Anotācija

Likumprojekts

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2., 16.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 14., 22.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 18.panta devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu.

2. Papildināt likumu ar 22.¹, 22.², 22.³, 22. ⁴ un 22.⁵ pantu šādā redakcijā:

"22.¹ pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek aprēķināts, ņemot vērā nepārtraukti nostrādāto gadu skaitu no valsts budžeta pilnīgi finansētajās iestādēs, kā arī valsts aģentūrās (turpmāk – valsts iestādes). Dienesta (darba) tiesiskās attiecības uzskatāmas par nepārtrauktām, ja pārtraukums starp dienesta (darba) attiecību izbeigšanu un to uzsākšanu citā vai tajā pašā valsts iestādē nav ilgāks par vienu mēnesi. Ja dienesta (darba) tiesiskās attiecības valsts iestādē pārtrauktas ilgāk par vienu mēnesi, aprēķinot pabalsta vai kompensācijas apmēru šajā likumā noteiktajā kārtībā, netiek ņemts vērā nepārtraukti nostrādāto gadu skaits valsts iestādēs pirms dienesta (darba) tiesisko attiecību pārtraukšanas.

(2) Valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu šādā apmērā:

1) triju mēnešalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs mazāk nekā trīs gadus;

2) četru mēnešalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs trīs līdz sešus gadus;

3) sešu mēnešalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs sešus gadus un vairāk.

(3) Ja abi bērna vecāki strādā tādās valsts iestādēs, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no vecākiem.

(4) Iesniegumā par pabalsta saņemšanu valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks apliecina, ka viņa ģimenes locekļi nav pieteikušies vai saņēmuši pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto par valsts iestādēs nodarbināto sociālo garantiju apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā valsts drošības iestādes amatpersonai neizmaksā, ja nav beidzies noteiktais pārbaudes laiks.

(6) Ja vienās dzemdībās dzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks saņem par katru piedzimušo bērnu.

22.² pants. Pabalsts ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā

(1) Valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa (laulātais, bērni, vecāki, vecvecāki, adoptētāji un adoptētie) vai apgādājamā nāvi. Valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks pabalstu nesaņem, ja tam ir pieteicies vai to saņēmis valsts iestādē nodarbināts valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka ģimenes loceklis, kuram ir tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā pabalsta izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

22.³ pants. Valsts drošības iestādes amatpersonas un darbinieka veselības aprūpe

(1) Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam ir tiesības uz:

1) pabalstu veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu;

2) valsts apmaksātu veselības aprūpi;

3) veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, pildot amata pienākumus. Apdrošināšanas polises iegādes izmaksas nosakāmas apmērā, kas nepārsniedz divas minimālās mēnešalgas, ja valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs mazāk par diviem gadiem. Ja valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs divus gadus un vairāk, apdrošināšanas polises iegādes izmaksas nosakāmas apmērā, kas nepārsniedz 2,5 minimālās mēnešalgas.

(2) Kārtību, kādā valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam izmaksā pabalstu veselības uzlabošanai un apmaksā veselības aprūpi, kā arī pabalsta veselības uzlabošanai apmēru nosaka Ministru kabinets.

22.⁴ pants. Mācību izdevumu segšana

Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam ir tiesības saņemt mācību maksas kompensāciju 50 procentu apmērā no mācību gada maksas, ja amatpersona vai darbinieks, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās (par maksu) valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.

22.⁵ pants. Atvaļinājuma pabalsts un papildu atvaļinājums

(1) Valsts drošības iestādes amatpersona un darbinieks, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam ir tiesības uz apmaksātu papildu atvaļinājumu, ko piešķir valsts drošības iestādes vadītājs un kas nepārsniedz 12 darba dienas kalendāra gada laikā."

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4. Šā likuma 22.¹ panta otrā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim pabalsta bērna piedzimšanas gadījumā apmērs ir sešas mēnešalgas neatkarīgi no valsts iestādēs nostrādātā laika.

5. Šā likuma 22.³ panta pirmās daļas 3.punktā paredzētie ierobežojumi vienas apdrošināšanas polises iegādes izmaksām negroza un neatceļ apdrošināšanas līgumus, kas noslēgti līdz šā panta spēkā stāšanās dienai. Attiecīgie apdrošināšanas līgumi ir spēkā līdz līgumu termiņa beigām."

Tieslietu ministra vietā –

īpašu uzdevumu ministrs

sabiedrības integrācijas lietās

O.Kastēns

Likumprojekta „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” izstrādāts saskaņā ar 2006.gada 28.septembrī Ministru kabinetā atbalstīto koncepciju „Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma” (Ministru kabineta 2006.gada 28.septembra rīkojums Nr. 745) (turpmāk - koncepcija). Koncepcijā konstatēts, ka valsts dienestā pastāv atšķirības sociālo garantiju apjomos un to saņemšanas kārtībā, tādēļ nepieciešams pilnveidot sociālo garantiju sistēmu, nosakot līdzvērtīgas sociālās garantijas līdzvērtīgos apstākļos valsts dienestā. Nerisinot iepriekš minētās problēmas, iestādes ar zemākiem sociālo garantiju apjomiem vai mazāk priviliģētiem sociālo garantiju veidiem nespēs piesaistīt personālu. Turpināsies stihiska un nekoordinēta sociālo garantiju sistēmas veidošana valsts iestādēs. Saskaņā ar minēto koncepciju veicami grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā, lai noteiktu ierobežojumu ģimenes locekļiem saņemt vienāda veida pabalstu vienādos apstākļos, noteiktu bērna piedzimšanas pabalsta apmēru saskaņā ar Ministru kabinetā atbalstīto koncepcijas variantu, noteiktu, ja valsts drošības iestādē nodarbinātajai personai noteikts pārbaudes termiņš, tai nav tiesību saņemt bērna piedzimšanas pabalstu pirms pārbaudes termiņa beigām, noteiktu veselības apdrošināšanas polises izmaksu ierobežojumus saskaņā ar Ministru kabinetā atbalstīto koncepcijas variantu un paredzēt pārejas noteikumus attiecībā uz noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, proti, ka ierobežojums vienas apdrošināšanas polises izmaksām negroza un neatceļ saistību izpildi, kas izriet no noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem līdz attiecīgo līgumu termiņa beigām. Saskaņā ar 2006.gada 28.septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr.745 4.punktu likumprojektā paredzēts, ka izmaiņas bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanā stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri. Koncepcijā konstatēts, ka bērna piedzimšanas pabalsta izmaksa nav vienīgā risināmā problēma. Līdzīga problēma risināma saistībā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, konstatējot, ka normatīvajos aktos nepieciešams noteikt vispārīgu aizliegumu valsts dienestā strādājošiem ģimenes locekļiem vienādos apstākļos saņemt viena veida pabalstu, ja normatīvais akts pabalsta izmaksu neparedz katram ģimenes loceklim.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Lai piesaistītu personas darba (publiski tiesisko attiecību) uzsākšanai un saglabāšanai valsts dienestā, likumprojektā izveidots mehānisms, saskaņā ar kuru sociālo garantiju apmērs (bērna piedzimšanas pabalsts un veselības apdrošināšanas polises apmērs) nosakāms, ņemot vērā personas nostrādāto gadu skaitu valsts dienestā - civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē un valsts drošības iestādēs, kā arī valsts aģentūrās. Likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” noteiks ierobežojumus ģimenes locekļiem saņemt vienāda veida pabalstu vienādos apstākļos (pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā un pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi) un bērna piedzimšanas pabalsta apjomu saskaņā ar Ministru kabineta atbalstīto koncepcijas variantu, paredzot, ka izmaiņas bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanā stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri. Likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” paredzēs jaunu kārtību bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanai, proti, personas, kas valsts iestādēs nostrādājušas: – mazāk par trijiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā; – no trijiem līdz sešiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu četru mēnešalgu apmērā; –sešus gadus un vairāk, saņems bērna piedzimšanas pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Likumprojekts noteiks, ka valsts drošības iestādē nodarbinātai personai, kurai noteikts pārbaudes termiņš, nebūs tiesību saņemt bērna piedzimšanas pabalstu pirms pārbaudes termiņa beigām, kā arī noteiks veselības apdrošināšanas polises izmaksu ierobežojumus. Valsts drošības iestāžu izdevumi apdrošināšanas polišu iegādei tiks ierobežoti, nosakot, ka vienas apdrošināšanas polises izmaksas nedrīkst pārsniegt noteiktu skaitu minimālo mēnešalgu - 2,5 minimālās mēnešalgām, ja nodarbinātā darba stāžs valsts dienestā ir divi gadi un vairāk. Ja nodarbinātā darba stāžs valsts dienestā ir mazāks par diviem gadiem - veselības apdrošināšanas polises izmaksas ierobežojamas līdz divām minimālajām mēnešalgām. Vienlaikus tiks noteikts, ka nosacījumi par apdrošināšanas polišu izmaksu ierobežojumiem negroza un neatceļ apdrošināšanas līgumu nosacījumus, kas noslēgti līdz likuma stāšanās spēkā brīdim.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts skar ierobežotu loku personu – valsts drošības iestādēs nodarbinātas personas. Minēto personu sociālo garantiju sistēma tiek iekļauta vienotā valsts dienesta sociālo garantiju sistēmā, mainot to apjomus. Sociālo garantiju apjomu izmaiņas būtiski neietekmēs valsts drošības iestādēs nodarbināto personu sociālo drošību.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2007

2008

2009

2010

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

260,5

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

260,5

Likum-projekts šo jomu neskar.

87,7

88,6

70,7

3. Finansiālā ietekme

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

-87,7

-88,6

-70,7

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Drošības policija Izdevumi koncepcijas īstenošanai: 2007. gads – Ls 212 268 2008. gadā koncepcijas īstenošana tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Papildus līdzekļi nav nepieciešami. Papildus nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi 2009. gadā un turpmāk ik gadu: Ls 297 363(nepiec. budž. līdz.) – Ls 212 268 = Ls 85 095 Satversmes aizsardzības birojs Uzturēšanas izdevumi – 2007. gads – Ls 25 088 2008. gads – Ls 25 088 2009. gads un turpmāk ik gadu papildus – Ls 15 500 Militārās izlūkošanas un drošības dienests 2007. gads – Ls 23 100 2008. gads – Ls 23 100 2009. gads – Ls 10 200 2010. gads – Ls 11 100 KOPĀ: 2007. gads – Ls 260 456 Papildus nepieciešamie finanšu līdzekļi attiecībā pret kārtējo gadu: 2008. gads – Ls 0 2009. gads – Ls 87 695 2010. gads – Ls 88 595

212,3 25,1 23,1 260,5

0 0 0 0

85,1 &n bsp; 15,5 -12,9 87,7

85,1 15,5 -12,0 88,6

68,1 12,4 -9,8 70,7

124,0 124,0 124,0 0 0 100,0 100,0 24,0

124,0 124,0 124,0 0 0 100,0 100,0 24,0

124,0 124,0 124,0 0 0 100,0 100,0 24,0

6. Cita informācija

Detalizēts aprēķins netiek sniegts, jo informācija ir klasificēta saskaņā ar likumu ,,Par valsts noslēpumu” Likumprojekta īstenošana 2007. un 2008. gados tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2009.gadā un turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Pēc likumprojekta iesniegšanas Saeimā tiks izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas noteiks kārtību, kādā, izmaksājams pabalsts valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā un apmēru un kārtību, kādā valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem izmaksā pabalstu veselības uzlabošanai un apmaksā medicīnisko aprūpi.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Līdz ar likumprojekta pieņemšanu jaunas valsts institūcijas radītas netiks, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta ar publikācijām laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta ziņotājs”, kā arī ar ievietošanu Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības saistībā ar sociālo garantiju nodrošināšanu varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītājs	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	K.Kuprijanova

11.05.2007. 13:00

1449

I.Ozola

7036748, inga.ozola@tm.gov.lv