Attīstības plānošanas sistēmas likums

Likumprojekts

 

Attīstības plānošanas sistēmas likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) valsts attīstības plānošanas sistēma – sistēma, kas aptver politikas plānošanu un teritorijas plānošanu un nodrošina Saeimas, Ministru kabineta un visu valsts pārvaldes institūciju pieņemto lēmumu sasaisti un savstarpējo saskaņotību;

2) politika – principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības kopums, ko izstrādā un īsteno valsts pārvaldes institūcijas, lai sasniegtu politiski noteiktas prioritātes un nodrošinātu sabiedrības attīstību;

3) plānošanas dokumenti – politisko vadlīniju dokumenti, politikas plānošanas dokumenti, teritorijas plānojumi un institūcijas vadības dokumenti;

4) politisko vadlīniju dokumenti – dokumenti, kas nosaka attiecīgā pārvaldes līmeņa politiskās prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātus;

5) politikas plānošanas dokumenti – dokumenti, kas nosaka attiecīgajai politikai izvirzītos mērķus un sasniedzamos rezultātus, izvērtē to iespējamo ietekmi uz sabiedrību, identificē problēmas un to risinājumus, kā arī plāno turpmāko rīcību politikas ieviešanai un tās izvērtēšanai. Politikas plānošanas dokumentus izstrādā, lai plānotu sabiedrības, tautsaimniecības un teritoriju attīstību valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

6) institūcijas vadības dokumenti – dokumenti, kas nodrošina institūci­jas darbības un budžeta plānošanu un izstrādāto politikas plānošanas dokumentu pēctecīgu īstenošanu;

7) politikas joma – pārvaldes darbības joma, kas atrodas noteiktas valsts pārvaldes institūcijas vai institūciju kompetencē, un to veido nozares un apakš­nozares;

8) reģionālās un vietējās valsts pārvaldes institūcijas – šā likuma izpratnē ir plānošanas reģioni, rajonu pašvaldības un vietējās pašvaldības;

9) valsts pārvaldes institūcijas – šā likuma izpratnē ir valsts tiešās pār­valdes iestādes, valsts pārvaldes iestādes, kas nav Ministru kabineta padotībā, kā arī plānošanas reģioni, rajonu un vietējās pašvaldības.

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt priekšnosacījumus valsts ilgtspējīgai, stabilai un prognozējamai izaugsmei un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, nosa­kot valsts attīstības plānošanas sistēmu, tās darbības principus un mehānismus.

 

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz valsts attīstības plānošanu Saeimā, Ministru kabinetā un visās valsts pārvaldes institūcijās.

(2) Likums attiecas uz politisko vadlīniju dokumentiem tiktāl, ciktāl tajos noteikti mērķi un doti uzdevumi valsts pārvaldes institūciju turpmākai rīcībai.

 

4.pants. Plānošanas ierosināšana

(1) Politikas izstrādi uzsāk, ja politika attiecīgajā jomā, nozarē vai apakšnozarē nav noteikta, ir beidzies līdzšinējās politikas īstenošanas termiņš vai līdzšinējo politiku ir nepieciešams būtiski mainīt. Politiku izstrādā politikas plānošanas dokumentu veidā.

(2) Valsts pārvaldes institūcija atbilstoši savai kompetencei uzsāk plānošanas dokumentu izstrādi pēc savas iniciatīvas, saskaņā ar hierarhiski augstākas institūcijas uzdevumu vai pēc pilsoniskās sabiedrības organizāciju vai citu personu priekšlikuma, ja tas nepieciešams attiecīgās politikas jomas, nozares, apakšnozares vai teritorijas attīstībai. Plānošanas dokumentu izstrādā arī tad, ja tā izstrāde paredzēta normatīvajos aktos.

(3) Saeimas komisijas var ierosināt Ministru kabinetam izstrādāt politikas plānošanas dokumentu kādā politikas jomā, nozarē vai apakšnozarē.

 

II nodaļa

Valsts attīstības plānošanas principi

 

5.pants. Ilgtspējīgas attīstības princips

Valsts attīstības plānošana ir vērsta uz to, lai esošajām un nākamajām paaudzēm nodroši­nātu līdzsvarotu attīstību, racionāli izmantojot resursus, kā arī saglabājot un attīstot dabas un kultūras mantojumu un kvalitatīvu vidi.

 

6.pants. Saskaņotības princips

(1) Valsts attīstību plāno un plānoto politiku īsteno, savstarpēji saskaņojot valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību, sabiedrības un privātās intereses.

(2) Plānojot valsts attīstību, ņem vērā spēkā esošajos plānošanas doku­mentos un tiesību aktos noteiktos mērķus, prioritātes un rīcību. Plānošanas dokumentus izstrādā, ievērojot pēctecību un nodrošinot, lai plānošanas doku­menti nedublētos.

 

7.pants. Sadarbības princips

Izstrādājot un īstenojot plānošanas dokumentus, Saeima un valsts pārval­des institūcijas savstarpēji sadarbojas – sniedz informāciju, izpilda ar plānošanas dokumentiem dotos uzdevumus un informē par izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Atbildīgā institūcija nodrošina iespēju pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām ieinteresētajām personām iesaistīties plānošanas dokumenta izstrādē.

 

8.pants. Finansiālo iespēju princips

Valsts attīstību plāno, izvērtējot esošos resursus, prioritātes, izmaksu efektīvākos risinājumus un nākotnes finansiālās iespējas izvirzīto mērķu sasniegšanai.

 

9.pants. Uzraudzības un novērtēšanas princips

Plānošanā un plānotās politikas īstenošanā tiek nodrošināts politikas ietekmes izvērtējums, kā arī uzraudzība un pārskatu sniegšana par īstenoto politiku un sasniegtajiem rezultātiem.

 

10.pants. Subsidiaritātes princips

Plānojot izvērtē, kura valsts pārvaldes institūcija var efektīvāk īstenot konkrēto politiku, ievērojot veicamo uzdevumu apjomu un būtību, ekonomijas apsvērumus, kā arī nodrošinot pakalpojumu sniegšanu pēc iespējas pieejamāku iedzīvotājiem.

 

III nodaļa

Plānošanas dokumenti un to iedalījums

 

11.pants. Starptautiski ierosinātie un nacionālie plānošanas doku­menti

(1) Starptautiski ierosināto politikas plānošanas dokumentu izstrāde izriet no Latvijas Republikas dalības starptautiskajās organizācijās vai starptautis­kajiem tiesību aktiem.

(2) Starptautiski ierosinātos politikas plānošanas dokumentus izstrādā atbilstoši šajā likumā noteiktajiem politikas plānošanas dokumentu veidiem un to struktūrai, ja attiecīgajā starptautiskajā tiesību aktā nav noteikts citādi.

(3) Nacionālos plānošanas dokumentus izstrādā pēc Latvijas Republikas institūciju iniciatīvas. Šo dokumentu ietekme var būt attiecināma uz visu Latvijas Republikas teritoriju vai noteiktu tās daļu, kā arī uz visām vai atsevišķām valsts pārvaldes institūcijām.

(4) Nacionālos plānošanas dokumentus iedala valsts, reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas dokumentos.

 

12.pants. Valsts, reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas dokumenti

(1) Valsts līmeņa plānošanas dokumentus pieņem Saeima vai Ministru kabinets, un tie attiecas uz visu Latvijas Republikas teritoriju un tās iedzīvotājiem vai daļu Latvijas Republikas teritorijas un tās iedzīvotājiem. Valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentus izstrādā atbilstoši institūciju kompetencē esošajām politikas jomām, nozarēm un apakšnozarēm.

(2) Reģionālā līmeņa plānošanas dokumentus apstiprina reģionālās valsts pārvaldes institūcijas, ja likumā nav noteikts citādi, un tie attiecas uz konkrēto reģionu un tā iedzīvotājiem. Reģionālā līmeņa plānošanas dokumentus izstrādā attiecībā uz reģionālo valsts pārvaldes institūciju kompetencē esošajiem jautājumiem.

(3) Vietējā līmeņa plānošanas dokumentus apstiprina vietējās pašvaldības, un tie attiecas uz attiecīgās pašvaldības teritoriju un tās iedzīvotājiem.

 

13.pants. Politisko vadlīniju dokumenti

(1) Politisko vadlīniju dokuments valsts līmenī ir Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību, kuru izstrādā visam Ministru kabineta pilnvaru termiņam.

(2) Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi nodrošina Rīcības plāns Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.

(3) Politisko vadlīniju dokumentus reģionālā un vietējā līmenī izstrādā attiecīgā līmeņa pārstāvniecību veidojošās politiskās organizācijas, ja tās atzīst to par nepieciešamu.

 

14.pants. Nozaru un starpnozaru politikas plānošanas dokumenti

(1) Nozares (apakšnozares) politikas plānošanas dokumentā noteiktā rīcī­ba attiecināma uz vienas nozares (apakšnozares) attīstību, un tā ietver uzdevu­mus, kas vērsti uz attiecīgās nozares (apakšnozares) attīstību. Nozares (apakš­nozares) politikas plānošanas dokumentā iekļauj uzdevumus attiecīgās nozares (apakšnozares) valsts pārvaldes institūcijām. Uzdevumus citām valsts pārvaldes institūcijām var iekļaut iestāžu sadarbības ietvaros kā līdzdalību uzdevumu izpildē.

(2) Starpnozaru politikas plānošanas dokumentā noteiktā rīcība attiecinā­ma uz divām vai vairākām politikas jomām un nozarēm (apakšnozarēm), un tā ietver uzdevumus visās šajās politikas jomās, nozarēs vai apakšnozarēs. Valsts līmenī Ministru kabinets, bet reģionālā vai vietējā līmenī attiecīgā pārstāv­niecības institūcija nosaka par politikas plānošanas dokumenta īstenošanu atbildīgo institūciju. Atbildīgā institūcija šā uzdevuma izpildes nodrošināšanai ir tiesīga pieprasīt informāciju no citām iesaistītajām institūcijām.

(3) Nozaru un starpnozaru politikas plānošanas dokumentus var izstrādāt valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

 

15.pants. Citi ar lēmumu pieņemšanu saistīti dokumenti

(1) Koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādā, ja nepieciešama konceptuāla izšķiršanās par iespējamo turpmāko rīcību.

(2) Informatīvais ziņojums ir analītisks apraksts kādā jomā, nozarē vai apakšnozarē, ar kuru atbildīgā institūcija informē par problēmām attiecīgā politikas jomā, nozarē vai apakšnozarē, kā arī sniedz pārskatu par konkrēta plānošanas dokumenta īstenošanu.

 

16.pants. Valsts attīstības mērķu pārstāvība Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās

(1) Valsts attīstības mērķus Eiropas Savienībā pārstāv ar nacionālās pozīcijas starpniecību.

(2) Valsts attīstības mērķus Eiropas Komisijā pārkāpumu procedūras ietvaros un Eiropas Kopienu tiesā pārstāv ar nacionālās nostājas starpniecību.

(3) Valsts attīstības mērķus citās starptautiskajās organizācijās starptau­tisko tiesību aktu izstrādes procesā pārstāv ar pozīcijas starpniecību.

(4) Dokumentus, ar kuru starpniecību tiek nodrošināta valsts pārstāvība Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās, izstrādā, ņemot vērā spēkā esošos plānošanas dokumentus un normatīvos aktus.

(5) Šajā pantā minēto dokumentu izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

17.pants. Plānošanas dokumentu struktūra, saskaņošanas, apstiprinā­šanas un pārskatu sniegšanas kārtība

(1) Politikas plānošanas dokumentu, institūciju vadības dokumentu un informatīvo ziņojumu struktūru, aktualizācijas un pārskatu sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentu, institūciju vadības dokumentu un informatīvo ziņojumu saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Reģionālā un vietējā līmeņa politikas plānošanas dokumentu, reģionā­lo un vietējo valsts pārvaldes institūciju vadības dokumentu un teritorijas plānojumu izstrādes nepieciešamību, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību nosaka likums "Par pašvaldībām", Reģionālās attīstības likums un Teritorijas plānošanas likums.

 

IV nodaļa

Nacionālo plānošanas dokumentu laika ietvars

 

18.pants. Attīstības plānošana laikā

Attīstību plāno ilgtermiņā (līdz 25 gadiem), vidējā termiņā (līdz septiņiem gadiem) un īstermiņā (līdz diviem gadiem).

 

19.pants. Ilgtermiņa plānošana

(1) Latvijas Republikā ir viens valsts līmeņa ilgtermiņa politikas plāno­šanas dokuments – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kuru uz 25 gadiem apstiprina Saeima. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija iezīmē iecerēto valsts ilgtermiņa attīstību. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi organizē un nodrošina Ministru kabinets, un tā ietver valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un nacionālo plānojumu. Nacionālā plānojuma saturu un izstrādes kārtību nosaka Teritorijas plānošanas likums.


(2) Kad jaunievēlētā Saeima uzsākusi pienākumu pildīšanu, Ministru kabinets triju mēnešu laikā sagatavo un iesniedz Saeimā informatīvo ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ieviešanas gaitu. Izvērtējot šo informatīvo ziņojumu, jaunievēlētā Saeima lemj par nepieciešamību aktualizēt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, norādot aktualizācijas virzienus un, ja nepieciešams, uzdod Ministru kabinetam noteiktā termiņā iesniegt Saeimā attiecīgi aktualizētu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

(3) Reģionālā un vietējā līmeņa ilgtermiņa teritorijas plānojumus un politikas plānošanas dokumentus nosaka Reģionālās attīstības likums un Terito­rijas plānošanas likums. Ilgtermiņa plānošanas dokumentus valsts aizsardzības politikas jomā nosaka Nacionālo bruņoto spēku likums un Nacionālās drošības likums.

 

20.pants. Vidēja termiņa plānošana

(1) Vidēja termiņa valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti ir nacionālais attīstības plāns, pamatnostādnes un programma.

(2) Vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentos detalizētāk nosaka uzdevumus ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasnieg­šanai, kā arī piedāvā risinājumus tajos identificētajām problēmām.

(3) Nacionālais attīstības plāns nosaka savstarpēji koordinētas valsts attīstības prioritātes valsts stratēģisko mērķu īstenošanai.

(4) Pamatnostādnes ir politikas plānošanas dokuments, kurā ietverti politikas pamatprincipi, attīstības mērķi, rezultāti un prioritātes kādā noteiktā politikas jomā, nozarē vai apakšnozarē.

(5) Programma ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka rīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus noteiktas politikas jomas, nozares vai apakšnozares attīstībai un ko izstrādā iepriekš apstiprinātu pamatnostādņu īstenošanai.

(6) Reģionālā un vietējā līmeņa vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentus nosaka Reģionālās attīstības likums.

 

21.pants. Īstermiņa politikas plānošana

Īstermiņa politikas plānošanas dokuments ir plāns, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu iepriekš atbalstītu pamatnostādņu vai programmas īsteno­šanai vai konkrēta uzdevuma izpildei.

 

V nodaļa

Plānošanas dokumentu hierarhija un sistēmas koordinācija

 

22.pants. Plānošanas dokumentu hierarhija

(1) Hierarhiski augstākais ilgtermiņa plānošanas dokuments ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Reģionālā un vietējā līmeņa ilgtermiņa politikas plānošanas dokumenti un teritoriju plānojumi ir hierarhiski pakārtoti Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai.

(2) Hierarhiski augstākais vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments ir nacionālais attīstības plāns, kas pakārtots Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai.

(3) Vidēja termiņa plānošanas dokumentus hierarhiski pakārto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, nacionālajam attīstības plānam un reģionālā un vietējā līmeņa teritoriju plānojumiem, savstarpēji saskaņojot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokumentus.

(4) Īstermiņa politikas plānošanas dokumentus un koncepcijas hierarhiski pakārto ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas dokumentiem.

(5) Starptautiski ierosinātos politikas plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā atbilstoši izvēlētajam un šajā likumā noteiktajam politikas plānošanas dokumenta veidam.

(6) Izstrādājot zemāka līmeņa politikas plānošanas dokumentus un teritoriju plānojumus, ņem vērā hierarhiski augstāka līmeņa politikas plānošanas dokumentus, teritoriju plānojumus un attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju dokumentus. Izstrādājot augstāka līmeņa plānošanas dokumentus, izvērtē un, ja iespējams, ņem vērā zemāka līmeņa plānošanas dokumentos ietvertos mērķus, prioritātes un iecerētās darbības. Reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas dokumentu satura attiecības ar nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem nosaka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

(7) Ja izstrādājamā politikas plānošanas dokumenta mērķi, prioritātes un iecerētās darbības atšķiras no spēkā esošu hierarhiski zemāku politikas plānošanas dokumentu mērķiem, prioritātēm un iecerētajām darbībām, politikas plānošanas dokumentā vai tiesību aktā, ar ko tas apstiprināts, iekļauj uzdevumu atbilstoši aktualizēt vai atzīt par spēku zaudējušiem saistītos attiecīgos zemāka līmeņa politikas plānošanas dokumentus.

(8) Mainoties politisko vadlīniju dokumentos izvirzītajiem mērķiem, izvērtē un, ja nepieciešams, aktualizē arī spēkā esošos attiecīgā līmeņa politikas plānošanas dokumentus.

(9) Politikas plānošanas dokumentus un katras institūcijas politikas plāno­šanas dokumentu hierarhisko sistēmu publicē politikas plānošanas dokumentu datu bāzē un attiecīgi reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas dokumentu datu bāzē internetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(10) Institūcijas vadības dokumenti neiekļaujas plānošanas dokumentu hierarhijā, bet tos aktualizē normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā, ja attiecīgā institūcija to atzīst par nepieciešamu vai ja tās kompetencē esošajos politikas plānošanas dokumentos izdarītas izmaiņas.

 

23.pants. Sistēmas uzraudzība un koordinācija

(1) Valsts attīstības plānošanas sistēmas koordinētu darbību un uzraudzību nodrošina Nacionālās attīstības padome. Nacionālās attīstības padomes sastāvu un kompetenci nosaka Ministru kabinets.


(2) Katra ministrija, īpašu uzdevumu ministra sekretariāts un Valsts kanceleja nodrošina to kompetencē esošo plānošanas dokumentu atbilstību citiem plānošanas dokumentiem, tai skaitā Dek larācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību.

(3) Valsts kanceleja izvērtē valsts līmeņa plānošanas dokumentu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un koordinē Rīcības plāna Deklarā­cijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai izstrādi un izpildes kontroli.

(4) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina valsts, reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un nacionālajam attīstības plānam.

(5) Reģionālā līmeņa valsts pārvaldes institūcijas nodrošina vietējā un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu savstarpēju saskaņotību un atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un nacionālajam attīstības plānam.

(6) Lai nodrošinātu pieņemto lēmumu pēctecību, visus valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentus pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā nosūta Saeimai zināšanai. Reģionālās un vietējās valsts pārvaldes institūcijas pieņemtos plānošanas dokumentus nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kas nodrošina to ievietošanu reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas dokumentu datu bāzē internetā.

 

VI nodaļa

Politikas plānošanas elementi

 

24.pants. Politikas plānošana un īstenošana

(1) Politikas plānošana ir uz mērķi un rezultātu vērsts pasākumu kopums, kas nosaka politikas īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamās darbības Saeimā, Ministru kabinetā un visās valsts pārvaldes institūcijās. Politiku izstrādā vienā vai vairākās politikas jomās, nozarēs vai apakšnozarēs. Politikas jomas un to iedalījumu pa nozarēm un apakšnozarēm nosaka Ministru kabinets.

(2) Politiku plāno pirms likumdošanas procesa. Izstrādājot normatīvo aktu projektus, ņem vērā politikas plānošanas dokumentos ietvertos mērķus un apstiprinātos risinājumus.

(3) Politikas plānošanā ir šādi posmi:

1) situācijas analīze;

2) problēmu un iespējamo risinājumu noteikšana;

3) ietekmes sākotnējais izvērtējums;

4) politikas plānošanas dokumenta saskaņošana un apstiprināšana;

5) lēmuma pieņemšana par finanšu resursu piešķiršanu;

6) politikas īstenošana un uzraudzība;

7) politikas sasniegto rezultātu ietekmes izvērtējums.

 

25.pants. Konsultācijas un sabiedrības līdzdalība

(1) Par politikas izstrādi atbildīgā institūcija visā politikas plānošanas procesā konsultējas ar pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju pārstāvjiem, iesaistot tos plānošanas dokumenta izstrādes darba grupās, nosūtot plānošanas dokumentu projektus viedokļa sniegšanai.

(2) Konsultāciju, sabiedrības iesaistīšanas un sabiedriskās apspriešanas organizēšanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(3) Kārtību, kādā notiek konsultācijas un tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas dokumentu izstrādē, nosaka Reģionālās attīstības likums un Teritorijas plānošanas likums.

 

26.pants. Politikas ietekmes izvērtēšana

(1) Politikas ietekmes izvērtēšana ir metožu un procedūru kopums, ko izmanto, lai noteiktu politikas vai piedāvāto risinājumu variantu iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību, komercdarbības vidi, teritoriju, sociālo un dabas vidi, administratīvo šķēršļu apjomu, valsts un pašvaldību budžetiem, spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas starptautiskajām saistībām.

(2) Politikas ietekmi izvērtē par attiecīgās politikas izstrādi atbildīgā insti­tūcija. Ietekmes izvērtējumu var pasūtīt neatkarīgām pētniecības institūcijām, tai skaitā augstskolām un pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām. Valsts institūciju veiktie vai pasūtītie pētījumi ir publiski pieejami. Tos ievieto pētījumu un publikāciju datu bāzē internetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Politikas ietekmes izvērtējumu, izņemot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu veic normatīvajos aktos par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu noteiktajā kārtībā.

(4) Saeimā pieņemta likuma ietekmes izvērtējumu, ja nepieciešams, aktualizē Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

 

27.pants. Rezultāti un rezultatīvie rādītāji

(1) Rezultāti ir plānošanas dokumentu īstenošanas gaitā sasniedzamās izmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā, kas atbilst apstiprinātās politikas mērķim un uzdevumiem. Rezultātus iedala makroietekmes rezultātos, politikas rezultātos un darbības rezultātos.

(2) Makroietekmes rezultāti ir kompleksas pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā. Tās veidojas daudzu faktoru un ārējās vides ietekmē, un attiecīgā politika ir tikai viens no šiem faktoriem.

(3) Politikas rezultāti ir pārmaiņas sabiedrībā un attiecīgajā politikas jomā, nozarē vai apakšnozarē. Tās veidojas vairāku faktoru un ārējās vides ietekmē, un attiecīgā politika ir viens no būtiskiem faktoriem.

(4) Darbības rezultāti ir plānošanas dokumentu īstenošanas pasākumu tiešais galaprodukts, kas tiek radīts, izmantojot piešķirtos finanšu resursus, un par kuru sasniegšanu ir atbildīga attiecīgā institūcija.

(5) Rezultātu mērīšanai izmanto rezultatīvos rādītājus. Tie ir skaitliski, rezultātu sasniegšanas pakāpi izsakoši lielumi.

(6) Rezultatīvos rādītājus nosaka politikas plānošanas dokumentos, insti­tūciju vadības dokumentos un pārvaldes līgumos. Tos izmanto politikas ievieša­nas, institūciju darbības un budžeta izpildes novērtēšanā un gada publisko pārskatu sagatavošanā.

(7) Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, tās darbības, piemērošanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

VII nodaļa

Politikas ieviešana un finansēšana

 

28.pants. Valsts līmeņa politikas īstenošanas un finansēšanas plāno­šana

(1) Politikas īstenošanu finansē no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem finanšu resursiem un citiem finanšu avotiem.

(2) Apstiprinātajos politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos plānotie pasākumi, kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums, ir jaunās politikas iniciatīvas, ko iekļauj institūcijas darbības stratēģijā (30.pants).

(3) Sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam, visu institūciju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas apkopo un izvērtē vienlaikus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un kritērijiem un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram.

 

29.pants. Institūcijas vadības dokumenti

(1) Institūcijas vadības dokumenti ir institūcijas darbības stratēģija un institūcijas gada darba plāns. Institūcijas vadības dokumentus izstrādā visas valsts pārvaldes institūcijas.

(2) Institūcijas darbības stratēģija ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, ko izmanto institūcijas attīstības, darbības (tai skaitā pakalpojumu sniegšanas) un budžeta plānošanai, darbības novērtēšanai un budžeta izpildes uzraudzībai.

(3) Ņemot vērā institūcijas darbības stratēģiju, tiek izstrādāts attiecīgās institūcijas gada darba plāns.

 

VIII nodaļa

Plānošanas dokumentu spēks

 

30.pants. Plānošanas dokumentu saistošais spēks

(1) Plānošanas dokumentu saistošais spēks ir valsts pārvaldes institūciju pienākums veikt sistemātisku un konsekventu darbību plānošanas dokumentā paredzēto pasākumu īstenošanai, izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanai un noteikto uzdevumu izpildei, kā arī pienākums sniegt pārskatu par minēto darbību izpildi.

(2) Plānošanas dokumenti, kas pieņemti Saeimā, ir saistoši visām valsts pārvaldes institūcijām.

(3) Plānošanas dokumenti, kas apstiprināti Ministru kabinetā, ir saistoši visām valsts tiešās pārvaldes iestādēm. Tos savā darbībā, kā arī izstrādājot to kompetencē esošos plānošanas dokumentus, ņem vērā arī citas valsts pārvaldes institūcijas.

(4) Reģionālo un vietējo valsts pārvaldes institūciju apstiprinātie plānošanas dokumenti ir saistoši attiecīgajām reģionālajām un vietējām valsts pārvaldes institūcijām un to padotībā esošām iestādēm.

(5) Īstermiņa politikas plānošanas dokumenti un padotības institūciju darbības stratēģijas, ko apstiprinājis ministrs, ir saistoši attiecīgajai ministrijai un attiecīgajam ministram padotībā esošām valsts tiešās pārvaldes iestādēm.

 

31.pants. Plānošanas dokumentu stāšanās spēkā

(1) Plānošanas dokuments stājas spēkā laikā un kārtībā, kas noteikta tiesī­bu aktā, ar kuru tas apstiprināts. Tiesību aktā, ar kuru apstiprināts plānošanas dokuments, var noteikt citu attiecīgā plānošanas dokumenta spēkā stāšanās laiku.

(2) Ja plānošanas dokumentam norādīts konkrēts darbības laiks, tas stājas spēkā noteiktā darbības laika pirmajā dienā.

 

32.pants. Spēka zaudēšana

(1) Plānošanas dokuments zaudē saistošo spēku, ja:

1) beidzies tajā norādītais darbības termiņš;

2) izpildīti tajā noteiktie uzdevumi;

3) pieņemts jauns atbilstošs plānošanas dokuments;

4) politisko vadlīniju maiņas vai sabiedrības attīstības rezultātā plāno­šanas dokumentā izvirzīto mērķu un uzdevumu izpilde vairs nav nepieciešama.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā noteiktajos gadījumos valsts pārvaldes institūcija, kas apstiprinājusi attiecīgo plānošanas dokumentu, pieņem lēmumu par šā plānošanas dokumenta atzīšanu par spēku zaudējušu.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets sagatavo un līdz 2009.gada 1.janvārim iesniedz Saeimā grozījumus nepieciešamajos likumos, lai tos saskaņotu ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma normām.

 

2. Ministru kabinets šajā likumā paredzētos noteikumus izdod līdz 2009.gada 1.jūlijam.

 

3. Visas valsts pārvaldes institūcijas līdz 2010.gada 1.janvārim nodrošina to kompetencē esošo plānošanas dokumentu atbilstību šim likumam.

 

4. Reģionālās un vietējās valsts pārvaldes institūcijas izstrādā institūcijas vadības dokumentus, sākot ar 2011.gadu.

 

5. Šā likuma 16.panta piektās daļas, 22.panta devītās daļas, 25.panta otrās daļas, 26.panta otrās daļas un 27.panta septītās daļas nosacījumi piemērojami ar dienu, kad stāsies spēkā attiecīgie Ministru kabineta normatīvie akti.

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru prezidents

A.Kalvītis

Likumprojekta "Attīstības plānošanas sistēmas likums"

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes ir apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.septembra rīkojumu Nr.705. Minētā rīkojuma 3.punkts uzdod Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Tieslietu ministriju izstrādāt un līdz 2006.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu "Attīstības plānošanas sistēmas likums".

Deklarācijas par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļā "Valsts attīstības kompleksa plānošana" dots uzdevums sakārtot valsts attīstības plānošanas sistēmu, nodrošinot valsts, reģionu un vietējā pārvaldes līmenī izstrādāto nozaru un teritoriju attīstības plānošanas dokumentu atbilstību un saskaņotību ar visas valsts attīstības mērķiem, prioritātēm un darbības virzieniem, kā arī panākt dokumentu izstrādes īstenošanas atbildību un uzraudzības jautājumu sakārtošanu vienotā sistēmā. Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu doto uzdevumu.

Likums nepieciešams, lai novērstu līdzšinējās politikas plānošanas sistēmas darbībā identificētos trūkumus un nodrošinātu efektīvu tās darbību nākamajā periodā, tostarp Nacionālā attīstības plāna noteikto valsts vidēja termiņa prioritāšu īstenošanu. Dažādos publiskās pārvaldes līmeņos ir parādījušās iniciatīvas, kas vērstas uz valsts attīstības plānošanu vidējā termiņā un ilgtermiņā, taču ne vienmēr tās ir savstarpēji koordinētas un iekļaujas nepārprotamā to īstenošanas shēmā.

2005.gada beigās Valsts kanceleja pasūtīja neatkarīgu Politikas plānošanas pamatnostādņu ieviešanas novērtējumu. Tajā tika identificētas vairākas problēmas, kuras jārisina, lai nodrošinātu efektīvāku politikas plānošanu valstī. Lielākā daļa identificēto problēmu saistītas ar plānošanas dokumentu kvalitāti – nepietiekams ietekmes izvērtējums, nenotiek konsultācijas un sabiedriskā apspriešana, dokumentu sagatavošanas posmā netiek izmantoti pētījumi, netiek ievērotas Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis" minētās minimālās satura prasības.

Būtiskākās risināmās problēmas

1.      Plānošanas dokumentu integrācija vienotā sistēmā:

-         nepastāv skaidri noteikta dažādu nacionālas nozīmes ilgtermiņa, vidēja un īstermiņa plānošanas dokumentu hierarhija un sasaiste;

-         nav izstrādāta un pieejama katras politikas jomas plānošanas dokumentu hierarhija, kā arī nav identificēta starpnozaru plānošanas dokumentu savstarpējā saistība;

-         nav tieši definēta sasaiste starp politikas plānošanas procesu nacionālajā, reģionālajā un vietējā pārvaldes līmenī;

-         pastāv grūtības ar dažādu starptautisko organizāciju (piemēram, ES, ANO) iniciatīvu sasaisti ar nacionālo plānošanas sistēmu;

-         nepieciešams uzlabot informatīvo sasaisti starp politikas plānošanas dokumentiem un no tiem izrietošajiem tiesību aktu projektiem.

2.      Politikas plānošanas un budžeta veidošanas sasaiste:

-         nepastāv skaidrs un objektīvs politikas plānošanas dokumentos noteikto prioritāšu izvērtēšanas un finansēšanas mehānisms;

-         valsts pārvaldē pastāv problēmas ar savstarpēji saistītu mērķu, rezultātu un rezultatīvo rādītāju noteikšanu;

-         nav izveidots sasaistes mehānisms starp politikas un darbības rezultātu un to rezultatīvo rādītāju sasniegšanu un budžeta piešķiršanu politiku turpmākai īstenošanai.

3.      Plānošanas procesa kvalitātes uzlabošana:

-         nepietiekami tiek izvērtēta plānošanas dokumentu izstrādes nepieciešamība, tās pamatojums un saistība ar citiem plānošanas dokumentiem;

-         politikas plānošanas procesā nepietiekami tiek iesaistīta Saeima, plānošanas reģioni un vietējās pašvaldības, kā arī nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri;

-         plānošanas procesā netiek pietiekami plaši izmantoti Eiropas Savienības iniciatīvā "Labāks regulējums" (Better Regulation) ieteiktie instrumenti: ietekmes (ex-ante un ex-post) novērtējums, konsultēšanās ar sabiedrību, analīze par esošās likumdošanas vienkāršošanu.

4.      Īstenošanas, pārskatu sniegšanas un kontroles mehānisms:

-         pārskatu sniegšana par plānošanas dokumentos noteikto risinājumu īstenošanu nereti notiek formāli un nepietiekamā kvalitātē;

-         nepieciešams noteikt politikas plānošanas dokumentu saistošo spēku, kārtību, kādā politikas plānošanas dokumenti zaudē aktualitāti un spēku, kā arī veidu, kādā notiek to aktualizācija.

 

Spēkā esošais normatīvais regulējums

Pašreiz politikas plānošanas sistēmas normatīvais regulējums ir noteikts Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis", Reģionālās attīstības likumā un Teritorijas plānošanas likumā. Valsts un reģionālā līmeņa plānošanas sistēma ir veidota dažāda līmeņa normatīvajos aktos, kas nav savstarpēji saskaņoti.

Lai būtu iespējams izstrādājamo normatīvo regulējumu attiecināt arī uz pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm, kas nav Ministru kabineta padotībā (tā sauktās "neatkarīgās iestādes"), regulējumam izvēlēta likuma juridiskā forma.

Darba grupā tika apspriesta iespēja apvienot valsts līmeņa plānošanas normatīvo regulējumu ar telpiskās attīstības plānošanas regulējumu (Teritorijas plānošanas likums) un reģionālās un vietējās politikas plānošanas regulējumu (Reģionālās attīstības likums), taču šāda iespēja atzīta par nelietderīgu, jo spēkā esošie likumi regulē specifiskas jomas, tie darbojas un tiek ievēroti, tāpēc vairāku likumu kodificēšana varētu radīt neizpratni gan reģionālajās un vietējās valsts pārvaldes iestādēs, gan sabiedrībā, kā arī nepieciešamību atkārtoti izdot visus pakārtotos normatīvos aktus.

 

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekts ir vērsts uz vienkāršas, pārskatāmas, saprotamas, taču galvenokārt efektīvas plānošanas sistēmas izveidošanu, kas sekmētu valsts attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā. Likumprojekts precizē Latvijā esošos politikas plānošanas dokumentu veidus, nosaka to hierarhiju, savstarpējās attiecības, lietojumu, politikas plānošanas sasaisti ar valsts budžeta veidošanas procesu, reģionālās un vietējās
pārvaldes līmeņa plānošanu un starptautisko organizāciju iniciētajām politikām.

Likumprojekts Latvijas tiesību sistēmā normatīvā līmenī nostiprina esošo attīstības plānošanas sistēmu un tās būtiskākos elementus, tos modificējot vai papildinot, lai atrisinātu praksē radušās grūtības vai neskaidrības. Likumprojektā noteikts plānošanas dokumentu iedalījums pēc to veidiem un pēc to darbības laika, izdalot starptautiski iniciētos un nacionālos plānošanas dokumentus, kā arī nacionālos plānošanas dokumentus iedalot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas dokumentos. Papildus šim iedalījumam definēti nozaru un starpnozaru plānošanas dokumenti, kā arī citi lēmumu pieņemšanas dokumenti (koncepcija, informatīvais ziņojums) un dokumenti, kas nodrošina valsts attīstības mērķu pārstāvību Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās. Likumprojektā noteikts, ka attīstību plāno ilgtermiņā (līdz 25 gadiem), vidējā termiņā (līdz septiņiem gadiem) un īstermiņā (līdz diviem gadiem). Latvijā ir viens valsts līmeņa ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments – Latvijas ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas, kas ietver valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un nacionālo plānojumu. Reģionālās attīstības likumā noteiktie reģionālā un vietējā līmeņa ilgtermiņa plānošanas dokumenti ir teritoriju plānojumi un attīstības programmas. Vidēja termiņa plānošanas dokumenti ir nacionālais attīstības plāns, pamatnostādnes un programmas. Īstermiņa politikas plānošanas dokuments ir plāns. Likumprojekts normatīvi nosaka par sistēmas koordināciju atbildīgās institūcijas – Nacionālo attīstības padomi, Valsts kanceleju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Likumprojektā norādīti politikas plānošanas procesa posmi, kā arī politikas ietekmes izvērtēšanas, rezultātu un rezultatīvo rādītāju noteikšanas kārtība un politikas finansēšanas pamats. 

Likumprojekts nosaka dažādu valsts pārvaldes līmeņu plānošanas dokumentu savstarpējās attiecības, to saskaņotību un hierarhiju, kā arī starptautiski iniciēto dokumentu integrāciju nacionālo plānošanas dokumentu sistēmā. Hierarhiski augstākais ilgtermiņa plānošanas dokuments ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas, kurām pakārtoti reģionālā un vietējā līmeņa ilgtermiņa plānošanas dokumenti. Hierarhiski augstākais vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments ir nacionālais attīstības plāns, kam pakārtoti citi plānošanas dokumenti. Starptautiski iniciētos politikas plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā atbilstoši noteiktajiem nacionālo plānošanas dokumentu veidiem. Politikas plānošanas dokumentus un katras institūcijas politikas plānošanas dokumentu hierarhisko sistēmu publicē politikas plānošanas dokumentu datu bāzē un attiecīgi reģionālā un vietējā pārvaldes līmeņa plānošanas dokumentu datu bāzē internetā.

Likumprojekts nostiprina un definē plānošanas pamatprincipus – ilgtspējīgas attīstības principu, saskaņotības principu, līdzdalības principu, kas attiecināms gan uz valsts pārvaldes institūcijām, gan pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām, sadarbības principu, finansiālo iespēju principu, uzraudzības un novērtēšanas principu un subsidiaritātes principu.

Likumprojekts nosaka Ministru kabineta un Saeimas sadarbības mehānismu plānošanas procesā. Likumprojektā paredzēts, ka Saeimas komisijas var ierosināt Ministru kabinetam izstrādāt politikas plānošanas dokumentu kādā politikas jomā, un visi valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā nosūtāmi Saeimai zināšanai. Saeima apstiprina Latvijas ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas, kā arī Saeimai iesniedz informatīvo ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības vadlīniju ieviešanas gaitu. Plānošanas dokumenti, kas pieņemti Saeimā, ir saistoši visām valsts pārvaldes institūcijām.

Likumprojekts nosaka politisko vadlīniju dokumentu vietu un lomu plānošanas procesā, paredzot iespēju izstrādāt politisko vadlīniju dokumentus arī reģionālā un vietējā līmenī. Izstrādājot zemāka līmeņa politikas plānošanas dokumentus un teritoriju attīstības plānošanas dokumentus, ņem vērā hierarhiski augstāka līmeņa politikas plānošanas dokumentus, teritoriju attīstības plānošanas dokumentus un attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju dokumentus. Mainoties politisko vadlīniju dokumentos izvirzītajiem mērķiem, aktualizējami arī spēkā esošie attiecīgā līmeņa politikas plānošanas dokumenti.

Likumprojekts nosaka plānošanas dokumentu juridisko spēku, plānošanas dokumentu aktualizācijas un spēka zaudēšanas kārtību. Plānošanas dokumentu saistošais spēks ir valsts pārvaldes institūciju pienākums veikt sistemātisku un konsekventu darbību plānošanas dokumentā paredzēto pasākumu īstenošanai, izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanai un noteikto uzdevumu izpildei, kā arī pienākums sniegt pārskatu par minēto darbību izpildi. Plānošanas dokuments zaudē saistošo spēku, ja beidzies tajā norādītais darbības termiņš, izpildīti tajā noteiktie uzdevumi, pieņemts jauns atbilstošs plānošanas dokuments, politisko vadlīniju maiņas vai sabiedrības attīstības rezultātā plānošanas dokumentā izvirzīto mērķu un uzdevumu izpilde vairs nav nepieciešama. Ja izstrādājamā politikas plānošanas dokumenta mērķi, prioritātes un iecerētās darbības atšķiras no spēkā esošu hierarhiski zemāku politikas plānošanas dokumentu mērķiem, prioritātēm un iecerētajām darbībām, politikas plānošanas dokumentā vai tiesību aktā, ar ko tas apstiprināts, iekļauj uzdevumu atbilstoši aktualizēt vai atzīt par spēku zaudējušiem saistītos attiecīgos zemāka līmeņa politikas plānošanas dokumentus.

Likumprojekts vērsts uz pēctecības nodrošināšanu plānošanas procesā, akcentējot plānošanas procesa nozīmi tieši pirms likumdošanas procesa uzsākšanas.

Likumprojektā lietots jēdziens "pilsoniskās sabiedrības organizācijas", kas šobrīd Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos nav definēts. Tomēr Attīstības plānošanas sistēmas likums nav uzskatāms par atbilstošu norādītā jēdziena normatīvajai definīcijai. Šāds jēdziens lietots gan Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnēs 2005.–2014.gadam, gan aptuveni 43 citos normatīvajos aktos. Likumprojektā iecerēts šo jēdzienu lietot visplašākajā nozīmē, aptverot gan formālus, gan neformālus sabiedriskus veidojumus.

2007.gada 12.februārī Ministru kabinetā apstiprināts Nacionālās attīstības padomes nolikums, izveidojot nacionālo attīstības padomi. Ievērojot minēto, likumprojekta 23.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts attīstības plānošanas sistēmas koordinētu darbību un uzraudzību nodrošina Nacionālās attīstības padome. Nacionālās attīstības padomes sastāvu un kompetenci nosaka Ministru kabinets.

3. Cita informācija

Likumprojektu izstrādājusi darba grupa, kas izveidota ar Ministru prezidenta 2006.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.467

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts normatīvā līmenī nostiprina makroietekmes izvērtēšanas nepieciešamību jaunajām politikām un tiesību aktu projektiem, līdz ar to radot pamatu makrolīmeņa ietekmes rādītāju sistēmas izveidei, novērtēšanai un politikas plānošanai šo rādītāju uzlabošanai

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts likuma līmenī nostiprina prasību veikt administratīvā sloga novērtēšanu jaunajām politikām un tiesību aktu projektiem, līdz ar to veicinot administratīvo procedūru vienkāršošanas un administratīvo izmaksu samazināšanas iniciatīvu sekmīgāku īstenošanu, tajā skaitā attiecinot šīs prasības arī uz pašvaldību īstenotajām politikām

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts likuma līmenī nostiprina prasību veikt ietekmes izvērtējumu, līdz ar to paplašinot šo prasību attiecībā uz pašvaldību līmenī īstenotajām politikām un uzlabojot sabiedrības informētību un iespējas ietekmēt politikas procesu sociālo jautājumu risināšanā

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija  

Nav

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2007

2008

2009

2010

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Likum­projekts šo jomu neskar

Likum­projekts šo jomu neskar

Likum­projekts šo jomu neskar

Likum­projekts šo jomu neskar

Likum­projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Likum­projekts šo jomu neskar

610.1

1170.8

870.8

885.2

 

3. Finansiālā ietekme

 

Likum­projekts šo jomu neskar

-610.1

-1170.8

-870.8

-885.2

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likum­projekts šo jomu neskar

Likum­projekts šo jomu neskar

Likum­projekts šo jomu neskar

Likum­projekts šo jomu neskar

Likum­projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

 

Pētījumu un publikāciju datu bāzes pilnveidošana (vienreizējs pasākums, Valsts kanceleja):

1. Visu valsts iestāžu pasūtīto pētījumu ievadīšana, skanēšana, dokumentu vienveidīga noformēšana (*.pdf formātā) –8000 latu.

2. Anotēšana, pētījumu eksper­tīze, papildināšana, recenzēšana, kvalitatīvais novērtējums –17500 latu.

3. Datu bāzes administrācijas rīku izstrāde, klasifikatoru un kodifi­katoru ieviešana –11200 latu.

4. Serveru klāstera un tai atbilstošas programmatūras un licenču iegāde – 9000 latu.

5. Sistēmas administratoru un lietotāju apmācības –1250 latu.

6. Datu bāzes programmatūras prasību specifikācijas un funkcionālo prasību izstrāde – 13750 latu.

7. Specifiski datu bāzes funkcionalitātes uzlabojumi – 17000 latu.

Kopā: 77700 latu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

   

77.7                  0                   0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

25.9

Politikas ieviešanas izvērtējums (likumprojekta 26.pants, Valsts kanceleja):

1. Politikas plānošanas dokumentu skaits (vidēji gada laikā), kam nepieciešams veikt ietekmes novērtējumu – 37 dokumenti.[1]

2. Vidējās viena politikas plānošanas dokumenta ieviešanas novērtējuma izmaksas, slēdzot līgumus ar ārējiem pakalpojumu sniedzējiem – 5000 latu.[2]

Kopā: 185000 latu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

     185.0                 185.0            185.0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

185.0

Stratēģiskās plānošanas sistēmas izveide un ieviešanas metodiskā vadība reģionālās un vietējās valsts pārvaldes institūcijās (RAPLM)

1.  Divu eksperta pakalpojumi koncepcijas izstrādei – 46872 lati (1953 lati x 12 mēneši x 2 eksperti) – vienreizējs pasākums 2008.gadā

2. Preces un pakalpojumi (darba grupu organizēšana) – 500 latu (50 latu viena darba grupa x 10 darba grupas) – vienreizējs pasākums 2008.gadā

3. Apmācību un semināru organizēšana (telpu īre, kafijas pauzes) – 9600 latu (12 semināri gadā x 400 latu vienam semināram)

4. Divu ekspertu pakalpojumi koncepcijas ieviešanas metodiskajai vadībai, t.i. metodiskā materiāla izstrādei un apmācībām vietējās pašvaldībās un plānošanas reģionos – 72000 latu (1500 latu mēnesī x 12 mēneši x 2 eksperti)

Kopā:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0

 

 

 

 

 

 

46.9

 

 

 

0.5

 

 

 

 

               

                            4.8                      4.8

 

 

 

 

                            36.0                  36.0  

 

 

 

 

 

 

47.4                     40.8                   40.8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

43.0

Reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas dokumentu datu bāzes izveide un uzturēšana (RAPLM)

1. Datu bāzes izveides sagatavošana (vienreizējs pasākums 2008.gadā), tai skaitā:

1.1. plānošanas dokumentu izvērtēšana – 85000 latu

1.2. eksperti – 190000 latu, tai skaitā:

1.2.1. datu bāzes struktūras izstrāde – 70000 latu

1.2.2. datu bāzes datu apmaiņas ar ārējām datu bāzēm izstrāde – 70000 latu

1.2.3. tehniskās specifiskās sagatavošana – 50000 latu

1.3. konkursa nolikuma izstrāde

 – 20000 latu

1.4. konkursa rezultātu par datu bāzes izveidi un uzturēšanu izvērtēšana – 5000 latu

2. datu bāzes izveide un uzturēšana, tai skaitā:

datu bāzes izveide 2009.gadā – 700000 latu

2.1.apmācības 2009.gadā – 50000 latu

2.2. sākotnējo datu ielāde 2009.gadā (t.sk. pašvaldību teritoriālplānojumi un detālplānojumi) – 195000 latu

2.3. sākotnējo datu ielāde 2010.gadā (t.sk. pašvaldību teritoriālplānojumi un detālplānojumi) – 305000 latu

2.4. Sistēmas uzturēšana un aktualizēšana 2010.gadā – 340000 latu

3. Sistēmas uzturēšana un aktualizēšana pēc 2010.gada (pastāvīgs pasākums) – vidēji gadā 633300 latu

Kopā:

 

 

 

 

 

300.0

   

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

                       

 

 

 

                

 

 

 

 

                          945.0              

 

                                             

 

 

 

 

 

 

 

                                                   645.0    

 

 

 

 

 

 

 

 

300.0                   945.0              645.0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

631.32

6. Cita informācija

Jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu likuma normu ieviešanai 2008.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot kārtējā gada valsts budžeta projektu

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

 

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

1. Grozījumi likumā "Saeimas kārtības rullis", paredzot Saeimā pieņemta likuma ietekmes izvērtējuma aktualizācijas kārtību.

2. Grozījumi Reģionālās attīstības likumā, precizējot reģionālā un vietējā līmeņa attīstības programmu struktūru, saskaņošanas, apstiprināšanas un pārskatu sniegšanas kārtību, konsultāciju kārtību, kā arī ietverot regulējumu reģionālo un vietējo valsts pārvaldes institūciju darbības stratēģiju izstrādes nodrošināšanai.

3. Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā, paredzot teritoriju plānojumu, tai skaitā nacionālā plānojuma struktūru, saskaņošanas, apstiprināšanas un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī nacionālā plānojuma saturu un izstrādes kārtību, konsultāciju un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanas kārtību.

4. Grozījumi likumā "Par pašvaldībām", ietverot regulējumu reģionālo un vietējo valsts pārvaldes institūciju darbības stratēģiju izstrādes nodrošināšanai.

5. Grozījumi Nacionālās drošības likumā, pēc iespējas saskaņojot tajā ietverto regulējumu ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma regulējumu.

6. Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā, pēc iespējas saskaņojot tajā ietverto regulējumu ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma regulējumu.

7. Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis", nosakot politikas plānošanas dokumentu, koncepcijas un informatīvā ziņojuma struktūru, saskaņošanas, apstiprināšanas, aktualizācij as un pārskatu sniegšanas kārtību, nosakot institūcijas darbības stratēģijas struktūru, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī nosakot politikas jomas, nozares un apakšnozares un novēršot attiecīgo normu dublēšanos ar Attīstības plānošanas sistēmas likumu.

8. Izstrādājami Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē konsultāciju un sabiedrības iesaistīšanas kārtību un kritērijus (likumprojekta 25.panta otrā daļa).

9. Aktualizējama Ministru kabineta 2001.gada 18.septembra instrukcija Nr.4 "Kārtība, kādā aizpildāma normatīvā akta projekta anotācija, kas nosaka politikas ietekmes izvērtējuma veikšanas kārtību" (likumprojekta 26.panta trešā daļa).

10. Izstrādājami Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, tās darbības un izmantošanas kārtību (likumprojekta 27.panta septītā daļa).

11. Aktualizējami Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.198 "Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam" (likumprojekta 28.panta trešā daļa).

12. Izstrādājama Ministru kabineta instrukcija, kas nosaka kārtību, kādā politikas plānošanas dokumenti un institūciju politikas plānošanas dokumentu hierarhiskā sistēma publicējama politikas plānošanas dokumentu datu bāzē internetā (likumprojekta 22.panta devītā daļa).

13. Izstrādājama Ministru kabineta instrukcija, kas nosaka kārtību, kādā ievietojami internetā valsts institūciju veiktie vai pasūtītie pētījumi (likumprojekta 26.panta otrā daļa).

14. Aktualizējami Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta noteikumi Nr.596 "Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrādes, apstiprināšanas un pārstāvēšanas kārtība" (likumprojekta 16.panta piektā daļa).

15. Aktualizējami Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.989 "Kārtība, kādā tiek sagatavots un apstiprināts Latvijas Republikas nostājas projekts un nodrošināta Latvijas Republikas pārstāvība  Eiropas Kopienu Tiesā" (likumprojekta 16.panta piektā daļa).

16. Izstrādājami Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka pozīciju izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību (likumprojekta 16.panta piektā daļa)

2. Cita informācija

Minētie likumu, noteikumu un instrukciju projekti nav izstrādāti. Tie tiks izstrādāti atbilstoši likuma pārejas noteikumiem līdz 2009.gada 1.janvārim un 1.jūlijam.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts veicina Eiropas Savienības Labāka regulējuma iniciatīvas (Better Regulation) nostiprināšanu Latvijas valsts pārvaldes institūcijās, veicinot tādus galvenos tās elementus kā politikas ietekmes izvērtēšana, konsultācijas ar sabiedrību, administratīvā sloga samazināšana un regulējuma vienkāršošana, nostiprinot šos principus likumdošanas līmenī un paplašinot iniciatīvas instrumentu ietekmi arī uz pašvaldību kompetenci.

Lai gan Labāka regulējuma iniciatīva (Better Regulation) Eiropas Savienībā netiek ieviesta direktīvu līmenī, tā ir viena no būtiskajām Eiropas Savienības iniciatīvām Lisabonas procesa ietvaros, kas vērsta uz Eiropas Savienības normatīvās vides uzlabošanu un administratīvā sloga mazināšanu. Iniciatīva tika uzsākta, izveidojot Mandelkerna grupu Eiropas Savienības regulatīvās vides novērtēšanai. 2001.gada 13.novembrī grupa sagatavoja galaziņojumu, kas kļuva par Labāka regulējuma procesa aizsākumu. 2002.gada 5.jūnijā (5.6.2002 COM(2002) 278 final) EK apstiprināja Rīcības plānu regulatīvās vides vienkāršošanai, uzsverot normatīvā regulējuma ietekmes novērtēšanas nepieciešamību gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī.

2005.gada 15.jūnijā (SEC(2005) 791) EK apstiprināja "Komisijas ietekmes novērtēšanas vadlīnijas" (aktualizētas 2006.gada 15.martā).

Labāka regulējuma iniciatīva ietver šādus galvenos darbības virzienus:

  1. Politikas alternatīvu izvirzīšana.
  2. Politikas ietekmes novērtēšana.
  3. Konsultācijas.
  4. Likumdošanas vienkāršošana.
  5. Normatīvo aktu pieejamība.
  6. Institūcijas iniciatīvas nodrošināšanai.
  7. Kvalitātes nodrošināšana visā politikas procesā.

Eiropas Savienības iniciatīva "Better Regulation" pagaidām nav nostiprināta Eiropas Savienības direktīvās, tāpēc likumprojekta atbilstību tai nav iespējams izvērtēt

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums                                                                                                       1.tabula      

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 Tiesību akta projekts šo jomu neskar

 

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta numurs)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta numurs

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizā­cijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija

Iepriekšējas konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Pašvaldību savienību, konsultācijas turpināsies saskaņošanas procesā

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta, daļēji iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasā­kumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas par likumprojektu nav notikušas.

Likumprojekta sagatavošanā izmantoti Sigmas, Pasaules Bankas, ANO ANAP starptautisko projektu ietvaros sniegtie novērtējumi un konsultācijas, kā arī Eiropas Savienības labākas pārvaldības iniciatīvas ietvaros sagatavotie novērtējuma ziņojumi, semināri un citi pieredzes apmaiņas pasākumi.

5. Cita informācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Valsts attīstības plānošanas sistēmas uzraudzībai izveidojama Nacionālās attīstības padome.

Normatīvā akta izpildi nodrošinās arī Valsts kanceleja, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kā arī citas valsts pārvaldes iestādes, turpinot līdzšinējo darbību

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un periodiskajā izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs". Likums tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī tiks sniegta informācija presei

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Latvijas Republikas Satversmē, Satversmes tiesas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija

Nav

 

 

 

Ministru prezidents                                                   A.Kalvītis

 

 

 

Ministru prezidents

Valsts kancelejas direktore

Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

A.Kalvītis

G.Veismane

B.Pētersone

Dz.Galvenieks

I.Bite-Perceva

 

23.04.2007

3282

Bite-Perceva  7082904
inga.bite@mk.gov.lv

 


[1] Rādītājs noteikts, pamatojoties uz VK ar MP rīkojumu veikto politikas plānošanas dokumentu revīziju.

[2] Rādītājs noteikts, pamatojoties uz VK pasūtīto politikas plānošanas dokumentu ieviešanas novērtējumu vidējām izmaksām 2005.gadā.