Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
Likumprojekts (steidzams) otrajam
lasījumam
Par Ventspils
Augstskolas Satversmi
(Nr.394/Lp9)
Pirmā lasījuma redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi (nav) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
|
|
Saeimas Kārtības ruļļa 95.panta kārtībā priekšlikumi
nav iesniegti. |
|
|
Par Ventspils Augstskolas Satversmi |
|
|
|
Par Ventspils Augstskolas Satversmi |
1.pants. Ventspils Augstskolas Satversmes sapulcē 2006.gada 7.jūnijā pieņemtā Ventspils
Augstskolas Satversme ar šo likumu
tiek apstiprināta. |
|
|
|
1.pants. Ventspils Augstskolas
Satversmes sapulcē 2006.gada 7.jūnijā pieņemtā Ventspils Augstskolas Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta. |
2.pants. Līdz ar likumu izsludināma Ventspils Augstskolas
Satversme. |
|
|
|
2.pants. Līdz ar likumu izsludināma Ventspils Augstskolas Satversme. |
Ventspils Augstskolas
Satversmes sapulcē
2006.gada 7.jūnijā
VENTSPILS
AUGSTSKOLAS SATVERSME
PREAMBULA
Ventspils Augstskola ir dibināta 1997.gada
23.jūlijā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu Nr.384 "Par
Ventspils Augstskolas dibināšanu" ("Latvijas Vēstnesis" 1997,
Nr.189).
Ventspils Augstskolas pirmo Satversmi pieņēma
Ventspils Augstskolas Satversmes sapulce 1998.gada 26.martā un to apstiprināja
Latvijas Republikas Ministru kabinets 1998.gada 17.novembrī ar rīkojumu Nr.551.
Šo Satversmi pieņēma Ventspils Augstskolas
Satversmes sapulce 2006.gada 7.jūnijā.
I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. Ventspils Augstskola (turpmāk tekstā VeA) ir
valsts dibināta Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes
institūcija, kas īsteno studiju programmas, nodarbojas ar zinātni un
pētniecību, kā arī nodrošina mūžizglītības iespējas.
VeA nosaukums citās valodās ir:
latīņu valodā Schola superior Vindauensis;
angļu valodā Ventspils University College;
vācu valodā Hochschule Ventspils;
franču valodā Ecole Superieure de Ventspils;
krievu valodā Вентспилсская выcшая школа.
2. Augstskolas juridiskā adrese ir Inženieru
ielā 101a, Ventspils,
LV-3601, Latvijas Republika.
3. VeA ir atvasināta publiska persona, kas atrodas
Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. VeA ir tiesīga brīvi izvēlēties
augstskolas dibinātāja izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu
īstenošanas veidus un formas, kā arī ir atbildīga par VeA iegūtās izglītības
kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu,
par demokrātisma pamatprincipu, ētikas normu un normatīvo aktu ievērošanu.
4. VeA darbības tiesiskais pamats ir Latvijas
Republikas Satversme, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums,
Augstskolu likums, šī Satversme un citi Latvijas Republikas normatīvie akti.
5. VeA ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas
mazā ģerboņa attēlu un tekstu "VENTSPILS AUGSTSKOLA" un
"LATVIJAS REPUBLIKA".
II. DARBĪBAS PAMATVIRZIENI UN UZDEVUMI
6. VeA darbības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas
studijas un zinātniskos pētījumus, tā veicinot Latvijas intelektuālā potenciāla
pieaugumu un Latvijas iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū. Atbilstoši valsts
akreditētajām studiju programmām VeA piešķir akadēmiskos un profesionālos
grādus, kā arī profesionālo kvalifikāciju un izsniedz to apliecinošus dokumentus.
7. VeA uzdevumi ir:
7.1. sagatavot speciālistus, kuri būtu
konkurētspējīgi gan Latvijas un starptautiskajā darba tirgū, gan zinātnē un
kuri savā profesionālajā darbībā ievērotu vispārējos cilvēcības un cieņas
principus;
7.2. veikt pētniecisko darbu, iespējami
efektīvi izmantojot VeA akadēmiskā personāla potenciālu.
8. Tiesības studēt un iegūt augstāko izglītību VeA
ir jebkuram Latvijas Republikas iedzīvotājam un ārzemniekam neatkarīgi no
dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības,
politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. Personai, kura vēlas studēt
VeA ir nepieciešams iepriekš iegūt vidējo vai augstāko izglītību, ko apliecina
attiecīgs dokuments. Uzņemšana VeA notiek konkursa kārtībā saskaņā ar Latvijas
Republikas normatīvajiem aktiem un VeA uzņemšanas noteikumiem. Ārzemnieki VeA
var studēt arī uz noslēgto līgumu pamata.
9. VeA sava darbības mērķa un uzdevumu
īstenošanai:
9.1. nosaka studiju saturu un formu, izstrādā
studiju programmas un nodrošina to kvalitatīvu realizāciju, izstrādā uzņemšanas
noteikumus un nosaka imatrikulācijas kārtību, kā arī nosaka VeA zinātniskās
pētniecības darba pamatvirzienus;
9.2.
9.3. izstrādā mūžizglītības kursu programmas,
nodrošina to kvalitatīvu apguvi un izsniedz šo kursu apguvi apliecinošus
dokumentus;
9.4. patstāvīgi nosaka savu organizatorisko
un pārvaldes struktūru, komplektē personālsastāvu, nosaka personāla atalgojumu,
kā arī darba slodzes ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto
kārtību;
9.5. pastāvīgi informē sabiedrību par savu
darbību un tās rezultātiem, attīsta sadarbību ar citām augstskolām un
zinātniskās pētniecības iestādēm gan Latvijā, gan ārvalstīs, veicina studējošo
un darbinieku apmaiņu, veicina augstskolas intelektuālā potenciāla zināšanu
pārnesi uz uzņēmējdarbības vidi;
9.6. veic savam darbības profilam atbilstošu
saimniecisko darbību saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un
patstāvīgi nosaka sniedzamos pakalpojumus un to izcenojumus. Saimnieciskajā
darbībā iegūtie ienākumi izmantojami tajā iesaistīto darbinieku darba apmaksai
un augstskolas tālākās attīstības nodrošināšanai.
III. PĀRVALDE UN STRUKTŪRVIENĪBAS
10. VeA pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas
ir:
10.1. Satversmes sapulce;
10.2. Senāts;
10.3. Rektors;
10.4. Revīzijas komisija;
10.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.
11. VeA augstākā vadības institūcija un
lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās
dibinātājs, bet augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija
akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos VeA satversmes sapulce.
12. Satversmes sapulce ir VeA pilnvarota augstākā
koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un
zinātniskajos jautājumos, kas darbojas saskaņā ar tās nolikumu.
13. Satversmes sapulci 30 cilvēku sastāvā ievēlē
uz trim gadiem saskaņā ar VeA Senāta apstiprināto Ventspils Augstskolas
Satversmes sapulces vēlēšanu nolikumu. Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti
balsojot, no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un citām
darbinieku grupām. Studējošos Satversmes sapulcē ievēlē Studentu padome.
Satversmes sapulces ievēlēšanā tiek ievērotas šādas pārstāvības proporcijas:
profesori un pārējais akadēmiskais personāls 60
procenti (18 pārstāvji);
studējošie 20 procenti (6 pārstāvji);
citas darbinieku grupas 20 procenti (6
pārstāvji).
Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju un
sekretāru. Satversmes sapulci ne retāk kā reizi gadā sasauc Rektors vai Senāts.
14. Satversmes sapulce:
14.1. pieņem un groza VeA Satversmi;
14.2. ievēlē amatā un atceļ no tā Rektoru;
14.3. apstiprina un groza Satversmes
sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un
Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus un to vēlēšanu nolikumus;
14.4. ievēlē Senātu;
14.5. ievēlē Revīzijas komisiju;
14.6. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu;
14.7. noklausās rektora vai prorektoru pārskatu;
14.8. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta,
revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanu rezultātus;
14.9. pilda citas likumos un citos normatīvajos
aktos noteiktās funkcijas.
15. Senāts ir VeA personāla koleģiāla vadības
institūcija un lēmējinstitūcija 20 cilvēku sastāvā. Senāts apstiprina kārtību
un noteikumus, kuri regulē visas VeA darbības sfēras. Senāts darbojas saskaņā
ar tā nolikumu.
16. Senāta locekļus (senatorus) ievēlē uz trim
gadiem. Senāta darbu vada Senāta priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Senāta
priekšsēdētāju un viņa vietnieku Senāts ievēlē aizklātās vēlēšanās no senatoru
vidus. Lai personu ievēlētu par Senāta priekšsēdētāju vai viņa vietnieku,
vēlēšanās par viņu jānobalso vismaz divām trešdaļām no kopējā senatoru skaita.
Par Senāta priekšsēdētāju un tā vietnieku nedrīkst ievēlēt rektoru,
prorektorus, fakultāšu dekānus, fakultāšu prodekānus un fakultāšu nodaļu vadītājus.
Senāta priekšsēdētāja un viņa vietnieka prombūtnes laikā Senāta sēdes vada no
senatoru vidus ievēlēts sēdes vadītājs. Senāta priekšsēdētāju, Senāta
priekšsēdētāja vietnieku no amata var atcelt Senāts ar divām trešdaļām balsu no
kopējā senatoru skaita. Senāta priekšsēdētāja, Senāta priekšsēdētāja vietnieka
atcelšanu no amata var ierosināt senatori.
17. Senāta ievēlēšanā tiek ievērotas sekojošas
pārstāvības proporcijas:
no akadēmiskā personāla 75 procenti (15
pārstāvji);
no studējošiem 20 procenti (4 pārstāvji);
no citām darbinieku grupām 5 procenti (1
pārstāvis).
18. Senāts var izveidot padomes un komisijas,
kuras darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātiem nolikumiem.
19. Senāts savu darbību izbeidz ar dienu,
kad beidzas tā ievēlēšanas termiņš.
20. Studējošajiem augstskolas Senātā ir veto
tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas
jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido augstskolas Senāts pēc
paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina senāts ar
klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.
21. VeA ir izveidots Padomnieku konvents, kas
darbojas saskaņā ar tā nolikumu, kuru apstiprina VeA Senāts. Padomnieku
konventa locekļus ievēlē VeA Senāts. Padomnieku konventu sasauc pēc tā
priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma.
Padomnieku konvents konsultē Senātu un Rektoru VeA attīstības stratēģijas
jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu
Senātā un Satversmes sapulcē.
22. Rektoru ievēlē VeA Satversmes sapulce,
Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā uz pieciem gadiem, ne vairāk kā divas
reizes pēc kārtas.
23. Rektors atbild par VeA iegūstamās
izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti, nodrošina VeA budžeta
līdzekļu, kā arī VeA mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantošanu,
veicina VeA personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo
akadēmisko brīvību, kā arī veic citus Augstskolu likumā, VeA Satversmē un citos
normatīvajos aktos noteiktos rektora pienākumus.
24. Rektoru atceļ no amata Ministru
kabinets pēc VeA Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja
Rektora darbībā konstatēti likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.
25. Studiju, zinātniskās pētniecības un
administratīvā darba vadības nodrošināšanai VeA ar Senāta lēmumu var izveidot
vienu vai vairākus prorektora amatus. Prorektorus pēc Rektora ieteikuma amatā
apstiprina Senāts.
26. Revīzijas komisija pārbauda augstskolas
finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem,
citiem normatīvajiem aktiem un augstskolas satversmei, veicot pārbaudi ne retāk
kā reizi gadā. Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai Revīzijas
komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz
augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt
paskaidrojumus no amatpersonām.
27. Revīzijas komisiju uz trīs gadiem
ievēlē Satversmes sapulce Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā. Revīzijas
komisijas sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji.
28. Akadēmisko šķīrējtiesu ievēlē Augstskolu
likumā paredzētajā kārtībā. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:
28.1. studējošo un akadēmiskā personāla
iesniegumus par augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību
ierobežojumiem vai pārkāpumiem;
28.2. strīdus starp augstskolas
amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas
pakļautības attiecībās.
29. VeA pamatstruktūru veido fakultātes,
institūti, nodaļas, katedras un citas struktūrvienības. VeA struktūrvienību
dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Senāts. VeA
struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības
nolikums, kuru apstiprina Senāts. Katras struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs
par struktūrvienības uzdevumu izpildi, kā arī par personāla nodarbināšanu un
struktūrvienības rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu izmantošanu un
saglabāšanu.
30. Fakultātes augstākā lēmējinstitūcija ir
dome, kas darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Fakultātes
operatīvo vadību īsteno dekāns, nepieciešamības gadījumā fakultātēs ar Senāta
lēmumu var izveidot prodekāna amatus.
31. VeA operatīvās un stratēģiskās vadības
pilnvērtīgai nodrošināšanai Rektoram, prorektoriem un fakultāšu dekāniem ir
tiesības veidot padomdevēja institūcijas padomes. Rektora un prorektoru
izveidotām padomēm var būt nolikumi, kurus apstiprina Senāts. Fakultāšu dekānu
izveidotām padomēm var būt nolikumi, kurus apstiprina attiecīgo fakultāšu
domes.
IV. PERSONĀLS
32. VeA personālu veido:
32.1. akadēmiskais personāls VeA
akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;
32.2. vispārējais personāls;
32.3. pilnā laika studējošie, arī maģistranti un
doktoranti.
33. VeA akadēmisko personālu veido:
33.1. profesori, asociētie profesori;
33.2. docenti, vadošie pētnieki;
33.3. lektori, pētnieki;
33.4. asistenti.
34. VeA operatīvo vadību veic Rektors un
prorektori.
35. VeA personāls ir atbildīgs par savu darba
pienākumu kvalificētu veikšanu un savā darbā ievēro Augstskolu likumu, VeA
Satversmi un citus normatīvos aktus.
V. STUDENTU PADOME
36. VeA studējošajiem ir sava pašpārvalde.
Augstākā studentu pašpārvaldes institūcija ir Studentu padome vēlēta,
neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija. Tā darbojas
atbilstoši studējošo izstrādātajam nolikumam, ko apstiprina Senāts.
37. Studentu padome pārstāv un aizstāv VeA
studējošos augstskolas, valsts un starptautiskajā dzīvē.
38. Studējošo ievēlēšanas kārtību un skaitu Studentu
padomē nosaka Senāta apstiprināts Studentu padomes vēlēšanu nolikums.
39. Studentu padomes pārstāvjiem ir līdzdalības
tiesības visu līmeņu VeA lēmējinstitūcijās, ja to nosaka attiecīgie VeA
normatīvie akti, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem pārbaudījumos, ja
to nosaka VeA studiju kārtību regulējoši normatīvie akti.
40. Studentu padome nosaka studējošo
ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē, Senātā, Akadēmiskajā šķīrējtiesā un
citās augstskolas institūcijās.
41. Studentu padomes lēmumi pēc to
apstiprināšanas Senātā jāievēro visiem studējošajiem.
42. Studentu padome ir tiesīga pieprasīt
un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras VeA struktūrvienības par
jautājumiem, kas skar studējošo intereses.
VI. VeA IZDOTO ADMINISTRATĪVO AKTU UN FAKTISKĀS
RĪCĪBAS APSTRĪDĒŠANAS UN IEKŠĒJO KĀRTĪBU REGLAMENTĒJOŠO DOKUMENTU PIEŅEMŠANAS
KĀRTĪBA
43. VeA izdotos administratīvos aktus vai faktisko
rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā.
Augstskolas Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā
procesa likumā noteiktajā kārtībā.
44. Personas, kuras nav augstskolas personāls,
augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt,
iesniedzot iesniegumu attiecīgās augstskolas Rektoram. Rektora pieņemto lēmumu
var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja
apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis augstskolas
Rektors, tad personas, kuras nav augstskolas personāls, attiecīgos administratīvos
aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā.
Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā.
45. VeA iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus
izdod un pieņem Rektors, prorektori, Satversmes sapulce un Senāts, ievērojot
Augstskolu likuma, VeA Satversmes un citu normatīvo aktu noteikumus. Dokumenta izdevējs ir tieši atbildīgs par
tā likumību un atbilstību VeA interesēm.
VII. ĪPAŠUMS, BUDŽETS UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA
46. VeA īpašumā var būt zeme, kustamais,
nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un
ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
47. VeA finanšu resursus veido:
47.1. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;
47.2. pašu ieņēmumi;
47.3. ziedojumi un dāvinājumi;
47.4. citi normatīvajos aktos paredzētie finanšu
līdzekļi.
48. VeA ir tiesības veikt saimniecisko darbību, ar
Senāta lēmumu dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, kā arī
dibināt iestādes, to skaitā publiskās aģentūras, un zinātniskos institūtus, būt
par biedru vai dibinātāju biedrībās un nodibinājumos, ievērojot Augstskolu
likumu, Zinātniskās darbības likumu, šo Satversmi un citus normatīvos aktus.
VIII. VeA REORGANIZĀCIJAS UN LIKVIDĀCIJAS KĀRTĪBA
49. Lēmumu par VeA reorganizāciju vai likvidāciju
pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma..
Ministru kabineta rīkojuma projektam par VeA reorganizāciju vai likvidāciju
pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.
IX. VeA SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS
KĀRTĪBA
50. VeA Satversmi un grozījumus tajā pieņem VeA
Satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu
apstiprina Latvijas Republikas Saeima.
51. VeA Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā
pēc apstiprināšanas Latvijas Republikas Saeimā.