Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Aizstāt 41.³ panta nosaukumā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdus "Eiropas Kopienas komercsabiedrība" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrība" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 204.¹³ pantu šādā redakcijā:

"204.¹³ pants. Sociālo pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteiktās sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu vai sociālo pakalpojumu sniedzēja neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam – fiziskajai personai vai amatpersonai līdz divsimt latiem, juridiskajai personai – līdz četrsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam – fiziskajai personai vai amatpersonai līdz trīssimt latiem, juridiskajai personai – līdz sešsimt latiem.

Par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam – fiziskajai personai vai amatpersonai līdz trīssimt latiem, juridiskajai personai – līdz sešsimt latiem.

Par šā panta trešajā daļā minēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam – fiziskajai personai vai amatpersonai līdz četrsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz deviņsimt latiem."

3. Izteikt 236.¹¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

"Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Sociālo pakalpojumu pārvaldes vārdā ir tiesīgas Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktora pilnvarotas amatpersonas."

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta

„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17.panta pirmā daļa nosaka, ka „sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas .„ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā”. Ja sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā nereģistrējusies persona, līdz šim nav likumīga pamata viņu administratīvi sodīt. Tas nedod iespēju nenodrošināt paredzēto sociālo pakalpojumu kvalitāti, jo daļa sociālo pakalpojumu sniedzēju, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, nereģistrējas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Pašlaik spēkā esošajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – APK) paredzēts naudas sods līdz simt latiem par normatīvajos aktos noteiktās sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu vai sociālo pakalpojumu sniedzēja neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un līdz divsimt piecdesmit latiem par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas. Pēdējo gadu laikā valstī arvien palielinās inflācija, kā rezultātā APK noteiktais naudas soda apmērs nav adekvāts izdarītajam pārkāpumam. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šī APK norma nav uzskatāma par efektīvu. Bez tam, APK 204.¹³ panta pašlaik spēkā esošajā redakcijā ir noteikts, ka administratīvais sods ir piemērojams sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, sociālā dienesta vadītājam un citam sociālo pakalpojumu sniedzējam. Nepieciešams precizēt, kādam tieši subjektam var tikt piemērots administratīvais sods. APK 236.¹¹ pantā ir noteikts, ka izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Sociālo pakalpojumu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) vārdā ir tiesīgs tikai Pārvaldes direktors un viņa vietnieks. Tiesības uzlikt administratīvos sodus nepieciešams deleģēt Pārvaldes amatpersonām (piemēram, Kvalitātes kontroles daļas amatpersonām, kuras veic pakalpojumu kvalitātes kontroli). APK nav noteiktas arī personas, kuras būtu tiesīgas sastādīt administratīvos protokolus. Tā kā likuma „Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem” grozījumi (VSS-458, Valsts sekretāru sanāksmes 2007.gada 22.marta prot. Nr.12 25.§) paredz aizstāt vārdus „Eiropas Kopienas komercsabiedrība” ar vārdiem „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrība”, atbilstoši grozījumi ir veicami arī APK 41.³ pantā, kur noteikta atbildība par šī likuma noteikumu pārkāpumiem.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojektā tiek noteikta jauna norma, kas paredz sodu par sociālo pakalpojumu sniedzēju nereģistrēšanos sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Lai nodrošinātu sankciju atbilstību pārkāpuma kaitējumam un disciplinētu sociālo pakalpojumu sniedzējus, kā arī, ņemot vērā pēdējos gados valstī pieaugošo inflāciju, palielināti naudas sodi par izdarītajiem pārkāpumiem. Precizēts subjekts, kam ir piemērojams administratīvais sods. Likumprojektā noteikts, ka sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Pārvaldes vārdā ir tiesīgas Pārvaldes direktora pilnvarotas amatpersonas. Lai saskaņotu APK 41.³ pantā lietoto terminoloģiju ar likumā „Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem” noteikto, veikti redakcionāli labojumi APK 41.³ pantā.
3. Cita informācija	Ņemot vērā, ka likumprojektā paredzētais grozījums APK 41.³ pantā ir cieši saistīts ar likuma „Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem” grozījumi (VSS-458, Valsts sekretāru sanāksmes 2007.gada 22.marta prot. Nr.12 25.§), minētie likumprojekti virzāmi izskatīšanai Saeimā vienlaikus.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts attiecas uz sociālo pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu sociālo pakalpojumu jomā, kas radīs pozitīvu ietekmi uz sabiedrību kopumā. Likumprojekts ir neitrāls attiecībā uz sieviešu un vīriešu vienādo tiesību un iespēju ievērošanu.
4. Ietekme uz vidi	Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumi Nr.291 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” cita starpā nosaka arī prasības videi, kas jāievēro sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu sniedzējiem. Likumprojekta grozījumi paredzēti, lai veicinātu sociālo pakalpojumu sniedzējiem normatīvajos aktos noteikto prasību, arī attiecībā uz vidi, nodrošināšanu, tādējādi radot pozitīvu ietekmi uz vidi.
5. Cita informācija	Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads (2007.)	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
		2008.	2009.	2010.
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	0	14,19	14,19	14,19	14,19
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	0	0	0	0	0
3. Finansiālā ietekme	0	14,19	14,19	14,19	14,19
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Sakarā ar to, ka APK jau pašlaik ir noteikta sankcija – brīdinājuma izteikšana, kas praksē tiek pielietota, un to, ka Pārvalde naudas sodu kā sankciju par pārkāpuma kaitējumu līdz šim nav piemērojusi, nav iespējams aprēķināt likumprojektā paredzētā naudas soda palielinājuma (salīdzinājumā ar APK pašlaik noteikto naudas sodu) ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem kārtējā gadā. Kaut ienākumi valsts budžetā no naudas soda piemērošanas turpmākajos gados ir iespējami, tomēr nav iespējams precīzi prognozēt šādu maksājumu apmēru. Tam ir šādi iemesli: · viens no Pārvaldes uzdevumiem ir koordinēt un kontrolēt sociālo pakalpojumu sniedzēju darbību, lai valstī tiktu nodrošināta sociālo pakalpojumu kvalitāte atbilstoši normatīvo aktu prasībām un vienlaicīgi lai disciplinētu sociālo pakalpojumu sniedzējus, neizvirzot par mērķi sociālo pakalpojumu sniedzēju sodīšanu; · likumprojekts nosaka naudas soda maksimālo apmēru, tādējādi dodot iespēju Pārvaldes atbildīgajai amatpersonai, izvērtējot katru pārkāpuma gadījumu individuāli, pieņemt racionālāko lēmumu par atbilstošāko naudas soda apmēru. Pamatojoties uz informāciju par Pārvaldes veiktajām pārbaudēm saistībā ar sociālajiem pakalpojumiem 2006.gadā un plānotajām pārbaudēm 2007.gadā, ir iespējams veikt aptuvenu aprēķinu par likumprojekta ietekmi uz valsts budžetu nākamajos gados. Par piemērojamo naudas soda apmēru tiek izdarīts pieņēmums, ka tas būs vidējais aritmētiskais no APK maksimāli pieļaujamā. 2006.gadā tika veiktas 109 tematiskās pārbaudes. Sakarā ar to, ka 2007.gadā tika palielināts Pārvaldes Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles daļas darbinieku skaits, 2007.gadā tiek plānotas 140 tematiskās pārbaudes, no kurām – 13 atkārtotas pārbaudes un 127 pirmreizējās pārbaudes. Par paredzamo darbinieku skaitu 2008.-2010.gadā informācijas nav, līdz ar to aprēķins tiks veikts pieņemot, ka arī turpmāk katru gadu tiks veiktas pa 140 tematiskajām pārbaudēm. Turklāt Pārvaldes darbinieki, pamatojoties uz saņemtajām vēstulēm un sūdzībām, vidēji 10 pārbaudes mēnesī veic tā saucamajos „ārkārtas situāciju gadījumos”. Tas nozīmē, ka gada laikā tiek veiktas aptuveni 120 šādas pārbaudes. Pastāv iespēja, ka sociālo pakalpojumu sniedzējam varētu tikt piemērots naudas sods – 10% gadījumu no gada laikā atkārtoti veiktajām pārbaudēm un 5% gadījumu, kad pārkāpumi tiks konstatēti pirmo reizi, kā arī 10% no pārbaudēm, kas veiktas „ārkārtas situāciju gadījumos”. Vienlaicīgi tiek izteikts pieņēmums, ka no aptuveni 120 veiktajām pārbaudēm „ārkārtas situāciju gadījumos” 15% tiks sniegti sociālie pakalpojumi bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. (10% no 13 pārbaudēm) x (300 Ls + 600 Ls) / 2 + (5% no 127 pārbaudēm) x (200 Ls + 400 Ls) / 2 +(10% no 120 pārbaudēm) x (200 Ls + 400 Ls) / 2 + (15% no 120 pārbaudēm) x (300 Ls + 600 Ls) / 2 = 14.190 Ls
6. Cita informācija	Citas informācijas nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	2007.gada 21.jūnijā Saeima ir pieņēmusi 3.lasījumā likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (turpmāk – likumprojekts). Likumprojekts precizē terminu „sociālo pakalpojumu sniedzējs”, nosakot, ka tas ir „persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus”, kā arī paredz izdarīt grozījumus likuma 17.pantā, kurš regulē sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju. Triju mēnešu laikā no minētā likuma grozījumu spēkā stāšanās, Labklājības ministrija ir plānojusi sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumos Nr.78 „Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā”, konkretizējot nosacījumus, kad sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs tiek izslēgts no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra.
2. Cita informācija	Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)			Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.			Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpildi nodrošinās Pārvalde, un jaunas institūcijas netiks veidotas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Par likuma ieviešanu sabiedrība tiks informēta, publicējot laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Pārvalde ievietos informāciju Internetā savā mājas lapā (www.socpp.gov.lv). Tiks sagatavota publikācija Pārvaldes izdevumā “Sociālās palīdzības vēstis” un par likuma grozījumiem Pārvalde informēs semināros.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt saskaņā ar APK 23.nodaļā „Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana un protesta iesniegšana par lēmumu” noteikto kārtību, Pārvaldes amatpersonas izdotu administratīvo aktu apstrīdot Pārvaldes direktoram, savukārt Pārvaldes direktora lēmumu – pārsūdzot administratīvajā rajona tiesā.
4. Cita informācija	Citas informācijas nav.

Labklājības ministre D.Staķe

Valsts sekretāre	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Eiropas un juridisko lietu departamenta direktora p.i.	Atbildīgā amatpersona
B.Paševica	A.Vanaga	A.Vanaga	D.Zvirgzdiņa

02.07.2007 14:35

1630

D.Zvirgzdiņa

7021593, Dace.Zvirgzdina@lm.gov.lv