LR 9. Saeimas Prezidijam

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam izskatīšanai likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Pielikumā:

likumprojekts uz vienas lapas;

likumprojekta anotācija uz 2 lapām.

LR 9. Saeimas deputāti:

1. ________________________________

2. ________________________________

3. ________________________________

4. ________________________________

5. ________________________________

Projekts

Grozījums

Ministru kabineta iekārtas likumā

Izdarīt Ministru kabineta iekārtas likumā šādu grozījumu:

Izteikt likuma 29. pantu šādā redakcijā:

“29. Ministru kabineta locekļi, ieskaitot valsts ministrus, kā arī parlamentārie sekretāri, saņem viņiem paredzēto atalgojumu, bet ne reprezentācijas un braukšanas naudu vēl trīs mēnešus pēc amata pienākumu izbeigšanās. Ja ministru kabineta loceklis, kā arī parlamentārais sekretārs ir atkāpies no amata pēc paša iniciatīvas vai pēc ministru prezidenta prasības un atkāpšanās nav saistīta ar nespēju pildīt amatu veselības stāvokļa dēļ, ministru kabineta loceklis un parlamentārais sekretārs atalgojumu pēc amata pienākumu izbeigšanās nesaņem”.

Likumprojekta

“Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ministru kabineta iekārtas likuma 29. pants nosaka, ka pēc amata pienākumu izbeigšanās Ministru kabineta locekļi un parlamentārie sekretāri vēl trīs mēnešus saņem viņiem paredzēto atalgojumu.

Šis atalgojums jeb atlaišanas pabalsts Darba likuma izpratnē Ministru kabineta loceklim tiek izmaksāts neatkarīgi no tā, kāpēc viņš atstājis amatu – tai skaitā arī pēc paša iniciatīvas vai ministru prezidenta prasības.

Atšķirībā no Ministru kabineta iekārtas likuma Darba likums (112. pants) ierobežo darbinieka tiesības saņemt atlaišanas pabalstu – tas 1 – 4 mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no darbinieka darba stāža (5 – 20 gadi) tiek maksāts tikai tad, ja darbinieks tiek atlaists sakarā ar profesionālo spēju neesamību, veselības stāvokļa dēļ, cita darbinieka atjaunošanu šajā darbā, darbinieku skaita samazināšanu vai darba devēja likvidāciju.

Ja darbinieks pats uzsaka darba līgumu vai ja viņš zaudējis darba devēja uzticību, saskaņā ar Darba likumu atlaišanas pabalstu viņam neizmaksā.

Tādējādi Ministru kabineta iekārtas likuma normas par atlaišanas pabalsta izmaksāšanu demisionējošiem Ministru kabineta locekļiem ir pretrunā ar vispārējiem Darba likuma principiem un pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 91. panta prasības par visu cilvēku Latvijā vienlīdzību likuma priekšā.

2. Likumprojekta būtība

Likumprojekts piedāvā piemērot Ministru kabineta locekļiem vispārējās darba likumdošanas normas un neizmaksāt viņiem 3 mēnešu atalgojumu pēc amata pienākumu izbeigšanās sakarā ar personīgu Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra uzteikumu, kā arī ja Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra atkāpšanās no amata notikusi pēc Ministru prezidenta prasības sakarā ar uzticības zudumu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Pozitīva, jo īstenosies Ministru kabineta sēžu zālē deklarētais princips “Viens likums un viena taisnība visiem” un tiks panākta Ministru kabineta iekārtas likuma atbilstība Satversmes 91. pantam.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Pozitīva, jo ietaupīsies valsts budžeta līdzekļi, ja notiks Ministru kabineta locekļu demisija pēc pašu iniciatīvas, ņemot vērā, ka Ministru kabineta locekļa vidējā mēneša izpeļņa ir ap 2 000 latu.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Papildus nav jāizdod likumi un MK noteikumi.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

Nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

Likumprojekta izpildi nodrošinās Valsts kanceleja un nebūs nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.

Likums būs publicēts vispārējā kārtībā un iespējams ierobežos dažas pašreizējās Ministru kabineta locekļu tiesības, ko kompensēs iegūtais labums sabiedrībai kopumā.