Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

 

 

 

 

 

2007. gada ____. decembrī

Nr.________________

 

Saeimas Prezidijam

 

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 5. decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 438/Lp9) 3. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā: minētā likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Dalbiņš

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                                                                                                         Likumprojekts 3. lasījumam

 

Grozījumi Krimināllikumā

(nr.438/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

 

(2)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15.nr.) šādus grozījumus:

43.pants. Izraidīšana no Latvijas Republikas

 

(1) Citas valsts pilsoni vai personu, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja citā valstī, var izraidīt no Latvijas Republikas, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņa atrašanās Latvijas Republikā.

 

(2) Šo sodu piespriež kā papildsodu, nenorādot tā termiņu un izpildot to tikai pēc pamatsoda izciešanas.

1. Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šo sodu piespriež kā papildsodu, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, izpildot to pēc pamatsoda izciešanas vai pēc atbrīvošanas no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.”

1

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais:

Papildināt 43. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad persona izraidīta no Latvijas Republikas.”

Atbalstīts

1. Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šo sodu piespriež kā papildsodu, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, izpildot to pēc pamatsoda izciešanas vai pēc atbrīvošanas no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā. Papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad persona izraidīta no Latvijas Republikas.”

51.pants. Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem

 

(1) Ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

 

(2) Galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

 

(3) Saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus (izņemot mūža ieslodzījumu), soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.

2. Papildināt 51.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Spriedums šā likuma 50., 51. un 52.panta izpratnē ir arī prokurora priekšraksts par sodu.”

 

 

 

2. Papildināt 51.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Spriedums šā likuma 50., 51. un 52.panta izpratnē ir arī prokurora priekšraksts par sodu.”

 

55.pants. Nosacīta notiesāšana

 

(1) Ja, nosakot sodu brīvības atņemšanas, aresta, piespiedu darba vai naudas soda veidā, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti.

 

(2) Šajā gadījumā tiesa nolemj sodu neizpildīt, ja tās noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos un kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.

 

(3) Nosacīti notiesājot, tiesa nosaka pārbaudes laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem. Pārbaudes laiks sākas ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienu.

 

(4) Nosacīti notiesājot, spriedumā norādāmi apstākļi, kuru dēļ tiesa atzinusi par lietderīgu sodu neizpildīt, kā arī iemesli, kāpēc notiesātajam uzlikti attiecīgie pienākumi.

 

(5) Nosacīti notiesājot, var piespriest papildsodus.

 

(6) Nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam par pienākumu:

 

1) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

 

2) nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;

 

3) piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem;

 

4) neapmeklēt noteiktas vietas;

 

5) noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā;

 

6) ievērot citus nosacījumus, kurus tiesa atzīst par nepieciešamiem soda mērķa sasniegšanai.

 

(7) Nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ, pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, ja viņš tam piekrīt.

 

(8) Tiesa nosacīti notiesātajam pārbaudes laikā uzliktos pienākumus var pilnīgi vai daļēji atcelt.

 

(9) Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesa, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu notiesātajam vai pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam.

 

(10) Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem.

3. Papildināt 55.panta piekto daļu pēc vārda “papildsodus” ar vārdiem “izņemot policijas kontroli un izraidīšanu no Latvijas Republik as”.

 

 

 

3. Papildināt 55.panta piekto daļu pēc vārda “papildsodus” ar vārdiem “izņemot policijas kontroli un izraidīšanu no Latvijas Republikas”.

59.pants. Atbrīvošana no soda vai soda izciešanas

 

(1) Notiesātā atbrīvošanu no soda vai soda izciešanas, kā arī piespriestā soda mīkstināšanu, izņemot atbrīvošanu no soda vai soda mīkstināšanu amnestijas un apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā.

 

(2) Pilngadību nesasniegušās personas tiesa var atbrīvot no soda šajā likumā paredzētajos gadījumos, nosakot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.

 

(3) Tiesa personu var atbrīvot no soda arī šā likuma 58.pantā paredzētajos gadījumos.

 

(4) Tiesa personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ, var atbrīvot no soda izciešanas, ja šī persona piekritusi ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības. Sods izpildāms, ja persona tiesas noteiktajā laikā nav uzsākusi ārstēšanos vai pēc tam izvairījusies no ārstēšanās.

 

(5) Ja persona, kas notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, pēc sprieduma pasludināšanas saslimusi ar gara slimību, kura tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, tiesa atbrīvo šo personu no soda izciešanas. Tai var noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus saskaņā ar šajā likumā paredzētajiem nosacījumiem.

 

(6) Ja persona, kas notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, pēc sprieduma pasludināšanas saslimusi ar citu smagu, neārstējamu slimību, tiesa var atbrīvot šo personu no soda izciešanas.

4. 59.pantā:

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja persona, kura notiesāta par noziedzīgu nodarījumu vai kurai sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, pēc sprieduma pasludināšanas vai pēc tam, kad prokurors izdevis priekšrakstu par sodu, saslimusi ar gara slimību, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, tiesa atbrīvo šo personu no soda izciešanas.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja persona, kura notiesāta par noziedzīgu nodarījumu vai kurai sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, pēc sprieduma pasludināšanas vai pēc tam, kad prokurors izdevis priekšrakstu par sodu, saslimusi ar citu smagu, neārstējamu slimību, tiesa var atbrīvot šo personu no soda izciešanas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. 59.pantā:

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja persona, kura notiesāta par noziedzīgu nodarījumu vai kurai sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, pēc sprieduma pasludināšanas vai pēc tam, kad prokurors izdevis priekšrakstu par sodu, saslimusi ar gara slimību, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, tiesa atbrīvo šo personu no soda izciešanas.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja persona, kura notiesāta par noziedzīgu nodarījumu vai kurai sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, pēc sprieduma pasludināšanas vai pēc tam, kad prokurors izdevis priekšrakstu par sodu, saslimusi ar citu smagu, neārstējamu slimību, tiesa var atbrīvot šo personu no soda izciešanas.”

62.pants. Notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums

 

(1) Notiesājošs spriedums nav izpildāms, ja no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, nav izpildīts šādos termiņos:

 

1) divos gados – ja piespriests arests, mantas konfiskācija, piespiedu darbs vai naudas sods;

 

2) trijos gados – ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem;

 

3) piecos gados – ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

 

4) desmit gados – ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par desmit gadiem;

 

5) piecpadsmit gados – ja piespriests smagāks sods nekā brīvības atņemšana uz desmit gadiem.

 

(2) Noilgums tiek pārtraukts, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai līdz noilguma termiņa izbeigšanās brīdim izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu. Ja izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums, noilgumu sāk skaitīt no tā izdarīšanas brīža, bet, ja notiesātais izvairījies no soda izciešanas, – no tā brīža, kad viņš ierodas izciest sodu, vai no tā brīža, kad notiesātais, kas ir slēpies, tiek aizturēts. Tomēr notiesājošais spriedums nav izpildāms, ja no tā taisīšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziedzīgs nodarījums.

 

(3) Jautājumu par noilgumu personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums vai nāves sods, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sods tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu.

5. Papildināt 62.panta pirmo daļu pēc vārda “spriedums” ar vārdiem “un prokurora priekšraksts par sodu”.

 

 

 

5. Papildināt 62.panta pirmo daļu pēc vārda “spriedums” ar vārdiem “un prokurora priekšraksts par sodu”.

219.pants. Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas

 

(1) Par likumā noteiktās ienākumu, īpašuma, darījumu vai citas mantiska rakstura deklarācijas neiesniegšanu pēc tās valsts institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas deklarācijas iesniegšanu, –

 

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

 

(2) Par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja tas izdarīts atkārtoti vai ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, –

 

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

 

(3) Par likumā noteiktās deklarējamās mantas vai citu ienākumu izcelsmes avota nenorādīšanu vai par nepatiesu ziņu sniegšanu par deklarējamās mantas vai citu ienākumu izcelsmes avotu, ja šādas ziņas likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi attiecīgi pilnvarota valsts institūcija un ja tas izdarīts atkārtoti vai ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, –

 

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu, kuras izcelsmes avots deklarācijā nav norādīts.

 

2

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt 219. panta otrajā un trešajā daļā vārdus „ja tas izdarīts atkārtoti vai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

6. Izslēgt 219.panta otrajā un trešajā daļā vārdus “ja tas izdarīts atkārtoti vai”.