Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu""

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

 

Izdarīt likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 12.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 1.panta 4.punkta "b" apakšpunktu aiz vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalsts" ar vārdiem "Šveices Konfederācijas".

 

2. Papildināt 5.panta pirmo daļu aiz vārda "maternitātes" ar vārdu "paternitātes".

 

3.  6.pantā:

papildināt ceturtās daļas 5.punktu un piektās daļas 3.punktu aiz vārda "maternitātes" ar vārdu "paternitātes";

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(51) Papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām invaliditātes apdrošināšanai ir pakļauti:

1) personas, kuras saņem maternitātes vai paternitātes pabalstu;

2) personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu.";

 

papildināt četrpadsmito daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Šādu izvēli persona var izdarīt tikai vienu reizi par pārskata ceturksni līdz termiņam, kas pašnodarbinātajam ir noteikts obligāto iemaksu veikšanai."

 

4. Izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Katru darba ņēmēju, kurš ieguvis, mainījis vai zaudējis šā likuma 1.panta 2.punktā noteikto darba ņēmēja statusu, darba devējs reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā pēc darba devēja reģistrācijas vietas. Ziņas par darba ņēmējiem darba devējs sniedz Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā."

 

5.  14.pantā:

papildināt otro daļu aiz vārdiem "citi ienākumi" ar vārdiem "no saimnie­ciskās darbības, izņemot ienākumu, kuru fiziskā persona, kas minēta šā likuma 6.panta septītajā, vienpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā, gūst no zemnie­ku (zvejnieku) saimniecības, nekustamā īpašuma, personīgajā palīgsaimniecībā vai piemājas saimniecībā paša saražotās produkcijas, autortiesībām un blakus­tiesībām. Šādu izvēli persona var izdarīt tikai vienu reizi par pārskata ceturksni";

aizstāt septītās daļas ievaddaļā skaitli "10" ar skaitli "20".

 

6.  16.1 pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "vai pārvadājuma līgumu" ar vārdiem "vai darba devējs ir aprēķinājis vai izmaksājis darba ņēmējam ienākumu, no kura bija jāaprēķina obligātās iemaksas, bet šis ienākums nav uzrādīts grāmatvedības uzskaitē vai Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un no tā nav aprēķinātas obligātās iemaksas";

aizstāt piektajā daļā vārdus "un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā" ar vārdiem "četrkāršā apmērā".

 

7. Papildināt 19.pantu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

 

"6) no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas invaliditātes apdrošināšanai par šā likuma 6.panta 5.1 daļas 1.punktā minētajām personām;

7) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas par šā likuma 6.panta 5.1 daļas 2.punktā minētajām personām."

 

8. Aizstāt 20.panta piektajā daļā vārdus "sākot ar 184.dienu pēc ierašanās Latvijas Republikā vai ar 367.dienu" ar vārdiem "sākot ar 184.uzturēšanās dienu Latvijas Republikā vai ar 367.uzturēšanās dienu Latvijas Republikā".

 

9. Papildināt likumu ar 20.1 pantu šādā redakcijā:

 

"20.1 pants. Obligāto iemaksu apmēra precizēšana

Darba devējs precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemak­sas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša. Valsts ieņēmumu dienests precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem mēnešiem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta audita rezultātiem. Kārtību, kādā darba devējs un Valsts ieņēmumu dienests precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas, kā arī īpašus gadījumus, kuros darba devējs precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem, nosaka Ministru kabinets."

 

10. Papildināt 23.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības precizēt un labot obligāto iemaksu veicēju iesniegto informāciju, ja, pamatojoties uz citu valsts iestāžu sniegto informāciju, ir konstatētas kļūdas obligāto iemaksu veicēju iesniegtajās ziņās vai ziņojumos par obligātajām iemaksām. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc kļūdu labošanas informē obligāto iemaksu veicēju par veiktajiem labojumiem."

 

11. Svītrot pārejas noteikumu 26.punkta otro teikumu.

 

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 37., 38., 39. un 40.punktu šādā redakcijā:

 

"37. Grozījumi šā likuma 5.panta pirmajā daļā, 6.panta ceturtajā un piektajā daļā attiecībā uz to personu pakļaušanu pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, kuras saņem paternitātes pabalstu, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

38. Grozījumi šā likuma 6. un 19.pantā attiecībā uz to personu pakļaušanu invaliditātes apdrošināšanai, kuras saņem maternitātes vai paternitātes pabalstu vai kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

39. Grozījumi šā likuma 14.panta septītajā daļā attiecībā uz obligāto iemaksu objektā neietveramajām darba ņēmēja labā veiktajām darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

40. Personām, kurām laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam (ieskaitot) tika atteikta bezdarbnieka pabalsta piešķiršana sakarā ar to, ka darba devējs nebija veicis obligātās iemaksas (sociālo nodokli), ar 2008.gada 1.aprīli pensiju apdrošināšanai tiek ieskaitīts laika periods līdz deviņiem mēnešiem, kurā personai netika izmaksāts bezdarbnieka pabalsts un kurā tā nav bijusi sociāli apdrošinātās personas statusā. Obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) objekts šajā gadījumā ir Ministru kabineta noteiktā minimālā darba alga attiecīgajā laika periodā."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta “Grozījumi likumā

„Par valsts sociālo apdrošināšanu”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Sakarā ar Ministru kabineta 2006.gada 30.novembra sēdē akceptēto informatīvo ziņojumu “Pa r nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai” (protokollēmums Nr.62 31.§.) ir paredzēts uzdevums Labklājības ministrijai izstrādāt grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, paredzot, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ziņas par darba ņēmēju pieņemšanu un atlaišanu darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā divas reizes mēnesī (šobrīd – vienu reizi mēnesī), kā arī precizējot likumā noteikto nodokļu maksātāju atbildību, ja tiek pārkāpti darbinieku nodarbināšanas nosacījumi.

Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz apdrošināt noteiktas personu grupas, lai šīm personām attiecīgais periods tiktu ieskaitīts apdrošināšanas stāžā. Piemēram,  par personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, maternitātes pabalsta saņēmējiem u.c. atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumiem Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem" no valsts pamatbudžeta vai sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu.

Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” šobrīd vispār neparedz apdrošināt personas invaliditātes riskam no valsts pamatbudžeta. Līdz ar to laiks, kad persona saņem maternitātes pabalstu vai kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, netiek ieskaitīts tās invaliditātes apdrošināšanas stāžā, un pastāv risks, ka šīs personas varētu neiegūt tiesības uz invaliditātes pensiju. Tāpat likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” šobrīd neparedz vispār apdrošināt personas, kuras saņem paternitātes pabalstu, kas nostāda vīriešus nevienlīdzīgākā situācijā nekā atrodas sievietes, kuras saņem maternitātes pabalstu un kam šis laiks tiek ieskaitīts pensijas, bezdarba apdrošināšanas stāžā. Nepieciešamība pakļaut valsts sociālajai apdrošināšanai minētās personas ir iekļauta Tiesībsarga šā gada 4.jūnija „Ziņojumā Saeimai un Ministru kabinetam par dzimumu līdztiesības principa ieviešanu normatīvajos aktos 2006.gadā”, kas tapis EQUAL projekta „Atvērtu darba tirgu sievietēm” ietvaros. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2006.gadā maternitātes pabalstu vidēji mēnesī saņēma 1456 personas (kur maternitātes pabalsta apmaksāto slimības dienu skaits vidēji mēnesī bija 153 745 dienas). Savukārt paternitātes pabalstu 2006.gadā vidēji mēnesī saņēma 545 personas, bet personu skaits, kuras kopa bērnu līdz pusotra gada vecumam, bija   29 987 personas.

Lai gan sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu reglamentējošajos noteikumos ir noteikta stingra kārtība, kādā darba devējam tiek atļauts precizēt sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķinu par iepriekšējiem mēnešiem, tomēr likums „Par nodokļiem un nodevām” pieļauj precizēšanu par iepriekšējiem 3 gadiem un ar VID ģenerāldirektora atļauju – pat vairāk par trim gadiem. Nereti šīs normas tiek izmantotas ļaunprātīgi ar nolūku izkrāpt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta un valsts pamatbudžeta līdzekļus, precizējot deklarētos augstos ienākumus pēc tam, kad darbinieks ir saņēmis sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai bērna kopšanas pabalstu.

Atbilstoši likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu” visu informāciju par darba ņēmējiem Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz darba devējs. Konstatējot kļūdas iesniegtajā informācijā, Valsts ieņēmumu dienests vēršas pie nodokļu maksātāja ar lūgumu veikt labojumu, kas tam rada papildus apgrūtinājumu. Līdz ar to nepieciešams dot iespēju Valsts ieņēmumu dienestam labot konstatētās kļūdas, pamatojoties uz citu valsts institūciju iesniegto informāciju.

Ņemot vērā to, ka Šveices Konfederācija kopš 2006.gada piemēro Padomes 1971.gada 14.jūnija regulas (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā, nosacījumus attiecībā uz Latvijas Republiku, precizējamas arī likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” normas.

Tā kā likums „Par valsts pensijām” regulē ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pārrēķināšanu saistītos jautājumus, nepieciešams novērst atsevišķu likumu normu dublēšanos. Tāpat nepieciešams saskaņot likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” normas attiecībā uz obligāto iemaksu objektā neietveramajām darba ņēmēja labā veiktajām darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām ar likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto, jo 2007.gada 17.maijā Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas nosaka gada nepaliekamā ienākuma palielināšanu no 10% uz 20% no personas gada apliekamā ienākuma, tai skaitā par veiktajiem dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem (spēkā no 2007.gada 12.jūnija).

Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6.panta septītajā, vienpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā ir noteiktas personas, kuras nav obligāti sociāli apdrošināmas, ja tās ir sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi. Taču nav skaidri atrunāts, kā nosakāms sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts gadījumā, kad fiziskā persona likuma izpratnē ir pašnodarbinātā (piemēram, prakses ārsts) un vienlaikus nav uzskatāma par pašnodarbināto kā ienākuma guvēja (piemēram, no nekustamā īpašuma izmantošanas).

Lai aizsargātu darba ņēmēju gadījumos, kad darba devējs nav izpildījis savu pienākumu un nav veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, personām sociālās apdrošināšanas šobrīd pakalpojumi tiek piešķirti, ņemot vērā deklarētās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tomēr šobrīd personas pensijas apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīts laika posms līdz 2001.gada 13.martam, kad par personu bija veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta kā par bezdarbnieka pabalsta saņēmēju, ja personai tajā laikā bezdarbnieka pabalsts netika piešķirts sakarā ar nenomaksātājām sociālās apdrošināšanas iemaksām atbilstoši toreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tā kā atsevišķas likuma normas ir saistītas ar papildus finansējuma nepieciešamību vai skar sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas kārtību, to spēkā stāšanās laiks tiek plānots attiecīgā gada 1.janvāris. Savukārt normas par laika perioda, kad persona nesaņēma bezdarbnieka pabalstu sakarā ar darba devēja nesamaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, ieskaitīšanu pensijas apdrošināšanas stāžā spēkā stāšanas laiks tiek paredzēts 2008.gada 1.aprīlis, ņemot vērā normas ieviešanai nepieciešamo laiku.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz:

1) no 2009.gada 1.janvāra par personām, kuras saņem maternitātes pabalstu, un personām, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, no valsts budžeta tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai;

2) no 2009.gada 1.janvāra, personas, kuras saņem paternitātes pabalstu, ir pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai un par minētajām personām  no valsts budžeta tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu;

3) ziņas par darba ņēmēju pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba Valsts ieņēmumu dienestā tiek iesniegtas divas reizes mēnesī atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un termiņiem;

4) precizēt pašnodarbināto personu sociālās apdrošināšanas iemaksu objektu un tā izvēli;

5) darba ņēmēja darba ienākumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek precizētas par iepriekšējo pārskata mēnesi, bet izņēmumu gadījumus un precizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

6) Valsts ieņēmumu dienesta tiesības labot konstatētās kļūdas nodokļu maksātāju iesniegtajā informācijā;

7) personas pensijas apdrošināšanas stāžā tiks ieskaitīts laika posms līdz 2001.gada 13.martam, kad tā neieguva tiesības uz bezdarbnieka pabalstu sakarā ar nenomaksātājām sociālās apdrošināšanas iemaksām;

8) precizēt atsevišķas normas atbilstoši citiem likumiem.

3. Cita informācija

-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts paredz papildus administratīvās procedūras darba devējiem, jo līdz šim ziņas par darba ņēmējiem Valsts ieņēmumu dienestā tika iesniegtas vienu reizi mēnesī. Likumprojektā paredzēta vispārīga norma, ka darba devējs reģistrē katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā pēc darba devēja reģistrācijas vietas un ziņas par darba ņēmējiem darba devējs sniedz Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā. Līdz ar to konkrētais ziņu par darba ņēmējiem iesniegšanas biežums un termiņi tiks atrunāti Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumos Nr.397 ,,Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Likumprojekts paredz arī zināmu administratīvo procedūru atvieglojumu nodokļu maksātājiem attiecībā uz to iesniegtajos pārskatos konstatētajām kļūdām, jo Valsts ieņēmumu dienestam tiek dota iespēja labot kļūdas nodokļu maksātāju iesniegtajos pārskatos (šobrīd kļūdas ir jālabo pašiem nodokļu maksātājiem).

3. Sociālo seku izvērtējums

Laika perioda, kad persona saņem maternitātes vai paternitātes pabalstu vai kopj bērnu vecumā līdz pusotra gada vecumam ieskaitīšana invaliditātes apdrošināšanas stāžā novērstu risku, ka šīs personas varētu neiegūt tiesības uz invaliditātes pensiju.

Tāpat minētājām personām, sasniedzot pensijas vecumu vai kļūstot par bezdarbnieku, attiecīgais laika periods (sociālās apdrošināšanas iemaksas par šo laiku) tiks ņemts vērā, aprēķinot vecuma pensiju vai nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un tā apmēru, kas pozitīvi ietekmēs šo personu finansiālo stāvokli.

Papildinot personu pensiju apdrošināšanas stāžu ar periodu, kas šobrīd netiek ņemts vērā sakarā ar to, ka persona netika ieguvusi tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un par viņu šajā laikā netika veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, palielināsies pensiju apmēri, uzlabojot šo personu finansiālo stāvokli.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Lai gan paternitātes atvaļinājuma ilgums ir tikai 10 dienas un to laikā persona saglabā darba attiecības ar savu darba devēju,  paternitātes pabalsta saņēmēji būtu jāapdrošina pret tiem pašiem riskiem, kuriem ir apdrošinātas personas, kuras saņem maternitātes pabalstu, lai pilnībā nodrošinātu dzimumu līdztiesības principu.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

 

 

Rādītāji

 

Kārtējais gads

 

2007

 

Trīs nākamie gadi

 

 

  2008           2009           2010

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi ir 1 080 166,7 tūkst. latu, tai skaitā valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumi – 822 919,8 tūkst. latu, nodarbinātības speciālā budžeta ieņēmumi – 61 350,4 tūkst. latu, un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta – 225 593,9 tūkst. latu.

Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 04.00.00 „Valsts atbalsts sociālai apdrošināšanai” līdzekļi plānoti 15 493,8 tūkst.latu.

-

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-

 

 

+ 443,0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-

+458,4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-

+ 363,7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi ir 914 224,2 tūkst. latu, tai skaitā valsts pensiju speciālajā budžetā -717 797,2 tūkst. latu, nodarbinātības speciālajā budžetā – 50 533,8 tūkst. latu, un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā –178 008,7 tūkst. latu.

Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 04.00.00 „Valsts atbalsts sociālai apdrošināšanai” līdzekļi plānoti 15 493,8 tūkst. latu.

-

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-

+1096,9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

+ 443,0

+1290,1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

+458,4

+1110,4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

+ 363,7

3. Finansiālā ietekme

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālā bilance ir

165 942,5 tūkst. latu, kur valsts pensiju speciālajā budžetā – 105 122,7 tūkst. latu, nodarbinātības speciālajā budžetā –10 816,7 tūkst. latu, un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā – 47 585,2 tūkst. latu

Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 04.00.00 „Valsts atbalsts sociālai apdrošināšanai” finansiālā bilance – 0.

-

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-

–653,9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

– 443,0

–831,7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

– 458,4

–746,7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

– 363,7

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai nav paredzēti.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Izmaiņas valsts pamatbudžetā

1) Personu skaits, kas kopj bērnu vecumā līdz pusotra gada vecumam, 2009.gadā tiek prognozētas 29 300 (vidēji mēnesī), 2010.gadā – 29 500, 2011.gadā – 29 500, 2012.gadā – 29 500. Iemaksas invaliditātes apdrošināšanai par šīm personām tiks veiktas atbilstoši katra gada iemaksu likmei no 50 latiem. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) prognozēm iemaksu likme invaliditātes apdrošināšanai 2009.gadā – 2,52%, 2010.gadā – 2,59%, 2011.gadā – 2,59%, 2012.gadā – 2,59%.

Līdzekļu apjoms sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai invaliditātes apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta:

2009.gadā: 29300 x 2,52% x 50Ls x 12 mēn. = 443 016 Ls

2010.gadā: 29500 x 2,59% x 50Ls x 12 mēn. = 458 430 Ls

2011.gadā: 29500 x 2,59% x 50Ls x 12 mēn. = 458 430 Ls

2012.gadā: 29500 x 2,59% x 50Ls x 12 mēn. = 458 430 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados: 363 661 Ls.

 

Izmaiņas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā

2) Iemaksas invaliditātes apdrošināšanai par personām, kuras saņem maternitātes pabalstu, tiks veiktas atbilstoši katra gada iemaksu likmei no maternitātes pabalsta. Prognozētais maternitātes pabalsta apmaksāto slimības dienu skaits 2009.gadā – 174 900 (vidēji mēnesī), 2010.gadā – 177 174, 2011.gadā – 179 477, 2012.gadā – 181 810. Vidējais maternitātes pabalsta apmērs dienā 2009.gadā – 14,44Ls, 2010.gadā – 16,17Ls, 2011.gadā – 18,11Ls, 2012.gadā – 20,29Ls (VSAA un Labklājības ministrijas prognozes).

Līdzekļu apjoms sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai invaliditātes apdrošināšanai par personām, kuras saņem maternitātes pabalstu:

2009.gadā: 174900x 2,52%x 14,44x 12 mēn. = 763 728 Ls

2010.gadā: 177174x 2,59%x 16,17x 12 mēn. = 890 412 Ls

2011.gadā: 179477x 2,59%x 18,11x 12 mēn. = 1 010 202Ls

2012.gadā: 181810x 2,59%x 20,29x 12 mēn. = 1 146 518 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados: 762 172 Ls.

 

3) Iemaksas invaliditātes apdrošināšanai par personām, kuras saņem paternitātes pabalstu, tiks veiktas atbilstoši katra gada iemaksu likmei no paternitātes pabalsta. Prognozētais paternitātes pabalsta apmaksāto slimības dienu skaits 2009.gadā – 7500 (vidēji mēnesī), 2010.gadā – 8000, 2011.gadā – 8500, 2012.gadā – 8500. Vidējais paternitātes pabalsta apmērs dienā 2008.gadā – 13,35Ls, 2009.gadā – 15,08Ls, 2010.gadā – 16,89Ls, 2011.gadā – 18,92Ls, 2012.gadā – 21,19Ls (VSAA un Labklājības ministrijas prognozes).

Līdzekļu apjoms sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai invaliditātes apdrošināšanai par personām, kuras saņem paternitātes pabalstu:

2009.gadā: 7500x 2,52%x 15,08x 12 mēn. = 34 201 Ls

2010.gadā: 8000x 2,59%x 16,89x 12 mēn. = 41 995 Ls

2011.gadā: 8500x 2,59%x 18,92x 12 mēn. = 49 983 Ls

2012.gadā: 8500x 2,59%x 21,19x 12 mēn. = 55 980 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados: 36 432 Ls.

 

4) Iemaksas pret bezdarbu par personām, kuras saņem paternitātes pabalstu, tiks veiktas atbilstoši katra gada iemaksu likmei no paternitātes pabalsta. Iemaksu likme pret bezdarbu 2009.gadā – 2,03%, 2010.gadā – 2,06%, 2011.gadā – 2,06%, 2012.gadā – 2,06% (VSAA un Labklājības ministrijas prognozes).

Līdzekļu apjoms sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai pret bezdarbu par personām, kuras saņem paternitātes pabalstu:

2009.gadā: 7500x 2,03%x 15,08x 12 mēn. = 27 551 Ls

2010.gadā: 8000x 2,06%x 16,89x 12 mēn. = 33 402 Ls

2011.gadā: 8500x 2,06%x 18,92x 12 mēn. = 39 755 Ls

2012.gadā: 8500x 2,06%x 21,19x 12 mēn. = 44 524 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados: 29 046 Ls.

 

5) Iemaksas pensiju apdrošināšanai par personām, kuras saņem paternitātes pabalstu, tiks veiktas atbilstoši katra gada iemaksu likmei 20% apmērā no paternitātes pabalsta.

Līdzekļu apjoms sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai pensiju apdrošināšanai par personām, kuras saņem paternitātes pabalstu:

2009.gadā: 7500x 15,08x 20%x 12 mēn. = 271 440 Ls

2010.gadā: 8000x 16,89x 20%x 12 mēn. = 324 288 Ls

2011.gadā: 8500x 18,92x 20%x 12 mēn. = 385 968 Ls

2012.gadā: 8500x 21,19x 20%x 12 mēn. = 432 276 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados: 282 794 Ls.

 

Kopējie izdevumi no sociālās apdrošināšanas speciālajā budžeta:

2009.gadā: 1 096 920Ls

2010.gadā: 1 290 097 Ls

2011.gadā: 1 485 908 Ls

2012.gadā: 1 679 298 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados: 1 110 444 Ls.

 

Sagaidāmā izdevumu vecuma pensijām palielināšanās sakarā ar apdrošināšanas stāža pieaugumu, ņemot vērā laika posmu, kad persona nesaņēma bezdarbnieka pabalstu sakarā ar nenomaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, tiks nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apstiprināto līdzekļu ietvaros. Aprēķinus par papildus nepieciešamo finansējumu konkrētam gadam nav iespējams veikt, jo nav statistiskās informācijas par personām, kurām laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam tika atteikta bezdarbnieka pabalsta piešķiršana sakarā ar to, ka darba devējs nebija veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas.

6. Cita informācija

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu likumprojekta īstenošanai 2009.gadā un turpmākajos gados izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem  (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Nepieciešami grozījumi:

1)    Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem", papildinot personu loku, par kurām tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta un sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta;

2)    Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumos Nr.397 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiks izteikti jaunā redakcijā, paredzot ziņu par darba ņēmējiem iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā termiņus un darba ņēmēja darba ienākumu un obligāto iemaksu precizēšanas kārtību.

Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumu Nr.397 jaunā redakcija izstrādāta un tiek gatavota izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 tiks izstrādāti pēc likumprojekta pieņemšanas, ņemot vērā to, ka kā attiecīgo normu spēkā stāšanās laiks ir paredzēts 2009.gada 1.janvāris.

2. Cita informācija

-

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums                                                                         

                                                                                                                    1. tabula

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

                                                                                                                    2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvā akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

 

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

-

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Ar Biedrību Resursu centrs sievietēm „Marta” un Tiesībsargu.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Biedrība Resursu centrs sievietēm „Marta” viedoklis ir, ka paternitātes pabalstu saņēmēji ir jāapdrošina pret tiem pašiem riskiem, kā maternitātes pabalstu saņēmējus un personas, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam. Tāpat minētā biedrība uzskata, ka iepriekš minēto personu kategorijas ir jāpakļauj arī invaliditātes apdrošināšanai. 

Tiesībsarga viedoklis ir, ka apdrošināšanas stāžā ir jāieskaita arī laika periodi, kad par personu bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas kā par sociālās apdrošināšanas pakalpojuma saņēmēju, bet kas nav ieskaitīti apdrošināšanas stāžā, jo personai nebija tiesību uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem sakarā ar nenomaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

-

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei radīt jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas nav nepieciešams. Likumprojektā paredzēto normu ieviešanu nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Valsts ieņēmumu dienests.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Laikraksts „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), bezmaksas datu bāze www.likumi.lv, citi plašsaziņas līdzekļi.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 27.pantu personai ir noteiktas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus aģentūras direktoram, bet direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

4. Cita informācija

-

 

 

 

Labklājības ministre                                                D.Staķe

                                              

 

Valsts sekretāra p.i.

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

I.Alliks

 

Z.Uzuliņa

 

E.Korčagins

 

L.Liepa

                                                                                                          

 

 

01.08.2007 17:07

2962

L.Liepa

Linda.Liepa@lm.gov.lv,  7021559