Likumprojekts
Grozījumi likumā "Par
piesārņojumu"
Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.;
2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 9.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt VII nodaļu ar 44.1 pantu
šādā redakcijā:
"44.1 pants. Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem
priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu
teritoriju izpēte, kā arī piesārņotu teritoriju sanācija
(1) Lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un
veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu no militāra rakstura
sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušas munīcijas, Ministru kabinets
nosaka kārtību, kādā veicama ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem
priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu
teritoriju izpēte, kā arī piesārņotu teritoriju sanācija.
(2) Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem
priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu
teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu,
savākšanu un uzglabāšanu veic licencēti komersanti un sertificēti speciālisti.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā
sertificē speciālistus, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem
priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu
teritoriju izpēti, nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu
un uzglabāšanu.
(4) Aizsardzības ministrija izsniedz komersantiem
licenci ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu
munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētei un nesprāgušas
munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai
(turpmāk licence). Kārtību, kādā izsniedzama licence, licence anulējama vai
apturama tās darbība, kā arī par licences izsniegšanu maksājamās valsts nodevas
apmēru nosaka Ministru kabinets.
(5) Licenci ir tiesīgi saņemt individuālie
komersanti vai komercsabiedrības, ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par
to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību
vai šis komersants pārkāpj Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos
līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus, un ja
šā komersanta dalībnieki, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes
institūcijās, kā arī darbinieki (sertificētie speciālisti), kas tieši saistīti ar
licencē minēto darbu veikšanu, atbilst šādām prasībām:
1) ir vismaz 21 gadu veci Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi;
2) nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vismaz trīs gadus pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) viņiem nav diagnosticēti psihiski traucējumi;
4) viņiem nav diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;
5) pēdējo divu gadu laikā nav administratīvi sodīti par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem;
6) prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm nav ziņu, kas apliecina viņu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, aizliegtām sabiedriskajām organizācijām vai partijām, vai to apvienībām;
7) viņi nav saukti pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
(6) Licenci izsniedz pēc valsts nodevas samaksāšanas
uz nenoteiktu laiku.
(7) Licenci aptur, ja konstatēts, ka:
1) komersants licences saņemšanai ir sniedzis
nepatiesas ziņas;
2) komersants savā darbībā ir pārkāpis licencē
iekļautos nosacījumus vai šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības, kas
regulē licencē noteiktās darbības;
3) komersants vai komersanta dalībnieki, vadītāji,
personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki
(sertificētie speciālisti), kas tieši saistīti ar licencē minēto darbu veikšanu,
vairs neatbilst šā panta piektajā daļā noteiktajām prasībām.
(8) Ja komersants triju mēnešu laikā nav novērsis šā
panta septītajā daļā minētos pārkāpumus, licenci anulē."
2. Papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu
šādā redakcijā:
"20. Ministru kabinets līdz 2008.gada
1.martam izdod šā likuma 44.1 panta pirmajā, trešajā un
ceturtajā daļā minētos noteikumus."
Aizsardzības ministrs
A.Slakteris
LIKUMPROJEKTA
Grozījumi likumā Par piesārņojumu
ANOTĀCIJA
I.
Kādēļ likums ir vajadzīgs
|
|
||||
Abu pasaules karu, kā arī
bijušās PSRS armijas darbības rezultātā ar nesprāgušu munīciju piesārņotās
zonas aizņem aptuveni septīto daļu Latvijas teritorijas. Aprēķināts, ka
Baltijas jūras akvatorijā abu karu laikā tika ielikts vairāk kā 80 000 mīnu
un citu sprādzienbīstamu priekšmetu. Visaugstākā nesprāgušas munīcijas
koncentrācija uz sauszemes konstatēta Pirmā un Otrā pasaules kara kauju
vietās (īpaši Liepājas, Tukuma, Dobeles, Cēsu un Madonas rajonos), kā arī
padomju armijas bāzu, poligonu un munīcijas noliktavu atrašanās vietās.
Ieroču, munīcijas un citu militāra rakstura sprādzienbīstamu priekšmetu
atrašanās šajās teritorijās, kas parasti nav pienācīgi apzīmētas, norobežotas
un apsargātas, rada tiešus draudus civiliedzīvotājiem, kā arī var radīt
nopietnu vides piesārņojumu. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumā
noteikto pilnvarojumu NBS Sauszemes spēki veic atrastās militārās munīcijas
un sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizāciju un iznīcināšanu. Tā kā
teritoriju, kas piesārņotas ar nesprāgušu munīciju, platības pilnībā vēl nav
apzinātas un jau šobrīd zemē un ūdeņos atrodamie nesprāgušas munīcijas apjomi
ir visai lieli, pašreizējais NBS nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas
speciālistu skaits ļauj veikt tikai periodisku, profilaktiska rakstura
teritorijas attīrīšanu. Valstī netiek veikta teritoriju plānveida sanācija.
Pieredze rāda, ka šāda veida darbu veikšana ievērojami pārsniegtu Nacionālo
bruņoto spēku institucionālo kapacitāti, kā arī neatbilstu to pamatdarbības
profilam. Savukārt privāto uzņēmēju iesaisti ar militāra rakstura
sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli
piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētes, kā arī piesārņotu teritoriju
sanācijas darbos spēkā esošie normatīvie akti neparedz. Līdz šim nav izstrādāti
normatīvie akti, kas detalizēti nosaka teritoriju, kas piesārņotas ar
nesprāgušo munīciju, sanācijas kārtību, veicamos uzdevumus, informācijas
plūsmu, šo procesu pārraudzību un atbildības sadalījumu starp valsts,
pašvaldību un privātajām institūcijām. Atbilstošo normatīvo aktu
trūkums tiešā veidā ietekmē tautsaimniecības attīstību ar militāra rakstura
sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju piesārņotajās
teritorijās. Šeit nevar tikt uzsākta uzņēmējdarbība, piesaistīts ārvalstu
kapitāls, kā arī šāda veida teritorijas ir nepievilcīgas un pat bīstamas
tūrismam un rekreācijai. |
|
||||
2. Likumprojekta
būtība |
Likumā Par piesārņojumu nepieciešams
izdarīt grozījumus, kas Ministru kabinetam deleģē tiesības noteikt kārtību,
kādā veicama ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar
nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte, kā
arī piesārņotu teritoriju sanācija, kā arī tiesības noteikt kārtību, kādā
tiek licencēti komersanti un sertificēti speciālisti, kas veic ar militāra
rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli
piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas
meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu. Tādējādi
tiktu pasargāta vide un sabiedrība no iespējamās piesārņojuma negatīvās
ietekmes, veicināta droša un efektīva šī piesārņojuma sanācija, kā arī
sanācijas procesā iesaistītas licencētas uzņēmējsabiedrības un sertificētas
privātpersonas. Tiktu paātrināti sanācijas tempi un veicināta uzņēmējdarbības
aktivitāšu un infrastruktūras attīstības projektu īstenošana Latvijā. |
|
|||
3. Cita informācija |
Nav |
|
|||
II.
Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
||||
1. Ietekme
attiecībā uz makroekonomisko vidi |
Jūtama ietekme
netiek prognozēta. |
|
|||
2. Ietekme uz
uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Lai samazinātu ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem
un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju
izpētes un sanācijas pasākumu slodzi, kas gulstas uz valsts institūcijām, kā
arī veicinātu un paātrinātu potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju
apzināšanas un izpētes pasākumu veikšanu, izpētes un atsevišķus sanācijas
uzdevumus iespējams nodot privātām institūcijām licencētām
uzņēmējsabiedrībām un sertificētiem speciālistiem. Tas veicinātu jaunu
uzņēmējdarbības veidu attīstību valstī. Jāņem vērā tas, ka ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem
priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu
teritoriju izpētes, kā arī teritoriju sanācijas procesā ir paredzamas
darbības ar munīciju un sprāgstvielām. Licence ir
nepieciešama, lai nepieļautu, ka komersanta darbības rezultātā tiktu radīti draudi iedzīvotāju un valsts
drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Nepieciešams paredzēt iespēju anulēt komersantam izsniegto
licenci, ja tiek konstatēts, ka komersanta darbība var radīt vai rada draudus
iedzīvotāju un valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai. |
|
|||
3. Sociālo seku
izvērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar un ir neitrāls attiecībā uz sieviešu un
vīriešu vienādo tiesību iespēju ievērošanu |
|
|||
4. Ietekme uz vidi |
Prognozējama pozitīva ietekme. Nesprāgušas munīcijas un cita veida
militārā piesārņojuma ietekmes uz dabas un cilvēkvidi ir nozīmīgas un bieži
vien ļoti bīstamas. Jāņem vērā fakts, ka 20. gadsimtā ražoto mīnu, lādiņu,
sprāgstvielu un cita veida militārā aprīkojuma kalpošanas un saglabāšanās
laiks mūsdienās strauji tuvojas beigām. Atkarībā no ārējās vides apstākļiem
(mitrums, koroziju veicinošie fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori, kā
arī cita veida piesārņojums), liela daļa šī aprīkojuma var būt jau daļēji vai
pilnīgi sadalījusies, un dažāda veida vielas var netraucēti izplūst apkārtējā
vidē. Pie tam jāņem vērā, ka šāda veida korozija, sadalīšanās vai degradācija
negarantē, ka šajās vietās esošie priekšmeti ir zaudējuši savu
sprādzienbīstamību. Šis likumprojekts Ministru kabinetam deleģēs tiesības noteikt
kārtību, kādā veicama ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un
ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte,
kā arī piesārņotu teritoriju sanācija, lai pasargātu vidi un sabiedrību no
iespējamās piesārņojuma negatīvās ietekmes, veicinātu drošu un efektīvu ar
nesprāgušu munīciju piesārņotu teritoriju izpēti un sanāciju. |
|
|||
5. Cita informācija |
Nav |
|
|||
III.
Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
|
|||||
|
tūkst. Ls |
||||
Rādītāji |
Kārtē- jais gads |
Trīs nākamie gadi |
Vidēji trīs gadu
laikā pēc kārtējā gada |
||
|
2007. |
2008. |
2009. |
2010. |
|
||||
1. Izmaiņas budžeta
ieņēmumos |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar |
||||
2. Izmaiņas budžeta
izdevumos |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar nav |
Tiesību akts šo jomu neskar nav |
Tiesību akts šo jomu neskar nav |
nav Tiesību akts šo jomu neskar |
||||
3. Finansiālā
ietekme |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar nav |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar nav |
nav Tiesību akts šo jomu neskar |
||||
4. Prognozējamie
kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar |
||||
5. Detalizēts
finansiālā pamatojuma aprēķins |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar |
Tiesību akts šo jomu neskar |
||||
6.Cita informācija |
Sakarā ar jaunas valsts nodevas ieviešanu, varētu tikt prognozēts
valsts budžeta ieņēmums, tomēr precīzs tā apjoms patlaban nav nosakāms |
||||||||
IV.
Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
|
|
||||||||
1. Kādi normatīvie akti likumi un Ministru
kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz
Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta
izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos
punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Lai noteiktu kārtību, kādā veicama ar militāra rakstura
sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli
piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte, kā arī piesārņotu teritoriju sanācija,
lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko
personu īpašumu no nesprāgušas munīcijas sprādziena apdraudējuma ietekmes,
Ministru kabinetam līdz 2008.gada 1.martam ir jāizdod noteikumi, kas nosaka
kārtību, kādā veicama ar
militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju
potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte, kā arī piesārņotu
teritoriju sanācija. Ministru kabinetam līdz 2008.gada 1.martam ir jāizdod noteikumi par
kārtību, kādā licencē komersantus un sertificē speciālistus, kas veic ar
militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju
potenciāli piesārņoto un piesārņoto teritoriju izpēti, nesprāgušas munīcijas
meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu. Šiem Ministru
kabineta noteikumiem ir jānosaka, ka ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem
priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju piesārņoto teritoriju izpēti,
munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu un novietošanu veic licencēti
uzņēmumi un sertificēti speciālisti. |
|
|||||||
2. Cita informācija |
Nav |
|
|||||||
V.
Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
|
|
||||||||
|
|
|
|||||||
1. Saistības pret
Eiropas Savienību |
Tiesību akts šo
jomu neskar. |
|
|||||||
|
|
|
|||||||
2. Saistības pret
citām starptautiskajām organizācijām |
Tiesību akts šo
jomu neskar. |
|
|||||||
3. Atbilstības
izvērtējuma tabula |
|
||||||||
Attiecīgie EK
tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi,
vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija |
Nav |
|
|||||||
Latvijas tiesību
akta projekta norma(attiecīgā panta, punkta Nr.) |
ES tiesību akta un
attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe
(atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
|
|||||
4. Cita informācija |
Nav |
|
|
||||||
VI.
Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
|
|
||||||||
2006.gada 7.martā Liepājas pilsētas domē, 2006.gada 9.martā Ulbrokas
kultūras namā un 2006.gada 15.martā Valmieras pilsētas domē tika organizētas
tikšanās ar vietējām pašvaldībām un ieinteresētajiem uzņēmējiem. Tikšanās
laikā AM speciālisti iepazīstināja klātesošos ar izstrādes procesā esošajiem
normatīvo aktu projektiem. Diskusiju laikā izteiktie ierosinājumi un piezīmes
tika ņemtas vērā, gatavojot likumprojektu Par grozījumiem likumā Par piesārņojumu. |
|
||||||||
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti
tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Atbalsta. Izteiktie priekšlikumi iestrādāti likumprojekta tekstā. |
|
|||||||
Konsultācijas ar
Vācijas FR Vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministriju |
|
||||||||
Nav |
|
||||||||
VII.
Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde
|
|
||||||||
1. Kā tiks
nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas
vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Normatīvā akta
izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas esošo funkciju ietvaros. |
|
|||||||
2.Kā sabiedrība
tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā Latvijas
Vēstnesis. |
|
|||||||
3. Kā indivīds var
aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā. |
|
|||||||
4. Cita informācija |
Nav |
|
|||||||
Aizsardzības
ministrs A.Slakteris
Aizsardzības ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā persona |
Dokumenta autors |
A.Slakteris |
E.Rinkēvičs |
S.Araslanova |
I.Kalna |
I.Ekmane |
|
|
|
|
|
14.04.2007. 10:01
1501
Ekmane Ilona.Ekmane@mod.gov.lv ,
tālr.7335218, fax 7212307