Likumprojekts

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta otrās daļas 20.punktu šādā redakcijā:

"20) tiešā līnija – elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus;".

2. Papildināt 5.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju sastādītos rēķinus var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Dokumenti, kas sastādīti, lai sagatavotu vai pamatotu maksājuma dokumentus, atsevišķi nav pārsūdzami."

3. Papildināt 8.panta trešās daļas 7.punktu aiz vārdiem "pārvades un sadales" ar vārdu "sistēmas".

4. Papildināt 11.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Piedaloties elektroenerģijas tirdzniecībā, pārvades sistēmas operators rīkojas saskaņā ar atklātām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām."

5. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Palīgpakalpojumi pārvades sistēmā

Pārvades sistēmas operators patstāvīgi sniedz palīgpakalpojumus, tai skaitā balansēšanas pakalpojumus, vai tos pērk. Pārvades sistēmas operators pērk palīgpakalpojumus saskaņā ar atklātām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām."

6. Aizstāt 28.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus "koģenerācijas procesā" ar vārdu "koģenerācijā".

7.  29.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ražotāji, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, var Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas, kā arī šā likuma 30.panta noteikumi neattiecas uz hidroelektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par pieciem megavatiem."

8. Izteikt 32.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Regulators nosaka, kādu informāciju un cik lielā apjomā tirgotājs ietver galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos."

9. Aizstāt 33.panta trešajā daļā vārdus "saistītajiem galalietotājiem" ar vārdiem "saistītajiem lietotājiem".

10. Aizstāt 34.panta pirmajā daļā vārdus "citi lietotāji" ar vārdiem "citi galalietotāji".

11. Papildināt 37.panta ceturto daļu aiz vārdiem "sistēmas dalībniekiem" ar vārdiem "un tirgotājiem".

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Administratīvās lietas par sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju sastādītiem rēķiniem, par kurām saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteiktajām prasībām ir ierosināts administratīvais process tiesā, līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai, kas paredz, ka sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju sastādītos rēķinus var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tiek izskatītas saskaņā ar administratīvā procesa tiesību normām, kuras ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā. Pēc pieteicēja lūguma administratīvā tiesa ir tiesīga pārsūtīt lietu attiecīgās instances tiesai izskatīšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā."

Ekonomikas ministrs

J.Strods

Likumprojekta

„Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Elektroenerģijas tirgus likums stājās spēkā 2005. gada 1. jūnijā. Piemērojot to praksē un realizējoties tirgus attiecībām, kas ir viens no likuma mērķiem, kļuvušas nepieciešamas izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā. Ierosinātie grozījumi precizē un papildina elektroenerģijas sistēmas un tirgus dalībnieku pienākumus, kā arī regulatora kompetenci tirgus uzraudzībā un regulēšanā, un precizē likumā lietoto terminoloģiju. Likumprojektā paredzēts arī noteikt tiesvedības kārtību strīdos par sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju sastādīto rēķinu pamatotību, kas nākotnē novērstu atšķirīgu pieeju šo jautājumu risināšanā. Pamatā tiesvedība šajos strīdos noris civilprocesa kārtībā, taču pēdējo divu gadu laikā izveidojusies tiesu prakse, ka tiesvedība tiek uzsākta arī administratīvā procesa kārtībā un šādos gadījumos tiesvedība noris dalīti administratīvā un civilprocesa kārtībā. Tiesas dažādi raugās uz to, kurš no dokumentiem, kas tiek izdots, lai sagatavotu vai pamatotu rēķinu (akts par pārkāpuma konstatēšanu, ekspertīzes slēdziens, sākotnējais aprēķins), ir pakļauts izskatīšanai administratīvā vai civilprocesa kārtībā, vispār atsevišķi nav pakļauts izskatīšanai tiesā vai vērtējams tikai kā pierādījums civilprocesa kārtībā. Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesvedības ilgums lietās var pārsniegt pat piecus gadus. Lai nodrošinātu dažādu elektroenerģijas tirgus dalībnieku interešu līdzsvarošanu, nepieciešams normatīvajā aktā noteikt precīzu regulējumu, kas pēc iespējas novērstu strīdu rašanos par elektroenerģijas piegādi un maksājumiem, kā arī gadījumā, ja strīds tomēr rodas, precizētu to izskatīšanas kārtību. Elektroenerģijas tirgus likums nenosaka, kādā procesuālā kārtībā ir izskatāmi iepriekšminētie strīdi. Šis regulējums nav ietverams arī Ministru kabineta noteikumos, jo, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu vietu normatīvo aktu hierarhijā, to saturs ir ierobežots. Tādēļ jautājumu par to, kādā procesuālā kārtībā izskatāmi strīdi, parasti nosaka likumā.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Likumprojekts paredz noteikt, ka prasības par sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju sastādītajiem rēķiniem tiesā skatāmas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pašlaik šādu prasību izskatīšanas kārtība nav reglamentēta un daļa lietu tiek skatītas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, novedot pie lietu izskatīšanas laika pagarināšanās. Papildinot Elektroenerģijas tirgus likuma 5. pantu ar trešo daļu, paredzēts noteikt vienveidīgu regulējumu strīdiem, kas ir mantiski strīdi. Strīdus būtība ir zaudējumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekam vai tirgotājam. Mantiskus strīdus nevar skatīt administratīvā procesa kārtībā, jo mantisku strīdu izskatīšana administratīvā procesa kārtībā ir pretrunā ar šī procesa būtību. Mantisko strīdu izskatīšanai jābūt piekritīgai civiltiesām. Indivīdam pieeja tiesai tiek nodrošināta, jo konkrētajos gadījumos indivīds savas tiesības var un varēs aizstāvēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Satversmes tiesa 2006. gada 14. marta spriedumā lietā Nr.2005-18-01 ir secinājusi, ka Satversmes 92. panta pirmais teikums nekādā veidā nereglamentē to, kura procesa (administratīvā procesa, civilprocesa vai kriminālprocesa) kārtībā izskatīt kādu lietu. Likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt gan procesa veidu vispār, gan arī to, kādas lietas izskatīs konkrētā procesa kārtībā. Noteiktajai kārtībai ir jānodrošina iespēja, ka procesa dalībnieki var efektīvi īstenot savas tiesības un pienākumus. Vienlaikus ir izstrādāti arī citi grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas precizē un papildina līdzšinējo regulējumu, kā arī likumā lietotos terminus. Definīcija „tiešā līnija” precizēta, atbilstoši direktīvā 2003/54/EK lietotajai, lai novērstu neprecīzu šī termina interpretācijas iespēju. Arī universālā pakalpojuma saņemšanas tiesības ir mājsaimniecības lietotājiem un citiem galalietotājiem, kas elektroenerģiju izmanto savām vajadzībām, bet ne, piemēram, tirgotājiem, kas šā likuma izpratnē arī ir lietotāji. Likumprojektā paredzēts, ka noteiktu informāciju rēķinos un reklāmas materiālos ietver tirgotājs, pretēji līdz šim noteiktajam, kad tas bija sistēmas operatora pienākums, jo informācija par elektroenerģijas izcelsmi ir tirgotāja rīcībā. Likumprojekts paredz izteikt Elektroenerģijas tirgus likuma 14. pantu jaunā redakcijā, kas precīzāk atbilst 2003. gada 24. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija direktīvas 2003/54/EK par elektroenerģijas tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 96/92/EK atcelšanu 11. panta prasībām. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantā paredz iespēju, ka saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu varēs saņemt jebkurš ražotājs, kurš elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus taču elektrostacijas, kuru jauda pārsniedz 5 megavatus, nevar pretendēt uz atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma veidā. Šāds grozījums ir pamatots ar likuma 29. panta otrajā daļā noteikto no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru, kas jāiesniedz līdz 2010.gadam un kas ietver arī to elektroenerģiju, kas ražota elektrostacijās, kuru jauda ir lielāka par 5 megavatiem.
3. Cita informācija
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu						Likumprojekts pozitīvi ietekmēs elektroenerģijas tirgus attīstību. Likumprojekts paredz vienkāršot strīdu izskatīšanas kārtību elektroenerģijas tirgū, kā arī samazinās izskatāmo lietu skaitu administratīvajās tiesās un paātrinās lietu izskatīšanas civiltiesās, kā rezultātā tiks paātrināta tiesvedība citās lietās.
3. Sociālo seku izvērtējums						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija
	III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem Likumprojekts neskar valsts budžetu un pašvaldību budžetus
		(tūkst. latu)
	Rādītāji	Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	1	2		3	4		5	6
	1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	1	2		3	4		5	6
	4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.				Ņemot vērā, ka ar likumprojektu paredzēts izdarīt izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta piektajā daļā, pēc grozījumu likuma spēkā stāšanās četru mēnešu laikā no jauna jāizdod Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus”.
2. Cita informācija				Likumprojekts precizē prasības elektroenerģijas tirgus darbībai, nosaka kārtību strīdu izšķiršanai, paredzot, ka lietas, kurās apstrīdēta rēķinu pamatotība, ir izskatāmas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Nav notikušas.
2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsts, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem		Nav notikušas.
5. Cita informācija		Likumprojektā ietverti AS „Latvenergo” priekšlikumi.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Normatīvā akta publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ievietošana NAIS un www.likumi.lv
3. Kā indivīds vai uzņēmums var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo			Persona var aizstāvēt savas aizskartās civilās tiesības Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ekonomikas ministrs J.Strods

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
K.Gerhards	Dž.Innusa	I.Vanaga	U.Sarma

06.07.2007. 13:34

1401

A.Tarvide

7013222, Aelita.Tarvide@em.gov.lv