Likumprojekts

Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā

Izdarīt Reliģisko organizāciju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 21.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 7.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 20.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 5.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Tieslietu ministrija atbilstoši likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošina valsts politikas izstrādi, koordināciju un īstenošanu reliģijas lietās, pārzina ar valsts un reliģisko organizāciju savstarpējām attiecībām saistītos jautājumus, seko valsts tiesiskā regulējuma efektivitātei reliģijas praktizēšanā, kā arī izsaka priekšlikumus par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajos līgumos reliģijas jomā garantēto cilvēktiesību pārkāpumus un tos veicinošus apstākļus."

2. Izslēgt 5.¹ pantu.

3. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācija

(1) Reliģiskās organizācijas un to iestādes reģistrē reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā (turpmāk – reģistrs). Reģistru ved ar likumu tam pilnvarota valsts iestāde (turpmāk – reģistra iestāde).

(2) Reģistrā ieraksta šādas ziņas par reliģisko organizāciju vai tās iestādi:

1) nosaukumu;

2) veidu atbilstoši šā likuma 3.panta pirmajai daļai vai 7.¹ panta pirmajai daļai;

3) konfesionālo piederību;

4) reliģiskās darbības mērķi;

5) datumu, kad pieņemts lēmums par dibināšanu;

6) darbības teritoriju;

7) vadības atrašanās vietu (adresi);

8) vadības institūcijas locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu;

9) to personu vārdu, uzvārdu un personas kodu, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi;

10) ziņas par reliģiskās organizācijas pārreģistrāciju, reliģiskās organizācijas, tās iestādes reorganizāciju, darbības izbeigšanu, darbības atjaunošanu, izslēgšanu no reģistra;

11) ieraksta izdarīšanas datumu;

12) ziņas par dibinātājiem:

a) fiziskām personām – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta,

b) juridiskām personām – nosaukums, reģistrācijas numurs, vadības atrašanās vieta (adrese);

13) reģistrācijas numuru (vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu);

14) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(3) Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti reģistrā, kā arī šajā likumā noteiktie dokumenti iesniedzami reģistra iestādei 14 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) To konfesiju un reliģiju draudzēm, kuras pirmo reizi uzsāk darbību Latvijas Republikā un nepieder pie valstī jau reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), pirmo desmit gadu laikā katru gadu jāpārreģistrējas reģistra iestādē. Pārreģistrācijas periodā valsts institūcijas pārliecinās par reliģiskās organizācijas darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(5) Dokumenti reliģiskās organizācijas pārreģistrācijai iesniedzami reģistra iestādē divus mēnešus pirms reliģiskās organizācijas reģistrācijas apliecībā norādītā termiņa. Ja reliģiskā organizācija noteiktajā termiņā neiesniedz pārreģistrācijas dokumentus, reģistra iestāde brīdina reliģisko organizāciju par pārreģistrācijas dokumentu iesniegšanas termiņa nokavējumu.

(6) Reģistrējot reliģisko organizāciju, reģistra iestāde lūdz kompetentām valsts iestādēm atzinumu par to, vai reliģiskās organizācijas reģistrācija nevar radīt draudus cilvēku tiesībām, demokrātiskai valsts iekārtai, sabiedrības drošībai, labklājībai un tikumībai.

(7) Ja mēneša laikā pēc šā panta piektajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas reliģiskā organizācija neiesniedz pārreģistrācijas dokumentus, reģistra iestāde iesniedz tiesā pieteikumu par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu.

(8) Tiesībsargājošās valsts iestādes informē reģistra iestādi par konstatētajiem reliģisko organizāciju normatīvo aktu pārkāpumiem."

4. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

"8.¹ pants. Ieraksta izdarīšana reģistrā

(1) Ierakstu reģistrā izdara uz pieteikuma, publiskā reģistra informācijas vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikuma veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(2) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra iestādes amatpersona pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Tādā pašā termiņā reģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma vai publiskā reģistra informācijas pamata. Lēmumu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes ierakstīšanu reģistrā pieņem mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja:

1) izstrādājot statūtus (satversmi, nolikumu) vai citus reģistra iestādei iesniedzamos dokumentus, nav ievērotas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības;

2) nav iesniegti visi šajā likumā noteiktie dokumenti.

(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja:

1) statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktā darbība (mācība), mērķi un uzdevumi ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

2) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka reliģiskās organizācijas vai tās iestādes darbība apdraud cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, un tās sniegušas attiecīgu pamatotu atzinumu;

3) pārkāpta šajā likumā noteiktā dibināšanas kārtība;

4) šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav novērsti lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu konstatētie trūkumi.

(5) Lēmumam par ieraksta izdarīšanas atlikšanu vai atteikumu izdarīt ierakstu reģistrā jābūt pamatotam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda termiņu trūkumu novēršanai.

(6) Reģistra iestādes amatpersona šā panta otrajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(7) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt reģistra iestādes amatpersonas lēmumu Administratīvā procesa likumā un reģistra iestādes darbību reglamentējošajā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā.

(8) Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

(9) Par ieraksta izdarīšanu reģistrā maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(10) Ierakstot reģistrā reliģisko organizāciju vai tās iestādi, tai piešķir individuālu reģistrācijas numuru un izsniedz reģistrācijas apliecību. Reģistrācijas apliecību paraksta un ar zīmogu apliecina reģistra iestādes amatpersona. Reģistrācijas apliecības veidlapu un tajā ierakstāmās ziņas nosaka Ministru kabinets."

5. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Reģistra iestādei iesniedzamie dokumenti

(1) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par draudzes reģistrāciju pievieno:

1) statūtus (satversmi, nolikumu);

2) draudzes dibinātāju sarakstu (personas vārds, uzvārds, dzīvesvieta, personas kods un paraksts);

3) sapulces protokolu par draudzes nodibināšanu, statūtu (satversmes, nolikuma) apstiprināšanu, vadības un revīzijas komisijas sastāvu (personas vārds, uzvārds, personas kods);

4) valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu.

(2) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par reliģiskās savienības (baznīcas) reģistrāciju pievieno:

1) statūtus (satversmi, nolikumu);

2) draudžu – reliģiskās savienības (baznīcas) dibinātāju – sarakstu. Sarakstu apstiprina draudžu vadītāji;

3) konferences (sinodes) protokolu par reliģiskās savienības (baznīcas) nodibināšanu, tās pārvaldes institūcijām, vadības un revīzijas komisijas sastāvu (personas vārds, uzvārds, personas kods);

4) valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu.

(3) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par diecēzes reģistrāciju pievieno:

1) statūtus (satversmi, nolikumu);

2) reliģiskās savienības (baznīcas) lēmumu par diecēzes izveidošanu;

3) informāciju par vadības un revīzijas komisijas sastāvu (personas vārds, uzvārds, personas kods);

4) valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu.

(4) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas vai diakonijas iestādes reģistrāciju pievieno:

1) statūtus (satversmi, nolikumu);

2) reliģiskās savienības (baznīcas) vai diecēzes lēmumu par garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas vai diakonijas iestādes izveidošanu;

3) informāciju par vadības un revīzijas komisijas sastāvu (personas vārds, uzvārds, personas kods);

4) valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu.

(5) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par reliģiskās organizācijas pārreģistrāciju pievieno:

1) reliģiskās organizācijas augstākās lēmējinstitūcijas statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par reliģiskās organizācijas pārreģistrāciju;

2) valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu.

(6) Reliģiskās organizācijas vai tās iestādes pilnvarota persona pieteikumam par vadības vai revīzijas komisijas sastāva izmaiņu reģistrāciju pievieno:

1) reliģiskās organizācijas vai tās iestādes statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par izmaiņām vadības vai revīzijas komisijas sastāvā, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu;

2) valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu.

(7) Reliģiskās organizācijas vai tās iestādes pilnvarota persona pieteikumam par statūtu (satversmes, nolikuma) reģistrāciju jaunā redakcijā pievieno:

1) reliģiskās organizācijas vai tās iestādes statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par statūtu (satversmes, nolikuma) pieņemšanu vai apstiprināšanu jaunā redakcijā;

2) statūtus (satversmi, nolikumu) jaunā redakcijā (divos eksemplāros);

3) valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu."

6. Izslēgt 11. un 12.pantu.

7. Izteikt 14.panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Reliģiskās organizācijas katru gadu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz reģistra iestādei pārskatu par savu darbību."

8. 17.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja reliģiskā organizācija vai tās iestāde beidz darbību, notiek tās likvidēšanās.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja reliģiskā organizācija, kura ir pieņēmusi lēmumu par likvidēšanos vai reorganizāciju, nolemj atjaunot savu darbību vai sākotnējo statusu, tai par pieņemto lēmumu jāpaziņo reģistra iestādei.";

izslēgt septīto daļu.

9. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Reliģisko organizāciju un to iestāžu darbības izbeigšanās pamats

(1) Reliģiskās organizācijas vai tās iestādes darbība izbeidzas:

1) ar reliģiskās organizācijas, tās iestādes statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu;

2) ja reliģiskās savienības (baznīcas) darbības laikā tajā apvienoto draudžu skaits kļūst mazāks par šā likuma 7.pantā noteikto un gada laikā tas nav palielināts līdz šajā likumā noteiktajam;

3) ar tiesas nolēmumu;

4) uz cita likumā vai statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktā pamata.

(2) Reliģiskās organizācijas vai tās iestādes darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt:

1) ja tās darbība ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, citiem normatīvajiem aktiem vai statūtiem (satversmi, nolikumu);

2) ja tā sludina neiecietības vai naida idejas;

3) ja tā neievēro likumu vai aicina citus neievērot likumu;

4) ja tā ar savu darbību (mācību) apdraud demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību un kompetentas valsts iestādes, pildot likumā noteiktos uzdevumus, konstatējušas šādas darbības un iesniegušas prokuratūrā materiālus jautājuma izskatīšanai;

5) ja reliģiskā organizācija nav pārreģistrējusies atbilstoši šā likuma 8.panta ceturtajai daļai;

6) citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(3) Tiesa var aizliegt reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā veikt publisko darbību vai citu darbību. Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmums par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu nosūtāms reģistra iestādei ieraksta izdarīšanai reģistrā.

(5) Tiesa, ņemot vērā reliģiskās organizācijas vai tās iestādes izdarītā pārkāpuma smagumu un sekas, kā arī vērtējot reliģiskās organizācijas vai tās iestādes mērķi un darbību kopumā, var izteikt brīdinājumu reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei, neizbeidzot tās darbību."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Reliģisko organizāciju likuma 5^1. panta trešā daļa reglamentē, ka Reliģisko lietu pārvalde nodrošina valsts politikas realizāciju un koordināciju reliģijas lietās, pārzina ar valsts un reliģisko organizāciju savstarpējām attiecībām saistītos jautājumus, seko valsts tiesiskā regulējuma efektivitātei reliģijas praktizēšanā un izsaka priekšlikumus par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajos līgumos reliģijas jomā garantēto cilvēktiesību pārkāpumus un tos veicinošos apstākļus Pašlaik Reliģisko lietu pārvaldes primārā funkcija ir reliģisko organizāciju reģistrācija un ar reliģisko organizāciju kā juridisko personu darbību saistīto jautājumu risināšana (vadības sastāva reģistrācija, statūtu reģistrācija, izziņu izsniegšana). Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrs nav publiski pieejams, kas apgrūtina trešo personu iespējas ātri saņemt informāciju par reģistrētajām reliģiskajām organizācijām. Reģistrācijas procesi ir ilglaicīgi, kā arī daudzi no reģistrācijas procesiem nav normatīvi noregulēti, kas apgrūtina reliģisko organizāciju un citu organizāciju darbību. Politikas izstrādes funkcijas reliģisko lietu jomā jau tagad veic Tieslietu ministrija Izvērtējot Reliģisko lietu pārvaldes kā patstāvīgas institucionālas iestādes funkcionālo slodzi un darbības efektivitāti, tika konstatēts reliģisko lietu jomā īstenoto pārvaldes funkciju šaurs raksturs. Turklāt, definējot institūcijas lomu un funkcijas un aprēķinot administratīvos resursus, konstatēta pašreizējā institucionālā un administratīvā modeļa neefektivitāte. Tādējādi atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 3. novembra noteikumiem Nr. 860 „Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007. - 2009. gadam” Reliģisko lietu pārvalde tiek reorganizēta un tās veicamās funkcijas sadalītas. Ņemot vērā, ka Reliģisko lietu pārvalde kā iestāde neeksistēs būtu nepieciešams grozīt Reliģisko organizāciju likumu, lai noteiktu jauno reliģijas lietu pārvaldības institucionālo modeli, sakārtotu Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra normatīvo regulējumu, kā arī sadalītu Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas citu institūciju starpā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts nosaka jauno reliģijas lietu pārvaldības institucionālo modeli. Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas tiek sadalītas starp Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru. Tieslietu ministrija nodrošinās politikas izstrādi, koordināciju un īstenošanu reliģijas jomā, savukārt Uzņēmumu reģistrs nodrošinās reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju. Likumprojektā tiek reglamentēti Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra vešanas pamatnoteikumi, ieraksta izdarīšanas reģistrā nosacījumi, kā arī precizēts reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācijai, pārreģistrācijai u.c. iesniedzamo dokumentu klāsts un to apraksts. Likumprojekts nosaka Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā ierakstāmas ziņas, ieraksta izdarīšanas reģistrā kārtību (lēmumu par reliģisko organizāciju vai to iestāžu reģistrācijas, reģistrācijas atlikšanu vai reģistrācijas atteikumu pieņemšanas kārtību). Likumprojektā tiek reglamentēti reģistrā iestādei iesniedzami dokumenti reliģiskās organizācijas vai to iestādes reģistrācijai, pārreģistrācijai, kā arī dokumenti statūtu, vadības un revīzijas komisijas sastāva izmaiņu reģistrācijai. Likumprojektā tiek precizēta reliģisko organizāciju un to iestāžu darbības izbeigšanās pamati un kārtība. Likumprojekts paredz ievest precizēto reliģisko organizāciju reģistrācijas kārtību un nosaka reliģisko organizāciju pārreģistrācijas kārtību.
3. Cita informācija	Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2007	2008	2009	2010	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	82,0	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	82,0	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Likumā „Par valsts budžetu 2007. gadam” piešķirti naudas līdzekļi 81929 latu apmērā Reliģisko lietu pārvaldes darbības nodrošināšanai. Reliģisko lietu pārvaldes budžeta līdzekļi 40 964 latu apmērā tiks pārdalīti Uzņēmumu reģistram. Vadoties no Ministru kabineta 2007. gada 6. marta sēdes protokola Nr. 17 34.§ norādām, ka institucionālās izmaiņas, ko paredz projekts, neradīs papildus cilvēkresursu nepieciešamību.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Pēc likumprojekta pieņemšanas būs nepieciešams izdot: 1) Ministru kabineta noteikumus „Noteikumi par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā”. Noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru ieraksta izdarīšanai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā. Noteikumus ir paredzēts izstrādāt līdz 01.09.2007; 2) Ministru kabineta noteikumus „Noteikumi par pieteikumiem ieraksta izdarīšanai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā un reģistrācijas apliecībām”. Noteikumi nosaka pieteikumu ieraksta izdarīšanai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā paraugus, reģistrācijas apliecību veidlapu paraugus un reģistrācijas apliecībā ierakstāmas ziņas. Noteikumus ir paredzēts izstrādāt līdz 01.09.2007. Lai saskaņotu normatīvo aktu prasības pēc likumprojekta pieņemšanas ir nepieciešams izdarīt grozījumus šādos normatīvajos aktos: 1) Latvijas Sodu izpildes kodekss; 2) likums „Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām”; 3) likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”; 4) Sabiedriskā labuma organizāciju likums; 5) likums „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”; 6) likums „Par nodokļiem un nodevām”; 7) Ministru kabineta 2001. gada 23. oktobra noteikumi Nr. 447 „Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība”; 8) Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumi Nr. 71 „Kārtība, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatu par savu darbību”; 9) Ministru kabineta 2002. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 277 „Noteikumi par kapelānu dienestu”; 10) Ministru kabineta 2003. gada 15. aprīļa noteikumi Nr. 183 „Ielūgumu apstiprināšanas kārtība”; 11) Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 469 „Uzņēmumu reģistra nolikums”; 12) Ministru kabineta 2004. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 544 „Noteikumi par valsts nodevu par informācijas sniegšanu no Uzņēmumu reģistra reģistriem”; 13) Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 813 „Uzturēšanās atļauju noteikumi” izstrāde; 14) 2004. gada 31. janvāra noteikumi Nr. 84 „Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”; 15) Ministru kabineta 2001. gada 27. marta noteikumi Nr. 150 „Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”; 16) Ministru kabineta 2004. gada 31. janvāra noteikumi Nr. 813 „Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamā nekustamā īpašuma pazīmju klasifikācijas noteikumi”; 17) Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums”; 18) Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 958 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes „Bērni ar īpašām vajadzībām” atklāta konkursa nolikums”; 19) Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 959 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes „Cilvēkresursu attīstība un izglītība” atklāta konkursa nolikums”; 20) Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 960 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes „Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” atklāta konkursa nolikums”; 21) Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 961 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes „Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība” atklāta konkursa nolikums”; 22) Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 962 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes „Veselība” atklāta konkursa nolikums”; 23) Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 963 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes „Vides aizsardzība” atklāta konkursa nolikums”; 24) Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 964 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes „Ilgtspējīga attīstība” atklāta konkursa nolikums”; 25) Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 965 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes „Tieslietas” atklāta konkursa nolikums”. Ar likuma spēkā stāšanās dienu par spēku zaudējušiem jāatzīst 2004. gada 1. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 512 „Reliģisko lietu pārvaldes nolikums”.
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr. )	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija				Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Reliģiskās savienības (baznīcas).
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Reliģisko savienību (baznīcu) pārstāvjiem tika prezentēts jaunais institucionālais modelis un Reliģisko lietu pārvaldes funkciju sadales kārtība. Reliģisko savienību (baznīcu) pārstāvji kopumā atbalstīja jauno institucionālo modeli un politikas izstrādes funkciju nodošanu Tieslietu ministrijai, norādot, ka reģistrācijas funkcijas nododot Uzņēmumu reģistram, jāprecizē jauno reliģisko organizāciju reģistrācijas kārtība. Reliģisko savienību (baznīcu) priekšlikumi tika ņemti vērā, izstrādājot reliģisko organizāciju reģistrācijas kārtību.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Tika organizēta tikšanās ar reliģisko savienību (baznīcu) pārstāvjiem.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta reorganizējot Reliģisko lietu pārvaldi un sadalot Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra starpā. Tiks paplašinātas Uzņēmumu reģistra funkcijas paredzot, ka Uzņēmumu reģistrs veiks reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju un attiecīgā reģistra vešanu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Tiks rīkotas tikšanās ar reliģisko organizāciju pārstāvjiem, lai informētu viņus par normatīvā akta ieviešanu.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process. Uzņēmumu reģistra valsts notāru lēmumus un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram attiecīgu iesniegumu. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums par aizliegumu reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei veikt publisko vai citu darbību tiek pārsūdzēts Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav

Tieslietu ministra vietā

ekonomikas ministrs J. Strods

20.08.2007, 9:53

1826

J. Macuka

67212374, jekaterina.macuka@rlp.gov.lv

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītājas p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M. Bičevskis	I. Gratkovska	L. Popova	I. Romanovska