Rīgā, 2007.gada 11.oktobrī
nr.9/3-
Saeimas Prezidijam
Juridiskā komisija lūdz
iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu Grozījums Kriminālprocesa likumā (Nr.
382/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.
Pielikumā: minētais
likumprojekts uz ....... lpp.
Ar cieņu,
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš
Juridiskā komisija |
likumprojekts
otrajam lasījumam |
Grozījumi Kriminālprocesa
likumā (Nr.382/Lp9)
1. Spēkā esošā likuma redakcija |
2. Pirmā
lasījuma redakcija |
3. Nr. |
4. Priekšlikumi (5) |
5. Komisijas atzinums |
6. Komisijas
atbalstītā redakcija |
|
Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3.nr.) grozījumu: |
|
|
|
Izdarīt
Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus: |
120.pants. Likumos garantētā valsts
amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte (1) Valsts prezidentam un Saeimas
loceklim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte, tas ir, minētās
amatpersonas var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu. (2) Kriminālprocesu pret tiesnesi drīkst
uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai
apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu,
piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši
pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis ir notverts smaga vai
sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu,
aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā
ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un
ģenerālprokurors. (3) Tiesas piesēdētāju ar tiesas
spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā var apcietināt vai saukt pie
kriminālatbildības tikai ar tās pašvaldības piekrišanu, kura viņu ievēlējusi.
Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu
vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.
Ja tiesas piesēdētājs ir notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma
izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu
kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši
pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība. (4) Prokuroru var aizturēt, atvest
piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības
likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot ģenerālprokuroram. (5) Valsts drošības iestādes un
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu var aizturēt, atvest
piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati tās
dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī,
kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja
amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav
nepieciešama, bet 24 stundu laikā ir jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās
valsts drošības iestādes vai biroja vadītājs. (6) Lai varētu saukt pie
kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, prokurors
iesniedz kompetentajai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai. (7) Ierosinājumā norāda noziedzīga
nodarījuma izdarīšanas apstākļus, ciktāl tie kriminālprocesā noskaidroti. |
Izteikt 120.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Kriminālprocesu pret tiesnesi un tiesībsargu drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi vai tiesībsargu var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša un tiesībsarga apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis un tiesībsargs ir notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors." |
|
|
|
1. Izteikt 120.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Kriminālprocesu pret
tiesnesi un tiesībsargu drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi vai
tiesībsargu var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas
piekrišanu. Lēmumu par tiesneša un tiesībsarga apcietināšanu, piespiedu
atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots
Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis un tiesībsargs ir notverts smaga vai
sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu,
aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā
ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un
ģenerālprokurors." |
678.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma forma un
saturs (1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu
iesniedz rakstveidā, ja starptautiskajā līgumā vai likumā nav noteikts
citādi. (2) Lūgumā norāda: 1) lūguma iesniedzējas institūcijas
nosaukumu; 2) lūguma priekšmetu un būtību; 3) noziedzīga nodarījuma aprakstu un
juridisko kvalifikāciju; 4) informāciju, kas var palīdzēt
identificēt personu. (3) Lūgumā norāda arī citu informāciju,
kas nepieciešama tā izpildei. |
|
1. 2. |
Juridiskā komisija Izteikt 678.panta nosaukumu šādā redakcijā: Krimināltiesiskās sadarbības
dokumenta forma un saturs; Juridiskā
komisija Papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Ja krimināltiesiskajā sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm ir paredzēts īpašs dokuments, tā formu un saturu nosaka Ministru kabinets. |
Atbalstīts Atbalstīts |
2. 678.pantā izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: Krimināltiesiskās sadarbības
dokumenta forma un saturs; papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Ja krimināltiesiskajā sadarbībā ar
Eiropas Savienības dalībvalstīm ir paredzēts īpašs dokuments, tā formu un
saturu nosaka Ministru kabinets. |
693.pants. Eiropas apcietinājuma lēmums Eiropas apcietinājuma lēmumā norāda: 1) informāciju par pieprasītās personas
identitāti un valstisko piederību; 2) nolēmumu, uz kura pamata izsniegts
Eiropas apcietinājuma lēmums; 3) nodarījuma veidu, tā juridisko
kvalifikāciju un piemērojamo tiesību normu; 4) nodarījuma apstākļus; 5) nodarījuma sekas; 6) piespriesto sodu, ja sods ir galīgs,
vai tā soda robežas, ko par nodarījumu var piemērot; 7) lietiskos pierādījumus vai
dokumentus, kurus nepieciešams izņemt un nodot; 8) lēmuma pieņēmējas tiesas nosaukumu,
adresi, telefona un faksa numuru un e-pasta adresi. |
|
3. |
Juridiskā komisija
Izslēgt 693.pantu. |
Atbalstīts |
3. Izslēgt 693.pantu. |
|
|
4. |
Juridiskā komisija Papildināt likumu ar 825.1, 825.2, 825.3, 825.4, 825.5,
825.6pantu šādā redakcijā: 825.1pants.
Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu
konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilde Latvijā (1) Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasīta
kratīšana vai aresta uzlikšana mantai Latvijā notiek, pamatojoties uz Eiropas
Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izdotu procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai
pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, kuram pievienots apliecinājums. (2) Ģenerālprokuratūra, saņemot izpildei procesuālo nolēmumu par mantas
nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu,
ja iespējams, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no tā saņemšanas: 1) izvērtē procesuālā
nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu izpildes iespējamību. Ja nolēmuma izpilde ir iespējama,
nosaka šā nolēmuma izpildes iestādi, un attiecīgi veic nepieciešamās darbības
tā izpildei; 2) paziņo attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts
kompetentai iestādei par procesuālā
nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu izpildi vai attiecīgi par atteikšanos to pildīt,
motivējot atteikumu. (3) Procesuālo
nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu Latvijā izpilda, ievērojot šā likuma 10. un 28.nodaļā
noteikto kārtību. Aresta uzlikšanai mantai vai kratīšanai nav nepieciešama
Latvijas izmeklēšanas tiesneša piekrišana. (4) Eiropas Savienības dalībvalsts norādītos
nosacījumus par procesuālā nolēmuma
par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu izpildi ievēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā šā likuma
pamatprincipiem. (5) Ja, izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai
pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, ir nepieciešams veikt šajā
nolēmumā papildus norādītās procesuālās darbības, tās veic šajā likumā
noteiktajā kārtībā. (6) Ja procesuālais
nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu izdots par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu un ja
par tā izdarīšanu nolēmuma izdevējvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas
sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai
šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic. 825.2pants.
Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu
konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nepildīšanas iemesli (1) Procesuālo
nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu atsaka izpildīt, ja: 1) apliecinājums nav atsūtīts, ir nepilnīgs
vai nav saistīts ar procesuālo
nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu, kuram tas pievienots; 2) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā
kriminālprocesuālā imunitāte; 3) izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai
pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas
nepieļaujamības (ne bis in idem)
princips; 4) nodarījums, uz ko attiecas procesuālais nolēmums par mantas
nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu,
nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs Latvijā, izņemot
gadījumus, kad procesuālais nolēmums
par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu attiecas uz izvairīšanos no tādu nodokļu un nodevu
samaksas, kas Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēti, vai arī tie paredz
no nolēmuma izdevējvalsts normatīvajiem aktiem atšķirīgu nodokļu un nodevu
regulējumu. (2) Ģenerālprokuratūra pirmās daļas 1.punktā
minētajā gadījumā var: 1) noteikt termiņu apliecinājuma iesniegšanai
vai precizēšanai; 2) izņēmuma gadījumos pieņemt izskatīšanai
līdzvērtīgu dokumentu, ja tas satur šā likuma 849.pantā norādīto informāciju; 3) atbrīvot nolēmuma izdevējvalsts kompetento
iestādi no pienākuma iesniegt vai precizēt apliecinājumu, ja uzskata, ka
sniegtā informācija ir pietiekama. (3) Ģenerālprokuratūra nekavējoties paziņo
nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai
pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav iespējams izpildīt, jo
dokumenti, priekšmeti vai manta nav atrodami apliecinājumā norādītajā vietā
vai to atrašanās vieta nav pietiekami precīzi norādīta un to nav iespējams
noskaidrot arī pēc rakstveida sazināšanās ar nolēmuma izdevējvalsts
kompetento iestādi. 825.3pants.
Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu
konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atlikšanas iemesli (1) Procesuālā
nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi var atlikt, ja: 1) tā izpilde var kaitēt Latvijā
uzsāktam kriminālprocesam; 2) nolēmumā norādītajai mantai
uzlikts arests vai norādītie priekšmeti vai dokumenti izņemti citā
kriminālprocesā, kurā pieņemts procesuālais
nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu, līdz brīdim, kamēr lēmums ir atcelts vai spēkā stājas
galīgais nolēmums kriminālprocesā; 3) nolēmumā par aresta
uzlikšanu mantai norādītajai mantai ir uzlikts apgrūtinājums citā procesuālā
kārtībā, līdz apgrūtinājuma atcelšanai vai līdz brīdim, kad spēkā stājas
galīgais nolēmums. (2) Par procesuālā nolēmuma par mantas
nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu
izpildes atlikšanu un tās iemesliem nekavējoties paziņo nolēmuma
izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja iespējams, norādot laiku, līdz kuram
izpilde ir atlikta. (3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai
pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilda nekavējoties pēc tā
izpildes atlikšanas apstākļu novēršanas, par to nekavējoties paziņojot
nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei. (4) Ģenerālprokuratūra informē
nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi par jebkādiem apgrūtinājumiem vai
aprobežojumiem, kas attiecas uz nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādīto
mantu. 825.4pants.
Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšana Latvijā (1) Izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto
mantu glabā līdz tiesiskās palīdzības lūguma par dokumentu un priekšmetu
nodošanu vai mantas konfiskāciju saņemšanai no nolēmuma izdevējvalsts. (2) Izņemto
dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšanai var noteikt
ierobežojošu termiņu, noskaidrojot izdevējvalsts rakstveidā sniegtu viedokli. (3) Ja nolēmuma izdevējvalsts kompetentā iestāde
paziņo par procesuālā nolēmuma par
mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu
atcelšanu, izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto mantu atdod
īpašniekam, likumīgajam valdītājam, lietotājam vai turētājam, bet mantai
uzlikto arestu atceļ. 825.5pants.
Turpmākā rīcība ar izņemtajiem dokumentiem, priekšmetiem un arestēto mantu
Latvijā (1) Ja procesuālam
nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu nav pievienots krimināltiesiskās sadarbības lūgums, bet
apliecinājumā ir norādīts termiņš, līdz kuram tiks atsūtīts krimināltiesiskās
sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā dokumenti un priekšmeti
vai konfiscējamā manta, Ģenerālprokuratūra var lūgt attiecīgās Eiropas
Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei šo termiņu grozīt, kā arī
informēt, pēc cik ilga laika dokumenta, priekšmeta vai mantas glabāšana
Latvijā tiks pārtraukta. (2) Procesuālam
nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu pievienoto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par
dokumentu un priekšmetu nodošanu izpilda šā likuma 73.nodaļā noteiktajā
kārtībā vai attiecīgi krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par mantas
konfiskāciju izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā. (3) Ja krimināltiesiskās sadarbības lūgums par
dokumentu un priekšmetu nodošanu attiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētu
nodarījumu un ja par tā izdarīšanu krimināltiesiskās sadarbības lūguma
nosūtītājvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža
nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs
arī pēc Latvijas likuma, neveic. 825.6pants.
Sūdzību iesniegšana par Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas
nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi (1) Rīcība, kas saistīta
ar procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu
iegūšanas nodrošināšanu izpildi, ir pārsūdzama šajā likumā noteiktajā
kārtībā. (2) Sūdzības iesniegšana
neaptur procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai
pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi. (3) Sūdzība par procesuālā
nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu pieņemšanas iemesliem iesniedzama vienīgi nolēmuma
izdevējvalsts tiesā. (4) Ja tiek saņemta sūdzība par rīcību, kas saistīta
ar procesuālā nolēmuma par mantas
nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi,
Ģenerālprokuratūra par sūdzības iesniegšanu un tās pamatojumu, kā arī par
sūdzības izskatīšanas rezultātu informē nolēmuma izdevējvalsts kompetento
iestādi. |
Atbalstīts (red.prec.) |
4. Papildināt
likumu ar 825.1, 825.2, 825.3,
825.4, 825.5 un 825.6pantu šādā redakcijā: 825.1pants.
Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu
konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilde Latvijā (1) Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasīta aresta
uzlikšana mantai vai kratīšana
Latvijā notiek, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts
kompetentās iestādes izdotu procesuālo
nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu, kuram pievienots apliecinājums. (2) Ģenerālprokuratūra, saņemot izpildei procesuālo nolēmumu par mantas
nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu,
ja iespējams, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no tā saņemšanas: 1) izvērtē procesuālā
nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu izpildes iespējamību. Ja nolēmuma izpilde ir iespējama,
nosaka šā nolēmuma izpildes iestādi, un veic nepieciešamās darbības tā
izpildei; 2) paziņo attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts
kompetentajai iestādei par procesuālā
nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu izpildi vai par atteikšanos to pildīt, motivējot
atteikumu. (3) Procesuālo
nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu Latvijā izpilda, ievērojot šā likuma 10. un 28.nodaļā
noteikto kārtību. Aresta uzlikšanai mantai vai kratīšanai nav nepieciešama
Latvijas izmeklēšanas tiesneša piekrišana. (4) Eiropas Savienības dalībvalsts norādītos
nosacījumus par procesuālā nolēmuma
par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu izpildi ievēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā šā likuma
pamatprincipiem. (5) Ja, izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai
pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, ir nepieciešams veikt šajā
nolēmumā papildus norādītās procesuālās darbības, tās veic šajā likumā
noteiktajā kārtībā. (6) Ja procesuālais
nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu izdots par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu un ja
par tā izdarīšanu nolēmuma izdevējvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas
sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai
šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic. 825.2pants.
Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu
konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nepildīšanas iemesli (1) Procesuālo
nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu atsaka izpildīt, ja: 1) apliecinājums nav atsūtīts, ir nepilnīgs
vai nav saistīts ar procesuālo
nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu, kuram tas pievienots; 2) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā
kriminālprocesuālā imunitāte; 3) izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai
pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas
nepieļaujamības (ne bis in idem)
princips; 4) nodarījums, uz kuru attiecas procesuālais nolēmums par mantas
nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu,
nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs Latvijā, izņemot
gadījumus, kad procesuālais nolēmums
par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu attiecas uz izvairīšanos no tādu nodokļu un nodevu
samaksas, kādi Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēti, vai arī tie paredz
no nolēmuma izdevējvalsts normatīvajiem aktiem atšķirīgu nodokļu un nodevu
regulējumu. (2) Ģenerālprokuratūra šā panta pirmās daļas
1.punktā minētajā gadījumā var: 1) noteikt termiņu apliecinājuma iesniegšanai
vai precizēšanai; 2) izņēmuma gadījumos pieņemt izskatīšanai
līdzvērtīgu dokumentu, ja tas satur šā likuma 849.pantā norādīto informāciju; 3) atbrīvot nolēmuma izdevējvalsts kompetento
iestādi no pienākuma iesniegt vai precizēt apliecinājumu, ja uzskata, ka
sniegtā informācija ir pietiekama. (3) Ģenerālprokuratūra nekavējoties paziņo
nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai
pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav iespējams izpildīt, jo
dokumenti, priekšmeti vai manta nav atrodami apliecinājumā norādītajā vietā
vai to atrašanās vieta nav pietiekami precīzi norādīta un to nav iespējams
noskaidrot arī pēc rakstveida sazināšanās ar nolēmuma izdevējvalsts
kompetento iestādi. 825.3pants.
Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu
konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atlikšanas iemesli (1) Procesuālā
nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi var atlikt, ja: 1) tā izpilde var kaitēt Latvijā
uzsāktam kriminālprocesam; 2) nolēmumā norādītajai mantai
uzlikts arests vai norādītie priekšmeti vai dokumenti izņemti citā
kriminālprocesā, kurā pieņemts procesuālais
nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu, līdz brīdim, kad lēmums tiek atcelts vai spēkā stājas
galīgais nolēmums kriminālprocesā; 3) nolēmumā par aresta
uzlikšanu mantai norādītajai mantai ir uzlikts apgrūtinājums citā procesuālā
kārtībā, līdz apgrūtinājuma atcelšanai vai līdz brīdim, kad spēkā stājas
galīgais nolēmums. (2) Par procesuālā nolēmuma par mantas
nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu
izpildes atlikšanu un tās iemesliem nekavējoties paziņo nolēmuma
izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja iespējams, norādot laiku, līdz kuram
izpilde atlikta. (3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai
pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilda nekavējoties pēc tā
izpildes atlikšanas apstākļu novēršanas, par to nekavējoties paziņojot
nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei. (4) Ģenerālprokuratūra informē
nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi par jebkādiem apgrūtinājumiem vai
aprobežojumiem, kas attiecas uz nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādīto
mantu. 825.4pants.
Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšana Latvijā (1) Izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto
mantu glabā līdz tiesiskās palīdzības lūguma par dokumentu un priekšmetu
nodošanu vai mantas konfiskāciju saņemšanai no nolēmuma izdevējvalsts. (2) Izņemto
dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšanai var noteikt
ierobežojošu termiņu, noskaidrojot rakstveidā sniegtu izdevējvalsts viedokli. (3) Ja nolēmuma izdevējvalsts kompetentā iestāde
paziņo par procesuālā nolēmuma par
mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu
atcelšanu, izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto mantu atdod
īpašniekam, likumīgajam valdītājam, lietotājam vai turētājam, bet mantai
uzlikto arestu atceļ. 825.5pants.
Turpmākā rīcība ar izņemtajiem dokumentiem, priekšmetiem un arestēto mantu
Latvijā (1) Ja procesuālajam
nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu nav pievienots krimināltiesiskās sadarbības lūgums, bet
apliecinājumā ir norādīts termiņš, līdz kuram tiks atsūtīts krimināltiesiskās
sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā dokumenti un priekšmeti
vai konfiscējamā manta, Ģenerālprokuratūra var lūgt attiecīgās Eiropas
Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei šo termiņu grozīt, kā arī
informēt, pēc cik ilga laika dokumenta, priekšmeta vai mantas glabāšana
Latvijā tiks pārtraukta. (2) Procesuālajam
nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu pievienoto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par
dokumentu un priekšmetu nodošanu izpilda šā likuma 73.nodaļā noteiktajā
kārtībā, bet krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par mantas konfiskāciju - šā
likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā. (3) Ja krimināltiesiskās sadarbības lūgums par
dokumentu un priekšmetu nodošanu attiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētu
nodarījumu un ja par tā izdarīšanu krimināltiesiskās sadarbības lūguma
nosūtītājvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža
nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs
arī pēc Latvijas likuma, neveic. 825.6pants.
Sūdzību iesniegšana par Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas
nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi (1) Rīcība, kas saistīta
ar procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu
iegūšanas nodrošināšanu izpildi, pārsūdzama šajā likumā noteiktajā
kārtībā. (2) Sūdzības iesniegšana
neaptur procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai
pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi. (3) Sūdzība par procesuālā
nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas
nodrošināšanu pieņemšanas iemesliem iesniedzama vienīgi nolēmuma
izdevējvalsts tiesā. (4) Ja tiek saņemta sūdzība par rīcību, kas saistīta
ar procesuālā nolēmuma par mantas
nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi,
Ģenerālprokuratūra par sūdzības iesniegšanu un tās pamatojumu, kā arī par
sūdzības izskatīšanas rezultātu informē nolēmuma izdevējvalsts kompetento
iestādi. |
|
|
5. |
Juridiskā komisija Papildināt likumu ar 829.1,
829.2, 829.3pantu šādā redakcijā: 829.1pants. Lēmuma par aresta
uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pieņemšana un nosūtīšana Eiropas
Savienības dalībvalstij (1) Aresta uzlikšana
mantai citā Eiropas Savienības dalībvalstī notiek, pamatojoties uz pirmstiesas
procesā procesa virzītāja pieņemtu lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, ko
apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis. Kratīšana citā Eiropas Savienības
dalībvalstī notiek, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša pieņemtu lēmumu par
kratīšanu. (2) Lēmumā par kratīšanu
norāda šā likuma 180.panta otrajā daļā minēto informāciju, bet lēmumā par
aresta uzlikšanu mantai 361.panta piektajā daļā minēto informāciju. (3) Izmeklēšanas tiesnesis, apstiprinot procesa virzītāja
pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu
mantai vai pieņemot lēmumu par kratīšanu, nekavējoties, bet ne vēlāk
kā triju darba dienu laikā, aizpilda īpašā formā apliecinājumu, par to
informējot procesa virzītāju. Procesa virzītājs nodrošina apliecinājuma
tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā, vai
valodā, kādu apliecinājuma saņemšanai attiecīgā Eiropas Savienības
dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam. (5) Iztiesāšanas stadijā
lēmumu par aresta uzlikšanu mantai
vai lēmumu par kratīšanu
pieņem, apliecinājumu aizpilda un tā tulkojumu nodrošina tiesa, kuras
lietvedībā krimināllieta atrodas. (6) Lēmumu par aresta
uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumu un tā
tulkojumu procesa virzītājs iesniedz Ģenerālprokuratūrai, kura nekavējoties,
bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā, tos nosūta attiecīgās Eiropas
Savienības dalībvalsts kompetentai iestādei. 829.2pants. Dokumentu un priekšmetu nodošanas pieprasīšana (1) Lai pieprasītu nodot
izņemtos dokumentus un priekšmetus, lēmumam par aresta uzlikšanu mantai vai
lēmumam par kratīšanu pievieno atbilstošu krimināltiesiskās sadarbības
lūgumu. (2) Saņemot no procesa
virzītāja vai tiesas šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās
sadarbības lūgumu, Ģenerālprokuratūra to nosūta kopā ar šā likuma 848.panta
pirmajā daļā minēto lēmumu un apliecinājumu. (3) Ja šā panta pirmajā
daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu nav iespējams nosūtīt
izpildei vienlaicīgi ar lēmumu par aresta
uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumā norāda termiņu, līdz kuram tiks
atsūtīts krimināltiesiskās sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā
dokumenti, priekšmeti vai arestētā manta. 829.3pants. Sūdzības iesniegšanas
par Latvijā pieņemta lēmuma par
aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildi sekas (1)
Ja no izpildvalsts kompetentās iestādes saņemta informācija, ka par Latvijā
pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai
vai lēmuma par kratīšanu izpildi saņemta sūdzība, Ģenerālprokuratūra var
nosūtīt izpildvalsts kompetentai iestādei argumentus, kas ir nepieciešami
sūdzības izskatīšanā. (2) Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma
par kratīšanu pārsūdzēšana Latvijā neaptur tā izpildi izpildvalstī. |
Atbalstīts (red.prec.) |
5. Papildināt likumu ar
829.1, 829.2 un 829.3pantu šādā redakcijā: 829.1pants. Lēmuma par aresta
uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pieņemšana un nosūtīšana Eiropas
Savienības dalībvalstij (1) Aresta uzlikšana
mantai citā Eiropas Savienības dalībvalstī notiek, pamatojoties uz
pirmstiesas procesā procesa virzītāja pieņemtu lēmumu par aresta uzlikšanu
mantai, ko apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis. Kratīšana citā Eiropas
Savienības dalībvalstī notiek, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša pieņemtu
lēmumu par kratīšanu. (2) Lēmumā par kratīšanu
norāda šā likuma 180.panta otrajā daļā minēto informāciju, bet lēmumā par
aresta uzlikšanu mantai 361.panta piektajā daļā minēto informāciju. (3) Izmeklēšanas tiesnesis, apstiprinot procesa virzītāja
pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu
mantai vai pieņemot lēmumu par kratīšanu, nekavējoties, bet ne vēlāk
kā triju darba dienu laikā, aizpilda noteiktas formas apliecinājumu, par to
informējot procesa virzītāju. Procesa virzītājs nodrošina apliecinājuma
tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā, vai
valodā, kuru apliecinājuma saņemšanai attiecīgā Eiropas Savienības
dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam. (4) Iztiesāšanas stadijā
lēmumu par aresta uzlikšanu mantai
vai lēmumu par kratīšanu
pieņem, apliecinājumu aizpilda un tā tulkojumu nodrošina tiesa, kuras
lietvedībā krimināllieta atrodas. (5) Lēmumu par aresta
uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumu un tā
tulkojumu procesa virzītājs iesniedz Ģenerālprokuratūrai, kas tos
nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā, nosūta attiecīgās
Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei. 829.2pants. Dokumentu un priekšmetu nodošanas pieprasīšana (1) Lai pieprasītu nodot
izņemtos dokumentus un priekšmetus, lēmumam par aresta uzlikšanu mantai vai
lēmumam par kratīšanu pievieno attiecīgu krimināltiesiskās sadarbības lūgumu. (2) Saņemot no procesa
virzītāja vai tiesas šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās
sadarbības lūgumu, Ģenerālprokuratūra to nosūta kopā ar šā likuma 848.panta
pirmajā daļā minēto lēmumu un apliecinājumu. (3) Ja šā panta pirmajā
daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu nav iespējams nosūtīt
izpildei vienlaikus ar lēmumu par aresta
uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumā norāda termiņu, līdz kuram tiks
atsūtīts krimināltiesiskās sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā
dokumenti, priekšmeti vai arestētā manta. 829.3pants. Sekas sūdzības
iesniegšanai par Latvijā pieņemta lēmuma
par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildi (1)
Ja no izpildvalsts kompetentās iestādes saņemta informācija, ka par Latvijā
pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai
vai lēmuma par kratīšanu izpildi saņemta sūdzība, Ģenerālprokuratūra var
nosūtīt izpildvalsts kompetentajai iestādei argumentus, kas nepieciešami
sūdzības izskatīšanā. (2)
Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pārsūdzēšana
Latvijā neaptur tā izpildi izpildvalstī. |