Likumprojekts "Grozījumi izglitības likumā"

Likumprojekts

Grozījumi Izglītības likumā

 

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabi­neta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12., 16., 21.nr.; 2004, 5.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

 

"3.pants. Tiesības uz izglītību

 

Vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas ir katram:

1) Latvijas pilsonim;

2) Latvijas nepilsonim;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Švei­ces Konfederācijas pilsonim, kurš uzturas Latvijas Republikā;

4) trešās valsts pilsonim, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

5) patvēruma meklētāja, bēgļa vai alternatīvā statusa saņēmēja nepiln­gadīgajam bērnam;

6) nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai alternatīvā statusa saņēmējam."

 

2. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

 

"12.pants. Maksa par izglītības ieguvi

 

(1) Maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Privātā vispārējās izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

(2) Vidējās pakāpes profesionālās izglītības programmās valsts (pašvaldība) sedz maksu par izglītības ieguvi attiecīgās ministrijas (pašvaldības) noteiktam audzēkņu skaitam; pārējām audzēkņu vietām vidējās pakāpes profesionālās izglītības programmās katra profesionālās izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

(3) Augstākās izglītības programmās valsts sedz maksu par izglītības ieguvi noteiktam studiju vietu skaitam atbilstoši attiecīgajā gadā noteiktajam valsts pasūtījumam; pārējām studiju vietām katra augstākās izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

(4) Studijām augstākās izglītības programmās studējošais var saņemt valsts kredītu. Saņemtais kredīts atmaksājams vai dzēšams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Ārzemnieks, kuram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja bez tiesībām strādāt, un viņa bērni vai ārzemnieks, kuram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, kuras mērķis ir vispārējās vai profesionālās izglītības ieguve, maksā par izglī­tības ieguvi saskaņā ar noslēgto līgumu ar attiecīgo izglītības iestādi.

(6) Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu bērniem un apgādībā esošām personām, ārzemniekam, kuram ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, Ei­ropas Savienības dalībvalsts pilsonim, ārzemniekam, kuram izsniegta termiņ­uzturēšanās atļauja ar tiesībām strādāt, un viņa bērniem, patvēruma meklētājam un viņa bērniem, alternatīvā statusa saņēmējam un viņa bērniem, bēglim un viņa bērniem, ārzemnieku ar diplomātiskajām un dienesta vīzām bērniem maksa par vispārējo un profesionālo izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem. 

(7) Šā panta piektā un sestā daļa neattiecas uz maksu par augstākās izglītības ieguvi."

 

3. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direk­tīvām šādā redakcijā:

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1977.gada 27.jūlija Direktīvas 77/486/EEK par migrējošo dar­ba ņēmēju bērnu izglītību;

2) Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai;

3) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu."

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre

B.Rivža

Likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 1998.gada 29.oktobrī pieņemtais Izglītības likums nepilnīgi nosaka to personu loku, kurām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību Latvijas Republikā.

2. Normatīvā akta projekta būtība 

Likumprojekts ir sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 1977.gada 27.jūlija Direktīvas Nr.77/486/EEK par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību 1.panta, Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas Nr.2003/9/EK par obligātiem standartiem patvēruma meklētāju uzņemšanai 10.panta 1.punkta, Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 1. un 2.punkta normu pārņemšanu Izglītības likumā.

Likumprojekts precizē Izglītības likuma 12.pantā tās personas, kurām maksa par vispārējo un profesionālo izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem. 

3. Cita informācija

 

Sagatavotais likumprojekts nodrošina 2007.gada 16.janvāra Ministru kabineta sēdes protokollēmuma (Prot.nr.4, 71.§) 6.punktā Izglītības un zinātnes ministrijai dotā uzdevuma izpildi.

Sagatavotais likumprojekts papildina Izglītības likumā  noteikto personu loku, kam ir tiesības uz izglītību Latvijas Republikā, ar Direktīvas Nr.2004/83/EK 27.panta 1. un 2.punktā minēto.

  II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Normatīvā akta projekts šo jomu neietekmēs.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projektam nav tiešas ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts paredz nodrošināt vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību tādām personām, kurām ir tiesības likumīgi uzturēties Latvijas Republikā

4. Ietekme uz vidi

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

 Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

 Nav

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Lai pārņemtu pilnībā Direktīvas Nr.2004/83/EK 27.panta 3.punktu, nepieciešams papildināt likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 2.panta piekto daļu par alternatīvā statusa saņēmējiem un atsauci par minētās Direktīvas pārņemšanu.

2. Cita informācija 

Nav

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību

 

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

1) Padomes 1977.gada 27.jūlija Direktīvas 77/486/EEK par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību;

 2) Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīva Nr.2003/9/EK par obligātiem standartiem patvēruma meklētāju uzņemšanai;

3) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīva Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu.

 

 

 

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

1.pants

2003/9/EK

10.panta 1.punkts

2004/83/EK

27.panta 1. un 2.punkts

77/486/EEK

1.pants

 Atbilst

 

5. Cita informācija

1) Direktīvas Nr.2004/83/EK 27.panta 3.punktu pārņem Izglītības likuma 111. pants, kas nosaka ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu Latvijā.

2) Likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” spēkā esošajā redakcijā ļauj Latvijas Republikā atzīt ikvienu ārvalstīs iegūtu kvalifikāciju reglamentētajās profesijās. Lai nodrošinātu precīzu tiesību normu atbilstību Direktīvas Nr.2004/83/EK 27.panta 3.punktam, būtu nepieciešams papildināt šī likuma 2.panta piekto daļu un informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības Direktīvām. Ievērojot to, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā jaunu likuma ”Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” redakciju, lai nodrošinātu Direktīvas Nr.2004/83/EK pārņemšanu attiecīgās normas tiks iestrādātas jaunajā likumprojektā un spēkā esošajā likumā nav paredzēts izdarīt grozījumus. 

3) Direktīva Nr.77/486/EEK ir pārņemta ar Izglītības likumu pašreizējā redakcijā, bet Izglītības likumā nav norādīta atsauce uz attiecīgās direktīvas pārņemšanu. Direktīvas Nr.77/486/EEK 3.pantu pārņem Izglītības likuma 47.pants, kas nosaka iespēju valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm īstenot interešu izglītības programmu bez licences saņemšanas. Izglītības iestādei ir iespēja saskaņā ar pastāvošajiem apstākļiem un sadarbībā ar migrējošo darba ņēmēju bērnu izcelsmes valsti īstenot līdztekus vispārējai izglītībai interešu izglītības programmas un to ietvaros šādiem bērniem mācīt viņu izcelsmes valsts valodu un kultūru. Interešu izglītības programmas īstenošanai nav noteikts minimālais izglītojamo skaits. Bez iepriekš minētā Latvijas Republikā tiek īstenotas mazākumtautību programmas. Migrējošo darba ņēmēju bērnam ir iespēja iesaistīties Izglītības likuma 41.pantā minētajās mazākumtautības izglītības programmās. Iespējams arī pēc vecāku pieprasījuma  izveidot jaunu mazākumtautības izglītības programmu.

4) Direktīva Nr.2003/9/EK ir pārņemta ar Izglītības likumu pašreizējā redakcijā un Patvēruma likumu, bet Izglītības likumā nav norādīta atsauce uz attiecīgās direktīvas pārņemšanu. Direktīvas Nr.2003/9/EK 10.pants ir pārņemts ar Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumiem Nr.586 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītība patvēruma meklētāju nepilngadīgajiem bērniem vai nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem.”

5) Direktīvas Nr.2004/83/EK pārējo normu prasības ir pārņemtas šādos nacionālajos normatīvos aktos:

- Bērnu tiesību aizsardzības likums;

- 2006.gada 8.jūnija Grozījumi Ārstniecības likumā;

- Patvēruma likums;

- Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumi nr.998 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20. janvāra noteikumos Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem””.

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas 

 Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

 Nav

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildi nodrošinās esošās valsts, pašvaldību un pašpārvaldes institūcijas. Jaunu institūciju radīšana nav nepieciešama.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 Likumprojekts pēc apstiprināšanas tiks publicēts “Latvijas Vēstnesī”, Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā un Latvijas likumu mājas lapā www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā.

4. Cita informācija

 Nav

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre                                                             B.Rivža

 

Ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

B.Rivža

M.Gruškevics

E.Martinsons

R.Ozola

G.Arāja

 

 

17.05.2007. 9:30

1127

D.Ozoliņš

67047874; dainis.ozolins@izm.gov.lv