Saeimas Prezidijam

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 12. decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr. 445/Lp9) 3. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: minētā likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Likumprojekts 3. lasījumam

“Grozījumi Robežsardzes likumā”

(Nr.445/Lp9)

Spēkā esošā redakcija	2. lasījumā pieņemtā redakcija	Nr.	Priekšlikumi 3. lasījumam (nav)	Atbildīgās komisijas atzinums	Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam
1	2	3	4	5	6
	Izdarīt Robežsardzes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 1.nr.; 1999, 20.nr.; 2001, 1., 21.nr.; 2002, 2., 16., 22.nr.; 2003, 2., 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.; 2005, 2., 14., 21., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 14.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Robežsardzes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 1.nr.; 1999, 20.nr.; 2001, 1., 21.nr.; 2002, 2., 16., 22.nr.; 2003, 2., 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.; 2005, 2., 14., 21., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 14.nr.) šādus grozījumus:
13.pants. Robežsardzes uzdevumi Robežsardzes uzdevumi ir: 1) saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu apsargāt valsts robežu, robežzīmes un citas robežbūves, novērst jebkuru mēģinājumu nelikumīgi mainīt valsts robežas atrašanās vietu apvidū; 2) sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem novērst un atvairīt bruņotus iebrukumus Latvijas teritorijā, teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, kā arī gaisa telpā, novērst bruņotas provokācijas uz valsts robežas, noziedzīgu apdraudējumu gadījumā sniegt palīdzību pierobežas iedzīvotājiem; 3) novērot valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu; 4) nepieļaut, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu, kravas un citas mantas tiek pārvietotas pāri valsts robežai ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā, atklāt un aizturēt valsts robežas pārkāpējus, kā arī atklāt pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma pārkāpējus; 5) organizēt robežpārejas punktu darbu un kopīgi ar muitas un Pārtikas un veterinārā dienesta iestādēm - robežkontroles punktu darbu, koordinēt robežkontroles punktos strādājošo kontroles dienestu darbību; 6) kopīgi ar muitas iestādēm noteikt robežkontroles punktos darba vietas citām institūcijām un privātpersonām, kas nodrošina robežšķērsošanas kontroli citos likumā noteiktajos jautājumos vai sniedz pakalpojumus valsts robežu šķērsojošām personām; 7) veikt robežkontroli un laist pāri valsts robežai personas, transportlīdzekļus, kravas un citas mantas, ja pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu, un ir pabeigtas robežsargu, muitas un citu valsts dienestu kontroles operācijas; 8) patstāvīgi vai kopīgi ar muitas iestādēm novērst ievešanai Latvijas teritorijā un tranzītam cauri Latvijas teritorijai aizliegto priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Nepieļaut preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri valsts robežai, apejot muitas kontroli; 9) uzturēt valsts robežu, robežas joslu un robežpārejas punktus; 10) patstāvīgi vai kopīgi ar starptautisko jūras ostu, lidostu, jūras pasažieru un dzelzceļa staciju administrāciju, sadarbībā ar muitas iestādēm, policiju, Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām un attiecīgajām pašvaldībām nodrošināt un kontrolēt valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma ievērošanu; 11) sniegt speciāli pilnvarotām valsts iestādēm nepieciešamo palīdzību dabas resursu saglabāšanas un saimnieciskās darbības noteikumu ievērošanas kontrolē, vides aizsardzībā pret piesārņošanu, ugunsgrēku dzēšanā un dabas katastrofu seku likvidēšanā pierobežā; 12) nodrošināt, lai tiktu izpildītas Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktās saistības valsts robežas režīma jautājumos, savas kompetences ietvaros noregulēt ar valsts robežas režīma pārkāpšanu saistītos incidentus; 13) nodrošināt ar valsts robežas šķērsošanu saistīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu profilaksi; 14) savas kompetences ietvaros izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus; 15) kontrolēt, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu un tranzītu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī savas kompetences ietvaros veikt Patvēruma likumā paredzētās darbības; 16) Kriminālprocesa likumā noteiktās kompetences ietvaros veikt pirmstiesas izmeklēšanu.	1. Papildināt 13.pantu ar 10.¹ punktu šādā redakcijā: “10¹) uzraudzīt noteikumu par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos ievērošanu jūras ostās, kurās ir noteiktas valsts robežas šķērsošanas vietas, un iekšējos ūdeņos, pa kuriem saskaņā ar Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām un starptautiskajiem līgumiem ir noteikta Latvijas Republikas valsts sauszemes robeža;”.				1. Papildināt 13.pantu ar 10.¹ punktu šādā redakcijā: “10¹) uzraudzīt noteikumu par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos ievērošanu jūras ostās, kurās ir noteiktas valsts robežas šķērsošanas vietas, un iekšējos ūdeņos, pa kuriem saskaņā ar Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām un starptautiskajiem līgumiem ir noteikta Latvijas Republikas valsts sauszemes robeža;”.
15.pants. Robežsargu tiesības (1) Robežsargiem visā pierobežā, kā arī robežkontroles punktos un robežpārejas punktos ir tiesības: 1) pildot dienesta pienākumus, bez ierobežojumiem pārvietoties, pārbaudīt personu dokumentus, kontrolēt transportlīdzekļus un to kravas; 2) visām personām, kas šķērso valsts robežu, noteiktā kārtībā pārbaudīt personu apliecinošos dokumentus un izdarīt tajos vajadzīgās atzīmes, kā arī veikt visu valsts robežu šķērsojošo transportlīdzekļu apskati; 3) likumā noteiktajā kārtībā un termiņos aizturēt: a) personas, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izmeklēšana ir Robežsardzes kompetencē, kā arī personas, kas izdarījušas administratīvo pārkāpumu, kura izskatīšana ir Robežsardzes kompetencē, b) personas, kuras mēģinājušas pārvietot vai pārvietojušas pāri valsts robežai ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā ievest vai no Latvijas Republikas izvest aizliegtos priekšmetus, kā arī mēģinājušas ievest vai izvest preces un citus priekšmetus, apejot muitas kontroli, c) meklēšanā esošas personas, transportlīdzekļus un šajos transportlīdzekļos esošās personas; 3¹) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās personas; 4) noteiktā kārtībā izņemt un nodot muitas iestādēm preces un citus priekšmetus, kas atrasti pie personām, kuras šķērso valsts robežu, apejot muitas kontroli; 5) noteiktā kārtībā izņemt un nodot valsts policijas iestādēm ieročus, munīciju, sprāgstvielas, narkotiskās, psihotropās un radioaktīvās vielas, kas atrastas pie valsts robežu šķērsojošām personām, kurām nav attiecīgas atļaujas; 6) ierobežot vai pilnīgi pārtraukt kustību pāri valsts robežai sakarā ar dabas un tehnogēnām katastrofām un sevišķi bīstamām infekcijas slimībām, ierobežot vai pilnīgi pārtraukt valsts robežas šķērsošanu atsevišķās valsts robežas šķērsošanas vietās tehnisku iemeslu dēļ; 7) vajājot un aizturot robežpārkāpējus, kā arī atvairot bruņotu iebrukumu valsts teritorijā, izmantot fiziskajām un juridiskajām personām piederošus sakaru līdzekļus, kā arī ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot fiziskajām un juridiskajām personām piederošus transportlīdzekļus, kompensējot tām radušos zaudējumus; 8) veikt operatīvās darbības pasākumus, lai novērstu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus; 9) vajājot valsts robežas pārkāpējus vai valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu vai robežpārejas punktu režīma pārkāpējus, kā arī personas, kas valstī uzturas nelikumīgi, ieiet valsts un pašvaldību, fizisko vai juridisko personu īpašumā esošās telpās un ēkās; 10) liegt ieceļot valstī personām, kuras nevar uzrādīt derīgus ceļošanas dokumentus; 11) likumā noteiktajā kārtībā izraidīt no valsts personas, kas iebraukušas Latvijā vai šķērsojušas valsts robežu bez derīga ceļošanas dokumenta vai attiecīgo institūciju atļaujas vai neievērojot noteikto kārtību; 12) veicot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegtās informācijas un ziņu patiesuma pārbaudi: a) uzaicināt uz Robežsardzes telpām fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvjus, lai saņemtu paskaidrojumus par ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķi, vietu, laiku un uzturēšanās nodrošinājumu, b) pieprasīt no fiziskās vai juridiskās personas informāciju, dokumentus vai to kopijas, kas pamato ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegtās informācijas un ziņu patiesumu, c) apmeklēt un apsekot valsts un pašvaldību iestāžu, reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un komersantu telpas, uzņēmumu (organizatorisku vienību, kurās darba devēji nodarbina ārzemniekus) darba vietas, kā arī jebkuras citas vietas uzņēmumā, kas nodarbinātajam ir pieejamas darba gaitā, iestāžu, organizāciju, komersantu un uzņēmumu noteiktajā darba laikā bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas saņemšanas (arī īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas prombūtnē), d) apmeklēt fizisko personu, kā arī šā punkta "c" apakšpunktā neminēto juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošās telpas un ēkas un ar īpašnieku, lietotāju vai viņu pilnvarotu personu atļauju apsekot telpas. (2) Gadījumos, kad tiek veikta valsts robežas pārkāpēju meklēšana, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām, ja nepieciešams, sadarbojoties ar policiju un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām. (3) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības atrasties uz Nacionālo bruņoto spēku tehniskajiem līdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisakuģiem. (4) Gadījumos, kas saistīti ar ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un profilaksi, kā arī operatīvās darbības pasākumu veikšanu, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām. (5) Izņēmuma gadījumā, ja persona nevar izpildīt valsts robežas šķērsošanas noteikumus, bet šīs personas identitāte ir noskaidrota, Robežsardzes priekšnieks ir tiesīgs atļaut minētajai personai šķērsot valsts robežu, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.	2. 15.pantā: papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: “(1¹) Robežsargiem jūras ostās, kurās ir noteiktas valsts robežas šķērsošanas vietas, un iekšējos ūdeņos, pa kuriem saskaņā ar Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām un starptautiskajiem līgumiem ir noteikta Latvijas Republikas valsts sauszemes robeža, ir tiesības: 1) pārbaudīt personu apliecinošos dokumentus visām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos un normatīvajiem aktiem par Latvijas Republikas pierobežas režīmu un pierobežas joslas režīmu; 2) apturēt atpūtas kuģi vai mazizmēra kuģošanas līdzekli un veikt pārbaudi, ja ir pamats uzskatīt, ka vadītājs pārkāpis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos; 3) atstādināt no atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadīšanas personu: a) ja ir pamats uzskatīt, ka tā ir alkohola reibumā vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudi veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, b) kurai nav dokumentu, kas apliecina atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa reģistrāciju (ja attiecīgais atpūtas kuģis vai mazizmēra kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), vai attiecīgā atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecības (ja tāda ir nepieciešama); 4) nogādāt atpūtas kuģi vai mazizmēra kuģošanas līdzekli tuvākajā atpūtas kuģiem vai mazizmēra kuģošanas līdzekļiem paredzētajā piestātnē vai tuvākajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā, ja ir konstatēts, ka atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītājs nav ievērojis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi, un ja uz atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa nav citas personas, kas var vadīt attiecīgo atpūtas kuģi vai mazizmēra kuģošanas līdzekli.”; izslēgt pirmās daļas 3.¹ punktu; papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā: “(4) Robežsargiem ir tiesības apsargāt, pārvietot apsardzes uzraudzībā un uzturēt aizturētās personas, kā arī pārvietot apsardzes uzraudzībā procesa norisei nepieciešamajā laikā un vietā personas, kas apcietinātas par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izmeklēšana ir piekritīga Robežsardzei.”			< /p>	2. 15.pantā: papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: “(1¹) Robežsargiem jūras ostās, kurās ir noteiktas valsts robežas šķērsošanas vietas, un iekšējos ūdeņos, pa kuriem saskaņā ar Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām un starptautiskajiem līgumiem ir noteikta Latvijas Republikas valsts sauszemes robeža, ir tiesības: 1) pārbaudīt personu apliecinošos dokumentus visām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos un normatīvajiem aktiem par Latvijas Republikas pierobežas režīmu un pierobežas joslas režīmu; 2) apturēt atpūtas kuģi vai mazizmēra kuģošanas līdzekli un veikt pārbaudi, ja ir pamats uzskatīt, ka vadītājs pārkāpis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos; 3) atstādināt no atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadīšanas personu: a) ja ir pamats uzskatīt, ka tā ir alkohola reibumā vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudi veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, b) kurai nav dokumentu, kas apliecina atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa reģistrāciju (ja attiecīgais atpūtas kuģis vai mazizmēra kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), vai attiecīgā atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecības (ja tāda ir nepieciešama); 4) nogādāt atpūtas kuģi vai mazizmēra kuģošanas līdzekli tuvākajā atpūtas kuģiem vai mazizmēra kuģošanas līdzekļiem paredzētajā piestātnē vai tuvākajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā, ja ir konstatēts, ka atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītājs nav ievērojis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi, un ja uz atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa nav citas personas, kas var vadīt attiecīgo atpūtas kuģi vai mazizmēra kuģošanas līdzekli.”; izslēgt pirmās daļas 3.¹ punktu; papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā: “(4) Robežsargiem ir tiesības apsargāt, pārvietot apsardzes uzraudzībā un uzturēt aizturētās personas, kā arī pārvietot apsardzes uzraudzībā procesa norisei nepieciešamajā laikā un vietā personas, kas apcietinātas par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izmeklēšana ir piekritīga Robežsardzei.”
17.pants. Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu lietošana un dienesta suņu izmantošana (1) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai: 1) atvairītu uzbrukumu robežsargiem un citām personām; 2) aizturētu personas, kuras ļaunprātīgi nepakļaujas vai pretojas robežsargiem; 3) savaldītu aizturētās personas, ja tās konvojēšanas, izmitināšanas vai izraidīšanas laikā nepakļaujas vai pretojas robežsargiem vai ir pamatotas aizdomas, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev; 4) atvairītu uzbrukumu ēkām, atsevišķām telpām un transportlīdzekļiem, ko apsargā robežsargi, kā arī atbrīvotu šos objektus, ja tos ieņēmušas bruņotas personas; 5) pārtrauktu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības pārkāpumus, ja tie tiek izdarīti personu grupā. (2) Pirms fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas persona par to ir jābrīdina, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus vai izmantot dienesta suņus rada tiešus draudus robežsargu veselībai vai dzīvībai vai var izraisīt citas smagas sekas vai kad šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams. (3) Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas veidu nosaka konkrētā pārkāpuma raksturs un pārkāpēja individuālās iezīmes. Lietojot fizisko spēku, speciālos līdzekļus vai izmantojot dienesta suņus, maksimāli jāierobežo to nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina pirmās palīdzības sniegšana cietušajiem, ja tā ir nepieciešama. Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, robežsargam nekavējoties jāziņo par to tiešajam priekšniekam, kas šo faktu dara zināmu attiecīgā rajona (republikas pilsētas) prokuroram. (4) Aizliegts lietot fizisko spēku un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu. (5) Speciālo līdzekļu veidus un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.	3. Izteikt 17.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā: “3) savaldītu aizturētās un apcietinātās personas, ja tās laikā, kad apsardzes uzraudzībā tiek izmitinātas, izraidītas vai pārvietotas, nepakļaujas vai pretojas robežsargiem vai ir pamatotas aizdomas, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev.”				3. Izteikt 17.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā: “3) savaldītu aizturētās un apcietinātās personas, ja tās laikā, kad apsardzes uzraudzībā tiek izmitinātas, izraidītas vai pārvietotas, nepakļaujas vai pretojas robežsargiem vai ir pamatotas aizdomas, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev.”
	4. Papildināt likumu ar 46.¹ pantu šādā redakcijā: “46.¹ pants. Citas sociālās garantijas robežsargiem Robežsargiem ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē savu bērnu sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.”				4. Papildināt likumu ar 46.¹ pantu šādā redakcijā: “46.¹ pants. Citas sociālās garantijas robežsargiem Robežsargiem ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē savu bērnu sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.”