Likumprojekts

Grozījumi likumā
"Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"

Izdarīt likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5.nr.; 1999, 14.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Nostiprinājuma lūgumam attiecībā uz zemi pievienojams zemes robežu plāns, attiecībā uz ēkām (būvēm), dzīvokļu īpašumiem un jaunbūvēm uzrādāma kadastrālās uzmērīšanas lieta vai iesniedzama Nekustamā īpašuma valsts kadastra izziņa ar grafisko pielikumu par būves novietojumu zemes vienībā. Kadastra izziņā un kadastrālās uzmērīšanas lietā norādāma pašreizējo ēku (būvju), dzīvokļa īpašuma un jaunbūves kadastrālā vērtība, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētie atsavināšanas aizliegumi un citi apgrūtinājumi vai atzīme par aizliegumu un apgrūtinājumu neesamību. Citi dokumenti nostiprinājuma lūgumam papildus pievienojami šajā likumā un Zemesgrāmatu likumā noteiktajos gadījumos."

2. Izteikt 36.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) zvērināta revidenta apliecinātu pašvaldības vai valsts iestādes izziņu par to, ka ēka (būve) ir pašvaldības vai valsts iestādes bilancē, vai zvērināta revidenta apliecinātu izziņu par to, ka ēka (būve) uz valsts uzņēmuma likvidācijas brīdi ir bijusi tā pamatlīdzekļu sastāvā;".

3. Papildināt 36.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja uz ēkām (būvēm) bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav pieteikušies un tās atrodas ministrijas vai pašvaldības valdījumā un bilancē (grāmatvedības pamatlīdzekļu uzskaitē), un ir nepieciešamas valsts vai pašvaldību funkciju veikšanai, tās ierakstāmas zemesgrāmatās uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā vai uz attiecīgās pašvaldības vārda, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

1) ministrijas vai pašvaldības izsniegtu izziņu par to, ka ēkas (būves) atrodas tās valdījumā;

2) pašvaldības izsniegtu izziņu par to, ka uz ēkām (būvēm) normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav pieteikušies šo ēku (būvju) bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki."

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.oktobrī.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (turpmāk – likumprojekts) sagatavots, izpildot ar Ministru kabineta 2007. gada 30. janvāra sēdes protokollēmumu (protokols Nr.8 41. §) (turpmāk – protokollēmums) uzdoto uzdevumu „Par grozījumiem normatīvajos aktos, kas nosaka ar nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatās saistītās procedūras”. Pamatojoties uz protokollēmuma 2. apakšpunktā minēto, uzdevuma izpildei Tieslietu ministrija ar rīkojumu Nr. 1 -1/78 izveidoja darba grupu „Par grozījumiem normatīvajos aktos, kas nosaka nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatās saistītās procedūras” (turpmāk – darba grupa). Darba grupā piedalījās pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Valsts zemes dienesta, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas, Rīgas rajona zemesgrāmatas, Ekonomikas ministrijas, Pašvaldību savienības un a/s Valsts nekustamie īpašumi. Darba grupas ietvaros tika izvērtētas problēmas saistībā ar nekustamo īpašumu koroborāciju. Darba grupa izvērtēja arī Aizsardzības, Iekšlietu, Zemkopības, Veselības ministrijas, vēstulēs Tieslietu ministrijai norādītās problēmas attiecībā uz nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās. Iepriekš minētās ministrijas vēstulēs Tieslietu ministrijai ir izteikušas nepieciešamību izdarīt grozījumus likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, proti, 4., 36. pantā. Likumprojekta nepieciešamība tika pamatota ar to, ka spēkā esošā likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36. pantā nav ietverts pietiekošs dokumentu uzskaitījums, uz kuru pamata zemesgrāmatās ierakstāmas valsts vai pašvaldību ēkas (būves), kas atrodas valsts iestādes vai pašvaldības bilancē vai uz valsts uzņēmuma likvidācijas brīdi ir bijušas tā pamatlīdzekļu sastāvā. Darba grupas sēdēs tika izvērtēts, kādos tieši normatīvajos aktos ir nepieciešami grozījumi, un tika secināts, ka, ņemot vērā vairāku ministriju izteiktos lūgumus, nepieciešams izdarīt grozījumus attiecībā uz valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās, proti, likuma „Par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās” 4., 36. pantā. Likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 4. pantā lietoto terminoloģiju attiecībā uz ēkām (būvēm), jaunbūvēm un dzīvokļa īpašumiem nepieciešams precizēt atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam, jo ir radusies savstarpējā tiesību normu neatbilstība. Likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (turpmāk – likums) 36. pantā ir noteikts, uz kādu dokumentu pamata ēkas (būves) zemesgrāmatās ierakstāmas uz valsts vai pašvaldības vārda. Likuma 36. pantā ietvertais dokumentu uzskaitījums, uz kuru pamata ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās uz valsts vai pašvaldības vārda, nav pietiekošs, jo tas neparedz tādu ēku (būvju) zemesgrāmatās ierakstīšanas pamatu, kas atrodas valsts iestādes vai pašvaldības bilancē vai uz valsts uzņēmuma likvidācijas brīdi ir bijušas tā pamatlīdzekļu sastāvā. Spēkā esošajā likuma 36. pantā nav atrunāts, uz kādu dokumentu pamata zemesgrāmatās ierakstāmas ēkas (būvēs), uz kurām īpašnieks vai viņa mantinieki normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav pieteikušies un tās atrodas ministrijas vai pašvaldības valdījumā, bilancē (grāmatvedības pamatlīdzekļu uzskaitē) un kuras ir nepieciešamas valsts vai pašvaldību funkciju veikšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, 4., 36. pantā grozījumiem tiks vienkāršota valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību nekustamo īpašumu koroborācija zemesgrāmatās.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojektā tiek paplašināts dokumentu loks, uz kuru pamata ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās uz valsts un pašvaldību vārda. Vienlaikus tiek precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.
3. Cita informācija	Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Likumprojekta ietekme uz makroekonomisko vidi nav vērtējama kā ievērojama.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Normatīvā akta projekts tieši vai netieši neskar uzņēmējdarbības vidi. Paredzams, ka ieguvums no tiesību akta būs valstij un pašvaldībai, kā arī sabiedrībai kopumā, jo procedūru skaits netiks palielināts, bet tiks paredzētas lielākas iespējas reģistrēt zemesgrāmatās ēkas (būves) uz valsts vai pašvaldības vārda, tādējādi atvieglojot zemes reformas pabeigšanas procesu visā valstī.
3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projekts neierobežo dzimumlīdztiesību.
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. LVL)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Nav nepieciešama.
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u. tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr. )	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija				Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas. Esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī Normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS” un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Nav

Tieslietu ministra vietā –

bērnu un ģimenes lietu ministrs A. Baštiks

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītājas p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M. Bičevskis	V.Jarkina	L. Popova	V. Jarkina

26.07.2007. 10:07

1067

Ziemele

7046105, ilona.ziemele@tm.gov.lv