5.03.2008.

9/8-

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.388/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta trešajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Ēku energoefektivitātes likums

(reģ. Nr.388/Lp9)

Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (25)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Ēku energoefektivitātes likums				Ēku energoefektivitātes likums
I nodaļa Vispārīgie noteikumi				I nodaļa Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:				1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apkures katls – iekārta, kura, tajā sadedzinot kurināmo, saražo enerģiju un nodod to siltumnesējam, kas nodrošina ēku ar siltumenerģiju;			Redakc. precizēts	1) apkures katls — iekārta, kura, sadedzinot kurināmo, saražo enerģiju un nodod to siltumnesējam, kas nodrošina ēku ar siltumenerģiju;
2) energoauditors – fiziskā persona, kura ir kompetenta veikt energoauditu;	1	Juridiskais birojs Izslēgt 1.panta 2.punktu, attiecīgi mainīt punktu turpmāko numerāciju.	Atbalstīts
3) energoaudits – ēkas apsekošanas un datu analīzes procedūra, lai noteiktu enerģijas plūsmu ēkā un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas;			Redakc. precizēts	2) energoaudits — ēkas apsekošanas un datu analīzes procedūra, kas tiek veikta, lai noteiktu enerģijas plūsmu ēkā un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas;
4) ēka – būve vai būves daļa (būves daļa projektēta tā, lai to varētu lietot neatkarīgi no pārējās ēkas) ar ārējām norobežojošām konstrukcijām, kurā enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;				3) ēka — būve vai būves daļa (būves daļa projektēta tā, lai to varētu lietot neatkarīgi no pārējās ēkas) ar ārējām norobežojošām konstrukcijām, kurā enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;
5) ēkas energoefektivitāte — relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo enerģijas patēriņu, kāds nepieciešams konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei;			Redakc. precizēts	4) ēkas energoefektivitāte — relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu;
6) ēkas energosertifikāts – dokuments, kurā norādīta ēkas energoefektivitāte;				5) ēkas energosertifikāts — dokuments, kurā norādīta ēkas energoefektivitāte;
7) ēkas energosertifikācija – process, kurā nosaka ēkas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu.				6) ēkas energosertifikācija — process, kurā nosaka ēkas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu;
	2	Juridiskais birojs Papildināt 1.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) jaunbūve - no jauna būvējama ēka atbilstoši būvprojektam.”	Atbalstīts, redakc. precizējot	7) jaunbūve — no jauna atbilstoši būvprojektam būvējama ēka.
2.pants. (1) Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu un uzlabot ēku energoefektivitāti.				2.pants. (1) Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu un uzlabot ēku energoefektivitāti.
(2) Likums nosaka valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā, kā arī ēku energosertifikācijas tiesisko un organizatorisko pamatu.	3	Juridiskais birojs Izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdu “pārvaldes”.	Atbalstīts	(2) Likums nosaka valsts un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā, kā arī ēku energosertifikācijas tiesisko un organizatorisko pamatu.
3.pants. (1) Šā likuma prasības attiecas uz esošajām ēkām un jaunbūvēm, izņemot:	4	Juridiskais birojs Izteikt 3.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: “(1) Šā likuma prasības attiecas uz ēkām un jaunbūvēm, izņemot:”.	Atbalstīts, redakc. precizējot	3.pants. Šā likuma prasības attiecas uz ēkām un jaunbūvēm, izņemot ēkas:
1) ēkas, kuras ir kultūras pieminekļi, ja likumā noteikto prasību izpilde apdraud attiecīgā kultūras pieminekļa saglabāšanu vai pazemina tā kultūrvēsturisko vērtību;	5	Juridiskais birojs Izteikt 3. panta 1. un 2.punktu šādā redakcijā: “1) ēkas, kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, ja likumā noteikto prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību;	Atbalstīts	1) kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību;
2) ēkas, ko izmanto par lūgšanu vai reliģisku darbību vietu;		2) ēkas, ko izmanto dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām;”.		2) ko izmanto dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām;
3) ēkas, kurās nav paredzēta vai nav ierīkota apkures sistēma;				3) kurās nav paredzēta vai nav ierīkota apkures sistēma;
4) ēkas, kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem.				4) kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem.
(2) Šā likuma izpratnē esoša ēka ir:	6	Juridiskais birojs Izslēgt 3.panta otro un trešo daļu.	Atbalstīts
1) ikviena pabeigta vai nepabeigta ēka, kurai ir apstiprināts tiesiskais statuss vai kuras būvniecība uzsākta būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
(3) Šā likuma izpratnē jaunbūve ir no jauna projektējama ēka.
II nodaļa Valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetence ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomā	7	Juridiskais birojs Izteikt otrās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Valsts un pašvaldību institūciju kompetence ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomā”.	Atbalstīts, redakc. precizējot	II nodaļa Valsts un pašvaldību institūciju kompetence ēku energoefektivitātes jomā
4.pants. (1) Ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomas vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija.			Redakc. precizēta	4.pants. (1) Ēku energoefektivitātes jomas vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija.
(2) Ekonomikas ministrija izstrādā ēku energoefektivitātes politiku, un valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” nodrošina šīs politikas īstenošanu.	8	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izteikt 4. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ekonomikas ministrija izstrādā ēku energoefektivitātes politiku.”	Atbalstīts	(2) Ekonomikas ministrija izstrādā ēku energoefektivitātes politiku.
	9	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Papildināt 4. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” nodrošina ēku energoefektivitātes politikas īstenošanu, kā arī veic pasākumus, lai veicinātu apkures katlu un gaisa kondicionēšanas iekārtu pārbaudi un efektivitātes uzlabošanu.”	Atbalstīts, redakc. precizējot	(3) Valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” nodrošina ēku energoefektivitātes politikas realizēšanu, kā arī īsteno pasākumus, lai veicinātu apkures katlu un gaisa kondicionēšanas iekārtu pārbaudi un efektivitātes uzlabošanu.
5.pants. (1) Valsts un pašvaldība var sniegt palīdzību energoaudita veikšanā, kā arī ēku renovācijā vai rekonstrukcijā, kas veikta saskaņā ar energoaudita atzinumu, ievērojot efektīvāko ieguldījumu atmaksāšanās principu, ilgtspējības, maksimāla enerģijas ietaupījuma un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanas principus.	10	Juridiskais birojs Izteikt 5.pantu šādā redakcijā: “5.pants. (1) Valsts vai pašvaldība var sniegt palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā energoaudita veikšanā, kā arī ēku renovācijai vai rekonstrukcijai, kas veikta saskaņā ar energoaudita atzinumu, ievērojot efektīvāko ieguldījumu atmaksāšanās principu, ilgtspējības, maksimāla enerģijas ietaupījuma un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanas principus.	Atbalstīts, redakc. precizējot	5.pants.  (1) Valsts vai pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā var sniegt palīdzību energoaudita veikšanai, kā arī ēku renovācijai vai rekonstrukcijai, saskaņā ar energoaudita atzinumu, ievērojot efektīvāko ieguldījumu atmaksāšanās principu, ilgtspējības, maksimāla enerģijas ietaupījuma un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanas principus.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto palīdzību valsts vai pašvaldība sniedz likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos un kārtībā.		(2) Valsts vai pašvaldība palīdzību dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanā sniedz likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos un kārtībā.”		(2) Valsts vai pašvaldība palīdzību dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanā sniedz likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos un kārtībā.
III nodaļa Energoefektivitātes prasības ēkām				III nodaļa Energoefektivitātes prasības ēkām
6.pants. Ēku energoefektivitāti nosaka, ņemot vērā:			Redakc. precizēts	6.pants. Ēku energoefektivitāti nosaka, ņemot vērā attiecīgās ēkas:
1) attiecīgās ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju;				1)  norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju;
2) apkures sistēmu;				2) apkures sistēmu;
3) karstā ūdens apgādi;				3) karstā ūdens apgādi;
4) gaisa kondicionēšanas sistēmas;				4) gaisa kondicionēšanas sistēmas;
5) ventilāciju;				5) ventilāciju;
6) iebūvētās apgaismes sistēmas;				6) iebūvētās apgaismes sistēmas;
7) ēkas novietojumu;				7)  novietojumu,
8) ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.				8) kā arī ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.
7.pants. Uzsākot tādu ēku projektēšanu, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, ņem vērā tehniskos, vides un ekonomiskos apsvērumus, kā arī pašvaldības saistošos noteikumus, lai izvērtētu iespēju kā alternatīvu risinājumu šajās ēkās lietot sistēmas, kurās izmanto atjaunojamus energoresursus: decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas, lokālās apkures un dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņus.	11	Juridiskais birojs Izteikt 7.pantu šādā redakcijā: “7.pants. Projektējot ēkas, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, ņem vērā tehniskos, vides un ekonomiskos apsvērumus, kā arī pašvaldības saistošos noteikumus un citus normatīvos aktus, lai izvērtētu iespēju kā alternatīvu risinājumu šajās ēkās lietot sistēmas, kurās izmanto atjaunojamus energoresursus, piemēram, decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas, lokālās apkures un dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņus.”	Atbalstīts	7.pants. Projektējot ēkas, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, ņem vērā tehniskos, vides un ekonomiskos apsvērumus, kā arī pašvaldības saistošos noteikumus un citus normatīvos aktus, lai izvērtētu iespēju kā alternatīvu risinājumu šajās ēkās lietot sistēmas, kurās izmanto atjaunojamus energoresursus, piemēram, decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas, lokālās apkures un dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņus.
8.pants. Rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem un kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25 procentus no attiecīgo ēku kadastrālās vērtības vai kuru rekonstrukcijas darbi skar 25 procentus no šādu ēku būvapjoma, kā arī jaunbūvēm energoefektivitātes minimālās prasības nosaka Ministru kabinets.				8.pants. Rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem un kuru kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25 procentus no attiecīgo ēku kadastrālās vērtības vai kuru rekonstrukcijas darbi skar 25 procentus no šādu ēku būvapjoma, kā arī jaunbūvēm energoefektivitātes minimālās prasības nosaka Ministru kabinets.
IV nodaļa Ēku energosertifikācijas vispārīgās prasības				IV nodaļa Ēku energosertifikācijas vispārīgās prasības
9.pants. (1) Novērtējot ēkas energoefektivitāti, ēkas klasificē šādi:				9.pants. (1) Novērtējot ēku energoefektivitāti, ēkas klasificē šādi:
1) dažāda tipa viendzīvokļa ēkas;				1) dažāda tipa viendzīvokļa ēkas;
2) daudzdzīvokļu ēkas;				2) daudzdzīvokļu ēkas;
3) biroju ēkas;				3) biroju ēkas;
4) izglītības iestāžu ēkas;				4) izglītības iestāžu ēkas;
5) ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēkas;				5) ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēkas;
6) viesnīcu un restorānu ēkas;				6) viesnīcu un restorānu ēkas;
7) sporta iestāžu ēkas;				7) sporta iestāžu ēkas;
8) ēkas, kur tiek sniegti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumi;	12	Juridiskais birojs Izteikt 9.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā: “8) ēkas, kur tiek sniegti vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības pakalpojumi;”.	Atbalstīts	8) ēkas, kurās tiek sniegti vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības pakalpojumi;
9) citu tipu ēkas, kurās tiek patērēta enerģija.				9) citu tipu ēkas, kurās tiek patērēta enerģija.
(2) Ēku energoefektivitātes aprēķina metodi nosaka Ministru kabinets.				(2) Ēku energoefektivitātes aprēķina metodi nosaka Ministru kabinets.
10.pants. (1) Esošajām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors. (2) Jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors vai projektētājs.	13	Juridiskais birojs Izteikt 10. panta pirmo un otro daļu kā pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors.”, attiecīgi mainīt daļu tupmāko numerāciju.	Atbalstīts, redakc. precizējot	10.pants. (1) Ēkas energosertifikātu izsniedz energoauditors.
(3)  Kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija, kā arī attiecīgās ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, energosertifikāta saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.				(2) Kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija, kā arī attiecīgās ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Ēku energosertifikātā jābūt norādēm uz tādām atsauces vērtībām, pēc kurām patērētājiem būtu iespēja salīdzināt un novērtēt ēku energoefektivitāti. Sertifikātam pievieno ieteikumus, kuros novērtēta energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu rentabilitāte.	14	Juridiskais birojs Izteikt 10. panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Ēku energosertifikātā tiek ietverta norāde uz tādiem rādītājiem, pēc kuriem patērētājiem būtu iespēja salīdzināt un novērtēt ēku energoefektivitāti.”	Atbalstīts, redakc. precizējot	(3) Ēkas energosertifikātā tiek ietverti rādītāji, pēc kuriem patērētāji var salīdzināt un novērtēt ēkas energoefektivitāti. Sertifikātam pievieno ieteikumus, kuros novērtēta energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu rentabilitāte.
11.pants. Ja akceptētā jaunbūves vai rekonstruējamas ēkas būvprojektā ir izdarītas izmaiņas, kas skar ēkas enerģijas patēriņu, attiecīgas izmaiņas veicamas arī ēkas energosertifikātā.	15	Juridiskais birojs Izslēgt 11.pantu otrā lasījuma redakcijā.	Atbalstīts, iekļauts 16 priekšlik.
	16	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izteikt 11. pantu šādā redakcijā: “11. pants. (1) Jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām ēkas energoefektivitātes rādītājus norāda būvprojektā būvniecības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.	Atbalstīts, redakc. precizējot	11.pants. (1) Energoefektivitātes rādītājus jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām norāda būvprojektā būvniecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
		(2) Jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām saskaņā ar projektētā ietvertajiem energoefektivitātes aprēķiniem, projektētājs izdod ēkas pagaidu energosertifikātu.”		(2) Jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām saskaņā ar projektā ietvertajiem energoefektivitātes aprēķiniem projektētājs izdod ēkas pagaidu energosertifikātu.
12.pants. Ēkas energosertifikāts nepieciešams šādos gadījumos:	17	Juridiskais birojs Izteikt 12.pantu šādā redakcijā: “12.pants (1) Ēkas nodošana ekspluatācijā ir pieļaujama, ja ir izsniegts ēkas energosertifikāts.	Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. priekšlik.
1) nododot ēku ekspluatācijā;		(2) Ēkas pārdošanas gadījumā ēkas īpašnieks informē ēkas pircēju par ēkas energoefektivitāti, izsniedzot viņam ēkas energosertifikātu.
2) pārdodot ēku;		(3) Izīrējot vai iznomājot ēku, ēkas īpašnieks informē ēkas īrnieku vai nomnieku par ēkas energoefektivitāti, izsniedzot viņam ēkas energosertifikāta kopiju.
3) izīrējot vai iznomājot ēku.		(4) Prasība par ēkas energosertifikāta izsniegšanu šā likuma otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos nav attiecināma uz ēkām, kuras nodotas ekspluatācijā līdz 2008.gada 31.decembrim, ja puses par to vienojas.”
	18	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izteikt 12. pantu šādā redakcijā: “12.pants. (1) Ēkas energosertifikāts vai pagaidu energosertifikāts nepieciešams pārdodot, izīrējot vai iznomājot ēku.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. priekšlik.
	19	Atbildīgā komisija Izteikt 12. panta tekstu šādā redakcijā: “(1) Ēkas energosertifikāts vai pagaidu energosertifikāts nepieciešams, attiecīgo ēku pārdodot, izīrējot vai iznomājot.	Atbalstīts	12.pants. (1) Ēkas energosertifikāts vai pagaidu energosertifikāts nepieciešams, attiecīgo ēku pārdodot, izīrējot vai iznomājot.
		(2) Ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2008.gada 31.decembrim, šā panta pirmās daļas prasības nepiemēro, ja puses par to vienojušās.”		(2) Ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2008.gada 31.decembrim, šā panta pirmās daļas prasības nepiemēro, ja puses par to vienojušās.
13.pants. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadu.	20	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izteikt 13. pantu šādā redakcijā: “13.pants. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadu, ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņš ir divi gadi.”	Atbalstīts .	13.pants. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadu, ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņš ir divi gadi.
14.pants. Ja ēkā, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, atrodas valsts vai pašvaldības institūcija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, šīs ēkas energosertifikātu novieto tās apmeklētājiem redzamā vietā.				14.pants. Ja ēkā, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, atrodas valsts vai pašvaldības institūcija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, šīs ēkas energosertifikātu novieto tās apmeklētājiem redzamā vietā.
15.pants. Kārtību, kādā Ekonomikas ministrija pārrauga energosertifikāciju un valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” apkopo, aktualizē un izmanto informāciju par izsniegtajiem ēku energosertifikātiem, nosaka Ministru kabinets.				15.pants. Kārtību, kādā Ekonomikas ministrija pārrauga energosertifikāciju un valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” apkopo, aktualizē un izmanto informāciju par izsniegtajiem ēku energosertifikātiem, nosaka Ministru kabinets.
V nodaļa Apkures katlu, centralizētas siltumapgādes sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude				V nodaļa Apkures katlu, centralizētas siltumapgādes sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude
16.pants. Energoauditors papildus ēkas energosertifikācijai novērtē efektivitātes un jaudas samērojamību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW.			Redakc. precizēts	16.pants.  Veicot ēkas energosertifikāciju, energoauditors papildus novērtē efektivitātes un jaudas samērojamību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem.
17.pants. Ja ēkas apkures katla nominālā jauda ir lielāka par 20 kW vai apkures sistēma ir vecāka par 15 gadiem, energoauditors novērtē apkures katlu kopā ar apkures sistēmu, sniedz atzinumu par apkures katla efektivitāti un ieteikumus attiecībā uz tā nomaiņu vai citām iespējamām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem attiecīgajā ēkā, lai samazinātu enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda izmešu daudzumu..			Redakc. precizēts	17.pants. Ja ēkas apkures katla nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem vai apkures sistēma ir vecāka par 15 gadiem, energoauditors novērtē apkures katlu kopā ar apkures sistēmu, sniedz atzinumu par apkures katla efektivitāti un dod ieteikumus par tā nomaiņu vai citām iespējamām attiecīgās ēkas apkures sistēmas izmaiņām un alternatīviem risinājumiem, lai samazinātu enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda izmešu daudzumu.
18.pants. Energoefektivitātes prasības licencēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.				18.pants. Energoefektivitātes prasības licencēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.
19.pants. Pārbaudes kārtību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW, nosaka Ministru kabinets.				19.pants. Pārbaudes kārtību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem, nosaka Ministru kabinets.
VI nodaļa Energoauditors				VI nodaļa Energoauditors
20.pants. (1) Tiesības veikt energoauditu ir fiziskajai personai, kura saņēmusi attiecīgu sertifikātu, kas apliecina šīs personas kompetenci ēku energoefektivitātes jomā.			Redakc. precizēts	20.pants. (1) Tiesības veikt energoauditu ir fiziskajai personai, kura saņēmusi tās kompetenci ēku energoefektivitātes jomā apliecinošu sertifikātu.
(2) Prasības energoauditoriem, viņu atbildību, kā arī sertifikācijas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.				(2) Energoauditoriem izvirzāmās prasības un viņu atbildību, kā arī sertifikācijas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.
21.pants. Energoauditora galvenie pienākumi, veicot energoauditu, ir šādi:				21.pants. Energoauditora galvenie pienākumi, veicot energoauditu, ir šādi:
1) apsekot ēku un novērtēt šīs ēkas, kā arī tās apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmas energoefektivitāti;				1) apsekot ēku un novērtēt šīs ēkas, kā arī tās apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmas energoefektivitāti;
2) apkopot un analizēt datus par ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmu, ventilāciju, iebūvēto apgaismes sistēmu, ēkas novietojumu, ārējiem klimatiskajiem apstākļiem un iekšējo mikroklimatu;				2) apkopot un analizēt datus par ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmu, ventilāciju, iebūvēto apgaismes sistēmu, ēkas novietojumu, ārējiem klimatiskajiem apstākļiem un iekšējo mikroklimatu;
3) izvērtēt piegādātās enerģijas daudzumu un ēkas energoefektivitāti, lai noteiktu tās atbilstību prasībām, kas minētas normatīvajos aktos energoefektivitātes jomā;				3) izvērtēt piegādātās enerģijas daudzumu un ēkas energoefektivitāti, lai noteiktu tās atbilstību prasībām, kas minētas normatīvajos aktos energoefektivitātes jomā;
4) sagatavot atzinumu par apkures katla nomaiņu vai citām iespējamām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem attiecīgajā ēkā, ja apkures katla nominālā jauda ir lielāka par 20 kW vai apkures sistēma ir vecāka par 15 gadiem;			Redakc. precizēts	4) sagatavot atzinumu par apkures katla nomaiņu vai citām iespējamām attiecīgās ēkas apkures sistēmas izmaiņām un alternatīviem risinājumiem, ja apkures katla nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem vai apkures sistēma ir vecāka par 15 gadiem;
5) sagatavot atzinumu par ēkā konstatētajām tehniskajām nepilnībām un sniegt priekšlikumus attiecībā uz enerģijas taupīšanu.			Redakc. precizēts	5) sagatavot atzinumu par ēkā konstatētajām tehniskajām nepilnībām un sniegt priekšlikumus par enerģijas taupīšanu.
22.pants. Energoauditors, novērtējot ēku, kā arī apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmas energoefektivitāti, ir neatkarīgs un ievēro profesionālās ētikas principus.	21	Juridiskais birojs Papildināt 22.pantā pēc vārda “energoefektivitāti” ar vārdiem “savā profesionālajā darbībā”.	Atbalstīts	22.pants. Energoauditors, novērtējot ēku, kā arī apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitāti, savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un ievēro profesionālās ētikas principus.
Pārejas noteikumi				Pārejas noteikumi
1. Šā likuma 12.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.				1. Šā likuma 12.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.
2. Līdz 2008.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izdod attiecīgus noteikumus, lai izpildītu šā likuma 8.pantā, 9.panta otrajā daļā, 10.panta trešajā daļā, 15., 18., 19.pantā un 20.panta otrajā daļā noteiktās prasības.	22	Juridiskais birojs Izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā: “2. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 8.pantā, 9.panta otrajā daļā, 10.panta otrajā daļā, 15., 18., 19.pantā un 20.panta otrajā daļā minētos noteikumus.”	Atbalstīts	2. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 8.pantā, 9.panta otrajā daļā, 10.panta otrajā daļā, 15., 18., 19.pantā un 20.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
3.Ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2008. gada 31. decembrim, šā likuma 12. panta 2. un 3. punkta prasības var nepiemērot, ja tam piekrīt līgumslēdzējas puses.	23	Juridiskais birojs Izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu.	Atbalstīts
	24	Juridiskais birojs Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 8.panta un 12.panta pirmās daļas prasības neattiecas uz ekspluatācijā nododamajām ēkām, kuru būvprojekts akceptēts būvniecību regulējošos normatīvos aktos noteiktā kārtībā līdz 2008. gada 31.decembrim, kā arī uz ēkām, kuru būvprojekts līdz 2008. gada 31.decembrim iesniegts saskaņošanai.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. priekšlik.
	25	Atbildīgā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 8.panta un 11.panta otrās daļas prasības neattiecas uz ekspluatācijā nododamajām ēkām, kuru būvprojekts akceptēts būvniecību regulējošos normatīvos aktos noteiktā kārtībā līdz 2008. gada 31.decembrim, kā arī uz ēkām, kuru būvprojekts līdz 2008. gada 31.decembrim iesniegts saskaņošanai.”	Atbalstīts	3.Šā likuma 8.panta un 11.panta otrās daļas prasības neattiecas uz ekspluatācijā nododamajām ēkām, kuru būvprojekts akceptēts būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2008. gada 31.decembrim, kā arī uz ēkām, kuru būvprojekts līdz 2008. gada 31.decembrim iesniegts saskaņošanai.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu				Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti.				Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti.