2007. gada ____. septembrī

Nr.___________________

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. panta pirmo daļu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija iesniedz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Komisija lūdz, izskatot Saeimas plenārsēdē jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijai, nodot to tikai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Pielikumā:

1. Likumprojekta teksts uz 1 lpp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 43. panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Šo sodu piespriež kā papildsodu nosakot ieceļošanas aizliegumu uz pieciem gadiem, izpildot to pēc pamatsoda izciešanas vai pēc atbrīvošanas no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.

2. Papildināt 55. panta piekto daļu aiz vārda „papildsodus” ar vārdiem „izņemot policijas kontroli un izraidīšanu no Latvijas Republikas”.

Likumprojekta

“Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 43.pantu izraidīšanu no Latvijas Republikas var piemērot kā papildsodu citas valsts pilsonim vai personai, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja citā valstī, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņa atrašanās Latvijas Republikā. Piespriežot šo sodu, tiesa nenorāda tā termiņu un izpilda pēc pamatsoda izciešanas. KL 55.panta piektā daļa nosaka, ka nosacīti notiesājot, var piespriest papildsodus t.sk. policijas kontroli un izraidīšanu no Latvijas Republikas, neskatoties uz to, ka papildsods – izraidīšana no Latvijas Republikas var tikt izpildīts tikai pēc reālas, nevis nosacītas pamatsoda izciešanas, bet papildsods – policijas kontrole tiek piemērots, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu uzvedību.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir novērst duālo izpratni par to, kas ir papildsods - izraidīšana no Latvijas Republikas, t.i., ka papildsods – izraidīšana no Latvijas Republikas ir piemērots uz mūžu, vai ka papildsods – izraidīšana no Latvijas Republikas pieļauj nevēlamas personas atgriešanos Latvijas Republikā. Ievērojot minēto, likumprojekts precīzi norada, ka papildsods – izraidīšana no Latvijas Republikas tiek piemērots uz pieciem gadiem. Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka, nosacīti notiesājot, var piespriest papildsodus izņemot policijas kontroli un izraidīšanu no Latvijas Republikas, jo papildsods – izraidīšana no Latvijas Republikas var tikt izpildīts tikai pēc reālas, nevis nosacītas pamatsoda izciešanas, bet papildsods – policijas kontrole tiek piemērots, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu uzvedību un tāpēc to nedrīkst piemērot personām, kuras sodītas nosacīti.

3. Cita informācija

Saskaņā ar Tieslietu ministra 2006.gada 11.novembra rīkojumu Nr.1-1/452 ir izveidota darba grupa Kriminālsodu politikas koncepcijas izstrādei, kurā piedalās Tieslietu ministrijas, Sabiedriskā politikas centra PROVIDUS, Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Jelgavas tiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Tiesnešu mācību centra, Latvijas Policijas akadēmijas pārstāvji. Kriminālsodu politikas koncepcijas izstrādes darba grupa, izstrādājot koncepciju, konstatēja nepieciešamību izdarīt grozījumus KL, kas ir ietverti šajā likumprojektā. Likumprojeks tika saskaņots ar Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Valsts probācijas dienesta pārstāvjiem, kuri piedalījās Tieslietu ministrijas organizētajā starpinstitūciju sanāksmē sakarā ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.293/Lp9).

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

1

2

3

4

5

6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Likumprojekta ieviešanai papildu finanšu līdzekļi nebūs nepieciešami, jo grozījumi ir redakcionāli precizējumi.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Saeimā pirms 2.lasījuma atrodas likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.293/Lp9).

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Kriminālsodu politikas koncepcijas izstrādes darba grupā piedalās Sabiedriskā politikas centra PROVIDUS Krimināltiesību politikas eksperts A.Judins, Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore V.Liholaja, Latvijas Tiesnešu mācību centra izpilddirektore I.Kronberga, Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesību katedras asociētais profesors V.Zahars.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Kriminālsodu politikas koncepcijas izstrādes darba grupā piedalās Sabiedriskā politikas centra PROVIDUS Krimināltiesību politikas eksperts A.Judins, Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore V.Liholaja, Latvijas Tiesnešu mācību centra izpilddirektore I.Kronberga, Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesību katedras asociētais profesors V.Zahars neiebilst pret izstrādātajiem priekšlikumiem. Sabiedriskā politikas centra PROVIDUS Krimināltiesību politikas eksperts A.Judina priekšlikums bija noteikt konkrētu termiņu papildsodam – izraidīšana no Latvijas Republikas un tam, ka papildsods – policijas kontrole nav piemērojams nosacītas notiesāšanas gadījumos.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas netiek radītas, kā arī netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Kriminālprocesa likumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.