12.12.2007.

9/8-

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā” (Nr.402/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta trešajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Būvniecības likumā

( reģ. Nr. 402 / Lp 9 )

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (9)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Būvniecības likums	Grozījumi Būvniecības likumā				Grozījumi Būvniecības likumā
	Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 7., 13.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 7., 13.nr.) šādus grozījumus:
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apbūve — noteiktā teritorijā izvietotu būvju kopums;
2) būvatļauja — Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus;
3) būve — būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija;
4) būvekspertīze — profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būvprojekta, būves tehniskā stāvokļa vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;
5) būveksperts – sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi;
6) būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana;
7) būvētājs – fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem;	1. 1.pantā: izteikt 7.punktu šādā redakcijā: “7) būvētājs — nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs, kas, nepiesaistot galveno būvuzņēmēju, pats organizē būvniecības procesu, piedalās tajā un ir par to atbildīgs;”;	1 2	Juridiskais birojs Aizstāt 1.panta 7.punktā (likumprojekta 1.pants) vārdu “nomnieks” ar vārdu “valdītājs”. Juridiskais birojs Izslēgt 1.panta 7.punktā (likumprojekta 1.pants) vārdus “nepiesaistot galveno būvuzņēmēju”.	Atbalstīts Atbalstīts	1. 1.pantā: izteikt 7.punktu šādā redakcijā: “7) būvētājs — nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kas pats organizē būvniecības procesu, piedalās tajā un ir par to atbildīgs;”;
8) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);
9) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);
10) būvinspektors — valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības;
11) būvizstrādājums — ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē;
12) būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;
13) būvniecības dalībnieki — fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā;
14) būvnormatīvi — visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, kā arī skaidro būvniecības terminoloģiju;
15) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts — dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā būvniecības jomā;
16) būvprojekts – būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums;
17) būvuzņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus;
18) būvuzraugs — fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus;
19) inženierkomunikācija – ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem;
20) (izslēgts ar 10.03.2005. likumu);
21) patvaļīga būvniecība — būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus;
22) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);
23) Vispārīgie būvnoteikumi – Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums;
24) pasūtītājs – nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība;	izteikt 24.punktu šādā redakcijā: “24) pasūtītājs — nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs, kura uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība, kā arī pašvaldība, veicot sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu vai patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu;”.	3	Juridiskais birojs Aizstāt 1.panta 24.punktā (likumprojekta 1.pants) vārdu “nomnieks” ar vārdu “valdītājs”.	Atbalstīts	izteikt 24.punktu šādā redakcijā: “24) pasūtītājs — nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kura uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība, kā arī pašvaldība, veicot sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu vai patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu;”.
25) tehniskie noteikumi — konkrētai būvei, apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības;
26) būvvalde — pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;
27) vides pieejamība — iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai;
28) būvamatniecība — būvniecības darbi, kurus veic fiziskā vai juridiskā persona atbilstoši likumam “Par amatniecību”;
29) arhitekta prakse — sertificēta arhitekta patstāvīga profesionāla darbība;
30) būvprakse — sertificēta būvinženiera patstāvīga profesionāla darbība;
31) trešā persona būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā – jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, apdrošinātā darbinieku vai personu, kas uz cita līguma pamata veic būvdarbus apdrošinātā labā, apdrošinātāju un pārējos būvniecības dalībniekus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.97. likumu, 07.03.2002. likumu, 10.03.2005. likumu un 25.05.2006. likumu)
2.pants. (1) Šis likums nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī viņu tiesības un pi enākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā.
(2) Šis likums attiecas uz visu veidu būvēm.
(3) Būvniecību regulē šis likums, Civillikums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.
(4) Šā likuma izpildei Ministru kabinets izdod Vispārīgos būvnoteikumus, būvnormatīvus un citus normatīvos aktus.
	2. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās ir maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.”				2. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās ir maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.”
II nodaļa. Valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetence būvniecības jomā
4.pants. (1) Būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija. Ministrija izstrādā vienotu valsts politiku būvniecībā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šo uzdevumu, ministrija:
1) izstrādā būvniecības attīstības stratēģiju un rogramme;
2) izstrādā priekšlikumus būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai;
3) izstrādā, apkopo un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai būvnormatīvus;
4)  (izslēgts ar 25.05.2006. likumu);
5) savas kompetences ietvaros izskata sūdzības par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju rīcību būvniecības jomā;
6) uztur būvkomersantu reģistru;
7) nodrošina valsts kontroli būvniecībā;
8) uzrauga un kontrolē vides pieejamības prasību ievērošanu publiskajās ēkās un būvēs;
9) uztur informatīvu bāzi būvniecības pārraudzības un kontroles nodrošināšanai.
(2) Ministrijas kompetencē var būt arī citi normatīvajos aktos paredzētie pienākumi būvniecības jomā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2002. likumu, 27.02.2003. likumu, 10.03.2005. likumu un 25.05.2006. likumu)
6.pants. (1) Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka īpašu būvniecības procesa kārtību šādām būvēm:
1) valsts aizsardzības būvēm;
2) diplomātiskajām pārstāvniecībām un to konsulārajām iestādēm;
3) transporta un telekomunikāciju būvēm un maģistrālajiem cauruļvadiem;
4) ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvēm, sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas būvēm, derīgo izrakteņu ieguves karjeriem;
5) ar radiācijas drošību saistītajām būvēm;
6) hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm;
7) enerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvēm;
8) (zaudējis spēku  no 01.06.2007., sk. Pārejas noteikumu 18.punktu)
	3. Papildināt 6.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā: “9) būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.”				3. Papildināt 6.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā: “9) būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.”
(2) Šajā pantā minētajām būvēm būvnormatīvus izstrādā, apkopo un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam attiecīgā ministrija.
(2002.gada 7.marta likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. likumu, 09.03.2006. likumu un 25.05.2006. likumu)
7.pants. (1) Vietējo pašvaldību kompetencē ir:
1) izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālos plānojumus un to sastāvā esošos apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt un nodrošināt to izpildi;
2) izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem;
3) izsniegt un reģistrēt būvatļaujas (arī citu institūciju izsniegtās būvatļaujas);	4. 7.pantā: izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā: “3) izsniegt un reģistrēt būvatļaujas, tai skaitā reģistrēt saskaņā ar šā likuma 6.pantu īpašajā būvniecības procesa kārtībā izsniegtās būvatļaujas;”;				4. 7.pantā: izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā: “3) izsniegt un reģistrēt būvatļaujas, tai skaitā reģistrēt saskaņā ar šā likuma 6.pantu īpašajā būvniecības procesa kārtībā izsniegtās būvatļaujas;”;
4) kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā;
5) vismaz reizi mēnesī publicēt savā mājaslapā internetā, bet, ja tādas nav, vietējā laikrakstā informāciju par saņemtajiem būvniecības iesniegumiem — uzskaites kartēm un saistībā ar tām pieņemtajiem būvvaldes lēmumiem.	aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdus “būvvaldes lēmumiem” ar vārdiem “turpmākajiem būvvaldes un pašvaldības lēmumiem”.				aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdus “būvvaldes lēmumiem” ar vārdiem “turpmākajiem būvvaldes un pašvaldības lēmumiem”.
(2) Būvniecības pārzināšanai un kontrolei vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes.
(3) Būvniecību vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā pārzina būvvaldes amatpersonas, kurām ir augstākā izglītība būvniecībā.
(4) Būvniecību vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā kontrolē amatpersonas, kurām šā likuma 29.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā piešķirtas būvniecības kontroles tiesības.
(5) Vietējā pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā noteiktajā kārtībā var deleģēt citai pašvaldībai ar būvniecības pārzināšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā saistītās funkcijas, atsevišķus uzdevumus vai veidot kopīgus kontroles dienestus šo uzdevumu izpildei, saglabājot atbildību par funkcijas izpildi kopumā.
(2002.gada 7.marta likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2005. likumu un 25.05.2006. likumu)
10.^1pants. (1) Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts nav nepieciešams personām, kuras saskaņā ar akceptētu būvprojektu un būvatļauju savām vajadzībām būvē ģimenes mājas, zemnieku sētas, saimniecības ēkas, vasarnīcas Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.	5. Izteikt 10.^1panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts nav nepieciešams būvētājam, kurš saskaņā ar akceptētu būvprojektu un būvatļauju būvē, arī rekonstruē vai renovē viendzīvokļa māju, dzīvojamo māju palīgēkas vai lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un apjomā.”				5. Izteikt 10.^1panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts nav nepieciešams būvētājam, kurš saskaņā ar akceptētu būvprojektu un būvatļauju būvē, arī rekonstruē vai renovē viendzīvokļa māju, dzīvojamo māju palīgēkas vai lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un apjomā.”
(2) Fiziskajām personām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja.
(3) Amatu meistariem nav nepieciešams sertifikāts, ja viņi veic vai vada būv-amatniecības darbus atbilstoši likumam „Par amatniecību”.
(4) (Izslēgta ar 10.03.2005. likumu).
(2002.gada 7.marta likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. likumu un 10.03.2005. likumu)
	6. Papildināt likumu ar 10.^2 pantu šādā redakcijā: “10.^2 pants. (1) Ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja, starp būvniecības dalībniekiem, izņemot ģimenes locekļus un radiniekus pirmajā un otrajā radniecības pakāpē, par darba vai pakalpojumu sniegšanu ir slēdzami rakstveida darba vai uzņēmuma līgumi. (2) Ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja, būvniecības dalībnieku pienākumus un tiesības attiecībā uz līgumu noslēgšanas formu nosaka Civillikums, Darba likums un citi normatīvie akti. (3) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir nepieciešama rakstveida līguma noslēgšana, bet būvniecības dalībnieki — fiziskās personas — nav noslēguši rakstveida līgumu, lemjot par to, vai saukt fizisko personu pie likumā noteiktās atbildības vai pieņemt citu tai nelabvēlīgu lēmumu papildus citos normatīvajos aktos noteiktajiem apstākļiem, ja attiecīgā persona to norādījusi un pamatojusi, vērtē arī apstākli, vai darbs vai pakalpojums ir sniegts bez atlīdzības personisko attiecību ietvaros.”				6. Papildināt likumu ar 10.^2 pantu šādā redakcijā: “10.^2 pants. (1) Ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja, starp būvniecības dalībniekiem, izņemot ģimenes locekļus un radiniekus pirmajā un otrajā radniecības pakāpē, par darba vai pakalpojumu sniegšanu ir slēdzami rakstveida darba vai uzņēmuma līgumi. (2) Ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja, būvniecības dalībnieku pienākumus un tiesības attiecībā uz līgumu noslēgšanas formu nosaka Civillikums, Darba likums un citi normatīvie akti. (3) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir nepieciešama rakstveida līguma noslēgšana, bet būvniecības dalībnieki — fiziskās personas — nav noslēguši rakstveida līgumu, lemjot par to, vai saukt fizisko personu pie likumā noteiktās atbildības vai pieņemt citu tai nelabvēlīgu lēmumu papildus citos normatīvajos aktos noteiktajiem apstākļiem, ja attiecīgā persona to norādījusi un pamatojusi, vērtē arī apstākli, vai darbs vai pakalpojums ir sniegts bez atlīdzības personisko attiecību ietvaros.”
13.pants. (1) Pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.
(2) Ja mainās pasūtītājs, būvētājs, būvuzņēmējs vai zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē. Par būvatļaujas pārreģistrāciju ir atbildīgs pasūtītājs vai būvētājs.
(3) Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, darbu pārtraukums, to motivējot, jāreģistrē pašvaldībā.
(4) Būvatļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var atcelt būvvalde, tās augstāka iestāde vai Valsts būvinspekcija, ja pasūtītājs vai būvētājs neievēro likumā noteikto būvniecības kārtību, gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas neuzsāk būvdarbus vai pašvaldībā nereģistrē būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par gadu.
(5) Būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos likumdošanas aktos.	7. Izteikt 13.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Būvdarbu uzsākšana vai veikšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos normatīvajos aktos.”				7. Izteikt 13.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Būvdarbu uzsākšana vai veikšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos normatīvajos aktos.”
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.97. likumu un 25.05.2006. likumu)
14.pants. (1) Inženierkomunikāciju īpašnieks nevar liegt vai traucēt pieslēgties tām, ja attiecīgās pašvaldības lēmumā par būvniecību šīs inženierkomunikācijas ir paredzētas publiskai lietošanai, to jauda līdz pieslēgšanās pieprasījuma saņemšanai ir pietiekama un pieslēgšanās notiek atbilstoši inženierkomunikāciju ekspluatācijas un tehniskajiem noteikumiem.
(2) Zemes īpašniekam un inženierkomunikāciju īpašniekam tiek atlīdzināti visi zaudējumi, kas tiem radušies sakarā ar pieslēgšanos attiecīgajām inženierkomunikācijām.
(3) Kārtību, kādā no īpašniekiem saņemamas atļaujas pieslēgties ceļiem, ielām un inženierkomunikācijām, ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes un sakaru sistēmām, un šīs pieslēgšanās noteikumus (arī par pieslēgšanās maksu) nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.	8. Izslēgt 14.panta trešajā daļā vārdus “(arī par pieslēgšanās maksu)”.				8. Izslēgt 14.panta trešajā daļā vārdus “(arī par pieslēgšanās maksu)”.
(4) Kārtību, kādā saņemami noteikumi būvju un inženierkomunikāciju ierīkošanai, pārvietošanai vai rekonstrukcijai meliorētajās zemēs vai vietās, kur tas var ietekmēt meliorācijas sistēmu darbību, nosaka Meliorācijas likums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. likumu)
16.pants. (1) Būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.
(2) Būves projektēšanas, būvprojekta saskaņošanas un akceptēšanas kārtību nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.
(3) Ja būvprojektā paredzētas atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām, šīs atkāpes saskaņo ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām.	9. Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām būvprojektā pēc saskaņošanas ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām ir iespējamas šādos gadījumos:				9. Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām būvprojektā pēc saskaņošanas ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām ir iespējamas šādos gadījumos:
	1) ja ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta šā likuma 3.panta trešajā daļā noteikto prasību izpilde;				1) ja ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta šā likuma 3.panta trešajā daļā noteikto prasību izpilde;
	2) ja, veicot ēku rekonstrukciju vai renovāciju, attiecīgās prasības tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību.”				2) ja, veicot ēku rekonstrukciju vai renovāciju, attiecīgās prasības tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību.”
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2006. likumu)
17.pants. (1) Būvi drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā. (2) Kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā, nosaka Latvijas būvnormatīvi.	10. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā: “17.pants. Būvi, tās daļu vai telpu grupu drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā.”				10. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā: “17.pants. Būvi, tās daļu vai telpu grupu drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā.”
18.pants. Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, būvētājam būve jāiekonservē Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un par to nekavējoties rakstveidā jāpaziņo attiecīgajai pašvaldībai.	11. Aizstāt 18.pantā vārdu “būvētājam” ar vārdiem “pasūtītājam vai būvētājam”.				11. Aizstāt 18.pantā vārdu “būvētājam” ar vārdiem “pasūtītājam vai būvētājam”.
V nodaļa. Būvnormatīvi, standarti un būvizstrādājumu sertifikācija	12. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “V nodaļa. Būvnormatīvi, standarti un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšana”.				12. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “V nodaļa. Būvnormatīvi, standarti un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšana”.
22.pants. (1) Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka pieļaujamos tehniskos parametrus, kritērijus un ierobežojumus. Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets.	13. Izteikt 22.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “(1) Visiem būvniecības dalībniekiem, izņemot šā likuma 16.panta trešajā daļā minētos gadījumus, jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka pieļaujamos tehniskos parametrus, kritērijus un ierobežojumus.”				13. 22.pantā: izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “(1) Visiem būvniecības dalībniekiem, izņemot šā likuma 16.panta trešajā daļā minētos gadījumus, jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka pieļaujamos tehniskos parametrus, kritērijus un ierobežojumus.”;
(2) Attiecībā uz tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai kuriem nav piemērojamu Eiropas standartizācijas organizācijas standartu vai Eiropas tehnisko apstiprinājumu, var piemērot Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.		4	Atbildīgā komisija Izslēgt 22.panta otro daļu	Atbalstīts	izslēgt otro daļu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2002. likumu, 31.03.2004. likumu un 25.05.2006. likumu)
VII nodaļa. Būvniecības kontrole
29.pants. (1) Būvniecības valsts kontroli veic Ekonomikas ministrijas sistēmā ietilpstošā Valsts būvinspekcija.
(2) Valsts būvinspekcijas pienākums ir pārbaudīt, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā, kā arī kontrolēt likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti.	14. Izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Valsts būvinspekcijas pienākumi ir: 1) pārbaudīt, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā;	5	Juridiskais birojs Izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Valsts būvinspekcija papildu citos normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem: 1) pārbauda, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā;	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.6
	2) kontrolēt likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti;		2) kontrolē likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti;
	3) veikt būvniecības procesa tiesiskuma pārbaudi, ja minētās darbības nav veikusi vietējās pašvaldības būvvalde;		3) veic būvniecības procesa tiesiskuma pārbaudi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā;
	4) dot pašvaldību būvvaldēm norādījumus konstatēto būvniecības procesa tiesiskuma pārkāpumu novēršanai un uzraudzīt to izpildi.”		4) dod pašvaldības būvvaldēm norādījumus konstatēto būvniecības procesa tiesiskuma pārkāpumu novēršanai un uzrauga to izpildi.”
		6	Atbildīgā komisija Izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Valsts būvinspekcija papildus citos normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem: 1) pārbauda, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā;	Atbalstīts	14. Izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Valsts būvinspekcija papildus citos normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem: 1) pārbauda, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā;
			2) kontrolē likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti;		2) kontrolē likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti;
			3) veic būvniecības procesa tiesiskuma pārbaudi pēc savas iniciatīvas jebkurā gadījumā, kā arī uz personas iesnieguma pamata, izņemot gadījumu, kad iesniegumā norādītais lēmums vai rīcība saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir apstrīdama vai pārsūdzama administratīvā procesa kārtībā;		3) veic būvniecības procesa tiesiskuma pārbaudi pēc savas iniciatīvas jebkurā gadījumā, kā arī uz personas iesnieguma pamata, izņemot gadījumu, kad iesniegumā norādītais lēmums vai rīcība saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir apstrīdama vai pārsūdzama administratīvā procesa kārtībā;
			4) dod pašvaldību būvvaldēm norādījumus konstatēto būvniecības procesa tiesiskuma pārkāpumu novēršanai un uzrauga to izpildi.”		4) dod pašvaldību būvvaldēm norādījumus konstatēto būvniecības procesa tiesiskuma pārkāpumu novēršanai un uzrauga to izpildi.”
(3) Būvniecības, arī vides pieejamības, kontroles tiesības valsts un pašvaldību būvinspektoriem piešķir, reģistrē un atsauc Ekonomikas ministrija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.97. likumu, 07.03.2002. likumu un 27.02.2003. likumu, kas stājas spēkā no 22.03.2003.)
30.^1pants. (1) Būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu iestādē, vai pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu tiesā.
(2) Iesniegums par būvatļaujas apstrīdēšanu Valsts būvinspekcijā neaptur šīs būvatļaujas darbību.
(3) Lēmuma par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.	15. Papildināt 30.^1panta trešo daļu pēc vārdiem “Lēmuma par” ar vārdiem “būvniecības apturēšanu, būvdarbu pārtraukšanu vai”.				15. Papildināt 30.^1panta trešo daļu pēc vārdiem “Lēmuma par” ar vārdiem “būvniecības apturēšanu, būvdarbu pārtraukšanu vai”.
(4) Iestāde, kas saņēmusi iesniegumu, kurā apstrīdēta būvatļauja vai lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, vai tiesa, kas saņēmusi pieteikumu, kurā pārsūdzēts iestādes lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, nosūta paziņojumu būvatļaujas izdevējam un būvatļaujas saņēmējam par to, ka šīs iestādes vai tiesas rīcībā ir iesniegums vai pieteikums par būvatļaujas apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu.
(5) Pašvaldības būvvalde, kas saņēmusi šā panta ceturtajā daļā minēto paziņojumu, neizdod izziņu, kurā norādīts jaunbūves būvniecības tiesiskais pamatojums un jaunbūves raksturojums, un nepieņem būvi ekspluatācijā līdz brīdim, kad iestādes lēmums kļuvis neapstrīdams vai likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums.
(10.03.2005. likuma redakcijā)
32.pants. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonā esošo būvju pārveidošanu to īpašnieki vai lietotāji veic saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. (2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)		7	Juridiskais birojs Aizstāt 32.pantā vārdus “īpašnieki vai lietotāji” ar vārdiem “īpašnieki, valdītāji vai lietotāji”.	Atbalstīts	16. Aizstāt 32.pantā vārdus “īpašnieki vai lietotāji” ar vārdiem “īpašnieki, valdītāji vai lietotāji”.
Pārejas noteikumi
1. Līdz Vispārīgo būvnoteikumu izdošanai apbūve saskaņojama ar tām valsts pārvaldes institūcijām, kuras norādītas Ministru kabineta izdotajos „Teritoriālplānošanas noteikumos”, un tās uzsākšana pieļaujama pēc publiskas apspriešanas.
2. (Izslēgts ar 10.03.2005. likumu).
3. Līdz 1998.gada 1.martam 31.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi nav attiecināmi uz būvēm, kuras bijušas nacionalizētas vai citādi prettiesiski atsavinātas un kuras bojā ainavu, ja iemesls šādam būvju tehniskajam stāvoklim radies periodā, kad tās nav atradušās likumīgā īpašnieka valdījumā.
4. Licence, kuru Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība vai Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība līdz šim izsniegusi saskaņā ar likuma „Par uzņēmējdarbību” 32.pantu, pielīdzināma šā likuma 8.pantā minētajam būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātam, paliekot spēkā licencē norādītajam derīguma termiņam. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2002. likumu, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)
5. Līdz attiecīgu Latvijas būvnormatīvu apstiprināšanai piemērojami pašreizējie būvnormatīvi.
6. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 1995.gadam”, paredzot desmit būvinspektoru štata vietas reģionālajās vides aizsardzības komitejās.
7. (Izslēgts ar 07.03.2002. likumu, kas stājas spēkā no 03.04.2002.).
8. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.17 „Būvniecības noteikumi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995., 4.nr.).
9. (Izslēgts ar 10.03.2005. likumu).
10. Ja attiecīgajā vietējā pašvaldībā nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāts un apstiprināts teritorijas plānojums (ja nepieciešams — arī detālais plānojums), līdz 2003.gada 31.decembrim vietējā pašvaldība ir tiesīga Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā pieņemt lēmumu par atļauju veikt būvniecību konkrētā zemes gabalā, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu. Minētajā lēmumā norādāmi konkrētā zemes īpašuma atsavināšanas un lietošanas tiesību aprobežojumi, kas īpašniekam jāievēro visā būvniecības un būves pastāvēšanas laikā. (2003.gada 13.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.03.2003.)
11. Pēc 2003.gada 31.decembra vietējās pašvaldībās, kurām nav spēkā esoša teritorijas plānojuma (arī detālā plānojuma), jebkura būvniecības iecere nododama publiskai apspriešanai. (2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)		8	Partijas „Jaunais laiks” frakcija Izteikt Pārejas noteikumu 11.punktu šādā redakcijā: „11. Ja vietējai pašvaldībai nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, pašvaldība nav tiesīga izskatīt jaunas būvniecības vai rekonstrukcijas ieceres.”.	Neatbalstīts
12. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.aprīlim izstrādā attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vides pieejamības prasību ievērošanu. (2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)
13. Likuma 6.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā. (2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)
14. Šā likuma 10.^1 panta noteikumi līdz 2004.gada 31.decembrim attiecināmi arī uz līgumsabiedrībām un amatnieku individuālajiem un ģimenes uzņēmumiem. (2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)
15. Līdz 2006.gada 30.jūnijam komersants, kuram ir spēkā esoša Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Ekonomikas ministrijas izsniegta licence uzņēmējdarbībai būvniecībā un kurš darbojas atbilstoši licences nosacījumiem, var nereģistrēties būvkomersantu reģistrā. (2005.gada 10.marta likuma redakcijā)
16. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod attiecīgus normatīvos aktus, lai nodrošinātu Būvniecības likuma 4.panta pirmās daļas 9.punkta izpildi. (2005.gada 10.marta likuma redakcijā)
	16. Pārejas noteikumos: papildināt pārejas noteikumus ar 16.^1punktu šādā redakcijā: “16.^1 Līdz dienai, kad šā likuma 4.panta pirmās daļas 9.punktā paredzētā informatīvā datubāze pilnībā uzsāk darbību, vietējā pašvaldība Ekonomikas ministrijai nosūta informāciju par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm. Ekonomikas ministrija nodrošina citām valsts pārvaldes iestādēm piekļuvi šai informācijai, ja tas nepieciešams šīm iestādēm normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei. Ministru kabinets nosaka, kādā apjomā un kārtībā nosūtāma informācija par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm, kā arī kārtību, kādā šī informācija ir pieejama citām valsts pārvaldes iestādēm.”;				17. Pārejas noteikumos: papildināt pārejas noteikumus ar 16.^1punktu šādā redakcijā: “16.^1 Līdz dienai, kad šā likuma 4.panta pirmās daļas 9.punktā paredzētā informatīvā datubāze pilnībā uzsāk darbību, vietējā pašvaldība Ekonomikas ministrijai nosūta informāciju par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm. Ekonomikas ministrija nodrošina citām valsts pārvaldes iestādēm piekļuvi šai informācijai, ja tas nepieciešams šīm iestādēm normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei. Ministru kabinets nosaka, kādā apjomā un kārtībā nosūtāma informācija par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm, kā arī kārtību, kādā šī informācija ir pieejama citām valsts pārvaldes iestādēm.”;
17. Šā likuma normas, kas regulē būvkomersantu reģistrāciju un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (grozījumi šā likuma 1.panta 20.punktā, 10.^1panta ceturtajā daļā un 37.pantā, kā arī 1.panta 31.punkta, 4.panta pirmās daļas 6.punkta, 10.panta, 10.^1panta otrās daļas un IX nodaļas jaunā redakcija), stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā. (2005.gada 10.marta likuma redakcijā)
18. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkts ir spēkā līdz 2007.gada 31.maijam. (2006.gada 9.marta likuma redakcijā)
19. Likuma 12.panta jaunā redakcija (kas nosaka gadījumus, kad pašvaldība nodrošina būves publisku apspriešanu un kad būves publisku apspriešanu nerīko) stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. (25.05.2006. likuma redakcijā)
20. Būvniecības publiskā apspriešana, kas uzsākta un nav pabeigta līdz 2006.gada 31.decembrim, pabeidzama kārtībā, kāda bija spēkā attiecīgās būvniecības publiskās apspriešanas uzsākšanas dienā. (25.05.2006. likuma redakcijā)
21. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.novembrim izdod šā likuma 30.panta septītajā daļā paredzētos (25.05.2006. likuma redakcijā)noteikumus.
	papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu šādā redakcijā:				papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu šādā redakcijā:
	“22. Ministru kabinets līdz 2008.gada 31.decembrim izdod šā likuma 2.panta piektajā daļā minētos noteikumus.”				“22. Ministru kabinets līdz 2008.gada 31.decembrim izdod šā likuma 2.panta piektajā daļā minētos noteikumus.”
		9	Atbildīgā komisija Papildināt likumprojektu ar norādi uz likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā 2008.gada 1.februārī.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2008.gada 1.februārī.