Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu"

Izdarīt likumā "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.; 2005, 20.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 5.pantu.

2. Izslēgt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu.

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.maijā.

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta “ Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Latvijas Republikas Saeima 2002.gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu (likums “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”). Līdz ar Kioto protokola spēkā stāšanos 2005.gada 16.februārī, sāk darboties arī Kioto protokolā paredzētie elastīgie mehānismi, ar kuru palīdzību dalībvalstis var īstenot savas emisiju samazināšanas saistības – kopīgi īstenojamie projekti, tīras attīstības mehānisms un starptautiskā emisiju tirdzniecība. Šobrīd Latvijā kopīgi īstenojamo projektu un tīras attīstības mehānisma īstenošana notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumiem Nr.115 „Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu un darbībām, kas saistītas ar emisijas samazināšanas vienību, sertificētu emisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību un noteiktā daudzuma vienību piešķiršanu un izmantošanu”. Šie noteikumi izdoti saskaņā ar likuma „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu” 5.pantu, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra Direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto protokola projektu mehānismus. Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets ir apstiprinājis Koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (MK 2006.gada 12.aprīļa rīkojums Nr.249, MK 2006.gada 14.septembra rīkojumi Nr.698 un 699), atbalstot Latvijas dalību Kioto protokola 17.pantā noteiktajā starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, sākot ar Kioto protokola pirmo saistību periodu, t.i. no 2008.gada, kā arī noteicis nepieciešamo tiesību aktu izstrādes termiņus. Vides ministrijai jāizstrādā attiecīgie normatīvo aktu projekti. Tādējādi, lai veidotu caurskatāmu tiesisko regulējumu un nodrošinātu vienkāršu normu piemērošanu, ir lietderīgi izstrādāt vienotu likumu, kurā noteikti pamatprincipi Latvijas Republikas dalībai visos Kioto protokola elastīgajos mehānismos Turklāt no Latvijā praktizētās juridiskās tehnikas viedokļa tehniska rakstura noteikumu izstrādes deleģējuma iekļaušana Kioto protokola ratifikācijas likumā nav optimāls risinājums. Likumprojekta „Latvijas Republikas dalības Kioto protokola elastīgajos mehānismos likums” sagatavošanas gaitā Vides ministrija ir konstatējusi, ka virkne tiesību normu, kas nepieciešamas starptautiskās emisiju tirdzniecības īstenošanas regulējumā, attiecas arī uz kopīgi īstenojamiem projektiem un tīras attīstības mehānismu, jo ietver arī darījumus ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienībām, kas tiek radītas šo divu elastīgo mehānismu ietvaros (piemēram, normas, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistru). Tāpēc deleģējums MK noteikumu izstrādei no Kioto protokola ratifikācijas likuma tiek svītrots un identiskā redakcijā ievietots likumprojektā „Latvijas Republikas dalības Kioto protokola elastīgajos mehānismos likums”, jo šis likums turpmāk nodrošinās visu trīs Kioto protokola elastīgo mehānismu īstenošanu.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu” nodrošinās likuma ”Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu” sākotnējo redakciju (ar precizējumu 4.pantā attiecībā uz Vides ministrijas kā koordinējošās institūcijas nosaukumu) ar kuru tiek pieņemts un apstiprināts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokols.
3. Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz sieviešu un vīriešu vienādo tiesību iespēju ievērošanu	Likumprojekts ir neitrāls attiecībā uz šo jomu
5. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Papildus jāizdod šādi normatīvie akti: 1) „Latvijas Republikas dalības Kioto protokola elastīgajos mehānismos likums”: - likumā tiks noteikti galvenie pamatprincipi Latvijas Republikas dalībai Kioto protokola elastīgajos mehānismos un ar to saistīto institūciju kompetenci, kā arī valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu veidošanas, izmantošanas un administrēšanas kārtība; - likumprojekts ir izstrādāts un tiek virzīts kopā ar šo likumprojektu; 2) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā īsteno kopīgi īstenojamos projektus un tīras attīstības mehānismu: - šie noteikumi aizstās esošos Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumus Nr.115 „Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu un darbībām, kas saistītas ar emisijas samazināšanas vienību, sertificētu emisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību un noteiktā daudzuma vienību piešķiršanu un izmantošanu”, ņemot vērā likuma deleģējuma maiņu; - paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā līdz 2008.gada 1.maijam.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Nav attiecināms.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Nav attiecināms.
5. Cita informācija			Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Veiktas konsultācijas ar Vides konsultatīvo padomi un Trīspusējās padomes Vides apakškomiteju
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Viedoklis nav izteikts
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedrības domas viedoklis	Normatīvais akta projekts ievietots Vides ministrijas globālajā tīmekļa vietnē www.vidm.gov.lv.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma īstenošanu veiks Vides ministrija esošo funkciju ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.	Sabiedrība par likumprojekta pieņemšanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Likums tiks ievietots Vides ministrijas globālajā tīmekļa vietnē www.vidm.gov.lv, kā arī būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un bezmaksas datu bāzē globālā tīmekļa vietnē www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Vides ministrs R.Vējonis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktora p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
G.Puķītis	U.Lapiņš	V.Puriņš	A.Celmiņa

09.08.2007. 11:50

1232

A.Celmiņa

7026538, Astrida.Celmina@vidm.gov.lv