Likumprojekts

Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Izdarīt Atkritumu apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2004, 7., 10.nr.; 2005, 2., 15.nr.; 2006, 24.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 13.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot pašvaldības izdotos saistošos noteikumus un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu ar komersantu, kuram atbilstoši šā likuma 15.pantam ir noslēgts līgums ar pašvaldību, vai ar attiecīgo vietējo pašvaldību, ja to paredz pašvaldības saistošie noteikumi;".

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta

“Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Patreizējās situācijas raksturojums	2005.gada 22.jūnijā Saeima pieņēma Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumus, kas nosaka, ka vietējā pašvaldība izvēlas komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, tādā kārtībā, kāda noteikta iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos, organizējot iepirkuma procedūru par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu noteiktā zonā. Iepirkuma procedūras rezultātā nepieciešams nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu kontroli un veicināt attīstību atkritumu apsaimniekošanā atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem. Tāpēc pašvaldības savos saistošajos noteikumos var paredzēt iespēju, ka sadzīves atkritumu radītāji var slēgt līgumus par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu ar komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu vai ar attiecīgo vietējo pašvaldību, ja to paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Grozījumu rezultātā pašvaldību budžetos nerodas pozitīva ietekme saistībā ar maksājumu atgūšanu no komersantiem.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Tiek noteikts, ka sadzīves atkritumu radītājs, ievērojot pašvaldības izdotos saistošos noteikumus un atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15.pantam noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu ar komersantu, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību, vai ar attiecīgo vietējo pašvaldību, ja to paredz pašvaldības saistošie noteikumi.
3.Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Ja sadzīves atkritumu radītājs vai valdītājs slēdz līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantu, tad saglabājas jau pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu regulējums, neradot būtisku ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts pozitīvi ietekmēs vidi, jo samazinās sadzīves atkritumu nonākšanu tiem neparedzētās un nepiemērotās vietās. Līgumu slēgšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu rada pozitīvu ietekmi uz vidi, jo līguma noslēgšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir veids, kādā jebkurš atkritumu radītājs vai valdītājs tiek iesaistīts pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, tādejādi sadzīves atkritumi tiek apsaimniekoti organizētā veidā, attiecīgi uzlabojot vides stāvokli. Sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanas seku izraisītajām tiešajām vai netiešajām pārmaiņām vidē, kuras var ietekmēt iedzīvotāju veselību un drošību, dabas resursus, vides piesārņojumu un bioloģisko daudzveidību, ievietojot attiecīgu informāciju plašsaziņas līdzekļos, kā arī Vides ministrijas mājas lapā www.vidm.gov, kā arī attiecīgo pašvaldību mājas lapās un vietējās avīzēs.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	Tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais gads (2007.)	Trīs nākamie gadi (2008. – 2010.)			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum- projekts šo jomu neskar.	Likum- projekts šo jomu neskar.	Likum- projekts šo jomu neskar.	Likum- projekts šo jomu neskar.	Likum- projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likum- projekts šo jomu neskar.	Likum- projekts šo jomu neskar.	Likum- projekts šo jomu neskar.	Likum- projekts šo jomu neskar.	Likum- projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija	Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Saskaņā ar valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumu, likumprojekts ir nosūtīts saskaņošanai ar Latvijas Pašvaldību savienības viedokli.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi tika izskatīti starpministriju sanāksmē, kur tika secināts, ka priekšlikumus pēc rūpīgākas izvērtēšanas varētu iekļaut normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu, jo iesniegtajā atzinumā ir iekļauti priekšlikumi jautājumiem, kurus jau šobrīd regulē atkritumu apsaimniekošanas likums, kā arī priekšlikumi, kuri jāizvērtē kopsakarībā ar citiem normatīvajiem aktiem.	Latvijas Pašvaldību savienība lūdz izskatīt šādus priekšlikumus: - 13.panta (1) daļas 1) punktu papildināt ar šādu tekstu: „…, vai arī maksājot nodevu vietējai pašvaldībai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.”; - 15.pantā: (1) daļā aiz pirmā teikuma papildus ievietot šādu teikumu: „Vietējā pašvaldība var noteikt savos saistošajos noteikumos, kādu daļu no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas administrēšanas darbībām tā veic pati.”; - 22.pantu izteikt šādā redakcijā: „22.pants. Vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā sadzīves atkritumu radītājs vai valdītājs maksā par sadzīves atkritumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, izvēloties vienu no sekojošiem veidiem: 1) kā līgumcenu, kas noteikta līgumā starp pašvaldību un komersantu, kas noslēgts atbilstoši šī likuma 15.pantā noteiktajai kārtībai. Šajā līgumā jābūt arī noteikts, kā komersants norēķinās ar pašvaldību, ja tā daļu no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas administrēšanas darbībām veic pati. Tarifu par pašvaldības veiktajām darbībām nosaka regulators; 2)kā līgumcenu, kas noteikta līgumā starp pašvaldību un atkritumu radītāju vai valdītāju, kas sastāv no tarifa par daļu no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas administrēšanas darbībām, ko veic pati pašvaldība un līgumcenas, kas noteikta līgumā starp pašvaldību un komersantu, kas noslēgts atbilstoši šī likuma 15.pantā noteiktajai kārtībai. Tarifu par pašvaldības veiktajām darbībām nosaka regulators; 3) kā nodevu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Saistošajos noteikumos jābūt noteikts, kā vietējā pašvaldība norēķinās ar komersantu par sniegtajiem pakalpojumiem pēc līguma, kas noslēgts atbilstoši šī likuma 15.pantā noteiktajai kārtībai, un pašvaldības pašas veicamās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas administrēšanas darbības un to izmaksas, ja tādas ir. Tarifu par pašvaldības veiktajām darbībām nosaka regulators,”. Lai šie ierosinājumi varētu tikt iekļauti likumā, nepieciešami grozījumi arī likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kura 12.panta (1) daļa jāpapildina ar punktu: „11) sadzīves atkritumu apsaimniekošana.”. Tāpat grozījumi jāveic arī Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.281 „Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs”, jo tajos nav paredzēts, ka daļu no atkritumu apsaimniekošanas administrēšanas darbībām var veikt pašvaldība. Papildus iepriekš minētajiem grozījumiem, lūdzam likumprojektā iekļaut grozījumus, kas nepieciešami, lai sakārtotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu,: - svītrot 11.panta (2) daļu, bet (1) daļu izteikt šādā redakcijā: „(1) Tā reģionālā vides pārvalde, kuras pārraudzības teritorijā atrodas reģionālais atkritumu poligons, iepriekš informējot šī reģiona pašvaldības, pirms attiecīgo darbību veikšanas izsniedz atļaujas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējam atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, kas ir derīgas visā atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Atļauju derīguma termiņam jābūt ne mazākam par 12 gadiem.”; - papildināt 12.pantu ar šādu tekstu: „Zemes īpašniekam, kura īpašumu teritorijā tiek radīti atkritumi, ir pienākums uz sava rēķina ierādīt zemi un piebraucamos ceļus atkritumu savākšanas un šķirošanas punkta vai laukuma izveidei un ekspluatācijai saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu un punkta vai laukuma atrašanās vietu saskaņot ar vietējo pašvaldību.”; - papildināt 1.pantu ar diviem punktiem: „8) atkritumu savākšanas un šķirošanas punkts ; 9) atkritumu savākšanas un šķirošanas laukums .”
Likumprojekta anotācija ir precizēta, daļēji ņemot vērā Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk – LDDK) iebildumus. Tomēr Vides ministrija norāda, ka, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 15.panta otro daļu, likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nav nekādā mērā saistāms ar Rīgas Domes 2007.gada 3.jūlija saistošajiem noteikumiem Nr.86 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi”. Likumprojekta anotācija attiecas uz likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, nevis uz Rīgas Domes saistošajiem noteikumiem. Attiecībā uz LDDK vēstulē minētajiem apsvērumiem norādām, ka pašvaldības izmaksas atkritumu apsaimniekošanā pieaug ne tikai tāpēc, ka pašvaldības slēgs līgumus ar sadzīves atkritumu radītājiem un valdītājiem, bet arī saistībā ar dažādu vides aizsardzības projektu realizāciju, piemēram, sadzīves atkritumu poligonu būvniecību un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanu. Nepareiza, normatīvo aktu prasībām neatbilstoša sadzīves atkritumu apsaimniekošana var radīt ļoti negatīvu ietekmi uz vidi, tāpēc uzskatām, ka konkurencei šajā jomā ir jābūt regulētai, kā to pieļauj arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 30.pants un 176.pants. Uzskatām, ka Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts nekādā veidā nemazina nedz valsts, nedz pašvaldības iespējas noteikt prasības radīto atkritumu apjoma un bīstamības samazināšanai vai atkritumu dalītai vākšanai.	Latvijas Darba devēju konfederācijas atzinums: Iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju, secināms, ka minētā argumentācija nav pamatota: 1. Apgalvojums, ka pašvaldībās būs pilnīgāka informācija par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā, lai varētu pilnvērtīgāk organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, radīs tieši pretēju efektu, jo komersantam, kas nodarbosies ar atkritumu izvešanu uz poligonu, būs izdevīgi ievest pēc iespējas vairāk atkritumu arī no citiem rajoniem, jo atkritumi nav identificējami. 2. Apgalvojums, ka normatīvā akta projekta ietekme būs labvēlīga uz uzņēmējdarbības vidi, ir pretrunā ar uzņēmēju pausto viedokli, kas nav pamierināti ar konkurences ierobežošanu pakalpojuma sniedzēja izvēlē, radot papildus riskus uzņēmējdarbības organizēšanai un plānošanai. 3. Apgalvojums, ka normatīvā akta projekts pozitīvi ietekmēs vidi, nav korekts, jo nav izprotams, kādā veidā atkritumu administrēšana samazinās atkritumu nonākšanu tiem neparedzētās vietās. 4. Apgalvojums, ka normatīvā akta projekts neietekmē budžetu, ir pretrunā ar Rīgas domes Saistošajiem noteikumiem, kur iestrādāta norma par atkritumu tvertņu atpirkšanu no komersantiem, un kam būs nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi (jāiepērk aptuveni 33 600 atkritumu tvertnes). LDDK, iestājoties par godīgu konkurenci, lūdz likumprojekta tālāku virzību noraidīt šādu būtisku apsvērumu dēļ: 1.Paaugstināsies pašvaldības izmaksas un atkritumu apsaimniekošanas tarifi. 2. Tiks ierobežota konkurence. 3. Netiks veicināta atkritumu šķirošana.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5.Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc pieņemšanas tiks publicēts likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā. Likums pēc tā pieņemšanas tiks ievietots Vides ministrijas mājas lapā www.vidm.gov.lv un Latvijas likumu mājas lapā www.likumi.lv .
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process, pārsūdzot lēmuma pirmstiesas strīda izskatīšanas stadijā Vides pārraudzības valsts birojā.
4. Cita informācija	Nav.

Vides ministrs R.Vējonis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktores p.i.	Par kontroli atbildīgā persona	Atbildīgā amatpersona
G.Puķītis	U.Lapiņš	V.Puriņš	I.Doniņa

29.08.2007. 15.00

1804

I.Doniņa,

7026515, ilze.donina@vidm.gov.lv