Likumprojekts

Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku
darbības likumā

Izdarīt Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.pantu ar piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(5) Apdrošināšanas aģents, kas ir kredītiestāde, ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas starpniecību vairāku apdrošināšanas komersantu vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāļu vārdā vai interesēs, ja apdrošināšana ir papildpakalpojums kredītiestādes pamatdarbības ietvaros sniegtajam pakalpojumam. Kredītiestāde nav tiesīga dot padomu vai sagatavot piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājumu analīzi.

(6) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka juridiskās personas atbildīgā persona un darbinieks, kas ir tieši iesaistīts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā, nav tiesīgs stāties darba tiesiskajās attiecībās ar citu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku.

(7) Persona, kas nodarbojas ar apdrošināšanas starpniecību apdrošināšanas aģenta pašnodarbinātās personas statusā, nav tiesīga vienlaikus nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniecību uz darba tiesisko attiecību pamata.

(8) Ja atbildīgā persona vai darbinieks, kas ir tieši iesaistīts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā, ir pārtraucis pildīt minētos pienākumus uz laiku, kas ir ilgāks par gadu, apdrošināšanas brokerim un apdrošināšanas aģentam nav tiesību stāties darba tiesiskajās attiecībās ar šādu personu."

2.  7.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Šis likums neattiecas uz personām, kuras nodarbojas ar apdrošināšanas starpniecību, ja vienlaikus tiek izpildīti šādi nosacījumi:";

izteikt pirmās daļas 5.punkta ''a'' apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tādu zaudējumu segšanu, kuri ir saistīti ar piegādātās preces bojājumu vai zudumu;".

3.  10.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ziņas par atbildīgo personu un kompetentas valsts institūcijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka uz atbildīgo personu neattiecas neviens no šā likuma 17.panta ceturtajā daļā minētajiem apstākļiem;";

izslēgt pirmās daļas 5.punktu.

4. Papildināt 11.panta otro daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieks lūdz anulēt ierakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā;

7) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieks tiek likvidēts."

5. Izslēgt 14.pantu.

6. Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmajā daļā minētos naudas līdzekļus drīkst ieguldīt termiņnoguldījumos tādās kredītiestādēs un ar tādiem nosacījumiem, kuri pieļauj izbeigt šādu termiņnoguldījumu līgumu darbību pirms termiņa un saņemt ieguldītos līdzekļus ne ilgāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts paziņojums par termiņnoguldījuma līguma izbeigšanu."

7. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. (1) Apdrošināšanas komersantam un nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei ir pienākums informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par sadarbības līguma ar apdrošināšanas aģentu izbeigšanu.

(2) Apdrošināšanas brokerim un apdrošināšanas aģentam ir pienākums informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu.

(3) Apdrošināšanas brokeri profesionālās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociācijas noteiktajā kārtībā iesniedz profesionālajai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociācijai informāciju par apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmēru sadalījumā pa apdrošināšanas veidiem un apdrošināšanas sabiedrībām."

8.  17.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Par apdrošināšanas brokeri pašnodarbināto personu, apdrošināšanas brokera juridiskās personas atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā, var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kura:";

izslēgt pirmās daļas 3.punktu;

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(2) Par apdrošināšanas aģentu pašnodarbināto personu, apdrošināšanas aģenta juridiskās personas atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīts apdrošināšanas starpniecībā, var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kura:";

izslēgt otrās daļas 3.punktu.

9. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. (1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekam ir pienākums pašam vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma atsaukt no amata apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgo personu vai darbinieku, kas ir tieši iesaistīts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā, ja:

1) tas neatbilst šā likuma 17.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajām prasībām vai uz to var attiecināt kādu no šā likuma 17.panta ceturtās daļas punktiem;

2) tas ilgāk par gadu nav veicis atbildīgās personas vai darbinieka, kas ir tieši iesaistīts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā, pienākumus;

3) tas pārkāpis normatīvo aktu prasības, kuri regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

4) tas pārkāpis šā likuma prasības.

(2) Izvērtējot izdarīto pārkāpumu, kas ļauj atsaukt no amata apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgo personu vai darbinieku, kas ir tieši iesaistīts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā, var tikt pieņemts lēmums par brīdinājuma izteikšanu.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, šī pārsūdzēšana neaptur minētā administratīvā akta izpildi.''

10. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Apdrošināšanas brokeris apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka profesionālo darbību ir tiesīgs savienot tikai ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja darbību."

11.  20.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Par piesaistīto apdrošināšanas aģentu pašnodarbināto personu, piesaistītā apdrošināšanas aģenta juridiskās personas atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīts apdrošināšanas starpniecībā, var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kura:";

izslēgt pirmās daļas 3.punktu.

12. Izteikt 21.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Apdrošināšanas komersants un nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pēc savas iniciatīvas vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma anulē ierakstu piesaistīto apdrošināšanas aģentu reģistrā, ja:

1) piesaistītais apdrošināšanas aģents pārkāpis šā likuma prasības;

2) piesaistītais apdrošināšanas aģents pārkāpis normatīvo aktu prasības, kuri regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

3) piesaistītais apdrošināšanas aģents, kas darbojas dalībvalstī, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, pārkāpis prasības, kuras ietvertas dalībvalsts sabiedrības intereses aizsargājošos likumos un citos normatīvajos aktos;

4) piesaistītais apdrošināšanas aģents lūdz anulēt ierakstu piesaistīto apdrošināšanas aģentu reģistrā;

5) piesaistītais apdrošināšanas aģents tiek likvidēts.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par ieraksta anulēšanu piesaistīto apdrošināšanas aģentu reģistrā tiek pārsūdzēts, šī pārsūdzēšana neaptur minētā administratīvā akta izpildi."

13. Papildināt IV nodaļu ar 21.¹ pantu šādā redakcijā:

"21.¹ pants. (1) Piesaistītajam apdrošināšanas aģentam ir pienākums pašam vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma atsaukt no amata piesaistītā apdrošināšanas aģenta atbildīgo personu vai darbinieku, kas ir tieši iesaistīts apdrošināšanas starpniecībā, ja:

1) tas neatbilst šā likuma 20.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām vai uz to var attiecināt kādu no šā likuma 20.panta otrās daļas punktiem;

2) tas pārkāpis normatīvo aktu prasības, kuri regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

3) tas pārkāpis šā likuma prasības.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, šī pārsūdzēšana neaptur minētā administratīvā akta izpildi.''

14.  24.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas starpnieka pienākums ir sniegt klientam vismaz šādu informāciju par savu darbību:";

papildināt otrās daļas 1.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Kredītiestādei ir pienākums informēt klientu par to, ka kredītiestāde nav tiesīga dot padomu vai sagatavot piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājumu analīzi;";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pirms apdrošināšanas līguma grozīšanas apdrošināšanas starpniekam ir pienākums informēt klientu par izmaiņām šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā."

15.  25.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Strīdus gadījumā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekam ir pienākums pierādīt šā likuma 24.pantā un 25.panta pirmajā daļā noteikto prasību izpildi."

16. Papildināt 32.panta sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieks var atvērt filiāli citā dalībvalstī uzreiz pēc tam, kad filiāles dalībvalsts uzraudzības institūcija ir paziņojusi Eiropas Komisijai, ka nav nepieciešama informācija par citu dalībvalstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku nodomu atvērt filiāli tās teritorijā, un ir saņemts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojums, ka tā neiebilst pret filiāles atvēršanu."

17. Papildināt 34.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieks var sākt nodarboties ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecību citā dalībvalstī, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, uzreiz pēc tam, kad dalībvalsts uzraudzības institūcija ir paziņojusi Eiropas Komisijai, ka nav nepieciešama informācija par citu dalībvalstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku nodomu nodarboties ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecību tās teritorijā, un ir saņemts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojums, ka tai nav iebildumu pret apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka darbību, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu."

18. Papildināt 42.pantu ar piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

''(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt šā panta pirmajā daļā minēto atļauju profesionālajai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociācijai vai profesionālajai apdrošinātāju asociācijai, ja:

1) nav iesniegti visi šā panta otrajā vai trešajā daļā minētie dokumenti vai arī iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

2) profesionālās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociācijas vai profesionālās apdrošinātāju asociācijas iesniegtā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā tieši iesaistīto darbinieku apmācības programma nenodrošina apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā tieši iesaistīto darbinieku zināšanu un darba pieredzes pietiekamības pārbaudi atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā tieši iesaistīto darbinieku apmācības programmas izpildes nodrošinājums nav pietiekams apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā tieši iesaistīto darbinieku zināšanu un darba pieredzes pietiekamības pārbaudei atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē šā panta pirmajā daļā minēto atļauju profesionālajai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociācijai un profesionālajai apdrošinātāju asociācijai, ja:

1) konstatēts kāds no šā panta piektajā daļā minētajiem gadījumiem;

2) profesionālā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociācija vai profesionālā apdrošinātāju asociācija nenodrošina vai nodrošina nepienācīgi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā tieši iesaistīto darbinieku zināšanu un darba pieredzes pietiekamības pārbaudi;

3) profesionālā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociācija vai profesionālā apdrošinātāju asociācija pārkāpj šā likuma prasības.

(7) Izvērtējot izdarīto pārkāpumu, kas ļauj anulēt šā panta pirmajā daļā minēto atļauju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pirms atļaujas anulēšanas ir tiesības brīdināt profesionālo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociāciju vai profesionālo apdrošinātāju asociāciju un noteikt atbilstošu termiņu pārkāpumu novēršanai.

(8) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas anulēšanu tiek pārsūdzēts, šī pārsūdzēšana neaptur minētā administratīvā akta izpildi.''

19. Papildināt likumu ar 43., 44. un 45.pantu šādā redakcijā:

"43.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt no profesionālās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociācijas un profesionālās apdrošinātāju asociācijas informāciju un dokumentus par to darbību, kas ir saistīta ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā tieši iesaistīto darbinieku zināšanu un darba pieredzes pietiekamības pārbaudi, un, ja nepieciešams, veikt pārbaudi.

44.pants. Profesionālās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociācijas un profesionālās apdrošinātāju asociācijas lēmumus par atzinumu sniegšanu par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā tieši iesaistīto darbinieku zināšanu un darba pieredzes pietiekamību ieinteresētās personas var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

45.pants. (1) Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieks nepilda šā likuma 3.panta otrajā un piektajā daļā, 4.panta pirmajā daļā, 10.panta pirmās daļas 7., 8., 9. un 10.punktā noteiktās prasības, 16.panta trešajā daļā, 18.panta pirmajā daļā, 21.¹ panta pirmajā daļā un 24.pantā noteiktās prasības vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka darbība neatbilst šā likuma 1.panta pirmās daļas 5., 6. un 7.punktā noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzliek apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekam soda naudu līdz 10000 latu. Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieks pārkāpj normatīvo aktu prasības, kuri regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzliek apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekam soda naudu līdz 100000 latu.

(2) Ja apdrošināšanas komersants un nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nepilda šā likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktās prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzliek apdrošināšanas komersantam un nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei soda naudu 1000 latu apmērā. Ja apdrošināšanas komersants un nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nepilda šā likuma 20.panta trešajā un ceturtajā daļā un 21.panta ceturtajā daļā noteiktās prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzliek apdrošināšanas komersantam un nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei soda naudu līdz 10000 latu.''

20. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

''Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 9.decembra Direktīvas 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību.''

Pārejas noteikums

Personas, kuras saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegto apdrošināšanas brokera sertifikātu, bet ilgāk par gadu no šā likuma spēkā stāšanās dienas nav nodarbojušās ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecību vai nav bijušas darba tiesiskajās attiecībās ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku, ir tiesīgas sākt nodarboties ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecību vai stāties darba tiesiskajās attiecībās ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku, izpildot likumā noteiktās prasības. Šādām personām nav piemērojamas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma pārejas noteikumu 5.punkta prasības.

Finanšu ministra vietā –

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

A.Štokenbergs

Likumprojekta

"Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

1. 2005. gada 15. aprīlī stājās spēkā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums. Minētā likuma 1. panta 6. punkts definē apdrošināšanas aģenta jēdzienu, nosakot, ka apdrošināšanas aģents ir persona, kura nodarbojas ar apdrošināšanas starpniecību tikai viena apdrošināšanas komersanta, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vai koncernā ietilpstošo apdrošināšanas komersantu vārdā un interesēs. Viens no aktīvākajiem apdrošināšanas aģentiem finanšu industrijā ir kredītiestādes, kuras pamatā izplata apdrošināšanas produktus papildus savas pamatdarbības ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem. Ar spēkā esošo likuma regulējumu bankām ir liegta iespēja izplatīt vairāku apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas produktus. Līdz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma spēkā stāšanās dienai kredītiestādēm bija atļauts darboties vairāku apdrošināšanas sabiedrību vārdā un interesēs. Šāda situācija bija atbilstoša kredītiestāžu darbības praktiskajiem aspektiem, jo kredītiestādes piedāvāja vairāku apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas produktus. Ievērojot vēlmi saglabāt situāciju, kad kredītiestādēs klientam ir iespēja izvēlēties starp vairākām apdrošināšanas sabiedrībām, Latvijas Apdrošinātāju asociācija un Latvijas Komercbanku asociācija ir griezušās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ar priekšlikumu grozīt Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu, paredzot kredītiestādēm kā speciālajai apdrošināšanas aģentu kategorijai iespēju izplatīt vairāku apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas polises. Kredītiestādēm paredzētās tiesības darboties vairāku apdrošināšanas sabiedrību vārdā automātiski nepiešķirs kredītiestādēm apdrošināšanas brokeru statusu. Tiesības veikt vispusīgu piedāvājuma analīzi un noteikt klientam vispiemērotāko apdrošināšanas sabiedrības piedāvājumu likums nosaka tikai apdrošināšanas brokeriem. Tieši tādēļ likumprojektā ir atrunāts, ka kredītiestāde nav tiesīga dot padomu vai sagatavot piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājumu analīzi. Turklāt kredītiestādei uzlikts pienākums informēt klientu par to, ka kredītiestāde nav tiesīga dot padomu vai sagatavot piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājumu analīzi. Rezultātā klients, kas vēlēsies saņemt profesionālo padomu, vērsīsies pie apdrošināšanas brokera. Pamatā kredītiestāde izplata kredītiestādei par labu ieķīlāta nekustamā īpašuma apdrošināšanas polises. Šādās polisēs banka ir kā apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs, kas nostāda kredītiestādi līdzvērtīgā interešu pozīcijā ar apdrošinājuma ņēmēju. Iespēja piedāvāt vairāku apdrošināšanas sabiedrību produktus veicinās konkurenci apdrošināšanas sabiedrību starpā, kas atstās labvēlīgu ietekmi uz apdrošināšanas polises cenu un patērētāja izvēles tiesībām. 2. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums, kaut arī precīzi nosaka, ka apdrošināšanas aģents ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas starpniecību tikai vienas apdrošināšanas sabiedrības vārdā, tomēr neaizliedz apdrošināšanas aģenta juridiskās personas atbildīgajai personai un darbiniekiem, kas ir tieši iesaistīti apdrošināšanas starpniecībā, vienlaikus stāties darba tiesiskajās attiecībās ar citu apdrošināšanas aģentu vai sākt darbību pašnodarbinātās personas statusā. Tādējādi var tikt dibināti vairāki apdrošināšanas aģenti juridiskās personas, kuros darbosies vieni un tieši paši darbinieki, izplatot dažādu apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas produktus. Šādas situācijas ietvaros ar likumīgām metodēm var tikt apiets likumā noteiktais aizliegums apdrošināšanas aģentam darboties tikai vienas apdrošināšanas sabiedrības vārdā un interesēs. 3. Likums nosaka, ka apdrošināšanas brokera – juridiskās personas – pamatkapitālam jābūt ne mazākam par 50 000 eiro. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniekiem, uz kuras pamata tika izstrādāts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums, nosaka vienoto obligāto profesionālo prasību kopumu, kas vērsts uz klienta aizsardzību pret apdrošināšanas starpnieka nespēju pārskaitīt apdrošināšanas prēmiju vai apdrošināšanas atlīdzību. Tajā ietilpst obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 000 000 eiro apmērā attiecībā uz katru prasību un 1 500 000 eiro apmērā attiecībā uz visām prasībām, pienākums turēt apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas atlīdzību summas strikti nodalītos kontos un prasība, saskaņā ar kuru naudu, ko klients samaksājis starpniekam, uzskata par samaksātu komercsabiedrībai, turpretim naudu, ko samaksājusi komercsabiedrība starpniekam, neuzskata par izmaksātu klientam, līdz klients to faktiski saņem. Pamatkapitāla prasība pēc savas ekonomiskās būtības nevar kalpot par papildu klientu aizsardzības līdzekli pret apdrošināšanas starpnieka nespēju pārskaitīt apdrošināšanas prēmiju vai apdrošināšanas atlīdzību, jo komercsabiedrība to bez ierobežojumiem var izmantot savā saimnieciskajā darbībā. Tomēr pamatkapitāla prasība ir iespējama barjera jauno tirgus dalībnieku ienākšanai apdrošināšanas starpniecības tirgū. Turklāt šāda prasība nostāda Latvijā reģistrētos apdrošināšanas brokerus – juridiskās personas – neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar tām sabiedrībām, kas darbojas Latvijā pakalpojumu sniegšanas brīvības principa vai dibināšanas brīvības principa ietvaros un kuru nacionālā likumdošana neizvirza pamatkapitāla prasību. 4. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums nosaka gadījumus, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga izsniegt atļauju profesionālajai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociācijai un profesionālajai apdrošinātāju asociācijai sniegt atzinumus par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā tieši iesaistīto darbinieku zināšanu un darba pieredzes pietiekamību. Tomēr likums precīzi neatrunā gadījumus, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija būtu tiesīga anulēt vai atteikt izsniegt minēto atļauju. 5. Likumā nav pietiekami skaidri atrunāts mehānisms, kas ļautu kontrolēt apdrošināšanas starpnieku atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīti apdrošināšanas starpniecībā, darbības nepārtrauktību. 6. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums paredz tikai vienu sankciju par likuma normu pārkāpumu, kas ir ieraksta anulēšana apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku vai piesaistīto apdrošināšanas starpnieku reģistrā. Tomēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt arī mīkstāku sodu sistēmu, nosakot soda naudu par atsevišķajiem likuma pārkāpumiem.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Izstrādātais likumprojekts: 1) ievieš speciālo apdrošināšanas aģentu kategoriju – kredītiestādes –, nosakot, ka tās ir tiesīgas nodarboties ar apdrošināšanas starpniecību vairāku apdrošināšanas komersantu vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāļu vārdā vai interesēs, ja apdrošināšana ir papildpakalpojums kredītiestādes pamatdarbības ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka kredītiestāde nav tiesīga dot padomu vai sagatavot piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājumu analīzi; 2) izslēdz prasību par to, ka apdrošināšanas brokera – juridiskās personas – pamatkapitālam jābūt ne mazākam par 50 000 eiro; 3) nosaka aizliegumu apdrošināšanas aģenta juridiskās personas atbildīgajai personai un darbiniekam, kas ir tieši iesaistīts apdrošināšanas starpniecībā, stāties darba tiesiskajās attiecībās ar citu apdrošināšanas starpnieku; 4) uzliek apdrošināšanas komersantam pienākumu informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par sadarbības līguma ar apdrošināšanas aģentu izbeigšanu. Savukārt apdrošināšanas brokerim un apdrošināšanas aģentam tiek uzlikts pienākums informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu; 5) nosaka gadījumus, kad apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekam ir pienākums pašam vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma atsaukt no amata apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgo personu vai darbinieku, kas ir tieši iesaistīts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā; 6) paredz iespēju savienot apdrošināšanas brokera pakalpojumus ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja darbību; 7) nosaka kredītiestādes pienākumu informēt klientu par to, ka kredītiestāde nav tiesīga dot padomu vai sagatavot piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājumu analīzi; 8) paredz kārtību, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga anulēt vai atteikt izsniegt atļauju profesionālajai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociācijai un profesionālajai apdrošinātāju asociācijai sniegt atzinumus par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā tieši iesaistīto darbinieku zināšanu un darba pieredzes pietiekamību; 9) ievieš sankciju sistēmu par likuma normu pārkāpumiem, nosakot soda naudas apmērus; 10) izdara citus grozījumus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā, kas precizēs likuma regulējumu.

3. Cita informācija

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs apdrošinājuma ņēmēju intereses, jo tiks uzlabota pakalpojumu sniegšanas kvalitāte gadījumos, kad apdrošināšanas starpniecības pakalpojumus piedāvās kredītiestādes, kurām ar likumprojektu ir atļauts izplatīt vairāku apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas polises.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts ir vērsts uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu apdrošināšanas starpniecības jomā, jo grozījumi sniedz detalizētāku apdrošināšanas starpniecībā iesaistīto subjektu – apdrošināšanas starpnieku, profesionālo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociāciju, profesionālās apdrošinātāju asociācijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas – tiesību un pienākumu raksturojumu. Likumprojekts ietekmēs konkurenci apdrošināšanas starpniecības tirgū, jo, pirmkārt, kredītiestādēm tiks nodrošināta iespēja izplatīt vairāku apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas produktus, otrkārt, likumprojekts samazina minimālo pamatkapitālu apdrošināšanas brokeriem, kas var ietekmēt apdrošināšanas brokeru skaitu.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiks uzlabota pakalpojumu sniegšanas kvalitāte gadījumos, kad apdrošināšanas starpniecības pakalpojumus piedāvās kredītiestādes, kurām ar likumprojektu ir atļauts izplatīt vairāku apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas polises.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

1

2

3

4

5

6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nav papildus jāizdod likumi un Ministru kabineta noteikumi.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību (Eiropas Kopienu Oficiālais žurnāls L 009, 15.01.2003.). Tika konstatēts, ka pretēji dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas sektora direktīvām direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību neparedz gadījumus, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija būtu tiesīga neinformēt attiecīgo dalībvalsts uzraudzības institūciju par apdrošināšanas starpnieka nodomu nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniecību šajā valstī. Neskatoties uz minētā regulējuma trūkumu direktīvā, iespēja atteikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam uzsākt pakalpojumu sniegšanu citās valstīs ir nostiprināta Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma 32. un 34. pantā. Izvērtējot Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktus šajā jomā, tika konstatēts, ka dalībvalstis, līdzīgi kā to paredz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums, nosaka uzraudzības iestāžu tiesības atteikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam uzsākt pakalpojumu sniegšanu citās valstīs, ja viņš nepilda nacionālos tiesību aktus. Šāda nostāja ir pamatojama ar vienotu tiesību aktu piemērošanu visā finanšu sektorā. Atteikuma piemērošanas nepieciešamība ir pamatojama arī ar to, ka 30 dienu laikā (termiņš apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka paziņojuma izskatīšanai) bieži vien nebūs iespējams izbeigt uzsākto administratīvo lietu pret apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku, kas var radīt situāciju, ka informācija par starpnieka nodomu uzsākt darbību citā valstī tiks pārsūtīta apstākļos, kad konstatēti tiesību aktu pārkāpumi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka reģistrācijas valstī.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

16. pants

Direktīva 2002/92/EK, 6. panta 1. punkts

Atbilst

17. pants

Direktīva 2002/92/EK, 6. panta 1. punkts

Atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Apdrošinātāju asociācija, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija, Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija Latvijas Komercbanku asociācija

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultāciju laikā tika iestrādāti vairāki Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas un Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas ierosinājumi. Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija atbalsta projekta tālāko virzību bez iebildumiem. 1. Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija un Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija iebilst pret likumprojekta 1. panta redakciju, kas paredz piešķirt kredītiestādēm speciālā apdrošināšanas aģenta statusu, kas ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas starpniecību vairāku apdrošināšanas komersantu vārdā vai interesēs, ja apdrošināšana ir papildpakalpojums kredītiestādes pamatdarbības ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem. a) Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas viedoklis Asociācija kategoriski iebilst pret grozījumu 1.pantā ietverto likuma 1.panta pirmās daļas 6.punkta papildināšanu ar tekstu "Apdrošināšanas aģents, kas ir kredītiestāde, ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas starpniecību vairāku apdrošināšanas komersantu vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāļu vārdā vai interesēs". Šādam izņēmumam no kopējā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības regulējuma nav nekāda objektīva pamatojuma un nepieciešamības. Ietverot šādu papildinājumu, kredītiestādes faktiski varēs veikt apdrošināšanas brokera darbību, taču atšķirībā no apdrošināšanas brokeriem nenodrošinot apdrošināšanas piedāvājumu vispusīgu analīzi un darbojoties nevis klientu interesēs, bet gan apdrošinātāju interesēs. Tas apdrošināšanas starpniecības nozarē radīs tikai haosu un maldinās apdrošināšanas klientus. Šobrīd apdrošināšanas brokera un apdrošināšanas aģenta darbības atšķirības ar likumu ir saprātīgi nodalītas, nosakot, ka ne apdrošināšanas aģents, ne piesaistītais apdrošināšanas aģents nevar piedāvāt vairāku apdrošinātāju viena un tā paša veida apdrošināšanas pakalpojumus. Izdarot izņēmumu šajā regulējumā, kredītiestādēm faktiski tiks atļauts veikt apdrošināšanas brokeru sabiedrību darbību, nenodrošinot klientu interešu aizsardzību attiecībā uz vispusīgu piedāvājumu izvērtēšanu, neatkarīgumu un klienta apkalpošanu apdrošināšanas polises darbības laikā. Šādam izņēmumam nav objektīva pamata un nepieciešamības, un tas ir nepieļaujami attiecībā pret apdrošināšanas klientu, kas tādējādi tiks maldināts. Līdzšinējais likuma regulējums kredītiestādēm ļauj būt gan apdrošināšanas aģentiem, gan nodarbināt vienu vai vairākus piesaistītos apdrošināšanas aģentus, tādējādi piedāvājot pietiekoši plašu apdrošināšanas pakalpojumu spektru. b) Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas viedoklis Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija stingri uzskata, ka apdrošināšanas sabiedrības aģents – vienalga, vai juridiska vai fiziska persona – vienā apdrošināšanas veidā drīkst pārstāvēt tikai vienu apdrošināšanas sabiedrību (pārdot tikai vienas apdrošināšanas sabiedrības polises). Lai aizstāvētu patērētāju intereses, patērētājiem ir precīzi jāzina, ka apdrošināšanas piedāvātājs pārstāv patērētāja (apdrošinājuma ņēmēja) intereses, kā tas ir brokera gadījumā, vai arī apdrošināšanas sabiedrības intereses, kā tas ir apdrošināšanas sabiedrības aģenta gadījumā. Atļaujot vienai personai kā aģentam darboties vairāku apdrošināšanas sabiedrību vārdā, pastāv ļoti liels risks, ka patērētājs tiks maldināts un šāds aģents mēģinās izlikties, ka sniedz objektīvu piedāvājumu analīzi (kas būs rupja maldināšana), un mēģinās izlikties, ka veic līdzīgu darbu kā apdrošināšanas brokeris. Tātad pastāv nopietns risks patērētāju maldināšanai. Bez tam, ja tiek sniegta apdrošināšanas piedāvājumu salīdzināšana, tad patērētājam ir jābūt pārliecinātam, ka personai, kura veic šo salīdzināšanu, ir pietiekošs zināšanu un prasmju līmenis, lai spētu šo darbu patērētāja interesēs pietiekami kvalitatīvi veikt. Tāpēc apdrošināšanas starpnieku darbības likumā ir paredzētas dažādas zināšanu un kvalifikācijas pārbaudes, kas brokerim ir jāveic, lai viņš varētu darīt savu – apdrošināšanas brokera – darbu. Jebkuram, kurš veic apdrošināšanas piedāvājumu salīdzināšanu un izvēli (respektīvi, pārdod vairāku apdrošināšanas sabiedrību polises), ir jāatbilst šiem kritērijiem. Tāpēc nav pieļaujams, ka šādu darbu veic kredītiestādes, kas nav apdrošināšanas brokeri. Vienlaikus Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija atzīmē, ka tā ir novērojusi praksē, ka kredītiestāžu ierindas darbinieki, pat tie, kuru tiešais darba pienākums ir kontrolēt klientu apdrošināšanas esamību, apdrošināšanas nozari pārzina ļoti slikti. 2. Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija iebilst pret likumprojekta 6. pantu, kas paredz izslēgt Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma 14. pantā noteikto prasību, ka apdrošināšanas brokera – juridiskās personas – pamatkapitālam jābūt ne mazākam par 50 000 eiro. Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija uzskata, ka pamatkapitāla apmērs ir jāsaglabā līdzšinējā apmērā, jo tas uztur adekvātu apdrošināšanas brokeru sabiedrības atbildības apmēru, kā arī nodrošina, ka apdrošināšanas brokeru sabiedrības tiek veidotas tikai nopietnos komercdarbības nolūkos.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Noteikumu projekts ir ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapā www.fktk.lv.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir nosūtījusi pieprasījumu Eiropas Ekonomikas zonas valstu apdrošināšanas starpniecības uzraudzības iestādēm ar lūgumu atbildēt uz jautājumu, vai komercbankas (apdrošināšanas aģenti) šajās valstīs ir tiesīgas izplatīt vairāku apdrošināšanas sabiedrību savstarpēji konkurējošos produktus, darbojoties apdrošināšanas aģenta statusā. Jāatzīmē, ka tika saņemtas atbildes no 22 Eiropas Ekonomikas zonas valstīm. Tikai četrās valstīs bankām ir aizliegts izplatīt vairāku apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas polises. Tomēr ir jāatzīmē, ka vairākas valstis, kurās bankām ir atļauts darboties vairāku apdrošināšanas sabiedrību vārdā, savos komentāros ir norādījušas, ka šāda situācija praksē nav izplatīta un pamatā bankas izplata tikai vienas apdrošināšanas sabiedrības, kura ir bankas meitas uzņēmums, apdrošināšanas produktus.

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc normatīvā akta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī likuma teksts ar visiem grozījumiem tiks ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapā www.fktk.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Valsts sekretāra vietā Valsts sekretāra vietnieks	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I. Gaugers	E. Strazdiņa	M. Radeiko	E. Lisenoka

14.06.2007

13:07

2759

E. Lisenoka 777 4824

eleonora.lisenoka@fktk.lv