Likums

Likumprojekts

Patvēruma likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) patvēruma meklētājs – persona, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā;

2) patvēruma procedūra – kārtība un termiņi, kādos šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata patvēruma meklētāja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu no tā iesniegšanas brīža līdz galīgā lēmuma pieņemšanai;

3) bēglis – trešās valsts valstspiederīgais, kurš, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, piederības kādai noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgais šī persona ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kas, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 31.pants, un kuram šā likuma noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa statuss;

4) persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, – trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 30.panta pirmo daļu, lai gan ir pamats uzskatīt, ka attiecīgajai personai, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī, vai bezvalstniekam, ja tas atgrieztos savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, draudētu reāls risks ciest smagu kaitējumu, un uz kuru neattiecas šā likuma 33.pants, un kurš nevar vai šāda riska dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, un kuram šā likuma noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss;

5) nepilngadīgais bez pavadības – trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par astoņpadsmit gadiem un ir ieradies Latvijas Republikā bez tādu pieaugušo pavadības, kas ir par viņu atbildīgi saskaņā ar likumu vai paražu, arī nepilngadīgais, kas palicis bez pavadības pēc ierašanās Latvijas Republikā;

6) ģimenes locekļi – bēgļa vai tādas personas laulātais, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, un viņu nepilngadīgie bērni, kas ir neprecējušies un apgādājami neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā vai arī ir adoptēti, ja šāda ģimene pastāvējusi jau izcelsmes valstī;

7) izcelsmes valsts – personas valstspiederības valsts vai valstis vai bezvalstnieka agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts;

8) pagaidu aizsardzība – ārkārtas pasākums, ar kuru personu grupai piešķir tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā.

2.pants. Šā likuma mērķis ir saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskajiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības Latvijas Republikā saņemt patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību.

3.pants. (1) Patvēruma meklētāju nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 30.panta pirmajā daļā vai 32.panta pirmajā daļā minētie draudi.

(2) Personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 30.panta pirmajā daļā minētie draudi.

(3) Personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss, nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 32.panta pirmajā daļā minētie draudi.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumi neattiecas uz patvēruma meklētāju vai bēgli, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs vai bēglis rada draudus Latvijas Republikas nacionālajai drošībai;

2) patvēruma meklētājs vai bēglis, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, rada draudus Latvijas sabiedrībai.

4.pants. Patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas ļauj Apvienoto Nāciju Organizācijas augstajam komisāram bēgļu lietās:

1) tikties ar patvēruma meklētājiem, arī ar tiem, kas ir aizturēti;

2) saņemt informāciju par personas iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk – iesniegums), pieņemtajiem lēmumiem un tiesas nolēmumiem, ja patvēruma meklētājs tam piekrīt;

3) paust viedokli par iesniegumu jebkurā patvēruma procedūras stadijā.

5.pants. (1) Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju par patvēruma meklētāju, tai skaitā par iesnieguma iesniegšanas faktu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. Par informācijas izpaušanu darbinieks saucams pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

(2) Informāciju par patvēruma meklētāju drīkst izpaust, ja attiecīgā persona tam rakstveidā piekritusi vai ja informāciju pieprasījušas kompetentās Latvijas Republikas vai ārvalstu institūcijas un tas atbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

(3) Vācot informāciju par personu, kompetentās iestādes neiegūst informāciju no šā likuma 24.pantā minētajiem vajātājiem tādā veidā, lai vajātāji tiktu tieši informēti par faktu, ka konkrētā persona ir patvēruma meklētājs, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, kā arī ja šādi tiktu kaitēts minētās personas un viņas apgādājamo veselībai vai to viņas ģimenes locekļu brīvībai un drošībai, kas joprojām dzīvo izcelsmes valstī.

II nodaļa

Iesnieguma iesniegšana. Patvēruma meklētāja izmitināšana. Aizturēšana. Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi

6.pants. (1) Pilngadīga persona iesniegumu iesniedz personīgi Valsts robežsardzei:

1) robežkontroles punktā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā;

2) Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā, ja persona atrodas Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētāju identificē Valsts robežsardze. Valsts robežsardzei ir tiesības:

1) veikt patvēruma meklētāja un viņa mantu apskati, kā arī izņemt priekšmetus un dokumentus, ja tiem var būt nozīme iesnieguma izskatīšanā vai tie var radīt draudus patvēruma meklētājam vai apkārtējiem, sastādot par to protokolu;

2) noteikt un organizēt dokumentu, priekšmetu, valodas, medicīniskās un citas ekspertīzes un pārbaudes, lai identificētu patvēruma meklētāju, noteiktu patvēruma meklētāja vecumu un izcelsmi;

3) noņemt patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumus un viņu nofotografēt.

(3) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju. Pārrunas var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, par to iepriekš informējot patvēruma meklētāju. Pārrunas neveic, ja atbilstoši ārsta atzinumam patvēruma meklētājam ir pastāvīgi veselības traucējumi, kas to nepieļauj.

(4) Valsts robežsardze pārrunās iegūto informāciju un iesniegumu nekavējoties iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Bēgļu lietu departamentā (turpmāk – Departaments).

7.pants. (1) Nepilngadīgais bez pavadības iesniegumu iesniedz šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Viņa tiesības un likumīgās intereses patvēruma procedūras laikā pārstāv bāriņtiesas iecelts pārstāvis. Pārstāvja pienākumus, iecelšanas kārtību, atlīdzības piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī atlīdzības apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Par pārstāvi var būt rīcībspējīgs Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, vai trešās valsts valstspiederīgais, kuram ir tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā ne mazāk kā divus gadus, ja viņš ir sasniedzis 25 gadu vecumu, pārvalda valsts valodu un ir ieguvis vismaz pamatizglītību.

(3) Par pārstāvi nevar būt persona:

1) kurai atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības;

2) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības, soda vai soda izciešanas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas vērsts pret personu, bet kriminālprocess ir izbeigts sakarā ar noilgumu vai izlīgumu, vai persona atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar apžēlošanu vai amnestiju;

5) kura ir apsūdzēta kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

6) kura pārkāpusi bērna tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus;

7) kura atrodas aizgādnībā;

8) par kuru psihiatrs, narkologs vai ģimenes ārsts sniedzis atzinumu, ka persona veselības stāvokļa dēļ nespēj veikt pārstāvja pienākumus.

(4) Lai pretendētu uz pārstāvja statusu, persona bāriņtiesā, kuras teritorijā ir pretendenta deklarētā dzīvesvieta, uzrāda personu apliecinošu un izglītību apliecinošu dokumentu, dokumentus, kas apliecina ārzemnieka vai bezvalstnieka tiesības uzturēties Latvijas Republikā, un iesniedz:

1) iesniegumu pārstāvja statusa saņemšanai;

2) atzinumus par personas veselības stāvokli, ko izsniedzis psihiatrs, narkologs un ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā persona ir reģistrēta un kura veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus.

(5) Pārrunas ar nepilngadīgo bez pavadības veic, kā arī lēmumu par šo personu sagatavo šim uzdevumam īpaši apmācīts darbinieks.

(6) Nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem tiek nodrošinātas izglītības ieguves iespējas atbilstoši izglītības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets nosaka izglītības nodrošināšanas kārtību.

8.pants. (1) Patvēruma meklētājs personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus nodod Valsts robežsardzei, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētājam ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētājam Latvijas Republikā izsniedz patvēruma meklētāja personas dokumentu. Tā formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Patvēruma meklētāja personas dokuments dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

9.pants. (1) Patvēruma procedūras laikā patvēruma meklētāju izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kurā nodrošināti sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Nepilngadīgajam bez pavadības nodrošina viņa fiziskajai un garīgajai attīstībai nepieciešamos dzīves apstākļus. Patvēruma meklētāju var pārvietot no viena patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uz citu.

(2) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri ir Pārvaldes struktūrvienības.

(3) Patvēruma meklētāju neievieto patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kamēr viņam ir likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā. Mainot dzīvesvietu, patvēruma meklētājs informē Departamentu par jaunās dzīvesvietas adresi.

(4) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai robežkontroles punktā, vai Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā izmitināta patvēruma meklētāja uzturam, kā arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādei paredzēto izdevumu apmēru un tā segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

10.pants. (1) Valsts robežsardzei ir tiesības aizturēt patvēruma meklētāju līdz 10 diennaktīm, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) nav noskaidrota patvēruma meklētāja identitāte;

2) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procedūru;

3) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājam saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nebūs likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā;

4) kompetentām valsts iestādēm, to skaitā Valsts robežsardzei, ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs rada draudus Latvijas Republikas nacionālajai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

(2) Valsts robežsardze patvēruma meklētāju aiztur un tiesnesis lēmumu par patvēruma meklētāja aizturēšanu pieņem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Aizturēšanas termiņu var pagarināt, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt patvēruma procedūras termiņu.

11.pants. (1) Patvēruma meklētājam ir tiesības:

1) iesniegt iesniegumu un pārrunu laikā sniegt paskaidrojumus valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Ja nepieciešams, Valsts robežsardze pieaicina tulku, par kura pakalpojumiem maksā no šiem mērķiem paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem;

2) saņemt informāciju no Valsts robežsardzes un Departamenta par patvēruma procedūru, savām tiesībām un pienākumiem šīs procedūras laikā, kā arī iespējamām sekām, ja viņš nepildīs savus pienākumus un nesadarbosies ar patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām. Šo informāciju patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties;

3) par saviem līdzekļiem pieaicināt personu juridiskās palīdzības saņemšanai. Ja patvēruma meklētājam nav pietiekamu līdzekļu, viņam ir tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktā apjomā un kārtībā;

4) iepazīties ar dokumentiem, kas saistīti ar iesniegumu, izņemot gadījumus, ja šādas informācijas vai avotu atklāšana varētu kaitēt Latvijas Republikas nacionālajai drošībai, to organizāciju vai personu drošībai, kas sniedz šādu informāciju, vai to personu drošībai, uz ko informācija attiecas, vai ja varētu tikt kompromitētas kompetentās iestādes izmeklēšanas intereses saistībā ar iesnieguma izskatīšanu vai starptautiskās attiecības;

5) saņemt informāciju par Departamenta lēmumu un tā pārsūdzēšanas kārtību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties, izņemot gadījumus, ja patvēruma meklētāju pārstāv pilnvarotā persona vai viņam tiek sniegta bezmaksas juridiskā palīdzība;

6) saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un primāro veselības aprūpi par valsts līdzekļiem;

7) sazināties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās.

(2) Patvēruma meklētājam ir pienākums:

1) sadarboties ar Valsts robežsardzi, lai tā varētu noņemt viņa pirkstu nospiedumus, nofotografēt un identificēt viņu, ar Departamentu, kā arī ar citām patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām;

2) piedalīties pārrunās un sniegt informāciju personīgi, pat ja ieradusies pilnvarotā persona;

3) sabiedrības veselības interesēs veikt veselības pārbaudi;

4) uzturoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ievērot šā centra iekšējās kārtības noteikumus. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

III nodaļa

Iesnieguma izskatīšanas, lēmuma pieņemšanas un tā pārsūdzēšanas kārtība

12.pants. (1) Departaments pieņem lēmumu par:

1) iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas;

2) bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;

3) alternatīvā statusa pagarināšanu;

4) bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu;

5) atbildīgo dalībvalsti trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanai, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm;

6) pagaidu aizsardzības piešķiršanu vai izbeigšanos.

(2) Departamenta lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk – tiesa) patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā. Pieteikuma (lietas) izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju, izņemot šā likuma 19.panta otrajā daļā noteikto gadījumu.

13.pants. (1) Lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas Departaments pieņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) cita Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) patvēruma meklētājam ir piešķīrusi bēgļa statusu;

2) valsts, kas nav dalībvalsts, tiek uzskatīta par patvēruma meklētāja pirmo patvēruma valsti saskaņā ar šā panta otro daļu;

3) valsts, kas nav dalībvalsts, tiek uzskatīta par patvēruma meklētājam drošu trešo valsti saskaņā ar šā panta trešo daļu;

4) patvēruma meklētājs Latvijas Republikā ir iesniedzis identisku iesniegumu pēc lēmuma par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas vai lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt spēkā stāšanās;

5) atkārtots iesniegums nesatur jaunu informāciju, kas palielina iespēju saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu.

(2) Pirmā patvēruma valsts patvēruma meklētājam ir valsts, kurā viņš tiks uzņemts atpakaļ un kurā viņš:

1) ir atzīts par bēgli un var joprojām gūt labumu no šādas aizsardzības;

2) bauda citādu pietiekamu aizsardzību, tostarp attiecībā uz patvēruma meklētāju tiek ievērots aizliegums viņu izraidīt uz valsti, kurā viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta viņa rases, reliģijas, tautības, piederības kādai noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ.

(3) Drošā trešā valsts patvēruma meklētājam ir valsts, kurā:

1) patvēruma meklētāja dzīvība un brīvība netiek pakļauta briesmām rases, reliģijas, tautības, piederības noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ;

2) attiecībā uz patvēruma meklētāju tiek ievērots aizliegums viņu izraidīt uz valsti, kurā viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta viņa rases, reliģijas, tautības, piederības kādai noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ;

3) attiecībā uz patvēruma meklētāju tiek ievērots aizliegums viņu izraidīt uz valsti, kurā viņš varētu tikt spīdzināts, kā arī pakļauts cietsirdīgai, necilvēcīgai un pazemojošai attieksmei, kā tas ir noteikts starptautiskajos tiesību aktos;

4) pastāv iespēja pieprasīt bēgļa statusu un, ja viņš tiek atzīts par bēgli, saņemt aizsardzību saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu.

(4) Par drošu Eiropas trešo valsti uzskata valsti, kurā ievēroti šādi nosacījumi:

1) tā ir ratificējusi 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un ievēro šīs konvencijas noteikumus bez jebkādiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem;

2) tā izmanto patvēruma procedūru, kas noteikta attiecīgās valsts tiesību aktos;

3) tā ir ratificējusi Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un ievēro šīs konvencijas noteikumus, tostarp standartus attiecībā uz efektīvu tiesisko aizsardzību;

4) to kā drošu ir norādījusi Eiropas Savienības Padome trešo valstu kopējā sarakstā.

(5) Ja drošā trešā valsts, kas minēta šā panta trešajā un ceturtajā daļā, neļauj patvēruma meklētājam ieceļot tās teritorijā, patvēruma meklētāja iesniegumu izskata šā likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

14.pants. (1) Departaments izskata no Valsts robežsardzes saņemto pārrunās iegūto informāciju un pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanā vai atstāšanu bez izskatīšanas triju darbdienu laikā no informācijas saņemšanas dienas.

(2) Ja Departaments pieņēmis lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas, patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona piecu darbdienu laikā var iesniegt Departamentā pieteikumu tiesai. Departaments saņemto pieteikumu, pievienojot pieteikumam tā tulkojumu valsts valodā, kā arī Departamenta rīcībā esošos dokumentus un pierādījumus, vienas darbdienas laikā no pieteikuma tulkojuma saņemšanas dienas pārsūta tiesai. Departaments nodrošina pieteikuma pārtulkošanu valsts valodā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas. Ja tulkojumu nav iespējams veikt šajā termiņā, Pārvaldes priekšnieks var pagarināt pieteikuma tulkošanas termiņu vēl uz diviem mēnešiem.

(3) Pieteikumu tiesa izskata triju darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4) Ja tiesa nolemj, ka uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, Departaments iesniegumu izskata šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā.

15.pants. (1) Iesniegumu Departaments vai tiesa izskata saīsinātā termiņā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) patvēruma meklētājs, iesniedzot iesniegumu un izklāstot faktus, ir norādījis tikai informāciju, kas nav svarīga vai kurai ir minimāla ietekme uz iesnieguma izvērtēšanu;

2) patvēruma meklētājs neatbilst šā likuma 30.panta pirmajā daļā vai 32.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem;

3) patvēruma meklētājs ir no drošas izcelsmes valsts, kas atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem;

4) patvēruma meklētājs ir ieradies, šķērsojot valsti, kas nav dalībvalsts un ir uzskatāma par drošu trešo valsti attiecībā uz patvēruma meklētāju;

5) patvēruma meklētājs ir maldinājis patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas, sniedzot nepatiesu informāciju vai viltotus dokumentus vai neiesniedzot atbilstošu informāciju vai dokumentus saistībā ar savu identitāti vai valstspiederību, kas varētu negatīvi ietekmēt lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu;

6) patvēruma meklētājs ir iesniedzis vēl vienu iesniegumu, norādot citus personas datus;

7) patvēruma meklētājs nav iesniedzis pamatotu informāciju, lai varētu noteikt viņa identitāti vai valstspiederību, vai pastāv pamatotas aizdomas, ka viņš ar nodomu ir iznīcinājis identitātes vai ceļošanas dokumentu, kas būtu palīdzējis noteikt viņa identitāti vai valstspiederību, vai atbrīvojies no tā;

8) patvēruma meklētājs ir iesniedzis pretrunīgu vai nepietiekamu informāciju, kas rada pieņēmumu, ka viņa iesniegums saistībā ar viņa vajāšanu vai smagu kaitējumu ir nepārliecinošs;

9) patvēruma meklētājs ir iesniedzis atkārtotu iesniegumu, nenorādot nekādu jaunu informāciju par viņa konkrētajiem apstākļiem vai situāciju viņa izcelsmes valstī;

10) patvēruma meklētājs bez pamatota iemesla nav iesniedzis iesniegumu agrāk, lai gan viņam bija šāda iespēja;

11) patvēruma meklētājs ir iesniedzis iesniegumu, lai kavētu vai izjauktu agrāka vai nenovēršama lēmuma spēkā stāšanos, ar kuru tiktu īstenota viņa izraidīšana;

12) patvēruma meklētājs bez pietiekama pamatojuma nav izpildījis pienākumus, kas minēti šā likuma 11.panta otrās daļas 1. un 2.punktā vai 21.pantā, vai patvēruma meklētājs ir aizbēdzis vai bez atļaujas atstājis izmitināšanas centru vai aizturēšanas vietu;

13) patvēruma meklētājs nelikumīgi ieceļojis Latvijas Republikā vai nelikumīgi paildzinājis savu uzturēšanos valstī un bez pamatota iemesla nav iesniedzis iesniegumu, cik ātri vien iespējams, ņemot vērā viņa ieceļošanas apstākļus;

< p class=naisf style='margin:0cm;margin-bottom:.0001pt;text-indent:36.0pt'>14) patvēruma meklētājs rada draudus Latvijas Republikas nacionālajai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai arī viņš ir bijis izraidīts no Latvijas Republikas sabiedriskās kārtības un drošības iemeslu dēļ.

(2) Valsts tiek uzskatīta par drošu izcelsmes valsti, ja, pamatojoties uz tiesisko situāciju, tiesību aktu piemērošanu demokrātiskā sistēmā un uz vispārējiem politiskajiem apstākļiem, tajā nepastāv vajāšana, kā noteikts šā likuma 30.panta pirmajā daļā, spīdzināšana vai necilvēcīga vai pazemojoša attieksme, vai sods, kā arī nepastāv vardarbības draudi starptautiska vai iekšzemes bruņota konflikta situācijās.

(3) Departaments, nosakot valsti par drošu izcelsmes valsti atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam, ņem vērā arī Eiropas Savienības Padomes drošu trešo valstu minimālo kopējo sarakstu, kā arī to, cik lielā mērā aizsardzību pret vajāšanu vai sliktu izturēšanos patvēruma meklētājam nodrošina:

1) attiecīgie valsts normatīvie akti un veids, kādā tos piemēro;

2) to tiesību un brīvību ievērošana, kas noteiktas Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā vai Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām, vai Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu;

3) neizraidīšanas principa ievērošana;

4) efektīva tiesiskās aizsardzības sistēma pret šo tiesību un brīvību pārkāpšanu.

16.pants. (1) Ja pieņemts lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai un pastāv šā likuma 30.panta pirmajā daļā vai 32.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, Departaments iesniegumu izskata mēneša laikā. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona pamatotu iemeslu dēļ var pagarināt iesnieguma izskatīšanas termiņu līdz 12 mēnešiem.

(2) Ja pieņemts lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai un pastāv šā likuma 15.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, Departaments iesniegumu izskata 10 darbdienu laikā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto termiņu skaita no Departamenta lēmuma par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai pieņemšanas dienas vai dienas, kad saņemts tiesas nolēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai.

(4) Ja saņemts citas dalībvalsts kompetentas institūcijas lēmums par atteikumu izskatīt iesniegumu vai Latvijas Republika ir atbildīga par citā dalībvalstī iesniegta iesnieguma izskatīšanu, iesniegumu izskata šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Iesnieguma izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad saņemts citas dalībvalsts atteikums uzņemties atbildību par iesnieguma izskatīšanu vai kad patvēruma meklētājs ieradies Latvijas Republikā.

17.pants. (1) Izskatot iesniegumu, Departaments vispirms lemj par bēgļa statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam atbilstoši šā likuma noteikumiem. Ja uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 30.panta pirmās daļas nosacījumi, Departaments lemj par alternatīvā statusa piešķiršanu atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai.

(2) Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikums to piešķirt attiecināms arī uz patvēruma meklētāja nepilngadīgajiem bērniem (arī aizbildnībā esošajiem), ja viņi vienlaikus ar vecākiem atrodas vai ierodas Latvijas Republikā. Izskatot iesniegumu, tiek ņemts vērā nepilngadīgās personas viedoklis.

(3) Departaments, pieņemot šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētos lēmumus, vienā lēmumā var ietvert patvēruma meklētāju un tā apgādājamo (arī laulāto), ja iesniegumu pamatā ir vieni un tie paši fakti. Patvēruma meklētājs ar lēmuma saturu iepazīstināms nekavējoties, paskaidrojot viņam lēmuma būtību un tā pārsūdzēšanas kārtību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Ja patvēruma meklētājs ir aizturēts saskaņā ar šā likuma 10.panta nosacījumiem, personu ar lēmumu iepazīstina Valsts robežsardze.

18.pants. (1) Patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona pieteikumu tiesai par Departamenta lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt iesniedz Departamentā:

1) piecu darbdienu laikā – ja tas pieņemts saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmo daļu;

2) triju darbdienu laikā – ja tas pieņemts saskaņā ar šā likuma 16.panta otro daļu.

(2) Departaments saņemto pieteikumu kopā ar tā tulkojumu valsts valodā, kā arī Departamenta rīcībā esošajiem dokumentiem un pierādījumiem vienas darbdienas laikā no pieteikuma tulkojuma saņemšanas dienas pārsūta tiesai. Departaments nodrošina pieteikuma pārtulkošanu valsts valodā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas. Ja tulkojumu nav iespējams veikt šajā termiņā, Pārvaldes priekšnieks var pagarināt pieteikuma tulkošanas termiņu vēl uz diviem mēnešiem.

(3) Patvēruma meklētājs ir atbrīvots no valsts nodevas par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

(4) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par Departamenta lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, tiesa izskata:

1) triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmo daļu;

2) triju darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 16.panta otro daļu. Tiesa izvērtē Departamenta lēmuma atbilstību šā likuma 16.panta otrās daļas nosacījumiem.

(5) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 14.panta pirmajā daļā vai 16.panta otrajā daļā minēto lēmumu, tiesa izskata rakstveida procesā. Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz šā likuma 16.panta pirmajā daļā minēto lēmumu, tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai izspriestu lietu.

(6) Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tiesas nolēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī, un tas nekavējoties paziņojams patvēruma meklētājam, paskaidrojot viņam nolēmuma būtību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Par pieņemto nolēmumu tiesa nekavējoties informē Departamentu un Valsts robežsardzi.

(7) Tiesas lēmumi, kas pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

19.pants. (1) Ja pēc tam, kad lietā pieņemts galīgs lēmums, Departaments ir konstatējis jaunus faktus vai patvēruma meklētājs ir iesniedzis Departamentā atkārtotu iesniegumu, kas satur jaunu informāciju saistībā ar bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, Departaments pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas. Ja atkārtotais iesniegums satur pietiekamu informāciju, lai pieņemtu iepriekš minēto lēmumu, pārrunas nav nepieciešamas.

(2) Departamenta lēmumu par atkārtota iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona var pārsūdzēt šā likuma 14.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Sūdzības izskatīšanas laikā uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 3.panta pirmās daļas nosacījumi.

(3) Ja Departaments pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, atkārtotais iesniegums tiek izskatīts šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā.

20.pants. Persona, kuras iesniegums izskatīts šajā likumā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, tiek izraidīta Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, ja tai ir cits migrācijas jomu regulējošajos normatīvajos aktos paredzēts pamats uzturēties Latvijas Republikā.

21.pants. (1) Patvēruma meklētājam ir pienākums pēc iespējas ātrāk sniegt visu informāciju, kas nepieciešama, lai izskatītu iesniegumu. Šie nosacījumi attiecas arī uz patvēruma meklētāja pilnvaroto personu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija ir arī patvēruma meklētāja paskaidrojumi un viņa rīcībā esošie dokumenti par viņa vecumu un iepriekšējo darbību, ieskaitot datus par viņa ģimenes locekļiem, tēvu un māti, brāļiem un māsām, identitāti, pilsonību un iepriekšējās dzīvesvietas valsti un vietu, iepriekšējiem patvēruma iesniegumiem, ceļojumu maršrutiem, personību apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem, kā arī iemesliem, kādēļ ir iesniegts iesniegums.

22.pants. (1) Iesniegumu izskata individuāli par katru patvēruma meklētāju, ņemot vērā:

1) faktus, kas attiecas uz patvēruma meklētāja izcelsmes valsti laikā, kad tiek pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, ieskaitot izcelsmes valsts normatīvos aktus un veidu, kādā tie tiek piemēroti;

2) paskaidrojumus un dokumentus, ko iesniedzis patvēruma meklētājs, ieskaitot informāciju par to, vai viņš bijis vai var tikt pakļauts vajāšanai vai smagam kaitējumam;

3) patvēruma meklētāja individuālo stāvokli un personīgos apstākļus, ieskaitot dzimumu un vecumu, lai, pamatojoties uz šiem apstākļiem, novērtētu, vai darbības, ar kādām patvēruma meklētājam bijis jāsaskaras vai ar kādām tam var nākties saskarties, būtu uzskatāmas par vajāšanu vai smagu kaitējumu;

4) vai patvēruma meklētāja darbības kopš izcelsmes valsts pamešanas bijušas saistītas tikai vai galvenokārt ar iesnieguma iesniegšanai nepieciešamo nosacījumu radīšanu, lai novērtētu, vai šo darbību dēļ patvēruma meklētājam būs jāsaskaras ar vajāšanu vai smagu kaitējumu, ja tas atgrieztos minētajā valstī;

5) vai būtu pamatoti sagaidāms, ka patvēruma meklētājs pieņemtu citas valsts aizsardzību, kurā viņš varētu pieprasīt pilsonību.

(2) Fakts, ka patvēruma meklētājs jau bijis pakļauts vajāšanai vai smagam kaitējumam, vai tiešiem šādas vajāšanas vai šāda kaitējuma draudiem, ir nopietna norāde uz viņa pamatotajām bailēm no vajāšanas vai uz reālu risku ciest smagu kaitējumu, ja vien nav dibinātu iemeslu uzskatīt, ka šāda vajāšana vai smags kaitējums netiks atkārtoti.

(3) Ja patvēruma meklētāja paskaidrojumos norādītais nav pamatots ar dokumentiem vai citiem pierādījumiem, tiem nav nepieciešams apstiprinājums, ja:

1) visa attiecīgā informācija, kas ir patvēruma meklētāja rīcībā, ir iesniegta un ir sniegts pietiekams pamatojums attiecībā uz jebkādas citas attiecīgas informācijas neesību;

2) patvēruma meklētāja paskaidrojumi ir saskaņoti un ticami un nav pretrunā ar informāciju, kas pieejama par patvēruma meklētāja lietu;

3) patvēruma meklētājs iesniedzis iesniegumu, tiklīdz tas bijis iespējams, ja vien viņš nevar pierādīt, ka viņam bijuši pamatoti iemesli, kāpēc tas nav izdarīts.

23.pants. Dibināts iemesls pamatotām bailēm no vajāšanas vai reālam riskam ciest smagu kaitējumu ir:

1) notikumi, kas risinājušies, kopš patvēruma meklētājs atstājis izcelsmes valsti;

2) darbības, kādās patvēruma meklētājs iesaistījies kopš izcelsmes valsts atstāšanas, jo īpaši, ja konstatēts, ka šīs darbības, uz kurām pamatotas bailes, izsaka un turpina izteikt izcelsmes valstī bijušo pārliecību vai orientāciju.

24.pants. Vajāt vai nodarīt smagu kaitējumu var:

1) valsts;

2) partijas vai organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu;

3) nevalstiskie dalībnieki, ja var apliecināt, ka valsts, partijas vai organizācijas, ieskaitot starptautiskās organizācijas, nav spējīgas vai nevēlas nodrošināt aizsardzību pret vajāšanu vai smagu kaitējumu, kā noteikts šā likuma 25.pantā.

25.pants. (1) Aizsardzību var nodrošināt:

1) valsts;

2) partijas vai organizācijas, ieskaitot starptautiskas organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu.

(2) Aizsardzība ir nodrošināta, ja valsts, partijas vai organizācijas, ieskaitot starptautiskās organizācijas, veic pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai smagu kaitējumu, arī uzturot efektīvu tiesību sistēmu, lai atklātu, apsūdzētu un sodītu par darbībām, kas saistītas ar vajāšanu vai smagu kaitējumu, un patvēruma meklētājam ir pieejama šāda aizsardzība.

(3) Novērtējot, vai starptautiskā organizācija kontrolē valsti vai būtisku tās teritorijas daļu un nodrošina aizsardzību atbilstoši šā panta otrajai daļai, ņem vērā vadlīnijas, kas ir ietvertas attiecīgajos Eiropas Savienības Padomes tiesību aktos.

26.pants. (1) Patvēruma meklētājam nepiešķir bēgļa vai alternatīvo statusu, ja izcelsmes valsts daļā nav reāla riska ciest smagu kaitējumu un bailes no vajāšanas nav pamatotas, kā arī ir pamatoti sagaidāms, ka patvēruma meklētājs var palikt šajā valsts daļā.

(2) Pārbaudot, vai izcelsmes valsts daļa atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, laikā, kad tiek pieņemts lēmums par iesniegumu, ņem vērā vispārējos apstākļus, kādi dominē šajā valsts daļā, un patvēruma meklētāja personīgo motivāciju.

27.pants. (1) Vajāšanas darbības šā likuma 30.panta pirmās daļas nozīmē ir:

1) pietiekami smagas to rakstura vai biežuma dēļ, lai tās veidotu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu;

2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami smags, lai ietekmētu indivīdu līdzīgā veidā, kā minēts šā panta pirmās daļas 1.punktā.

(2) Vajāšanas darbības, kas minētas šā panta pirmajā daļā, var izpausties kā:

1) fiziska vai garīga vardarbība, ieskaitot seksuālu vardarbību;

2) tiesiski un administratīvi pasākumi vai arī policijas vai tiesu iestāžu pasākumi, kas paši par sevi ir diskriminējoši vai kas tiek īstenoti diskriminējošā veidā;

3) apsūdzība vai sods, kas ir nesamērīgs vai diskriminējošs;

4) juridiskas pārsūdzības atteikums, kā rezultātā tiek piespriests nesamērīgs vai diskriminējošs sods;

5) apsūdzība vai sods par atteikšanos veikt militāro dienestu konflikta laikā, ja militāra dienesta veikšana ietvertu noziegumu vai tādas darbības, uz ko attiecas šā likuma 31.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punkts;

6) darbības, kas īpaši vērstas pret dzimumu vai pret nepilngadīgām personām.

(3) Pieņemot lēmumu par iesnieguma atbilstību šā likuma 30.panta pirmajai daļai, ir jābūt saiknei starp šā likuma 28.pantā minētajiem iemesliem un šā panta pirmajā daļā minētajām vajāšanas darbībām.

28.pants. (1) Novērtējot vajāšanas iemeslus, ņem vērā:

1) rasi, īpaši apsvērumus, kas saistīti ar ādas krāsu, izcelsmi vai piederību kādai noteiktai etniskai grupai;

2) reliģiju, īpaši teisma, neteisma un ateisma uzskatus, piedalīšanos vai nepiedalīšanos oficiālos privātos vai publiskos dievkalpojumos vienatnē vai kopā ar citiem, citas reliģiskas darbības vai uzskatu izteikšanu, vai arī personīgu vai grupas uzvedību, kuras pamatā ir vai kuru izraisa jebkādi reliģiski uzskati;

3) ka valstspiederība neietver vienīgi pilsonību vai tās neesamību, bet arī piederību kādai grupai, ko nosaka kultūras, etniskā vai valodas identitāte, kopēja ģeogrāfiskā vai politiskā izcelsme vai tās attiecības ar citas valsts iedzīvotājiem;

4) ka grupa veido īpašu sociālu grupu, jo īpaši, ja:

a) šās grupas dalībniekiem piemīt kopīgas iedzimtas pazīmes vai kopēja izcelsme, ko nevar mainīt, vai tiem piemīt kopējas pazīmes vai pārliecība, kas ir tik svarīga identitātei vai apziņai, ka personu nevar spiest no tās atteikties, un minētajai grupai attiecīgajā valstī ir īpatna identitāte, jo apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu,

b) atkarībā no apstākļiem izcelsmes valstī īpaša sociāla grupa var ietvert grupu, kuras pamatā ir seksuālās orientācijas kopīgas pazīmes. Nevar uzskatīt par seksuālai orientācijai piederīgām tādas darbības, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem tiek uzskatītas par noziedzīgām. Personas dzimums pats par sevi nav pietiekams pamats šā panta piemērošanai;

5) politiskos uzskatus, īpaši viedokli, domas vai pārliecību par potenciālajiem vajāšanas dalībniekiem, kuri minēti šā likuma 24.pantā, un viņu politiku vai metodēm neatkarīgi no tā, vai patvēruma meklētājs rīkojies saskaņā ar šo viedokli, domām vai pārliecību vai ne.

(2) Novērtējot, vai patvēruma meklētājam bailes no vajāšanas ir pamatotas, nav būtiski, vai viņam faktiski piemīt rases, reliģijas, valstspiederības, sociālās vai politiskās pazīmes, kas izraisa vajāšanu, ja vajāšanas dalībnieks attiecina uz patvēruma meklētāju iepriekš minētās pazīmes.

29.pants. Smags kaitējums šā likuma izpratnē ir:

1) nāves sods vai tā izpilde;

2) patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret viņu vai necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana izcelsmes valstī;

3) smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

IV nodaļa

Bēgļa un alternatīvā statusa piešķiršana un atteikums to piešķirt

30.pants. (1) Uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kurš, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, piederības kādai noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgais šī persona ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kas, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 31.pants.

(2) Persona, kura ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis, nevar pretendēt uz bēgļa statusu, ja tā bez iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētās vajāšanas un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Personas pilsonības valsts ir katra tā valsts, kuras pilsonis ir šī persona.

31.pants. (1) Bēgļa statusu nepiešķir, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona saņem aizsardzību vai palīdzību no citām Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrām, izņemot Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās. Ja personai šāda aizsardzība vai palīdzība ir pārtraukta jebkādu iemeslu dēļ un ja pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas rezolūcijām to stāvoklis nav īpaši noteikts, uz to attiecas šā likuma nosacījumi;

2) kompetentas iestādes tajā valstī, kurā persona uzturas, atzinušas, ka tai ir tiesības un pienākumi, kādi attiecināti uz šīs valsts pilsoņiem vai arī tiesības vai pienākumi, kas tiem līdzvērtīgi;

3) persona ir izdarījusi noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, kā noteikts starptautiskajos dokumentos;

4) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījusi smagu noziegumu, kam nav politisks raksturs. Īpaši nežēlīgas darbības, pat ja tās veiktas šķietami politisku mērķu vārdā, var atzīt par smagiem noziegumiem, kam nav politisks raksturs;

5) persona veikusi darbības, kas ir pretējas Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem.

6) ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus Latvijas Republikas nacionālajai drošībai;

7) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

(2) Šā panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktu piemēro arī personām, kas kūda uz minētajiem noziegumiem vai darbībām vai citādi piedalās minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā.

32.pants. (1) Uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 30.panta pirmo daļu, lai gan ir pamats uzskatīt, ka attiecīgajai personai, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī, vai bezvalstniekam, ja tas atgrieztos savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, draudētu reāls risks ciest smagu kaitējumu, un uz kuru neattiecas šā likuma 33.pants, un kurš nevar vai šāda riska dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.

(2) Persona nevar pretendēt uz alternatīvo statusu, ja tā ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis un ja tā bez pamatota iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētajiem draudiem un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm.

33.pants. (1) Alternatīvo statusu nepiešķir, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona izdarījusi noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, kā noteikts starptautiskajos dokumentos;

2) persona izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

3) persona veic darbības, kas ir pretējas Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;

4) persona rada draudus Latvijas Republikas nacionālajai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumus piemēro arī personām, kas kūda uz minētajiem noziegumiem vai darbībām vai citādi piedalās minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā.

(3) Personu izslēdz no to personu loka, kas tiesīgas pretendēt uz alternatīvo statusu, ja tā pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījusi vienu vai vairākus noziegumus, uz kuriem neattiecas šā panta pirmās daļas nosacījumi, par kuriem būtu piemērojama brīvības atņemšana, ja tie būtu izdarīti Latvijas Republikā, un ja tā atstājusi savu izcelsmes valsti vienīgi tādēļ, lai izvairītos no soda par šiem noziegumiem.

V nodaļa

Bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiesības un pienākumi

34.pants. Iespējami drīz pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas Departaments personai sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz piešķirto statusu, valodā, kura viņai būtu jāsaprot un kurā persona ir spējīga sazināties.

35.pants. (1) Bēglim, ievērojot 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, izsniedz ceļošanas dokumentu, kas vienlaikus ir arī bēgļa personu apliecinošs dokuments.

(2) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura nevar saņemt iepriekšējās mītnes zemes izsniegtu ceļošanas dokumentu, izsniedz ceļošanas dokumentu, kas personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, vienlaikus ir arī personu apliecinošs dokuments.

(3) Ja personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, Valsts robežsardze pārsūta Departamentam tās rīcībā esošos bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus.

(4) Bēglis, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto ceļošanas dokumentu, nodod Departamentam glabāšanā visus viņa rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus.

36.pants. (1) Bēglim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz četriem gadiem, bet ne mazāk kā uz vienu gadu. Ja persona mēnesi pirms termiņa beigām iesniedz Departamentā iesniegumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un joprojām pastāv kāds no šā likuma 32.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, Departaments mēneša laikā pieņem lēmumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz laiku līdz četriem gadiem.

(3) Pieteikumu tiesai par šā panta otrajā daļā minēto Departamenta lēmumu var iesniegt tiesā piecu darbdienu laikā. Tiesa lietu izskata mēneša laikā, un tās nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Lietas izskatīšanas laikā persona saglabā alternatīvo statusu.

(4) Personai, kura šajā pantā noteiktajā kārtībā saņēmusi uzturēšanās atļauju, ir tiesības veikt algotu vai bezatlīdzības darbu Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

37.pants. (1) Ja bēglim nav cita iztikas avota, pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa piešķiršanas viņš saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas.

(2) Ja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav citu iztikas avotu, pirmos deviņus mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas viņa saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pabalstu apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

38.pants. (1) Bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ir tiesības apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, šādas tiesības ir tad, ja tā pēc statusa piešķiršanas Latvijas Republikā uzturējusies vismaz divus gadus.

(2) Nepilngadīgam bēglim, kas nav noslēdzis laulību un ir bez vecāku pavadības, ir tiesības uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos māti un tēvu.

(3) Kārtību, kādā notiek šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā ģimenes apvienošana, nosaka Ministru kabinets.

VI nodaļa

Bēgļa un alternatīvā statusa zaudēšana un atņemšana

39.pants. (1) Bēgļa statusu zaudē, ja bēglis:

1) brīvprātīgi no jauna pieņēmis savas pilsonības valsts aizsardzību;

2) brīvprātīgi atguvis pilsonību pēc tam, kad bija to zaudējis;

3) ieguvis Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonību un bauda jaunās pilsonības valsts aizsardzību;

4) no jauna atgriezies valstī, ko viņš bija atstājis, baidoties no vajāšanas;

5) nevar atteikties no savas pilsonības valsts aizsardzības, jo vairs nepastāv apstākļi, kuru dēļ viņš tika atzīts par bēgli;

6) bezvalstnieks var atgriezties savā agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, jo nepastāv apstākļi, kuru dēļ viņš atzīts par bēgli.

(2) Piemērojot šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktu, ņem vērā apstākļu maiņas būtisko un pastāvīgo raksturu.

40.pants. (1) Bēgļa statusu atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) uz personu attiecas šā likuma 31.panta pirmās daļas nosacījumi;

2) persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme bēgļa statusa piešķiršanā, tostarp izmantojusi viltotus dokumentus;

3) ir pamats uzskatīt, ka bēglis rada draudus Latvijas Republikas nacionālajai drošībai;

4) bēglis, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, rada draudus Latvijas sabiedrībai.

41.pants. (1) Persona zaudē alternatīvo statusu, ja apstākļi, kuru dēļ bijis piešķirts alternatīvais statuss, vairs nepastāv vai ir mainījušies tādā mērā, ka Latvijas Republikas aizsardzība tai vairs nav nepieciešama.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, ņem vērā apstākļu maiņas būtisko un pastāvīgo raksturu.

42.pants. Alternatīvo statusu atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) uz personu attiecas šā likuma 33.panta pirmās daļas nosacījumi;

2) persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme alternatīvā statusa piešķiršanā, vai izmantojusi viltotus dokumentus.

43.pants. (1) Departaments pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tam kļuvis zināms kāds no šā likuma 39., 40., 41. vai 42.pantā minētajiem apstākļiem, un paziņo to personai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas.

(3) Tiesa pieņem nolēmumu mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas un paziņo par to personai. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tiesas lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

(4) Pieteikuma izskatīšanas laikā persona saglabā bēgļa vai alternatīvo statusu.

44.pants. (1) Persona, kura zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu vai kurai šis statuss atņemts, Latvijas Republiku atstāj divu mēnešu laikā no attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā. Bēgļa ceļošanas un personu apliecinošu dokumentu, kā arī uzturēšanās atļauju un personas apliecību personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, anulē, personai atstājot valsti.

(2) Ja personai atņemts bēgļa statuss saskaņā ar šā likuma 40.panta pirmās daļas 3. un 4.punktu vai alternatīvais statuss saskaņā ar šā likuma 42.panta 1.punktu vai persona nav atstājusi Latvijas Republiku šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu Pārvaldes priekšnieks pieņem vienas darbdienas laikā.

(3) Lēmumu par piespiedu izraidīšanu persona piecu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbību.

(4) Lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu izpilda Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

VII nodaļa

Pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā

45.pants. (1) Pagaidu aizsardzību piešķir personām, ja tām ir nepieciešama aizsardzība un tās ir vai ir bijušas spiestas atstāt savu pilsonības valsti vai, ja šīs personas ir bezvalstnieki, – iepriekšējās mītnes zemi:

1) bruņotu konfliktu vai ilgstošas vardarbības dēļ;

2) nopietnu cilvēktiesību apdraudējumu dēļ vai tās ir cietušas no sistemātiskiem vai vispārējiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā grupā neiekļauj personu, ja ir pamats uzskatīt, ka tā atbilst šā likuma 31.panta pirmās daļas 3., 4. vai 5.punktā minētajiem nosacījumiem, vai ja tā rada draudus Latvijas Republikas nacionālajai drošībai, vai tā ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, kas apdraud Latvijas sabiedrību.

(3) Pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes lēmumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupai, nosakot tās kopējo skaitu, izmitināšanas kārtību Latvijas Republikā, nepieciešamo valsts finansējumu minētās personu grupas uzturēšanai, kā arī kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu šķērso persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās personu grupas sastāvu nosaka Departaments, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās.

(5) Departamenta lēmumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu vai izbeigšanos personai ir tiesības apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Pārvaldes priekšniekam mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā Pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

46.pants. Pēc lēmuma par pagaidu aizsardzības piešķiršanu pieņemšanas Departaments personai nekavējoties sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz piešķirto statusu, valodā, kura viņai būtu jāsaprot un kurā persona ir spējīga sazināties.

47.pants. (1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pagaidu aizsardzību var pagarināt par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā par vienu gadu kopumā.

(3) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības:

1) veikt algotu vai bezatlīdzības darbu Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā;

2) saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un primāro veselības aprūpi, ja tai nav pietiekamu līdzekļu;

3) apvienoties ar ģimenes locekļiem Ministru kabi neta noteiktajā kārtībā.

(4) Nepilngadīgai personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, tiek nodrošinātas izglītības ieguves iespējas atbilstoši izglītības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

48.pants. (1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības iesniegt iesniegumu. Iesnieguma izskatīšanas laikā persona nav uzskatāma par patvēruma meklētāju šā likuma izpratnē, ja tā uzturas Latvijas Republikā kā persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

(2) Ja pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš beidzas laikā, kad nav pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, persona uzskatāma par patvēruma meklētāju šā likuma izpratnē.

(3) Personai, kuras iesniegums izskatīts šajā likumā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā kā personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ja nav beidzies pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš.

49.pants. (1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, izsniedz personas apliecību, kuras paraugu, izsniegšanas kārtību un derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.

(2) Persona, saņemot personas apliecību, nodod glabāšanā Departamentā visus viņas rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus līdz brīdim, kad tai beigusies pagaidu aizsardzība un tā atstāj Latvijas Republiku.

50.pants. (1) Lai personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pārvietotu uz citu dalībvalsti, tai izsniedz pārvietošanas dokumentu. Pārvietošanas dokumenta paraugu un izsniegšanas kārtību, kā arī nepieciešamās informācijas apjomu apmaiņai starp dalībvalstīm nosaka Ministru kabinets.

(2) Pārvietojot personu uz citu dalībvalsti, ņem vērā personas piekrišanu šādai pārvietošanai.

(3) Ja personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pārvieto uz citu dalībvalsti, tai beidzas pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā.

(4) Latvijas Republika uzņem atpakaļ personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, ja tā paliek vai cenšas bez atļaujas nokļūt citā dalībvalstī pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā.

51.pants. (1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības brīvprātīgi atgriezties izcelsmes valstī pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā, kā arī divu mēnešu laikā no pagaidu aizsardzības izbeigšanās dienas.

(2) Persona, kura brīvprātīgi atgriezusies izcelsmes valstī, var iesniegt Departamentam lūgumu par atgriešanos Latvijā, ja nav beidzies pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš.

(3) Pieņemot lēmumu par personas brīvprātīgu atgriešanos izcelsmes valstī vai izskatot tās lūgumu par atgriešanos Latvijā, Departaments ņem vērā apstākļus personas izcelsmes valstī.

52.pants. (1) Persona, kurai beigusies pagaidu aizsardzība, atstāj Latvijas Republiku, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā. Personas apliecību un uzturēšanās atļauju anulē, personai atstājot valsti.

(2) Ja persona, kurai beigusies pagaidu aizsardzība, nav atstājusi Latvijas Republiku šā likuma 51.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu Pārvaldes priekšnieks pieņem 10 dienu laikā. Pieņemot lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu, ņem vērā humānus iemeslus, kas īpašos gadījumos atgriešanos var padarīt neiespējamu. Ja persona sava veselības stāvokļa dēļ nevar ceļot, jo ārstēšanās pārtraukšana var radīt nopietnas sekas, to neizraida, kamēr turpinās šis stāvoklis.

(3) Lēmumu par piespiedu izraidīšanu persona septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbību.

(4) Lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu izpilda Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Patvēruma likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 8.nr.; 2005, 4.nr.; 2006, 14.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.martam tiek piemēroti šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumi Nr.406 "Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtību";

2) Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumi Nr.409 "Noteikumi par bēgļa ceļošanas dokumentu";

3) Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumi Nr.410 "Noteikumi par personu apliecinošu dokumentu personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, un par personas apliecību personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība";

4) Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumi Nr.119 "Noteikumi par uztura, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādes izdevumu apmēru patvēruma meklētājam un šo izdevumu segšanas kārtību";

5) Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.586 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītība patvēruma meklētāju nepilngadīgajiem bērniem vai nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem";

6) Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.652 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss";

7) Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumi Nr.721 "Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss";

8) Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.813 "Uzturēšanās atļauju noteikumi".

3. Iesniegumi, kas iesniegti līdz 2007.gada 31.oktobrim un par kuriem nav pieņemts galīgais lēmums, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2001.gada 20.jūlija Direktīvas 2001/55/EC par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas;

2) Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai;

3) Padomes 2003.gada 22.septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos;

4) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu;

5) Padomes 2005.gada 1.decembra Direktīvas 2005/85/EK par minimālajiem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī.

Iekšlietu ministrs

I.Godmanis

Likumprojekta

„Patvēruma likums” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2002.gada 1.septembrī stājās spēkā Patvēruma likums, kurš nosaka patvēruma piešķiršanas procesu, atbildīgās institūcijas, personu tiesības gan patvēruma piešķiršanas procesa laikā, gan pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas.

Likuma mērķis ir saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskajiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības saņemt Latvijas Republikā patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu, vai saņemt pagaidu aizsardzību.

2005.gada 20.janvārī Patvēruma likumā izdarīti grozījumi, lai nodrošinātu Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai un Padomes 2001.gada 20.jūlija direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas, nosacījumu ieviešanu. 2006.gada 7.jūnijā pieņemts likumprojekts „Grozījumi Patvēruma likumā”, ar ko mainīta patvēruma pieteikumu pārsūdzēšanas kārtība.

Šodien Latvijā ir neliels patvēruma meklētāju skaits (laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 1. septembrim ir iesniegti 165 patvēruma pieteikumi). Bēgļa statuss piešķirts 9 personām, alternatīvais statuss 16 personām.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts „Likums par patvērumu Latvijas Republikā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai nodrošinātu:

Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (turpmāk – 2004/83/EK);

Padomes 2005.gada 1.decembra direktīvas 2005/85/EK par minimālajiem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (turpmāk – 2005/85/EK), nosacījumu ieviešanu.

Papildus, likumprojektā precizēti nosacījumi Padomes 2001.gada 20.jūlija direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (turpmāk – 2001/55/EK), ieviešanai.

Šobrīd spēkā esošais Patvēruma likums kopumā nodrošina personas tiesības iesniegt iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk – iesniegums), iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu, kā arī nosaka personas tiesības un pienākumus gan patvēruma piešķiršanas procesa laikā, gan pēc aizsardzības statusa saņemšanas.

Likumprojekts izstrādāts, jo tikai 2004/83/EK un 2005/85/EK to savstarpējā saistībā pēc to pārņemšanas veido pamatu saskaņotas, efektīvas un personu tiesības nodrošinošas patvēruma sistēmas izveidei Latvijas Republikā. Lai nodrošinātu patvēruma procedūras efektivitāti, likumprojekts paredz, ka sākotnēji atbilstoši 2005/85/EK ietvertajam regulējumam tiek pieņemts lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanā vai atstāšanu bez izskatīšanas. Ja pieņemts lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanu, iesniegumu atbilstoši 2004/83/EK minētajiem tiesiskajiem pamatiem un 2005/85/EK noteiktajai procedūrai var izskatīt arī saīsinātos termiņos.

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Izstrādātais likumprojekts nosaka, ka patvēruma meklētājiem patvēruma procedūras laikā tiek nodrošināti sadzīvei nepieciešamie apstākļi, uzturoties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kā arī izmaksāti naudas līdzekļi uztura, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādei. Vienlaikus likumprojekts nosaka, ka bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, uzsākot dzīvi Latvijā, izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī pabalstu valsts valodas apguvei bēgļiem. Nepieciešamo valsts finansējumu, lai nodrošinātu personu, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, uzturēšanos Latvijas Republikā noteiks Ministru kabineta rīkojums. Likumprojektā ietvertais regulējums nemaina pašlaik spēkā esošajā Patvēruma likumā noteikto.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2007	2008	2009	2010
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins. Saskaņā ar likumu “ „Par valsts budžetu 2007.gadam” programmā 11.00.00 „Pilsonības un migrācijas lietas” paredzēti līdzekļi 25 patvēruma meklētāju izmitināšanai (vidēji gadā) Ls 87 723 un 5 bēgļu pabalsta izmaksai Ls 6900.	94,6
6. Cita informācija	Likumprojektā noteikto normu īstenošana tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Pieaugot patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, skaitam likumprojektā noteikto normu īstenošanai būs nepieciešami papildus finanšu līdzekļi. Personu, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, uzturēšanai Latvijas Republikā, nepieciešamais valsts finansējums tiks noteikts Ministru kabineta rīkojumā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Likumprojektā noteiktā pilnvarojuma izpildei nepieciešams izdod sekojošus Ministru kabineta noteikumus:

7.panta pirmā daļa – Nepilngadīgas personas, kas ir bez vecāku pavadības, pārstāvja pienākumi un tam izvirzāmās prasības, iecelšanas, atlīdzības piešķiršanas un izmaksāšanas kārtība un atlīdzības apmērs;

7.panta sestā daļa – Kārtība, kādā nodrošināma izglītība nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem;

8.panta otrā daļa – Patvēruma meklētāja personas dokumenta forma un tā izsniegšanas kārtība;

9.panta ceturtā daļa – Patvēruma meklētāja, kurš izmitināts patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai robežkontroles punktā, vai Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā, uzturam, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādes izdevumu apmērs un segšanas kārtība;

11.panta otrās daļas 4.punkts – Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumi;

37.panta trešā daļa – Pabalsta apmērs un piešķiršanas kārtība bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss;

38.panta trešā daļa un 47.panta trešās daļas 3.punkts – Kārtība, kādā notiek bēgļa, personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss un pagaidu aizsardzība, ģimenes atkalapvienošana;

49.panta pirmā daļa – Personas apliecības paraugs, izsniegšanas kārtība un derīguma termiņš personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība;

50.panta pirmā daļa – Informācijas apjoms, kas nepieciešams, lai pārvietotu personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, uz citu dalībvalsti, kā arī personai izsniedzamā pārvietošanas dokumenta paraugs un izsniegšanas kārtība;

Nepieciešams izdarīt grozījumus Imigrācijas likumā, lai nodrošinātu, ka personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un noteiktu tiesības strādāt. Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai nodrošinātu personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiesības saņemt ceļošanas dokumentu.

Normatīvo aktu izstrāde tiks uzsākta pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā 2.lasījumā.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

1. 1950. gada 4. novembra Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (Latvijas Vēstnesis, 1997, 143. nr.);

2. 1951. gada 28. jūlija Konvencija par bēgļa statusu (turpmāk - Ženēvas konvencija) un tās 1967. gada 31. janvāra protokols par bēgļa statusu (Latvijas Vēstnesis, 1997, 171.nr.)

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OJ L304, 30.09.2004.)

Padomes 2005.gada 1.decembra direktīva 2005/85/EK par minimālajiem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (0J L326/13, 13.12.2005.)

Padomes 2001.gada 20.jūlija direktīva 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OJ L212, 07.08.2001.)

Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīva 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (OJ L031, 06.02.2003.)

Padomes 2003.gada 22.septembra direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OJ L251/12, 03.10.2003.)

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

1.pants

Patvēruma meklētājs

Bēglis

Persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss

Nepilngadīgais bez pavadības

Ģimenes locekļi

Izcelsmes valsts

Pagaidu aizsardzība

2005/85/EK 2.panta c)

2004/83/EK 2.panta c),d)

2005/85/EK 2.panta f),g)

2004/83/EK 2.panta e),f)

2004/83/EK 2.panta i)

2005/85/EK 2.panta h)

2001/55/EK 2.panta

2004/83/EK 2.panta h)

2003/86/EK 4.pants un 9.pants

2001/55/EK 15.panta pirmās daļas a)

2004/83/EK 2.panta k)

2001/55/EK 2.pants a)

Atbilst

2.pants

2004/83/EK 1.pants

2005/85/EK 1.pants

2001/55/EK 1.pants

Atbilst

3.panta

pirmā daļa

otrā daļa

trešā, ceturtā daļa

2004/83/EK

7.panta pirmā daļa un 21.panta pirmā daļa

otrā daļa

Atbilst

4.pants

2005/85/EK 21.pants

2003/9/EK 14.panta septītā daļa

Atbilst

5.pants

2004/83/EK 36.pants

2005/85/EK 22. un 41.pants

Atbilst

6.panta

pirmā daļa

otrā daļa

trešā daļa

ceturtā daļa

2005/85/EK

6.panta pirmā un otrā daļa

11.panta otrā daļa d),e)

12.panta pirmā un trešā daļa; 11.panta otrā daļa f); 14.panta pirmā un otrā daļa

13.pants

14.panta pirmā un otrā daļa

Atbilst

7.panta

pirmā daļa

piektā daļa

sestā daļa

2005/85/EK 17.panta pirmās daļas a)

2003/9/EK 19.panta 1.daļa

2005/85/EK 17.panta ceturtā daļa

2003/9/EK 19.panta 4.daļa

2003/9/EK 10.pants

Atbilst

8.panta

pirmā un otrā daļa

trešā daļa

2003/9/EK

6.pants

13.panta pirmā daļa

Atbilst

9.panta

pirmā daļa

ceturtā daļa

2003/9/EK

14.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa

13.pants

Atbilst

10.panta

pirmā daļa

otrā daļa

2005/85/EK:

18.panta pirmā daļa

18.panta otrā daļa

Atbilst

11.panta

pirmā daļa:

1.punkts

2.punkts

3.punkts

4.punkts

5.punkts

6.punkts

7.punkts

otrā daļa:

1.punkts

2.punkts

3.punkts

2005/85/EK:

10.panta pirmā daļa b)

10.panta pirmā daļa a)

15.panta pirmā, otrā un trešā daļa un 16.panta otrā daļa

16.panta pirmā daļa

10.panta pirmā daļa d), e)

2003/9/EK 15.pants

2005/85/EK 10.panta pirmā daļa c)

2005/85/EK

11.panta pirmā daļa

11.panta otrā daļa d),e)

16.panta ceturtā.daļa

2003/9/EK 9.pants

Atbilst

12.panta

pirmā daļa

otrā daļa

2004/83/EK 2.panta e)

2005/85/EK:

4.panta pirmā daļa,

39.pants

Atbilst

13.panta

pirmā daļa

1.punkts

2.punkts

3.punkts

4.punkts

5.punkts

otrā daļa

trešā daļa

ceturtā daļa

piektā daļa

2005/85/EK:

25.panta pirmā daļa, otrās daļas a)

otrās daļas b)

otrās daļas c)

otrās daļas f)

32.panta trešā daļa

26.pants

27.panta pirmā daļa

36.panta pirmā, otrā daļa

27.panta ceturtā daļa

Atbilst

14.pants

otrā daļa

2005/85/EK

39.panta otrā daļa

Atbilst

15.panta

pirmā daļa

otrā daļa

trešā daļa

2005/85/EK

23.panta trešā daļa un cetrurtās daļas a),b),c),

d),e),f),g),h),i),j),k),l),

II pielikums

31.panta pirmā un trešā daļa

Atbilst

16.panta pirmā un otrā daļa

2005/85/EK

23.panta pirmā daļa un otrās daļas a)

Atbilst

17.panta

pirmā daļa

otrā daļa

trešā daļa

2004/83/EK 13.pants

un 18.pants 2005/85/EK

3.panta trešā daļa

9.panta trešā daļa un 10.panta pirmās daļas e)

Atbilst

18.pants

otrā daļa

2005/85/EK

39.pants

2005/85/EK

8.panta trešā daļa

Atbilst

19.panta

pirmā daļa

otrā daļa

trešā daļa

2005/85/EK

24.panta pirmās daļas a) un 32.panta pirmā daļa un otrās daļas b) un 20.panta otrā daļa

32.panta trešā daļa un 7.panta otrā daļa

32.panta ceturtā daļa

Atbilst

21. panta

pirmā daļa

otrā daļa

2004/83/EK

4. panta pirmā daļa

4. panta otrā daļa

Atbilst

22. panta

pirmā daļa

otrā daļa

trešā daļa

2004/83/EK

4. panta trešā daļa

2005/85/EK 8.panta pirmā un otrā daļa

4. panta ceturtā daļa

4. panta piektā daļa

Atbilst

23. pants

2004/83/EK 5. pants

Atbilst

24. pants

2004/83/EK 6. pants

Atbilst

25. pants

2004/83/EK 7. pants

Atbilst

26. pants

2004/83/EK 8. pants

Atbilst

27. panta

pirmā daļa

otrā daļa

trešā daļa

2004/83/EK

9. panta pirmā daļa

9. panta otrā daļa

9. panta trešā daļa

Atbilst

28. panta

pirmā daļa

otrā daļa

2004/83/EK

10. panta pirmā daļa

10. panta otrā daļa

Atbilst

29. pants

2004/83/EK 15. pants

Atbilst

30. panta

pirmā daļa

2004/83/EK 2. panta c)

Atbilst

31. panta

pirmā daļa

otrā daļa

2004/83/EK

12. panta pirmā un otrā daļa

12. panta trešā daļa

Atbilst

32. panta

pirmā daļa

2004/83/EK

2. panta e)

Atbilst

33. panta

pirmā daļa

otrā daļa

trešā daļa

2004/83/EK

17. panta pirmā daļa

17. panta otrā daļa

17. panta trešā daļa

Atbilst

34. pants

2004/83/EK

22. pants

Atbilst

35. panta

pirmā daļa

otrā daļa

2004/83/EK

25. panta pirmā daļa

25. panta otrā daļa

Atbilst

Saskaņā ar likumprojekta pārejas noteikumu 3.punktu ceļošanas dokuments personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, tiks izsniegts no 2007.gada 1.novembra.

36. panta

pirmā daļa

otrā daļa

ceturtā daļa

2004/83/EK

24. panta pirmā daļa

24. panta otrā daļa

26.panta pirmā un trešā daļa

Atbilst

37.panta

pirmā daļa

otrā daļa

2004/83/EK

28.panta pirmā un 33.panta pirmā daļa 28.panta pirmā

Atbilst

38.panta

pirmā daļa

otrā daļa

2004/83/EK 23.panta pirmā daļa

2003/86/EK 8.pants un 12.panta otrā daļa

2003/86/EK 10.panta trešās daļas a)

Atbilst

39. panta

pirmā daļa

otrā daļa

2004/83/EK

11. panta pirmā daļa

11. panta otrā daļa

Atbilst

40. panta

pirmā daļa

otrā daļa

2004/83/EK

14. panta trešās daļas a) b)

14. panta ceturtās daļas a) b)

14. panta piektā daļa

Atbilst

41. panta

pirmā daļa

otrā daļa

2004/83/EK

16. panta pirmā daļa

16. panta otrā daļa

Atbilst

42. pants

2004/83/EK 19. panta otrā, trešā daļa

Atbilst

43.pants

2004/83/EK 14. panta otrā daļa un 19.panta ceturtā daļa

2005/85/EK 37. un 38. pants

Atbilst

45.panta

pirmā daļa

otrā daļa

trešā daļa

cetrutā daļa

piektā daļa

2001/55/EK

2.panta c)

28.panta a)

5.panta pirmā daļa

8.panta trešā daļa

13.panta pirmā un otrā daļa, 16.panta otrā daļa

3.panta trešā daļa

29.pants

Atbilst

46.pants

2001/55/EK

9.pants

Atbilst

47.panta

pirmā daļa

otrā daļa

trešā daļa:

1.punkts

2.punkts

3.punkts

ceturtā daļa

2001/55/EK

8.panta pirmā daļa

4.panta pirmā daļa

6.panta pirmās daļas a)

12.pants

13.panta ceturtā daļa

15.panta otrā, trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa

14.panta pirmā daļa

Atbilst

48.pants

pirmā daļa

otrā daļa

trešā daļa

2001/55/EK

3.panta pirmā daļa; 17.panta pirmā daļa un 19.panta pirmā daļa

17.panta pirmā daļa

18. pants un 19.panta otrā daļa

Atbilst

49.panta

pirmā daļa

2001/55/EK

8. panta pirmā daļa

Atbilst

50.pants

pirmā daļa

otrā daļa

trešā daļa

ceturtā daļa

2001/55/EK

26.pants

trešā un piektā daļa

pirmā daļa

ceturtā daļa

11.pants

Atbilst

51.panta

pirmā daļa

otrā daļa

trešā daļa

2001/55/EK

21.panta

pirmā un trešā daļa

otrā daļa

pirmā daļa

Atbilst

52.panta

pirmā daļa

otrā daļa

trešā daļa

ceturtā daļa

2001/55/EK

22.panta pirmā daļa,

22. panta otrā daļa un 23.panta pirmā daļa

22.panta pirmā daļa

Atbilst

5. Cita informācija

Tiesību normas, kas nav ietvertas likumprojektā pārņemtas attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos vai normatīvo aktu projektos:

Direktīva 2004/83/EK:

26.panta otrā, ceturtā un piektā daļa – likumprojekts ”Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums” (VSS -1226)

28.panta Sociālā labklājība – Likumprojekts ”Grozījumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (VSS – 1752)

29.pants Veselības aprūpe – Ārstniecības likums 17.pants 5.punkts

30.pants Nepilngadīgie bez pavadības – Bāriņtiesu likums 27.pants (stājas spēkā 01.01.2007.)

27.pants Izglītības pieejamība –likumprojekts ”Grozījumi Izglītības likumā”(TA - 3327)

31.pants Izmitināšanas vietu pieejamība

un 32.pants Pārvietošanās brīvība dalībvalstī – šobrīd nav speciāla regulējuma attiecībā uz bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss – tām ir pieejamas izmitināšanas vietas, kā arī tiesības brīvi pārvietoties valsts teritorijā uz tādiem pašiem nosacījumiem kā trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi pastāvīgi uzturas valsts teritorijā.

2005/85/EK:

6.panta piektā daļa - Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 56.panta otrā daļa;

9.pants – APL 67.pants

19.pants pirmā daļa – APL 63.panta pirmās daļas 3.un 4.punkts

34.pants – neatkarīgi no piemērojamās patvēruma procedūras personai ir garantētas tiesības, kas minētas direktīvas 2005/85/EK 10.panta pirmajā daļā.

2001/55/EK:

10.pants – Iedzīvotāju reģistra likums 10.pants

16.panta pirmā daļa – Bāriņtiesu likums 27.pants (stājas spēkā 01.01.2007.)

Direktīvas 2003/9/EK 19.panta pirmā daļas un 2005/85/EK 17.panta nosacījumu ieviešanai izstrādāts MK noteikumu projekts ”Noteikumi par nepilngadīgas personas, kas ir bez vecāku pavadības, pārstāvja pienākumiem, iecelšanas kārtību, atlīdzības piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību, atlīdzības apmēru un izvirzāmajām prasībām” (VSS – 1620)

2003/9/EK un Direktīvas 2003/86/EK un nav noteiktas likumprojektā, pārņemtas ar:

MK Noteikumiem Nr. 119 „Noteikumi par uztura, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādes izdevumu apmēru patvēruma meklētājam un šo izdevumu segšanas kārtību” (08.02.2005.);

MK Noteikumiem Nr. 586 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītība patvēruma meklētāju nepilngadīgajiem bērniem vai nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem” (09.08.2005.),

MK Noteikumiem Nr.406 „Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtība” (03.09.2002.),

MK Noteikumiem Nr.652 „Kārtība, kādā Latvija Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss” (30.08.2005.),

MK Noteikumiem Nr.413 „Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos” (14.06.2005.),

MK Noteikumiem Nr.1036 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (21.12.2004.),

MK Noteikumiem Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem” (20.01.2004.).

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Notikušas sākotnējās konsultācijas ar ANO augsto komisāru bēgļu lietās. Notikušas Eiropas Komisijas organizētas kontaktkomitejas par 2004/83/EK un 2005/85/EK ieviešanu, kurās Eiropas Komisijas pārstāvji sniedza skaidrojumu par direktīvu atsevišķu pantu interpretāciju.
5. Cita informācija	Likumprojekts nosūtīts izvērtēšanai Valsts cilvēktiesību birojam un Latvijas cilvēktiesību centram – priekšlikumi un iebildumi nav saņemti.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Netiks radītas jaunas institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Persona savas tiesības varēs aizstāvēt līdzšinējā kārtībā. Likumprojektā saglabāta šobrīd spēkā esošajā Patvēruma likumā noteiktā kārtība lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk – lēmums) pārsūdzībai noteiktā kārtība – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamenta lēmumu persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktora p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

J. Straume	I. Šnepsta	T. Stragova	D. Žvarte

23.05.2007.12:45

2883

D. Žvarte

7219252, dace.zvarte@pmlp.gov.lv

< /p>