Juridiskā komisija

 

Rīgā, 2007.gada 11.oktobrī                                                  

nr.9/3-

 

 

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Juridiskā komisija lūdz iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 382/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

Pielikumā: minētais likumprojekts uz ....... lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                                                  M.Segliņš

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

likumprojekts otrajam lasījumam

 

 

“Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.382/Lp9)

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (5)

5.

Komisijas

atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3.nr.) grozījumu:

 

 

 

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

120.pants. Likumos garantētā valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte

(1) Valsts prezidentam un Saeimas loceklim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte, tas ir, minētās amatpersonas var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu.

(2) Kriminālprocesu pret tiesnesi drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis ir notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.

(3) Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā var apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības tikai ar tās pašvaldības piekrišanu, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesas piesēdētājs ir notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība.

(4) Prokuroru var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot ģenerālprokuroram.

(5) Valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati tās dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet 24 stundu laikā ir jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vai biroja vadītājs.

(6) Lai varētu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, prokurors iesniedz kompetentajai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai.

(7) Ierosinājumā norāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus, ciktāl tie kriminālprocesā noskaidroti.

Izteikt 120.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kriminālprocesu pret tiesnesi un tiesībsargu drīkst uzsākt tikai ģenerāl­prokurors. Tiesnesi vai tiesībsargu var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša un tiesībsarga apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis un tiesībsargs ir notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors."

 

 

 

1. Izteikt 120.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kriminālprocesu pret tiesnesi un tiesībsargu drīkst uzsākt tikai ģenerāl­prokurors. Tiesnesi vai tiesībsargu var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša un tiesībsarga apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis un tiesībsargs ir notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors."

678.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma forma un saturs

(1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu iesniedz rakstveidā, ja starptautiskajā līgumā vai likumā nav noteikts citādi.

(2) Lūgumā norāda:

1) lūguma iesniedzējas institūcijas nosaukumu;

2) lūguma priekšmetu un būtību;

3) noziedzīga nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju;

4) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu.

(3) Lūgumā norāda arī citu informāciju, kas nepieciešama tā izpildei.

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

2.

Juridiskā komisija

 

Izteikt 678.panta nosaukumu šādā redakcijā:

 

„Krimināltiesiskās sadarbības dokumenta forma un saturs”;

 

Juridiskā komisija

 

Papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja krimināltiesiskajā sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm ir paredzēts īpašs dokuments, tā formu un saturu nosaka Ministru kabinets.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

2. 678.pantā

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Krimināltiesiskās sadarbības dokumenta forma un saturs”;

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja krimināltiesiskajā sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm ir paredzēts īpašs dokuments, tā formu un saturu nosaka Ministru kabinets.”

693.pants. Eiropas apcietinājuma lēmums

Eiropas apcietinājuma lēmumā norāda:

1) informāciju par pieprasītās personas identitāti un valstisko piederību;

2) nolēmumu, uz kura pamata izsniegts Eiropas apcietinājuma lēmums;

3) nodarījuma veidu, tā juridisko kvalifikāciju un piemērojamo tiesību normu;

4) nodarījuma apstākļus;

5) nodarījuma sekas;

6) piespriesto sodu, ja sods ir galīgs, vai tā soda robežas, ko par nodarījumu var piemērot;

7) lietiskos pierādījumus vai dokumentus, kurus nepieciešams izņemt un nodot;

8) lēmuma pieņēmējas tiesas nosaukumu, adresi, telefona un faksa numuru un e-pasta adresi.

 

 

 

 

3.

Juridiskā komisija

 

Izslēgt 693.pantu.

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

3. Izslēgt 693.pantu.

 

 

 

 

 

4.

Juridiskā komisija

 

Papildināt likumu ar 825.1, 825.2, 825.3, 825.4, 825.5, 825.6pantu šādā redakcijā:

 

 „825.1pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilde Latvijā

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasīta kratīšana vai aresta uzlikšana mantai Latvijā notiek, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izdotu procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, kuram pievienots apliecinājums.

(2) Ģenerālprokuratūra, saņemot izpildei procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, ja iespējams, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no tā saņemšanas:

1) izvērtē procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes iespējamību. Ja nolēmuma izpilde ir iespējama, nosaka šā nolēmuma izpildes iestādi, un attiecīgi veic nepieciešamās darbības tā izpildei;

2) paziņo attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentai iestādei par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi vai attiecīgi par atteikšanos to pildīt, motivējot atteikumu.

(3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu Latvijā izpilda, ievērojot šā likuma 10. un 28.nodaļā noteikto kārtību. Aresta uzlikšanai mantai vai kratīšanai nav nepieciešama Latvijas izmeklēšanas tiesneša piekrišana.

(4) Eiropas Savienības dalībvalsts norādītos nosacījumus par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi ievēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā šā likuma pamatprincipiem.

(5) Ja, izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, ir nepieciešams veikt šajā nolēmumā papildus norādītās procesuālās darbības, tās veic šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izdots par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu un ja par tā izdarīšanu nolēmuma izdevējvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

 

825.2pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nepildīšanas iemesli

(1) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu atsaka izpildīt, ja:

1) apliecinājums nav atsūtīts, ir nepilnīgs vai nav saistīts ar procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, kuram tas pievienots;

2) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

3) izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips; 

4) nodarījums, uz ko attiecas procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs Latvijā, izņemot gadījumus, kad procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu attiecas uz izvairīšanos no tādu nodokļu un nodevu samaksas, kas Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēti, vai arī tie paredz no nolēmuma izdevējvalsts normatīvajiem aktiem atšķirīgu nodokļu un nodevu regulējumu.

(2) Ģenerālprokuratūra pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā var:

1) noteikt termiņu apliecinājuma iesniegšanai vai precizēšanai;

2) izņēmuma gadījumos pieņemt izskatīšanai līdzvērtīgu dokumentu, ja tas satur šā likuma 849.pantā norādīto informāciju;

3) atbrīvot nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi no pienākuma iesniegt vai precizēt apliecinājumu, ja uzskata, ka sniegtā informācija ir pietiekama.

(3) Ģenerālprokuratūra nekavējoties paziņo nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav iespējams izpildīt, jo dokumenti, priekšmeti vai manta nav atrodami apliecinājumā norādītajā vietā vai to atrašanās vieta nav pietiekami precīzi norādīta un to nav iespējams noskaidrot arī pēc rakstveida sazināšanās ar nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi.

 

825.3pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atlikšanas iemesli

(1) Procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi var atlikt, ja:

1) tā izpilde var kaitēt Latvijā uzsāktam kriminālprocesam;

2) nolēmumā norādītajai mantai uzlikts arests vai norādītie priekšmeti vai dokumenti izņemti citā kriminālprocesā, kurā pieņemts procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, – līdz brīdim, kamēr lēmums ir atcelts vai spēkā stājas galīgais nolēmums kriminālprocesā;

3) nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādītajai mantai ir uzlikts apgrūtinājums citā procesuālā kārtībā, – līdz apgrūtinājuma atcelšanai vai līdz brīdim, kad spēkā stājas galīgais nolēmums.

(2) Par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atlikšanu un tās iemesliem nekavējoties paziņo nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja iespējams, norādot laiku, līdz kuram izpilde ir atlikta.

(3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilda nekavējoties pēc tā izpildes atlikšanas apstākļu novēršanas, par to nekavējoties paziņojot nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei.

(4) Ģenerālprokuratūra informē nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi par jebkādiem apgrūtinājumiem vai aprobežojumiem, kas attiecas uz nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādīto mantu.

 

825.4pants. Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšana Latvijā

(1) Izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto mantu glabā līdz tiesiskās palīdzības lūguma par dokumentu un priekšmetu nodošanu vai mantas konfiskāciju saņemšanai no nolēmuma izdevējvalsts.

(2) Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšanai var noteikt ierobežojošu termiņu, noskaidrojot izdevējvalsts rakstveidā sniegtu viedokli.

(3) Ja nolēmuma izdevējvalsts kompetentā iestāde paziņo par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu atcelšanu, izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto mantu atdod īpašniekam, likumīgajam valdītājam, lietotājam vai turētājam, bet mantai uzlikto arestu atceļ.

 

825.5pants. Turpmākā rīcība ar izņemtajiem dokumentiem, priekšmetiem un arestēto mantu Latvijā

(1) Ja procesuālam nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav pievienots krimināltiesiskās sadarbības lūgums, bet apliecinājumā ir norādīts termiņš, līdz kuram tiks atsūtīts krimināltiesiskās sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā dokumenti un priekšmeti vai konfiscējamā manta, Ģenerālprokuratūra var lūgt attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei šo termiņu grozīt, kā arī informēt, pēc cik ilga laika dokumenta, priekšmeta vai mantas glabāšana Latvijā tiks pārtraukta.

(2) Procesuālam nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu pievienoto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par dokumentu un priekšmetu nodošanu izpilda šā likuma 73.nodaļā noteiktajā kārtībā vai attiecīgi krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par mantas konfiskāciju izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja krimināltiesiskās sadarbības lūgums par dokumentu un priekšmetu nodošanu attiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu un ja par tā izdarīšanu krimināltiesiskās sadarbības lūguma nosūtītājvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

 

825.6pants. Sūdzību iesniegšana par Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi

(1) Rīcība, kas saistīta ar procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi, ir pārsūdzama šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzības iesniegšana neaptur procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi.

(3) Sūdzība par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu pieņemšanas iemesliem iesniedzama vienīgi nolēmuma izdevējvalsts tiesā.

(4) Ja tiek saņemta sūdzība par rīcību, kas saistīta ar procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi, Ģenerālprokuratūra par sūdzības iesniegšanu un tās pamatojumu, kā arī par sūdzības izskatīšanas rezultātu informē nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi.”

 

 

Atbalstīts

(red.prec.)

 

 

4. Papildināt likumu ar 825.1, 825.2, 825.3, 825.4, 825.5 un 825.6pantu šādā redakcijā:

 

 „825.1pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilde Latvijā

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasīta aresta uzlikšana mantai vai kratīšana  Latvijā notiek, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izdotu procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, kuram pievienots apliecinājums.

(2) Ģenerālprokuratūra, saņemot izpildei procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, ja iespējams, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no tā saņemšanas:

1) izvērtē procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes iespējamību. Ja nolēmuma izpilde ir iespējama, nosaka šā nolēmuma izpildes iestādi, un veic nepieciešamās darbības tā izpildei;

2) paziņo attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi vai par atteikšanos to pildīt, motivējot atteikumu.

(3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu Latvijā izpilda, ievērojot šā likuma 10. un 28.nodaļā noteikto kārtību. Aresta uzlikšanai mantai vai kratīšanai nav nepieciešama Latvijas izmeklēšanas tiesneša piekrišana.

(4) Eiropas Savienības dalībvalsts norādītos nosacījumus par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi ievēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā šā likuma pamatprincipiem.

(5) Ja, izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, ir nepieciešams veikt šajā nolēmumā papildus norādītās procesuālās darbības, tās veic šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izdots par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu un ja par tā izdarīšanu nolēmuma izdevējvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

 

825.2pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nepildīšanas iemesli

(1) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu atsaka izpildīt, ja:

1) apliecinājums nav atsūtīts, ir nepilnīgs vai nav saistīts ar procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, kuram tas pievienots;

2) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

3) izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips; 

4) nodarījums, uz kuru attiecas procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs Latvijā, izņemot gadījumus, kad procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu attiecas uz izvairīšanos no tādu nodokļu un nodevu samaksas, kādi Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēti, vai arī tie paredz no nolēmuma izdevējvalsts normatīvajiem aktiem atšķirīgu nodokļu un nodevu regulējumu.

(2) Ģenerālprokuratūra šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā var:

1) noteikt termiņu apliecinājuma iesniegšanai vai precizēšanai;

2) izņēmuma gadījumos pieņemt izskatīšanai līdzvērtīgu dokumentu, ja tas satur šā likuma 849.pantā norādīto informāciju;

3) atbrīvot nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi no pienākuma iesniegt vai precizēt apliecinājumu, ja uzskata, ka sniegtā informācija ir pietiekama.

(3) Ģenerālprokuratūra nekavējoties paziņo nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav iespējams izpildīt, jo dokumenti, priekšmeti vai manta nav atrodami apliecinājumā norādītajā vietā vai to atrašanās vieta nav pietiekami precīzi norādīta un to nav iespējams noskaidrot arī pēc rakstveida sazināšanās ar nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi.

 

825.3pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atlikšanas iemesli

(1) Procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi var atlikt, ja:

1) tā izpilde var kaitēt Latvijā uzsāktam kriminālprocesam;

2) nolēmumā norādītajai mantai uzlikts arests vai norādītie priekšmeti vai dokumenti izņemti citā kriminālprocesā, kurā pieņemts procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, – līdz brīdim, kad lēmums tiek atcelts vai spēkā stājas galīgais nolēmums kriminālprocesā;

3) nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādītajai mantai ir uzlikts apgrūtinājums citā procesuālā kārtībā, – līdz apgrūtinājuma atcelšanai vai līdz brīdim, kad spēkā stājas galīgais nolēmums.

(2) Par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atlikšanu un tās iemesliem nekavējoties paziņo nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja iespējams, norādot laiku, līdz kuram izpilde atlikta.

(3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilda nekavējoties pēc tā izpildes atlikšanas apstākļu novēršanas, par to nekavējoties paziņojot nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei.

(4) Ģenerālprokuratūra informē nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi par jebkādiem apgrūtinājumiem vai aprobežojumiem, kas attiecas uz nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādīto mantu.

 

825.4pants. Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšana Latvijā

(1) Izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto mantu glabā līdz tiesiskās palīdzības lūguma par dokumentu un priekšmetu nodošanu vai mantas konfiskāciju saņemšanai no nolēmuma izdevējvalsts.

(2) Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšanai var noteikt ierobežojošu termiņu, noskaidrojot rakstveidā sniegtu izdevējvalsts viedokli.

(3) Ja nolēmuma izdevējvalsts kompetentā iestāde paziņo par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu atcelšanu, izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto mantu atdod īpašniekam, likumīgajam valdītājam, lietotājam vai turētājam, bet mantai uzlikto arestu atceļ.

 

825.5pants. Turpmākā rīcība ar izņemtajiem dokumentiem, priekšmetiem un arestēto mantu Latvijā

(1) Ja procesuālajam nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav pievienots krimināltiesiskās sadarbības lūgums, bet apliecinājumā ir norādīts termiņš, līdz kuram tiks atsūtīts krimināltiesiskās sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā dokumenti un priekšmeti vai konfiscējamā manta, Ģenerālprokuratūra var lūgt attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei šo termiņu grozīt, kā arī informēt, pēc cik ilga laika dokumenta, priekšmeta vai mantas glabāšana Latvijā tiks pārtraukta.

(2) Procesuālajam nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu pievienoto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par dokumentu un priekšmetu nodošanu izpilda šā likuma 73.nodaļā noteiktajā kārtībā, bet krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par mantas konfiskāciju - šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja krimināltiesiskās sadarbības lūgums par dokumentu un priekšmetu nodošanu attiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu un ja par tā izdarīšanu krimināltiesiskās sadarbības lūguma nosūtītājvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

 

825.6pants. Sūdzību iesniegšana par Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi

(1) Rīcība, kas saistīta ar procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi, pārsūdzama šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzības iesniegšana neaptur procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi.

(3) Sūdzība par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu pieņemšanas iemesliem iesniedzama vienīgi nolēmuma izdevējvalsts tiesā.

(4) Ja tiek saņemta sūdzība par rīcību, kas saistīta ar procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi, Ģenerālprokuratūra par sūdzības iesniegšanu un tās pamatojumu, kā arī par sūdzības izskatīšanas rezultātu informē nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi.”

 

 

 

 

 

5.

Juridiskā komisija

 

Papildināt likumu ar 829.1, 829.2, 829.3pantu šādā redakcijā:

 

„829.1pants. Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pieņemšana un nosūtīšana Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Aresta uzlikšana mantai citā Eiropas Savienības dalībvalstī notiek, pamatojoties uz pirmstiesas procesā procesa virzītāja pieņemtu lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, ko apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis. Kratīšana citā Eiropas Savienības dalībvalstī notiek, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša pieņemtu lēmumu par kratīšanu.

(2) Lēmumā par kratīšanu norāda šā likuma 180.panta otrajā daļā minēto informāciju, bet lēmumā par aresta uzlikšanu mantai – 361.panta piektajā daļā minēto informāciju.

 (3) Izmeklēšanas tiesnesis, apstiprinot procesa virzītāja pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai pieņemot lēmumu par kratīšanu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā, aizpilda īpašā formā apliecinājumu, par to informējot procesa virzītāju. Procesa virzītājs nodrošina apliecinājuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā, vai valodā, kādu apliecinājuma saņemšanai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(5) Iztiesāšanas stadijā lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu pieņem, apliecinājumu aizpilda un tā tulkojumu nodrošina tiesa, kuras lietvedībā krimināllieta atrodas.

 (6) Lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumu un tā tulkojumu procesa virzītājs iesniedz Ģenerālprokuratūrai, kura nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā, tos nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentai iestādei.

 

829.2pants. Dokumentu un priekšmetu nodošanas pieprasīšana

(1) Lai pieprasītu nodot izņemtos dokumentus un priekšmetus, lēmumam par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumam par kratīšanu pievieno atbilstošu krimināltiesiskās sadarbības lūgumu.

(2) Saņemot no procesa virzītāja vai tiesas šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu, Ģenerālprokuratūra to nosūta kopā ar šā likuma 848.panta pirmajā daļā minēto lēmumu un apliecinājumu.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu nav iespējams nosūtīt izpildei vienlaicīgi ar lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumā norāda termiņu, līdz kuram tiks atsūtīts krimināltiesiskās sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā dokumenti, priekšmeti vai arestētā manta.

 

829.3pants. Sūdzības iesniegšanas par Latvijā pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildi sekas

(1) Ja no izpildvalsts kompetentās iestādes saņemta informācija, ka par Latvijā pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildi saņemta sūdzība, Ģenerālprokuratūra var nosūtīt izpildvalsts kompetentai iestādei argumentus, kas ir nepieciešami sūdzības izskatīšanā.

(2) Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pārsūdzēšana Latvijā neaptur tā izpildi izpildvalstī.”

 

 

Atbalstīts

(red.prec.)

 

 

 

5. Papildināt likumu ar 829.1, 829.2 un 829.3pantu šādā redakcijā:

 

„829.1pants. Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pieņemšana un nosūtīšana Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Aresta uzlikšana mantai citā Eiropas Savienības dalībvalstī notiek, pamatojoties uz pirmstiesas procesā procesa virzītāja pieņemtu lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, ko apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis. Kratīšana citā Eiropas Savienības dalībvalstī notiek, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša pieņemtu lēmumu par kratīšanu.

(2) Lēmumā par kratīšanu norāda šā likuma 180.panta otrajā daļā minēto informāciju, bet lēmumā par aresta uzlikšanu mantai – 361.panta piektajā daļā minēto informāciju.

 (3) Izmeklēšanas tiesnesis, apstiprinot procesa virzītāja pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai pieņemot lēmumu par kratīšanu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā, aizpilda noteiktas formas apliecinājumu, par to informējot procesa virzītāju. Procesa virzītājs nodrošina apliecinājuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā, vai valodā, kuru apliecinājuma saņemšanai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(4) Iztiesāšanas stadijā lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu pieņem, apliecinājumu aizpilda un tā tulkojumu nodrošina tiesa, kuras lietvedībā krimināllieta atrodas.

 (5) Lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumu un tā tulkojumu procesa virzītājs iesniedz Ģenerālprokuratūrai, kas tos nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā, nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

 

829.2pants. Dokumentu un priekšmetu nodošanas pieprasīšana

(1) Lai pieprasītu nodot izņemtos dokumentus un priekšmetus, lēmumam par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumam par kratīšanu pievieno attiecīgu krimināltiesiskās sadarbības lūgumu.

(2) Saņemot no procesa virzītāja vai tiesas šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu, Ģenerālprokuratūra to nosūta kopā ar šā likuma 848.panta pirmajā daļā minēto lēmumu un apliecinājumu.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu nav iespējams nosūtīt izpildei vienlaikus ar lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumā norāda termiņu, līdz kuram tiks atsūtīts krimināltiesiskās sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā dokumenti, priekšmeti vai arestētā manta.

 

829.3pants. Sekas sūdzības iesniegšanai par Latvijā pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildi

(1) Ja no izpildvalsts kompetentās iestādes saņemta informācija, ka par Latvijā pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildi saņemta sūdzība, Ģenerālprokuratūra var nosūtīt izpildvalsts kompetentajai iestādei argumentus, kas nepieciešami sūdzības izskatīšanā.

(2) Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pārsūdzēšana Latvijā neaptur tā izpildi izpildvalstī.”