Likumprojekts

Izdarīt Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 2.nr.; 2004, 9.nr.; 2006, 24.nr.) šādus grozījumus:

1.  1.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitļus "Komisijas 2004.gada 25.februāra regulā (EK) Nr.64/2004" ar vārdiem un skaitļiem "Komisijas 2004.gada 25.februāra regulā (EK) Nr.364/2004";

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem un skaitļa "(turpmāk – Komisijas regula Nr.364/2004)" ar vārdiem un skaitļiem "Komisijas 2006.gada 24.oktobra Regula (EK) Nr.1628/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr.1628/2006)";

papildināt otro daļu ar 2.³ un 2.⁴ punktu šādā redakcijā:

"2³) inovāciju kopa – neatkarīgu komercsabiedrību (inovatīvu komercdarbības uzsācēju, mazo, vidējo un lielo komercsabiedrību, pētniecības organizāciju) grupa, kas strādā noteiktā nozarē vai reģionā un ir veidota tā, lai veicinātu inovatīvo darbību, stimulējot intensīvu mijiedarbību, veicot aprīkojuma, zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī sniedzot efektīvu ieguldījumu tehnoloģiju pārnesē, kontaktu veidošanā un informācijas izplatīšanā starp kopas komercsabiedrībām;

2⁴) pētniecības organizācija – struktūrvienība (universitāte, zinātniskais institūts), kuras galvenais uzdevums neatkarīgi no tās īpašuma formas vai finansēšanas veida ir veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādni, izplatīt to rezultātus mācību, publikāciju vai tehnoloģiju nodošanas veidā un kura visu peļņu atkārtoti iegulda pētījumos, to rezultātu izplatīšanā vai mācībās;".

2. Aizstāt 4.panta otrajā daļā vārdus un skaitļus "šā likuma IV, V, VI, VII, VIII, IX un X nodaļas prasībām" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma III¹, IV, V, VI, VII, VIII, IX un X nodaļas prasībām".

3. Papildināt 8.panta ceturto daļu, 10.panta otrās daļas 3.punktu un 13.panta pirmo daļu aiz vārda un skaitļa "Nr.364/2004" ar vārdu un skaitli "Nr.1628/2006".

4. Izslēgt 25.panta pirmo daļu.

5. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Atbalsts pētījumiem

(1) Atbalstu sniedz šādiem pētījumiem:

1) fundamentāliem pētījumiem, tas ir, eksperimentāliem vai teorētiskiem darbiem, ko sākotnēji veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par esošām lietām un parādībām, neparedzot praktisko izmantošanu;

2) rūpnieciskiem pētījumiem, tas ir, plānotiem pētījumiem vai kritiskai izpētei, kuras mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un paņēmienus, ko izmantot jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādē vai būtiskā esošo produktu, procesu vai pakalpojumu uzlabošanā. Rūpnieciskie pētījumi ietver komplekso sistēmu komponenšu radīšanu, kas nepieciešama šiem pētījumiem, izņemot prototipu radīšanu, kas minēti šā panta pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā;

3) eksperimentālai izstrādnei, tas ir, pastāvošo zinātnisko, tehnoloģisko, komercdarbības vai citu būtisku zināšanu vai prasmju apgūšanai, kombinēšanai, modelēšanai vai izmantošanai, lai radītu jaunus, pārveidotus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus, vai arī citām darbībām, kuru mērķis ir konceptuāli definēt, plānot un dokumentēt jaunus produktus, procesus vai pakalpojumus. Šajās darbībās var iekļaut:

a) projektu, rasējumu, plānu un citu dokumentu izstrādi, ja tie nav paredzēti komerciālām vajadzībām,

b) komerciāli izmantojamu prototipu un eksperimentālu projektu izstrādi, ja prototips ir gala komercprodukts un tā ražošanas izmaksas tikai demonstrēšanai un apstiprināšanai ir pārāk lielas,

c) produktu, procesu un pakalpojumu eksperimentālo ražošanu un testēšanu, ja to nevar izmantot vai pārveidot tā, lai izmantotu rūpniecībā vai komerciāli.

(2) Atbalstu eksperimentālai izstrādnei nepiešķir regulārām vai ierastām izmaiņām, ko veic produktiem, ražošanas līnijām, ražošanas procesiem, esošajiem pakalpojumiem vai citām operācijām darbības procesā, pat ja šādas izmaiņas nozīmē uzlabojumus.

(3) Pētījumu atbalstāmās izmaksas veido:

1) darbaspēka izmaksas (pētnieki, tehniskais un cits palīgpersonāls, ciktāl tas nodarbināts pētniecības projektā);

2) instrumentu un iekārtu izmaksas, ciktāl tās izmanto pētniecības projektā. Ja šo instrumentu un iekārtu lietošanas laiks pētniecības projektā neaptver visu šo instrumentu un iekārtu lietderīgās lietošanas laiku, par atbalstāmajām izmaksām uzskatāmas tikai tādas nolietojuma izmaksas, kas atbilst pētniecības projekta ilgumam, tās aprēķinot saskaņā ar labu grāmatvedības praksi;

3) ēku un zemes izmaksas, ciktāl tās izmanto pētniecības projektā. Par atbalstāmajām ēku izmaksām uzskatāmas tikai tādas nolietojuma izmaksas, kas atbilst pētniecības projekta laikam, tās aprēķinot saskaņā ar labu grāmatvedības praksi. Par atbalstāmajām zemes izmaksām uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski radušās kapitāla izmaksas;

4) līgumpētījumu, tehnisko zināšanu un patentu vai to licenču tirgus izmaksas, iegādājoties tās no ārējiem avotiem, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijušas slepenas norunas, kā arī konsultantu pakalpojumu un līdzīgu pakalpojumu izmaksas, ja pakalpojumi izmantoti tikai pētniecības darbībai;

5) papildu pieskaitāmās izmaksas, kas radušās tieši pētniecības projekta rezultātā;

6) citi kārtējie izdevumi, tai skaitā materiālu un līdzīgu produktu izmaksas, kā arī piegāžu izmaksas, kas radušās tieši pētniecības darbības rezultātā.

(4) Eksperimentālās izstrādnes gadījumā no atbalstāmajām izmaksām atskaita visus ienākumus, kas gūti, ja izstrādātos prototipus un eksperimentālos projektus vēlāk izmanto komerciāli.

(5) Atbalstu var apstiprināt:

1) fundamentāliem pētījumiem – līdz 100 procentiem no pētījumu atbalstāmajām izmaksām;

2) rūpnieciskiem pētījumiem – līdz 50 procentiem no pētījumu atbalstāmajām izmaksām;

3) eksperimentālai izstrādnei – līdz 25 procentiem no pētījumu atbalstāmajām izmaksām.

(6) Rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālai izstrādnei papildus šā panta piektās daļas 2. un 3.punktā noteiktajai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 15 procentu apmērā no pētījumu atbalstāmajām izmaksām, ja:

1) projekts paredz sadarbību starp vismaz divām neatkarīgām komercsabiedrībām, no kurām vismaz viena ir mazā vai vidējā komercsabiedrība, vai arī sadarbības projekta ietvaros pētījumu veic komercsabiedrības divās dažādās valstīs un neviena no pētījumā iesaistītajām komercsabiedrībām nesedz vairāk par 70 procentiem no sadarbības projekta atbalstāmajām izmaksām;

2) projekts paredz sadarbību starp komercsabiedrību un pētniecības organizāciju, ja pētniecības organizācija sedz vismaz 10 procentus no projekta atbalstāmajām izmaksām un tai ir tiesības publicēt pētījuma projekta rezultātus, ko tā radījusi.

(7) Rūpnieciskiem pētījumiem papildus šā panta piektās daļas 2.punktā noteiktajai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 15 procentu apmērā no pētījumu atbalstāmajām izmaksām, ja projekta rezultātus izplata tehniskajās un zinātniskajās konferencēs vai publicē zinātnes vai tehnikas izdevumos, brīvi pieejamos repozitorijos (datu bāzēs, kuru dati ir publiski pieejami) vai bezmaksas programmatūras veidā.

(8) Atbalstu papildus šā panta piektās daļas 2. un 3.punktā noteiktajai atbalsta intensitātei saskaņā ar šā panta sesto un septīto daļu un 37.panta otrās daļas 1.punktu var apstiprināt, ja kopējais atbalsta apmērs nepārsniedz 80 procentus no pētījumu pieļaujamām atbalstāmajām izmaksām.

(9) Atbalstu tehniskās īstenošanas iespēju izpētei, kuru veic pirms rūpnieciskajiem pētījumiem vai eksperimentālās izstrādnes, var piešķirt:

1) mazajām un vidējām komercsabiedrībām – līdz 75 procentiem no atbalstāmajām izmaksām izpētei, kuru veic pirms rūpnieciskajiem pētījumiem, un līdz 50 procentiem – izpētei, kuru veic pirms eksperimentālās izstrādnes;

2) lielajām komercsabiedrībām – līdz 65 procentiem no atbalstāmajām izmaksām izpētei, kuru veic pirms rūpnieciskajiem pētījumiem, un līdz 40 procentiem – izpētei, kuru veic pirms eksperimentālās izstrādnes."

6. Papildināt likumu ar 28.¹, 28.² un 28.³ pantu šādā redakcijā:

"28.¹ pants. Atbalsts procesa un organizatoriskajai inovācijai pakalpojumu jomā

(1) Atbalstu procesa un organizatoriskajai inovācijai var piešķirt, ja izpildīti šādi nosacījumi:

1) organizatoriskās inovācijas ir saistītas ar informācijas un elektronisko sakaru tehnoloģiju izmantošanu un ekspluatāciju, lai veiktu pārmaiņas organizācijā;

2) ir izstrādāts inovācijas projekts, kurā norādītas projekta izmaksas, kā arī kvalificēts projekta vadītājs;

3) projekta rezultātā ir izstrādāts standarts, komercdarbības modelis, metodika vai koncepcija, ko var sistemātiski pavairot, sertificēt vai patentēt;

4) procesa vai organizatoriskā inovācija ir jauna vai būtiski uzlabota salīdzinājumā ar situāciju nozarē Eiropas Savienībā, un to var pierādīt ar precīzu inovācijas aprakstu, salīdzinot procesu vai organizatorisko paņēmienu ar procesiem vai organizatoriskajiem paņēmieniem, ko izmanto citas šajā nozarē strādājošas komercsabiedrības;

5) procesa vai organizatoriskais inovācijas projekts ietver riska pakāpi, un to var pierādīt ar projekta izmaksu attiecību pret komercsabiedrības apgrozījumu, nepieciešamo laiku jaunā procesa izstrādei un sagaidāmiem ieguvumiem no procesa inovācijas salīdzinājumā ar projekta izmaksām, kā arī neizdošanās varbūtību.

(2) Procesa inovācija ir jaunas vai ievērojami uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes ieviešana (tai skaitā ievērojamas tehnisko paņēmienu, iekārtu vai programmatūras izmaiņas). Par inovāciju neuzskata nelielas izmaiņas vai uzlabojumus, vai ražošanas vai pakalpojumu jaudas pieaugumu, kas rodas, papildinot esošās ražošanas un loģistikas sistēmas salīdzinājumā ar spēkā esošajām, pārtraucot izmantot kādu procesu, vienkārši aizstājot vai papildinot kapitālu, veicot izmaiņas, kas izriet no resursu cenu vai muitas maksājumu izmaiņām, sezonas vai citām cikliskām izmaiņām, vai pārdodot jaunus vai būtiski uzlabotus produktus.

(3) Organizatoriska inovācija ir jaunas organizatoriskas metodes ieviešana komercsabiedrības praksē, darbavietas organizācijā vai ārējās attiecībās. Par inovāciju neuzskata izmaiņas komercdarbības praksē, darbavietas organizēšanā vai ārējās attiecībās, kas pamatojas uz komercsabiedrībā jau izmantotām organizatoriskām metodēm, izmaiņas vadības stratēģijā, komercsabiedrību saplūšanu vai pārņemšanu, procesu izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai papildināšanu, izmaiņas, kas izriet no resursu cenu vai muitas maksājumu izmaiņām, sezonas vai citām cikliskām izmaiņām, vai jaunu vai būtiski uzlabotu produktu pārdošanu.

(4) Atbalstāmās izmaksas ir šā likuma 28.panta trešajā daļā minētās pētījumu atbalstāmās izmaksas, bet organizatorisko inovāciju gadījumā instrumentu un iekārtu izmaksās var iekļaut tikai informācijas un elektronisko sakaru tehnoloģiju izmaksas.

(5) Lielajām komercsabiedrībām atbalstu var apstiprināt līdz 15 procentiem no atbalstāmajām izmaksām, vidējām komercsabiedrībām – līdz 25 procentiem no atbalstāmajām izmaksām un mazajām komercsabiedrībām – līdz 35 procentiem no atbalstāmajām izmaksām.

(6) Lielās komercsabiedrības ir tiesīgas saņemt atbalstu procesa un organizatoriskajai inovācijai, ja tās sadarbojas ar mazajām un vidējām komercsabiedrībām, kuras sedz vismaz 30 procentus no kopējām atbalstāmajām izmaksām.

(1) Ieguldījumu atbalstu inovācijas kopas izveidošanai, paplašināšanai un darbības stimulēšanai var piešķirt tikai juridiskai personai, kas pārvalda inovācijas kopu.

(2) Ieguldījumu atbalstu var piešķirt:

1) mācību un pētniecības centra aprīkojumam;

2) brīvi pieejamai pētniecības infrastruktūrai (laboratorijām, testēšanas iekārtām);

3) platjoslas tīkla infrastruktūrai.

(3) Atbalstāmās izmaksas ir ieguldījumu izmaksas zemē, ēkās, iekārtās un aprīkojumā.

(4) Atbalstu var apstiprināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā daļā minētajām atbalstāmajām izmaksām.

(5) Inovācijas kopas pārvaldītājs vada dalību kopā un piekļuvi kopas telpām, aprīkojumam un pasākumiem. Piekļuvi inovācijas kopas telpām, aprīkojumam un pasākumiem nedrīkst ierobežot. Maksu par inovācijas kopas iekārtu izmantošanu un piedalīšanos inovācijas kopas darbībās nosaka saskaņā ar faktiskajām izmaksām.

(1) Atbalstu kārtējo izdevumu segšanai inovācijas kopas darbības stimulēšanai var sniegt juridiskai personai, kura pārvalda inovācijas kopu. Šādu atbalstu nedrīkst sniegt ilgāk par pieciem gadiem un var apstiprināt:

1)  100 procentu apmērā no šā panta trešajā daļā minētajām atbalstāmajām izmaksām pirmajā gadā, lineāri samazinot atbalstu līdz 0 procentiem piektajā gadā;

2)  50 procentu apmērā no šā panta trešajā daļā minētajām atbalstāmajām izmaksām, nesamazinot atbalsta apjomu.

(2) Izņēmuma gadījumos atbalstu kārtējo izdevumu segšanai inovācijas kopas darbības stimulēšanai var piešķirt ilgākam laikposmam, kas nepārsniedz 10 gadus.

(3) Atbalstāmās izmaksas ir personāla un administratīvās izmaksas, kuras saistītas ar šādām darbībām:

1) inovācijas kopas popularizēšana tirgū, aicinot jaunas komercsabiedrības iesaistīties kopā;

2) inovācijas kopas brīvi pieejamo iekārtu pārvaldīšana;

3) mācību programmu, sesiju un konferenču organizēšana, lai atbalstītu zināšanu apmaiņu un kontaktu veidošanu starp kopas dalībniekiem."

7. Papildināt likumu ar 36.², 36.³ un 36.⁴ pantu šādā redakcijā:

"36.² pants. Atbalsts jaunām inovatīvām komercsabiedrībām

(1) Atbalstu jaunām inovatīvām komercsabiedrībām var piešķirt mazajai komercsabiedrībai, kura izveidota ne vēlāk kā sešus gadus pirms atbalsta piešķiršanas dienas.

(2) Komercsabiedrība ir inovatīva, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1) neatkarīgs eksperts, pamatojoties uz biznesa plānu, var pierādīt, ka komercsabiedrība pārredzamā nākotnē izstrādās produktus, pakalpojumus vai procesus, kas ir tehnoloģiski jauni vai ir būtiski uzlaboti, salīdzinot ar esošajiem, kādi šajā nozarē pastāv Eiropas Savienībā, un ka komercsabiedrība ir uzņēmusies tehnoloģiskās vai rūpnieciskās neizdošanās risku;

2) komercsabiedrības pētījumu izmaksas ir 15 procentu no tās kopējiem kārtējiem izdevumiem vismaz vienā no trim gadiem pirms atbalsta piešķiršanas. Ja ir jaunizveidota komercsabiedrība, par kuru nav senāku finansiālo datu, revīzijā par kārtējo pārskata periodu, ko apliecinājis neatkarīgs revidents, ir konstatēts, ka komercsabiedrības pētījumu izmaksas ir 15 procentu no tās kopējiem kārtējiem izdevumiem.

(3) Atbalstu jaunai inovatīvai komercsabiedrībai var sniegt ne vairāk kā vienu miljonu piecsimt tūkstošu eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu. Šādu atbalstu komercsabiedrībai var apstiprināt tikai vienu reizi.

(1) Atbalstu inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem var piešķirt mazajai vai vidējai komercsabiedrībai, un piešķirtā atbalsta summa triju gadu laikā nedrīkst pārsniegt 200000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

(2) Inovācijas konsultāciju pakalpojumu un inovācijas atbalsta pakalpojumu atbalstāmās izmaksas ir šādas:

1) inovācijas konsultāciju pakalpojumiem – izmaksas, kas saistītas ar vadības konsultācijām, tehnoloģisko palīdzību un tehnoloģiju nodošanu, mācībām, konsultācijām par intelektuālo īpašumtiesību iegūšanu, aizsardzību un tirdzniecību, kā arī par licenču līgumiem, konsultācijām par standartiem;

2) inovācijas atbalsta pakalpojumiem – biroja telpu, datu banku, tehnisko bibliotēku, tirgus pētījumu, laboratorijas izmantošanas, kvalitātes marķēšanas, testēšanas un sertificēšanas izmaksas.

(3) Atbalstu inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem var sniegt ne vairāk kā 75 procentu apmērā no šā panta otrajā daļā minētajām atbalstāmajām izmaksām.

(4) Komercsabiedrība saņemto atbalstu izmanto, lai pakalpojumus pirktu par tirgus cenām vai, ja pakalpojuma sniedzējs ir bezpeļņas organizācija (biedrība), par tādām cenām, kas atspoguļo visas ar pakalpojumu saistītās izmaksas, kā arī saprātīgu uzcenojumu (saprātīgu peļņu).

(1) Atbalstu tāda augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku mazajā vai vidējā komercsabiedrībā, ko tai deleģē pētniecības organizācija vai lielā komercsabiedrība, var piešķirt, ja:

1) deleģēto personālu nodarbina uz laiku jaunizveidotā amatā un tas neaizstāj citu komercsabiedrības personālu;

2) deleģētais personāls vismaz divus gadus ir nodarbināts pētniecības organizācijā vai lielā komercsabiedrībā, kura deleģē personālu;

3) deleģētais personāls mazā vai vidējā komercsabiedrībā nodarbojas ar pētījumiem vai inovācijām.

(2) Augsti kvalificēts personāls ir pētnieki, inženieri, projektētāji un tirdzniecības vadītāji, kuriem ir augstākā izglītība un vismaz piecu gadu profesionālā pieredze attiecīgajā jomā. Mācības doktorantūrā uzskatāmas par attiecīgo profesionālo pieredzi.

(3) Personāla deleģēšana ir personāla nodarbināšanu uz laiku, pēc kura personālam ir tiesības atgriezties pie sava iepriekšējā darba devēja.

(4) Atbalstāmās izmaksas ir visas darbaspēka izmaksas, lai uz laiku aizņemtos un nodarbinātu augsti kvalificētu personālu, tai skaitā izmaksas, ko rada darbā iekārtošanas aģentūras pakalpojumu izmantošana, kā arī deleģētā personāla pārcelšanās izmaksas.

(5) Atbalstu komercsabiedrībai par deleģēto personālu var piešķirt ne ilgāk kā trīs gadus 50 procentu apmērā no atbalstāmajām izmaksām."

8. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Rūpnieciskiem pētījumiem, eksperimentālai izstrādnei un inovācijas kopas izveidošanai, paplašināšanai un darbības stimulēšanai papildus šā likuma 28.panta piektās daļas 2. un 3.punktā un 28.² panta ceturtajā daļā noteiktajai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu:

1) rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālai izstrādnei – vidējām komercsabiedrībām 10 procentu apmērā, bet mazajām komercsabiedrībām 20 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām;

2) inovāciju kopas izveidošanai, paplašināšanai un darbības stimulēšanai, ja kopas pārvaldītājs ir mazā vai vidējā komercsabiedrība – vidējām komercsabiedrībām 10 procentu apmērā, bet mazajām komercsabiedrībām – 20 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām."

9. Papildināt 41.panta pirmo daļu aiz vārdiem "kuras darbojas" ar vārdiem "ogļu un".

10. Papildināt likumu ar 42.¹ pantu šādā redakcijā:

"42.¹ pants. Atbalsts ogļu rūpniecības nozarei

Atbalstu ogļu rūpniecībā var apstiprināt, ievērojot Padomes 2002.gada 23.jūlija Regulas (EK) Nr.1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai nosacījumus."

11. Izteikt X nodaļu šādā redakcijā:

"X nodaļa. De minimis atbalsts

(1) Atbalsta sniedzēji neiesniedz sākotnējai izvērtēšanai Finanšu ministrijā atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu, ja tas atbilst Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr.1998/2006 par Eiropas Kopienas Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr.1998/2006) 2.panta un 3.panta 1.punkta nosacījumiem.

(2) De minimis atbalstu komercsabiedrībai nepiešķir Komisijas regulas Nr.1998/2006 1.panta 1.punktā noteiktajos gadījumos.

(3) Atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1998/2006, komercsabiedrība var saņemt papildus atbalstam, ko sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātu atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu vai ko sniedz saskaņā ar atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu, par kuru Eiropas Komisijai nosūtīta kopsavilkuma informācija, ja ir ievēroti Komisijas regulas Nr.1998/2006 2.panta 5.punkta nosacījumi.

(1) Atbalsta sniedzējs un komercsabiedrība veic de minimis atbalsta uzskaiti. De minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugus apstiprina un de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja pēc papildus plānotā de minimis atbalsta piešķiršanas konkrētajai komercsabiedrībai tiek pārsniegts Komisijas regulas Nr.1998/2006 2.panta 2.punktā noteiktais de minimis atbalsta apmērs, atbalsta sniedzējs par to informē Finanšu ministriju."

12. Aizstāt 50.panta otrajā daļā vārdu "atbalstu" ar vārdiem "atlīdzības maksājumu (kompensāciju)".

Finanšu ministra vietā –

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

LIKUMPROJEKTA

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Komercdarbības atbalsta kontroles likums ir spēkā no 2003.gada 1.janvāra. Eiropas Komisija 2006.gada beigās ir pieņēmusi vairākus jaunus normatīvos aktus par komercdarbības atbalstu, tāpēc likumā nepieciešams izdarīt grozījumus, lai tas atbilstu Eiropas Savienībā spēkā esošajai tiesiskajai kārtībai komercdarbības atbalsta jomā.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekts ietver nosacījumus atbalsta piešķiršanai pētniecībai, attīstībai un inovācijām, kas izriet no Eiropas Komisijas 2006.gada decembrī pieņemtajām Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai. Pamatojoties uz minētajām Eiropas Kopienas nostādnēm, ir precizētas normas atbalsta piešķiršanai pētījumiem (28.pants Komercdarbības atbalsta kontroles likumā), kā arī iekļautas papildu normas, kuras paredz jaunas atbalsta piešķiršanas iespējas inovācijām: procesa un organizatoriskajai inovācijai, atbalsts inovāciju kopām ieguldījumiem un kārtējo izdevumu segšanai, jaunām inovatīvām komercsabiedrībām, inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem, augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku. Papildus likumprojekts nodrošina šādu Komisijas un Padomes regulu tiešu piemērojamību: Komisijas 2006.gada 24.oktobra Regulas (EK) Nr.1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam, Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr. 1998/2006 Par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam, Padomes 2002.gada 23.jūlija Regulas (EK) Nr.1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai. Lai arī Latvijā Padomes 2002.gada 23.jūlija Regulas (EK) Nr.1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai normu piemērošana ir praktiski neiespējama, jo Latvijā nav ogļu raktuves un pirmējās ogļu apstrādes rūpnīcas, tomēr Eiropas Komisija līdz šim vairākās Latvijas atbalsta programmās ir likusi iekļaut Eiropas Kopienas tiesībās spēkā esošos ierobežojumus sniegt atbalstu ogļu rūpniecībai. Līdz ar to, likumprojektā ir iekļauta norāde par minētās Padomes regulas normu piemērošanu.
3. Cita informācija		Nav.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Nav.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2		3		4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija		Likumprojektam nebūs tiešas ietekmes ne uz valsts, ne pašvaldību budžetu. Netieši to varētu ietekmēt, īstenojot individuālos atbalsta projektus un atbalsta programmas.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Pamatojoties uz likumprojekta 11.pantā (ar kuru groza Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 48.pantu) doto deleģējumu, tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi de minimis atbalsta uzskaites nodrošināšanai. Jaunie noteikumi aizstās Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumus Nr.314 „Minimālā atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība un minimālā atbalsta uzskaites veidlapu paraugi” (tajos veikti grozījumi ar MK 2004.gada 27.aprīļa noteikumiem Nr.447). Finanšu ministrija plāno, ka MK noteikumu projekts varētu tikt iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā ne vēlāk kā līdz 21.12.2007 (MK noteikumu projekta virzība atkarīga no tā, kad tiks pieņemts šis likumprojekts).
2. Cita informācija			Nav.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Likumprojekts ievieš Eiropas Savienībā spēkā esošās atbalsta kontroles pamatprincipus, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Likumprojekts šo jomu skar netieši.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Likumprojekts šo jomu skar netieši.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija			1) Likumprojekts ietver šādu normatīvo aktu nosacījumus: - Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai [Oficiālais Vēstnesis C 323, 30.12.2006, 1.-26. lpp.]; - Komisijas 2005.gada 28.novembra direktīva 2005/81/EK, ar ko groza Direktīvu 80/723/EEC par dalībvalstu un publisko uzņēmumu finansiālo pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos [Oficiālais Vēstnesis L 312, 29.11.2005, 47.-48. lpp.] 2) Likumprojekts nodrošina šādu Komisijas un Padomes regulu tiešu piemērojamību: - Komisijas 2006.gada 24.oktobra Regula (EK) Nr.1628/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam [Oficiālais Vēstnesis L 302, 01.11.2006, 10.-28. lpp.]; - Komisijas 2006.gada 15.decembra Regula (EK) Nr. 1998/2006 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam [Oficiālais Vēstnesis L 379, 28.12.2006, 5.-10. lpp.]; - Padomes 2002.gada 23.jūlija Regula (EK) Nr.1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai nosacījumus [Oficiālais Vēstnesis L 205, 02.08.2002, 1.-8. lpp.]
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe		Komentāri
1.pants	Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, 2.2.apakšpunkta „d”, „m” apakšpunkts				Pilnībā atbilst
4.pants	Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai				Pilnībā atbilst		Kopienas nostādnes nepieļauj papildu reģionālā atbalsta „bonusus”.
5.pants	Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, 2.2.punkta „e”, „f”, „g” apakšpunkts, 5.1.2., 5.1.4., 5.2.punkts				Pilnībā atbilst
6. pants 1) 28.1 pants 2) 28.2 pants 3) 28.3 pants	Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai: 1) 2.2.punkta „i”, „j” apakšpunkts, 5.5.punkts 2) 5.8.punkts 3) 5.8.punkts				Pilnībā atbilst
7. pants 1) 36.2 pants 2) 36.3 pants 3) 36.4 pants	Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai: 1) 5.4.punkts 2) 5.6.punkts 3) 5.7.punkts				Pilnībā atbilst		.
8.pants	Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, 5.1.3. punkta „a” apakšpunkts, 5.8.punkts				Pilnībā atbilst
12.pants	Komisijas 2005.gada 28.novembra direktīva 2005/81/EK, ar ko groza Direktīvu 80/723/EEC par dalībvalstu un publisko uzņēmumu finansiālo pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos, 1.pants				Pilnībā atbilst
5. Cita informācija			Nav.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Šādas konsultācijas nav nepieciešamas. Normatīvā akta projekts pārņem tās normas un principus, kas obligāti jāņem vērā komercsabiedrībām, saņemot atbalstu, kā arī atbalsta sniedzējiem šādu atbalstu piešķirot.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Šādas konsultācijas nav nepieciešamas.
5. Cita informācija			Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Likuma izpildi nodrošinās Finanšu ministrija.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Sabiedrība tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļiem un publikāciju „Latvijas Vēstnesī”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.			Tiesiskajās attiecībās, kas izriet no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma un likumprojekta „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”, nav piemērojams vispārējais administratīvais process, bet gan Kopienas dibināšanas līguma normas un tam pakārtotās Eiropas Kopienu tiesību normas (regulas vai svarīgi juridiski paziņojumi). Komercdarbības atbalsta kontroles jomā ir iespējami trīs dažādi indivīda tiesību aizstāvības veidi: 1) Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88. panta trešā daļa, kas ir tieši piemērojama, nosaka, ka Eiropas Komisijā laikus ir jāpiesaka visi plāni piešķirt vai mainīt valsts atbalstu. Ja Latvija neizpilda šo nosacījumu un ievieš atbalsta pasākumu bez iepriekšējas pieteikšanas Eiropas Komisijā, indivīds (visbiežāk komersants), kuru minētais atbalsts ietekmē, var aizstāvēt savas tiesības nacionālajā tiesā, prasot kaitējuma atlīdzināšanu par zaudējumu, kas tam nodarīts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88.panta trešās daļas prasību pārkāpuma dēļ. Tiesvedība nacionālajā tiesā notiek saskaņā ar nacionālajām tiesību normām. Ja, piemērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.panta pirmo daļu, kas definē valsts atbalstu, nacionālajai tiesai nepieciešami papildu Eiropas Kopienas tiesību skaidrojumi, tā prejudiciālus jautājumus var nodot Eiropas Kopienas Tiesai saskaņā ar EK dibināšanas līguma 177.pantu. 2) Ja Latvija ieviestu atbalsta pasākumu bez iepriekšējas pieteikšanas Eiropas Komisijā, indivīds (visbiežāk komersants), kuru minētais atbalsts ietekmē, var griezties ar sūdzību Eiropas Komisijā, norādot uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88.panta trešā daļas normu pārkāpumu un indivīda tiesību aizskārumu sakarā ar piešķirto atbalstu. Eiropas Komisijai saņemtā sūdzība ir jāizskata, ievērojot Padomes 1999.gada 22.marta Regulā (EK) Nr. 659/1999 noteiktās procedūras. 3) Eiropas Komisijas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Eiropas Kopienas Tiesā. Pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 230.panta ceturto daļu, jebkura juridiska vai fiziska perona ir tiesīga griezties Eiropas Kopienu Tiesā par lēmumu, kas adresēts šai personai, vai par lēmumu, kas – kaut arī regulas vai lēmuma veidā adresēts citai personai – tomēr šo personu skar tieši un individuāli. Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt dalībvalsts (Latvija), kurai lēmums adresēts, pašvaldība, ja atbalsts tiek piešķirts no tās budžeta, atbalsta saņēmējs (individuāla vai nelikumīga atbalsta gadījumā), trešā persona (nelikumīga atbalsta gadījumā vai gadījumā, kad tā sniegusi informāciju Eiropas Komisijai, bet tā nav tikusi ņemta vērā), profesionālās asociācijas (ja asociācija uzstājas kā indivīda pārstāvis, kuru tieši ietekmē Eiropas Komisijas pieņemtais lēmums). Papildus iepriekš minētajam Eiropas Komisija var celt prasību Eiropas Kopienu Tiesā, ja Latvija neizpildīs, kavēsies izpildīt vai atteiksies izpildīt tās pieņemtu lēmumu par nelikumīga atbalsta atmaksu.
4. Cita informācija			Nav.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

2007.06.12. 11:22:49