības apmēra robežas (1) Ja ekspeditoram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies kravas bojājumu, bojāšanās, iztrūkuma, bojāejas vai nozaudēšanas dēļ, zaudējumu atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt summu, kas atbilst Starptautiskā Valūtas fonda noteiktajām 8,33 naudas norēķina vienībām par katru:				443.pants. Zaudējumu atlīdzības apmēra robežas (1) Ja ekspeditoram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies kravas bojājumu, bojāšanās, iztrūkuma, bojāejas vai nozaudēšanas dēļ, zaudējumu atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt summu, kas atbilst Starptautiskā Valūtas fonda noteiktajām 8,33 naudas norēķina vienībām par katru:
	1) kravas bruto masas kilogramu, ja bojāta vai zaudēta visa krava;				1) kravas bruto masas kilogramu, ja bojāta vai zaudēta visa krava;
	2) bojātās vai zaudētās kravas daļas bruto masas kilogramu, ja bojāta vai zaudēta kravas daļa.				2) bojātās vai zaudētās kravas daļas bruto masas kilogramu, ja bojāta vai zaudēta kravas daļa.
	(2) Šā panta pirmajā daļā minēto summu pārrēķina latos atbilstoši lata vērtībai pret Starptautiskā Valūtas fonda noteikto naudas norēķina vienību tajā dienā, kad krava tikusi nodota ekspedīcijai, vai dienā, par kādu vienojušies nosūtītājs un ekspeditors. Lata vērtību pret Starptautiskā Valūtas fonda noteikto naudas norēķinu vienību aprēķina atbilstoši metodei, kādu Starptautiskais Valūtas fonds attiecīgajā dienā ir lietojis savām operācijām un darījumiem.			Redakc. precizēts	(2) Šā panta pirmajā daļā minēto summu pārrēķina latos, lata vērtību izsakot atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda noteiktajai naudas norēķina vienībai tajā dienā, kad krava tikusi nodota ekspedīcijai, vai dienā, par kādu vienojušies nosūtītājs un ekspeditors. Lata vērtību atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda noteiktajai naudas norēķinu vienībai aprēķina saskaņā ar metodi, kādu Starptautiskais Valūtas fonds attiecīgajā dienā ir piemērojis savām operācijām un darījumiem.
	(3) Šā panta pirmajā daļā paredzētais zaudējumu atlīdzības ierobežojums nav piemērojams, ja ekspeditors vai šā likuma 438.pantā minētā persona, nodarot zaudējumus, ir rīkojusies ar ļaunu nolūku vai pieļāvusi rupju neuzmanību.			Redakc. precizēts	(3) Šā panta pirmajā daļā paredzētais zaudējumu atlīdzības ierobežojums nav piemērojams, ja ekspeditors vai šā likuma 444.pantā minētā persona, nodarot zaudējumus, ir rīkojusies ar ļaunu nolūku vai pieļāvusi rupju neuzmanību.
	438.pants. Ekspeditora atbildība par citām personām				444.pants. Ekspeditora atbildība par citām personām
	Par prettiesisku rīcību, ko, veicot savu darbu, pieļāvuši ekspeditora darbinieki vai citas personas, kuras tiek nodarbinātas viņa uzņēmumā, ekspeditors atbild tāpat kā par savu rīcību. Ekspeditors atbild par apakšekspeditora un citu personu prettiesisku rīcību, kuras viņš piesaistījis, lai izpildītu ekspedīcijas līgumā nolīgto pienākumu sniegt kravas ekspedīcijas pakalpojumus.	22	Atbildīgā komisija Izteikt 438.panta tekstu šādā redakcijā: „(1) Par prettiesisku rīcību, ko savā darbā pieļāvuši ekspeditora darbinieki vai citas viņa uzņēmumā nodarbinātas personas, ekspeditors atbild tāpat kā par savu rīcību. (2) Izņemot šā likuma 431.panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, ekspeditors uzskatāms par nosūtītāja pøarstāvi, kurš rīkojas nosūtītāja vārdā, ir atbildīgs par savu rīcību, bet nav atbildīgs par trešo personu rīcību. Ekspeditora atbildība par trešo personu rīcību iestājas gadījumā, ja ekspeditors nevar pierādīt, ka viņš ir rīkojies pienācīgi un rūpīgi, izvēloties šādu personu.”.	Atbalstīts	(1) Par prettiesisku rīcību, ko savā darbā pieļāvuši ekspeditora darbinieki vai citas viņa uzņēmumā nodarbinātas personas, ekspeditors atbild tāpat kā par savu rīcību. (2) Izņemot šā likuma 437.panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, ekspeditors uzskatāms par nosūtītāja pøarstāvi, kurš rīkojas nosūtītāja vārdā, ir atbildīgs par savu rīcību, bet nav atbildīgs par trešo personu rīcību. Ekspeditora atbildība par trešo personu rīcību iestājas gadījumā, ja ekspeditors nevar pierādīt, ka viņš ir rīkojies pienācīgi un rūpīgi, izvēloties šādu personu.
	439.pants. Noilgums (1) Prasījumi pret ekspeditoru par ekspedīcijai nodotās kravas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju vai nozaudēšanu, kā arī par kravas nogādāšanas nokavējumu noilgst viena gada laikā. Ja ekspeditors rīkojies ar ļaunu nolūku vai pieļāvis rupju neuzmanību, minētie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Visi pārējie prasījumi pret ekspeditoru noilgst triju gadu laikā.				445.pants. Noilgums (1) Prasījumi pret ekspeditoru par ekspedīcijai nodotās kravas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju vai nozaudēšanu, kā arī par kravas nogādāšanas nokavējumu noilgst viena gada laikā. Ja ekspeditors rīkojies ar ļaunu nolūku vai pieļāvis rupju neuzmanību, minētie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Visi pārējie prasījumi pret ekspeditoru noilgst triju gadu laikā.
	(2) Ja ekspedīcijai nodotā krava nav saglabāta bojājumu, bojāšanās vai iztrūkuma dēļ, noilguma termiņš sākas ar dienu, kurā krava nogādāta saņēmējam, bet kravas bojāejas, nozaudēšanas vai nogādāšanas nokavējuma dēļ – ar dienu, kad kravu vajadzēja nogādāt saņēmējam.				(2) Ja ekspedīcijai nodotā krava nav saglabāta bojājumu, bojāšanās vai iztrūkuma dēļ, noilguma termiņš sākas ar dienu, kurā krava nogādāta saņēmējam, bet kravas bojāejas, nozaudēšanas vai nogādāšanas nokavējuma dēļ — ar dienu, kad kravu vajadzēja nogādāt saņēmējam.
	440.pants. Ekspeditora likumiskā rokas ķīlas tiesība un tiesību pāreja
	(1) Uz ekspedīcijai nodoto un ekspeditora valdījumā esošo kravu viņam ir likumiskā rokas ķīlas tiesība, kas nodrošina ekspeditora prasījumus pret nosūtītāju, kuri izriet no ekspedīcijas līguma. Likumiskā rokas ķīlas tiesība attiecas arī uz kravas pavaddokumentiem.	23	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Izteikt 440.pantu šādā redakcijā: „(1) Ekspeditoram ir likumīga rokas ķīlas tiesība uz kravām, kas ir viņa kontrolē, kā garantija apmaksai, kas viņam pienākas saskaņā ar jebkurā laikā noslēgtiem līgumiem ar nosūtītāju un ar to izpildi saistīto izdevumu segšanai.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.24
	(2) Ja ekspeditors ir piesaistījis apakšekspeditoru, lai izpildītu ekspedīcijas līgumā nolīgto pienākumu par kravas ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu, ekspeditora prasījumi un šā panta pirmajā daļā paredzētā likumiskā rokas ķīlas tiesība pāriet apakšekspeditoram, līdzko viņš apmierina ekspeditora prasījumus, kuri izriet no ekspedīcijas līguma.		(2)Ja summa, kas pienākas ekspeditoram saskaņā ar nosūtītāju jebkurā laikā noslēgtiem līgumiem netiek samaksāta, viņam ir tiesība aizturēt kravu un atbilstošā veidā organizēt tāda kravas daudzuma pārdošanu, kāds nepieciešams, lai segtu viņam saskaņā ar līgumu nenomaksāto atlīdzību un kompensētu viņa izdevumus. Ekspeditoram ir pienākums, ja tas iespējams, savlaicīgi informēt nosūtītāju par kravas pārdošanu.”.
		24	Atbildīgā komisija Izteikt 440.pantu šādā redakcijā: „446.pants. Ekspeditora likumiskās rokasķīlas un aizturējuma tiesības un tiesību pāreja	Atbalstīts	446.pants. Ekspeditora likumiskās rokasķīlas un aizturējuma tiesības un tiesību pāreja
			(1) Uz ekspedīcijai nodoto un ekspeditora valdījumā esošo kravu viņam ir likumiskās rokasķīlas tiesības, kas nodrošina no ekspedīcijas līguma izrietošos ekspeditora prasījumus pret nosūtītāju. Likumiskās rokasķīlas tiesības attiecas arī uz kravas pavaddokumentiem.		(1) Uz ekspedīcijai nodoto un ekspeditora valdījumā esošo kravu viņam ir likumiskās rokasķīlas tiesības, kas nodrošina no ekspedīcijas līguma izrietošos ekspeditora prasījumus pret nosūtītāju. Likumiskās rokasķīlas tiesības attiecas arī uz kravas pavaddokumentiem.
			(2) Ja ekspeditors ir piesaistījis apakšekspeditoru, lai izpildītu ekspedīcijas līgumā nolīgto pienākumu par kravas ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu, ekspeditora prasījumi un šā panta pirmajā daļā paredzētās likumiskās rokasķīlas tiesības pāriet apakšekspeditoram, līdzko viņš apmierina no ekspedīcijas līguma izrietošos ekspeditora prasījumus.		(2) Ja ekspeditors ir piesaistījis apakšekspeditoru, lai izpildītu ekspedīcijas līgumā nolīgto pienākumu par kravas ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu, ekspeditora prasījumi un šā panta pirmajā daļā paredzētās likumiskās rokasķīlas tiesības pāriet apakšekspeditoram, līdzko viņš apmierina no ekspedīcijas līguma izrietošos ekspeditora prasījumus.
			(3) Ja summa, kas pienākas ekspeditoram saskaņā ar nosūtītāju jebkurā laikā noslēgtiem līgumiem, netiek samaksāta, viņam ir tiesības aizturēt kravu un atbilstošā veidā organizēt tāda kravas daudzuma pārdošanu, kāds nepieciešams, lai segtu viņam saskaņā ar līgumu nesamaksāto atlīdzību un kompensētu viņa izdevumus. Ekspeditoram ir pienākums, ja tas iespējams, savlaicīgi informēt nosūtītāju par kravas pārdošanu.”.		(3) Ja summa, kas pienākas ekspeditoram saskaņā ar nosūtītāju jebkurā laikā noslēgtiem līgumiem, netiek samaksāta, viņam ir tiesības aizturēt kravu un atbilstošā veidā organizēt tāda kravas daudzuma pārdošanu, kāds nepieciešams, lai segtu viņam saskaņā ar līgumu nesamaksāto atlīdzību un kompensētu viņa izdevumus. Ekspeditoram ir pienākums, ja tas iespējams, savlaicīgi informēt nosūtītāju par kravas pārdošanu.
	4.nodaļa Komerciālā glabājuma līgums 441.pants. Komerciālā glabājuma līguma jēdziens Slēdzot komerciālā glabājuma līgumu, komersants, kurš nodarbojas ar kustamu lietu glabāšanu (glabātājs), apņemas par labu glabājuma devējam izvietot noliktavā vai citā glabāšanai piemērotā vietā un uzglabāt glabājumā nodoto lietu, bet glabājuma devējs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.			Redakc. precizēts	4.nodaļa Komerciālā glabājuma līgums 447.pants. Komerciālā glabājuma līguma jēdziens Komerciālā glabājuma līgumā komersants, kurš nodarbojas ar kustamu lietu glabāšanu (glabātājs), apņemas par labu glabājuma devējam izvietot noliktavā vai citā glabāšanai piemērotā vietā un uzglabāt glabājumā nodoto lietu, bet glabājuma devējs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.
	442.pants. Lietas iepakošana, marķēšana, pavaddokumenti un pienākums sniegt informāciju par lietu (1) Glabājuma devējam ir pienākums, ciktāl tas ir nepieciešams, iepakot un marķēt glabājumā nododamo lietu, iesniegt glabātājam pavaddokumentus, kā arī sniegt viņam visu informāciju, kas vajadzīga, lai glabātājs varētu izpildīt savus pienākumus. Ja glabājumā tiek nodota bīstama lieta, kas savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai radīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēka dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi, glabājuma devēja pienākums ir rakstveidā informēt glabātāju par lietas bīstamības veidu un nepieciešamajiem drošības pasākumiem.			Redakc. precizēts	448.pants. Lietas iepakošana, marķēšana, pavaddokumenti un pienākums sniegt informāciju par lietu (1) Glabājuma devējam ir pienākums, ciktāl tas nepieciešams, iepakot un marķēt glabājumā nododamo lietu, iesniegt glabātājam pavaddokumentus, kā arī sniegt viņam visu informāciju, kas vajadzīga, lai glabātājs varētu izpildīt savus pienākumus. Ja glabājumā tiek nodota bīstama lieta, kas savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai radīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personu mantu vai vidi, glabājuma devēja pienākums ir rakstveidā informēt glabātāju par lietas bīstamības veidu un nepieciešamajiem drošības pasākumiem.
	(2) Ja glabājuma devējs ir patērētājs, glabātājam ir pienākums, ciktāl tas nepieciešams, iepakot un marķēt glabājumā nodoto lietu. Glabājuma devējam ir pienākums vispārīgi informēt glabātāju par lietas bīstamību.			Redakc. precizēts	(2) Ja glabājuma devējs ir patērētājs, glabātājam ir pienākums, ciktāl tas nepieciešams, iepakot un marķēt glabājumā nodoto lietu. Glabājuma devējam ir pienākums informēt glabātāju par lietas bīstamību.
	(3) Glabājuma devējs, arī tad, ja viņš nav vainojams, atbild glabātājam par zaudējumiem un izdevumiem, kas radušies šādu iemeslu dēļ:				(3) Glabājuma devējs, arī tad, ja viņš nav vainojams, atbild glabātājam par zaudējumiem un izdevumiem, kas radušies šādu iemeslu dēļ:
	1) nepienācīga lietas iepakošana vai marķēšana;				1) nepienācīga lietas iepakošana vai marķēšana;
	2) glabātāja neinformēšana par lietas bīstamību;				2) glabātāja neinformēšana par lietas bīstamību;
	3) glabājuma devējs nav iesniedzis visus šā panta pirmajā daļā minētos pavaddokumentus vai nav sniedzis nepieciešamo informāciju, vai arī informācija ir nepilnīga, neprecīza vai nepareiza.				3) glabājuma devējs nav iesniedzis visus šā panta pirmajā daļā minētos pavaddokumentus vai nav sniedzis nepieciešamo informāciju, vai arī informācija ir nepilnīga, neprecīza vai nepareiza.
	(4) Ja šā panta trešajā daļā minētie zaudējumi vai izdevumi radušies arī glabātāja rīcības dēļ, glabājuma devēja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus vai izdevumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu vai izdevumu rašanās cēlonis bijusi glabājuma devēja vai glabātāja rīcība.				(4) Ja šā panta trešajā daļā minētie zaudējumi vai izdevumi radušies arī glabātāja rīcības dēļ, glabājuma devēja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus vai izdevumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu vai izdevumu rašanās cēlonis bijusi glabājuma devēja vai glabātāja rīcība.
	(5) Ja glabājuma devējs ir patērētājs, viņš saskaņā ar šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem atbild glabātājam par zaudējumiem un izdevumiem, ciktāl tie radušies glabājuma devēja vainas dēļ.				(5) Ja glabājuma devējs ir patērētājs, viņš saskaņā ar šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem atbild glabātājam par zaudējumiem un izdevumiem, ciktāl tie radušies glabājuma devēja vainas dēļ.
	443.pants. Atvietojamu lietu glabājums				449.pants. Atvietojamu lietu glabājums
	(1) Glabātājs ir tiesīgs glabājumā nodotās atvietojamās lietas savienot ar citām tādas pašas šķiras un labuma lietām tikai tad, ja attiecīgie glabājuma devēji viņam to ir noteikti atļāvuši.				(1) Glabātājs ir tiesīgs glabājumā nodotās atvietojamās lietas savienot ar citām tādas pašas šķiras un labuma lietām tikai tad, ja attiecīgie glabājuma devēji viņam to ir noteikti atļāvuši.
	(2) Ja glabātājs ir tiesīgs savienot glabājumā nodotās atvietojamās lietas, to īpašnieki iegūst kopīpašuma tiesību domājamās daļās uz šīm glabājumā nodotajām lietām ar dienu, kad minētās lietas tiek izvietotas noliktavā vai citā glabāšanai piemērotā vietā.			Redakc. precizēts	(2) Ja glabātājs ir tiesīgs savienot glabājumā nodotās atvietojamās lietas, to īpašnieki iegūst kopīpašuma tiesības domājamās daļās uz šīm glabājumā nodotajām lietām ar dienu, kad minētās lietas tiek izvietotas noliktavā vai citā glabāšanai piemērotā vietā.
	(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā glabātājs var atdot katram glabājuma devējam viņam pienākošos daļu bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas.				(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā glabātājs var atdot katram glabājuma devējam viņam pienākošos daļu bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas.
	444.pants. Lieta ar trūkumiem vai bojāta lieta (1) Ja lietai, ko glabātājs saņēmis no trešās personas un kas uzglabājama par labu glabājuma devējam, ir ārēji trūkumi vai bojājumi, glabātājam ir pienākums, nodrošinot glabājuma devēja tiesības, nekavējoties paziņot trešajai personai par šiem trūkumiem vai bojājumiem, gādāt par pierādījumiem, kas apliecina lietas stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot glabājuma devējam. Ja glabātājs neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies glabājuma devējam.				450.pants. Lieta ar trūkumiem vai bojāta lieta (1) Ja lietai, ko glabātājs saņēmis no trešās personas un kas uzglabājama par labu glabājuma devējam, ir ārēji trūkumi vai bojājumi, glabātājam ir pienākums, nodrošinot glabājuma devēja tiesības, nekavējoties paziņot trešajai personai par šiem trūkumiem vai bojājumiem, gādāt par pierādījumiem, kas apliecina lietas stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot glabājuma devējam. Ja glabātājs neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies glabājuma devējam.
	(2) Ja pēc lietas pieņemšanas glabājumā tajā notiek vai draud notikt izmaiņas, kas var izraisīt lietas bojāšanos vai bojāeju vai radīt zaudējumus glabātājam, glabātāja pienākums ir nekavējoties par to paziņot glabājuma devējam, bet, ja izdota noliktavas zīme, – pēdējam viņam zināmajam noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam, kā arī pieprasīt no glabājuma devēja (noliktavas zīmes turētāja) norādījumus par turpmāko rīcību ar šo lietu. Ja atbilstošā laikā glabātājs nevar saņemt minētos norādījumus, glabātājs ir tiesīgs uz glabājuma devēja (noliktavas zīmes turētāja) rēķina pārdot glabājumā nodoto lietu, ievērojot šā likuma 402.panta otrās un trešās daļas noteikumus, vai pēc saviem ieskatiem atbilstoši tam, kā būtu rīkojies krietns un kārtīgs komersants, veikt citas nepieciešamās darbības, lai saglabātu lietu.			Redakc. precizēts	(2) Ja pēc lietas pieņemšanas glabājumā tajā notiek vai var notikt izmaiņas, kas izraisītu lietas bojāšanos vai bojāeju vai radītu zaudējumus glabātājam, viņa pienākums ir nekavējoties par to paziņot glabājuma devējam, bet, ja izdota noliktavas zīme, — pēdējam viņam zināmajam noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam, kā arī pieprasīt no glabājuma devēja (noliktavas zīmes turētāja) norādījumus par turpmāko rīcību ar šo lietu. Ja atbilstošā laikā glabātājs nevar saņemt minētos norādījumus, glabātājs ir tiesīgs uz glabājuma devēja (noliktavas zīmes turētāja) rēķina pārdot glabājumā nodoto lietu, ievērojot šā likuma 408.panta otrās un trešās daļas noteikumus, vai pēc saviem ieskatiem atbilstoši tam , kā būtu rīkojies krietns un kārtīgs komersants, veikt citas lietas saglabāšanai nepieciešamās darbības.
	445.pants. Glabājumā nodotās lietas apskate un pasākumi tās saglabāšanai Glabātāja pienākums ir atļaut glabājuma devējam parastajā darba laikā apskatīt glabājumā nodoto lietu, ņemt paraugus, kā arī atļaut veikt pasākumus, kas nepieciešami lietas saglabāšanai. Glabātājam ir tiesības, bet, ja glabājumā nodotās atvietojamās lietas ir savienotas, – pienākums pašam veikt pasākumus, kas nepieciešami lietas saglabāšanai.			Redakc. precizēts	451.pants. Glabājumā nodotās lietas apskate un pasākumi tās saglabāšanai Glabātājam ir pienākums atļaut glabājuma devējam parastajā darba laikā apskatīt glabājumā nodoto lietu, ņemt paraugus, kā arī atļaut veikt lietas saglabāšanai nepieciešamos pasākumus. Glabātājam ir tiesības, bet, ja glabājumā nodotās atvietojamās lietas ir savienotas, — pienākums pašam veikt lietas saglabāšanai nepieciešamos pasākumus.
	446.pants. Glabājuma ilgums (1) Glabājuma devējs var katrā laikā atprasīt no glabātāja glabājumā nodoto lietu.				452.pants. Glabājuma ilgums (1) Glabājuma devējs var katrā laikā atprasīt no glabātāja glabājumā nodoto lietu.
	(2) Ja glabājuma līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, glabājuma devējs ir tiesīgs uzteikt glabājuma līgumu vienu mēnesi iepriekš. Ja glabājuma devējam ir svarīgs iemesls, viņš ir tiesīgs uzteikt glabājuma līgumu, neievērojot uzteikuma termiņu.				(2) Ja glabājuma līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, glabājuma devējs ir tiesīgs uzteikt glabājuma līgumu vienu mēnesi iepriekš. Ja glabājuma devējam ir svarīgs iemesls, viņš ir tiesīgs uzteikt glabājuma līgumu, neievērojot uzteikuma termiņu.
	(3) Glabātājs var prasīt, lai glabājuma devējs ņem atpakaļ glabājumā nodoto lietu tikai pēc nolīgtā laika izbeigšanās, bet, ja glabājuma līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, – uzteicot glabājuma līgumu vienu mēnesi iepriekš. Ja glabātājam ir svarīgs iemesls, viņš ir tiesīgs, neievērojot uzteikuma termiņu, prasīt, lai glabājuma devējs ņem atpakaļ glabājumā nodoto lietu pirms nolīgtā laika izbeigšanās. Ja glabātājs izdevis noliktavas zīmi, glabājuma līguma uzteikumu un prasījumu par lietas ņemšanu atpakaļ vērš pret pēdējo viņam zināmo noliktavas zīmes leģitimēto turētāju.				(3) Glabātājs var prasīt, lai glabājuma devējs ņem atpakaļ glabājumā nodoto lietu tikai pēc nolīgtā laika izbeigšanās, bet, ja glabājuma līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, — uzteicot glabājuma līgumu vienu mēnesi iepriekš. Ja glabātājam ir svarīgs iemesls, viņš ir tiesīgs, neievērojot uzteikuma termiņu, prasīt, lai glabājuma devējs ņem atpakaļ glabājumā nodoto lietu pirms nolīgtā laika izbeigšanās. Ja glabātājs izdevis noliktavas zīmi, glabājuma līguma uzteikumu un prasījumu par lietas ņemšanu atpakaļ vērš pret pēdējo viņam zināmo noliktavas zīmes leģitimēto turētāju.
	447.pants. Glabājumā nodotās lietas apdrošināšana un nodošana glabājumā trešajai personai				453.pants. Glabājumā nodotās lietas apdrošināšana un nodošana glabājumā trešajai personai
	(1) Glabātājam ir pienākums uz glabājuma devēja rēķina apdrošināt glabājumā nodoto lietu, ja to pieprasa glabājuma devējs vai ja viņi par to ir vienojušies glabājuma līgumā.				(1) Glabātājam ir pienākums uz glabājuma devēja rēķina apdrošināt glabājumā nodoto lietu, ja to pieprasa glabājuma devējs vai ja viņi par to ir vienojušies glabājuma līgumā.
	(2) Glabātājs ir tiesīgs glabājumā nodoto lietu nodot tālāk glabājumā trešajai personai tikai tad, ja glabājuma devējs viņam to ir noteikti atļāvis.			Redakc. precizēts	(2) Glabātājs ir tiesīgs glabājumā nodoto lietu nodot tālāk glabājumā trešajai personai tikai tad, ja glabājuma devējs viņam to ir atļāvis.
	448.pants. Izdevumu atlīdzināšana Glabājuma devēja pienākums ir atlīdzināt glabātājam izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami glabātāja pienākumu izpildei.				454.pants. Izdevumu atlīdzināšana Glabājuma devēja pienākums ir atlīdzināt glabātājam izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami glabātāja pienākumu izpildei.
	449.pants. Glabātāja atbildība par glabājumā nodoto lietu				455.pants. Glabātāja atbildība par glabājumā nodoto lietu
	(1) Glabātājs atbild par tādiem glabājumā nodotās lietas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu vai bojāeju laikposmā no lietas saņemšanas glabājumā līdz tās atdošanai, kurus viņš varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.				(1) Glabātājs atbild par tādiem glabājumā nodotās lietas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu vai bojāeju laikposmā no lietas saņemšanas glabājumā līdz tās atdošanai, kurus viņš varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.
	(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi ir piemērojami arī tad, ja saskaņā ar šā likuma 447.panta otrās daļas noteikumiem glabājumā nodoto lietu glabātājs ir nodevis tālāk glabājumā trešajai personai.			Redakc. precizēts	(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi piemērojami arī tad, ja saskaņā ar šā likuma 453.panta otrās daļas noteikumiem glabājumā nodoto lietu glabātājs ir nodevis tālāk glabājumā trešajai personai.
	450.pants. Noilgums				456.pants. Noilgums
	(1) Prasījumi pret glabātāju par glabājumā nodotās lietas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, atdošanas nokavējumu vai bojāeju noilgst viena gada laikā. Ja glabātājs rīkojies ar ļaunu nolūku vai pieļāvis rupju neuzmanību, minētie prasījumi noilgst triju gadu laikā.				(1) Prasījumi pret glabātāju par glabājumā nodotās lietas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, atdošanas nokavējumu vai bojāeju noilgst viena gada laikā. Ja glabātājs rīkojies ar ļaunu nolūku vai pieļāvis rupju neuzmanību, minētie prasījumi noilgst triju gadu laikā.
	(2) Ja glabājumā nodotā lieta nav saglabāta bojājumu, bojāšanās vai iztrūkuma dēļ, noilguma termiņš sākas ar dienu, kad glabājumā nodoto lietu atdod, bet lietas atdošanas nokavējuma dēļ – ar dienu, kad lietu vajadzēja atdot. Glabājumā nodotās lietas pilnīgas bojāejas gadījumā noilguma termiņš sākas ar dienu, kad glabātājs par minēto bojāeju paziņo glabājuma devējam vai pēdējam viņam zināmajam noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam, ja izdota noliktavas zīme.				(2) Ja glabājumā nodotā lieta nav saglabāta bojājumu, bojāšanās vai iztrūkuma dēļ, noilguma termiņš sākas ar dienu, kad glabājumā nodoto lietu atdod, bet lietas atdošanas nokavējuma dēļ — ar dienu, kad lietu vajadzēja atdot. Glabājumā nodotās lietas pilnīgas bojāejas gadījumā noilguma termiņš sākas ar dienu, kad glabātājs par minēto bojāeju paziņo glabājuma devējam vai pēdējam viņam zināmajam noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam, ja izdota noliktavas zīme.
	451.pants. Glabātāja likumiskā rokas ķīlas tiesība			Redakc. precizēts panta nosaukums un teksts	457.pants. Glabātāja likumiskās rokasķīlas tiesības
	(1) Uz glabājumā nodoto un glabātāja valdījumā esošo lietu viņam ir likumiskā rokas ķīlas tiesība, kas nodrošina glabātāja prasījumus pret glabājuma devēju, kuri izriet no glabājuma līguma.				(1) Uz glabājumā nodoto un glabātāja valdījumā esošo lietu viņam ir likumiskās rokasķīlas tiesības, kas nodrošina no glabājuma līguma izrietošos glabātāja prasījumus pret glabājuma devēju.
	(2) Ja ordera noliktavas zīme nodota tālāk ar indosamentu, glabātājam ir likumiskā rokas ķīlas tiesība pret noliktavas zīmes leģitimēto turētāju, kas nodrošina vienīgi tādus glabātāja prasījumus par atlīdzības samaksu vai izdevumu atlīdzināšanu, kuri izriet no noliktavas zīmes vai par kuru pastāvēšanu noliktavas zīmes leģitimētais turētājs noliktavas zīmes iegūšanas brīdī ir zinājis vai nav zinājis rupjas neuzmanības dēļ.				(2) Ja ordera noliktavas zīme nodota tālāk ar indosamentu, glabātājam ir likumiskās rokasķīlas tiesības pret noliktavas zīmes leģitimēto turētāju, kas nodrošina vienīgi tādus glabātāja prasījumus par atlīdzības samaksu vai izdevumu atlīdzināšanu, kuri izriet no noliktavas zīmes vai par kuru pastāvēšanu noliktavas zīmes leģitimētais turētājs noliktavas zīmes iegūšanas brīdī ir zinājis vai nav zinājis rupjas neuzmanības dēļ.
	452.pants. Noliktavas zīme (1) Pēc lietas pieņemšanas glabājumā glabātājs var izdot noliktavas zīmi. Noliktavas zīme ir vērtspapīrs, kurā nostiprināts prasījums pret glabātāju par glabājumā nodotās lietas atdošanu. Noliktavas zīmi var izdot kā vārda, uzrādītāja vai ordera vērtspapīru.				458.pants. Noliktavas zīme (1) Pēc lietas pieņemšanas glabājumā glabātājs var izdot noliktavas zīmi. Noliktavas zīme ir vērtspapīrs, kurā nostiprināts prasījums pret glabātāju par glabājumā nodotās lietas atdošanu. Noliktavas zīmi var izdot kā vārda, uzrādītāja vai ordera vērtspapīru.
	(2) Noliktavas zīmē norāda šādas ziņas:			Redakc. precizēta otrā daļa	(2) Noliktavas zīmē norāda šādas ziņas:
	1) apzīmējums, ka akts ir noliktavas zīme;				1) apzīmējumu, ka akts ir noliktavas zīme;
	2) noliktavas zīmes izdošanas vieta un datums;				2) noliktavas zīmes izdošanas vietu un datumu;
	3) glabājuma devēja nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese vai vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;				3) glabājuma devēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi vai vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;
	4) glabātāja firma, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;				4) glabātāja firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
	5) vieta (noliktavas vai citas glabāšanai piemērotas vietas adrese) un datums, kad lieta pieņemta glabājumā;				5) vietu (noliktavas vai citas glabāšanai piemērotas vietas adresi) un datumu, kad lieta pieņemta glabājumā;
	6) lietas raksturošanai pieņemtais apzīmējums un tās iepakojuma veids, bet bīstamai lietai – tās speciālais un vispārpieņemtais apzīmējums;				6) lietas raksturošanai pieņemto apzīmējumu un tās iepakojuma veidu, bet bīstamai lietai — tās speciālo un vispārpieņemto apzīmējumu;
	7) iepakojuma vienību skaits, to speciālais marķējums un numerācija;				7) iepakojuma vienību skaitu, to speciālo marķējumu un numerāciju;
	8) lietas bruto masa vai tās daudzums citās mērvienībās;				8) lietas bruto masu vai tās daudzumu citās mērvienībās;
	9) atzīme par to, vai glabājumā nodotā atvietojamā lieta saskaņā ar šā likuma 443.panta noteikumiem ir savienota ar citām tādas pašas šķiras un labuma lietām.				9) atzīmi par to, vai glabājumā nodotā atvietojamā lieta saskaņā ar šā likuma 449.panta noteikumiem ir savienota ar citām tādas pašas šķiras un labuma lietām.
	(3) Papildus šā panta otrajā daļā minētajām obligātajām ziņām glabātājs noliktavas zīmē var norādīt arī citas ziņas.				(3) Papildus šā panta otrajā daļā minētajām obligātajām ziņām glabātājs noliktavas zīmē var norādīt arī citas ziņas.
	(4) Noliktavas zīmi paraksta glabātājs.				(4) Noliktavas zīmi paraksta glabātājs.
	453.pants. Noliktavas zīmes spēks				459.pants. Noliktavas zīmes spēks
	(1) Glabātāja un noliktavas zīmes leģitimētā turētāja savstarpējās tiesiskajās attiecībās noteicošā ir noliktavas zīme.				(1) Glabātāja un noliktavas zīmes leģitimētā turētāja savstarpējās tiesiskajās attiecībās noteicošā ir noliktavas zīme.
	(2) Noliktavas zīme nodibina pieņēmumu, ka ārējā izskata un stāvokļa ziņā, kā arī iepakojuma vienību skaita, marķējuma un numerācijas ziņā glabātājs ir pieņēmis glabājumā tādu lietu un tās iepakojumu, kāds aprakstīts noliktavas zīmē. Ja glabātājs ir pārbaudījis glabājumā nodotās lietas bruto masu vai tās daudzumu citās mērvienībās vai arī lietas sastāvu un šīs pārbaudes rezultātus norādījis noliktavas zīmē, noliktavas zīme nodibina pieņēmumu, ka lietas masa, daudzums vai sastāvs atbilst šajā zīmē norādītajām ziņām. Nav pieļaujami pierādījumi par pretējo, ja noliktavas zīme ir nodota labticīgai trešajai personai.				(2) Noliktavas zīme nodibina pieņēmumu, ka ārējā izskata un stāvokļa ziņā, kā arī iepakojuma vienību skaita, marķējuma un numerācijas ziņā glabātājs ir pieņēmis glabājumā tādu lietu un tās iepakojumu, kāds aprakstīts noliktavas zīmē. Ja glabātājs ir pārbaudījis glabājumā nodotās lietas bruto masu vai tās daudzumu citās mērvienībās vai arī lietas sastāvu un šīs pārbaudes rezultātus norādījis noliktavas zīmē, noliktavas zīme nodibina pieņēmumu, ka lietas masa, daudzums vai sastāvs atbilst šajā zīmē norādītajām ziņām. Nav pieļaujami pierādījumi par pretējo, ja noliktavas zīme ir nodota labticīgai trešajai personai.
	(3) Glabātāja un glabājuma devēja savstarpējās tiesiskajās attiecībās noteicošais ir glabājuma līgums.				(3) Glabātāja un glabājuma devēja savstarpējās tiesiskajās attiecībās noteicošais ir glabājuma līgums.
	454.pants. Glabājumā nodotās lietas atdošana pret noliktavas zīmi (1) Ja izdota noliktavas zīme, glabātājam ir pienākums atdot glabājumā nodoto lietu, vienīgi saņemot pretī attiecīgo noliktavas zīmi, kurā izdarīta atzīme par lietas atdošanu.				460.pants. Glabājumā nodotās lietas atdošana pret noliktavas zīmi (1) Ja izdota noliktavas zīme, glabātājam ir pienākums atdot glabājumā nodoto lietu, vienīgi saņemot pretī attiecīgo noliktavas zīmi, kurā izdarīta atzīme par lietas atdošanu.
	(2) Atdodot daļu no glabājumā nodotajām lietām, par to izdarāma atbilstoša atzīme noliktavas zīmē. Noliktavas zīmi paraksta glabātājs.				(2) Atdodot daļu no glabājumā nodotajām lietām, par to izdarāma atbilstoša atzīme noliktavas zīmē. Noliktavas zīmi paraksta glabātājs.
	(3) Glabātājs atbild noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam par zaudējumiem, kas radušies tāpēc, ka glabājumā nodotā lieta atdota, nesaņemot pretī noliktavas zīmi vai neizdarot šā panta otrajā daļā minēto atzīmi.				(3) Glabātājs atbild noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam par zaudējumiem, kas radušies tāpēc, ka glabājumā nodotā lieta atdota, nesaņemot pretī noliktavas zīmi vai neizdarot šā panta otrajā daļā minēto atzīmi.
	455.pants. Leģitimācija ar noliktavas zīmi				461.pants. Leģitimācija ar noliktavas zīmi
	Glabājumā nodoto lietu saņemt ir leģitimēta tā persona, kurai saskaņā ar noliktavas zīmi lieta ir atdodama vai kurai ordera noliktavas zīme ir nodota ar indosamentu. Glabātājam nav pienākuma pārbaudīt indosamenta īstumu.				Glabājumā nodoto lietu saņemt ir leģitimēta tā persona, kurai saskaņā ar noliktavas zīmi lieta ir atdodama vai kurai ordera noliktavas zīme ir nodota ar indosamentu. Glabātājam nav pienākuma pārbaudīt indosamenta īstumu.
	456.pants. Ordera noliktavas zīmes indosēšanas sekas				462.pants. Ordera noliktavas zīmes indosēšanas sekas
	Tiesību iegūšanas ziņā ordera noliktavas zīmes nodošana ar indosamentu citai personai, ja glabātājs pieņēmis lietu glabājumā, rada tādas pašas tiesiskās sekas kā glabājumā nodotās lietas nodošana citas personas īpašumā vai valdījumā.		&n bsp;		Tiesību iegūšanas ziņā ordera noliktavas zīmes nodošana ar indosamentu citai personai, ja glabātājs pieņēmis lietu glabājumā, rada tādas pašas tiesiskās sekas kā glabājumā nodotās lietas nodošana citas personas īpašumā vai valdījumā.
	5.nodaļa Komerciālā līzinga līgums 457.pants. Komerciālā līzinga līguma jēdziens				5.nodaļa Komerciālā līzinga līgums 463.pants. Komerciālā līzinga līguma jēdziens
	(1) Slēdzot komerciālā līzinga līgumu (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – līzinga līgums), komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga ņēmēja izvēlētu lietu no līzinga ņēmēja izvēlētas trešās personas (pārdevēja) un nodot šo lietu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga ņēmējs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.	25	Atbildīgā komisija Izteikt 457.panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Komerciālā līzinga līguma (turpmāk šīs nodaļas ietvaros līzinga līgums) komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā cita komersanta (līzinga ņēmēja) izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību.”.	Atbalstīts	(1) Komerciālā līzinga līguma (turpmāk šīs nodaļas ietvaros līzinga līgums) komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā cita komersanta (līzinga ņēmēja) izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību.
	(2) Līzinga līgumam piemēro Civillikuma un šā likuma noteikumus par pirkuma līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem, šādos gadījumos:				(2) Līzinga līgumam piemēro Civillikuma un šā likuma noteikumus par pirkuma līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem, šādos gadījumos:
	1) ja ir nolīgts līzinga ņēmēja pienākums nopirkt līzingā nodoto lietu;	26	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 457.panta otrās daļas 1) punktu šādā redakcijā: „1) ja ir nolīgts līzinga ņēmēja pienākums izpirkt līzingā nodoto lietu;”	Atbalstīts	1) ja ir nolīgts līzinga ņēmēja pienākums izpirkt līzingā nodoto lietu;
	2) ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja tiesības iegūt līzingā nodoto lietu īpašumā bez papildu atlīdzības vai par atlīdzību, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būtu pietiekami zema, lai lietošanas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka līzinga ņēmējs šo iespēju izmantos;	27	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 457.panta otrās daļas 2) punktu šādā redakcijā: „2) ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja tiesības līzinga līguma termiņa beigās, ievērojot nosacījumu, ka līzinga ņēmējam nav neizpildītu saistību pret līzinga devēju, iegūt līzingā nodoto lietu īpašumā bez papildu atlīdzības vai par atlīdzību, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būs pietiekami zema, lai lietošanas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka līzinga ņēmējs šo iespēju izmantos.”.	Atbalstīts	2) ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja tiesības līzinga līguma termiņa beigās, ievērojot nosacījumu, ka līzinga ņēmējam nav neizpildītu saistību pret līzinga devēju, iegūt līzingā nodoto lietu īpašumā bez papildu atlīdzības vai par atlīdzību, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būs pietiekami zema, lai lietošanas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka līzinga ņēmējs šo iespēju izmantos.
	3) ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja tiesības pēc līzinga līguma termiņa beigām turpināt lietot līzingā nodoto lietu neierobežoti ilgi bez papildu atlīdzības vai par atlīdzību, kas ir būtiski zemāka par tirgus nomas maksu.	28	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 457.panta otrās daļas 3) punktu.	Atbalstīts
	(3) Pārējos gadījumos līzinga līgumam piemēro Civillikuma noteikumus par nomas līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem.				(3) Pārējos gadījumos līzinga līgumam piemēro Civillikuma noteikumus par nomas līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem.
	458.pants. Līzinga ņēmēja pienākums pārbaudīt lietu un atbildība par lietas pārdevēja rīcību (1) Līzinga ņēmējam ir pienākums pirms lietas pieņemšanas iespējami īsā laikā kā krietnam un rūpīgam saimniekam pārbaudīt tās atbilstību līzinga līguma noteikumiem. Konstatējot lietas neatbilstību līzinga līguma noteikumiem, līzinga ņēmējam ir pienākums atteikties pieņemt lietu un nekavējoties par to paziņot līzinga devējam.	29	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 458.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Līzinga ņēmējam ir pienākums pirms lietas pieņemšanas iespējami īsā laikā kā krietnam un rūpīgam saimniekam pārbaudīt tās atbilstību līguma noteikumiem.”.	Atbalstīts	464.pants. Līzinga ņēmēja pienākums pārbaudīt lietu un atbildība par lietas pārdevēja rīcību (1) Līzinga ņēmējam ir pienākums pirms lietas pieņemšanas iespējami īsā laikā kā krietnam un rūpīgam saimniekam pārbaudīt tās atbilstību līguma noteikumiem.
	(2) Lietas nepiegādes risku uzņemas līzinga devējs.	30	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 458.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Lietas nepiegādes risku uzņemas līzinga ņēmējs.	Atbalstīts	(2) Lietas nepiegādes risku uzņemas līzinga ņēmējs.
	459.pants. Lieta ar trūkumiem				465.pants. Lieta ar trūkumiem
	(1) Ja līzingā nodotai lietai tiek konstatēti kādi trūkumi, līzinga ņēmējam ir pienākums par to nekavējoties paziņot līzinga devējam un līzinga devējs izdod līzinga ņēmējam pilnvaru vērsties pret pārdevēju ar prasījumiem, kuri izriet no līzinga devēja un pārdevēja noslēgtā pirkuma līguma, kā arī ar prasījumiem, kuri izriet no netaisnas iedzīvošanās.	31	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 459.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Ja līzingā nodotai lietai tiek konstatēti kādi trūkumi, līzinga ņēmējam ir pienākums par to nekavējoties paziņot pārdevējam un pret pārdevēju vērst prasījumus, kuri izriet no noslēgtā pirkuma līguma, kā arī prasījumus, kuri izriet no netaisnas iedzīvošanās.”.	Atbalstīts	(1) Ja līzingā nodotai lietai tiek konstatēti kādi trūkumi, līzinga ņēmējam ir pienākums par to nekavējoties paziņot pārdevējam un pret pārdevēju vērst prasījumus, kuri izriet no noslēgtā pirkuma līguma, kā arī prasījumus, kuri izriet no netaisnas iedzīvošanās.
	(2) Ja līzinga devējs ir izdevis šā panta pirmajā daļā minēto pilnvaru un līzinga devēja tiesību apjoms atbilst tiesībām, kādas līzinga ņēmējs iegūtu, ja pirktu attiecīgo lietu nepastarpināti no pārdevēja, līzinga ņēmējs lietas trūkumu dēļ nav tiesīgs vērst jebkādus prasījumus pret līzinga devēju.	32	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 459.panta otro daļu. Attiecīgi mainīt nākamās daļas numuru.	Atbalstīts
	(3) Ja lieta ar trūkumiem tiek apmainīta pret tādas pašas šķiras lietu bez trūkumiem, šāds iepriekšējās lietas atvietojums neietekmē līzinga līguma spēkā esamību.				(2) Ja lieta ar trūkumiem tiek apmainīta pret tādas pašas šķiras lietu bez trūkumiem, šāds iepriekšējās lietas atvietojums neietekmē līzinga līguma spēkā esamību.
	460.pants. Līzingā nodotās lietas lietošana un ar šo lietu saistītie riski				466.pants. Līzingā nodotās lietas lietošana un ar šo lietu saistītie riski
	(1) Līzinga ņēmējam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam lietot līzingā nodoto lietu atbilstoši līzinga līgumā noteiktajiem mērķiem un kārtībai, bet, ja šādi mērķi un kārtība nav nolīgti, – atbilstoši vispārpieņemtajiem mērķiem un kārtībai, kā arī segt visus izdevumus, kas saistīti ar līzingā nodotās lietas uzturēšanu.				(1) Līzinga ņēmējam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam lietot līzingā nodoto lietu atbilstoši līzinga līgumā noteiktajiem mērķiem un kārtībai, bet, ja šādi mērķi un kārtība nav nolīgti, — atbilstoši vispārpieņemtajiem mērķiem un kārtībai, kā arī segt visus izdevumus, kas saistīti ar līzingā nodotās lietas uzturēšanu.
	(2) Līzingā nodotās lietas lietošanas neiespējamība tās trūkumu (tai skaitā tiesisko aprobežojumu) dēļ neietekmē līzinga ņēmēja pienākumu maksāt līzinga līgumā nolīgto atlīdzību.			Redakc. precizēts	(2) Tas, ka līzingā nodoto lietu tās trūkumu (tai skaitā tiesisko aprobežojumu) dēļ nav iespējams lietot, neietekmē līzinga ņēmēja pienākumu maksāt līzinga līgumā nolīgto atlīdzību.
	(3) Risks par lietas bojāšanos, bojāeju, zādzību vai nozaudēšanu pāriet līzinga ņēmējam pēc lietas pieņemšanas.				(3) Risks par lietas bojāšanos, bojāeju, zādzību vai nozaudēšanu pāriet līzinga ņēmējam pēc lietas pieņemšanas.
	(4) Līzingā nodotās lietas bojāšanās, bojāejas, zādzības vai citādas nozaudēšanas gadījumā līzinga ņēmēja pienākums ir atlīdzināt līzinga devējam visus zaudējumus, izņemot sagaidāmās peļņas atrāvumu.				(4) Līzingā nodotās lietas bojāšanās, bojāejas, zādzības vai citādas nozaudēšanas gadījumā līzinga ņēmēja pienākums ir atlīdzināt līzinga devējam visus zaudējumus, izņemot sagaidāmās peļņas atrāvumu.
	(5) Ja līzingā nodotās lietas lietošana ir saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem, pēc šīs lietas saņemšanas līzinga ņēmējam pāriet arī visi riski, kas izriet no šīs bīstamības, un atbildība par zaudējumiem, kas radušies paaugstinātas bīstamības avota ietekmē.				(5) Ja līzingā nodotās lietas lietošana ir saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem, pēc šīs lietas saņemšanas līzinga ņēmējam pāriet arī visi riski, kas izriet no šīs bīstamības, un atbildība par zaudējumiem, kas radušies paaugstinātas bīstamības avota ietekmē.
	461.pants. Tūlītējs uzteikums				467.pants. Tūlītējs uzteikums
	Līzinga devējs ir tiesīgs tūlītēji uzteikt līzinga līgumu un bez brīdināšanas pārņemt līzinga objektu savā faktiskā valdījumā, ja:				Līzinga devējs ir tiesīgs tūlītēji uzteikt līzinga līgumu un bez brīdināšanas pārņemt līzinga objektu savā faktiskā valdījumā, ja:
	1) līzinga ņēmējs, kurš nokavējis nolīgtās atlīdzības samaksas termiņu, nav samaksājis šo atlīdzību 15 dienu laikā pēc līzinga devēja atgādinājuma saņemšanas;				1) līzinga ņēmējs, kurš nokavējis nolīgtās atlīdzības samaksas termiņu, nav samaksājis šo atlīdzību 15 dienu laikā pēc līzinga devēja atgādinājuma saņemšanas;
	2) pārdevējs pirkuma līgumā noteiktajā laikā nav nodevis lietu līzinga ņēmējam vai arī īpašuma tiesības uz šo lietu nav pārgājušas līzinga devējam no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ;				2) pārdevējs pirkuma līgumā noteiktajā laikā nav nodevis lietu līzinga ņēmējam vai arī īpašuma tiesības uz šo lietu nav pārgājušas līzinga devējam no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ;
	3) līzinga ņēmējs, slēdzot līzinga līgumu, ir sniedzis līzinga devējam nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot līzinga līgumu;				3) līzinga ņēmējs, slēdzot līzinga līgumu, ir sniedzis līzinga devējam nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot līzinga līgumu;
	4) iestājies cits apstāklis, kas atzīstams par svarīgu iemeslu, lai uzteiktu līzinga līgumu.	33	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 461.panta 4. punktu šādā redakcijā: „4) iestājies objektīvs apstāklis, kas atzīstams par svarīgu iemeslu līzinga līguma uzteikšanai.”.	Atbalstīts	4) iestājies objektīvs apstāklis, kas atzīstams par svarīgu iemeslu līzinga līguma uzteikšanai.
	6.nodaļa				6.nodaļa
	Faktoringa līgums				Faktoringa līgums
	462.pants. Faktoringa līguma jēdziens				468.pants. Faktoringa līguma jēdziens
	(1) Slēdzot bezregresa faktoringa līgumu, viens līdzējs (klients) apsola otram līdzējam – komersantam (faktoram) par norunātas naudas summas samaksu nodot zināmus naudas prasījumus pret trešo personu (parādnieku), turklāt faktors apņemas sniegt klientam norunātus pakalpojumus.	34	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 462.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „Faktoringa līgumā, viens līdzējs (klients) uzņemas saistības nodot par norunāto atlīdzību otram līdzējam — komersantam (faktoram) zināmus klienta naudas prasījumus pret trešo personu (parādnieku), kā arī izpildīt citas faktoringa līgumā noteiktās saistības.”.	Atbalstīts	Faktoringa līgumā, viens līdzējs (klients) uzņemas saistības nodot par norunāto atlīdzību otram līdzējam — komersantam (faktoram) zināmus klienta naudas prasījumus pret trešo personu (parādnieku), kā arī izpildīt citas faktoringa līgumā noteiktās saistības.
	(2) Slēdzot regresa faktoringa līgumu, viens līdzējs (faktors) piešķir otram līdzējam (klientam) aizdevumu un klients nodod faktoram zināmus naudas prasījumus pret trešo personu (parādnieku), lai nodrošinātu un dzēstu faktora naudas prasījumu pret klientu, turklāt faktors apņemas sniegt klientam nolīgtus pakalpojumus.	35	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 462.panta otro daļu.	Atbalstīts
	463.pants. Nododamie prasījumi (1) Klients var nodot faktoram gan naudas prasījumus, kuriem atbilstošās saistības ir jau izpildāmas, gan arī naudas prasījumus, kuri radīsies nākotnē (nākotnes prasījumi). Nododamie prasījumi faktoringa līgumā ir raksturojami tādā veidā, lai esošos prasījumus būtu iespējams noteikt faktoringa līguma noslēgšanas brīdī, bet nākotnes prasījumus – ne vēlāk kā to rašanās brīdī.			Redakc. precizēts	469.pants. Nododamie prasījumi (1) Klients var nodot faktoram gan naudas prasījumus, kuriem atbilstošās saistības ir jau izpildāmas, gan arī naudas prasījumus, kuri radīsies nākotnē (nākotnes prasījumi). Nododamie prasījumi faktoringa līgumā raksturojami tādā veidā, lai esošos prasījumus varētu noteikt faktoringa līguma noslēgšanas brīdī, bet nākotnes prasījumus — ne vēlāk kā to rašanās brīdī.
	(2) Nākotnes prasījums pāriet faktoram pēc tam, kad ir radušās klienta tiesības saņemt no parādnieka samaksu, kas ir faktoringa līgumā paredzētā nododamā prasījuma priekšmets. Ja prasījuma nodošana ir atliekoši nosacīta, nodošana stājas spēkā pēc attiecīgā nosacījuma iestāšanās.	36	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 463.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Nākotnes prasījums pāriet faktoram tā rašanās brīdī.”.	Atbalstīts	(2) Nākotnes prasījums pāriet faktoram tā rašanās brīdī.
	464.pants. Prasījuma nodošanas spēkā esamība Ja starp parādnieku, kurš ir komersants, un klientu noslēgta vienošanās, ar kuru ir aizliegta vai ierobežota klienta prasījuma nodošana citai personai, šī prasījuma nodošana tādai trešajai personai, kura nodarbojas ar faktoringa pakalpojumu sniegšanu, tomēr ir spēkā.			Redakc. precizēts	470.pants. Prasījuma nodošanas spēkā esamība Ja starp parādnieku, kurš ir komersants, un klientu noslēgta vienošanās, ar kuru ir aizliegta vai ierobežota klienta prasījuma nodošana citai personai, šā prasījuma nodošana tādai trešajai personai, kura sniedz faktoringa pakalpojumus, tomēr ir spēkā.
	465.pants. Klienta atbildība par prasījuma īstumu un drošību				471.pants. Klienta atbildība par prasījuma īstumu un drošību
	(1) Klients atbild faktoram par nodotā vai nododamā prasījuma īstumu, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.				(1) Klients atbild faktoram par nodotā vai nododamā prasījuma īstumu, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.
	(2) Klients neatbild faktoram par nodotā vai nododamā prasījuma drošību, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.				(2) Klients neatbild faktoram par nodotā vai nododamā prasījuma drošību, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.
	466.pants. Prasījuma nodošana tālāk				472.pants. Prasījuma nodošana tālāk
	Faktors nav tiesīgs viņam nodoto prasījumu nodot tālāk trešajai personai, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.		< /p>		Faktors nav tiesīgs viņam nodoto prasījumu nodot tālāk trešajai personai, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.
	467.pants. Samaksa Parādnieka pienākums ir izpildīt prasījumam atbilstošo saistību, izdarot samaksu par labu faktoram, ja parādnieks ir saņēmis no klienta vai faktora paziņojumu par šī prasījuma nodošanu faktoram. Samaksa par labu faktoram atbrīvo parādnieku no prasījumam atbilstošajām saistībām pret klientu.			Redakc. precizēts	473.pants. Samaksa Parādnieka pienākums ir izpildīt prasījumam atbilstošo saistību, veicot samaksu par labu faktoram, ja parādnieks ir saņēmis no klienta vai faktora paziņojumu par šā prasījuma nodošanu faktoram. Samaksa par labu faktoram atbrīvo parādnieku no prasījumam atbilstošajām saistībām pret klientu.
	468.pants. Maksājumu starpība	37	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 468.pantu.	Atbalstīts
	(1) Bezregresa faktoringa gadījumā faktoram ir tiesības paturēt visu naudas summu, ko viņš saņem no parādnieka kā samaksu, un klients neatbild faktoram, ja saņemtā naudas summa ir mazāka par pirkuma maksu, ko faktors samaksājis klientam par pārdoto prasījumu.
	(2) Regresa faktoringa gadījumā faktora pienākums ir dot norēķinu un nodot klientam naudas summu, kas pārsniedz klienta parāda apmēru. Ja naudas summa, ko faktors saņem no parādnieka kā samaksu, nesedz klienta parādu pret faktoru, klients turpina atbildēt faktoram nedzēstā parāda apmērā.
	7.nodaļa Franšīzes līgums 469.pants. Franšīzes līguma jēdziens Slēdzot franšīzes līgumu, komersants (franšīzes devējs) piešķir otram līdzējam (franšīzes ņēmējam) tiesības izmantot preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī zinātību preču pārdošanā, izplatīšanā, ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai (franšīze), bet franšīzes ņēmējs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.	38	Deputāts G.Blumbergs Izteikt likumprojekta 7.nodaļu šādā redakcijā: “7.nodaļa Franšīzes līgums 469.pants. Franšīzes līguma jēdziens Ar franšīzes līgumu komersants (franšīzes devējs) piešķir otram līdzējam (franšīzes ņēmējam) tiesības izmantot preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību (know-how) preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai (franšīze). Līgumā franšīzes devējs un franšīzes ņēmējs vienojas par atlīdzības veidu, apmēru un samaksas kārtību.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.40
	470.pants. Franšīzes līguma forma		470.pants. Franšīzes līguma forma
	Franšīzes līgums slēdzams rakstveidā.		Franšīzes līgums slēdzams rakstveidā.
	471.pants. Franšīzes devēja pienākumi		471.pants. Franšīzes devēja pienākumi
	(1) Franšīzes devējam vismaz 14 dienas pirms franšīzes līguma noslēgšanas ir pienākums par franšīzi rakstiski sniegt šādu informāciju iespējamajiem franšīzes ņēmējiem:		(1) Franšīzes devējam pirms franšīzes līguma noslēgšanas ir pienākums par franšīzi rakstiski sniegt šādu informāciju iespējamajiem franšīzes ņēmējiem:
	1) piedāvātās franšīzes vispārīgs raksturojums;		1) aktuālu un faktiskiem apstākļiem atbilstošu piedāvātās franšīzes vispārīgu raksturojumu;
	2) pierādījumi par franšīzē ietverto tiesību esamību;		2) pierādījumus par franšīzē ietverto tiesību esamību un vispārīgu zinātības (know-how) raksturojumu;
	3) ziņas par franšīzes ņēmēju skaitu un atrašanas vietām ;		3) informāciju par piedāvātā franšīzes līguma iespējamo ilgumu, pagarinājuma iespējām,  atlīdzību un tās samaksas kārtību;
	4) informācija par piedāvātā franšīzes līguma iespējamo ilgumu, franšīzes izmantošanas atlīdzību un tās samaksas kārtību;
	5) cita informāciju, kuru franšīzes devējs uzskata par nepieciešamu, slēdzot franšīzes līgumu.		5) citu informāciju, kuru franšīzes devējs uzskata par nepieciešamu, slēdzot franšīzes līgumu
	(2) Franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt, lai franšīzes līgumā norādītās intelektuālā īpašuma tiesības būtu izmantojamas, kamēr līgums ir spēkā.		(2) Franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt, lai franšīzes līgumā norādītās intelektuālā īpašuma tiesības būtu spēkā visā šā līguma spēkā esamības laikā.
	(3) Franšīzes devējam ir pienākums sadarboties ar franšīzes ņēmēju un sniegt viņam atbalstu visā franšīzes līguma spēkā esamības laikā. Franšīzes devējam it īpaši ir pienākums apmācīt franšīzes ņēmēju, sniegt viņam komerciālo un tehnisko palīdzību, kā arī visu informāciju, kas nepieciešama franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līgumam.		(3) Franšīzes devējam saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem ir pienākums sadarboties ar franšīzes ņēmēju un sniegt viņam atbalstu visā franšīzes līguma spēkā esamības laikā. Franšīzes devējam it īpaši ir pienākums apmācīt franšīzes ņēmēju, sniegt viņam komerciālo un tehnisko palīdzību, grāmatvedības, piegādes, loģistikas, vadības, kā arī citus pakalpojumus, ja līdzēji par tiem vienojušies franšīzes līgumā, un informāciju, kas nepieciešama franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līgumam.
	(4) Franšīzes devējs nodod franšīzes ņēmējam visus dokumentus (piemēram, instrukcijas, atļaujas, licences, tehniskos noteikumus, aprakstus), kas nepieciešami franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līgumam.		(4) Franšīzes devējs nodod franšīzes ņēmējam visus dokumentus (instrukcijas, atļaujas, licences, tehniskos noteikumus, aprakstus u. c.), kas nepieciešami franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līgumam.
	(5) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.		(5) Uzliekot par pienākumu franšīzes ņēmējam iegādāties  preces tikai no franšīzes devēja vai viņa noteiktās personas, franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt minēto preču piegādi saprātīgā laikā.
			(6) Franšīzes devējam ir pienākums sapratīgā laikā brīdināt franšīzes ņēmēju par piegādes kapacitātes samazinājumu.
			(7) Franšīzes devējam saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem ir pienākums nodrošināt franšīzes reklamēšanas un atpazīstamības  pasākumus, rūpējoties par franšīzes labas slavas uzturēšanu.
			(8) Līdzēji var paredzēt arī citus franšīzes devēja pienākumus.
	472.pants. Franšīzes ņēmēja pienākumi		472.pants. Franšīzes ņēmēja pienākumi
	(1) Franšīzes ņēmējam ir pienākums izmantot franšīzi atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem, pakļaujoties saprātīgiem franšīzes devēja norādījumiem un nekaitējot franšīzes devēja labajai slavai.		(1) Franšīzes ņēmējam ir pienākums pirms franšīzes līguma noslēgšanas sniegt franšīzes devējam aktuālas un patiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu.
	(2) Franšīzes ņēmējam ir pienākums neizmantot pretēji franšīzes līguma mērķim un neizpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas franšīzes ņēmējam uzticēti vai kļuvuši zināmi, izmantojot franšīzi. Šāds pienākums franšīzes ņēmējam ir arī piecus gadus pēc franšīzes līguma izbeigšanās.		(2) Franšīzes ņēmējam ir pienākums izmantot franšīzi atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem, pakļaujoties saprātīgiem franšīzes devēja norādījumiem, respektējot franšīzes devēja preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību preču pārdošanā, izplatīšanā, ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, un nekaitējot franšīzes devēja labajai slavai.
	(3) Franšīzes ņēmēja pienākums ir sniegt franšīzes devējam informāciju, kas nepieciešama franšīzes līgumā nolīgto franšīzes devēja saistību izpildei, kā arī atļaut franšīzes devējam parastajā darba laikā pārbaudīt franšīzes ņēmēja darbu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā.		(3) Franšīzes ņēmējam ir pienākums neizmantot pretēji franšīzes līguma mērķim un neizpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas franšīzes ņēmējam uzticēti vai kļuvuši zināmi, izmantojot franšīzi. Šāds pienākums franšīzes ņēmējam ir arī 5 gadus pēc franšīzes līguma izbeigšanās.
	(4) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.		(4) Franšīzes ņēmēja pienākums ir sniegt franšīzes devējam informāciju, kas nepieciešama franšīzes līgumā nolīgto franšīzes devēja saistību izpildei, kā arī atļaut franšīzes devējam parastajā darba laikā pārbaudīt franšīzes ņēmēja darbu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā.
			(5) Līdzēji var paredzēt arī citus franšīzes ņēmēja pienākumus.
	473.pants. Franšīzes līguma uzteikums (1) Ja franšīzes līgumā nav nolīgts cits uzteikuma termiņš, katrs līdzējs var uzteikt franšīzes līgumu sešus mēnešus iepriekš.		473.pants. Franšīzes līguma sekas (1)  Tiesīgi noslēgts franšīzes līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un katrs līdzējs var uzteikt franšīzes līgumu likumā vai franšīzes līgumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
	(2) Abi līdzēji var katrā laikā uzteikt franšīzes līgumu, ja tam ir svarīgs iemesls. Ja franšīzes līguma tūlītēju uzteikumu izraisījusi tāda rīcība, par kuru atbild otrs līdzējs, tam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies līguma izbeigšanas dēļ.		(2)  Līdzēji var vienpusēji atkāpties no franšīzes līguma, ja pirms franšīzes līguma noslēgšanas līdzējs ir sniedzis nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu.
			(3) Ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvām apstākļu izmaiņām, līdzējiem ir pienākums veikt pārrunas, lai grozītu līgumu vai to izbeigtu. Līdzējs var atsaukties uz apstākļu izmaiņām, ja:
			1) apstākļu izmaiņas notikušas pēc franšīzes līguma noslēgšanas;
			2) līdzējs franšīzes līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt apstākļu izmaiņas;
			3) līdzējs nav uzņēmies apstākļu izmaiņas risku.
			Ja līdzēji mēneša laikā nespēj panākt vienošanos par franšīzes līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu, jebkurš no līdzējiem ir tiesīgs prasīt tiesai:
			1) izbeigt līgumu, nosakot izbeigšanas datumu;
			2) grozīt līgumu, nosakot apstākļu izmaiņu radīto zaudējumu un ieguvumu taisnīgu sadalījumu.
	474.pants. Konkurences ierobežojums		474.pants. Konkurences ierobežojums
	(1) Vienošanos, ar kuru tiek ierobežota franšīzes ņēmēja profesionālā darbība pēc franšīzes līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums), slēdz rakstveidā.		(1) Vienošanās, ar kuru tiek ierobežota franšīzes ņēmēja profesionālā darbība pēc franšīzes līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums) slēdzama rakstveidā.
	(2) Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu, skaitot no franšīzes līguma izbeigšanās dienas.		(2) Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu, skaitot no franšīzes līguma izbeigšanās dienas.
	(3) Franšīzes devēja pienākums ir maksāt franšīzes ņēmējam atbilstošu atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku. Ja franšīzes devējs uzteic franšīzes līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi franšīzes ņēmēja vainojama rīcība, franšīzes ņēmējs zaudē tiesības saņemt atlīdzību.		(3) Ja līdzēji to paredzējuši līgumā, franšīzes devēja pienākums ir maksāt franšīzes ņēmējam atbilstošu atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku. Ja franšīzes devējs uzteic franšīzes līgumu dēļ tā labās slavas apdraudējuma vai cita tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi franšīzes ņēmēja vainojama rīcība, franšīzes ņēmējs zaudē tiesības saņemt atlīdzību.
	475.pants. Konkurences tiesību piemērošana		475.pants. Konkurences tiesību piemērošana
	Šā likuma noteikumi neierobežo tiesisko regulējumu, kas attiecībā uz franšīzes līgumu ietverts konkurences tiesību jomu regulējošajos normatīvajos aktos."		Šā likuma noteikumi neierobežo tiesisko regulējumu, kas attiecībā uz franšīzes līgumu ietverts konkurences tiesību jomu regulējošajos normatīvajos aktos.”
		39	Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt likumprojekta 21.pantā ietverto D daļas XX sadaļas 7.nodaļu šādā redakcijā:	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.40
			„7. nodaļa
			Franšīzes līgums
			469. pants. Franšīzes līguma jēdziens
			Ar franšīzes līgumu komersants (franšīzes devējs) piešķir otram līdzējam (franšīzes ņēmējam) tiesības izmantot preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību (know-how) preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai (franšīze), bet franšīzes ņēmējs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.
			470. pants. Franšīzes līguma forma
			Franšīzes līgums slēdzams rakstveidā.
			471. pants. Franšīzes devēja pienākumi
			(1) Franšīzes devējam pirms franšīzes līguma noslēgšanas ir pienākums par franšīzi rakstiski sniegt šādu informāciju iespējamajiem franšīzes ņēmējiem:
			1) faktiskiem apstākļiem atbilstošu piedāvātās franšīzes vispārīgu raksturojumu;
			2) pierādījumus par franšīzē ietverto tiesību esamību un vispārīgu zinātības (know-how) raksturojumu;
			3) informāciju par piedāvātā franšīzes līguma iespējamo ilgumu, pagarinājuma iespējām,  franšīzes izmantošanas atlīdzību un tās samaksas kārtību;
			4) citu informāciju, kuru franšīzes devējs uzskata par nepieciešamu, slēdzot franšīzes līgumu.
			(2) Franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt, lai franšīzes līgumā norādītās intelektuālā īpašuma tiesības būtu spēkā visā šā līguma spēkā esamības laikā.
			(3) Franšīzes devējam saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem ir pienākums sadarboties ar franšīzes ņēmēju un sniegt viņam atbalstu visā franšīzes līguma spēkā esamības laikā. Franšīzes devējam it īpaši ir pienākums apmācīt franšīzes ņēmēju, sniegt viņam komerciālo un tehnisko palīdzību, grāmatvedības, piegādes, loģistikas, vadības, kā arī citus pakalpojumus un informāciju, kas nepieciešama franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem.
			(4) Franšīzes devējs nodod franšīzes ņēmējam visus dokumentus (instrukcijas, atļaujas, licences, tehniskos noteikumus, aprakstus u. c.), kas nepieciešami franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līgumam.
			(5) Gadījumā, ja franšīzes ņēmējam jāiegādājas  preces tikai no franšīzes devēja vai viņa noteiktās personas, franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt preču piegādi saprātīgā laikā.
			(6) Šā panta piektās daļas piemērošanas gadījumā franšīzes devējam ir pienākums sapratīgā laikā brīdināt franšīzes ņēmēju par preču piegādes termiņa nokavējumu vai nespēju piegādāt preces iepriekš nolīgtajā daudzumā.
			(7) Franšīzes devējam saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem ir pienākums nodrošināt franšīzes reklamēšanas un atpazīstamības  pasākumus, rūpējoties par franšīzes labās slavas uzturēšanu.
			(8) Līdzēji var paredzēt ar ī citus franšīzes devēja pienākumus.
			472. pants. Franšīzes ņēmēja pienākumi
			(1) Franšīzes ņēmējam ir pienākums pirms franšīzes līguma noslēgšanas sniegt franšīzes devējam aktuālas un patiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu.
			(2) Franšīzes ņēmējam ir pienākums izmantot franšīzi atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem, pakļaujoties saprātīgiem franšīzes devēja norādījumiem, respektējot franšīzes devēja preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību (know-how) preču pārdošanā, izplatīšana vai pakalpojumu sniegšanā, un nekaitējot franšīzes devēja labajai slavai.
			(3) Franšīzes ņēmējam ir pienākums neizmantot pretēji franšīzes līguma mērķim un neizpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas franšīzes ņēmējam uzticēti vai kļuvuši zināmi, izmantojot franšīzi. Šāds pienākums franšīzes ņēmējam ir arī piecus gadus pēc franšīzes līguma izbeigšanās.
			(4) Franšīzes ņēmēja pienākums ir sniegt franšīzes devējam informāciju, kas nepieciešama franšīzes līgumā nolīgto franšīzes devēja saistību izpildei, kā arī atļaut franšīzes devējam parastajā darba laikā pārbaudīt franšīzes ņēmēja darbu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā.
			(5) Līdzēji var paredzēt arī citus franšīzes ņēmēja pienākumus.
			473. pants. Franšīzes līguma sekas (1) Tiesīgi noslēgts franšīzes līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un katrs līdzējs var uzteikt franšīzes līgumu likumā vai franšīzes līgumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
			(2) Līdzēji var vienpusēji atkāpties no franšīzes līguma, ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvu apstākļu izmaiņām vai ja pirms franšīzes līguma noslēgšanas līdzējs ir sniedzis nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu.
			(3) Ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvām apstākļu izmaiņām, līdzējiem ir pienākums veikt pārrunas, lai grozītu līgumu vai to izbeigtu. Līdzējs var atsaukties uz apstākļu izmaiņām, ja:
			1) apstākļu izmaiņas notikušas pēc franšīzes līguma noslēgšanas;
			2) līdzējs franšīzes līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt apstākļu izmaiņas;
			3) līdzējs nav uzņēmies apstākļu izmaiņas risku.
			(4) Ja līdzēji mēneša laikā nespēj panākt vienošanos par franšīzes līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu, jebkurš no līdzējiem ir tiesīgs prasīt tiesai:
			1) izbeigt līgumu, nosakot izbeigšanas datumu;
			2) grozīt līgumu, nosakot apstākļu izmaiņu radīto zaudējumu un ieguvumu taisnīgu sadalījumu.
			474. pants. Konkurences ierobežojums
			(1) Vienošanās, ar kuru tiek ierobežota franšīzes ņēmēja profesionālā darbība pēc franšīzes līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums), slēdzama rakstveidā.
			(2) Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu, skaitot no franšīzes līguma izbeigšanās dienas.
			(3) Franšīzes devēja pienākums ir maksāt franšīzes ņēmējam atbilstošu atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku. Ja franšīzes devējs uzteic franšīzes līgumu labās slavas apdraudējuma vai tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi franšīzes ņēmēja vainojama rīcība, franšīzes ņēmējs zaudē tiesības saņemt atlīdzību.
			475. pants. Konkurences tiesību piemērošana
			Šā likuma noteikumi neierobežo tiesisko regulējumu, kas attiecībā uz franšīzes līgumu ietverts konkurences tiesību jomu regulējošajos normatīvajos aktos.”
		40	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 21.pantā ietverto D daļas XX sadaļas 7.nodaļu šādā redakcijā: „7. nodaļa Franšīzes līgums 474. pants. Franšīzes līguma jēdziens Franšīzes līgumā komersants (franšīzes devējs) piešķir otram līdzējam (franšīzes ņēmējam) tiesības izmantot preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību (know-how) preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai (franšīze), bet franšīzes ņēmējs samaksā nolīgto atlīdzību.	Atbalstīts	7.nodaļa Franšīzes līgums 474.pants. Franšīzes līguma jēdziens Franšīzes līgumā komersants (franšīzes devējs) piešķir otram līdzējam (franšīzes ņēmējam) tiesības izmantot preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību (know-how) preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai (franšīze), bet franšīzes ņēmējs samaksā nolīgto atlīdzību.
			475. pants. Franšīzes līguma forma		475.pants. Franšīzes līguma forma
			Franšīzes līgums slēdzams rakstveidā.		Franšīzes līgums slēdzams rakstveidā.
			476. pants. Franšīzes devēja pienākumi		476.pants. Franšīzes devēja pienākumi
			(1) Franšīzes devējam ir pienākums pirms franšīzes līguma noslēgšanas par franšīzi rakstveidā sniegt šādu informāciju iespējamajiem franšīzes ņēmējiem:		(1) Franšīzes devējam ir pienākums pirms franšīzes līguma noslēgšanas par franšīzi rakstveidā sniegt šādu informāciju iespējamajiem franšīzes ņēmējiem:
			1) faktiskiem apstākļiem atbilstošu piedāvātās franšīzes vispārīgu raksturojumu;		1) faktiskiem apstākļiem atbilstošu piedāvātās franšīzes vispārīgu raksturojumu;
			2) pierādījumus par franšīzē ietverto tiesību esamību un vispārīgu zinātības (know-how) raksturojumu;		2) pierādījumus par franšīzē ietverto tiesību esamību un vispārīgu zinātības (know-how) raksturojumu;
			3) informāciju par piedāvātā franšīzes līguma varbūtējo ilgumu, pagarinājuma iespējām,  franšīzes izmantošanas atlīdzību un tās samaksas kārtību;		3) informāciju par piedāvātā franšīzes līguma varbūtējo ilgumu, pagarinājuma iespējām,  franšīzes izmantošanas atlīdzību un tās samaksas kārtību;
			4) citu informāciju, kuru franšīzes devējs uzskata par nepieciešamu, slēdzot franšīzes līgumu.		4) citu informāciju, kuru franšīzes devējs uzskata par nepieciešamu, slēdzot franšīzes līgumu.
			(2) Franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt, lai franšīzes līgumā norādītās intelektuālā īpašuma tiesības būtu spēkā visā šā līguma spēkā esamības laikā.		(2) Franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt, lai franšīzes līgumā norādītās intelektuālā īpašuma tiesības būtu spēkā visā šā līguma spēkā esamības laikā.
			(3) Franšīzes devējam saskaņā ar franšīzes līguma no teikumiem ir pienākums sadarboties ar franšīzes ņēmēju un sniegt viņam atbalstu visā franšīzes līguma spēkā esamības laikā. Franšīzes devējam it īpaši ir pienākums apmācīt franšīzes ņēmēju, sniegt viņam komerciālo un tehnisko palīdzību, grāmatvedības, piegādes, loģistikas, vadības, kā arī citus pakalpojumus un informāciju, kas nepieciešama franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem.		(3) Franšīzes devējam saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem ir pienākums sadarboties ar franšīzes ņēmēju un sniegt viņam atbalstu visā franšīzes līguma spēkā esamības laikā. Franšīzes devējam it īpaši ir pienākums apmācīt franšīzes ņēmēju, sniegt viņam komerciālo un tehnisko palīdzību, grāmatvedības, piegādes, loģistikas, vadības, kā arī citus pakalpojumus un informāciju, kas nepieciešama franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem.
			(4) Franšīzes devējs nodod franšīzes ņēmējam visus dokumentus (instrukcijas, atļaujas, licences, tehniskos noteikumus, aprakstus u. c.), kas nepieciešami franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līgumam.		(4) Franšīzes devējs nodod franšīzes ņēmējam visus dokumentus (instrukcijas, atļaujas, licences, tehniskos noteikumus, aprakstus u.c.), kas nepieciešami franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līgumam.
			(5) Ja franšīzes ņēmējam jāiegādājas preces tikai no franšīzes devēja vai viņa noteiktās personas, franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt preču piegādi saprātīgā laikā.		(5) Ja franšīzes ņēmējam jāiegādājas preces tikai no franšīzes devēja vai viņa noteiktās personas, franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt preču piegādi saprātīgā laikā.
			(6) Šā panta piektās daļas piemērošanas gadījumā franšīzes devējam ir pienākums sapratīgā laikā brīdināt franšīzes ņēmēju par preču piegādes termiņa nokavējumu vai nespēju piegādāt preces iepriekš nolīgtajā daudzumā.		(6) Šā panta piektās daļas piemērošanas gadījumā franšīzes devējam ir pienākums sapratīgā laikā brīdināt franšīzes ņēmēju par preču piegādes termiņa nokavējumu vai nespēju piegādāt preces iepriekš nolīgtajā daudzumā.
			(7) Franšīzes devējam saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem ir pienākums nodrošināt franšīzes reklamēšanas un atpazīstamības  pasākumus, rūpējoties par franšīzes labās slavas uzturēšanu.		(7) Franšīzes devējam saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem ir pienākums nodrošināt franšīzes reklamēšanas un atpazīstamības  pasākumus, rūpējoties par franšīzes labās slavas uzturēšanu.
			477. pants. Franšīzes ņēmēja pienākumi		477.pants. Franšīzes ņēmēja pienākumi
			(1) Franšīzes ņēmējam ir pienākums pirms franšīzes līguma noslēgšanas sniegt franšīzes devējam aktuālas un patiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu.		(1) Franšīzes ņēmējam ir pienākums pirms franšīzes līguma noslēgšanas sniegt franšīzes devējam aktuālas un patiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu.
			(2) Franšīzes ņēmējam ir pienākums izmantot franšīzi atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem, pakļaujoties saprātīgiem franšīzes devēja norādījumiem, respektējot franšīzes devēja preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību (know-how) preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā un nekaitējot franšīzes devēja labajai slavai.		(2) Franšīzes ņēmējam ir pienākums izmantot franšīzi atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem, pakļaujoties saprātīgiem franšīzes devēja norādījumiem, respektējot franšīzes devēja preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību (know-how) preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā un nekaitējot franšīzes devēja labajai slavai.
			(3) Franšīzes ņēmējam ir pienākums neizmantot pretēji franšīzes līguma mērķim un neizpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas franšīzes ņēmējam uzticēti vai kļuvuši zināmi, izmantojot franšīzi. Šāds pienākums franšīzes ņēmējam ir arī piecus gadus pēc franšīzes līguma izbeigšanās.		(3) Franšīzes ņēmējam ir pienākums neizmantot pretēji franšīzes līguma mērķim un neizpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas franšīzes ņēmējam uzticēti vai kļuvuši zināmi, izmantojot franšīzi. Šāds pienākums franšīzes ņēmējam ir arī piecus gadus pēc franšīzes līguma izbeigšanās.
			(4) Franšīzes ņēmējam ir pienākums sniegt franšīzes devējam informāciju, kas nepieciešama franšīzes līgumā nolīgto franšīzes devēja saistību izpildei, kā arī atļaut franšīzes devējam parastajā darba laikā pārbaudīt franšīzes ņēmēja darbu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā.		(4) Franšīzes ņēmējam ir pienākums sniegt franšīzes devējam informāciju, kas nepieciešama franšīzes līgumā nolīgto franšīzes devēja saistību izpildei, kā arī atļaut franšīzes devējam parastajā darba laikā pārbaudīt franšīzes ņēmēja darbu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā.
			478.pants. Franšīzes līguma sekas (1) Tiesīgi noslēgts franšīzes līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un katrs līdzējs var uzteikt franšīzes līgumu likumā vai franšīzes līgumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.		478.pants. Franšīzes līguma sekas (1) Tiesīgi noslēgts franšīzes līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un katrs līdzējs var uzteikt franšīzes līgumu likumā vai franšīzes līgumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
			(2) Līdzēji var vienpusēji atkāpties no franšīzes līguma, ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvu apstākļu izmaiņām vai ja pirms franšīzes līguma noslēgšanas līdzējs ir sniedzis nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu.		(2) Līdzēji var vienpusēji atkāpties no franšīzes līguma, ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvu apstākļu izmaiņām vai ja pirms franšīzes līguma noslēgšanas līdzējs ir sniedzis nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu.
			(3) Ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvām apstākļu izmaiņām, līdzējiem ir pienākums veikt pārrunas, lai grozītu līgumu vai to izbeigtu. Līdzējs var atsaukties uz apstākļu izmaiņām, ja:		(3) Ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvām apstākļu izmaiņām, līdzējiem ir pienākums veikt pārrunas, lai grozītu līgumu vai to izbeigtu. Līdzējs var atsaukties uz apstākļu izmaiņām, ja:
			1) apstākļu izmaiņas notikušas pēc franšīzes līguma noslēgšanas;		1) apstākļu izmaiņas notikušas pēc franšīzes līguma noslēgšanas;
			2) līdzējs franšīzes līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt apstākļu izmaiņas;		2) līdzējs franšīzes līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt apstākļu izmaiņas;
			3) līdzējs nav uzņēmies apstākļu izmaiņas risku.		3) līdzējs nav uzņēmies apstākļu izmaiņas risku.
			(4) Ja līdzēji mēneša laikā nespēj panākt vienošanos par franšīzes līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu, jebkurš no līdzējiem ir tiesīgs prasīt, lai tiesa:		(4) Ja līdzēji mēneša laikā nespēj panākt vienošanos par franšīzes līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu, jebkurš no līdzējiem ir tiesīgs prasīt, lai tiesa:
			1) izbeidz līgumu, nosakot izbeigšanas datumu;		1) izbeidz līgumu, nosakot izbeigšanas datumu;
			2) groza līgumu, nosakot apstākļu izmaiņu radīto zaudējumu un ieguvumu taisnīgu sadalījumu.		2) groza līgumu, nosakot apstākļu izmaiņu radīto zaudējumu un ieguvumu taisnīgu sadalījumu.
			479.pants. Konkurences ierobežojums		479.pants. Konkurences ierobežojums
			(1) Vienošanās, ar kuru tiek ierobežota franšīzes ņēmēja profesionālā darbība pēc franšīzes līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums), slēdzama rakstveidā.		(1) Vienošanās, ar kuru tiek ierobežota franšīzes ņēmēja profesionālā darbība pēc franšīzes līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums), slēdzama rakstveidā.
			(2) Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu, skaitot no franšīzes līguma izbeigšanās dienas.		(2) Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu, skaitot no franšīzes līguma izbeigšanās dienas.
			(3) Franšīzes devēja pienākums ir maksāt franšīzes ņēmējam nolīgto atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku. Ja franšīzes devējs uzteic franšīzes līgumu labās slavas apdraudējuma vai tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi franšīzes ņēmēja vainojama rīcība, franšīzes ņēmējs zaudē tiesības saņemt atlīdzību.		(3) Franšīzes devēja pienākums ir maksāt franšīzes ņēmējam nolīgto atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku. Ja franšīzes devējs uzteic franšīzes līgumu labās slavas apdraudējuma vai tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi franšīzes ņēmēja vainojama rīcība, franšīzes ņēmējs zaudē tiesības saņemt atlīdzību.
			480.pants. Konkurences tiesību piemērošana Šā likuma noteikumi neierobežo tiesisko regulējumu, kas attiecībā uz franšīzes līgumu ietverts konkurences tiesību jomu regulējošos normatīvajos aktos.”		480.pants. Konkurences tiesību piemērošana Šā likuma noteikumi neierobežo tiesisko regulējumu, kas attiecībā uz franšīzes līgumu ietverts konkurences tiesību jomu regulējošos normatīvajos aktos.”
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām (Atsauce 16.03.2006. likuma redakcijā)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1968.gada 9.marta pirmās direktīvas 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses;
2) Padomes 1976.gada 13.decembra otrās direktīvas 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses;
3) Padomes 1978.gada 9.oktobra trešās direktīvas 78/855/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54.panta 3.punkta “g” apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos;
4) Padomes 1982.gada 17.decembra sestās direktīvas 82/891/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54.panta 3.punkta “g” apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu;
5) Padomes 1989.gada 21.decembra vienpadsmitās direktīvas 89/666/EEK par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti;
6) Padomes 1989.gada 21.decembra divpadsmitās direktīvas 89/667/EEK par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību;
7) Padomes 1986.gada 18.decembra direktīvas 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordināciju attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (komercaģentiem) .
8) Padomes 2003.gada 15.jūlija direktīvas 2003/58/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 68/151/EEK attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām;	22. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8.punktu šādā redakcijā: "8) Padomes 2003.gada 15.jūlija Direktīvas 2003/58/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 68/151/EEK attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām."	41	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 22.pantu.	Atbalstīts
9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos;
10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra direktīvas 2006/68/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 77/91/EEK attiecībā uz akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu
11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīvas 2007/63/EK, ar ko Padomes direktīvas 78/855/EEK un 82/891/EEK groza saistībā ar prasību par neatkarīga eksperta ziņojumu akciju sabiedrību apvienošanās vai sadalīšanas gadījumā.