Spēkā esošā likuma redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

(17)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Maksimālais sods, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par administratīvajiem pārkāpumiem (izņemot šā kodeksa 61., 62., 82., 82.¹, 82.², 87.¹, 114.², 114.³, 150.², 150.³ un 152.pantā paredzētos administratīvos pārkāpumus) uzliek fiziskajām personām, ir piecsimt latu, bet juridiskajām personām (izņemot šā kodeksa 114.² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu) – desmit tūkstoši latu. Minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir viens lats.

Kodeksā īpaši paredzētos gadījumos sodu par pārkāpumiem finanšu jomā nosaka procentuāli no finanšu darījuma vērtības (summas), neievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumu par maksimālo soda apmēru, bet nepārsniedzot trīsdesmit procentus no finanšu darījumu vērtības (summas).

Pašvaldību domes (padomes) var apstiprināt saistošos noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.

Amatpersonām uzliktos naudas sodus aizliegts maksāt no komersantu, iestāžu vai organizāciju līdzekļiem.

Sods par pārkāpumiem, kas uzlikts juridiskajai personai, maksājams no juridiskās personas līdzekļiem.

1.

Papildināt likuma 26.panta pirmo daļu pirms skaitļa “61” ar skaitli “41”.

neatbalstīts

Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumu, kas noteikts šā panta otrajā daļā, –

Par tādas personas nodarbināšanu, ar kuru nav noslēgts darba līgums, –

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu –

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai ir iestājusies viņa nāve, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz desmittūkstoš latiem.

"41.pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā panta otrajā un trešajā daļā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt līdz četrsimt latiem, juridiskajai personai – no sešsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem." 

2.

3.

4.

5.

6.

Izteikt kodeksa 41.panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no simt līdz tūkstoš latiem.”

Izteikt kodeksa 41.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz tūkstoš latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.”

Izteikt kodeksa trešo daļu šādā redakcijā:

“Par valsts noteiktās minimālās algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu, vai personai ir noteikts summētais darba laiks,

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt līdz tūkstoš latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem”.

Izteikt kodeksa ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā;

“uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecsimt līdz tūkstoš latiem, juridiskajai personai – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem”

Izteikt kodeksa piektās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no piecsimt līdz divtūkstoš latiem, juridiskajai personai – no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.”

Neatbalstīts

"41.pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā panta otrajā un trešajā daļā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt līdz četrsimt latiem, juridiskajai personai – no sešsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem." 

Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, –

uzliek naudas sodu darba devējam vai amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par aicināšanu piedalīties nelikumīgā streikā, kā rezultātā streiks notiek, –

uzliek naudas sodu darbiniekiem vai arodorganizāciju vadītājiem līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nelikumīga streika turpināšanu –

uzliek naudas sodu arodorganizāciju vadītājiem līdz divsimt piecdesmit latiem.

(17.06.1998. likuma redakcijā)

"41.² pants. Streikošanas tiesību pārkāpšana

Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par aicināšanu piedalīties nelikumīgā streikā, kā rezultātā streiks notiek, –

uzliek naudas sodu darbiniekiem vai arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nelikumīga streika turpināšanu –

uzliek naudas sodu arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem." 

Redakc. preciz.

"41.² pants. Streikošanas tiesību pārkāpšana

Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par aicināšanu uz nelikumīgu streiku, kuras rezultātā streiks notiek, –

uzliek naudas sodu darbiniekiem vai arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nelikumīga streika turpināšanu –

uzliek naudas sodu arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem." 

 Papildināt kodeksu ar 41.⁴, 41.⁵ un 41.⁶ pantu šādā redakcijā:

"41.⁴ pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos pārkāpumus, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna nesastādīšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja tas noteikts normatīvajos aktos, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no četrtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

41.⁵ pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. 

Par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, pārkāpjot normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības, vai par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu bez kompetenta speciālista sertifikāta vai kompetentas institūcijas kvalitātes sistēmas sertifikāta –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskai personai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai
personai – no trīstūkstoš līdz piectūkstoš latiem."

3. Papildināt kodeksu ar 41.⁴, 41.⁵ un 41.⁶ pantu šādā redakcijā:

"41.⁴ pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos pārkāpumus, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja normatīvajos aktos tās paredzētas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucē jumi vai iestājusies viņa nāve, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no četrtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

41.⁵ pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. 

Par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, pārkāpjot normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības, vai par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu bez kompetenta speciālista sertifikāta vai kompetentas institūcijas kvalitātes sistēmas sertifikāta –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai
personai – no trīstūkstoš līdz piectūkstoš latiem."

uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, vai atņem medīšanas tiesības uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus.

7.

Izteikt likuma 80. panta otro daļu šādā redakcijā:

Par zvejas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām - no divsimt latiem līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšana.

‘’Par zvejas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par elektroiekārtu, siltumapgādes iekārtu un gāzes apgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšanu energoapgādes komersantu objektos, enerģijas lietošanas iekārtās un ietaisēs, ko kontrolē Valsts energoinspekcija, -

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz piecsimt latiem.

Par nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu –

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Aizstāt 90.panta otrajā daļā vārdus „Valsts energoinspekcija” ar vārdiem „Valsts būvinspekcija”.

5. Aizstāt 90.panta otrajā daļā vārdus „Valsts energoinspekcija” ar vārdiem „Valsts būvinspekcija”.

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

8.

9.

Izteikt likuma 167. pantu šādā redakcijā:

Par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas,-

piemēro administratīvo arestu uz laiku no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem.”

Izteikt likuma 167. pantu šādā redakcijā:

Par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

(iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumānr. 9)

atbalstīts

Par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.’’

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

10.

Izteikt likuma 171. pantu šādā redakcijā:

Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās, izņemot vietas, kurās alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība, vai par atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku no trīs līdz piecpadsmit diennaktīm.”

atbalstīts

Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība, vai par atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku no trim līdz piecpadsmit diennaktīm.”

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

11.

Izteikt likuma 175. pantu šādā redakcijā:

Par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus,–

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.”

atbalstīts

Par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, –

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.”

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

12.

„175.² pants. Kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana

Par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.”

atbalstīts

„175.² pants. Kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana

Par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

Izteikt 179. pantu šādā redakcijā:

„179.pants. Ugunsdrošības prasību pārkāpšana

Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt latiem līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš latiem līdz trīstūkstoš latiem.

Par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora lēmuma apturēt vai ierobežot būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatāciju, būvdarbus vai produkcijas laišanu tirgū nepildīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par kūlas dedzināšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.”

11. Izteikt 179. pantu šādā redakcijā:

„179.pants. Ugunsdrošības prasību pārkāpšana

Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem, juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, t juridiskajām personām – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora lēmuma apturēt vai ierobežot būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatāciju, būvdarbus vai produkcijas laišanu tirgū nepildīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajām personām – no divtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par kūlas dedzināšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.”

13.

Izteikt 190.¹³ pantu šādā redakcijā:

‘’190.¹³ pants. Uzturēšanās Latvijas Republikā bez derīgas vīzas, uzturēšanās atļaujas vai derīga ceļošanas dokumenta

Par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīgas vīzas, uzturēšanās atļaujas vai derīga ceļošanas dokumenta –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

‘’190.¹³ pants. Uzturēšanās Latvijas Republikā bez derīgas vīzas, uzturēšanās atļaujas vai derīga ceļošanas dokumenta

Par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīgas vīzas, uzturēšanās atļaujas vai derīga ceļošanas dokumenta –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.’’

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata šā kodeksa 44., 51., 51.¹, 51.², 52., 53.pantā, 53.¹ pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 54., 57.pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 58., 66., 69., 75., 76., 89., 93., 94.pantā, 95.panta pirmajā daļā, 96.-98., 98.¹, 98.², 100., 102.¹, 103., 103.², 103.⁶, 106.-107.pantā, 111.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija, vai šādu lidlauku tuvumā), 134.-137., 137.¹, 138.pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140., 144., 148., 149., 149.¹ pantā, 149.³² panta septītajā un astotajā daļā, 149.³³ pantā (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 150.-150.³, 152., 155.pantā (izņemot tā trešo un ceturto daļu), 155.⁵ pantā, 156.panta pirmajā daļā, 156.⁴ panta pirmajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvā pārkāpuma protokolu sastādījušas tās iestādes, kuras pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 167.¹, 172.-172.², 172.⁴, 173.pantā, 174.³ panta trešajā daļā, 176.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 185.-190., 190.², 190.³, 190.¹⁰ -190.¹², 194.³, 194.⁴ pantā, 197.pantā (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi Valsts energoinspekcijas amatpersona), 201.⁴³-201.⁴⁵, 201.⁶³ un 202.-204.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem.

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata materiālus vai administratīvo pārkāpumu lietas un izlemj jautājumus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.

Pašvaldības var izveidot administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisiju.

Bērnu lietu apakškomisija izskata bērnu izdarītos administratīvos pārkāpumus un šā kodeksa 172.², 172.⁴ un 173.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Aizstāt 210.panta pirmajā daļā vārdus „Valsts energoinspekcijas amatpersona” ar vārdiem „Valsts būvinspekcijas amatpersona”.

13. Aizstāt 210. panta pirmajā daļā vārdus „Valsts energoinspekcijas amatpersona” ar vārdiem „Valsts būvinspekcijas amatpersona”.

Kontroli pār pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

Izskatot lietas par pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) var uzlikt naudas sodu līdz desmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu.

14.

15.

Izteikt likuma 211.² pantu šādā redakcijā:

„211.² pants. Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār pašvaldību domju (padomju) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu

Kontroli pār pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

Izskatot lietas par pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) var uzlikt naudas sodu līdz četrdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu.”

Izteikt likuma 211.² pantu šādā redakcijā:

„211.² pants. Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār pašvaldību domju (padomju) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu

Kontroli pār pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

Izskatot lietas par pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) var uzlikt naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu.”

atbalstīts (iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā nr. 15)

atbalstīts

„211.² pants. Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār pašvaldību domju (padomju) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu

Kontroli pār pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

Izskatot lietas par pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) var uzlikt naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd.”

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 46., 53.¹ pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 116.panta otrajā daļā, 139.¹ panta otrajā daļā, 149.⁴ panta septītajā daļā, 149.⁵ panta ceturtajā daļā, 149.¹⁵ panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 155.⁴ panta otrajā daļā, 155.⁶, 155.⁸ pantā, 156.⁴ panta otrajā daļā, 158.¹ pantā, 160.¹ panta otrajā daļā, 165.⁴, 166.², 166.³, 166.¹⁷,166.²¹-166.²⁵, 166.²⁸-166.³⁰, 167., 170.¹ , 170.² pantā, 171.panta otrajā daļā, 173.² pantā, 174.³ panta pirmajā un otrajā daļā, 174.⁵, 175.-175.⁴, 175.⁸, 176.¹, 177., 178.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 187.¹, 190.⁵, 190.⁶, 194.¹, 200., 200.¹, 201.²-201.⁹, 201.³⁹-201.⁴², 204.¹, 204.² pantā un 204.¹⁷ pantā (izņemot lietas par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

16.

Papildināt kodeksa 213.panta aiz vārdiem “Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa” ar skaitli “41” un tālāk pēc esošā teksta.

Izteikt 215. pantu šādā redakcijā:

„215.pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izskata šā kodeksa 179. un 179.² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieki – uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām līdz piectūkstoš latiem;

2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību vadītāji – uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām līdz trīstūkstoš latiem;

3) pārējie valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori – uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit latiem.”

15. Izteikt 215. pantu šādā redakcijā:

„215.pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izskata šā kodeksa 179. un 179.² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieki – uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, juridiskajām personām līdz piectūkstoš latiem;

2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību vadītāji – uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, juridiskajām personām līdz trīstūkstoš latiem;

3) pārējie valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori – uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit latiem.”

Valsts darba inspekcija izskata šā kodeksa 41., 41.², 41.³ pantā, 90.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 91., 166.⁷ pantā, 166.⁹ panta trešajā daļā, 166.¹⁵ panta pirmajā daļā un 204.¹⁷ pantā (par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts darba inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts darba inspekcijas direktors un galvenie valsts darba inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) valsts darba inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz tūkstoš latiem.

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa „41.³” ar skaitļiem „41.⁴, 41.⁵, 41.⁶”;

izslēgt pirmajā daļā skaitļus un vārdus „90.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 91.” Un skaitli un vārdus „166.⁹ panta trešajā daļā”;

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) citas Valsts darba inspekcijas amatpersonas – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem;”.

17.

Izslēgt no kodeksa 215 ³. panta pirmās daļas skaitli “41”.

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa „41.³” ar skaitļiem „41.⁴, 41.⁵, 41.⁶”;

izslēgt pirmajā daļā skaitļus un vārdus „90.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 91.” un skaitli un vārdus „166.⁹ panta trešajā daļā”;

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) citas Valsts darba inspekcijas amatpersonas – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem;”.

Valsts būvinspekcija izskata šā kodeksa 90., 91.pantā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 152., 175.⁷pantā, 166.¹⁵panta pirmajā daļā un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts būvinspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

3) Valsts būvinspekcijas inspektori – uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori.

Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.”

Valsts būvinspekcija izskata šā kodeksa 90., 91.pantā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 152., 175.⁷pantā, 166.¹⁵panta pirmajā daļā un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts būvinspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

3) Valsts būvinspekcijas inspektori – uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori.

Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.”