Likumprojekts

Grozījumi Prokuratūras likumā

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 13., 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 10.nr.) šādus grozījumus:

1.  57.¹ pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Prokurors saņem pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. Ja uz pabalstu pretendē vairāki tādās valsts iestādēs strādājošie ģimenes locekļi, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.";

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Prokurors pabalstu nesaņem, ja tam ir pieteicies vai to saņēmis valsts iestādē nodarbināts prokurora ģimenes loceklis, kura darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(6) Iesniegumā par pabalsta saņemšanu prokurors apliecina, ka viņa ģimenes locekļi nav pieteikušies vai saņēmuši pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto par valsts iestādēs nodarbināto sociālo garantiju apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem."

2. Izteikt 57.² pantu šādā redakcijā:

"57.² pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek aprēķināts, ņemot vērā nepārtraukti nostrādāto gadu skaitu no valsts budžeta pilnīgi finansētajās iestādēs, kā arī valsts aģentūrās (turpmāk – valsts iestādes). Dienesta (darba) tiesiskās attiecības uzskatāmas par nepārtrauktām, ja pārtraukums starp dienesta (darba) attiecību izbeigšanu un to uzsākšanu citā valsts iestādē nav ilgāks par vienu mēnesi.

(2) Prokurors bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu šādā apmērā:

1) triju mēneša amatalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs mazāk nekā trīs gadus;

2) četru mēneša amatalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs trīs līdz sešus gadus;

3) sešu mēneša amatalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs sešus gadus un vairāk.

(3) Ja abi bērna vecāki strādā tādās valsts iestādēs, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no vecākiem.

(4) Iesniegumā par pabalsta saņemšanu prokurors apliecina, ka otrs no bērna vecākiem nav pieteicies vai saņēmis pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto par valsts iestādē nodarbināto sociālo garantiju apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā neizmaksā prokurora amata kandidātam, izņemot gadījumus, ja šādas tiesības viņam tiek garantētas, ņemot vērā attiecīgo valsts iestādēs nostrādāto gadu skaitu."

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Grozījumi šā likuma 57.² panta pirmajā daļā, kas nosaka pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, ņemot vērā valsts iestādēs nostrādāto laiku, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī."

Tieslietu ministra vietā –

īpašu uzdevumu ministrs

sabiedrības integrācijas lietās

O.Kastēns

Likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” izstrādāts saskaņā ar 2006.gada 28.septembrī Ministru kabinetā atbalstīto koncepciju „Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma” (Ministru kabineta 2006.gada 28.septembra rīkojums Nr. 745 ) (turpmāk - koncepcija). Koncepcijā konstatēts, ka valsts dienestā pastāv atšķirības sociālo garantiju apjomos un to saņemšanas kārtībā, tādēļ nepieciešams pilnveidot sociālo garantiju sistēmu, nosakot līdzvērtīgas sociālās garantijas līdzvērtīgos apstākļos valsts dienestā. Nerisinot iepriekš minētās problēmas, iestādes ar zemākiem sociālo garantiju apjomiem vai mazāk priviliģētiem sociālo garantiju veidiem nespēs piesaistīt personālu. Turpināsies stihiska un nekoordinēta sociālo garantiju sistēmas veidošana valsts dienestā. Saskaņā ar minēto koncepciju veicami grozījumi Prokuratūras likumā, lai noteiktu ierobežojumu ģimenes locekļiem saņemt vienāda veida pabalstu vienādos apstākļos, un noteikt bērna piedzimšanas pabalsta apjomu saskaņā ar Ministru kabinetā atbalstīto koncepcijas variantu. Koncepcijā konstatētas arī sociālo garantiju regulējošo normatīvo aktu nepilnības. Saskaņā ar esošo normatīvo regulējumu valsts dienestā strādājošās personas, kas ir ģimenes locekļi (bērna vecāki), bet ir nodarbināti dažādās valsts iestādēs (piemēram, tiesa, prokuratūra, valsts civildienests, valsts drošības iestāde), katra var saņemt vienreizēji izmaksājamo bērna piedzimšanas pabalstu. Prokuratūras likuma 57.^2 pantā noteikts, ka, ja pabalstu tiesības saņemt ir abiem vecākiem, to piešķir vienam no vecākiem. Minētā norma ir dažādi interpretējama un neizslēdz iespēju, ka pabalstu saņem abi vecāki, kas nodarbināti valsts dienestā. Saskaņā ar 2006.gada 28.septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr.745 4.punktu likumprojektos jāparedz, ka izmaiņas bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanā stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. Koncepcijā konstatēts, ka bērna piedzimšanas pabalsta izmaksa nav vienīgā risināmā problēma. Līdzīga problēma risināma saistībā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, konstatējot, ka normatīvajos aktos nepieciešams noteikt vispārīgu aizliegumu valsts dienestā strādājošiem ģimenes locekļiem vienādos apstākļos saņemt viena veida pabalstu, ja normatīvais akts pabalsta izmaksu neparedz katram ģimenes loceklim.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Lai piesaistītu personas darba (publiski tiesisko attiecību) uzsākšanai un saglabāšanai valsts dienestā, likumprojektā izveidots mehānisms, saskaņā ar kuru sociālo garantiju apmērs (bērna piedzimšanas pabalsts) nosakāms, ņemot vērā personas nostrādāto gadu skaitu no valsts budžeta pilnīgi finansētās iestādes, kā arī valsts aģentūrās (turpmāk-valsts iestādes). Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” noteiks ierobežojumus ģimenes locekļiem saņemt vienāda veida pabalstu vienādos apstākļos (bērna piedzimšanas pabalsts un pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi) saskaņā ar Ministru kabineta atbalstīto koncepcijas variantu. Tiek paredzēts, ka izmaiņas bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanā stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri. Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” paredzēs jaunu kārtību bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanai, proti, personas, kas valsts dienestā nostrādājušas: – mazāk par trijiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā; – no trijiem līdz sešiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu četru mēnešalgu apmērā; – sešus gadus un vairāk, saņems bērna piedzimšanas pabalstu sešu mēnešalgu apmērā.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts skar ierobežotu loku personu – prokurorus. Minēto personu sociālo garantiju sistēma tiek iekļauta vienotā valsts dienesta sociālo garantiju sistēmā, mainot to apjomus. Sociālo garantiju apjomu izmaiņas būtiski neietekmēs prokuroru sociālo drošību.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

101,1

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

101,1

Likum-projekts šo jomu neskar.

111,5

182,3

110,0

3. Finansiālā ietekme

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

-111,5

-182,3

-110,0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 2007. gadā Vidējā prokuroru alga 2007. gadā – 1181Ls Uzturēšanas izdevumi Kārtējie izdevumi t.sk. atlīdzība Darba devēja sociāla rakstura pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi 81489Ls +19631Ls = 101120Ls Bērnu piedzimšanas pabalsts (2007. gadā pabalstu plānots izmaksāt 23 prokuroriem) Pabalsts 1181x3(3 algu apmērā) = 3543 Ls x 23 (prokuroru skaits) = 81489Ls VSAOI (24,09%) 81489Ls x 0.2409 = 19631 Ls 2008. gadā Vidējā prokuroru alga 2008. gadā – 1181Ls Uzturēšanas izdevumi Kārtējie izdevumi t.sk. atlīdzība Darba devēja sociāla rakstura pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi 81489Ls +19631Ls = 101120Ls Bērnu piedzimšanas pabalsts (2008. gadā pabalstu plānots izmaksāt 23 prokuroriem) Pabalsts 1181x3(3 algu apmērā) = 3543 Ls x 23 (prokuroru skaits) = 81489Ls VSAOI (24,09%) 81489Ls x 0.2409 = 19631 Ls 2009. gadā Vidējā prokuroru alga 2009. gadā – 1440Ls Uzturēšanas izdevumi Kārtējie izdevumi t.sk. atlīdzība Darba devēja sociāla rakstura pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi 171360Ls +41281Ls = 212641Ls Bērnu piedzimšanas pabalsts (2009. gadā pabalstu plānots izmaksāt 23 prokuroriem) 15 prokurori - darba stāžs virs 6g. 15x6(algu apmērā)x1440 = 129600Ls 5 prokurori – darba stāžs no 3-6g. 5x4(algu apmērā)x1440 = 28800Ls 3 prokurori – darba stāžs mazāk par 3 gadiem 3x3(algu apmērā)x 1440 = 12960Ls Kopā 171360Ls VSAOI (24,09%) 171360Ls x 0.2409 = 41281 Ls 2010. gadā Vidējā prokuroru alga 2010. gadā – 1919Ls Uzturēšanas izdevumi Kārtējie izdevumi t.sk. atlīdzība Darba devēja sociāla rakstura pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi 228361Ls +55012Ls = 283373Ls Bērnu piedzimšanas pabalsts (2010. gadā pabalstu plānots izmaksāt 23 prokuroriem) 15 prokurori - darba stāžs virs 6g. 15x6(algu apmērā)x1919 = 172710Ls 5 prokurori – darba stāžs no 3-6g. 5x4(algu apmērā)x1919 = 38380Ls 3 prokurori – darba stāžs mazāk par 3 gadiem 3x3(algu apmērā)x 1919 = 17271Ls Kopā 228361Ls VSAOI (24,09%) 228361Ls x 0.2409 = 55012Ls Papildus pret kārtējo gadu: 2008. gadā 101120Ls – 101120Ls = 0 2009. gadā 212641Ls – 101120Ls = 111521Ls 2010. gadā 283373Ls – 101120ls = 182253ls

101,1 101,1 81,5 19,6

101,1 101,1 81,5 19,6 0

212,6 212,6 171,4 41,3 111,5

283,4 283,4 228,4 55,0 182,3

124,0 124,0 124,0 0 0 100,0 100,0 24,0

124,0 124,0 124,0 0 0 100,0 100,0 24,0

124,0 124,0 124,0 0 0 100,0 100,0 24,0

6. Cita informācija

Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu likumprojekta īstenošanai 2009.gadā un turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Prokuratūra plāno 2009. gada budžeta sagatavošanas procesā pieprasīt papildu finansējumu 2009. un 2010. gadam prokuroru vidējās algas palielināšanai.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Līdz ar likumprojekta pieņemšanu jaunas valsts institūcijas radītas netiks, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta ar publikācijām laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta ziņotājs”, kā arī ar ievietošanu Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un Prokuratūras mājas lapā

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības saistībā ar sociālo garantiju nodrošināšanu varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītājs	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	K.Kuprijanova

18.04.2007 14:00

1441

I.Ozola

7036748, inga.ozola@tm.gov.lv