Likums

Latvijas Republikas

9. Saeimas Prezidijam

2007.gada ______________

Nr.____________________

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu "Grozījumi Valsts valodas likumā”.

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Anotācija (uz 3 lp.).

9. Saeimas deputāti:

____________________________________

Likumprojekts

Grozījumi Valsts valodas likumā

Izdarīt Valsts valodas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, šo nacionālo minoritāšu valodu lietošanu regulē īpašs likums. Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot latviešu valodu, lībiešu valodu un nacionālo minoritāšu valodas, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu.”

2. Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Ministru kabinets, ievērojot attiecīgo mazākumtautību pārstāvju viedokli, līdz 2008.gada 1.martam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu, kas regulē nacionālo minoritāšu valodu lietošanu (šā likuma 5.pants), jomās, kas minētas šā likuma 6. panta pirmajā, otrajā, trešajā daļā, 8. panta pirmajā daļā, 10. panta otrajā daļā, 13., 14., 18. un 19. pantā.”

9. Saeimas deputāti:

____________________________________

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi Valsts valodas likumā”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Valsts valodas likums nosaka, ka ikviena Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot latviešu valodu un lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem 2007.gada 1.janvārī, tikai 59% Latvijas iedzīvotāju ir latvieši. 28,3% iedzīvotāju ir etniskie krievi, 12,7% - pārējo nacionālo minoritāšu pārstāvji. No 2005.gada 1. septembra Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. 2005.gada 26.maijā Likuma „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” 2., 3. un 4. pants paredz dažus ierobežojumus konvencijas piemērošanā, kuri ir izraisījuši pamatotu Eiropas Padomes kritiku. Neizbēgama šo ierobežojumu atcelšana rada nepieciešamību izdarīt izmaiņas likumdošanā, un pirmkārt “Valsts valodas likumā”
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz noteikt, ka valsts garantē arī mazākumtautību valodu lietošanu, ievērojot Satversmes 114.pantā un Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību paredzētās tiesības uz valodu saglabāšanu. Mazākumtautību valodu lietošana tiek garantēta teritorijās, kurās ir ievērojams skaits pie attiecīgās mazākumtautības piederošo personu. Mazākumtautību valodu lietošana tiek garantēta šādās jomās: - rakstveida komunikācija ar valsts un pašvaldību iestādēm, tiesām un tiesu sistēmai piederīgajām iestādēm, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām); - izglītība; - vietu nosaukumu veidošana un lietošana. Papildus tam tiek garantēta iespēja atveidot personvārdu mazākumtautības valodas personvārda oriģinālformas latīņalfabētiskajā transliterācijā.
3. Cita informācija	Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Nav ietekmes
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Nav ietekmes
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts veicinās sabiedrības integrāciju, garantējot pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības uz savas valodas saglabāšanu.
4. Ietekme uz vidi	Nav ietekmes
5. Cita informācija	-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	-	-	-	-	-
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	-	-	-	-	-
3. Finansiālā ietekme	-	-	-	-	-
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	-	-	-	-	-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	-
6. Cita informācija	-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod	Jāizdod īpašs likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par mazākumtautību valodu lietošanu pilsētu, novadu un pagastu teritorijās.
2. Cita informācija	-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts atbilst Eiropas Padomes 1995.gada 1.februāra Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		-
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		-
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija		-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Ir ievēroti dažu mazākumtautību sabiedrisku organizāciju vairākkārtējie lūgumi
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	-
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	-
5. Cita informācija	-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma izpildi savas kompetences robežās nodrošinās valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības
4. Cita informācija	-