Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izslēgt 149.⁴ panta vienpadsmito un divpadsmito daļu.

2. Papildināt 149.²⁴ pantu ar divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:

"Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu komercpārvadājumos vai pašpārvadājumos, kuram ir nepietiekams normatīvajos aktos noteiktais riepu protektora dziļums vai ir riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz četrdesmit latiem, bet personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, – no četrdesmit līdz simt latiem."

3. Izslēgt 149.³² panta astoto daļu.

4. 149.³³ pantā:

izteikt septīto, astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"Par autopārvadājumu veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pieļaujamo faktisko masu līdz 2 tonnām vai ass slodzi līdz 0,5 tonnām, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem, kravas pārvadātājam – no piecdesmit līdz divsimt latiem vai nosūtītājam – fiziskai personai – no trīsdesmit līdz simt latiem, bet juridiskai personai – no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par autopārvadājumu veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 2 līdz 5 tonnām vai ass slodzi no 0,5 līdz 2 tonnām, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt divdesmit pieciem latiem, kravas pārvadātājam – no četrsimt līdz tūkstoš latiem vai nosūtītājam – fiziskai personai – no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskai personai – no četrsimt līdz tūkstoš latiem.

Par autopārvadājumu veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 5 līdz 8 tonnām vai ass slodzi no 2 līdz 3,5 tonnām, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt divdesmit pieciem līdz divsimt latiem, kravas pārvadātājam – no tūkstoš līdz tūkstoš sešsimt latiem vai nosūtītājam – fiziskai personai – no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskai personai – no tūkstoš līdz tūkstoš sešsimt latiem.

Par autopārvadājumu veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 8 tonnām un vairāk vai ass slodzi par 3,5 tonnām un vairāk, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz piecsimt latiem, kravas pārvadātājam – no tūkstoš sešsimt līdz četrtūkstoš latiem vai nosūtītājam – fiziskai personai – no četrsimt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskai personai – no tūkstoš sešsimt līdz četrtūkstoš latiem.

Par autopārvadājumu veikšanu, pārsniedzot noteiktos transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) ar kravu vai bez kravas pieļaujamos gabarītus, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem, kravas pārvadātājam – no divsimt līdz četrsimt latiem vai kravas nosūtītājam – fiziskai personai – no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskai personai – no divsimt līdz četrsimt latiem.";

izslēgt divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito un deviņpadsmito daļu;

izteikt divdesmito daļu šādā redakcijā:

"Par kabotāžas autopārvadājumu reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit latu apmērā, pārvadātājam – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam – simt latu apmērā.";

papildināt pantu ar divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:

"Par aizlieguma piedalīties ceļu satiksmē pārkāpšanu, ja aizliegums uzlikts, konstatējot pārkāpumu autopārvadājumu kontroles laikā, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz četrsimt latiem, bet pārvadātājam – no piecsimt līdz tūkstoš latiem."

5. Izteikt 149.³⁴ pantu šādā redakcijā:

"149.³⁴ pants. Ar bīstamo kravu autopārvadājumu jomu saistīto noteikumu pārkāpšana

Par bīstamās kravas pārvadāšanu bez Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu paredzētajām norādēm par bīstamās kravas esamību transportlīdzeklī –

uzliek naudas sodu nosūtītājam – fiziskajai personai – no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam – juridiskajai personai – no divtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par bīstamo kravu autopārvadājuma veikšanu bez bīstamo kravu autopārvadājumam nepieciešamajiem dokumentiem vai par šādu dokumentu nenodrošināšanu transportlīdzekļa vadītājam, vai par šādu dokumentu nepareizu noformēšanu –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz simt latiem, pārvadātājam – no simt līdz septiņsimt latiem, kravas nosūtītājam – fiziskajai personai – no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet kravas nosūtītājam – juridiskajai personai – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par tādas bīstamās kravas pārvadāšanu, kuru ir aizliegts pārvadāt pa autoceļiem, vai par bīstamās kravas pārvadāšanu, kuru aizliegts pārvadāt cisternās vai beztaras pārvadājumos, –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, nosūtītājam – fiziskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam – juridiskajai personai – no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu neatbilstošā transportlīdzeklī vai konteinerā vai neievērojot iepakojumu, cisternkonteineru vai cisternu pārbaužu vai izmantošanas periodus –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam – no trīssimt līdz tūkstoš latiem vai nosūtītājam – fiziskajai personai – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam – juridiskajai personai – no četrsimt līdz divtūkstoš latiem.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu neatbilstošā iepakojumā vai par nepareizi kopā iepakotu bīstamo vielu (materiālu) pārvadāšanu –

uzliek naudas sodu nosūtītājam – fiziskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam – juridiskajai personai – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu, ja transportlīdzekļa cisternas vai kravas iepakojuma piepildījums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām normām vai neievērojot iepakojuma apzīmēšanas vai marķēšanas prasības, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai nosūtītājam – fiziskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam – juridiskajai personai – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par bīstamo kravu pārvadāšanu, neievērojot jauktās iekraušanas aizliegumus vai nepieciešamās drošības prasības attiecībā uz iekraušanu kopā ar citām kravām vai neievērojot bīstamās kravas izvietošanas un nostiprināšanas noteikumus, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai nosūtītājam – fiziskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam – juridiskajai personai – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par transportlīdzekļa, kurā iekrauj vai no kura izkrauj bīstamo kravu, dzinēja nepamatotu darbināšanu, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam vai kravas izkrāvējam vai iekrāvējam no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par smēķēšanas aizlieguma neievērošanu vai par atklātas uguns lietošanu bīstamās kravas tuvumā, veicot kravu iekraušanu vai izkraušanu, –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai trīsdesmit latu apmērā.

Par bīstamās kravas noplūdi cisternas vai iepakojuma nehermētiskuma dēļ vai par bīstamās kravas pārvadāšanu nepareizi noslēgtā tvertnē vai iepakojumā, vai tukšas, neattīrītas un nenoslēgtas tvertnes vai iepakojuma pārvadāšanu, kurā ir transportēta bīstamā krava, vai ja uz iepakojuma vai tvertnes ārējās virsmas atrodas bīstamās kravas atliekas, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, vai nosūtītājam – fiziskajai personai – no simt līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam – juridiskajai personai – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu cisternā ar neatbilstošu informāciju uz datu plāksnes –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet nosūtītājam – no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu ar transportlīdzekli, kuram nav atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzstādītas transportlīdzekļa pazīšanas vai bīstamības zīmes, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam – no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet nosūtītājam – no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

Par transportlīdzekļa apzīmēšanu ar pazīšanas zīmēm vai bīstamības zīmēm, ja transportlīdzeklī bīstamā krava netiek pārvadāta, –

izsaka transportlīdzekļa vadītājam brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.

Par bīstamo kravu pārvadāšanu bez nepieciešamajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, transportlīdzekļa papildu aprīkojuma vai ugunsdzēšamajiem aparātiem vai ja individuālās aizsardzības līdzekļi, papildu aprīkojums vai ugunsdzēšamie aparāti neatbilst noteiktajām prasībām –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem, pārvadātājam – no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet nosūtītājam – no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem.

Par transportlīdzekļa, kas pārvadā bīstamo kravu, stāvēšanu bez iedarbinātas stāvbremzes –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par pasažieru pārvadāšanu transportlīdzeklī, kurā tiek pārvadāta bīstamā krava, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par drošības konsultantu (padomnieku) nenorīkošanu komersantiem, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadājumiem, nosūtīšanu, iekraušanu un izkraušanu vai citām ar bīstamo kravu pārvadājumiem saistītām darbībām, –

uzliek naudas sodu juridiskajai personai no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par normatīvajos aktos noteiktā termiņā kompetentajai institūcijai neiesniegtu paziņojumu par drošības konsultanta norīkošanu, ziņojumu par negadījumu ar bīstamo kravu vai gada pārskatu par darbību bīstamo kravu autopārvadājumu jomā –

uzliek naudas sodu juridiskajai personai no simt līdz trīssimt latiem.

Par bīstamo kravu pārvadājumu aizsardzības plāna nesastādīšanu, nepareizu sastādīšanu vai neuzrādīšanu pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajai personai – no divsimt līdz piecsimt latiem."

6. Papildināt 149.³⁵ panta sesto daļu aiz vārdiem "sanitārajām prasībām" ar vārdiem "vai tai nav veikta regulārā pārbaude".

7. Izteikt 149.³⁶ pantu šādā redakcijā:

"149.³⁶ pants. Autopārvadājumu veikšanai nepieciešamās dokumentācijas reglamentējošo noteikumu pārkāpšana

Par komercdarbības autopārvadājumu jomā veikšanu bez licences vai Eiropas Ekonomikas Kopienas atļaujas –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.

Par licences vai Eiropas Ekonomikas Kopienas atļaujas izmantošanas nosacījumu neievērošanu –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.

Par komercpārvadājumu vai pašpārvadājumu veikšanu, ja nav klāt licences kartītes, Eiropas Ekonomikas Kopienas atļaujas kopijas vai pašpārvadājumu sertifikāta, kas apliecina tiesības veikt komercpārvadājumus vai pašpārvadājumus ar konkrēto autotransporta līdzekli, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divu latu apmērā.

Par pasažieru vai kravas pašpārvadājumu veikšanu, pārkāpjot pašpārvadājumu noteikumus, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz divdesmit pieciem latiem, bet pārvadātājam – no piecdesmit līdz simt latiem.

Par pasažieru vai kravas pašpārvadājumu veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegta pašpārvadājumu sertifikāta –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz divsimt latiem.

Par pasažieru vai kravas komercpārvadājumu veikšanu, pārkāpjot licences kartītes vai Eiropas Kopienas atļaujas kopijas izmantošanas noteikumus, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem, bet pārvadātājam – no simt līdz divsimt latiem.

Par pasažieru vai kravas komercpārvadājumu veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas licences kartītes vai Eiropas Ekonomikas Kopienas atļaujas kopijas –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.

Par pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas maršruta atļaujas –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.

Par pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanu, ja nav klāt maršruta atļauja s, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā, bet pārvadātājam divdesmit piecu latu apmērā.

Par starptautisko autopārvadājumu veikšanu bez starptautisko autopārvadājumu atļaujas attiecīgajam autopārvadājumu veidam –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit latu apmērā, bet pārvadātājam – trīssimt latu apmērā.

Par starptautisko autopārvadājumu veikšanu pārkāpjot starptautisko autopārvadājumu atļaujas izmantošanas noteikumus, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par Eiropas Transporta Ministru konferences atļaujas izmantošanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem, bet pārvadātājam – no divsimt līdz piecsimt latiem.

Par starptautisko kravu autopārvadājumu veikšanu bez nepieciešamā autovadītāja atestāta, ja transportlīdzekļa vadītājs nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, –

uzliek naudas sodu pārvadātājam piecdesmit latu apmērā."

8. Papildināt kodeksu ar 149.³⁷ un 149.³⁸ pantu šādā redakcijā:

"149.³⁷ pants. Autovadītāju darba un atpūtas laika noteikumu pārkāpšana

Par transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu, neievērojot normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem un pārvadātājam – no divdesmit līdz divsimt latiem.

Par iknedēļas atpūtas laika vai ikdienas atpūtas laika saīsināšanu –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem un pārvadātājam – no četrdesmit līdz divsimt latiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu divdesmit četru stundu periodā –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz simt piecdesmit latiem un pārvadātājam – no četrdesmit līdz divsimt latiem.

Par kopējā transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu divu nedēļu periodā –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz divsimt latiem un pārvadātājam – no četrdesmit līdz četrsimt latiem.

Par autovadītāja darba un atpūtas laika pārkāpumiem, kas konstatēti kontroles laikā uzņēmumā, –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz tūkstoš latiem.

149.³⁸ pants. Transportlīdzekļa ātruma ierobežošanas ierīces lietošanas noteikumu un autovadītāju darba un atpūtas laika reģistrēšanas noteikumu pārkāpšana

Par reģistrācijas kartes (tahogrammas) izmantošanu ilgāk par laiku, kuram tā paredzēta, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem, bet pārvadātājam – no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

Par nepamatotu vairāku reģistrācijas karšu (tahogrammu) lietošanu divdesmit četru stundu periodā –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz simt piecdesmit latiem un pārvadātājam – no četrdesmit līdz divsimt latiem.

Par reģistrācijas kartē reģistrētā laika atšķiršanos no transportlīdzekļa reģistrācijas valsts laika –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā, bet pārvadātājam – piecdesmit latu apmērā.

Par nesalasāmas vai sabojātas reģistrācijas kartes (tahogrammas)
uzrādīšanu –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem.

Par tahogrāfam neatbilstoša tipa reģistrācijas kartes (tahogrammas) izmantošanu –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no pieciem līdz divdesmit pieciem latiem un pārvadātājam – no divdesmit līdz simt latiem.

Par autovadītāja nenodrošināšanu ar pietiekamu papīra daudzumu, kas nepieciešams informācijas izdrukāšanai no digitālā tahogrāfa, –

uzliek naudas sodu pārvadātājam piecdesmit latu apmērā.

Par dokumentu, protokolu un citu datu par uzņēmumā vai uz ceļa veiktajām pārbaudēm neglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā –

uzliek naudas sodu pārvadātājam piecdesmit latu apmērā.

Par nepareizu reģistrācijas kartes (tahogrammas) aizpildīšanu –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem un pārvadātājam – no divdesmit līdz simt latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku apliecinošo dokumentu, reģistrācijas karšu vai datu nesēju neuzrādīšanu –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz trīssimt latiem un pārvadātājam – no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par transportlīdzekļa, kas aprīkots ar digitālo tahogrāfu, vadīšanu bez transportlīdzekļa vadītāja digitālā tahogrāfa kartes vai ar cita transportlīdzekļa vadītāja digitālā tahogrāfa karti –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem un pārvadātājam – no piecdesmit līdz četrsimt latiem.

Par pasažieru autopārvadājumu veikšanu, neievērojot prasības attiecībā uz autovadītāju darba un atpūtas laika reģistrēšanai un plānošanai nepieciešamā žurnāla aizpildīšanu –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem, bet pārvadātājam – no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par autovadītāja darba un atpūtas laika datu un dokumentu uzskaites un glabāšanas noteikumu neievērošanu, kas konstatēti kontroles laikā uzņēmumā, –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz tūkstoš latiem.

Par autovadītāju darba un atpūtas laika reģistrācijas kontrolierīces vai ātruma ierobežošanas ierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu, kas konstatēti kontroles laikā uzņēmumā, –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz tūkstoš latiem.

Par autopārvadājumu veikšanu ar transportlīdzekli, kas nav aprīkots ar tahogrāfu vai ātruma ierobežošanas ierīci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit latu apmērā un pārvadātājam – trīssimt latu apmērā.

Par autopārvadājumu veikšanu ar transportlīdzekli, kuram nav veikta tahogrāfa vai ātruma ierobežošanas ierīces pirmreizējā vai periodiskā
pārbaude, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā un pārvadātājam – divsimt latu apmērā.

Par autopārvadājumu veikšanu, ja ātruma ierobežošanas ierīce vai tahogrāfs ir bojāts un bojājums nav savlaicīgi novērsts vai bojāta tahogrāfa gadījumā autovadītājs nereģistrē datus manuāli, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā, bet pārvadātājam – divsimt latu apmērā.

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu autopārvadājumos, kuram konstatēta patvaļīga ātruma ierobežošanas ierīces vai tahogrāfa atslēgšana vai iejaukšanās ātruma ierobežošanas ierīces vai tahogrāfa darbībā, kas var radīt tahogrāfa rādījumu izmaiņas, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem un pārvadātājam – no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par autovadītāja nenodrošināšanu ar nepieciešamo reģistrācijas karšu (tahogrammu) skaitu –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no septiņdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem.

Par patvaļīgu iejaukšanos digitālā tahogrāfa ierakstītajos datos vai digitālajā kartē vai par informācijas modificēšanu tahogrammā –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem, bet pārvadātājam – no piecsimt līdz tūkstoš latiem."

9. Aizstāt 210.panta pirmajā daļā:

9.1. skaitļus un vārdus "149.³² panta septītajā un astotajā daļā" ar skaitļiem un vārdiem "149.³² panta septītajā daļā";

9.2. skaitļus un vārdus "149.³³ pantā (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus)" ar skaitļiem un vārdiem "149.³³ pantā, 149.³⁶ panta trešajā, sestajā un septītajā daļā".

10. Aizstāt 215.¹ pantā skaitļus un vārdus "149.³³ panta divdesmitajā daļā" ar skaitļiem un vārdiem "149.³⁶ panta desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā".

11. Izteikt 221.pantu šādā redakcijā:

"221.pants. Autotransporta kontroles institūcijas

Autotransporta kontroles institūcijas izskata šā kodeksa 135.pantā, 136.panta ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā, 137., 137.¹ pantā, 149.⁴ panta pirmajā daļā, 149.²⁴ panta pirmajā, deviņpadsmitajā un divdesmit pirmajā daļā, 149.³² panta septītajā un devītajā daļā, 149.³³, 149.³⁴ pantā, 149.³⁵ panta sestajā daļā, 149.³⁶, 149.³⁷ un 149.³⁸ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgi:

1) Autotransporta inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītājs un viņa vietnieki – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.⁴ panta pirmajā daļā, 149.²⁴ panta pirmajā, deviņpadsmitajā un divdesmit pirmajā daļā, 149.³² panta devītajā daļā, 149.³³, 149.³⁴ pantā, 149.³⁵ panta sestajā daļā, 149.³⁶, 149.³⁷ un 149.³⁸ pantā;

2) Autotransporta inspekcijas vecākie inspektori – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.⁴ panta pirmajā daļā, 149.²⁴ panta pirmajā, deviņpadsmitajā un divdesmit pirmajā daļā, 149.³² panta devītajā daļā, 149.³³, 149.³⁴ pantā, 149.³⁵ panta sestajā daļā, 149.³⁶, 149.³⁷ un 149.³⁸ pantā – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem;

3) Autotransporta inspekcijas inspektori – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.⁴ panta pirmajā daļā, 149.²⁴ panta pirmajā, deviņpadsmitajā un divdesmit pirmajā daļā, 149.³² panta devītajā daļā, 149.³³, 149.³⁴ pantā, 149.³⁵ panta sestajā daļā, 149.³⁶, 149.³⁷ un 149.³⁸ pantā – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem;

4) pašvaldības domes (padomes) izveidotā autotransporta kontroles dienesta priekšnieki, viņu vietnieki un pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas pārstāvji (amatpersonas) – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 135.pantā, 136.panta ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā, 137., 137.¹ pantā, 149.⁴ panta pirmajā daļā, 149.³² panta septītajā un devītajā daļā, 149.³³ pantā, 149.³⁶ (izņemot desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 149.³⁷, 149.³⁸ pantā;

5) pašvaldības domes (padomes) izveidotā autotransporta kontroles dienesta kontrolieri – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 135.pantā, 136.panta ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā, 137., 137.¹ pantā, 149.⁴ panta pirmajā daļā, 149.³² panta septītajā un devītajā daļā, 149.³³ pantā, 149.³⁶ (izņemot desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 149.³⁷, 149.³⁸ pantā – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgas šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas."

Satiksmes ministra vietā –

bērnu un ģimenes lietu ministrs

A.Baštiks

Likumprojekta

“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Autotransporta inspekcija veicot autopārvadājumu kontroli un pieņemot lēmumus saskaņā ar LAPK, ir identificējusi vairākus trūkumus, kurus ir iespējams novērst, grozot LAPK: 1. Veicot kontroli, inspektori bieži sastopas ar situāciju, kad transportlīdzekļu riepas neatbilst Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 466 „Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem” prasībām, tomēr LAPK pašlaik nenosaka atbildību par šāda veida pārkāpumiem. Bez tam Autotransporta inspekcijas amatpersonām pašreiz nav tiesību pieņemt lēmumus par šāda veida pārkāpumiem. Šo apstākļu dēļ ir izveidojusies situācija, ka inspektori pat konstatējot acīmredzamu riepu neatbilstību normatīvo aktu prasībām nevar pieņemt pārkāpumam atbilstošu lēmumu. 2. Autovadītāju darba un atpūtas režīmu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regula (EEK) Nr. 561/2006, Padomes 1985.gada 20.decebmra Regula (EEK) Nr. 3821/85, Ceļu satiksmes likums, Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumi Nr.17 "Noteikumi par izņēmumiem, kad nepiemēro Padomes 1985.gada 20.decembra Regulu (EEK) Nr.3820/85 par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz autotransportu" un Ministru kabineta 2005. gada 12. jūlija noteikumi Nr.520 "Transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumi". Autovadītāju darba un atpūtas režīma pārkāpumi sastāda vairāk kā pusi no visiem Autotransporta inspekcijas konstatētajiem pārkāpumiem. Šie pārkāpumi veicina negodīgu konkurenci un pasliktina autovadītāju darba apstākļus. Vācijas Apdrošināšanas nozares pētījums par avārijas cēloņiem norāda uz to, ka 24 procentus no visām smago automašīnu avārijām izraisa aizmigšana pie stūres. Šajā jomā var izdalīt vairāk kā divdesmit galvenos pārkāpumu veidus, bet pašlaik atbildību par šiem pārkāpumiem nosaka tikai divas LAPK 149.4 panta daļas – vienpadsmitā un divpadsmitā daļa, kuras ir ļoti vispārējas un nenosaka precīzi par kādiem pārkāpumiem paredzētas konkrētas sankcijas. Ir nepieciešams LAPK noteikt atbildību par galvenajiem pārkāpumiem šajā jomā 3. Bīstamo kravu autopārvadājumi ir sarežģīta un specifiska pārvadājumu joma, kas izceļas ar paaugstinātu potenciālo bīstamību cilvēku veselībai, mantai un videi, un kuru reglamentē Eiropas Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskiem pārvadājumiem pa autoceļiem (ADR) (publicēts 2005.gada 5.septembra Latvijas Vēstnesī Nr.140 (3298)), Ministru kabineta 2006.gada 21.februāra noteikumi Nr.156 „Noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu, to profesionālo kvalifikāciju un darbību bīsta mo kravu pārvadājumu jomā” un Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumi Nr.674 „Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi”. Pašlaik atbildību par pārkāpumiem bīstamo kravu pārvadājumu jomā nosaka LAPK 149.^33 panta divpadsmitā līdz astoņpadsmitā daļa, kas paredz atbildību par septiņiem pārkāpumu veidiem, bet Autotransporta inspekcija ir identificējusi trīsdesmit divus būtiskāko pārkāpumu veidus. Tādejādi pašlaik LAPK nav paredzēta iespēja pieņemt lēmumus par vairāk kā divdesmit būtisko pārkāpumu veidiem. Šī situācija neveicina bīstamo kravu autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu. 4. Lai veiktu kravas un pasažieru autopārvadājumus, pārvadātājiem ir nepieciešams saņemt dažādus dokumentus (licence, Eiropas Ekonomikas kopienas atļauja, Pašpārvadājumu sertifikāts, starptautisko autopārvadājumu atļaujas, Eiropas Transporta Ministru Konferences atļaujas u.c.), kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt konkrēto autopārvadājumu. Šo dokumentu nepieciešamību un to izmantošanu nosaka Padomes 1992. gada 26. marta Regula (EEK) Nr. 881/92, Padomes 1993. gada 2. oktobra Regula (EEK) Nr. 3118/93, Ministru kabineta 2005. gada 8. februāra noteikumiem Nr.120 "Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu", Ministru kabineta 2004. gada 20. aprīļa noteikumi Nr. 327 „Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi” un citi normatīvie akti. Pašreiz LAPK atbildība par pārkāpumiem, kas saistīti ar autopārvadājumu dokumentāciju ir noteikta LAPK 149.^32 astotajā daļā, 149.^33 deviņpadsmitajā un divdesmitajā daļā un 149.^36 pantā, lai gan šos pārkāpumus, kā viena veida, būtu nepieciešams izdalīt atsevišķā pantā. Bez tam, pašlaik LAPK neparedz sankcijas par pārkāpumiem, kas saistīti ar Eiropas Ekonomikas kopienas atļaujas, autovadītāja atestāta un citu dokumentu izmantošanu, vai šie pārkāpumi dispozīcijās nav precīzi definēti. 5. Tādos pārkāpumos kā transportlīdzekļu atļautās faktiskās masas pārsniegšana pārkāpuma smaguma būtiskākais raksturlielums ir tas, par cik tonnām tiek pārsniegta transportlīdzekļa faktiskā masa. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” uz Latvijas ceļiem ir atļauts pārvietoties ar transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa nepārsniedz 40 tonnas (izņemot ar speciālām atļaujām). Katra pārsniegtā tonna rada ievērojamu kaitējumu jau tā sliktajā stāvoklī esošajiem ceļiem. Pašlaik LAPK 149.^33 pantā ir paredzēta atbildība par šāda veida pārkāpumiem. Piemēram, ja transportlīdzekļa faktiskā masa tiek pārsniegta līdz 2 tonnām, pārvadātājam - juridiskai personai, pienākas naudas sods no 75 līdz 150 latiem. Šāda liela iespējamā sodu starpība apgrūtina lēmuma pieņemšanas procesu, jo tiek pieļauta iespēja par dažādu atļautās faktiskās masas pārsniegšanu piemērot vienādu naudas sodu vai pat par smagāko pārkāpumu piemērot minimālo iespējamo sodu, vai otrādi. Ņemot vērā to, ka galvenais šī pārkāpuma raksturlielums ir pārsniegto tonnu skaits, ir nepieciešams LAPK paredzēt konstantu naudas sodu par katru pārsniegto tonnu. Tādos pārkāpumos kā autovadītāja darba un atpūtas režīma noteikumu neievērošana galvenais pārkāpuma raksturlielums ir laiks, par kādu ir pārsniegts atļautais darba režīms, laiks par kādu ir saīsināta minimālā atpūta. Piemēram, ir iespējams pārsniegt atļauto diennakts braukšanas laiku pat par 14 stundām diennaktī un katra pārsniegtā stunda ir apzināts pārkāpums. Tāpēc uzskatām, ka ir jāparedz LAPK atbildība par katru konstantu laika vienību par kādu tiek pārsniegts atļautais darba laiks vai saīsināts atpūtas laiks. Būtu nelietderīgi noteikt minimālo un maksimālo soda apmēru par konkrētu pārkāpumu, bet lietderīgāk būtu noteikt konstantu soda apmēru par konkrētu pārsniegto vai samazināto laika vienību (stunda, pusstunda vai minūtes) Tomēr nebūtu lietderīgi izveidot vairākus desmitus panta daļu, kur tiktu noteikta atbildība par katru pārsniegto vai samazināto laika vienību, bet izveidot vienu panta daļu, kas dod iespēju sasummēt naudas sodu no iepriekš noteiktā soda apmēra par katru laika vienību. Līdzīga situācija ir arī ar cita veida pārkāpumiem autovadītāju darba un atpūtas režīma jomā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta izdošanas mērķis ir paredzēt sankcijas par tādiem pārkāpumiem, par kuriem pašreiz atbildība nav paredzēta, kā arī precizēt atbildību par dažādiem pārkāpumiem bīstamo kravu autopārvadājumu jomā, autovadītāju darba un atpūtas režīma jomā, komercpārvadājumu un pašpārvadājumu jomā. Projekts paredz atbildību par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kam riepas neatbilst normatīvo aktu prasībām, kā arī tiesības Autotransporta inspekcijas amatpersonām pieņemt lēmumu par šāda veida pārkāpumiem. Paredzēts sīkāk un atbilstoši pārkāpuma smagumam noteikt atbildību par autovadītāju darba un atpūtas režīma neievērošanu un reģistrēšanas noteikumu neievērošanu, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas 561/2006 noteikumus, kas nosaka, ka dalībvalstīm jāparedz noteikumi par efektīviem, proporcionāliem nediskriminējošiem un preventīviem sodiem. Projekts nosaka atbildību par tādiem pārkāpumiem bīstamo kravu autopārvadājumu jomā, par kuriem pašreiz atbildība nav noteikta, līdz ar to tiks novērsta iespēja pārvadātājiem palikt nesodītiem par konstatētajiem bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumiem. Normatīvā akta projekts precīzāk nosaka atbildību par pārkāpumiem, kas saistīti ar autotransporta komercpārvadājumu un pašpārvadājumu noteikumu neievērošanu, starptautisko autopārvadājumu noteikumu neievērošanu un citiem ar autopārvadājumu dokumentāciju saistītiem pārkāpumiem. Tiks noteikta atbildība par autovadītāju atestāta neesamību, kad tas ir nepieciešams. Konkretizētas sankcijas par autopārvadājumu veikšanu bez tādiem dokumentiem kā Eiropas Ekonomikas Kopienas atļauja, Eiropas Transporta Ministru Konferences atļauja, maršruta atļauja pasažieru pārvadājumiem un citiem. Pašlaik atbildība par šiem pārkāpumiem izteikta nekonkrēti un vispārēji. Projekts atsevišķi izdala atbildību par dažādu veidu pārkāpumiem. Atsevišķos pantos izdalīta atbildība par bīstamo kravu autopārvadājumu pārkāpumiem, autovadītāju darba un atpūtas režīma pārkāpumiem un ar dokumentāciju saistīto noteikumu pārkāpumiem, kā rezultāta tiks uzlabota Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa struktūra. Paredzēts palielināt Autotransporta inspekcijas vecāko inspektoru pilnvaras izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, kur maksimālais soda apmērs nepārsniedz divsimt latu.
3. Cita informācija	Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neietekmē
2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojektā iekļautie grozījumi, palielināt soda sankcijas, par kurām lēmumu var pieņemt Autotransporta inspekcijas vecākie inspektori, vienkāršo administratīvo procesu, saīsina lietas izskatīšanas termiņu, kā arī zūd nepieciešamība uz lietas izskatīšanu braukt uz Rīgu.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neietekmē.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz vidi. Tomēr, paplašinot pārkāpumu klasifikāciju bīstamo kravu pārvadājumu jomā, tiek palielinātas arī vides aizsardzības prasības.
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Likumprojekts tiešā veidā neietekmē valsts budžetu. Lai arī sankcijas par atsevišķiem pārkāpumiem ir palielinātas, nav informācijas, ka pastāv tendence konkrētu pārkāpumu skaitam katru gadu palielināties. Pēc likumprojekta pieņemšanas var rasties situācija, ka pārkāpumu skaits samazinās.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt		Tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumos Nr.715 „Autopārvadājumu kontroles kārtība”, ar kuriem Autotransporta inspekcijai tiks deleģētas tiesības kontrolēt transportlīdzekļu riepu stāvokli, sakabi un to, vai transportlīdzeklis ir izgājis tehnisko apskati. Citus tehniskā stāvokļa aspektus Autotransporta inspekcijas inspektori nebūs tiesīgi kontrolēt, tāpēc arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projektā ir paredzēts, ka Autotransporta inspekcijas amatpersonas tiesīgas pieņemt lēmumus par tiem pārkāpumiem, kurus tās ir tiesīgas kontrolēt, bet par citiem pārkāpumiem, kas saistīti ar transportlīdzekļu tehnisko stāvokli Autotransporta inspekcijas amatpersonas nebūs tiesīgas pieņemt lēmumus, jo tas bieži vien prasa īpašas zināšanas un kompetenci.
2. Cita informācija		Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Īstenots Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas 561/2006 ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 26.panta prasības
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Nav
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekts apspriests ar Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociāciju un Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociāciju “Latvijas auto".
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Ņemti vērā viņu priekšlikumi, tie iekļauti likumprojektā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšana nav veikta
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Ir notikušas konsultācijas ar citām atbildīgajām valsts institūcijām un saņemts atbalsts likumprojekta grozījumiem.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas institūcijas netiks radītas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt vispārējā administratīvā procesa kārtībā.
4. Cita informācija	Nav

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks, par projektu atbildīgā amatpersona
J.Maršāns	L.Priedīte-Kancēviča	I.Strauta	J.Vaitužs

09.05.2007. 16.30

1945

I.Trupovniece

7028331, inese.trupovniece@sam.gov.lv