Rīgā

2007. gada 6.septembris

Nr.9/2

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta ”Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.365/Lp9) izskatīšanu 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz ____ lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

(Nr.365/Lp9)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (52)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija (ar valodas speciālistu labojumiem)
	Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 10., 14.nr.; 2006, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2007, 62.nr.) šādus grozījumus:	1	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta ievaddaļā vārdus un skaitļus “Latvijas Vēstnesis, 2007, 62.nr.” ar skaitļiem un saīsinājumu ”2007, 10.nr.”	Atbalstīts	Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 10., 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 10.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 4) profesionālie ieguldītāji: a) Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, sabiedrība, kas saskaņā ar likumu ir tiesīga pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, pensiju fonds, apdrošinātājs un pārapdrošinātājs, b) starptautiska finanšu iestāde, c) jebkura persona, kura par profesionālu ieguldītāju tiek uzskatīta saskaņā ar tās reģistrācijas valsts likumiem, d) jebkura cita juridiskā persona, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, iesniegusi iesniegumu ar lūgumu uzskatīt sevi par profesionālu ieguldītāju;	1. 1.pantā: izslēgt 4.punktu;				1. 1.pantā: izslēgt 4.punktu;
24) finanšu iestāde — kapitālsabiedrība, kas nodibināta, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai iegūtu līdzdalību citu kapitālsabiedrību pamatkapitālā;	izteikt 24.punktu šādā redakcijā: "24) finanšu iestāde – komercsabiedrība, kas nodibināta, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus (izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu) vai lai iegūtu līdzdalību citu komercsabiedrību pamatkapitālā;";				izteikt 24.punktu š ādā redakcijā: "24) finanšu iestāde – komercsabiedrība, kas nodibināta, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus (izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu) vai lai iegūtu līdzdalību citu komercsabiedrību pamatkapitālā;";
32) pārvedami vērtspapīri - vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas, izņemot maksāšanas līdzekļus. Šādi vērtspapīri ir: a) kapitāla vērtspapīri, b) obligācijas un citi parāda vērtspapīri, c) depozitārie sertifikāti, d) citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties šā punkta "a" un "b" apakšpunktā minētos pārvedamos vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā vai paredzēti norēķini naudā;	izteikt 32.punktu šādā redakcijā: "32) pārvedami vērtspapīri – vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas, izņemot maksāšanas līdzekļus. Šādi vērtspapīri ir: a) kapitāla vērtspapīri, b) parāda vērtspapīri, c) citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, ko nosaka pārvedami vērtspapīri, valūta, procentu likme, preces vai cits bāzes aktīvs;";				izteikt 32.punktu šādā redakcijā: "32) pārvedami vērtspapīri – vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas, izņemot maksāšanas līdzekļus. Šādi vērtspapīri ir: a) kapitāla vērtspapīri, b) parāda vērtspapīri, c) citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, ko nosaka pārvedami vērtspapīri, valūta, procentu likme, preces vai cits bāzes aktīvs;";

37) uzņēmēja dalībvalsts - valsts, kurā tiek izteikts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū, ja tā atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;	izteikt 37.punktu šādā redakcijā: "37) uzņēmēja dalībvalsts – valsts, kurā tiek izteikts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū, vai valsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus un regulētā tirgus organizētājs veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu šajā valstī esošo tirgus dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tā sistēmā no attāluma, ja tā atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;";	2	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 1.panta 37.punktu šādā reakcijā: "37) uzņēmēja dalībvalsts – valsts, kurā tiek izteikts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū, vai valsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir filiāle vai tā sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, vai valsts, kurā regulētā tirgus organizētājs veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu šajā valstī esošo tirgus dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tā sistēmā no attāluma, ja tā atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;".	Atbalstīts	izteikt 37.punktu šādā redakcijā: “37) uzņēmēja dalībvalsts — valsts, kurā tiek izteikts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū, vai valsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir filiāle vai tā sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, vai valsts, kurā regulētā tirgus organizētājs veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu šajā valstī esošo tirgus dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tā sistēmā no attāluma, ja šī valsts atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;”;
	papildināt pantu ar 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61. un 62.punktu šādā redakcijā: "53) daudzpusējā tirdzniecības sistēma – sistēma, kuru uztur ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai tirgus organizētājs un kurā uz līdzvērtīgiem nosacījumiem apvieno trešo pušu finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas rīkojumus tā, ka tiek noslēgts darījums; 54) daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs (operators) – ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai tirgus organizētājs, kas saskaņā ar sistēmas noteikumiem nodrošina sistēmas darbību; 55) piesaistītais aģents – fiziska vai juridiska persona, kas vienas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā klientiem vai iespējamiem klientiem reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai blakuspakalpojumus, ko sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, saņem no klientiem un nosūta tiem norādījumus un rīkojumus attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus vai sniedz konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem; 56) piesaistītā aģenta atbildīgā persona – pašnodarbinātā persona, piesaistītā aģenta izpildinstitūcijas loceklis vai cita persona, kas atbilstoši savai kompetencei piesaistītā aģenta vadības līmenī ir atbildīga par piesaistītā aģenta profesionālo darbību; 57) sistemātisks internalizētājs – ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas organizēti, bieži un sistemātiski veic darījumus uz pašas rēķina, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas; 58) ierobežojošs rīkojums – rīkojums pirkt vai pārdot noteiktu finanšu instrumentu daudzumu par īpaši noteiktu cenu vai par labāku cenu; 59) konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu instrumentos – klientam piemērota vai ar klienta individuālajiem apstākļiem pamatota personīga ieteikuma sniegšana klientam par vienu vai vairākiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas iesaka pirkt, pārdot, parakstīties, apmainīt, paturēt, izpirkt, izvietot konkrētu finanšu instrumentu vai izmantot vai atturēties izmantot ar konkrētu finanšu instrumentu piešķirtās tiesības, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz pēc klienta pieprasījuma vai savas iniciatīvas un kas nav izplatīts sabiedrībai; 60) profesionāls klients – klients, kuram ir attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai patstāvīgi pieņemtu ieguldījumu lēmumu un pienācīgi novērtētu riskus, ko tas uzņemas; 61) privāts klients – klients, kas nav profesionāls klients; 62) finanšu analītiķis – ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes darbinieks, kas izstrādā ieguldījumu pētījuma saturu."				papildināt pantu ar 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61. un 62.punktu šādā redakcijā: “53) daudzpusējā tirdzniecības sistēma — sistēma, kuru uztur ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai tirgus organizētājs un kurā, ievērojot līdzvērtīgus nosacījumus, apvieno trešo pušu finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas rīkojumus tā, ka tiek noslēgts darījums; 54) daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs (operators) — ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai tirgus organizētājs, kas saskaņā ar sistēmas noteikumiem nodrošina tās darbību; 55) piesaistītais aģents – fiziskā vai juridiskā persona, kas vienas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā klientiem vai iespējamiem klientiem reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai blakuspakalpojumus, ko sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, saņem no klientiem un nosūta tiem norādījumus un rīkojumus attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus vai sniedz konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem; 56) piesaistītā aģenta atbildīgā persona — pašnodarbinātā persona, piesaistītā aģenta izpildinstitūcijas loceklis vai cita persona, kas atbilstoši savai kompetencei piesaistītā aģenta vadības līmenī ir atbildīga par piesaistītā aģenta profesionālo darbību; 57) sistemātisks internalizētājs — ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas organizēti, bieži un sistemātiski veic darījumus uz pašas rēķina, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas; 58) ierobežojošs rīkojums — rīkojums pirkt vai pārdot noteiktu finanšu instrumentu daudzumu par īpaši noteiktu cenu vai par labāku cenu; 59) konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu instrumentos — klientam piemērota vai ar klienta individuālajiem apstākļiem pamatota personiska ieteikuma sniegšana klientam par vienu darījumu vai vairākiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, iesakot pirkt, pārdot, parakstīties, apmainīt, paturēt, izpirkt, izvietot konkrētu finanšu instrumentu vai izmantot vai atturēties izmantot ar konkrētu finanšu instrumentu piešķirtās tiesības, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz pēc klienta pieprasījuma vai savas iniciatīvas un kas nav izplatīts sabiedrībai; 60) profesionāls klients — klients, kuram ir attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai patstāvīgi pieņemtu ieguldījumu lēmumu un pienācīgi novērtētu riskus, ko viņš uzņemas; 61) privāts klients — klients, kas nav profesionāls klients; 62) finanšu analītiķis — ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes darbinieks, kas izstrādā ieguldījumu pētījuma saturu.”
3.pants. Likuma darbība (2) Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem: 4) atvasinātiem finanšu instrumentiem - finanšu instrumentiem (līgumi), kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, pārvedamu vērtspapīru cenas, preču cenas, valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām un kuru vērtību ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu aktīvam vai citam aktīvam un tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasināta finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums (atšķirībā no citiem līgumu veidiem, kas arī ir atkarīgi no tirgus apstākļu izmaiņām), un ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē;	2. 3.pantā: izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā: "4) šādiem atvasinātajiem instrumentiem: a) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem, procentu likmes nākotnes līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm, ienesīgumu vai citiem atvasinātajiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finansiāliem pasākumiem un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai citos finanšu instrumentos, b) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem, procentu likmes nākotnes līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar precēm un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu pārtraukšanu, c) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar precēm un kuru nosacījumi paredz norēķinus ar preces fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētajā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā,	3	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 3.panta otrās daļas 4.punkta "a" apakšpunktu aiz vārda "valūtām" ar vārdiem un skaitļiem "sniedzot šā likuma 3.panta piektās daļas 5.punktā minēto blakuspakalpojumu".	Atbalstīts	2. 3.pantā: izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā: "4) šādiem atvasinātajiem instrumentiem: a) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem, procentu likmes nākotnes līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar vērtspapīriem, valūtām, sniedzot šā likuma 3.panta piektās daļas 5.punktā minēto blakuspakalpojumu, ar procentu likmēm, ienesīgumu vai citiem atvasinātajiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finansiāliem pasākumiem un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai citos finanšu instrumentos, b) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem, procentu likme s nākotnes līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar precēm un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu pārtraukšanu, c) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar precēm un kuru nosacījumi paredz norēķinus ar preces fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētajā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā,
	d) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar precēm, bet nav minēti šā punkta "c" apakšpunktā, kuru nosacījumi paredz norēķinus ar preces fizisku piegādi, kuri nav paredzēti komerciāliem mērķiem un kuriem ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 38.pantu, ja par tiem ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un par tiem ir pienākums veikt garantijas iemaksas,	4	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 2.pantā (likuma 3.panta otrās daļas 4.punkta “d” apakšpunktā) vārdus un skaitļus “saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006” ar vārdiem un skaitļiem “saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) regulas Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (turpmāk- Eiropas Komisijas regula Nr. 1287/2006)”.	Atbalstīts	d) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar precēm, bet nav minēti šā punkta “c” apakšpunktā, kuru nosacījumi paredz norēķinus ar preces fizisku piegādi, kuri nav paredzēti komerciāliem mērķiem un kuriem ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) regulas Nr.1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr.1287/2006), 38.pantu, ja par tiem ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un par tiem ir pienākums veikt garantijas iemaksas,
	e) atvasinātajiem kredītriska nodošanas instrumentiem, f) finanšu līgumiem par starpību, g) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem, procentu likmes nākotnes līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar klimatiskajām izmaiņām, kravas vedmaksas likmēm, piesārņojuma tiesībām, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas datiem un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles (ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu pārtraukšanu), kā arī jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un pasākumiem, kuri nav iepriekš minēti šajā punktā un kuriem saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 38.pantu ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības, ja šos instrumentus tirgo regulētajā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, par tiem ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un par tiem ir pienākums veikt garantijas iemaksas, h) citiem atvasinātajiem preču instrumentiem, kuri uzskaitīti Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 39.pantā;";				e) atvasinātajiem kredītriska nodošanas instrumentiem, f) finanšu līgumiem par starpību, g) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem, procentu likmes nākotnes līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar klimatiskajām izmaiņām, kravas vedmaksas likmēm, piesārņojuma tiesībām, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas datiem un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu pārtraukšanu, kā arī jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un pasākumiem, kuri nav iepriekš minēti šajā punktā un kuriem saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 38.pantu ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības, ja šos instrumentus tirgo regulētajā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, par tiem ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un par tiem ir pienākums veikt garantijas iemaksas, h) citiem atvasinātajiem preču instrumentiem, kuri uzskaitīti Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 39.pantā;”;
5) atvasinātiem preču instrumentiem - atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuru pamatā esošais primārais aktīvs ir preces un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā (vai citos finanšu instrumentos) bez preces fiziskas piegādes.	izslēgt otrās daļas 5.punktu;				izslēgt otrās daļas 5.punktu;
(4) Ieguldījumu pakalpojumi šā likuma izpratnē ir: 1) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana izpildei; 2) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem izpilde uz ieguldītāju vai trešo personu rēķina; 3) ieguldītāju finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu; 4) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana, ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs neizpērk finanšu instrumentus vai negarantē to izpirkšanu; 5) finanšu instrumentu izpirkšana sākotnējai izvietošanai vai sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto finanšu instrumentu izpirkšanas garantēšana; 6) darījumu ar finanšu instrumentiem izpilde uz kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības rēķina; 7) (izslēgts ar 15.06.2006. likumu); 8) konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu instrumentos.	izteikt ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā: "3) ieguldītāju finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu (portfeļa pārvaldības pakalpojums);"; papildināt ceturto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā: "9) daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšana.";				izteikt ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā: "3) ieguldītāju finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu (portfeļa pārvaldības pakalpojums);"; papildināt ceturto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā: "9) daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšana.";
(5) Ieguldījumu blakuspakalpojumi šā likuma izpratnē ir: 1) finanšu instrumentu turēšana; 2) kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam darījumu veikšanai ar finanšu instrumentiem, ja komercsabiedrība, kas izsniedz kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā ar finanšu instrumentiem kā darījuma otrā puse; 3) ieteikumu sniegšana attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī ieteikumu un pakalpojumu sniegšana attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanos un uzņēmumu iegādi; 4) tādu pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar šā panta ceturtās daļas 5.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu; 5) valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu; 6) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu).	papildināt piekto daļu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā: "7) ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārējas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem; 8) šā panta ceturtajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana attiecībā uz šā panta otrās daļas 4.punkta "b", "c", "d", "g" un "h" apakšpunktā minēto atvasināto instrumentu bāzes aktīvu, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu."				papildināt piekto daļu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā: "7) ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārējas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem; 8) šā panta ceturtajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana attiecībā uz šā panta otrās daļas 4.punkta "b", "c", "d", "g" un "h" apakšpunktā minēto atvasināto instrumentu bāzes aktīvu, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu."
3.¹pants. Izcelsmes valsts noteikšana (1) Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai. (2) Attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru emisiju, iekļaušanu regulētā tirgū vai publiska piedāvājuma izteikšanu izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā: 1) ir emitenta juridiskā adrese, izņemot šīs daļas 2.punktā minētos gadījumus; 2) ir emitenta juridiskā adrese vai kurā ir vai tiks atļauta pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, vai kurā pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pārvedamus vērtspapīrus iekļaut regulētajā tirgū, ja: a) pārvedama vērtspapīra, kas nav kapitāla vērtspapīrs, nominālvērtība ir vismaz 1000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, b) tie ir tādi pārvedami vērtspapīri, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru konversija vai tajos nostiprināto tiesību izmantošana ļauj iegādāties pārvedamus vērtspapīrus vai saņemt par tiem naudu, ja šo pārvedamo vērtspapīru emitents vienlaikus nav arī pašu bāzes pārvedamu vērtspapīru emitents; 3) pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pirmo reizi pēc 2003.gada 31.decembra vai kurā ir iesniegts pirmais iesniegums atļaut tirdzniecību regulētā tirgū attiecīgi pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kura lūdz iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū. Šā punkta prasības piemērojamas tiem ārvalstīs reģistrētajiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kas nav minēti šā panta otrās daļas 2.punktā. Ārvalstī reģistrētam emitentam ir tiesības mainīt izcelsmes valsti, ja sākotnēji tā netika noteikta pēc emitenta izvēles. (3) Šā panta otrās daļas 2.punkta prasības piemēro arī tādiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība ir noteikta nevis eiro, bet citā valūtā, ja to mazākā nominālvērtība ir līdzvērtīga 1000 eiro. (4) Attiecībā uz akciju emitentiem un tādu parāda vērtspapīru emitentiem, kuru parāda vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir mazāka par 1000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa un kuru pienākums ir sniegt obligāto inf ormāciju, izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā: 1) ir emitenta juridiskā adrese, ja tas ir reģistrēts dalībvalstī; 2) emitents sniedz šā likuma 57.¹ pantā minēto informāciju, ja tas ir reģistrēts ārvalstī. (5) Šā panta ceturto daļu piemēro arī tādam emitentam, kura parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro, ja viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par 1000 eiro ekvivalentu attiecīgajā valūtā un nav līdzvērtīga 1000 eiro, un kura pienākums ir sniegt obligāto informāciju. (6) Ja uz emitentu neattiecas šā panta ceturtā daļa, emitenta izcelsmes dalībvalsts pēc tā izvēles ir dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, vai viena no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri. (7) Šā panta sestajā daļā minētais emitents var izvēlēties tikai vienu izcelsmes dalībvalsti un nedrīkst to mainīt trīs gadus, ja vien šā emitenta vērtspapīri nav izslēgti no regulētā tirgus. Informāciju par savu izvēli emitents paziņo saskaņā ar šā likuma 61.¹ panta astotās daļas un 64.² panta prasībām.	3. Papildināt 3.¹ pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: "(8) Attiecībā uz regulēto tirgu izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā regulētā tirgus organizētājs ir reģistrēts un kurā tas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai vai kurā atrodas regulētā tirgus organizētāja vadība (sabiedrības sēdeklis) un kurā tas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai."	5	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 3.pantā (likuma 3.¹panta astotajā daļā) vārdu “sabiedrības” ar vārdu “komercsabiedrības”.	Atbalstīts	3. Papildināt 3.¹ pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: "(8) Attiecībā uz regulēto tirgu izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā regulētā tirgus organizētājs ir reģistrēts un kurā tas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai vai kurā atrodas regulētā tirgus organizētāja vadība (komercsabiedrības sēdeklis) un kurā tas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai."
10.pants. Komisijas tiesības un pienākumi (2) Komisija, izvērtējot šā likuma 9.pantā minētos paziņojumus, konsultējas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība, persona, kas kontrolē dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.	4. Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Komisija, izvērtējot šā likuma 9.pantā minētos paziņojumus, konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir citā dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrība, citā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai apdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība, persona, kas kontrolē citā dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai apdrošināšanas sabiedrību, un, ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē."				4. Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Komisija, izvērtējot šā likuma 9.pantā minētos paziņojumus, konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir citā dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrība, citā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai apdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība, persona, kas kontrolē citā dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai apdrošināšanas sabiedrību, un, ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē."
17.pants. Emisijas prospekta saturs (1) Emisijas prospektā viegli analizējamā un saprotamā veidā iekļauj informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, un informāciju, kas ir vajadzīga, lai ieguldītājs varētu pienācīgi novērtēt emitenta finanšu stāvokli, bilanci, darbības rezultātus (peļņu vai zaudējumus) un attīstības prognozi, pārvedamos vērtspapīrus un tajos nostiprinātās tiesības, kā arī izvērtēt emitenta un jebkura galvotāja nākotnē iespējamo finanšu stāvokli. (2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pēc savas izvēles emisijas prospektu var sagatavot kā vienu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus. Ja emisijas prospektu sagatavo kā atsevišķus dokumentus, katram no tiem ir jābūt reģistrētam Komisijā. Emisijas prospektam pievieno kopsavilkumu, kas ir sagatavots saskaņā ar šā panta trešās daļas 3.punkta prasībām. (3) Emisijas prospektu, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, veido: 1) reģistrācijas dokuments, kurā ietver informāciju par emitentu; 2) vērtspapīru apraksts, kurā ietver informāciju par pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti; 3) kopsavilkums, kurā īsi, neizmantojot speciālo terminoloģiju, un valodā, kādā sākotnēji tika sagatavots emisijas prospekts, atspoguļo būtisko emitentu raksturojošo informāciju un riskus, kas saistīti ar emitentu, galvotāju (ja tāds ir) un pārvedamiem vērtspapīriem. Kopsavilkumā uzsver brīdinājumu par to, ka: a) tas ir uzskatāms par emisijas prospekta ievadu, b) jebkuram lēmumam ieguldīt pārvedamos vērtspapīros jābūt balstītam uz ieguldītāja izvērtējumu par emisijas prospektu kopumā, c) ja tiesā ir celta prasība attiecībā uz emisijas prospektā ietverto informāciju, ieguldītājam, kas cēlis prasību tiesā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, būs jāsedz emisijas prospekta tulkošanas izmaksas pirms tiesvedības uzsākšanas, d) personas, kuras iesniegušas kopsavilkumu, tajā skaitā veikušas tā tulkošanu un pieteikušās tā paziņošanai, var saukt pie civiltiesiskās atbildības tikai tad, ja kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai, lasot kopā ar pārējām emisijas prospekta daļām, pretrunīgs. (4) Detalizētu emisijas prospektā iekļaujamo informāciju un prospekta saturu nosaka saskaņā ar Eiropas Komisijas 2004.gada 29.aprīļa regulu (EK) Nr.809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (turpmāk - Eiropas Komisijas regula Nr. 809/2004). (5) Ja Eiropas Komisijas regulā Nr.809/2004 noteiktā emisijas prospektā iekļaujamā informācija neatbilst emitenta darbības jomai, juridiskajai formai vai pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, tad emisijas prospektā iekļauj informāciju, kas ir līdzvērtīga prasītajai. Ja šādas līdzvērtīgas informācijas nav, minēto informāciju emisijas prospektā neiekļauj. (6) Ja emisijas prospektā nevar norādīt piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamu vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, tad tajā iekļauj nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiks noteikts pārvedamo vērtspapīru daudzums vai cena, bet, ja nav norādīta galīgā pārdošanas cena, norāda maksimālo piedāvājuma cenu. (7) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs nevar nodrošināt šā panta sestajā daļā minēto nosacījumu izpildi, personai, kas parakstījusies uz piedāvātajiem pārvedamiem vērtspapīriem, ir tiesības atsaukt savu piekrišanu divu darba dienu laikā vai prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc tam, kad informācija par piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamo vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, ir iesniegta Komisijai un publicēta saskaņā ar šā likuma 21.panta ceturtās daļas prasībām. (8) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pieņēmis lēmumu veikt pārvedamu vērtspapīru sākotnējo izvietošanu ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību vai nekavējoties pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas sagatavo vienu prospektu, ievērojot šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr.809/2004 prasības attiecībā uz prospekta saturu.	5. Papildināt 17.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: "(9) Ja emitents ir pieņēmis lēmumu pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, emitents ievēro šā likuma 41.panta otrās daļas prasības par iekšējo noteikumu izstrādāšanu."				5. Papildināt 17.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: "(9) Ja emitents ir pieņēmis lēmumu pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, emitents ievēro šā likuma 41.panta otrās daļas prasības par iekšējo noteikumu izstrādāšanu."
25.pants. Regulētā tirgus organizētājs (3) Tirgus organizētājs var organizēt vienu vai vairākus regulētos tirgus.	6. Izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Tirgus organizētājs var organizēt vienu vai vairākus regulētos tirgus. Tirgus organizētājam ir tiesības arī uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu."				6. Izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Tirgus organizētājs var organizēt vienu vai vairākus regulētos tirgus. Tirgus organizētājam ir tiesības arī uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu."
27.pants. Tirgus organizētāja pienākumi un tiesības (2) Tirgus organizētājs ir visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem atklāta un pieejama organizācija, kura nodrošina katra tā organizētā regulētā tirgus atklātumu un labas vadības principiem atbilstošu darbību.	7. 27.pantā: papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā: "(2¹) Tirgus organizētājs veic nepieciešamos pasākumus, lai: 1) identificētu un pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus starp regulētā tirgus organizētāja vai tā akcionāru interesēm un pienākumu nodrošināt regulētā tirgus stabilu darbību, kā arī novērstu šāda interešu konflikta nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbību vai tā biedru interesēm, īpaši, ja šādi interešu konflikti var kaitēt regulētā tirgus organizētāja tiesībām veikt tirgus uzraudzības funkciju; 2) identificētu riskus, kam tas pakļauts, un šos riskus atbilstoši pārvaldītu; 3) nodrošinātu sistēmas tehnisko darbību pienācīgu vadību, tajā skaitā izstrādātu rīcības plānu sistēmas traucējumu riska kontrolei ārkārtas situācijā; 4) nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu."; papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā: "(11) Tirgus organizētājs ievieto savā mājas lapā internetā to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem ir būtiska līdzdalība regulētā tirgus organizētāja kapitālā, un šo sarakstu pastāvīgi atjauno."				7. 27.pantā: papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā: “(2¹) Tirgus organizētājs veic nepieciešamos pasākumus, lai: 1) identificētu un pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus starp regulētā tirgus organizētāja vai tā akcionāru interesēm un pienākumu nodrošināt regulētā tirgus stabilu darbību, kā arī novērstu šāda interešu konflikta nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbī bu vai tā biedru interesēm, īpaši tad, ja šādi interešu konflikti var kaitēt regulētā tirgus organizētāja tiesībām veikt tirgus uzraudzības funkciju; 2) identificētu riskus, kam tas pakļauts, un šos riskus atbilstoši pārvaldītu; 3) nodrošinātu sistēmas tehnisko darbību pienācīgu vadību, tajā skaitā izstrādātu rīcības plānu sistēmas traucējumu riska kontrolei ārkārtas situācijā; 4) nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu.”; papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “(11) Tirgus organizētājs ievieto savā mājaslapā internetā to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem ir būtiska līdzdalība regulētā tirgus organizētāja kapitālā, un šo sarakstu pastāvīgi atjauno.”
28.pants. Tirgus organizētāja noteikumi (5) Noteikumos tirgus organizētājs izvirza vismaz šādas prasības, kas jāievēro tā biedriem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem, un kas reglamentē: 1) kārtību, kādā finanšu instrumentus iekļauj regulētajā tirgū vai izslēdz no tā; 2) regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu pienākumus un emitentu uzraudzības kārtību; 3) finanšu instrumentu tirdzniecības un kotēšanas kārtību; 4) finanšu instrumentu un naudas norēķinu kārtību; 5) tirgus organizētāja biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru tiesības un pienākumus, kā arī biedra statusa apturēšanas kārtību; 6) tirgus manipulāciju identificēšanas un novēršanas kārtību; 6¹) Garantiju fonda darbības kārtību; 7) citas attiecības, kas saistītas ar regulētā tirgus darbību un finanšu instrumentu publisko apgrozību.	8. 28.pantā: izteikt piektās daļas 5.punktu šādā redakcijā: "5) tirgus organizētāja biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru tiesības un pienākumus, kā arī biedra statusa apturēšanas kārtību un profesionālās prasības biedra statusā esošas sabiedrības darbiniekiem, kas veic darījumus regulētajā tirgū;"; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Tirgus organizētājs, izstrādājot šā panta piektās daļas 1.punktā minētos noteikumus, ņem vērā Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 35., 36. un 37.pantā noteiktās prasības finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū."				8. 28.pantā: izteikt piektās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) tirgus organizētāja biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru tiesības un pienākumus, kā arī biedra statusa apturēšanas kārtību un profesionālās prasības biedra statusā esošas sabiedrības darbiniekiem, kas veic darījumus regulētajā tirgū;”; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Tirgus organizētājs, izstrādājot šā panta piektās daļas 1.punktā minētos noteikumus, ņem vērā Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 35., 36. un 37.panta prasības finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū.”
30.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti (1) Lai saņemtu licenci, tirgus organizētājs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno: 2) ziņas par akcionāriem (dalībniekiem), kuriem tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība: a) fiziskajām personām — pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums], b) juridiskajām personām — firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs un dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas;	9. 30.pantā: izteikt pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā: "b) juridiskajām personām – firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs un citās dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas;"; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Komisija var atteikties apstiprināt grozījumus dokumentos, ja paredzamās izmaiņas apdraud finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu regulētā tirgus organizētāja darbību."				9. 30.pantā: izteikt pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā: "b) juridiskajām personām – firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs un citās dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas;"; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Komisija var atteikties apstiprināt grozījumus dokumentos, ja paredzamās izmaiņas apdraud finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu regulētā tirgus organizētāja darbību."
31.pants. Prasības tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem (1) Par tirgus organizētāja valdes un padomes locekli var būt persona: 1) kura ir pietiekami kompetenta sfērā, par kuru tā būs atbildīga; 2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē; 3) kurai ir nevainojama reputācija; 4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību. (2) Par tirgus organizētāja valdes un padomes locekli nedrīkst būt persona: 1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu); 2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī ir atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju; 3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju; 4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata; 5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.	10. Papildināt 31.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Ja persona jau pilda pārvaldes institūcijas locekļa pienākumus citā tirgus organizētājā, kas šā likuma vai dalībvalsts normatīvā akta kārtībā saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, tā ir uzskatāma par atbilstošu pirmās daļas prasībām."	6	Juridiskais birojs Papildināt likumprojekta 10.pantā (likuma 31.panta trešajā daļā) pēc vārdiem “par atbilstošu” ar vārdiem “šā panta”.	Atbalstīts	10. Papildināt 31.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Ja persona jau pilda pārvaldes institūcijas locekļa pienākumus citā tirgus organizētājā, kas šā likuma vai dalībvalsts normatīvā akta kārtībā saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, tā ir uzskatāma par atbilstošu šā panta pirmās daļas prasībām."
34.pants. Licences anulēšanas kārtība Komisija anulē kapitālsabiedrībai izsniegto licenci regulētā tirgus organizēšanai, ja: 1) tiek konstatēts, ka tirgus organizētājs sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu licenci; 2) tirgus organizētājs regulāri neievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības; 3) tirgus organizētājs Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsis tās konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus; 4) tirgus organizētājs uzsācis likvidācijas procesu; 5) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta tirgus organizētāja bankrota procedūra; 6) tirgus organizētājs ir iesniedzis rakstveida iesniegumu licences anulēšanai.	11. Papildināt 34.pantu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā: "7) tirgus organizētājs nav uzsācis darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas; 8) tirgus organizētājs nav veicis licencē norādīto darbību ilgāk par sešiem mēnešiem; 9) tiek konstatēts, ka tirgus organizētājs vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām licences saņemšanai."				11. Papildināt 34.pantu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā: "7) tirgus organizētājs nav uzsācis darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas; 8) tirgus organizētājs nav veicis licencē norādīto darbību ilgāk par sešiem mēnešiem; 9) tiek konstatēts, ka tirgus organizētājs vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām licences saņemšanai."
36.pants. Tirgus organizētāja biedri (3) Par tirgus organizētāja biedru var kļūt dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai. (4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru: 1) atverot filiāli, ja darījumu veikšanai tirgus organizētāja regulētajos tirgos ir nepieciešama tieša biedra klātbūtne; 2) bez filiāles atvēršanas, ja darījumus tirgus organizētāja regulētajos tirgos var veikt no attāluma. (7) Tirgus organizētājs nodrošina vienādas tiesības visiem tirgus organizētāja biedriem.	12. 36.pantā: aizstāt trešajā daļā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts"; aizstāt ceturtajā daļā vārdu "Dalībvalstī" ar vārdiem "Citā dalībvalstī"; izteikt septīto daļu šādā redakcijā: "(7) Tirgus organizētājs ir tiesīgs piešķirt biedra statusu arī personai, kura nav minēta šā panta otrajā un trešajā daļā, bet kura saskaņā ar tirgus organizētāja apstiprinātajiem kritērijiem ir piemērota un atbilstoša, kurai ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību regulētajā tirgū un kurai ir pietiekami resursi un organizatoriskā struktūra, lai veiktu regulētā tirgus organizētāja biedra pienākumus un garantētu pienācīgus norēķinus par darījumiem.";				12. 36.pantā: aizstāt trešajā daļā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts"; aizstāt ceturtajā daļā vārdu "Dalībvalstī" ar vārdiem "Citā dalībvalstī"; izteikt septīto daļu šādā redakcijā: "(7) Tirgus organizētājs ir tiesīgs piešķirt biedra statusu arī personai, kura nav minēta šā panta otrajā un trešajā daļā, bet kura saskaņā ar tirgus organizētāja apstiprinātajiem kritērijiem ir piemērota un atbilstoša, kurai ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību regulētajā tirgū un kurai ir pietiekami resursi un organizatoriskā struktūra, lai veiktu regulētā tirgus organizētāja biedra pienākumus un garantētu pienācīgus norēķinus par darījumiem.";
	papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā: "(8) Tirgus organizētājs nodrošina vienādas tiesības visiem tirgus organizētāja biedriem. Tirgus organizētāja biedrs, slēdzot darījumus regulētajā tirgū, attiecībā uz citu tirgus organizētāja biedru ir tiesīgs nepiemērot šā likuma 126.²pantā, 128.panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā un 128.¹, 128.² un 128.³pantā minētās prasības.	7	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Aizstāt 36.panta astotajā daļā skaitļus un vārdus "126.² pantā, 128.panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā un" ar skaitļiem "126., 126.¹, 126.², 128.,".	Atbalstīts	papildināt pantu ar astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā: "(8) Tirgus organizētājs nodrošina vienādas tiesības visiem tirgus organizētāja biedriem. Tirgus organizētāja biedrs, slēdzot darījumus regulētajā tirgū, attiecībā uz citu tirgus organizētāja biedru ir tiesīgs nepiemērot šā likuma 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.² un 128.³pantā minētās prasības.
	(9) Tirgus organizētājs iesniedz Komisijai tirgus organizētāja biedru sarakstu un nekavējoties informē Komisiju par sarakstā veiktajiem grozījumiem un papildinājumiem."				(9) Tirgus organizētājs iesniedz Komisijai tirgus organizētāja biedru sarakstu un nekavējoties informē Komisiju par sarakstā izdarītajiem grozījumiem un papildinājumiem.
		8	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 36.pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā: „(10) Tirgus organizētājs paredz tirgus organizētāja biedriem tiesības darījumu slēgšanai regulētajā tirgū izraudzīties citu norēķinu sistēmu, nekā piedāvā tirgus organizētājs. (11) Šā panta desmitajā daļā minētā prasība attiecas uz gadījumiem, kad: 1) starp tirgus organizētāja piedāvāto finanšu instrumentu norēķinu sistēmu un izraudzīto norēķinu sistēmu pastāv tāda saikne vai mehānisms, kas nodrošina efektīvus un ekonomiskus norēķinus; 2) tehniskie nosacījumi tā darījuma norēķiniem, kurš noslēgts regulētajā tirgū, izmantojot citu norēķinu sistēmu, nekā piedāvā tirgus organizētājs, nodrošina pienācīgu finanšu tirgus darbību."	Atbalstīts	(10) Tirgus organizētājs paredz tirgus organizētāja biedriem tiesības darījumu slēgšanai regulētajā tirgū izraudzīties citu norēķinu sistēmu, nekā piedāvā tirgus organizētājs. (11) Šā panta desmitajā daļā minētā prasība attiecas uz gadījumiem, kad: 1) starp tirgus organizētāja piedāvāto finanšu instrumentu norēķinu sistēmu un izraudzīto norēķinu sistēmu pastāv tāda saikne vai mehānisms, kas nodrošina efektīvus un ekonomiskus norēķinus; 2) tehniskie nosacījumi tā darījuma norēķiniem, kurš noslēgts regulētajā tirgū, izmantojot citu norēķinu sistēmu, nekā piedāvā tirgus organizētājs, nodrošina pienācīgu finanšu tirgus darbību.”
37.pants. Informācijas par darījumiem ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem sniegšana un uzglabāšana (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, ziņo par notikušajiem darījumiem ne retāk kā reizi darbdienā: 1) attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā, ja darījumi ir notikuši attiecīgajā regulētajā tirgū un ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tirgus organizētāja biedrs; 2) Latvijas Centrālajam depozitārijam tā noteiktajā kārtībā, ja darījumi ir notikuši ārpus regulētā tirgus, neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir vai nav Latvijas Centrālā depozitārija dalībnieks. (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas uz šādiem regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem: 1) akcijām; 2) obligācijām un citiem parāda vērtspapīriem; 3) tiesībām iegādāties akcijas, obligācijas un citus parāda vērtspapīrus; 4) depozitārajiem sertifikātiem; 5) atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuru pamatā ir akcijas. (3) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu). (4) Paziņojumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) finanšu instrumenta nosaukumu un skaitu; 2) darījuma noslēgšanas datumu un laiku; 3) darījuma cenu (ja tā ir zināma); 4) paziņojuma iesniedzēja firmu. (5) Šā panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums nav jāsniedz par darījumiem, par kuriem attiecīgā regulētā tirgus tirdzniecības sistēmā ir pieejama visa šā panta ceturtajā daļā noteiktā informācija. (6) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums neattiecas uz darījumiem ar šā panta otrajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem, kas iekļauti citu dalībvalstu regulētajos tirgos. (7) Šā panta ceturtajā daļā noteikto informāciju par darījumiem ar finanšu instrumentiem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde glabā vismaz 10 gadus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vismaz 10 gadus glabā arī šā panta ceturtajā daļā noteikto informāciju par darījumiem ar dalībvalstu regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem. (8) Latvijas Centrālais depozitārijs pēc šā panta pirmajā daļā minēto ziņojumu saņemšanas nekavējoties nosūta tirgus organizētājam informāciju par darījumiem, kas notikuši ārpus regulētā tirgus. Latvijas Centrālais depozitārijs un tirgus organizētājs savstarpēji vienojas par kārtību, kādā nosūtāma informācija par darījumiem, kas notikuši ārpus regulētā tirgus. Tirgus organizētājs apkopo informāciju par darījumiem ar attiecīgajā regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ja darījumi notikuši ārpus regulētā tirgus. (9) Šā panta ceturtās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktās informācijas kopsavilkumu tirgus organizētājs ievieto savā mājas lapā internetā. Tirgus organizētājs var papildus publicēt šo informāciju arī jebkurā citā veidā atbilstoši tirgus organizētāja noteikumos izvirzītajām prasībām.	13. Izslēgt 37.pantu.				13. Izslēgt 37.pantu.
38.pants. Informācijas par darījumiem ar finanšu instrumentiem atklāšana (1) Tirgus organizētājs nodrošina ieguldītājus ar informāciju, kas ļauj tiem novērtēt iespējamo darījumu noteikumus un pēc tam vismaz šajā pantā noteiktajā apmērā pārbaudīt apstākļus, kādos darījums ir veikts. (2) Par katru regulēto tirgu reizi tā darbdienā pirms tirdzniecības uzsākšanas publicē katra tajā tirgotā finanšu instrumenta vidējo svērto cenu, augstāko cenu, zemāko cenu un iepriekšējā attiecīgā regulētā tirgus darbdienā notikušo darījumu kopējo apjomu latos. (3) Attiecībā uz regulētajiem tirgiem, kuros notiek nepārtraukta tirdzniecība par mainīgām cenām vai nepārtraukta tirdzniecība par nemainīgām cenām: 1) katras tirdzniecības stundas beigās publicē informāciju par katra finanšu instrumenta vidējo svērto cenu un notikušo darījumu kopējo apjomu pēdējo sešu tirdzniecības stundu laikā; 2) katru 20 tirdzniecības minūšu beigās publicē informāciju par katra finanšu instrumenta vidējo svērto cenu un augstāko un zemāko cenu pēdējo divu tirdzniecības stundu laikā. (4) Šā panta trešajā daļā noteikto informāciju tirgus organizētājs ir tiesīgs neapkopot un nepublicēt, ja tā ir pieejama visā tirdzniecības gaitā reālā laika režīmā. (5) Ja attiecīgajā regulētajā tirgū ieguldītājiem pirms darījumu uzsākšanas ir pieejama informācija par finanšu instrumentu cenām un skaitu, tirgus organizētāja pienākums ir nodrošināt šādas informācijas pieejamību visā attiecīgo finanšu instrumentu tirdzniecības laikā. Tāpat tiek atklāti noteikumi, kas personai jāizpilda, ja tā vēlas veikt darījumu ar attiecīgajiem finanšu instrumentiem par paziņoto cenu un paziņotajā daudzumā. (6) Tirgus organizētājs ir tiesīgs atlikt vai pārtraukt šajā pantā noteiktās informācijas publicēšanu, ja attiecīgajā regulētajā tirgū novērojama ārkārtas situācija un ja Komisija neiebilst. (7) Šajā pantā noteikto informāciju tirgus organizētājs publicē savā mājas lapā internetā.	14. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā: "38.pants. Informācijas par darījumiem ar finanšu instrumentiem atklāšana (1) Tirgus organizētājs saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 17., 29. un 30.pantā noteiktajām prasībām parastajā tirdzniecības laikā pastāvīgi un uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem dara publiski pieejamu informāciju par regulētā tirgū iekļautu akciju pirkšanas un pārdošanas cenu un iesniegto pirkšanas un pārdošanas uzdevumu apjomu par šīm cenām. (2) Komisija var atbrīvot tirgus organizētāju no šā panta pirmajā daļā minētā informācijas publiskošanas pienākuma atkarībā no tirgus modeļa un rīkojumu veida un apjoma Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 3., 18., 19. un 20.pantā noteiktajos gadījumos, īpaši, ja darījumu apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirgus apjomu. (3) Tirgus organizētājs, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 3., 27. un 29.pantā noteiktās prasības, publisko informāciju par darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautajām akcijām, pamatojoties uz tirdzniecības nosacījumiem, pēc iespējas tuvāk darījuma slēgšanas laikam. (4) Tirgus organizētājs ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 28.pantā minētajā kārtībā var aizkavēt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu, par to informējot tirgus dalībniekus un sabiedrību, ja darījuma apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirdzniecības apjomu. Tirgus organizētājs informē tirgus dalībniekus par informācijas publiskošanas aizkavēšanas nosacījumiem un mehānismu, ko akceptējusi Komisija. (5) Tirgus organizētājs uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem ir tiesīgs publiskot savā sistēmā informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes noteiktajām akciju kotētajām cenām un ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu veiktajiem darījumiem, kuru tām ir pienākums atklāt saskaņā ar šā likuma 133.⁷ un 133.⁸ pantu."				14. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā: “38.pants. Informācijas par darījumiem ar finanšu instrumentiem atklāšana (1) Tirgus organizētājs saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 17., 29. un 30.panta prasībām parastajā tirdzniecības laikā pastāvīgi un ievērojot saprātīgus komerciālus nosacījumus dara publiski pieejamu informāciju par regulētajā tirgū iekļauto akciju pirkšanas un pārdošanas cenu un iesniegto pirkšanas un pārdošanas uzdevumu apjomu par šīm cenām. (2) Komisija var atbrīvot tirgus organizētāju no šā panta pirmajā daļā minētā informācijas publiskošanas pienākuma atkarībā no tirgus modeļa un rīkojumu veida un apjoma Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 3., 18., 19. un 20.pantā noteiktajos gadījumos, īpaši tad, ja darījumu apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirgus apjomu. (3) Tirgus organizētājs, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 3., 27. un 29.pantā noteiktās prasības, publisko informāciju par darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautajām akcijām, pamatojoties uz tirdzniecības nosacījumiem, pēc iespējas tuvāk darījuma slēgšanas laikam. (4) Tirgus organizētājs ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 28.pantā minētajā kārtībā var aizkavēt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu, par to informējot tirgus dalībniekus un sabiedrību, ja darījuma apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirdzniecības apjomu. Tirgus organizētājs informē tirgus dalībniekus par informācijas publiskošanas aizkavēšanas nosacījumiem un mehānismu, ko akceptējusi Komisija. (5) Tirgus organizētājs, ievērojot saprātīgus komerciālus nosacījumus, ir tiesīgs publiskot savā sistēmā informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes noteiktajām akciju kotētajām cenām un ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu veiktajiem darījumiem, kuru tām ir pienākums atklāt saskaņā ar šā likuma 133.⁷ un 133.⁸ pantu.”
39.pants. Tirgus organizētāja tiesības veikt uzraudzību (4) Tirgus organizētājs ir tiesīgs līgumos, ko tas noslēdz ar tirgus organizētāja biedriem, paredzēt soda naudu par tirgus organizētāja noteikumu neievērošanu. (6) Tirgus organizētājs ir tiesīgs līgumos, ko tas noslēdz ar emitentu, kurš iekļauj savus finanšu instrumentus regulētajā tirgū, paredzēt soda naudu par tirgus organizētāja noteikumu neievērošanu.	15. 39.pantā papildināt ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Tirgus organizētājs līgumā, kas tiek slēgts ar tirgus organizētāja biedru, līguma pušu tiesības un pienākumus var noteikt kā atsauci uz citiem dokumentiem."; papildināt sesto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Tirgus organizētājs līgumā, kas tiek slēgts ar emitentu, līguma pušu tiesības un pienākumus var noteikt kā atsauci uz citiem dokumentiem."	9	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt likumprojekta 15.pantu attiecībā uz 39.panta ceturtās daļas un sestās daļas papildināšanu ar otro teikumu.	Atbalstīts
	16. Papildināt likumu ar 39.¹ un 39.² pantu šādā redakcijā: "39.¹ pants. Citā dalībvalstī licencēta tirgus organizētāja darbība Latvijas Republikā (1) Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, ir tiesīgs veikt darbību Latvijas Republikā, lai veicinātu Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi šim regulētajam tirgum. (2) Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt šā panta pirmajā daļā minēto darbību Latvijas Republikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no tirgus organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas. (3) Komisijai ir tiesības pieprasīt tirgus organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai tās Latvijas Republikā reģistrētās ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes vai citas personas identificējošus datus, kas ir šajā valstī licencēta tirgus organizētāja biedri. (4) Ja citā dalībvalstī reģistrēta tirgus organizētāja veiktās darbības Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 16.pantā noteiktajiem kritērijiem kļūst īpaši nozīmīgas finanšu instrumentu tirgus darbībai un ieguld ītāju aizsardzībai, Komisija ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju vienojas par samērīgām sadarbības metodēm.				15. Papildināt likumu ar 39.¹ un 39.² pantu šādā redakcijā: “39.¹ pants. Citā dalībvalstī licencēta tirgus organizētāja darbība Latvijas Republikā (1) Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, ir tiesīgs veikt darbību Latvijas Republikā, lai veicinātu Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi šim regulētajam tirgum. (2) Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt šā panta pirmajā daļā minēto darbību Latvijas Republikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no tirgus organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas. (3) Komisijai ir tiesības pieprasīt tirgus organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai identificējošus datus par to Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi vai citu personu, kas ir šajā valstī licencēta tirgus organizētāja biedri. (4) Ja citā dalībvalstī reģistrēta tirgus organizētāja veiktās darbības Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 16.pantā noteiktajiem kritērijiem kļūst īpaši nozīmīgas finanšu instrumentu tirgus darbībai un ieguldītāju aizsardzībai, Komisija ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju vienojas par samērīgām sadarbības metodēm.
	39.² pants. Latvijas Republikā licencēta tirgus organizētāja darbība citā dalībvalstī (1) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, ir tiesīgs veikt darbību citā dalībvalstī, lai veicinātu šajā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi šim regulētajam tirgum. (2) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs, kas vēlas uzsākt darbību kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda šo valsti. (3) Iesniegumu par darbības uzsākšanu citā dalībvalstī Komisija izskata 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un par savu lēmumu informē tirgus organizētāju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. Tirgus organizētājs var uzsākt darbību, kad Komisija ir informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. (4) Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma nosūta tās ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes vai citas personas identificējošus datus, kas ir reģistrētas šajā dalībvalstī un kas ir Latvijas Republikā licencēta tirgus organizētāja biedri."	10	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 39.²pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Lai nodrošinātu norēķinus par darījumiem regulētajā tirgū, tirgus organizētājam ir tiesības slēgt vienošanās par piekļuvi klīringa centram, centrālajam darījumu starpniekam vai norēķinu sistēmai citā dalībvalstī. Komisija var ierobežot šādu vienošanos noslēgšanu tikai gadījumā, ja tā var pierādīt, ka šie pasākumi traucē pienācīgai regulētā tirgus darbībai. Komisija ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas klīringa un norēķinu sistēmu pārraudzības vai uzraudzības institūcijas."	Atbalstīts	39.² pants. Latvijas Republikā licencēta tirgus organizētāja darbība citā dalībvalstī (1) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, ir tiesīgs veikt darbību citā dalībvalstī, lai veicinātu šajā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi šim regulētajam tirgum. (2) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs, kas vēlas uzsākt darbību kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda šo valsti. (3) Iesniegumu par darbības uzsākšanu citā dalībvalstī Komisija izskata 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un par savu lēmumu informē tirgus organizētāju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. Tirgus organizētājs var uzsākt darbību, kad Komisija ir informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. (4) Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma nosūta identificējošus datus par to ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi vai citu personu, kas ir reģistrētas šajā dalībvalstī un kas ir Latvijas Republikā licencēta tirgus organizētāja biedri. (5) Lai nodrošinātu norēķinus par darījumiem regulētajā tirgū, tirgus organizētājam ir tiesības slēgt vienošanās par piekļuvi klīringa centram, centrālajam darījumu starpniekam vai norēķinu sistēmai citā dalībvalstī. Komisija var ierobežot šādu vienošanos noslēgšanu tikai gadījumā, ja tā var pierādīt, ka šie pasākumi traucē pienācīgai regulētā tirgus darbībai. Komisija ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas klīringa un norēķinu sistēmu pārraudzības vai uzraudzības institūcijas.”
40.pants. Tirgus organizētāja uzraudzība (1) Tirgus organizētājs nodrošina Komisiju (pēc tās pieprasījuma) ar tā tirdzniecības sistēmā esošo informāciju, ar tirgus organizētāja biedru un regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu iesniegto informāciju, kā arī ar jebkuru citu informāciju, kas Komisijai nepieciešama uzraudzības nolūkos. (2) Komisijai ir tiesības pārbaudīt tirgus organizētāja darbību, tai skaitā veikt tirgus organizētāja iekšējās pārbaudes. Komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem tirgus organizētāja dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī izdarīt izrakstus no tiem, izgatavot norakstus (kopijas). (3) Pēc Komisijas motivēta rakstveida pieprasījuma tirgus organizētājs iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu ar tirgus organizētāja darbību saistītu informāciju. (4) Komisijai ir tiesības piedalīties tirgus organizētāja akcionāru (dalībnieku) sapulcēs, ierosināt sasaukt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku pārvaldes institūciju sēdes un noteikt tajās izskatāmos jautājumus, kā arī piedalīties šajās sēdēs bez balsstiesībām. (5) Komisijai ir tiesības pilnībā vai daļēji atcelt tirgus organizētāja pārvaldes institūciju lēmumus, kas saistīti ar šā likuma 27.pantā noteikto pienākumu izpildi vai tirgus organizētāja valdes un padomes locekļu iecelšanu, ja šie lēmumi neatbilst likumiem, citiem normatīvajiem aktiem vai tirgus organizētāja statūtiem, noteikumiem vai iekšējiem aktiem, vai kas var būtiski ietekmēt tirgus organizētāja finansiālo stāvokli.	17. Papildināt 40.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu regulētā tirgus organizētāju uzraudzību."				16. Papildināt 40.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu regulētā tirgus organizētāju uzraudzību."
	18. Papildināt I nodaļu ar 40.¹ pantušādā redakcijā: "40.¹ pants. Citā dalībvalstī licencēta tirgus organizētāja uzraudzība (1) Ja citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, Komisija nekavējoties informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem. (2) Ja citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, vai ja dalībvalsts uzraudzības institūcijas veiktie pasākumi izrādās neefektīvi, Komisija informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajam tirgus organizētājam turpināt darbību Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām informē Eiropas Komisiju."				17. Papildināt I nodaļu ar 40.¹ pantušādā redakcijā: “40.¹ pants. Citā dalībvalstī licencēta tirgus organizētāja uzraudzība (1) Ja citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, Komisija par to nekavējoties informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt to par veiktajiem pasākumiem. (2) Ja citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai ja dalībvalsts uzraudzības institūcijas veiktie pasākumi izrādās neefektīvi, Komisija par to informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajam tirgus organizētājam turpināt darbību Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām informē Eiropas Komisiju.”

41.pants. Vispārīgās prasības iekļaušanai regulētajos tirgos

(1) Regulētajos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.

(2) Iekļaujot pārvedamus vērtspapīrus tirdzniecībai regulētajā tirgū, nepieciešams publicēt prospektu, kas sagatavots atbilstoši šīs nodaļas prasībām.

(3) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu regulētajā tirgū, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr.809/2004 prasībām, kā arī reģistrēts Komisijā.

(4) Ja regulētajā tirgū paredzēts iekļaut šā likuma 3.panta septītās daļas 2., 4., 9. un 10.punktā minētos pārvedamos vērtspapīrus, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir tiesīga brīvprātīgi sagatavot prospektu.

(5) Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū nosaka attiecīgais tirgus organizētājs.

(6) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajos tirgos pieņem tirgus organizētāja valde, pamatojoties uz emitenta vai tās personas iesniegumu, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

19. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

"41.pants. Vispārīgās prasības finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajos tirgos

(1) Regulētajos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.

(2) Iekļaujot pārvedamus vērtspapīrus tirdzniecībai regulētajā tirgū, nepieciešams publicēt prospektu, kas sagatavots atbilstoši šīs nodaļas prasībām, un izstrādāt iekšējos noteikumus par emitenta iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu un kārtību, kādā emitenta iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem.

(5) Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū nosaka attiecīgais tirgus organizētājs. Atvasināto finanšu instrumentu un atvasināto preču instrumentu iekļaušanas prasībām regulētajā tirgū jābūt tādām, kas nodrošina, ka atvasinātā instrumenta līguma noteikumi pieļauj precīzu cenas noteikšanu un efektīvu norēķinu nosacījumus.

(7) Pārvedamu vērtspapīru, kas ir iekļauts vienā regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas var iekļaut citā regulētajā tirgū. Tā regulētā tirgus organizētājs, kurā pārvedams vērtspapīrs iekļauts bez emitenta piekrišanas, par to informē emitentu. Šajā gadījumā emitents tiek atbrīvots no pienākuma saskaņā ar šā likuma D sadaļas II un III nodaļas prasībām sniegt informāciju tam tirgus organizētājam, kura regulētajā tirgū pārvedams vērtspapīrs iekļauts bez emitenta piekrišanas.

(8) Ja pārvedamu vērtspapīru, kas ir iekļauts regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas sāk tirgot daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, emitents tiek atbrīvots no informācijas atklāšanas pienākuma daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ja sistēmas uzturētājs ir noteicis prasības informācijas atklāšanai."

18. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

“41.pants. Vispārīgās prasības finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajos tirgos

(1) Regulētajos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.

(2) Iekļaujot pārvedamus vērtspapīrus tirdzniecībai regulētajā tirgū, nepieciešams publicēt prospektu, kas sagatavots atbilstoši šīs nodaļas prasībām, un izstrādāt iekšējos noteikumus par emitenta iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu, kā arī kārtību, kādā emitenta iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas drīkst veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem.

(5) Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū nosaka attiecīgais tirgus organizētājs. Prasībām attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu un atvasināto preču instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū jābūt tādām, kas nodrošina, ka atvasinātā instrumenta līguma noteikumi pieļauj precīzu cenas noteikšanu un efektīvu norēķinu nosacījumus.

(8) Ja pārvedamu vērtspapīru, kas ir iekļauts regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas sāk tirgot daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, emitents tiek atbrīvots no pienākuma atklāt informāciju daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ja sistēmas uzturētājs ir noteicis prasības informācijas atklāšanai.”

48.pants. Prospekta reģistrācija

(1) Prospektu reģistrē Komisija. Lai reģistrētu prospektu, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

20. Papildināt 48.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) emitenta izstrādātos noteikumus par iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu un kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem."

19. Papildināt 48.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) emitenta izstrādātos noteikumus par iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu, kā arī kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas drīkst veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem.”

55.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus

(4) Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no emitenta vai personas, kas lūdza pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū. Lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pieņem emitenta akcionāru sapulce. Sapulces protokolā norāda tos akcionārus, kuri balsojuši "par".

21. Papildināt 55.pantu ar 4.¹daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Lēmumu par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumenta izslēgšanu no regulētā tirgus organizētājs nekavējoties publisko un informē Komisiju par šāda lēmuma pieņemšanu."

20. Papildināt 55.pantu ar 4.¹daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Lēmumu par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumenta izslēgšanu no regulētā tirgus tā organizētājs nekavējoties publisko un informē Komisiju par šāda lēmuma pieņemšanu.”

86.pants. Iekšējās informācijas turētāju saraksts

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū, izstrādā iekšējos noteikumus par kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem. Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents iekļauj informāciju par:

1) emitenta valdes un padomes locekļiem, iekšējo revidentu (sabiedrības kontrolieri);

2) citām personām (emitenta darbiniekiem), kuru rīcībā saskaņā ar darba pienākumiem nonāk iekšējā informācija;

3) citiem vadošiem darbiniekiem, kuri nav šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto institūciju locekļi, bet kuru rīcībā pastāvīgi atrodas ar emitentu tieši vai netieši saistīta iekšējā informācija un kuru lēmumi var ietekmēt emitenta darbību un attīstību;

4) personām, kas cieši saistītas ar šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām. Par cieši saistītām personām uzskatāmi: laulātais, aizgādībā esoši bērni, citi radinieki, kuriem vismaz gadu ar minēto personu ir kopīga saimniecība, jebkura juridiskā persona, ja tajā pārvaldes pienākumus pilda vai tieši vai netieši šo juridisko personu kontrolē šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētās personas vai šo personu laulātais, aizgādībā esoši bērni vai šajā punktā minētie radinieki.

22. Izteikt 86.pantu šādā redakcijā:

"86.pants. Iekšējās informācijas turētāju saraksts

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti ir iekļauti regulētajā tirgū, izstrādā iekšējos noteikumus par iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu un kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem. Minētos iekšējos noteikumus emitents nekavējoties iesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma.

21. Izteikt 86.pantu šādā redakcijā:

“86.pants. Iekšējās informācijas turētāju saraksts

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti ir iekļauti regulētajā tirgū, izstrādā iekšējos noteikumus par iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu, kā arī kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas drīkst veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem. Minētos iekšējos noteikumus emitents nekavējoties iesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos iekšējos noteikumus un iekšējās informācijas turētāju sarakstu emitents nekavējoties iesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma.

(2) Emitents ne vēlāk kā līdz dienai, kad tā finanšu instrumenti tiek iekļauti regulētajā tirgū, izstrādā iekšējās informācijas turētāju sarakstu. Sarakstā emitents iekļauj informāciju par:

1) emitenta valdes un padomes locekļiem un iekšējo revidentu (sabiedrības kontrolieri);

2) citām personām (emitenta darbiniekiem), kuru rīcībā saskaņā ar darba pienākumiem nonāk iekšējā informācija;

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 22.pantā (likuma 86.panta otrās daļas 3. un 4.punktā) vārdus “pirmās daļas” ar vārdiem “otrās daļas”.

Atbalstīts

1) emitenta valdes un padomes locekļiem un iekšējo revidentu (sabiedrības kontrolieri);

2) citām personām (emitenta darbiniekiem), kuru rīcībā saskaņā ar darba pienākumiem nonāk iekšējā informācija;

3) citiem vadošiem darbiniekiem, kuri nav šā panta otrās daļas 1.punktā minēto institūciju locekļi, bet kuru rīcībā pastāvīgi atrodas ar emitentu tieši vai netieši saistīta iekšējā informācija un kuru lēmumi var ietekmēt emitenta darbību un attīstību;

4) personām, kas cieši saistītas ar šā panta otrās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām. Par cieši saistītām personām uzskatāmi: laulātais, aizgādībā esoši bērni, citi radinieki, kuriem vismaz gadu ar minēto personu ir kopīga saimniecība, jebkura juridiskā persona, ja tajā pārvaldes pienākumus pilda vai tieši vai netieši šo juridisko personu kontrolē šā panta otrās daļas 1. un 3.punktā minētās personas vai šo personu laulātais, aizgādībā esoši bērni vai šajā punktā minētie radinieki.

(3) Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents norāda šādu informāciju:

1) iekšējās informācijas turētāju identificējošus datus (fiziskajām personām - rezidentiem - vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām - nerezidentiem - vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām - firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta);

2) pamatojumu personas iekļaušanai iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

3) gadu un datumu, kurā saraksts ir sastādīts vai tajā ir izdarīti grozījumi.

(4) Iekšējās informācijas turētāju sarakstu, kā arī jebkādus grozījumus tajā ietvertajā informācijā emitents iesniedz tirgus organizētājam. Grozījumus sarakstā izdara nekavējoties, ja saraksts papildināms ar informāciju par jaunu iekšējās informācijas turētāju, ja mainās pamatojums iekšējās informācijas turētāja iekļaušanai sarakstā vai ja iekšējā informācija personai vairs nav pieejama, norādot gadu un datumu, ar kuru sākot attiecīgā informācija personai ir vai vairs nav pieejama. Tirgus organizētājs nodrošina Komisijai elektronisku pieeju datiem par iekšējās informācijas turētāju sarakstiem un to grozījumiem, kā arī iespēju izsekot grozījumu izdarīšanai.

(5) Tirgus organizētājs tā noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina biedriem pieeju tā rīcībā esošajiem aktuālajiem iekšējās informācijas turētāju sarakstiem.

(6) Emitents uzglabā iekšējās informācijas turētāju sarakstu un tajā izdarītos grozījumus 10 gadus no tā sastādīšanas dienas, nodrošinot, ka grozījumu izdarīšanai ir iespējams izsekot.

(3) Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents norāda šādu informāciju:

1) iekšējās informācijas turētāju identificējošus datus (fiziskajām personām – rezidentiem – vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām – nerezidentiem – vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām – firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta);

2) pamatojumu personas iekļaušanai iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

3) gadu un datumu, kurā saraksts ir sastādīts, un, ja tajā ir izdarīti grozījumi, grozījumu izdarīšanas datumu.

(4) Iekšējās informācijas turētāju sarakstu emitents iesniedz Komisijai piecu darba dienu laikā pēc finanšu instrumentu iekļaušanas regulētajā tirgū.

(5) Emitentam ir tiesības pieprasīt šā panta otrās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām informāciju par to saistītajām personām, lai izveidotu un uzturētu iekšējās informācijas turētāju sarakstu.

(6) Emitents iepazīstina iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas ar iekšējās informācijas turētāju sarakstu un ar emitenta iekšējiem noteikumiem par iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu un kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem.

(7) Šā panta otrās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām ir pienākums:

1) informēt saistītās personas par to iekļaušanu emitenta iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

2) iepazīstināt saistītās personas ar emitenta iekšējiem noteikumiem par iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu un kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem;

3) sniegt emitentam nepieciešamo informāciju iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanai un uzturēšanai par saistītajām personām un nekavējoties informēt emitentu, ja mainās šā panta trešās daļas 1. vai 2.punktā minētā informācija par attiecīgo saistīto personu.

(8) Emitents nekavējoties izdara grozījumus iekšējās informācijas turētāju sarakstā, ja saraksts papildināms ar informāciju par jaunu iekšējās informācijas turētāju, ja mainās iekšējās informācijas turētāja šā panta trešās daļas 1. vai 2.punktā minētā informācija vai ja iekšējā informācija personai vairs nav pieejama, norādot gadu un datumu, sākot ar kuru attiecīgā informācija personai ir vai vairs nav pieejama.

(9) Pēc grozījumu izdarīšanas iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents nekavējoties iesniedz Komisijai jauno iekšējās informācijas turētāju sarakstu un paskaidrojošu informāciju par iekšējās informācijas turētāju sarakstā veiktajiem grozījumiem.

(10) Komisija tās noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina Komisijas licencētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un Komisijas licencētajām kredītiestādēm, kuras ir tiesīgas sniegt ieguldījumu pakalpojumus, pieeju tās rīcībā esošajiem aktuālajiem emitentu iekšējās informācijas turētāju sarakstiem.

(11) Emitents glabā iekšējās informācijas turētāju sarakstu un tajā izdarītos grozījumus par pēdējiem 10 gadiem, nodrošinot, ka iekšējās informācijas turētāju sarakstā veikto grozījumu izdarīšanai ir iespējams izsekot."

(3) Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents norāda šādu informāciju:

1) iekšējās informācijas turētāju identificējošus datus (fiziskajām personām — rezidentiem — vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām — nerezidentiem — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta);

2) pamatojumu personas iekļaušanai iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

3) gadu un datumu, kurā saraksts sastādīts, un, ja tajā ir izdarīti grozījumi, — grozījumu izdarīšanas datumu.

(4) Iekšējās informācijas turētāju sarakstu emitents iesniedz Komisijai piecu darba dienu laikā pēc finanšu instrumentu iekļaušanas regulētajā tirgū.

(5) Emitentam ir tiesības pieprasīt šā panta otrās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām informāciju par saistītajām personām, lai izveidotu un uzturētu iekšējās informācijas turētāju sarakstu.

(6) Emitents iepazīstina iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas ar iekšējās informācijas turētāju sarakstu un ar emitenta iekšējiem noteikumiem par iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu, kā arī kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas drīkst veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem.

(7) Šā panta otrās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām ir pienākums:

1) informēt saistītās personas par to iekļaušanu emitenta iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

2) iepazīstināt saistītās personas ar emitenta iekšējiem noteikumiem par iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu, kā arī kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas drīkst veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem;

(8) Emitents nekavējoties izdara grozījumus iekšējās informācijas turētāju sarakstā, ja tas papildināms ar informāciju par jaunu iekšējās informācijas turētāju, ja mainās iekšējās informācijas turētāja šā panta trešās daļas 1. vai 2.punktā minētā informācija vai ja iekšējā informācija personai vairs nav pieejama, norādot gadu un datumu, sākot ar kuru attiecīgā informācija personai ir vai vairs nav pieejama.

(11) Emitents glabā iekšējās informācijas turētāju sarakstu un tajā izdarītos grozījumus par pēdējiem 10 gadiem, nodrošinot, ka iekšējās informācijas turētāju sarakstā šo grozījumu izdarīšanai ir iespējams izsekot.”

92.pants. Latvijas Centrālā depozitārija darbība un funkcijas

(3) Šā panta otrajā daļā, izņemot 3.punktu, minētās funkcijas Latvijas Republikā ir tiesīgs veikt tikai Centrālais depozitārijs.

23. Izteikt 92.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Latvijas Republikā tikai Centrālais depozitārijs ir tiesīgs:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt publiskajā apgrozībā esošos finanšu instrumentus;

2) nodrošināt identificējošo pazīmju (ISIN koda) piešķiršanu;

3) veikt finanšu instrumentu pārskaitījuma operācijas starp Centrālajā depozitārijā atvērtajiem ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu finanšu instrumentu kontiem;

4) organizēt un vadīt norēķinu operācijas ar publiskā apgrozībā esošiem finanšu instrumentiem;

5) kārtot sākotnējo reģistru;

6) nodrošināt finanšu instrumentu uzskaites nodošanu no viena Centrālā depozitārija dalībnieka citam."

22. Izteikt 92.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas Republikā tikai Centrālais depozitārijs ir tiesīgs:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt publiskajā apgrozībā esošos finanšu instrumentus;

2) nodrošināt identificējošo pazīmju (ISIN koda) piešķiršanu;

3) veikt finanšu instrumentu pārskaitījuma operācijas starp Centrālajā depozitārijā atvērtajiem ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu finanšu instrumentu kontiem;

4) organizēt un vadīt norēķinu operācijas ar publiskajā apgrozībā esošajiem finanšu instrumentiem;

5) kārtot sākotnējo reģistru;

6) nodrošināt finanšu instrumentu uzskaites nodošanu no viena Centrālā depozitārija dalībnieka citam.”

24. Papildināt likumu ar 92.¹ pantu šādā redakcijā:

"92.¹ pants. Centrālā depozitārija darbības nepārtrauktība

(1) Lai nodrošinātu šā likuma 92.pantā noteikto funkciju veikšanu, kā arī informācijas saglabāšanu, Centrālais depozitārijs izstrādā Centrālā depozitārija darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plānu.

(2) Ja esošais Centrālais depozitārijs nevar pildīt šajā likumā noteiktās funkcijas maksātnespējas, likvidācijas vai citu iemeslu dēļ, Centrālā depozitārija statuss konkursa kārtībā tiek piešķirts citai komercsabiedrībai. Konkursu rīko Finanšu ministrija.

(3) Līdz šā likuma 92.panta otrajā daļā noteikto funkciju nodošanai komercsabiedrībai, kurai šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā piešķirts Centrālā depozitārija statuss, esošais Centrālais depozitārijs turpina savu darbību. Darbību finansē no Komisijas budžeta.

(4) Komisija īsteno esošā Centrālā depozitārija uzraudzību tik ilgi, kamēr Centrālais depozitārijs pilnībā nokārtojis saistības pret saviem dalībniekiem un šā likuma 92.panta otrajā daļā noteiktās Centrālā depozitārija funkcijas tiek nodotas komercsabiedrībai, kurai šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā piešķirts Latvijas Centrālā depozitārija statuss."

23. Papildināt likumu ar 92.¹ pantu šādā redakcijā:

"92.¹ pants. Centrālā depozitārija darbības nepārtrauktība

(4) Komisija veic esošā Centrālā depozitārija uzraudzību tik ilgi, kamēr tas pilnībā nokārtojis saistības pret saviem dalībniekiem un šā likuma 92.panta otrajā daļā noteiktās Centrālā depozitārija funkcijas tiek nodotas komercsabiedrībai, kurai šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā piešķirts Latvijas Centrālā depozitārija statuss.”

93.pants. Publiskajā apgrozībā esošo finanšu instrumentu iegrāmatošanas un uzskaites kārtība

(7) Kārtību, kādā šā panta trešajā daļā minētie otrā līmeņa finanšu instrumentu kontu turētāji veic finanšu instrumentu uzskaiti, nosaka Komisija.

25. Izteikt 93.panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Kārtību, kādā šā panta trešajā daļā minētie otrā līmeņa finanšu instrumentu kontu turētāji veic finanšu instrumentu iegrāmatošanu, uzskaiti un norēķinus par darījumiem ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotiem finanšu instrumentiem, nosaka Komisija."

24. Izteikt 93.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Kārtību, kādā šā panta trešajā daļā minētie otrā līmeņa finanšu instrumentu kontu turētāji veic finanšu instrumentu iegrāmatošanu, uzskaiti un norēķinus par darījumiem ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotajiem finanšu instrumentiem, nosaka Komisija.”

94.pants. Centrālā depozitārija noteikumi

(2) Lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto funkciju izpildi, Centrālais depozitārijs noteikumos reglamentē vismaz:

1) finanšu instrumentu iegrāmatošanas un uzskaites kārtību;

2) Centrālā depozitārija dalībnieku uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī dalībnieka statusa apturēšanas kārtību;

3) kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes var atvērt finanšu instrumentu kontus Centrālajā depozitārijā;

4) kārtību, kādā veicami norēķini par darījumiem ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotiem finanšu instrumentiem;

5) dividenžu, procentu, pamatsummu un citu ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotiem finanšu instrumentiem saistītu ienākumu izmaksas kārtību;

6) kārtību, kādā Centrālā depozitārija dalībnieks emitenta statusā var noskaidrot personas, kurām pieder vai kuru turējumā atrodas Centrālajā depozitārijā iegrāmatoti finanšu instrumenti;

7) Centrālajā depozitārijā iegrāmatotu finanšu instrumentu ieķīlāšanas kārtību;

7¹) sākotnējā reģistra izveidošanas un kārtošanas kārtību;

8) citus jautājumus, kas saistīti ar Centrālā depozitārija funkciju izpildi.

(4) Centrālais depozitārijs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas Centrālā depozitārija padomē. Centrālā depozitārija noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas Centrālā depozitārija mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju.

26. 94.pantā:

papildināt otro daļu ar 7.² punktu šādā redakcijā:

"7²) kārtību, kādā notiek finanšu instrumentu uzskaites nodošana no viena Centrālā depozitārija dalībnieka citam;";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Centrālais depozitārijs noteikumus un šo noteikumu grozījumus pēc to apstiprināšanas Centrālā depozitārija valdē ievieto savā mājas lapā internetā. Centrālā depozitārija noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas Centrālā depozitārija mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju.";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Centrālais depozitārijs ievieto savā mājas lapā internetā arī citas procedūras (piemēram, nolikumus, kārtības, aprakstus, instrukcijas), kas reglamentē šā likuma 92.panta otrajā daļā noteikto Centrālā depozitārija funkciju izpildi."

25. 94.pantā:

papildināt otro daļu ar 7.² punktu šādā redakcijā:

“7²) kārtību, kādā notiek finanšu instrumentu uzskaites nodošana no viena Centrālā depozitārija dalībnieka citam;”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Centrālais depozitārijs noteikumus un šo noteikumu grozījumus pēc to apstiprināšanas Centrālā depozitārija valdē ievieto savā mājaslapā internetā. Centrālā depozitārija noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas Centrālā depozitārija mājaslapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Centrālais depozitārijs ievieto savā mājaslapā internetā arī citas procedūras (piemēram, nolikumus, kārtības, aprakstus, instrukcijas), kas reglamentē šā likuma 92.panta otrajā daļā noteikto Centrālā depozitārija funkciju izpildi.”

95.pants. Centrālā depozitārija dalībnieki

(3) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku no dienas, ar kuru tā šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu.

(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai tāda dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas nav uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku tikai pēc tam, kad tā reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu.

27. 95.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus "atverot filiāli";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku tikai pēc tam, kad tā reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šīs sabiedrības reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu."

26. 95.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus “atverot filiāli”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku tikai pēc tam, kad tā reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šīs sabiedrības reģistrācijas valstī tai ir atļauts turēt finanšu instrumentus.”

96.pants. Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju pienākumi

(1) Centrālā depozitārija valde:

1) lemj par finanšu instrumentu iegrāmatošanu;

2) lemj par Centrālā depozitārija dalībnieku uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par Centrālā depozitārija dalībnieku statusa apturēšanu;

3) nodrošina Centrālā depozitārija noteikumos izvirzīto prasību ievērošanu;

4) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā izvērtē finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un, ja nepieciešams, lemj par tās uzlabošanu.

(3) Centrālā depozitārija padome apstiprina:

1) šā likuma 94.pantā minētos Centrālā depozitārija noteikumus;

2) Centrālā depozitārija pakalpojumu tarifus.

(4) Centrālā depozitārija pakalpojumu tarifus un to grozījumus Centrālā depozitārija padome apstiprina tikai pēc konsultācijām ar visiem Centrālā depozitārija dalībniekiem.

28. 96.pantā:

izteikt pirmās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā izvērtē finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un, ja nepieciešams, lemj par tās uzlabošanu;

4) nodrošina Centrālā depozitārija gada pārskata ievietošanu Centrālā depozitārija mājas lapā internetā;";

papildināt pirmo daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) nodrošina informācijas par risku pārvaldīšanas metodēm un Centrālā depozitārija risku pārvaldīšanas politikas ievietošanu Centrālā depozitārija mājas lapā internetā;

6) apstiprina šā likuma 94.pantā minētos Centrālā depozitārija noteikumus un pakalpojumu tarifus.";

izslēgt trešo daļu;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "padome" ar vārdu "valde".

27. 96.pantā:

izteikt pirmās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā izvērtē finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un, ja nepieciešams, lemj par tās uzlabošanu;

4) nodrošina Centrālā depozitārija gada pārskata ievietošanu Centrālā depozitārij a mājaslapā internetā;”;

papildināt pirmo daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) nodrošina informācijas par risku pārvaldīšanas metodēm un Centrālā depozitārija risku pārvaldīšanas politikas ievietošanu Centrālā depozitārija mājaslapā internetā;

6) apstiprina šā likuma 94.pantā minētos Centrālā depozitārija noteikumus un pakalpojumu tarifus.”;

izslēgt trešo daļu;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “padome” ar vārdu “valde”.

99.pants. Centrālā depozitārija tiesības un pienākumi

(1) Centrālais depozitārijs nosaka finanšu instrumentu uzskaites principus un kārtību, kas ir saistoša visiem tā dalībniekiem.

(2) Centrālajam depozitārijam ir tiesības saņemt atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem. Atlīdzības apmērs un veids paredzēts Centrālā depozitārija noteikumos.

29. Papildināt 99.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Centrālais depozitārijs veic nepieciešamos pasākumus, lai:

1) identificētu un pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus starp Centrālā depozitārija vai tā akcionāru interesēm un pienākumu nodrošināt finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu stabilu darbību un novērstu šādu interešu konfliktu nelabvēlīgo ietekmi uz Centrālā depozitārija darbību vai tā dalībnieku interesēm, īpaši, ja šādi interešu konflikti var kaitēt Centrālā depozitārija tiesībām veikt šā panta trešajā daļā minēto Centrālā depozitārija dalībnieku uzraudzību;

2) identificētu riskus, kam tas pakļauts, un šos riskus atbilstoši pārvaldītu;

3) nodrošinātu finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu sistēmas tehniskās darbības pienācīgu vadību."

28. Papildināt 99.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Centrālais depozitārijs veic nepieciešamos pasākumus, lai:

1) identificētu un pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus starp Centrālā depozitārija vai tā akcionāru interesēm un pienākumu nodrošināt finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu stabilu darbību un novērstu šādu interešu konfliktu nelabvēlīgo ietekmi uz Centrālā depozitārija darbību vai tā dalībnieku interesēm, īpaši tad, ja šādi interešu konflikti var kaitēt Centrālā depozitārija tiesībām veikt šā panta trešajā daļā minēto Centrālā depozitārija dalībnieku uzraudzību;

2) identificētu riskus, kam tas pakļauts, un šos riskus atbilstoši pārvaldītu;

3) nodrošinātu finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu sistēmas tehniskās darbības pienācīgu vadību.”

101.pants. Tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(2) Par kredītiestādēm šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles, kā arī dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles, kā arī dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

30. Izteikt 101.pantu šādā redakcijā:

"101.pants. Tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kā arī atvērtos ieguldījumu fondus pārvaldošās sabiedrības to darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Daudzpusējo tirdzniecības sistēmu ir tiesīgs uzturēt arī tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un šā likuma 103.¹ panta kārtībā saņēmis tiesības uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

(2) Par kredītiestādēm šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles, kā arī citās dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles, kā arī citās dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

29. Izteikt 101.pantu šādā redakcijā:

“101.pants. Tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kā arī atvērtos ieguldījumu fondus pārvaldošās sabiedrības to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Daudzpusējo tirdzniecības sistēmu ir tiesīgs uzturēt arī tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un šā likuma 103.¹ panta kārtībā saņēmis tiesības uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles, kā arī citās dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

	(3¹) Par personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, F sadaļas izpratnē uzskatāmas: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes valdes vai padomes loceklis, partneris vai viņiem pielīdzināma persona, vadītājs vai piesaistītais aģents; 2) piesaistītā aģenta sabiedrības direktors, valdes vai padomes loceklis, partneris vai viņiem pielīdzināma persona, vai vadītājs; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai tās piesaistītā aģenta darbinieks, kā arī cita fiziska persona, kura ir iesaistīta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, un kuras darbību ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde kontrolē; 4) fiziska persona, kas ir tieši iesaistīta ārpakalpojuma sniegšanā ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kredītiestādei vai tās piesaistītajam aģentam, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus.	12	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 101.panta (3¹) daļas 1.un 2.punktu šādā redakcijā: "1) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes valdes vai padomes priekšsēdētājs, loceklis, piesaistītais aģents vai cita persona, kas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada tai civiltiesiskas saistības; 2) piesaistītā aģenta sabiedrības valdes vai padomes priekšsēdētājs, loceklis vai cita persona, kas piesaistītā aģenta vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada tai civiltiesiskas saistības;	Atbalstīts	(3¹) Par personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, F sadaļas izpratnē uzskatāmas: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes valdes vai padomes priekšsēdētājs, loceklis, piesaistītais aģents vai cita persona, kas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada tai civiltiesiskas saistības; 2) piesaistītā aģenta sabiedrības valdes vai padomes priekšsēdētājs, loceklis vai cita persona, kas piesaistītā aģenta vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada tai civiltiesiskas saistības; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai tās piesaistītā aģenta darbinieks, kā arī cita fiziskā persona, kura ir iesaistīta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, un kuras darbību ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde kontrolē; 4) fiziskā persona, kas ir tieši iesaistīta ārpakalpojuma sniegšanā ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kredītiestādei vai tās piesaistītajam aģentam, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus.
(4) Par ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikā, uzskatāmi ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, ja tos: 1) sniedz Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība; 2) sniedz ārpus Latvijas Republikas reģistrēta komercsabiedrība vai fiziskā persona, kuras dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, bet ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikā; 3) piedāvā virtuāli no Latvijas Republikai piešķirtā interneta protokola adrešu apgabala vai arī kaut viens no pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem pasākumiem kārtojams ar personu, kuras atrašanās vieta vai adrese ir Latvijas Republikā. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ievēro šo likumu, Komisijas noteikumus un attiecībā uz tām izdotos administratīvos aktus, kā arī iekšējo politiku un procedūras. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar Centrālajā depozitārijā iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī Centrālā depozitārija noteikumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī attiecīgā tirgus organizētāja noteikumus. (6) Šā likuma F sadaļas noteikumus neattiecina uz: 1) apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem; 2) koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai citām šajā koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām; 3) personām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus neregulāri tikai savas profesionālās darbības ietvaros, ja šo personu profesionālo darbību regulē speciāli normatīvie akti un ētikas kodeksi, kuri neaizliedz tām sniegt ieguldījumu pakalpojumus; 4) komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem, un, ja šīs komercsabiedrības ietilpst koncernā, — arī citu tajā pašā koncernā ietilpstošo komercsabiedrību valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem; 5) Latvijas Republikā reģistrētām sabiedrībām, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, vai dalībvalstī reģistrētām sabiedrībām, kuras pārvalda kolektīvos ieguldījumus.	(4) Par ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikā, uzskatāmi ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, ja tos: 1) sniedz Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība; 2) sniedz ārpus Latvijas Republikas reģistrēta komercsabiedrība vai fiziskā persona, kuras dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, bet ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikā; 3) piedāvā virtuāli no Latvijas Republikai piešķirtā interneta protokola adrešu apgabala vai arī ja kaut viens no pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem pasākumiem kārtojams ar personu, kuras atrašanās vieta vai adrese ir Latvijas Republikā. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ievēro šo likumu, Komisijas noteikumus un attiecībā uz tām izdotos administratīvos aktus, kā arī iekšējo politiku un procedūras. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar Centrālajā depozitārijā iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī Centrālā depozitārija noteikumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī attiecīgā tirgus organizētāja noteikumus. (6) Komisija izveido un uztur ieguldījumu brokeru sabiedrību un to kredītiestāžu reģistru, kurām Latvijas Republikā ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Reģistrā norāda ieguldījumu pakalpojuma vai blakuspakalpojuma veidu, kura sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi licenci vai kura sniegšanas tiesības likumā noteiktā kārtībā ir ieguvusi kredītiestāde. Reģistru Komisija ievieto savā mājas lapā internetā.				(4) Par ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikā, uzskatāmi ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, ja tos: 1) sniedz Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība; 2) sniedz ārpus Latvijas Republikas reģistrēta komercsabiedrība vai fiziskā persona, kuras dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, bet ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikā; 3) piedāvā virtuāli no Latvijas Republikai piešķirtā interneta protokola adrešu apgabala vai arī ja kaut viens no pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem pasākumiem kārtojams ar personu, kuras atrašanās vieta vai adrese ir Latvijas Republikā. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ievēro šo likumu, Komisijas noteikumus un attiecībā uz tām izdotos administratīvos aktus, kā arī iekšējo politiku un procedūras. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar Centrālajā depozitārijā iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī Centrālā depozitārija noteikumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī attiecīgā tirgus organizētāja noteikumus. (6) Komisija izveido un uztur ieguldījumu brokeru sabiedrību un to kredītiestāžu reģistru, kurām Latvijas Republikā ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Reģistrā norāda tā ieguldījumu pakalpojuma vai blakuspakalpojuma veidu, kura sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi licenci vai kura sniegšanas tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvusi kredītiestāde. Reģistru Komisija ievieto savā mājaslapā internetā.
	(7) Šā likuma F sadaļas noteikumus neattiecina uz: 1) apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem; 2) koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai citām šajā koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām; 3) personām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus neregulāri tikai savas profesionālās darbības ietvaros, ja šo personu profesionālo darbību regulē speciāli normatīvie akti un ētikas kodeksi, kuri neaizliedz tām sniegt ieguldījumu pakalpojumus; 4) komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem un, ja šīs komercsabiedrības ietilpst koncernā, arī citu tajā pašā koncernā ietilpstošo komercsabiedrību valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem; 5) Latvijas Republikā reģistrētām sabiedrībām, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, vai dalībvalstī reģistrētām sabiedrībām, kuras pārvalda kolektīvos ieguldījumus; 6) personām, kuras tikai izpilda darījumus uz pašu rēķina, bet kuras nav tirgus uzturētāji vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, kas uzskatāmas par sistemātiskiem internalizētājiem; 7) Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citām līdzīgu funkciju veicošām valsts iestādēm, kā arī valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā; 8) personām, kuru pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu un banku finanšu pakalpojumu sniegšana, bet kuras veic darījumus ar finanšu instrumentiem uz pašu rēķina vai sniedz ieguldījumu pakalpojumus kā papildu pakalpojumu saviem pamatdarbības klientiem komercsabiedrību grupas ietvaros ar šā likuma 3.panta otrās daļas 4.punkta "g" apakšpunktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem; 9) personām, kas, veicot ar šo likumu nereglamentētu profesionālo darbību, sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos un nesaņem par to atsevišķu atlīdzību; 10) personām, kuru pamatdarbība ir darījumu veikšana ar precēm vai atvasinātajiem preču instrumentiem uz pašu rēķina. Šis izņēmums nav spēkā, ja personas, kas uz pašu rēķina veic darījumus ar precēm vai atvasinātajiem preču instrumentiem, ietilpst komercsabiedrību grupā, kuras pamatdarbība ir citu ieguldījumu pakalpojumu vai finanšu pakalpojumu sniegšana;				(7) Šā likuma F sadaļas noteikumus neattiecina uz: 1) apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem; 2) koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai citām šajā koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām; 3) personām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus neregulāri tikai savas profesionālās darbības ietvaros, ja šo personu profesionālo darbību regulē speciāli normatīvie akti un ētikas kodeksi, kuri neaizliedz tām sniegt ieguldījumu pakalpojumus; 4) komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem un, ja šīs komercsabiedrības ietilpst koncernā, arī citu tajā pašā koncernā ietilpstošo komercsabiedrību valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem; 5) Latvijas Republikā reģistrētām sabiedrībām, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, vai dalībvalstī reģistrētām sabiedrībām, kuras pārvalda kolektīvos ieguldījumus; 6) personām, kuras tikai izpilda darījumus uz pašu rēķina, bet kuras nav tirgus uzturētāji vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, kas uzskatāmas par sistemātiskiem internalizētājiem; 7) Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citām līdzīgu funkciju veicošām valsts iestādēm, kā arī valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā; 8) personām, kuru pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu un banku finanšu pakalpojumu sniegšana, bet kuras veic darījumus ar finanšu instrumentiem uz pašu rēķina vai sniedz ieguldījumu pakalpojumus kā papildu pakalpojumu saviem pamatdarbības klientiem komercsabiedrību grupas ietvaros ar šā likuma 3.panta otrās daļas 4.punkta "g" apakšpunktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem; 9) personām, kas, veicot ar šo likumu nereglamentētu profesionālo darbību, sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos un nesaņem par to atsevišķu atlīdzību; 10) personām, kuru pamatdarbība ir darījumu veikšana ar precēm vai atvasinātajiem preču instrumentiem uz pašu rēķina. Šis izņēmums nav spēkā, ja personas, kas uz pašu rēķina veic darījumus ar precēm vai atvasinātajiem preču instrumentiem, ietilpst komercsabiedrību grupā, kuras pamatdarbība ir citu ieguldījumu pakalpojumu vai finanšu pakalpojumu sniegšana;
	11) sabiedrībām, kas nākotnes līgumu, iespējas līgumu vai citos atvasināto instrumentu tirgos vai atvasinātā instrumenta bāzes aktīva tirgos veic darījumus uz pašu rēķina, kuru vienīgais mērķis ir ierobežot finanšu risku atvasināto instrumentu tirgū, vai kas veic darījumus uz citu šo tirgu dalībnieku rēķina, kurus garantē un atbildību par šādu sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū."	13	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 30.pantā (likuma 101.panta septītās daļas 11.punktā) vārdu “sabiedrībām” ar vārdu “komercsabiedrībām”.	Atbalstīts	11) komercsabiedrībām, kas iespējas līgumu, nākotnes līgumu vai citos atvasināto instrumentu tirgos vai atvasinātā instrumenta bāzes aktīva tirgos veic tādus darījumus uz pašu rēķina, kuru vienīgais mērķis ir ierobežot finanšu risku atvasināto instrumentu tirgū, vai kas veic darījumus uz citu šo tirgu dalībnieku rēķina, kurus garantē un atbildību par šādu sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū.”
102.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus (7) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ievērojot šā likuma F¹ sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu: 1) grāmatvedības kārtošanu; 2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību; 3) iekšējās kontroles organizēšanu; 4) ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšanu.	31. 102.pantā: izteikt septītās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: "(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, nodrošinot pienācīgu prasmi un rūpību un ievērojot šā likuma F¹sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:";				30. 102.pantā: izteikt septītās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: "(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, nodrošinot pienācīgu prasmi un rūpību un ievērojot šā likuma F¹sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:";
(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst: 1)deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai sabiedrības statūtiem noteiktos ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus; 2) licencē atļauto ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.	izteikt devīto daļu šādā redakcijā: "(9) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģē ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam, tad papildus F¹ sadaļā noteiktajam tā nodrošina šādu prasību izpildi: 1) ārpakalpojuma sniedzējs savā izcelsmes valstī ir saņēmis licenci šāda pakalpojuma sniegšanai vai ir reģistrēts kā tā sniedzējs un ir pakļauts finanšu stāvokļa uzraudzībai; 2) starp Komisiju un pakalpojuma sniedzēja uzraudzības iestādi ir noslēgts atbilstošs informācijas apmaiņas līgums saskaņā ar šā likuma 145.pantu.";				izteikt devīto daļu šādā redakcijā: "(9) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģē ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam, tad papildus F¹ sadaļā noteiktajam tā nodrošina šādu prasību izpildi: 1) ārpakalpojuma sniedzējs savā izcelsmes valstī ir saņēmis licenci šāda pakalpojuma sniegšanai vai ir reģistrēts kā tā sniedzējs un ir pakļauts finanšu stāvokļa uzraudzībai; 2) starp Komisiju un pakalpojuma sniedzēja uzraudzības iestādi ir noslēgts atbilstošs informācijas apmaiņas līgums saskaņā ar šā likuma 145.pantu.";
	papildināt pantu ar desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito un četrpadsmito daļu šādā redakcijā: "(10) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģēt ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam, atkāpjoties no šā panta devītajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja ir ievērotas šā panta vienpadsmitajā daļā minētās politikas nostādnes.	14	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 31.pantā (likuma 102.panta desmitajā daļā) vārdus “atkāpjoties no šā panta devītajā daļā minētajiem nosacījumiem” ar vārdiem “nepiemērojot šā panta devītajā daļā minētos nosacījumus”.	Atbalstīts	papildināt pantu ar desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito un četrpadsmito daļu šādā redakcijā: "(10) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģēt ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam, nepiemērojot šā panta devītajā daļā minētos nosacījumus, ja ir ievērotas šā panta vienpadsmitajā daļā minētās politikas nostādnes.
	(11) Komisija apstiprina un publisko savā mājas lapā internetā politiku par ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesībām šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģēt ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam. Šajā politikā ietverama vismaz šāda informācija: 1) piemēri gadījumiem, kādos Komisija pieļauj attiecīgā pakalpojuma deleģēšanu ārpakalpojumu sniedzējam ārvalstī, ja nav izpildīts viens vai abi šā panta devītajā daļā minētie nosacījumi;				(11) Komisija apstiprina un publisko savā mājaslapā internetā politiku par ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesībām šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģēt ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam. Šajā politikā ietverama vismaz šāda informācija: 1) piemēri gadījumiem, kādos Komisija pieļauj attiecīgā pakalpojuma deleģēšanu ārpakalpojumu sniedzējam ārvalstī, ja nav izpildīts viens vai abi šā panta devītajā daļā minētie nosacījumi;
	2) pamatojums, kādēļ minētajos gadījumos uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs nodrošināt šajā likumā ārpakalpojumu sniegšanai izvirzītās prasības.	15	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 102.panta vienpadsmitās daļas 2.punktu šādā redakcijā: „2) pamatojums, kādēļ šī panta vienpadsmitās daļas 1.punktā minētajos gadījumos uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs nodrošināt šajā likumā ārpakalpojumu sniegšanai izvirzītās prasības.”	Atbalstīts	2) pamatojums, kādēļ šī panta vienpadsmitās daļas 1.punktā minētajos gadījumos uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs nodrošināt šajā likumā ārpakalpojumu sniegšanai izvirzītās prasības.
	(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst: 1) deleģēt saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai sabiedrības statūtiem noteiktos ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus; 2) licencē atļauto ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem. (13) Komisija ievieto savā mājas lapā internetā ārvalstu uzraudzības iestāžu sarakstu, ar kurām tā ir noslēgusi informācijas apmaiņas līgumu. (14) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību."				(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst: 1) deleģēt saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem vai sabiedrības statūtiem noteiktos ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus; 2) licencē atļauto ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem. (13) Komisija ievieto savā mājaslapā internetā to ārvalstu uzraudzības iestāžu sarakstu, ar kurām ir noslēgusi informācijas apmaiņas līgumu. (14) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību.”
103.pants. Kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus (1) Latvijas Republikā reģistrētas bankas, ārvalstu banku filiāles, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmušas licenci kredītiestādes darbībai, pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas iesniedz Komisijai šādus dokumentus: 1) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu; 2) finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus; 2¹) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas finanšu instrumentu tirgū; 3) tās struktūrvienības nolikumu, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Ja paredzēta ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana kredītiestādes filiālēs vai tām pēc būtības pielīdzināmās struktūrvienībās, kredītiestāde nolikumā nosaka arī ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu šajās struktūrvienībās.	32. 103.pantā: papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: "4) 133.² panta otrajā daļā minēto noteikumu projektus, ja kredītiestāde plāno uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu."; papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Kredītiestādei ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību."				31. 103.pantā: papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: "4) 133.² panta otrajā daļā minēto noteikumu projektus, ja kredītiestāde plāno uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu."; papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Kredītiestādei ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību."
	33. Papildināt likumu ar 103.¹ un 103.² pantu šādā redakcijā: "103.¹pants. Tirgus organizētāja tiesības sniegt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšanas ieguldījumu pakalpojumu (1) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, pirms daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbības uzsākšanas iesniedz Komisijai šādus dokumentus: 1) šā likuma 133.² panta otrajā daļā minēto noteikumu projektus; 2) grozījumus šā likuma 30.panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētajos dokumentos, ja šādi grozījumi izdarāmi saistībā ar daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšanu. (2) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību, ja 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmis Komisijas iebildumus. (3) Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzturēt daudzpusējās tirdzniecības sistēmu Latvijas Republikā, ja izcelsmes valstī ir ieguvis tiesības veikt šo ieguldījumu pakalpojumu. Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 133.⁵ panta noteikumiem. 103.² pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana ar piesaistīto aģentu starpniecību (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības izmantot piesaistītos aģentus, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā reklamētu un piedāvātu sabiedrības sniegtos ieguldījumu pakalpojumus vai saņemtu rīkojumus no klientiem vai iespējamiem klientiem un pārsūtītu šos rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, izvietotu finanšu instrumentus un sniegtu konsultācijas par šādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, ko piedāvā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde.				32. Papildināt likumu ar 103.¹ un 103.² pantu šādā redakcijā: "103.¹pants. Tirgus organizētāja tiesības sniegt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšanas ieguldījumu pakalpojumu (1) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, pirms daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbības uzsākšanas iesniedz Komisijai šādus dokumentus: 1) šā likuma 133.² panta otrajā daļā minēto noteikumu projektus; 2) grozījumus šā likuma 30.panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētajos dokumentos, ja šādi grozījumi izdarāmi saistībā ar daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšanu. (2) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību, ja 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmis Komisijas iebildumus. (3) Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzturēt daudzpusējās tirdzniecības sistēmu Latvijas Republikā, ja izcelsmes valstī ir ieguvis tiesības veikt šo ieguldījumu pakalpojumu. Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 133.⁵ panta noteikumiem. 103.² pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana ar piesaistīto aģentu starpniecību (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības izmantot piesaistītos aģentus, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā reklamētu un piedāvātu sabiedrības sniegtos ieguldījumu pakalpojumus vai saņemtu rīkojumus no klientiem vai iespējamiem klientiem un pārsūtītu šos rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, izvietotu finanšu instrumentus un sniegtu konsultācijas par šādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, ko piedāvā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde.
	(2) Par piesaistītā aģenta atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, var būt rīcībspējīga fiziskā persona: 1) kura sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu; 2) kura ieguvusi vismaz vidējo izglītību; 3) kura ieguvusi nepieciešamās profesionālās zināšanas par izplatāmo ieguldījumu pakalpojumu un piedāvājamiem finanšu instrumentiem, lai spētu nodrošināt šā panta pirmajā daļā noteiktos piesaistītā aģenta uzdevumus; 4) kurai ir nevainojama reputācija un uz kuru neattiecas neviens no šā panta trešajā daļā minētajiem apstākļiem.	16	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 33.pantā (likuma 103.²panta otrās daļas 4.punktā) vārdu “apstākļiem” ar vārdu “ierobežojumiem”.	Atbalstīts	(2) Par piesaistītā aģenta atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, var būt rīcībspējīga fiziskā persona: 1) kura sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu; 2) kura ieguvusi vismaz vidējo izglītību; 3) kura ieguvusi nepieciešamās profesionālās zināšanas par izplatāmo ieguldījumu pakalpojumu un piedāvājamiem finanšu instrumentiem, lai spētu nodrošināt šā panta pirmajā daļā noteiktos piesaistītā aģenta uzdevumus; 4) kurai ir nevainojama reputācija un uz kuru neattiecas neviens no šā panta trešajā daļā minētajiem ierobežojumiem.
	(3) Par piesaistītā aģenta atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, nevar būt persona: 1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju; 3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju; 4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina piesaistītā aģenta atbildīgās personas un to darbinieku apmācību, kas ir tieši iesaistīti šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, lai sniegtu tiem nepieciešamās zināšanas par ieguldījumu pakalpojumiem, kas tiek izplatīti ar piesaistītā aģenta starpniecību. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga, lai piesaistītā aģenta atbildīgā persona un darbinieki, kas ir tieši iesaistīti šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, atbilstu šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uztur piesaistīto aģentu reģistru, kurā ieraksta šādas ziņas: 1) piesaistītā aģenta firmu (vārdu un uzvārdu), reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa (telefaksa) numuru un elektroniskā pasta adresi; 2) piesaistītā aģenta atbildīgās personas vārdu un uzvārdu; 3) dalībvalsti, kurā piesaistītais aģents veic šā panta pirmajā daļā minētās ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības. (7) Piesaistīto aģentu reģistrs ir publiski pieejams, tam ir publiska ticamība, un jebkurai personai ir tiesības ar to iepazīties ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes mājas lapā internetā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par piesaistīto aģentu reģistrā ierakstīto ziņu pareizību un pilnīgumu. (8) Piesaistītais aģents, veicot profesionālo darbību, klientiem pilnībā atklāj informāciju par savu statusu un ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kuru viņš pārstāv. Par piesaistītā aģenta profesionālo darbību pilnīgi un bez nosacījumiem ir atbildīga ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kuras vārdā piesaistītais aģents darbojas. (9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzrauga izvēlēto piesaistīto aģentu darbības atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām. (10) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums pašai vai pēc Komisijas ierosinājuma nekavējoties anulēt piesaistītā aģenta reģistrāciju, ja: 1) piesaistītais aģents pārkāpis šā likuma prasības; 2) piesaistītais aģents pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasības; 3) piesaistītais aģents, kas darbojas dalībvalstī, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, pārkāpis dalībvalsts sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos un citos finanšu instrumentu tirgu regulējošajos normatīvajos aktos ietvertās prasības; 4) piesaistītais aģents lūdz anulēt ierakstu piesaistīto aģentu reģistrā; 5) piesaistītais aģents tiek likvidēts. (11) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par ieraksta anulēšanu piesaistīto aģentu reģistrā tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta izpildi.				(3) Par piesaistītā aģenta atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, nevar būt persona: 1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju; 3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju; 4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina piesaistītā aģenta atbildīgās personas un to darbinieku apmācību, kuri ir tieši iesaistīti šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, lai sniegtu viņiem nepieciešamās zināšanas par ieguldījumu pakalpojumiem, kas tiek izplatīti ar piesaistītā aģenta starpniecību. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par to, lai piesaistītā aģenta atbildīgā persona un darbinieki, kuri ir tieši iesaistīti šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, atbilstu šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uztur piesaistīto aģentu reģistru, kurā ieraksta šādas ziņas: 1) piesaistītā aģenta firma (vārds un uzvārds), reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa (telefaksa) numurs un elektroniskā pasta adrese; 2) piesaistītā aģenta atbildīgās personas vārds un uzvārds; 3) dalībvalsts, kurā piesaistītais aģents veic šā panta pirmajā daļā minētās ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības. (7) Piesaistīto aģentu reģistrs ir publiski pieejams, tam ir publiska ticamība, un jebkurai personai ir tiesības ar to iepazīties ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes mājaslapā internetā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par piesaistīto aģentu reģistrā ierakstīto ziņu pareizību un pilnīgumu. (8) Piesaistītais aģents, veicot profesionālo darbību, klientiem pilnībā atklāj informāciju par savu statusu un ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kuru viņš pārstāv. Par piesaistītā aģenta profesionālo darbību pilnīgi un bez nosacījumiem ir atbildīga ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kuras vārdā piesaistītais aģents darbojas. (9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzrauga izraudzīto piesaistīto aģentu darbības atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām. (10) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums pašai vai pēc Komisijas ierosinājuma nekavējoties anulēt piesaistītā aģenta reģistrāciju, ja: 1) piesaistītais aģents pārkāpis šā likuma prasības; 2) piesaistītais aģents pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošu normatīvo aktu prasības; 3) piesaistītais aģents, kas darbojas dalībvalstī, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, pārkāpis dalībvalsts sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos un citos finanšu instrumentu tirgu regulējošos normatīvajos aktos ietvertās prasības; 4) piesaistītais aģents lūdz anulēt ierakstu piesaistīto aģentu reģistrā; 5) piesaistītais aģents tiek likvidēts. (11) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par ieraksta anulēšanu piesaistīto aģentu reģistrā tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta izpildi.
	(12) Piesaistītajam aģentam – juridiskajai personai – ir pienākums pašam vai pēc Komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata piesaistītā aģenta atbildīgo personu vai darbinieku, kas ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, ja: 1) tiek konstatēts, ka tas radījis situāciju, kas var apdraudēt piesaistītā aģenta klientu intereses; 2) tas neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajām prasībām vai uz to var attiecināt kādu no šā panta trešās daļas punktiem; 3) tas pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasības; 4) tas pārkāpis šā likuma prasības.	17	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 33.pantā (likuma 103.²panta divpadsmitās daļas 2.punktā) vārdus “kādu no šā panta trešās daļas punktiem” ar vārdiem “kādu no šā panta trešajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem” .	Atbalstīts	(12) Piesaistītajam aģentam – juridiskajai personai – ir pienākums pašam vai pēc Komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata piesaistītā aģenta atbildīgo personu vai darbinieku, kurš ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, ja: 1) tiek konstatēts, ka tas radījis situāciju, kas var apdraudēt piesaistītā aģenta klientu intereses; 2) tas neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajām prasībām vai uz to var attiecināt kādu no šā panta trešajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem; 3) tas pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošu normatīvo aktu prasības; 4) tas pārkāpis šā likuma prasības.
	(13) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta divpadsmitajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, šī pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."				(13) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta divpadsmitajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, šī pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."
107.pants. Dokumenti, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz licences saņemšanai (2) Vienlaikus ar iesniegumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz šādus dokumentus: 3) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai nepieciešamās ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas politikas un procedūras aprakstus: a) ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem padomes (ja tāda ir izveidota)un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo struktūrvienību vadītāju un darbinieku pienākumiem. Ja tiek paredzēta filiāļu izveide, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo filiāļu vadītāju un darbinieku pienākumu aprakstu, b) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites organizācijas galvenos principus, c) vadības informācijas sistēmas aprakstu, d) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus, tai skaitā finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus, e) iekšējās revīzijas sistēmas aprakstu, f) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles procedūru aprakstu, kas ietver arī klientu identificēšanas un saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtības aprakstu, g) būtisku darbības risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstus; 6) ziņa s par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem): a) fiziskajām personām — pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums], b) juridiskajām personām — firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas.	34. 107.pantā: izteikt otrās daļas 3.punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "3) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai nepieciešamās ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas politiku un procedūru aprakstus:" papildināt otrās daļas 3.punktu ar "h" un "i" apakšpunktu šādā redakcijā: "h) sabiedrības darbības atbilstības politikas un procedūras aprakstus, i) šā likuma 133.² panta otrajā daļā minēto noteikumu projektus, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu;"; papildināt otro daļu ar 5.² un 5.³ punktu šādā redakcijā: "5²) interešu konflikta novēršanas politikas aprakstu; 5³) rīkojumu izpildes politikas aprakstu."; papildināt otrās daļas 6.punktu ar "c" apakšpunktu šādā redakcijā: "c) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) tieši un netieši iegūtās būtiskās līdzdalības apmēru."				33. 107.pantā: izteikt otrās daļas 3.punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "3) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai nepieciešamās ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas politiku un procedūru aprakstus:" papildināt otrās daļas 3.punktu ar "h" un "i" apakšpunktu šādā redakcijā: "h) sabiedrības darbības atbilstības politikas un procedūras aprakstus, i) šā likuma 133.² panta otrajā daļā minēto noteikumu projektus, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu;"; papildināt otro daļu ar 5.² un 5.³ punktu šādā redakcijā: "5²) interešu konflikta novēršanas politikas aprakstu; 5³) rīkojumu izpildes politikas aprakstu;"; papildināt otrās daļas 6.punktu ar "c" apakšpunktu šādā redakcijā: "c) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) tieši un netieši iegūtās būtiskās līdzdalības apmēru."
108.pants. Licences piešķiršanas kārtība (2) Komisija neizsniedz licenci ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja: 1) dibinot ieguldījumu brokeru sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti; 2) ieguldījumu brokeru sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 3) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 4) ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas vai nepilnīgas ziņas; 5) ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes locekļi neatbilst likumā noteiktajām prasībām; 6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība; 7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve.	35. Izteikt 108.panta otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā: "6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, vai ja Komisija konstatē, ka to personu ietekme, kas ieguvušas būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nenodrošinās tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību;".				34. Izteikt 108.panta otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā: “6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, vai ja Komisija konstatē, ka to personu ietekme, kuras ieguvušas būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nenodrošinās tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību;”.
111.pants. Licences anulēšanas kārtība (1) Komisija anulē ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas; 2) tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas licences saņemšanai; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav sniegusi tās licencē norādītos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ilgāk par sešiem mēnešiem; 4) ieguldījumu brokeru sabiedrība atkārtoti vai ilgstoši neievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības; 5) ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus; 6) ieguldījumu brokeru sabiedrība pati uzsākusi likvidācijas procesu; 7) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta ieguldījumu brokeru sabiedrības bankrota procedūra; 8) ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegusi rakstveida iesniegumu par licences anulēšanu.	36. Papildināt 111.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā: "9) tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām licences saņemšanai."				35. Papildināt 111.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā: "9) tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām licences saņemšanai."
112.pants. Kārtība, kādā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā (3) Dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir 30 dienas iepriekš informēt Komisiju par jebkuriem grozījumiem šā panta otrās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību. (4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts.	37. Izteikt 112.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: "(3) Dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir 30 dienas iepriekš informēt izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un Komisiju par jebkuriem grozījumiem šā panta otrās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību. (4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas un ir nosūtījusi apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu šai institūcijai." papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Ja citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno Latvijas Republikā izmantot piesaistītos aģentus, Komisijai ir tiesības pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības iestādei sniegt šos aģentus identificējošus datus."				36. 112.pantā: izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: “(3) Dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir 30 dienas iepriekš informēt izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un Komisiju par jebkuriem grozījumiem šā panta otrās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību. (4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas un ir nosūtījusi šai institūcijai apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu.”; papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno Latvijas Republikā izmantot piesaistītos aģentus, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības iestāde sniedz šos aģentus identificējošus datus.”
113.pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu dalībvalstī (1) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt dalībvalstī tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai tā saņēmusi licenci Komisijā. (2) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, šajā pantā noteiktajā kārtībā. (3) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā tā norāda ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kurus paredzēts sniegt, dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt šos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kā arī veidu, kādā paredzēts tos sniegt (atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas). (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 107.panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam ieguldījumu brokeru sabiedrība pievieno dokumentus, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju. (5) Iesniegumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu dalībvalstī Komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību. (6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju par Latvijas Republikā spēkā esošo ieguldītāju aizsardzības sistēmu un maksimālajiem kompensācijas apmēriem. (7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas. (8) Komisija 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas izskata šā panta septītajā daļā minētos dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un ieguldījumu brokeru sabiedrību.	38. Izteikt 113.pantu šādā redakcijā: "113.pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldī jumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī (1) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt citā dalībvalstī tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai tā saņēmusi licenci Komisijā. (2) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, šajā pantā noteiktajā kārtībā. (3) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā norāda ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kurus paredzēts sniegt, dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt šos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kā arī veidu, kādā paredzēts tos sniegt (atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, vai izmantojot piesaistītos aģentus). Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot piesaistītos aģentus, tā iesniedz Komisijai šos aģentus identificējošus datus. Pēc uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes lūguma Komisija tai sniedz tos piesaistītos aģentus identificējošus datus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot minētajā dalībvalstī. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 107.panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam ieguldījumu brokeru sabiedrība pievieno dokumentus, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju un kas sniedz informāciju, vai attiecīgā filiāle plāno izmantot piesaistītos aģentus. (5) Iesniegumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu citā dalībvalstī Komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību. Komisija pieņem lēmumu neatļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes struktūra vai finansiālā situācija nav atbilstoša plānotajai darbībai. (6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegto informāciju un informāciju par Latvijas Republikā spēkā esošo ieguldītāju aizsardzības sistēmu un maksimālajiem kompensācijas apmēriem. (7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas. (8) Komisija 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas izskata šā panta septītajā daļā minētos dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un ieguldījumu brokeru sabiedrību. (9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība var uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli, kad Komisija šā panta piektās daļas kārtībā ir informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. (10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība var uzsākt filiāles darbību, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, ka tā ir gatava uzsākt ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Komisija ir nosūtījusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai šā panta piektajā daļā minēto paziņojumu."				37. Izteikt 113.pantu šādā redakcijā: “113.pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī (1) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt citā dalībvalstī tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai tā saņēmusi licenci Komisijā. (2) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, šajā pantā noteiktajā kārtībā. (3) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā tā norāda ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kurus paredzēts sniegt, dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt šos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kā arī veidu, kādā paredzēts tos sniegt (atverot filiāli vai neatverot filiāli vai izmantojot piesaistītos aģentus). Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot piesaistītos aģentus, tā iesniedz Komisijai šos aģentus identificējošus datus. Pēc uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes lūguma Komisija tai sniedz tos piesaistītos aģentus identificējošus datus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot minētajā dalībvalstī. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 107.panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam ieguldījumu brokeru sabiedrība pievieno dokumentus, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju un kas sniedz informāciju par to, vai attiecīgā filiāle plāno izmantot piesaistītos aģentus. (5) Iesniegumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu citā dalībvalstī Komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību. Komisija pieņem lēmumu neatļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes struktūra vai finansiālā situācija nav atbilstoša plānotajai darbībai. (6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegto informāciju un informāciju par Latvijas Republikā spēkā esošo ieguldītāju aizsardzības sistēmu un maksimālajiem kompensācijas apmēriem. (7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas. (8) Komisija 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas izskata šā panta septītajā daļā minētos dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un ieguldījumu brokeru sabiedrību. (9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība drīkst uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli, pēc tam, kad Komisija šā panta piektās daļas kārtībā ir informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. (10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība drīkst uzsākt filiāles darbību, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, ka tā ir gatava uzsākt ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Komisija nosūtījusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai šā panta piektajā daļā minēto paziņojumu.”
118.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata pārbaude (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents. Ja šāda pārbaude nav veikta, ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt. (2) Veicot gada pārskata pārbaudi, zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, tos apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju. Ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes, atbildīgo amatpersonu un darbinieku pienākums ir sniegt zvērinātam revidentam visu nepieciešamo informāciju. (3) Ja zvērināta revidenta atzinums ir ar piezīmēm (iebildēm), dividendes var izmaksāt tikai ar Komisijas piekrišanu.	39. Papildināt 118.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Zvērinātam revidentam ir pienākums pēc Komisijas pieprasījuma sniegt tai jebkādu informāciju par veikto pārbaudi un tajā konstatētajiem faktiem."				38. Papildināt 118.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Zvērinātam revidentam ir pienākums pēc Komisijas pieprasījuma sniegt tai jebkādu informāciju par veikto pārbaudi un tajā konstatētajiem faktiem."
119.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumi (4) Pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata iesniegšanas Komisijai ieguldījumu brokeru sabiedrība pilnu vai saīsinātu gada pārskatu un zvērināta revidenta ziņojumu publicē vismaz vienā dienas laikrakstā, kas tiek izplatīts visā Latvijas Republikas teritorijā, ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.maijā. Šo informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība ievieto arī savā mājas lapā internetā (ja tāda ir izveidota).	40. Izslēgt 119.panta ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus "(ja tāda ir izvei dota)".				39. Izslēgt 119.panta ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus "(ja tāda ir izveidota)".
120.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz: 1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2., 3. vai 4.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem; 2) 125 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 8.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu instrumentus un naudas līdzekļus; 3) 730 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5. vai 6.punktā minētais ieguldījumu pakalpojums.		18	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 120.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3. panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 8. punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu;".	Atbalstīts	40. Izteikt 120.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3. panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 8. punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu;".
124.pants. Vispārīgās prasības (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar tai izsniegto licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai šīs licences darbības laikā izpilda un ievēro šādas prasības: 1) nodrošina, lai tās kapitāla pietiekamība atbilst šā likuma un Komisijas noteikumu prasībām, kā arī to, lai tiktu ievērotas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības; 2) nodrošina, lai tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi ir personas, kurām ir nevainojama reputācija; 3) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir personas, kuras ir kompetentas ieguldījumu jautājumos; 4) nodrošina darbības iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kā arī citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai kredītiestādēs; 5) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi, klientu finanšu instrumentu kontu un attiecīgo darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;	41. Izteikt 124.pantu šādā redakcijā: "124.pants. Vispārīgās prasības (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar tai izsniegto licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai šīs licences darbības laikā izpilda un ievēro šādas prasības: 1) nodrošina, lai tās kapitāla pietiekamība atbilst šā likuma un Komisijas noteikumu prasībām, kā arī to, lai tiktu ievērotas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības; 2) nodrošina, lai tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi ir personas, kurām ir nevainojama reputācija; 3) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir personas, kuras ir kompetentas ieguldījumu jautājumos; 4 ) nodrošina darbības iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kā arī citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai kredītiestādēs; 5) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi, klientu finanšu instrumentu kontu un attiecīgo darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;				41. Izteikt 124.pantu šādā redakcijā: "124.pants. Vispārīgās prasības (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar tai izsniegto licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai šīs licences darbības laikā izpilda un ievēro šādas prasības: 1) nodrošina, lai tās kapitāla pietiekamība atbilst šā likuma un Komisijas noteikumu prasībām, kā arī to, lai tiktu ievērotas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības; 2) nodrošina, lai tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi ir personas, kurām ir nevainojama reputācija; 3) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir personas, kuras ir kompetentas ieguldījumu jautājumos; 4) nodrošina darbības iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kā arī citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai kredītiestādēs; 5) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi, klientu finanšu instrumentu kontu un attiecīgo darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;
6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Komisijas noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;	6) saskaņā ar šā likuma prasībām, Komisijas noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;	19	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 41.pantā (likuma 124.panta pirmās daļas 6.punktā) vārdus “Komisijas noteikumiem” ar vārdiem “Komisijas normatīvajiem noteikumiem”.	Atbalstīts	6) saskaņā ar šā likuma prasībām, Komisijas normatīvajiem noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;
7) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu; 8) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļu pastāvīgu šķirtu turēšanu;	7) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu; 8) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļu pastāvīgu šķirtu turēšanu;				7) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu; 8) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļu pastāvīgu šķirtu turēšanu;
9) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas noteikumos izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu;	9) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas noteikumos izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu;	20	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 41.pantā (likuma 124.panta pirmās daļas 9.punktā) vārdus “Komisijas noteikumos” ar vārdiem “Komisijas normatīvajos noteikumos”.	Atbalstīts	9) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas normatīvajos noteikumos izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu;
10) nodrošina citu ar šā likuma XII nodaļas prasību ievērošanu saistīto dokumentu uzglabāšanu 10 gadus. Nepieciešamo dokumentu sarakstu nosaka Komisija;	10) nodrošina citu ar šā likuma XII nodaļas prasību izpildi saistīto dokumentu uzglabāšanu 10 gadus. Nepieciešamo dokumentu un veicamo pierakstu sarakstu nosaka Komisija;	21	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 41.pantā (likuma 124.panta pirmās daļas 10.punktā) vārdus “Nepieciešamo dokumentu un veicamo pierakstu sarakstu” ar vārdiem “Uzglabājamo dokumentu sarakstu”.	Atbalstīts	10) nodrošina citu ar šā likuma XII nodaļas prasību izpildi saistīto dokumentu uzglabāšanu 10 gadus. Uzglabājamo dokumentu sarakstu nosaka Komisija;
11) nodrošina savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītības pakāpei piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver šādus pamatelementus: a) ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu, nepārprotamu un sistemātisku ieguldījumu brokeru sabiedrības struktūrvienību un atbildīgo darbinieku pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu darījumu veikšanā un kontrolē, b) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un paziņošanas sistēmu, c) iekšējās kontroles procedūras.	11) nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver šādus pamatelementus: a) ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu, nepārprotamu un sistemātisku pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu darījumu veikšanā un kontrolē starp ieguldījumu brokeru sabiedrības struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem, b) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu, c) iekšējās kontroles procedūras; 12) nodrošina ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu nepārtrauktu un sistemātisku sniegšanu (izmantojot atbilstošas sistēmas, līdzekļus un procedūras); 13) nodrošina visus nepieciešamos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai novērstu šā likuma 127.pantā minēto interešu konfliktu negatīvu ietekmi uz klientu interesēm.				11) nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver šādus pamatelementus: a) ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu, nepārprotamu un sistemātisku pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu darījumu veikšanā un kontrolē starp ieguldījumu brokeru sabiedrības struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem, b) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu, c) iekšējās kontroles procedūras; 12) nodrošina ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu nepārtrauktu un sistemātisku sniegšanu (izmantojot atbilstošas sistēmas, līdzekļus un procedūras); 13) nodrošina visus nepieciešamos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai novērstu šā likuma 127.pantā minēto interešu konfliktu negatīvo ietekmi uz klientu interesēm.
(2) Kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, izpilda un ievēro šādas prasības: 1) izveido attiecīgas struktūrvienības ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai un nodrošina šo struktūrvienību pārvaldi, iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā šīs struktūrvienības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā struktūrvienībā, kā arī citā kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā; 2) nodrošina, lai šīs struktūrvienības vadītājs ir persona, kura ir kompetenta ieguldījumu jautājumos un kurai ir nevainojama reputācija; 3) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi un klientu finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;	(2) Kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, izpilda un ievēro šādas prasības: 1) izveido attiecīgas struktūrvienības ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai un nodrošina šo struktūrvienību pārvaldi, iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā šīs struktūrvienības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā struktūrvienībā, kā arī citā kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā; 2) nodrošina, lai šīs struktūrvienības vadītājs ir persona, kura ir kompetenta ieguldījumu jautājumos un kurai ir nevainojama reputācija; 3) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi un klientu finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;				(2) Kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, izpilda un ievēro šādas prasības: 1) izveido attiecīgas struktūrvienības ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai un nodrošina šo struktūrvienību pārvaldi, iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā šīs struktūrvienības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā struktūrvienībā, kā arī citā kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā; 2) nodrošina, lai šīs struktūrvienības vadītājs ir persona, kura ir kompetenta ieguldījumu jautājumos un kurai ir nevainojama reputācija; 3) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi un klientu finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;
4) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Komisijas noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;	4) saskaņā ar šā likuma prasībām, Komisijas noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;	22	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 41.pantā (likuma 124.panta otrās daļas 4.punktā) vārdus “Komisijas noteikumiem” ar vārdiem “Komisijas normatīvajiem noteikumiem”.	Atbalstīts	4) saskaņā ar šā likuma prasībām, Komisijas normatīvajiem noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;
5) nodrošina klienta un pašas kredītiestādes finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;	5) nodrošina klienta un pašas kredītiestādes finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;				5) nodrošina klienta un pašas kredītiestādes finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;
6) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas noteikumos izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu.	6) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas noteikumos izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu;	23	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 41.pantā (likuma 124.panta otrās daļas 6.punktā) vārdus “Komisijas noteikumos” ar vārdiem “Komisijas normatīvajos noteikumos”.	Atbalstīts	6) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas normatīvajos noteikumos izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu;

7) nodrošina citu ar šā likuma XII nodaļas prasību izpildi saistīto dokumentu uzglabāšanu 10 gadus. Nepieciešamo dokumentu un veicamo pierakstu sarakstu nosaka Komisija;	24	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 41.pantā (likuma 124.panta otrās daļas 7.punktā) vārdus “Nepieciešamo dokumentu un veicamo pierakstu sarakstu” ar vārdiem “Uzglabājamo dokumentu sarakstu”.	Atbalstīts	7) nodrošina citu ar šā likuma XII nodaļas prasību izpildi saistīto dokumentu uzglabāšanu 10 gadus. Uzglabājamo dokumentu sarakstu nosaka Komisija;
8) nodrošina ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu nepārtrauktu un sistemātisku sniegšanu (izmantojot atbilstošas sistēmas, līdzekļus un procedūras); 9) veic visus nepieciešamos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai novērstu šā likuma 127.pantā minēto interešu konfliktu negatīvu ietekmi uz klientu interesēm.				8) nodrošina ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu nepārtrauktu un sistemātisku sniegšanu (izmantojot atbilstošas sistēmas, līdzekļus un procedūras); 9) veic visus nepieciešamos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai novērstu šā likuma 127.pantā minēto interešu konfliktu negatīvo ietekmi uz klientu interesēm.
(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ir regulētā tirgus organizētāja biedrs, slēdzot darījumus regulētajā tirgū, ir tiesīga nepiemērot šā likuma 126.² pantā, 128.panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā un 128.¹, 128.² un 128.³ pantā minētās prasības attiecībā uz citu tirgus organizētāja biedru. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ir daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieks, slēdzot darījumus daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ir tiesīga nepiemērot šā likuma 126.² pantā, 128.panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā un 128.¹, 128.² un 128.³ pantā minētās prasības attiecībā uz citu sistēmas dalībnieku."	25	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Aizstāt 124.panta trešajā un ceturtajā daļā skaitļus un vārdus "126.² pantā, 128.panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā un" ar skaitļiem "126., 126.¹, 126.², 128.,".	Atbalstīts	(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ir regulētā tirgus organizētāja biedrs, slēdzot darījumus regulētajā tirgū, ir tiesīga nepiemērot šā likuma 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.² un 128.³ pantā minētās prasības attiecībā uz citu tirgus organizētāja biedru. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ir daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieks, slēdzot darījumus daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ir tiesīga nepiemērot šā likuma 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.² un 128.³ pantā minētās prasības attiecībā uz citu sistēmas dalībnieku."
42. Papildināt likumu ar 124.¹un 124.²pantu šādā redakcijā: "124.¹pants. Klienta statuss (1) Personai, kam ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, var būt profesionāla klienta, privāta klienta vai tiesīgā darījumu partnera statuss.				42. Papildināt likumu ar 124.¹un 124.²pantu šādā redakcijā: "124.¹pants. Klienta statuss (1) Personai, kurai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, var būt profesionāla klienta, privāta klienta vai tiesīgā darījumu partnera statuss.

	(2) Profesionāli klienti attiecībā uz visiem ieguldījumu pakalpojumiem un instrumentiem ir: 1) Latvijas Republikā vai citā valstī darbībai finanšu tirgū licencētas un uzraudzītas iestādes: a) kredītiestādes, b) ieguldījumu brokeru sabiedrības, c) citas licencētas vai regulētas finanšu iestādes, d) ieguldījumu fondi un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, e) apdrošinātāji, f) pensiju fondi, g) preču dīleri, h) sabiedrības, kas nākotnes līgumu, iespējas līgumu vai atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai atvasināta instrumenta bāzes aktīva tirgos veic darījumus uz pašu rēķina, kuru vienīgais mērķis ir ierobežot finanšu risku atvasināto finanšu instrumentu tirgū, vai kas veic darījumus uz citu šo tirgus dalībnieku rēķina vai veido tiem cenas, un ko garantē norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū, ja atbildību par šādu sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū, i) citas sabiedrības, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos un kuras šādus ieguldījumus veic lielos apmēros; 2) komercsabiedrības, kas atbilst divām no minētajām trim prasībām: a) pašu kapitāls – ne mazāks kā 2 miljonu eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, b) neto apgrozījums – ne mazāks kā 40 miljonu eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, c) bilances vērtība – ne mazāka kā 20 miljonu eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 3) valstis un pašvaldības, valsts iestādes, kas pārvalda valsts parādu, valstu centrālās bankas, Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un citas starptautiskās finanšu institūcijas; 4) citas sabiedrības, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos un kuras šādus ieguldījumus veic lielos apmēros; 5) persona, kas citā valstī atzīta par profesionālo klientu saskaņā ar procedūru, kas līdzvērtīga šajā pantā noteiktajai.	26	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 42.pantā (likuma 124.¹ panta otrās daļas 1.punkta “i” apakšpunktā un 4.punktā) vārdu “sabiedrības” ar vārdu “komercsabiedrības”.	Atbalstīts	(2) Profesionāli klienti attiecībā uz visiem ieguldījumu pakalpojumiem un instrumentiem ir: 1) Latvijas Republikā vai citā valstī darbībai finanšu tirgū licencētas un uzraudzītas iestādes: a) kredītiestādes, b) ieguldījumu brokeru sabiedrības, c) citas licencētas vai regulētas finanšu iestādes, d) ieguldījumu fondi un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, e) apdrošinātāji, f) pensiju fondi, g) preču dīleri, h) sabiedrības, kas iespējas līgumu, nākotnes līgumu vai atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai atvasināta instrumenta bāzes aktīva tirgos veic darījumus uz pašu rēķina, kuru vienīgais mērķis ir ierobežot finanšu risku atvasināto finanšu instrumentu tirgū, vai kas veic darījumus uz citu šo tirgus dalībnieku rēķina vai veido tiem cenas, un ko garantē norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū, ja atbildību par šādu sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū, i) citas komercsabiedrības, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos un kuras šādus ieguldījumus veic lielos apmēros; 2) komercsabiedrības, kas atbilst divām no minētajām trim prasībām: a) pašu kapitāls — ne mazāks kā 2 miljonu eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, b) neto apgrozījums — ne mazāks kā 40 miljonu eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, c) bilances vērtība — ne mazāka kā 20 miljonu eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 3) valstis un pašvaldības, valsts iestādes, kas pārvalda valsts parādu, valstu centrālās bankas, Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un citas starptautiskās finanšu institūcijas; 4) citas komercsabiedrības, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos un kuras šādus ieguldījumus veic lielos apmēros; 5) persona, kura citā valstī atzīta par profesionālu klientu saskaņā ar procedūru, kas līdzvērtīga šajā pantā noteiktajai.
	(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas informē klientu par tā statusu. (4) Klientam ir tiesības pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piešķirt tam citu klienta statusu. Privāts klients var iegūt profesionāla klienta statusu šā panta piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktajā kārtībā. Profesionāls klients var iegūt privāta klienta statusu šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē klientu par šīm tiesībām saskaņā ar šā likuma 126.¹ pantā noteikto kārtību. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ir tiesīga atzīt par profesionālu klientu ikvienu personu, kura nav minēta šā panta otrajā daļā, bet ir izteikusi attiecīgu lūgumu, kuras zināšanas un pieredzi ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir izvērtējusi un kura atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem: 1) persona ir veikusi būtiska apmēra darījumus attiecīgajā tirgū – vismaz 10 darījumus ceturksnī iepriekšējo četru ceturkšņu laikā; 2) personas finanšu instrumentu portfeļa vērtība, kas aptver finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, pārsniedz 500000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 3) personai ir vismaz viena gada pieredze finanšu sektorā amatā, kurā nepieciešamas zināšanas attiecībā uz darījumiem un pakalpojumiem, kurus persona plāno veikt vai saņemt kā profesionāls klients. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pirms atzīt piektajā daļā minēto personu par profesionālu klientu, izvērtē tās kompetenci, pieredzi un zināšanas, lai gūtu apliecinājumu, ka, ņemot vērā paredzēto darījumu vai pakalpojumu specifiku, klients patstāvīgi spēj pieņemt ieguldījumu lēmumu un apzinās attiecīgos riskus. (7) Profesionāla klienta statusu šā panta piektajā daļā minētajai personai var piešķirt kopumā vai attiecībā uz ieguldījumu pakalpojuma atsevišķu veidu, darījuma veidu vai konkrētu darījumu vai produktu. Persona, kura vēlas, lai to atzītu par profesionālu klientu, iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei iesniegumu, tajā norādot ieguldījumu pakalpojuma, darījuma vai produkta veidu, attiecībā uz kuru tā vēlas saņemt profesionāla klienta statusu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pirms profesionāla klienta statusa piešķiršanas personai sniedz rakstveida brīdinājumu par ieguldītāja aizsardzības tiesībām, ko tā var zaudēt profesionāla klienta statusā, un persona paraksta apliecinājumu, ka tā šādu brīdinājumu ir saņēmusi un apzinās šādu tiesību zaudējuma sekas. Par profesionāla statusa piešķiršanu tiek noslēgta rakstveida vienošanās. (8) Persona, kura atzīta par profesionālu klientu šā panta piektajā, sestajā un septītajā daļā minētajā kārtībā, sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei informāciju par izmaiņām tās darbībā, kas var ietekmēt tās atbilstību profesionāla klienta statusam izvirzītajām prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņem informāciju, ka klients vairs neatbilst profesionālam klientam izvirzītajām prasībām, pieņem lēmumu par šāda statusa atsaukšanu un par to rakstveidā informē attiecīgo personu. (9) Profesionālam klientam privāta klienta statusu var piešķirt kopumā uz visiem sniedzamajiem pakalpojumiem vai uz atsevišķiem ieguldījumu pakalpojumu, darījumu vai produktu veidiem. Profesionāls klients, kas vēlas, lai tam piešķir privāta klienta statusu, iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei iesniegumu, tajā norādot ieguldījumu pakalpojuma, darījuma vai produkta veidu, attiecībā uz kuru tas vēlas saņemt privāta klienta statusu. (10) Lai profesionālam klientam piešķirtu privāta klienta statusu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde un persona, kas tiek uzskatīta par profesionālu klientu, noslēdz rakstveida vienošanos. Šāda vienošanās paredz ieguldījumu pakalpojumu, darījumu vai produktu veidus, kuriem tiek piemērots privāta klienta statuss. (11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, izstrādā un apstiprina iekšējo politiku un procedūru, kas nodrošina šā panta prasību ievērošanu attiecībā uz klientu statusu.				(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas informē klientu par tā statusu. (4) Klientam ir tiesības pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde piešķir tam citu klienta statusu. Privāts klients var iegūt profesionāla klienta statusu šā panta piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktajā kārtībā. Profesionāls klients var iegūt privāta klienta statusu šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē klientu par šīm tiesībām saskaņā ar šā likuma 126.¹ pantā noteikto kārtību. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ir tiesīga atzīt par profesionālu klientu ikvienu personu, kura nav minēta šā panta otrajā daļā, bet ir izteikusi attiecīgu lūgumu, kuras zināšanas un pieredzi ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir izvērtējusi un kura atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem: 1) persona ir veikusi būtiska apmēra darījumus attiecīgajā tirgū — vismaz 10 darījumus ceturksnī iepriekšējo četru ceturkšņu laikā; 2) personas finanšu instrumentu portfeļa vērtība, kas aptver finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, pārsniedz 500 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 3) personai ir vismaz vienu gadu ilga pieredze finanšu sektorā amatā, kurā nepieciešamas zināšanas attiecībā uz darījumiem un pakalpojumiem, ko persona plāno veikt vai saņemt kā profesionāls klients. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pirms atzīt šā panta piektajā daļā minēto personu par profesionālu klientu, izvērtē tās kompetenci, pieredzi un zināšanas, lai gūtu apliecinājumu, ka, ņemot vērā paredzēto darījumu vai pakalpojumu specifiku, klients patstāvīgi spēj pieņemt ieguldījumu lēmumu un apzinās attiecīgos riskus. (7) Profesionāla klienta statusu šā panta piektajā daļā minētajai personai var piešķirt kopumā vai attiecībā uz ieguldījumu pakalpojuma atsevišķu veidu, darījuma veidu vai konkrētu darījumu vai produktu. Persona, kura vēlas, lai to atzīst par profesionālu klientu, iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei iesniegumu, tajā norādot ieguldījumu pakalpojuma, darījuma vai produkta veidu, attiecībā uz kuru tā vēlas saņemt profesionāla klienta statusu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pirms profesionāla klienta statusa piešķiršanas personai sniedz rakstveida brīdinājumu par ieguldītāja aizsardzības tiesībām, ko tā var zaudēt profesionāla klienta statusā, un persona paraksta apliecinājumu, ka tā šādu brīdinājumu ir saņēmusi un apzinās šādu tiesību zaudējuma sekas. Par profesionāla statusa piešķiršanu tiek noslēgta rakstveida vienošanās. (8) Persona, kura atzīta par profesionālu klientu šā panta piektajā, sestajā un septītajā daļā minētajā kārtībā, sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei informāciju par tās darbībā notikušajām izmaiņām, kas var ietekmēt šīs personas atbilstību profesionāla klienta statusam izvirzītajām prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņem informāciju, ka klients vairs neatbilst profesionālam klientam izvirzītajām prasībām, pieņem lēmumu par šāda statusa atsaukšanu un rakstveidā informē par to attiecīgo personu. (9) Profesionālam klientam privāta klienta statusu var piešķirt kopumā uz visiem sniedzamajiem pakalpojumiem vai uz atsevišķiem ieguldījumu pakalpojumu, darījumu vai produktu veidiem. Profesionāls klients, kas vēlas, lai viņam piešķir privāta klienta statusu, iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei iesniegumu, tajā norādot ieguldījumu pakalpojuma, darījuma vai produkta veidu, attiecībā uz kuru viņš vēlas saņemt privāta klienta statusu. (10) Lai profesionālam klientam piešķirtu privāta klienta statusu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde un persona, kas tiek uzskatīta par profesionālu klientu, noslēdz rakstveida vienošanos. Šāda vienošanās paredz ieguldījumu pakalpojumu, darījumu vai produktu veidus, kuriem tiek piemērots privāta klienta statuss. (11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, izstrādā un apstiprina iekšējo politiku un procedūru, kas nodrošina šā panta prasību ievērošanu attiecībā uz klientu statusu.
	124.² pants. Tiesīgie darījumu partneri (1) Par tiesīgo darījumu partneri var būt ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, pensiju fonds un tā pārvaldes sabiedrības, citas finanšu iestādes, kas licencētas un darbību veic saskaņā ar finanšu pakalpojumus regulējošajiem dalībvalsts normatīvajiem aktiem, šā likuma 101.panta septītās daļas 10. un 11.punktā minētās komercsabiedrības, valstu valdības un citas valsts iestādes, kas pārvalda valsts parādu, centrālā banka un pārnacionālas organizācijas.				124.² pants. Tiesīgie darījumu partneri (1) Par tiesīgo darījumu partneri var būt ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, pensiju fonds un tā pārvaldes sabiedrības, citas finanšu iestādes, kas licencētas un darbību veic saskaņā ar finanšu pakalpojumus regulējošiem dalībvalsts normatīvajiem aktiem, šā likuma 101.panta septītās daļas 10. un 11.punktā minētās komercsabiedrības, valstu valdības un citas valsts iestādes, kuras pārvalda valsts parādu, centrālā banka un pārnacionālas organizācijas.
	(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde darījumos, ko tā veic ar tiesīgo darījumu partneri, sniedzot šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2. vai 6.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, ir tiesīga nepiemērot šā likuma 126.²pantā, 128.panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā un 128.¹, 128.² un 128.³pantā noteiktās prasības.	27	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Aizstāt 124.²panta otrajā daļā skaitļus un vārdus "126.² pantā, 128.panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā un" ar skaitļiem "126., 126.¹, 126.², 128.,".	Atbalstīts	(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde darījumos, ko tā veic ar tiesīgo darījumu partneri, sniedzot šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2. vai 6.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, ir tiesīga nepiemērot šā likuma 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.² un 128.³pantā noteiktās prasības.
	(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas informē šā panta pirmajā daļā minētās sabiedrības par tām piemēroto tiesīgā darījumu partnera statusu. (4) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei šā likuma 124.¹ pantā noteiktajā kārtībā pieprasīt profesionāla vai privāta klienta statusa piešķiršanu."				(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas informē šā panta pirmajā daļā minētās sabiedrības par tām piemēroto tiesīgā darījumu partnera statusu. (4) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības šā likuma 124.¹ pantā noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde piešķir tām profesionāla vai privāta klienta statusu.”
125.pants. Tiesības uz finanšu instrumentiem (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par to, lai ar finanšu instrumentiem veiktie darījumi tiktu nekavējoties reģistrēti un šo darījumu rezultātā iegūtie finanšu instrumenti nekavējoties iegrāmatoti klientu finanšu instrumentu kontos.	43. Papildināt 125.pantu ar 4.¹, 4.² un 4.³ daļu šādā redakcijā: "(4¹) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientam, nedrīkst izmantot darījumos, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uz pašas rēķina vai uz cita klienta rēķina, tajā skaitā vērtspapīru finansēšanas darījumos. Šī prasība neattiecas uz gadījumiem, kad klients ir devis iepriekšēju piekrišanu šāda veida darījumiem un ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde darījumu veic saskaņā ar klienta noteiktajiem īpašiem nosacījumiem. Privāts klients piekrišanu apliecina ar parakstu vai izmantojot parakstam līdzvērtīgu metodi. (4²) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem un kas tiek uzskaitīti nominālajā kontā, kas atvērts pie trešās personas un kurā vienkopus tiek turēti vairāku klientu finanšu instrumenti, nedrīkst izmantot vērtspapīru finansēšanas darījumos vai citos darījumos, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uz pašas rēķina, izņemot gadījumu, kad papildus šā panta 4.¹ daļas prasībām tiek ievērots viens no šādiem nosacījumiem: 1) visi klienti, kuriem piederošie finanšu instrumenti tiek turēti nominālajā kontā, ir devuši iepriekšēju piekrišanu šāda veida darījumiem saskaņā ar šā panta 4.¹ daļas prasībām; 2) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīcībā ir sistēma vai kontroles mehānisms, kas nodrošina, ka tikai klientam, kas devis iepriekšēju piekrišanu, piederošie finanšu instrumenti tiek izmantoti vērtspapīru finansēšanas darījumos vai citos darījumos, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uz pašas rēķina. (4³) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde šā panta 4.² daļā minētajā gadījumā veic finanšu instrumentu uzskaiti, kas nodrošina informāciju par klientiem, saskaņā ar kuru īpašiem nosacījumiem darījums ir veikts, un tiem piederošo finanšu instrumentu skaitu, lai nodrošinātu peļņas vai zaudējumu pienācīgu sadali."				43. Papildināt 125.pantu ar 4.¹, 4.² un 4.³ daļu šādā redakcijā: “(4¹) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientam, nedrīkst izmantot darījumos, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uz pašas rēķina vai uz cita klienta rēķina, tajā skaitā vērtspapīru finansēšanas darījumos. Šī prasība neattiecas uz gadījumiem, kad klients ir devis iepriekšēju piekrišanu šāda veida darījumiem un ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde darījumu veic saskaņā ar klienta noteiktajiem īpašiem nosacījumiem. Privāts klients piekrišanu apliecina ar parakstu vai izmantojot parakstam līdzvērtīgu metodi. (4²) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem un kas tiek uzskaitīti nominālajā kontā, kurš atvērts pie trešās personas un kurā vienkopus tiek turēti vairāku klientu finanšu instrumenti, nedrīkst izmantot vērtspapīru finansēšanas darījumos vai citos darījumos, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uz pašas rēķina, izņemot gadījumu, kad papildus šā panta 4.¹ daļas prasībām tiek ievērots viens no šādiem nosacījumiem: 1) visi klienti, kuriem piederošie finanšu instrumenti tiek turēti nominālajā kontā, ir devuši iepriekšēju piekrišanu šāda veida darījumiem saskaņā ar šā panta 4.¹ daļas prasībām; 2) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīcībā ir sistēma vai kontroles mehānisms, kas nodrošina, ka tikai iepriekšēju piekrišanu devušajam klientam piederošie finanšu instrumenti tiek izmantoti vērtspapīru finansēšanas darījumos vai citos darījumos, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uz pašas rēķina. (4³) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde šā panta 4.² daļā minētajā gadījumā veic finanšu instrumentu uzskaiti, kas nodrošina informāciju par klientiem, saskaņā ar kuru īpašiem nosacījumiem darījums ir veikts, un viņiem piederošo finanšu instrumentu skaitu, lai nodrošinātu peļņas vai zaudējumu pienācīgu sadali.”
126.pants. Līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu (1) Pirms uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu. Minētajā līgumā norāda: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klienta identifikācijas datus un klienta adresi; ja tiek atvērts nominālais konts, — nominālā konta atvērēja identifikācijas datus un adresi; 2) kārtību, kādā klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei dod rīkojumu darījuma veikšanai ar finanšu instrumentiem, un klienta identifikācijas kārtību; 3) kārtību, kādā notiek ar finanšu instrumentu darījumu veikšanu saistītās informācijas apmaiņa starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu (piemēram, informācijas nodošanas un saņemšanas veidi, līdzekļi, termiņi); 4) ar finanšu instrumentiem saistīto norišu (piemēram, akcionāru sapulce, dividenžu, procentu izmaksa, parāda finanšu instrumentu dzēšana, finanšu instrumentu nominālvērtības maiņa, finanšu instrumentu emisiju apvienošana, finanšu instrumentu emisiju dalīšana, parakstīšanās tiesību emitēšana) kārtību; 5) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes un klienta norēķinu kārtību par finanšu instrumentu darījumu veikšanu; 6) kārtību, kādā informē klientu ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pakalpojumu tarifu maiņas gadījumā; 7) savstarpējo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību; 8) savstarpējo strīdu izskatīšanas kārtību; 9) līguma grozīšanas kārtību. (2) Līgumu drīkst slēgt elektroniskā veidā tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei pirms tam ar klientu ir noslēgts rakstveida līgums, kurš paredz ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei tiesības savstarpējos līgumus ar klientu slēgt elektroniskā veidā un kurā ir paredzēta klienta identifikācijas procedūra. (3) Pirms līguma noslēgšanas par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir pilnībā atklāt klientam informāciju, kura attiecas uz konkrēto pakalpojumu un ar to saistītiem finanšu riskiem. (4) Šā panta trešajā daļā minēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam turpina atklāt pastāvīgi bez klienta īpaša pieprasījuma visā ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā, ja attiecīgā informācija mainās vai papildinās. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde no klienta, ciktāl tas nepieciešams klienta interešu nodrošināšanai un aizsardzībai un atbilstoši attiecīgā pakalpojuma raksturam un apjomam, pieprasa ziņas par klienta: 1) pieredzi un zināšanām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem; 2) mērķiem, kurus tas vēlas sasniegt ar attiecīgajiem darījumiem; 3) finansiālo stāvokli. (6) Pieprasot šā panta piektajā daļā minētās ziņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vienlaikus informē klientu par to, ka viņam ir tiesības atteikties sniegt pieprasītās ziņas. (7) Ja klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei atsakās sniegt šā panta piektajā daļā minētās ziņas vai nesniedz informāciju par izmaiņām šajā informācijā, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav atbildīga par sekām, kuras izraisījusi klienta atteikšanās sniegt informāciju vai neziņošana par izmaiņām iepriekš sniegtajā informācijā. (8) Pirms līguma noslēgšanas par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir informēt klientu par kārtību, kādā no šā līguma izrietošās sūdzības un strīdi tiek izskatīti ārpustiesas ceļā. (9) Šā panta piekto un astoto daļu nepiemēro profesionāliem ieguldītājiem.	44. Izteikt 126.pantu šādā redakcijā: "126.pants. Līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu (1) Pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu. Pušu tiesības un pienākumus līgumā var noteikt kā atsauci uz citiem dokumentiem. Minētajā līgumā norāda: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klienta identifikācijas datus un klienta adresi, ja tiek atvērts nominālais konts, – nominālā konta atvērēja identifikācijas datus un adresi; 2) kārtību, kādā klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei dod rīkojumu darījuma veikšanai ar finanšu instrumentiem, un klienta identifikācijas kārtību; 3) kārtību, kādā, ņemot vērā šā likuma 126.¹ panta prasības, notiek ar finanšu instrumentu darījumu veikšanu saistītās informācijas apmaiņa starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu (piemēram, informācijas nodošanas un saņemšanas veidi, līdzekļi, termiņi); 4) ar finanšu instrumentiem saistīto norišu (piemēram, akcionāru sapulce, dividenžu un procentu izmaksa, parāda finanšu instrumentu dzēšana, finanšu instrumentu nominālvērtības maiņa, finanšu instrumentu emisiju apvienošana, finanšu instrumentu emisiju dalīšana, parakstīšanās tiesību emitēšana) kārtību; 5) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes un klienta norēķinu kārtību par finanšu instrumentu darījumu veikšanu; 6) kārtību, kādā informē klientu par ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pakalpojumu tarifu maiņu; 7) savstarpējo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību; 8) savstarpējo strīdu izskatīšanas kārtību; 9) līguma grozīšanas kārtību. (2) Līgumu drīkst slēgt elektroniskā veidā tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei pirms tam ar klientu ir noslēgts rakstveida līgums, kurš paredz ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei tiesības savstarpējos līgumus ar klientu slēgt elektroniskā veidā un kurā ir paredzēta klienta identifikācijas procedūra. (3) Pirms līguma noslēgšanas par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir informēt klientu par kārtību, kādā no šā līguma izrietošās sūdzības un strīdi tiek izskatīti ārpustiesas ceļā."	28	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt 44.pantā (likuma 126.panta pirmajā daļā) otro teikumu: “Pušu tiesības un pienākumus līgumā var noteikt kā atsauci uz citiem dokumentiem.”	Atbalstīts	44. Izteikt 126.pantu šādā redakcijā: "126.pants. Līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu (1) Pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas ieguldījumu brokeru sab iedrība un kredītiestāde noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu. Minētajā līgumā norāda: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klienta identifikācijas datus un klienta adresi; ja tiek atvērts nominālais konts, – nominālā konta atvērēja identifikācijas datus un adresi; 2) kārtību, kādā klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei dod rīkojumu darījuma veikšanai ar finanšu instrumentiem, un klienta identifikācijas kārtību; 3) kārtību, kādā, ņemot vērā šā likuma 126.¹ panta prasības, notiek ar finanšu instrumentu darījumu veikšanu saistītās informācijas apmaiņa starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu (piemēram, informācijas nodošanas un saņemšanas veidi, līdzekļi, termiņi); 4) ar finanšu instrumentiem saistīto norišu (piemēram, akcionāru sapulce, dividenžu un procentu izmaksa, parāda finanšu instrumentu dzēšana, finanšu instrumentu nominālvērtības maiņa, finanšu instrumentu emisiju apvienošana, finanšu instrumentu emisiju dalīšana, parakstīšanās tiesību emitēšana) kārtību; 5) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes un klienta norēķinu kārtību par finanšu instrumentu darījumu veikšanu; 6) kārtību, kādā informē klientu par ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pakalpojumu tarifu maiņu; 7) savstarpējo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību; 8) savstarpējo strīdu izskatīšanas kārtību; 9) līguma grozīšanas kārtību. (2) Līgumu drīkst slēgt elektroniskā veidā tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei pirms tam ar klientu ir noslēgts rakstveida līgums, kurš paredz ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei tiesības savstarpējos līgumus ar klientu slēgt elektroniskā veidā un kurā ir paredzēta klienta identifikācijas procedūra. (3) Pirms tiek noslēgts līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir informēt klientu par kārtību, kādā no šā līguma izrietošās sūdzības un strīdi tiek izskatīti ārpustiesas ceļā.”
	45. Papildināt likumu ar 126.¹ un 126.² pantu šādā redakcijā: "126.¹ pants. Ar ieguldījumu pakalpojumiem saistītās informācijas apmaiņas veidi (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde klientam paredzēto informāciju sniedz papīra formā vai elektroniski. Izvēloties informācijas sniegšanas veidu, klientam ir jānodrošina iespēja uzglabāt personīgi viņam adresēto informāciju un neizmainītā veidā to pavairot laikposmā, kas ir pamatoti nepieciešams, ņemot vērā informācijas saturu. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina klientam izvēles tiesības attiecībā uz informācijas apmaiņas veidu. Informācijas apmaiņas veidu, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz informāciju klientam, paredz līgumā par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu. (3) Klientam paredzēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz elektroniski, ja: 1) informācijas sniegšana elektroniski ir piemērota apstākļiem, kuros notiek vai notiks darījumi starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu; 2) klientam, kuram sniegs informāciju, ir piedāvāta iespēja izvēlēties, vai tas saņems informāciju papīra formā vai elektroniski, un klients ir īpaši norādījis, ka vēlas saņemt informāciju šādā veidā. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga sniegt klientam paredzēto informāciju, kas nav adresēta personīgi klientam, ar interneta starpniecību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) klients ir apstiprinājis, ka tam ir pieejams internets; 2) klients ir īpaši norādījis, ka piekrīt informācijas sniegšanai šādā veidā; 3) klientam elektroniski ir paziņota interneta mājas lapas adrese un vieta mājas lapā, kurā ir pieejama informācija; 4) informācija tiek savlaicīgi atjaunota; 5) informācija šajā interneta mājas lapā ir pastāvīgi pieejama tik ilgi, cik klientam ir pamatoti nepieciešams, lai varētu to pārbaudīt. 126.² pants. Ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma piemērotība un atbilstība klienta interesēm (1) Lai noteiktu ieguldījumu pakalpojuma piemērotību un atbilstību klienta interesēm, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde no klienta vai iespējamā klienta pieprasa ziņas par tā: 1) pieredzi un zināšanām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem, mērķiem, kurus tas vēlas sasniegt ar attiecīgajiem darījumiem, un finansiālo stāvokli, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos vai veic finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu; 2) pieredzi un zināšanām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumu, kas nav minēts šīs daļas pirmajā punktā. (2) Informāciju, ko iegūst saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izmanto, lai, pienācīgi ievērojot piedāvātā pakalpojuma veidu un apjomu, noteiktu, ka konkrētais ieteiktais darījums, sniedzot konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos, vai izpildītais darījums, veicot finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu: 1) atbilst attiecīgā klienta ieguldījumu mērķim; 2) ir tāds, ka klients spēj finansiāli uzņemties jebkurus ieguldījumu riskus, kas ir saistīti ar viņa ieguldījumu mērķiem; 3) ir tāds, ka klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai izprastu ar darījumu vai ar viņa portfeļa pārvaldību saistīto risku. (3) Informāciju, ko iegūst saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izmanto, lai noteiktu, vai klientam ir nepieciešamās zināšanas, lai izprastu ar piedāvātā pakalpojuma vai produkta veidu saistītos riskus. (4) Informācija par klienta vai iespējamā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā ietver ziņas par: 1) pakalpojumu, darījumu un finanšu instrumentu veidiem, kurus klients pārzina; 2) klienta darījumiem ar finanšu instrumentiem – to raksturu, apjomu, biežumu un laikposmu, kurā tie ir veikti; 3) klienta vai iespējamā klienta izglītības līmeni un profesiju vai attiecīgo agrāko profesiju. (5) Pieprasot šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā tādus faktorus kā klienta statuss (privāts klients, profesionāls klients), veicamā pakalpojuma veids un apjoms, produkta vai paredzētā darījuma veids, pakalpojuma sarežģītība un ar to saistītie riski. (6) Informācija par klienta vai iespējamā klienta ieguldījumu mērķiem, ja nepieciešams, ietver informāciju par termiņu, kādā klients vēlas turēt ieguldījumu, viņa izvēli saistībā ar riska uzņemšanos, riska profilu un ieguldījuma nolūkiem. (7) Informācija par klienta vai iespējamā klienta finansiālo stāvokli, ja nepieciešams, ietver informāciju par viņa regulāro ienākumu avotiem un apjomu, viņa aktīviem, ieskaitot likvīdos aktīvus, ieguldījumiem un nekustamajiem īpašumiem un par viņa regulārajām finanšu saistībām. (8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga aicināt klientu nesniegt šajā pantā minētās ziņas. (9) Ja, sniedzot konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos vai veicot finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav ieguvusi šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto informāciju, tā nav tiesīga ieteikt klientam vai iespējamam klientam ieguldījumu pakalpojumus vai finanšu instrumentus. (10) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu, uzskata, ka attiecīgais produkts vai pakalpojums nav klientam piemērots, tā brīdina klientu. Ja klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei atsakās sniegt šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās ziņas vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir informācija, ka šīs ziņas ir nepilnīgas vai tās nesatur pēdējās izmaiņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde brīdina klientu vai iespējamo klientu par to, ka sabiedrībai nav iespējams izvērtēt paredzētā pakalpojuma vai produkta piemērotību klientam. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir klientu brīdinājusi, bet klients nav sniedzis papildu ziņas, tā nav atbildīga par sekām, kuras izraisījusi klienta atteikšanās sniegt informāciju, nepilnīgas informācijas sniegšana vai neziņošana par izmaiņām iepriekš sniegtajā informācijā. (11) Šā panta desmitajā daļā minētos brīdinājumus var izteikt standartizētā formā. (12) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. vai 2.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, tā nepieprasa klientam šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto informāciju, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi: 1) pakalpojums attiecas uz akcijām, kas ir iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū vai ārvalsts tirgū, kas atbilst šā likuma D sadaļas I nodaļas prasībām, naudas tirgus instrumentiem, obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem (izņemot tās obligācijas vai parāda vērtspapīrus, kas ietver atvasināto instrumentu), ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām un citiem vienkāršiem finanšu instrumentiem; 2) pakalpojums tiek sniegts pēc klienta vai iespējamā klienta iniciatīvas; 3) klients vai iespējamais klients ir skaidri informēts, ka, sniedzot šo pakalpojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība neizvērtē sniegtā ieguldījumu pakalpojuma vai piedāvātā instrumenta piemērotību klientam un ka tādēļ klients negūst atbilstošu aizsardzību; 4) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro šā likuma 127. un 127.¹ pantā noteiktās prasības interešu konfliktu novēršanai.				45. Papildināt likumu ar 126.¹ un 126.² pantu šādā redakcijā: “126.¹ pants. Ar ieguldījumu pakalpojumiem saistītās informācijas apmaiņas veidi (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde klientam paredzēto informāciju sniedz papīra formā vai elektroniski. Izvēloties informācijas sniegšanas veidu, klientam tiek nodrošināta iespēja uzglabāt personīgi viņam adresēto informāciju un neizmainītā veidā to pavairot laikposmā, kas ir pamatoti nepieciešams, ņemot vērā informācijas saturu. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina klientam izvēles tiesības attiecībā uz informācijas apmaiņas veidu. Informācijas apmaiņas veidu, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz informāciju klientam, paredz līgumā par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu. (3) Klientam paredzēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz elektroniski, ja: 1) informācijas sniegšana elektroniskā veidā ir piemērota apstākļiem, kuros notiek vai notiks darījumi starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu; 2) klientam, kuram sniegs informāciju, ir piedāvāta iespēja izvēlēties, vai viņš saņems informāciju papīra formā vai elektroniski, un klients ir īpaši norādījis, ka vēlas saņemt informāciju šādā veidā. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga sniegt klientam paredzēto informāciju, kas nav adresēta personīgi viņam, ar interneta starpniecību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) klients ir apstiprinājis, ka viņam ir pieejams internets; 2) klients ir īpaši norādījis, ka piekrīt informācijas sniegšanai šādā veidā; 3) klientam elektroniski ir paziņota interneta mājaslapas adrese un vieta mājaslapā, kurā ir pieejama informācija; 4) informācija tiek savlaicīgi atjaunota; 5) informācija šajā interneta mājaslapā ir pastāvīgi pieejama tik ilgi, cik klientam ir pamatoti nepieciešams, lai varētu to pārbaudīt. 126.² pants. Ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma piemērotība un atbilstība klienta interesēm (1) Lai noteiktu ieguldījumu pakalpojuma piemērotību un atbilstību klienta interesēm, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde no klienta vai iespējamā klienta pieprasa ziņas par viņa: 1) pieredzi un zināšanām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem, mērķiem, kurus viņš vēlas sasniegt ar attiecīgajiem darījumiem, un finansiālo stāvokli, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos vai veic finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu; 2) pieredzi un zināšanām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumu, kas nav minēts šīs daļas 1.punktā. (2) Informāciju, ko iegūst saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izmanto, lai, pienācīgi ievērojot piedāvātā pakalpojuma veidu un apjomu, noteiktu, ka konkrētais ieteiktais darījums, sniedzot konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos, vai izpildītais darījums, veicot finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu: 1) atbilst attiecīgā klienta ieguldījumu mērķim; 2) ir tāds, ka klients spēj finansiāli uzņemties jebkurus ieguldījumu riskus, kas saistīti ar viņa ieguldījumu mērķiem; 3) ir tāds, ka klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai izprastu ar darījumu vai ar viņa portfeļa pārvaldību saistīto risku. (3) Informāciju, ko iegūst saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izmanto, lai noteiktu, vai klientam ir nepieciešamās zināšanas, lai izprastu ar piedāvātā pakalpojuma vai produkta veidu saistītos riskus. (4) Informācija par klienta vai iespējamā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā ietver ziņas par: 1) pakalpojumu, darījumu un finanšu instrumentu veidiem, kurus klients pārzina; 2) klienta darījumiem ar finanšu instrumentiem — to raksturu, apjomu, biežumu un laikposmu, kurā tie ir veikti; 3) klienta vai iespējamā klienta izglītības līmeni un profesiju vai attiecīgo agrāko profesiju. (5) Pieprasot šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā tādus faktorus kā klienta statuss (privāts klients, profesionāls klients), veicamā pakalpojuma veids un apjoms, produkta vai paredzētā darījuma veids, pakalpojuma sarežģītība un ar to saistītie riski. (6) Informācija par klienta vai iespējamā klienta ieguldījumu mērķiem, ja nepieciešams, ietver informāciju par termiņu, kādā klients vēlas turēt ieguldījumu, viņa izvēli saistībā ar riska uzņemšanos, riska profilu un ieguldījuma nolūkiem. (7) Informācija par klienta vai iespējamā klienta finansiālo stāvokli, ja nepieciešams, ietver informāciju par viņa regulāro ienākumu avotiem un apjomu, viņa aktīviem, ieskaitot likvīdos aktīvus, ieguldījumiem un nekustamajiem īpašumiem un par viņa regulārajām finanšu saistībām. (8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga aicināt klientu nesniegt šajā pantā minētās ziņas. (9) Ja, sniedzot konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos vai veicot finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav ieguvusi šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto informāciju, tā nav tiesīga ieteikt klientam vai iespējamam klientam ieguldījumu pakalpojumus vai finanšu instrumentus. (10) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu, uzskata, ka attiecīgais produkts vai pakalpojums nav klientam piemērots, tā brīdina klientu. Ja klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei atsakās sniegt šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās ziņas vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir informācija, ka šīs ziņas ir nepilnīgas vai nesatur pēdējās izmaiņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde brīdina klientu vai iespējamo klientu par to, ka sabiedrībai nav iespējams izvērtēt paredzētā pakalpojuma vai produkta piemērotību klientam. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir klientu brīdinājusi, bet klients nav sniedzis papildu ziņas, tā nav atbildīga par sekām, kuras izraisījusi klienta atteikšanās sniegt informāciju, nepilnīgas informācijas sniegšana vai neziņošana par izmaiņām iepriekš sniegtajā informācijā. (11) Šā panta desmitajā daļā minētos brīdinājumus var izteikt standartizētā formā. (12) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. vai 2.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, tā nepieprasa klientam šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto informāciju, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi: 1) pakalpojums attiecas uz akcijām, kuras ir iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū vai ārvalsts tirgū, kas atbilst šā likuma D sadaļas I nodaļas prasībām, naudas tirgus instrumentiem, obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem (izņemot tās obligācijas vai parāda vērtspapīrus, kuri ietver atvasināto instrumentu), ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām un citiem vienkāršiem finanšu instrumentiem; 2) pakalpojums tiek sniegts pēc klienta vai iespējamā klienta iniciatīvas; 3) klients vai iespējamais klients ir skaidri informēts, ka, sniedzot šo pakalpojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība neizvērtē sniegtā ieguldījumu pakalpojuma vai piedāvātā instrumenta piemērotību klientam un ka tādēļ klients negūst atbilstošu aizsardzību; 4) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro šā likuma 127. un 127.¹ pantā noteiktās prasības interešu konfliktu novēršanai.
	(13) Citi vienkārši instrumenti šā panta divpadsmitās daļas 1.punkta vajadzībām ir finanšu instrumenti, kas nav minēti šā likuma 32.punkta "c" apakšpunktā vai nav atvasinātie instrumenti un kas atbilst šādiem nosacījumiem: 1) šādus finanšu instrumentus iespējams bieži laist apgrozībā, atpirkt vai citādi pārdot par tirgus dalībniekiem publiski pieejamām cenām, kas ir vai nu tirgus cenas, vai cenas, kuras ir pieejamas no emitenta neatkarīgās vērtēšanas sistēmās; 2) tie neietver nekādas esošas vai iespējamas saistības klientam, kas pārsniedz instrumenta iegādes izmaksas; 3) informācija par finanšu instrumentu īpašībām ir publiski pieejama, tā ir viegli saprotama un ļauj vidusmēra privātam klientam pieņemt apzinātu lēmumu par darījuma veikšanu ar šo instrumentu.	29	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 45.pantā (likuma 126.²panta trīspadsmitajā daļā) vārdus “Citi vienkārši instrumenti šā panta divpadsmitās daļas 1.punkta vajadzībām ir finanšu instrumenti, kas nav minēti šā likuma 32.punkta “c” apakšpunktā” ar vārdiem “Citi vienkārši finanšu instrumenti šā panta divpadsmitās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā ir finanšu instrumenti, kas nav minēti šā likuma 1.panta 32.punkta “c” apakšpunktā”.	Atbalstīts	(13) Citi vienkārši finanšu instrumenti šā panta divpadsmitās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā ir finanšu instrumenti, kas nav minēti šā likuma 1.panta 32.punkta “c” apakšpunktā vai nav atvasinātie instrumenti un kas atbilst šādiem nosacījumiem: 1) šādus finanšu instrumentus iespējams bieži laist apgrozībā, atpirkt vai citādi pārdot par tirgus dalībniekiem publiski pieejamām cenām, kas ir vai nu tirgus cenas, vai cenas, kuras ir pieejamas no emitenta neatkarīgās vērtēšanas sistēmās; 2) tie neietver klientam nekādas esošas vai iespējamas saistības, kas pārsniedz instrumenta iegādes izmaksas; 3) informācija par finanšu instrumentu īpašībām ir publiski pieejama, tā ir viegli saprotama un ļauj vidusmēra privātam klientam pieņemt apzinātu lēmumu par darījuma veikšanu ar šo instrumentu.
	(14) Šā panta prasības nepiemēro attiecībā uz profesionāliem klientiem, jo profesionāls klients ir uzskatāms par tādu, kuram ir vajadzīgā pieredze un zināšanas saistībā ar produktiem, darījumiem un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem klientu klasificē kā profesionālu klientu, un par tādu, kas ir spējīgs finansiāli uzņemties risku par jebkuru zaudējumu, ko ieguldījums var radīt. (15) Šā panta prasības nepiemēro, ja ieguldījumu pakalpojums tiek piedāvāts cita tāda finanšu produkta ietvaros, kurš ir pakļauts Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kredītiestādēm vai patēriņa kredītu un uz kuru attiecas citas klienta riska novērtējuma un informācijas sniegšanas prasības."				(14) Šā panta prasības nepiemēro attiecībā uz profesionāliem klientiem, jo profesionāls klients ir uzskatāms par tādu, kam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas saistībā ar produktiem, darījumiem un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem klientu klasificē kā profesionālu klientu, un par tādu, kas ir spējīgs finansiāli uzņemties risku par jebkuru zaudējumu, ko ieguldījums var radīt. (15) Šā panta prasības nepiemēro, ja ieguldījumu pakalpojums tiek piedāvāts cita tāda finanšu produkta ietvaros, kurš ir pakļauts Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kredītiestādēm vai patēriņa kredītu un uz kuru attiecas citas klienta riska novērtējuma un informācijas sniegšanas prasības.”
127.pants. Interešu konflikts (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina tādu iekšējo struktūru, kas maksimāli samazina interešu konflikta rašanās iespēju starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu, kā arī starp tās klientiem. (2) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde strukturāli nodala šādu pienākumu veikšanu: 1) lēmumu pieņemšana par ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu pārvaldīšanu, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei; 2) klientu rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšana un izpilde vai nodošana izpildei; 3) klientiem piederošo finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei; 4) ar finanšu instrumentiem veikto darījumu iegrāmatošana; 5) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana vai ar to saistīto pakalpojumu sniegšana. (3) Visos gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīkojuma izpilde, kas attiecas uz vienu un to pašu finanšu instrumentu vienā un tajā pašā darījuma veidā (pirkšana vai pārdošana), vēl nav uzsākta, klienta rīkojumu izpilda pirms ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīkojuma. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic visus nepieciešamos un iespējamos pasākumus, lai izvairītos no interešu konflikta, kas var rasties sakarā ar klienta rīkojuma izpildi, bet, ja interešu konflikts ir neizbēgams, klienta rīkojumu izpilda, pienācīgi ievērojot tā intereses, vai arī atsakās no klienta rīkojuma izpildes. (5) Par interešu konfliktu šā panta izpratnē uzskatāma situācija, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pilnvaroti pārstāvji vienlaikus pieņem lēmumus, kuri saistīti ar ieguldījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai pašas personas vārdā vai interesēs un kuru rezultātā varētu nelabvēlīgi tikt skartas klientu intereses attiecībā uz šā paša veida ieguldījumiem vai ieguldījumiem vienā un tajā pašā objektā.	46. Izteikt 127.pantu šādā redakcijā: "127.pants. Interešu konflikts (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic visus nepieciešamos un iespējamos pasākumus, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, kas ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas laikā var rasties starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, tajā skaitā to darbiniekiem, piesaistītajiem aģentiem, personām, kuras tieši vai netieši kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, un klientu, kā arī starp tās klientiem. (2) Lai identificētu interešu konfliktu veidus, kas var rasties, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā situācijas, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, ar to saistīta šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētā persona vai persona, kura tieši vai netieši kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi: 1) varētu gūt peļņu vai novērst finansiālus zaudējumus uz klienta rēķina; 2) ir ieinteresēta klientam sniegtā pakalpojuma vai klienta vārdā veiktā darījuma rezultātā, kas neatbilst klienta interesēm; 3) ir ieinteresēta darboties par labu citam klientam vai klientu grupai; 4) veic to pašu profesionālo darbību, ko veic klients; 5) saņem vai saņems no citas personas atlīdzību naudas, preču vai pakalpojumu veidā par klientam sniegto pakalpojumu, kas nav standarta maksa par šo pakalpojumu. (3) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izstrādā, apstiprina un ievieš tās lielumam, organizācijai, profesionālās darbības veidam, apjomam un sarežģītībai atbilstošu interešu konfliktu novēršanas politiku. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ietilpst komercsabiedrību grupā, interešu konfliktu novēršanas politika paredz arī tādu interešu konfliktu novēršanu, kas var rasties grupas citas komercsabiedrības darbības vai struktūras dēļ. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde interešu konfliktu novēršanas politikā: 1) identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada būtisku apdraudējumu vai kaitējumu viena vai vairāku klientu interesēm, atsaucoties uz konkrētiem ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu veidiem, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vai trešā persona tās vārdā; 2) nosaka nepieciešamās procedūras un veicamos pasākumus interešu konflikta novēršanai. (5) Nosakot interešu konfliktu novēršanas procedūras un pasākumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina to samērīgumu ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, vai grupas, kurā tā ietilpst, lielumu un profesionālo darbību, kā arī klientu interešu apdraudējuma būtiskumu. (6) Izpildot šā panta ceturtās daļas 2.punktā minētās prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atbilstoši tās struktūrai un sniegto ieguldījumu pakalpojumu veidiem paredz: 1) efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētajām personām, kuru darbībā pastāv interešu konflikta risks, ja šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm; 2) atsevišķu uzraudzību šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētajām personām, kuru galvenie pienākumi ir darbību veikšana klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšana klientiem vai kuras pārstāv citas intereses, tajā skaitā ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes intereses, kas var nonākt konfliktā ar klienta interesēm; 3) novērst tiešu saikni starp atalgojumu vai ienākumiem, ko gūst šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētās personas, kuru darbība saistīta ar atšķirīgu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, ja interešu konflikts var rasties attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas procesā veiktajām darbībām; 4) pasākumus, kas novērš vai ierobežo trešo personu neatbilstošu ietekmi uz ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas gaitu; 5) pasākumus, kas novērstu vai kontrolētu 101.panta 3.¹ daļā minētās personas vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu dažādu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanā, ja šāda iesaistīšana var vājināt interešu konfliktu pienācīgu pārvaldību; 6) citas papildu procedūras un pasākumus, ja tas nepieciešams, lai novērstu interešu konfliktu rašanos šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minēto personu darbībā. (7) Ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar pienācīgu pārliecību nodrošinātu, ka kaitējuma risks klientu interesēm būs novērsts, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde skaidri atklāj klientam interešu konfliktu būtību vai avotus, ņemot vērā šā likuma 126.¹ panta prasības. (8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzglabā un pastāvīgi atjaunina informāciju par to ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu veidiem, kurus sniegusi sabiedrība vai kuri sniegti tās vārdā un kuri izraisījuši vai var izraisīt interešu konfliktu, kas būtiski apdraud viena vai vairāku klientu intereses. (9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido un ievieš sistēmu, lai nodrošinātu šā likuma 127.¹ pantā noteikto prasību izpildi attiecībā uz personīgo darījumu veikšanas ierobežojumiem. (10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izplata ieguldījumu pētījumus, interešu konfliktu novēršanai papildus šajā pantā noteiktajām prasībām veic šā likuma 127.²pantā noteiktos pasākumus."				46. Izteikt 127.pantu šādā redakcijā: “127.pants. Interešu konflikts (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic visus nepieciešamos un iespējamos pasākumus, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, kas ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas laikā var rasties starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, tajā skaitā to darbiniekiem, piesaistītajiem aģentiem, personām, kuras tieši vai netieši kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, un klientu, kā arī starp tās klientiem. (2) Lai identificētu interešu konfliktu veidus, kas var rasties, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā situācijas, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, ar to saistīta šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētā persona vai persona, kura tieši vai netieši kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi: 1) varētu gūt peļņu vai novērst finansiālus zaudējumus uz klienta rēķina; 2) ir ieinteresēta klientam sniegtā pakalpojuma vai klienta vārdā veiktā darījuma rezultātā, kas neatbilst klienta interesēm; 3) ir ieinteresēta darboties par labu citam klientam vai klientu grupai; 4) veic to pašu profesionālo darbību, ko veic klients; 5) saņem vai saņems par klientam sniegto pakalpojumu atlīdzību no citas personas naudas, preču vai pakalpojumu veidā, kas nav standarta maksa par šo pakalpojumu. (3) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izstrādā, apstiprina un ievieš tās lielumam, organizācijai, profesionālās darbības veidam, apjomam un sarežģītībai atbilstošu interešu konfliktu novēršanas politiku. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ietilpst komercsabiedrību grupā, interešu konfliktu novēršanas politika paredz arī tādu interešu konfliktu novēršanu, kas var rasties grupā ietilpstošās citas komercsabiedrības darbības vai struktūras dēļ. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde interešu konfliktu novēršanas politikā: 1) identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada būtisku apdraudējumu vai kaitējumu viena vai vairāku klientu interesēm, atsaucoties uz konkrētiem ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu veidiem, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vai trešā persona tās vārdā; 2) nosaka nepieciešamās procedūras un veicamos pasākumus interešu konflikta novēršanai. (5) Nosakot interešu konfliktu novēršanas procedūras un pasākumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina to samērīgumu ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, vai grupas, kurā tā ietilpst, lielumu un profesionālo darbību, kā arī klientu interešu apdraudējuma būtiskumu. (6) Izpildot šā panta cetu rtās daļas 2.punktā minētās prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atbilstoši tās struktūrai un sniegto ieguldījumu pakalpojumu veidiem paredz: 1) efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētajām personām, kuru darbībā pastāv interešu konflikta risks, ja šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm; 2) atsevišķu uzraudzību šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētajām personām, kuru galvenie pienākumi ir darbību veikšana klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšana klientiem vai kuras pārstāv citas intereses, tajā skaitā ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes intereses, kas var nonākt konfliktā ar klienta interesēm; 3) novērst tiešu saikni starp atalgojumu vai ienākumiem, ko gūst šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētās personas, kuru darbība saistīta ar atšķirīgu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, ja interešu konflikts var rasties attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas procesā veiktajām darbībām; 4) pasākumus, kas novērš vai ierobežo trešo personu neatbilstošu ietekmi uz ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas gaitu; 5) pasākumus, kas novērstu vai kontrolētu 101.panta 3.¹ daļā minētās personas vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu dažādu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanā, ja šāda iesaistīšana var vājināt interešu konfliktu pienācīgu pārvaldību; 6) citas papildu procedūras un pasākumus, ja tas nepieciešams, lai novērstu interešu konfliktu rašanos šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minēto personu darbībā. (7) Ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar pienācīgu pārliecību nodrošinātu, ka kaitējuma risks klientu interesēm būs novērsts, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde skaidri atklāj klientam interešu konfliktu būtību vai avotus, ņemot vērā šā likuma 126.¹ panta prasības. (8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzglabā un pastāvīgi atjaunina informāciju par to ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu veidiem, kurus sniegusi sabiedrība vai kuri sniegti tās vārdā un kuri izraisījuši vai var izraisīt interešu konfliktu, kas būtiski apdraud viena vai vairāku klientu intereses. (9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido un ievieš sistēmu, lai nodrošinātu šā likuma 127.¹ pantā noteikto prasību izpildi attiecībā uz personīgo darījumu veikšanas ierobežojumiem. (10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izplata ieguldījumu pētījumus, interešu konfliktu novēršanai papildus šajā pantā noteiktajām prasībām veic šā likuma 127.²pantā noteiktos pasākumus.”
	47. Papildināt likumu ar 127.¹ un 127.² pantu šādā redakcijā: "127.¹ pants. Personīgo darījumu veikšanas ierobežojumi (1) Personīgais darījums ir tirdzniecības darījums ar finanšu instrumentiem, ko veikusi šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi saistītā persona vai kas veikts šīs personas labā, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem kritērijiem: 1) darījums nav izpildīts minētās personas darba vai profesionālo pienākumu ietvaros; 2) darījums ir izpildīts uz minētās personas rēķina; 3) darījums ir izpildīts uz minētās personas laulātā, bērna, pabērna (laulātā bērns, kas nav minētās personas bērns) rēķina vai cita radinieka rēķina, kuram ar šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minēto personu ir bijusi kopīga saimniecība vismaz vienu gadu pirms darījuma veikšanas; 4) darījums ir veikts uz citas personas rēķina, kura ar šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minēto personu ir saistīta tādā veidā, ka pēdējai ir tieša vai netieša mantiska ieinteresētība darījuma iznākumā, kas nav maksa par darījuma izpildi.				47. Papildināt likumu ar 127.¹ un 127.² pantu šādā redakcijā: “127.¹ pants. Personīgo darījumu veikšanas ierobežojumi (1) Personīgais darījums ir tirdzniecības darījums ar finanšu instrumentiem, ko veikusi šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi saistītā persona vai kas veikts šīs personas labā, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem kritērijiem: 1) darījums nav izpildīts minētās personas darba vai profesionālo pienākumu ietvaros; 2) darījums izpildīts uz minētās personas rēķina; 3) darījums izpildīts uz minētās personas laulātā, bērna, pabērna (laulātā bērns, kas nav minētās personas bērns) rēķina vai cita radinieka rēķina, kuram ar šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minēto personu ir bijusi kopīga saimniecība vismaz vienu gadu pirms darījuma veikšanas; 4) darījums veikts uz citas personas rēķina, kura ar šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minēto personu ir saistīta tādā veidā, ka pēdējai ir tieša vai netieša mantiska ieinteresētība darījuma iznākumā, kas nav maksa par darījuma izpildi.
	(2) Šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētajām personām ir aizliegts: 1) veikt personīgo darījumu, pamatojoties uz iekšējo informāciju, kas personai ir pieejama, veicot darba vai profesionālos pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, veikt personīgo darījumu, izmantojot vai neatbilstoši izpaužot darījuma noslēpumu saturošu informāciju, vai veikt personīgo darījumu, kas ir pretrunā ar šajā likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei noteiktajām prasībām; 2) ieteikt trešajai personai veikt tādu darījumu ar finanšu instrumentiem, kurš personai, kas darījumu ieteikusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas 1.punktā, 127.² panta trešās daļas 1.punktā un šā likuma 128.¹ panta otrajā daļā minētie ierobežojumi, izņemot gadījumu, kad darījums tiek ieteikts, veicot darba vai profesionālos pienākumus; 3) atklāt trešajai personai informāciju vai izteikt viedokli, ja persona, kas informāciju atklājusi, zina vai tai vajadzētu zināt, ka informācijas atklāšanas rezultātā trešā persona veiks vai varētu veikt vai ieteikt citai personai veikt tādu darījumu ar finanšu instrumentiem, kurš personai, kas informāciju atklājusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas 1.punktā, 127.² panta trešās daļas 1.punktā un šā likuma 128.¹panta otrajā daļā minētie ierobežojumi, izņemot gadījumu, kad informācija tiek atklāta vai viedoklis tiek izteikts, veicot darba vai profesionālos pienākumus.	30	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 47.pantā (likuma 127.¹panta otrās daļas 2. un 3.punktā) vārdus un skaitli “uz kuru attiecas 1.punktā” ar vārdiem un skaitli “uz kuru attiecas šās daļas 1.punktā”.	Atbalstīts	(2) Šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētajām personām ir aizliegts: 1) veikt personīgo darījumu, pamatojoties uz iekšējo informāciju, kas personai ir pieejama, veicot darba vai profesionālos pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, veikt personīgo darījumu, izmantojot vai neatbilstoši izpaužot darījuma noslēpumu saturošu informāciju, vai veikt personīgo darījumu, kas ir pretrunā ar šajā likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei noteiktajām prasībām; 2) ieteikt trešajai personai veikt tādu darījumu ar finanšu instrumentiem, kurš personai, kas darījumu ieteikusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1.punktā, 127.² panta trešās daļas 1.punktā un šā likuma 128.¹ panta otrajā daļā minētie ierobežojumi, izņemot gadījumu, kad darījums tiek ieteikts, veicot darba vai profesionālos pienākumus; 3) atklāt trešajai personai informāciju vai izteikt viedokli, ja persona, kas informāciju atklājusi, zina vai tai vajadzētu zināt, ka informācijas atklāšanas rezultātā trešā persona veiks vai varētu veikt vai ieteikt citai personai veikt tādu darījumu ar finanšu instrumentiem, kurš personai, kas informāciju atklājusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1.punktā, 127.² panta trešās daļas 1.punktā un šā likuma 128.¹panta otrajā daļā minētie ierobežojumi, izņemot gadījumu, kad informācija tiek atklāta vai viedoklis tiek izteikts, veicot darba vai profesionālos pienākumus.
	(3) Šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētās personas informē ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi par to veiktajiem personīgajiem darījumiem. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības noteikt, ka šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētajai personai personīgo darījumu veikšanai ir nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes izsniegta atļauja. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētās personas tiek informētas par šajā pantā noteikto pienākumu informēt ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi par to veiktajiem personīgajiem darījumiem un noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz personīgo darījumu veikšanu. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzrauga, kā ar to saistītās šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētās personas ievēro šajā pantā noteiktās prasības. (7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido un uztur reģistru, kurā uzglabā informāciju par šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minēto personu veiktajiem darījumiem, pamatojoties uz attiecīgo personu sniegto vai uzraudzības gaitā atklāto informāciju. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodod ārpakalpojumu sniedzējam ieguldījumu pakalpojuma vai tā būtiska elementa sniegšanu, ārpakalpojumu līgumā paredz šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minēto personu personīgo darījumu reģistra uzturēšanas kārtību un kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība var saņemt informāciju no ārpakalpojuma sniedzēja par šo personu veiktajiem personīgajiem darījumiem. (8) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir noteikusi, ka personīgo darījumu veikšanai ir nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes atļauja, tā uzglabā informāciju par personīgo darījumu veikšanai izsniegtajām atļaujām vai atteikumiem izsniegt atļauju. (9) Šā panta nosacījumus nepiemēro, ja: 1) personīgais darījums ir veikts finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas ietvaros un nav bijusi iepriekšēja saziņa saistībā ar darījumu starp portfeļa pārvaldītāju un šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minēto personu vai citu personu, kuras vārdā darījums tiek veikts; 2) personīgais darījums ir veikts ar atvērtā ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecībām un šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētā persona vai cita persona, kuras vārdā darījums tiek veikts, nav iesaistīta fonda pārvaldē. 127.² pants. Interešu konfliktu novēršanas pasākumi personām, kas izstrādā ieguldījumu pētījumu (1) Ieguldījumu pētījums šā panta izpratnē ir pētījums vai cita informācija, ar kuru tieši vai netieši iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai finanšu instrumentu emitentiem, ietverot jebkuru atzinumu par šādu instrumentu pašreizējo vai nākotnes vērtību vai nākotnes cenu, un kas ir paredzēta izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai, un attiecībā uz ko ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) tā ir apzīmēta kā ieguldījumu pētījums vai citādi atspoguļota kā objektīvs vai neatkarīgs skaidrojums par pētījumā iekļautajiem jautājumiem; 2) tā nav klientam sniegts ieteikums, konsultējot par ieguldījumiem finanšu instrumentos. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izstrādā ieguldījumu pētījumu, ko ir paredzēts izplatīt sabiedrības klientiem vai plašākai sabiedrībai uz savu atbildību vai komercsabiedrību grupas, kurā ietilpst ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, vai citu komercsabiedrību atbildību, vai organizē šāda pētījuma izstrādi, nodrošina visu šā likuma 127.panta sestajā daļā paredzēto pasākumu īstenošanu attiecībā uz finanšu analītiķiem, kas ir iesaistīti ieguldījumu pētījuma sagatavošanā, un citām šā likuma 101.panta 3.¹daļā minētajām personām, kuru atbildība vai profesionālās darbības intereses var nonākt konfliktā ar to personu interesēm, kurām tiek izplatīts ieguldījumu pētījums. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izstrādā ieguldījumu pētījumu, nodrošina, ka: 1) finanšu analītiķim un citām šā likuma 101.panta 3.¹daļā minētajām personām ir aizliegts veikt personīgos darījumus vai darījumus uz citas personas rēķina, tajā skaitā ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rēķina, ar finanšu instrumentiem, par kuriem ir izstrādāts ieguldījumu pētījums, vai ar šiem finanšu instrumentiem saistītiem finanšu instrumentiem, ja šim finanšu analītiķim vai šā likuma 101.panta 3.¹daļā minētajām personām ir informācija par ieguldījumu pētījuma saturu, kas nav pieejama sabiedrībai vai klientiem vai par kuru nevar izdarīt secinājumus no jau publiski pieejamas informācijas, tik ilgi, kamēr ieguldījumu pētījuma saņēmēji ir guvuši iespēju iepazīties ar pētījuma saturu un veikt darbības, pamatojoties uz šo pētījumu. Šā punkta prasība neattiecas uz gadījumu, kad finanšu analītiķis vai citas šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētās personas veic darījumus kā tirgus uzturētāji, veicot savus pienākumus godprātīgi un saskaņā ar noteikto kārtību, kā arī izpilda pēc klienta iniciatīvas iesniegtu rīkojumu; 2) papildus šā panta 1.punktā noteiktajām prasībām finanšu analītiķim un citām šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētajām personām, kas ir iesaistītas ieguldījumu pētījuma izstrādāšanā, ir aizliegts veikt personīgos darījumus ar finanšu instrumentiem, par kuriem ir izstrādāts ieguldījumu pētījums, vai ar šiem finanšu instrumentiem saistītiem finanšu instrumentiem, ja darījums ir pretējs pētījumā paustajai ieguldījumu rekomendācijai, izņemot gadījumu, ja šādu darījumu ir apstiprinājusi struktūrvienība, kas veic ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes atbilstības kontroles funkcijas; 3) ir aizliegts ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, finanšu analītiķim un citai šā likuma 101.panta 3.¹daļā minētajai personai, kas ir iesaistīta ieguldījumu pētījuma izstrādāšanā, pieņemt mantiska vai citāda veida labumus no personām, kuras varētu būt ieinteresētas ieguldījumu pētījuma saturā; 4) ir aizliegts ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, finanšu analītiķim un citai šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētajai personai, kas ir iesaistīta ieguldījumu pētījuma izstrādāšanā, apņemties izstrādāt emitentam izdevīgu ieguldījumu pētījumu; 5) ir aizliegts emitentam un citām šā likuma 101.panta 3.¹daļā minētajām personām pirms pētījuma publicēšanas pārbaudīt finanšu analītiķa izstrādātu ieguldījumu pētījuma projektu, kas ietver rekomendāciju vai cenas prognozi, izņemot gadījumu, ja tiek pārbaudīta tā atbilstība ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes juridiskajām saistībām. (4) Šā panta trešajā daļā paredzētie noteikumi neattiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi, kura izplata trešās personas izstrādātu ieguldījumu pētījumu, ja: 1) juridiskā persona, kas ieguldījumu pētījumu ir izstrādājusi, un šī ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde neietilpst vienā komercsabiedrību grupā; 2) ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, izplatot ieguldījumu pētījumu, būtiski negroza tā saturu; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nenorāda sevi par pētījuma izstrādātāju; 4) persona, kas ieguldījumu pētījumu ir izstrādājusi, ievēro šā likuma prasības vai līdzvērtīgas prasības par interešu konfliktu novēršanu. (5) Informācija, ar kuru tieši vai netieši iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai finanšu instrumentu emitentiem, ietverot jebkuru atzinumu par šādu instrumentu pašreizējo vai nākotnes vērtību vai nākotnes cenu, ja informācija ir paredzēta izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai, bet neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, uzskatāma par mārketinga paziņojumu. Šajā pantā noteiktās prasības netiek piemērotas mārketinga paziņojumu izstr ādāšanā. (6) Izplatot šā panta piektajā daļā minēto informāciju, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde to apzīmē kā mārketinga paziņojumu un norāda, ka šī informācija nav sagatavota, pamatojoties uz tādu normatīvo aktu prasībām, kas veicina ieguldījumu pētījumu neatkarību, un nav pakļauta aizliegumam veikt darījumus pirms ieguldījumu pētījuma izplatīšanas."				(3) Šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētās personas informē ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi par to veiktajiem personīgajiem darījumiem. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības noteikt, ka šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētajai personai personīgo darījumu veikšanai ir nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes izsniegta atļauja. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētās personas tiek informētas par šajā pantā noteikto pienākumu informēt ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi par to veiktajiem personīgajiem darījumiem un noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz personīgo darījumu veikšanu. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzrauga, kā ar to saistītās šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētās personas ievēro šajā pantā noteiktās prasības. (7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido un uztur reģistru, kurā uzglabā informāciju par šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minēto personu veiktajiem darījumiem, pamatojoties uz attiecīgo personu sniegto vai uzraudzības gaitā atklāto informāciju. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodod ārpakalpojumu sniedzējam ieguldījumu pakalpojuma vai tā būtiska elementa sniegšanu, ārpakalpojumu līgumā paredz šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minēto personu personīgo darījumu reģistra uzturēšanas kārtību un kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var saņemt informāciju no ārpakalpojuma sniedzēja par šo personu veiktajiem personīgajiem darījumiem. (8) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir noteikusi, ka personīgo darījumu veikšanai nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes atļauja, tā uzglabā informāciju par personīgo darījumu veikšanai izsniegtajām atļaujām vai atteikumiem izsniegt atļauju. (9) Šā panta nosacījumus nepiemēro, ja: 1) personīgais darījums ir veikts finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas ietvaros un saistībā ar darījumu nav bijusi iepriekšēja saziņa starp portfeļa pārvaldītāju un šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minēto personu vai citu personu, kuras vārdā darījums tiek veikts; 2) personīgais darījums ir veikts ar atvērtā ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecībām un šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētā persona vai cita persona, kuras vārdā darījums veikts, nav iesaistīta fonda pārvaldē. 127.² pants. Interešu konfliktu novēršanas pasākumi personām, kas izstrādā ieguldījumu pētījumu (1) Ieguldījumu pētījums šā panta izpratnē ir pētījums vai cita informācija, ar kuru tieši vai netieši iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai finanšu instrumentu emitentiem, ietverot jebkuru atzinumu par šādu instrumentu pašreizējo vai nākotnes vērtību vai nākotnes cenu, un kura ir paredzēta izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai, un attiecībā uz kuru ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) tā ir apzīmēta kā ieguldījumu pētījums vai citādi atspoguļota kā objektīvs vai neatkarīgs skaidrojums par pētījumā iekļautajiem jautājumiem; 2) tā nav klientam sniegts ieteikums, konsultējot viņu par ieguldījumiem finanšu instrumentos. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izstrādā ieguldījumu pētījumu, ko ir paredzēts izplatīt sabiedrības klientiem vai plašākai sabiedrībai uz savu atbildību vai komercsabiedrību grupas, kurā ietilpst ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, vai citu komercsabiedrību atbildību, vai organizē šāda pētījuma izstrādi, nodrošina visu šā likuma 127.panta sestajā daļā paredzēto pasākumu īstenošanu attiecībā uz finanšu analītiķiem, kas ir iesaistīti ieguldījumu pētījuma sagatavošanā, un citām šā likuma 101.panta 3.¹daļā minētajām personām, kuru atbildība vai profesionālās darbības intereses var nonākt konfliktā ar to personu interesēm, kurām tiek izplatīts ieguldījumu pētījums. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izstrādā ieguldījumu pētījumu, nodrošina, ka: 1) finanšu analītiķim un citām šā likuma 101.panta 3.¹daļā minētajām personām ir aizliegts veikt personīgos darījumus vai darījumus uz citas personas rēķina, tajā skaitā ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rēķina, ar finanšu instrumentiem, par kuriem ir izstrādāts ieguldījumu pētījums, vai ar šiem finanšu instrumentiem saistītiem finanšu instrumentiem, ja šim finanšu analītiķim vai šā likuma 101.panta 3.¹daļā minētajām personām par ieguldījumu pētījuma saturu ir informācija, kura nav pieejama sabiedrībai vai klientiem vai par kuru nevar izdarīt secinājumus no jau publiski pieejamas informācijas, tik ilgi, kamēr ieguldījumu pētījuma saņēmēji ir guvuši iespēju iepazīties ar pētījuma saturu un veikt darbības, pamatojoties uz šo pētījumu. Šā punkta prasība neattiecas uz gadījumu, kad finanšu analītiķis vai citas šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētās personas veic darījumus kā tirgus uzturētāji, veicot savus pienākumus godprātīgi un saskaņā ar noteikto kārtību, kā arī izpilda pēc klienta iniciatīvas iesniegtu rīkojumu; 2) papildus šā panta 1.punktā noteiktajām prasībām finanšu analītiķim un citām šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētajām personām, kas ir iesaistītas ieguldījumu pētījuma izstrādāšanā, ir aizliegts veikt personiskos darījumus ar finanšu instrumentiem, par kuriem ir izstrādāts ieguldījumu pētījums, vai ar šiem finanšu instrumentiem saistītiem finanšu instrumentiem, ja darījums ir pretējs pētījumā paustajai ieguldījumu rekomendācijai, izņemot gadījumu, ja šādu darījumu ir apstiprinājusi struktūrvienība, kas veic ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes atbilstības kontroles funkcijas; 3) ir aizliegts ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, finanšu analītiķim un citai šā likuma 101.panta 3.¹daļā minētajai personai, kas ir iesaistīta ieguldījumu pētījuma izstrādāšanā, pieņemt mantiska vai citāda veida labumus no personām, kuras varētu būt ieinteresētas ieguldījumu pētījuma saturā; 4) ir aizliegts ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, finanšu analītiķim un citai šā likuma 101.panta 3.¹ daļā minētajai personai, kas ir iesaistīta ieguldījumu pētījuma izstrādāšanā, apņemties izstrādāt emitentam izdevīgu ieguldījumu pētījumu; 5) ir aizliegts emitentam un citām šā likuma 101.panta 3.¹daļā minētajām personām pirms pētījuma publicēšanas pārbaudīt finanšu analītiķa izstrādāto ieguldījumu pētījuma projektu, kas ietver rekomendāciju vai cenas prognozi, izņemot gadījumu, ja tiek pārbaudīta tā atbilstība ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes juridiskajām saistībām. (4) Šā panta trešajā daļā paredzētie noteikumi neattiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi, kura izplata trešās personas izstrādātu ieguldījumu pētījumu, ja: 1) juridiskā persona, kas izstrādājusi ieguldījumu pētījumu, un šī ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde neietilpst vienā komercsabiedrību grupā; 2) ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, izplatot ieguldījumu pētījumu, būtiski negroza tā saturu; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nenorāda sevi par pētījuma izstrādātāju; 4) persona, kas izstrādājusi ieguldījumu pētījumu, ievēro šā likuma prasības vai līdzvērtīgas prasības par interešu konfliktu novēršanu. (5) Ja informācija, ar kuru tieši vai netieši iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai finanšu instrumentu emitentiem, ietverot jebkuru atzinumu par šādu instrumentu pašreizējo vai nākotnes vērtību vai nākotnes cenu, paredzēta izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai, bet neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, tā ir uzskatāma par mārketinga paziņojumu. Šajā pantā noteiktās prasības netiek piemērotas mārketinga paziņojumu izstrādāšanā. (6) Izplatot šā panta piektajā daļā minēto informāciju, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde to apzīmē kā mārketinga paziņojumu un norāda, ka šī informācija nav sagatavota, pamatojoties uz tādu normatīvo aktu prasībām, kas veicina ieguldījumu pētījumu neatkarību, un nav pakļauta aizliegumam veikt darījumus pirms ieguldījumu pētījuma izplatīšanas.”
128.pants. Pienākumi attiecībās ar klientiem (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt sniegtos pakalpojumus ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību klienta interesēs. (2) Ar klientu noslēgtajos līgumos par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst ietvert noteikumus, kas būtu pretrunā ar šā panta pirmajā daļā noteikto vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kas jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tikai tādas personas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pilnvarojusi veikt šādas darbības, ir tiesīgas pieņemt lēmumus par klientu finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu un sniegt klientiem konsultācijas par ieguldījumiem. (4) Šā panta trešajā daļā noteikto uzdevumu veikšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga pilnvarot tikai tādas personas, kurām ir atbilstoša izglītība un pieredze un kuras ir kompetentas ieguldījumu pakalpojumu jomā. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina savstarpēji vienveidīgas informācijas sniegšanu visiem klientiem. (6) Ja klients cieš zaudējumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes sniegtas nepareizas informācijas dēļ vai tādēļ, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav pildījusi šā panta prasības, klientam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā. (7) Klienta uzdevuma izpildi nedrīkst aizkavēt, un to izpilda nekavējoties (izņemot likumā noteiktos gadījumus) saskaņā ar klienta norādījumiem par uzdevuma izpildi. (8) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir aizliegts bez klienta piekrišanas veikt darījumus ar klientam piederošiem vai klienta turējumā esošiem finanšu instrumentiem.	48. Izteikt 128.pantu šādā redakcijā: "128.pants. Pienākumi attiecībās ar klientiem (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt sniegtos pakalpojumus ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību klienta interesēs. (2) Ar klientu noslēgtajos līgumos par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst ietvert noteikumus, kas būtu pretrunā ar šā panta pirmajā daļā noteikto vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kas jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tikai tādas personas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pilnvarojusi veikt šādas darbības, ir tiesīgas pieņemt lēmumus par klientu finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu un sniegt klientiem konsultācijas par ieguldījumiem. (4) Šā panta trešajā daļā noteikto uzdevumu veikšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga pilnvarot tikai tādas personas, kurām ir atbilstoša izglītība un pieredze un kuras ir kompetentas ieguldījumu pakalpojumu jomā. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka visa klientiem vai iespējamajiem klientiem adresētā informācija, ieskaitot mārketinga paziņojumus, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Mārketinga paziņojumi ir skaidri identificējami. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pirms līguma noslēgšanas saskaņā ar šā likuma 126.¹ panta prasībām atklāj klientam vai iespējamajam klientam informāciju par: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un tās sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem; 2) finanšu instrumentiem un piedāvātajām ieguldījumu stratēģijām, ar ieguldījumiem attiecīgajos finanšu instrumentos vai ar konkrētu ieguldījuma stratēģiju saistītajiem riskiem; 3) darījumu izpildes vietām; 4) piedāvāto pakalpojumu izmaksām un saistītajiem izdevumiem. (7) Šā panta sestajā daļā minēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atklāj tā, lai klienti vai iespējamie klienti var pienācīgi izprast piedāvātā ieguldījumu pakalpojuma, ieguldījumu blakuspakalpojuma un konkrētā finanšu instrumenta veida būtību un tādējādi pieņemt lēmumus par ieguldījumu veikšanu. Šo informāciju var sniegt standartizētā formā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde turpina informēt klientu bez tā īpaša pieprasījuma visā ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā, ja attiecīgā informācija tiek mainīta vai papildināta. (8) Prasības informācijas saturam, ko ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas gaitā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz klientam par ieguldījumu pakalpojumu, finanšu instrumentiem, pakalpojuma izmaksām un veiktajiem darījumiem, nosaka Komisija. (9) Klienta rīkojuma izpildi nedrīkst aizkavēt, un to izpilda nekavējoties (izņemot likumā noteiktos gadījumus), taisnīgi un saskaņā ar klienta norādījumiem par rīkojuma izpildi. Izpildot klienta rīkojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā šā likuma 128.¹ pantā noteiktās prasības. (10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izpildot klienta rīkojumu, saskaņā ar šā likuma 128.²panta prasībām veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus klientam. (11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 126.¹ panta prasībām un Komisijas noteikumiem sniedz klientam informāciju par klienta rīkojumu izpildi un ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu, tajā skaitā informāciju par izmaksām, kas saistītas ar rīkojuma izpildi vai ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu. (12) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir aizliegts saistībā ar ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanu veikt vai saņemt maksājumu vai sniegt vai pieņemt cita veida labumu, izņemot: 1) maksājumu, ko veic vai saņem klients vai persona, kas rīkojas klienta vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem klients vai persona, kas rīkojas klienta vārdā; 2) maksājumu, ko maksā vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, ja: a) maksājuma vai labuma esamība, raksturs un summa vai, ja summa nav nosakāma, šīs summas aprēķināšanas metode ir skaidri izklāstīta klientam pilnīgā, precīzā un saprotamā veidā pirms attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai blakuspakalpojuma sniegšanas. Šo informāciju var klientam sniegt kopsavilkuma veidā, bet klientam ir tiesības saņemt detalizētāku informāciju, b) maksājuma veikšanas vai cita veida labuma sniegšanas nolūks ir paaugstināt klientam sniegtā attiecīgā pakalpojuma kvalitāti un tas neietekmē sabiedrības pienākumu sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus klientam; 3) maksājumus, kas nodrošina ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu vai ir nepieciešami šo pakalpojumu sniegšanai (piemēram, finanšu instrumentu turēšanas izmaksas, norēķinu un tirdzniecības vietas maksas, administratīvās nodevas), vai maksu par juridiskiem pakalpojumiem, ja maksājumi pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli a tbilstoši tās klientu interesēm. (13) Klientam ir tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei iesniegt ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistītu sūdzību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido, īsteno un ievēro efektīvas procedūras, saskaņā ar kurām tiek reģistrētas un izskatītas privāto klientu un iespējamo privāto klientu sūdzības un tiek reģistrēta informācija par pasākumiem, kas veikti saistībā ar šīm sūdzībām.				48. Izteikt 128.pantu šādā redakcijā: “128.pants. Pienākumi attiecībās ar klientiem (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt sniegtos pakalpojumus ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību klienta interesēs. (2) Ar klientu noslēgtajos līgumos par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst ietvert noteikumus, kas būtu pretrunā ar šā panta pirmajā daļā noteikto vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kas jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tikai tādas personas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pilnvarojusi veikt šādas darbības, ir tiesīgas pieņemt lēmumus par klientu finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu un sniegt klientiem konsultācijas par ieguldījumiem. (4) Šā panta trešajā daļā noteikto uzdevumu veikšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga pilnvarot tikai tādas personas, kurām ir atbilstoša izglītība un pieredze un kuras ir kompetentas ieguldījumu pakalpojumu jomā. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka visa klientiem vai iespējamiem klientiem adresētā informācija, ieskaitot mārketinga paziņojumus, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Mārketinga paziņojumi ir skaidri identificējami. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pirms līguma noslēgšanas saskaņā ar šā likuma 126.¹ panta prasībām atklāj klientam vai iespējamam klientam informāciju par: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un tās sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem; 2) finanšu instrumentiem un piedāvātajām ieguldījumu stratēģijām, ar ieguldījumiem attiecīgajos finanšu instrumentos vai ar konkrētu ieguldījuma stratēģiju saistītajiem riskiem; 3) darījumu izpildes vietām; 4) piedāvāto pakalpojumu izmaksām un saistītajiem izdevumiem. (7) Šā panta sestajā daļā minēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atklāj tā, lai klienti vai iespējamie klienti var pienācīgi izprast piedāvātā ieguldījumu pakalpojuma, ieguldījumu blakuspakalpojuma un konkrētā finanšu instrumenta veida būtību un tādējādi pieņemt lēmumus par ieguldījumu veikšanu. Šo informāciju var sniegt standartizētā formā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde turpina informēt klientu bez tā īpaša pieprasījuma visā ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā, ja attiecīgā informācija tiek mainīta vai papildināta. (8) Prasības attiecībā uz tās informācijas saturu, ko ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas gaitā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz klientam par ieguldījumu pakalpojumu, finanšu instrumentiem, pakalpojuma izmaksām un veiktajiem darījumiem, nosaka Komisija. (9) Klienta rīkojuma izpildi nedrīkst aizkavēt, un to izpilda nekavējoties (izņemot likumā noteiktos gadījumus), taisnīgi un saskaņā ar klienta norādījumiem par rīkojuma izpildi. Izpildot klienta rīkojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā šā likuma 128.¹ pantā noteiktās prasības. (10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izpildot klienta rīkojumu, saskaņā ar šā likuma 128.²panta prasībām veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus klientam. (11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 126.¹ panta prasībām un Komisijas noteikumiem sniedz klientam informāciju par viņa rīkojumu izpildi un ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu, tajā skaitā informāciju par izmaksām, kas saistītas ar rīkojuma izpildi vai ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu. (12) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir aizliegts saistībā ar ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanu veikt vai saņemt maksājumu vai sniegt vai pieņemt cita veida labumu, izņemot: 1) maksājumu, ko veic vai saņem klients vai persona, kas rīkojas klienta vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem klients vai persona, kas rīkojas klienta vārdā; 2) maksājumu, ko maksā vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, ja: a) maksājuma vai labuma esamība, raksturs un summa vai, ja summa nav nosakāma, šīs summas aprēķināšanas metode ir skaidri izklāstīta klientam pilnīgā, precīzā un saprotamā veidā pirms attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai blakuspakalpojuma sniegšanas. Šo informāciju klientam var sniegt kopsavilkuma veidā, bet klientam ir tiesības saņemt detalizētāku informāciju, b) maksājuma veikšanas vai cita veida labuma sniegšanas nolūks ir paaugstināt klientam sniegtā attiecīgā pakalpojuma kvalitāti un tas neietekmē sabiedrības pienākumu sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus klientam; 3) maksājumus, kas nodrošina ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu vai ir nepieciešami šo pakalpojumu sniegšanai (piemēram, finanšu instrumentu turēšanas izmaksas, norēķinu un tirdzniecības vietas maksas, administratīvās nodevas), vai maksu par juridiskiem pakalpojumiem, ja maksājumi pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm. (13) Klientam ir tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei iesniegt ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistītu sūdzību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido, īsteno un ievēro efektīvas procedūras, saskaņā ar kurām tiek reģistrētas un izskatītas privāto klientu un iespējamo privāto klientu sūdzības un tiek reģistrēta informācija par pasākumiem, kas veikti saistībā ar šīm sūdzībām.
	(14) Ja klients cieš zaudējumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes sniegtas nepareizas informācijas dēļ vai tādēļ, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav pildījusi šā panta prasības, klientam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā."	31	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 128. pantā: izteikt četrpadsmito daļu šādā redakcijā: "(14) Klienti, kas uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgi iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.";	Atbalstīts	(14) Klienti, kas uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgi iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt pantu ar piecpadsmito un sešpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(15) Komisija sniedz klientiem atzinumus par sūdzībām par šā likuma un citu normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(16) Ja klients cieš zaudējumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes sniegtas nepareizas informācijas dēļ vai tādēļ, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav pildījusi šā panta prasības, klientam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā."

Atbalstīts

(15) Komisija sniedz klientiem atzinumus par sūdzībām par šā likuma un citu normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

49. Papildināt likumu ar 128.¹, 128.² un 128.³ pantu šādā redakcijā:

"128.¹ pants. Klienta rīkojumu izpildes noteikumi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas saņēmusi licenci darījumu veikšanai uz ieguldītāja rēķina, veic nepieciešamos pasākumus un ievieš procedūras, lai, izpildot klienta rīkojumu, nodrošinātu šādu prasību izpildi:

1) rīkojumi, kas izpildīti klienta vārdā, tiek nekavējoties un precīzi reģistrēti;

2) klienta rīkojumi tiek izpildīti nekavējoties to iesniegšanas secībā, ja vien rīkojumu īpatnības vai pastāvošie tirgus apstākļi nepadara tos neizpildāmus vai klienta intereses neprasa citādu rīcību;

3) privāts klients tiek savlaicīgi informēts par jebkurām nozīmīgām grūtībām attiecībā uz pienācīgu rīkojuma izpildi;

4) darījuma rezultātā saņemtie finanšu instrumenti vai naudas līdzekļi tiek nekavējoties ieskaitīti attiecīgā klienta finanšu instrumentu kontā un naudas līdzekļu kontā.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kā arī ar tām saistītās personas, kas minētas šā likuma 101.panta 3.¹daļā, nedrīkst ļaunprātīgi izmantot to rīcībā esošo informāciju par neizpildītiem klienta uzdevumiem.

(3) Ja klients ir iesniedzis ierobežojošo rīkojumu par akcijām, kas ir iekļautas regulētajā tirgū, un šis rīkojums pastāvošajos tirgus apstākļos nav izpildīts nekavējoties, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, ja vien klients nav skaidri norādījis citādi, veic pasākumus, lai nodrošinātu iespējami drīzu minētā rīkojuma izpildi, atklājot tirgum informāciju par šo rīkojumu. Uzskatāms, ka šī prasība ir ievērota, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 31.pantu iesniegusi ierobežojošo rīkojumu regulētā tirgus organizētājam vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājam.

(4) Komisijai ir tiesības atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi no šā panta trešajā daļā minētā pienākuma nosūtīt ierobežojošo rīkojumu regulētā tirgus organizētājam vai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, ja darījumu apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirdzniecības apjomu. Akciju vai akciju kategorijas parasto tirdzniecības apjomu aprēķina Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 20.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības apvienot klienta rīkojumu ar darījumu uz pašu rēķina vai cita klienta rīkojumu tikai tad, ja iestādē ir izstrādāta un tiek īstenota rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika. Rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika var būt iekļauta rīkojumu izpildes politikā, un tā paredz:

1) ka rīkojumus ir tiesības apvienot tikai tad, ja pastāv neliela varbūtība, ka rīkojumu vai darījumu apvienošana kaitēs to klientu interesēm, kuru rīkojumus apvieno;

2) ka ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei pirms rīkojumu vai darījumu apvienošanas ir pienākums informēt katru klientu, kura rīkojums ir apvienots ar citu rīkojumu, ka šāda apvienošana var radīt zaudējumus attiecībā uz konkrēto rīkojumu;

3) apvienotu rīkojumu un darījumu godīgu sadalījumu un īpaši paredz skaidrojumu, kā rīkojumu apjoms un cena ietekmē rīkojumu sadalīšanu katrā atsevišķā gadījumā;

4) kārtību, kā tiek sadalīti apvienotie klientu rīkojumi, ja apvienotais rīkojums ir izpildīts daļēji;

5) kārtību, kas nodrošina šā panta sestās un septītās daļas prasību izpildi attiecībā uz apvienotu klienta rīkojumu un darījumu uz pašu rēķina sadalīšanu vai pārdalīšanu.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir apvienojusi darījumus uz sava rēķina ar vienu vai vairākiem klientu rīkojumiem, tā attiecīgo darījumu sadala vai pārdala, nekaitējot klientu interesēm.

(7) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde apvieno klienta rīkojumu ar darījumu uz pašu rēķina un apvienotais rīkojums tiek izpildīts daļēji, tā attiecīgos darījumus sadala prioritārā secībā – vispirms par labu klientam un tad sabiedrībai. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi izpildīt rīkojumu ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai nebūtu varējusi izpildīt to vispār, tā attiecībā uz darījumu uz sava rēķina var piemērot proporcionālu ienākumu sadalījumu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas nodod citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei no klientiem saņemtos norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, nosūta tai arī informāciju par klientam sniegtajām rekomendācijām un no klienta saskaņā ar šā likuma 126.² panta nosacījumiem saņemto informāciju.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas nodod citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei no klientiem saņemtos norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ir atbildīga par:

1) pārsūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti;

2) klientam sniegto konsultāciju un rekomendāciju piemērotību.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas saņem no citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klienta norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, ņem vērā klienta sniegto informāciju un informāciju par konsultācijām un rekomendācijām, ko attiecībā uz konkrēto ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu klientam sniegusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, un slēdz darījumu, pamatojoties uz šo informāciju.

128.² pants. Labāko rezultātu nodrošināšana klientam

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izpildot klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, veicot ieguldītāju finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu vai pieņemot un nododot izpildei klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, nodrošina pēc iespējas labākus rezultātus klientam, ņemot vērā darījuma cenu, izmaksas, izpildes ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, darījuma apjomu, specifiku vai jebkādus citus apsvērumus attiecībā uz rīkojuma izpildi.

(2) Lai nodrošinātu labāko rezultātu sniegšanu klientiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 128.³ panta prasībām izstrādā un apstiprina rīkojumu izpildes politiku.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē un rīkojumu izpildes politikā nosaka, kuri no šā panta pirmajā daļā minētajiem faktoriem tās darbībā ir nozīmīgi, lai nodrošinātu labākos rezultātus klientam. Lai noteiktu šo faktoru nozīmīgumu rīkojumu izpildē, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde papildus izvērtē šādus kritērijus:

1) klienta raksturojumu, ieskaitot klienta statusu, – privāts vai profesionāls;

2) klienta rīkojuma veidu;

3) tā finanšu instrumenta veidu, kas ir rīkojuma priekšmets;

4) darījuma izpildes vietu, kurā rīkojums var tikt izpildīts (regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma, sistemātiskais internalizētājs, tirgus uzturētājs vai cits likviditātes nodrošinātājs).

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir aizliegts veikt darījumus ar klientam piederošiem vai klienta turējumā esošiem finanšu instrumentiem, ja tā, noslēdzot līgumu par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, nav saņēmusi klienta nepārprotamu piekrišanu tās rīkojumu izpildes politikai. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde var veikt darījumus ārpus regulētā tirgus un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, saņemot klienta iepriekšēju piekrišanu par katru atsevišķu darījumu vai paredzot šo iespēju līgumā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums pēc klienta pieprasījuma pierādīt rīkojuma izpildes atbilstību rīkojumu izpildes politikai.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda rīkojumu privāta klienta vārdā, labāko iespējamo rezultātu nosaka kā kopējo maksu, kas aptver finanšu instrumenta cenu un ar izpildi saistītās izmaksas, ietverot visus izdevumus, kas radušies klientam tiešā saistībā ar rīkojuma izpildi, ieskaitot izpildes vietas maksu, norēķinu maksu, kā arī maksu citām rīkojuma izpildē iesaistītajām personām.

(7) Lai nodrošinātu klientam labākos rezultātus, ja klienta rīkojums par darījumu ar finanšu instrumentiem var tikt izpildīts vairākās rīkojumu izpildes politikā paredzētajās tirdzniecības vietās, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē klientam sasniedzamos rezultātus katrā tirdzniecības vietā un šos rezultātus salīdzina. Izvērtējumā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde papildus ņem vērā tās noteikto komisijas maksu un izmaksas par rīkojuma izpildi katrā tirdzniecības vietā. Nosakot komisijas maksu par rīkojuma izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga nepamatoti diskriminēt dažādas tirdzniecības vietas.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbrīvota no pienākuma nodrošināt pēc iespējas labākus rezultātus klientam saskaņā ar rīkojumu izpildes politiku, ja klients ir devis īpašus norādījumus par darījumu ar finanšu instrumentiem izpildi, par rīkojumu izvietošanu, veicot klienta finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu, par personu, kurai nodot izpildei klienta rīkojumu. Šajā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro klienta īpašos norādījumus.

128.³ pants. Rīkojumu izpildes politika

(1) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem klienta vārdā, klientu rīkojumu izpildes politikā par katru finanšu instrumentu kategoriju paredz:

1) informāciju par tirdzniecības vietām, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda klienta rīkojumus. Rīkojumu izpildes politikā paredz vismaz tās tirdzniecības vietas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde plāno pastāvīgi nodrošināt labāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē;

2) faktorus, kas noteikuši tirdzniecības vietas izvēli attiecīgajai finanšu instrumentu kategorijai saskaņā ar šā likuma 128.²pantu.

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic ieguldītāju finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu vai pieņem un nodod izpildei klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, tā rīkojumu izpildes politikā norāda informāciju par iestādēm, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvieto rīkojumus vai nodod izpildei klienta rīkojumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klienta rīkojumus ir tiesīga nodot izpildei tikai tādām iestādēm, kurām ir apstiprināta politika, kas nodrošina klientam labāko iespējamo rezultātu sasniegšanu.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā vai gadījumā, ja rodas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes spēju turpināt sasniegt labāko iespējamo rezultātu attiecībā uz klienta rīkojumu, pastāvīgi izmantojot rīkojumu izpildes politikā minētās tirdzniecības vietas, pārskata rīkojumu izpildes politiku un rīkojumu izpildes pasākumus. Ja tiek veikti būtiski grozījumi rīkojumu izpildes politikā, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē par tiem klientus.

(4) Ja rīkojumu izpildes vietu uzskaitījumā tiek veikti grozījumi, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uzskata par būtiskiem, tā veic atbilstošas izmaiņas rīkojumu izpildes politikā un attiecīgi informē klientus.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pirms noslēdz līgumu par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, informē klientu par šā panta kārtībā izstrādāto rīkojumu izpildes politiku. Privātiem klientiem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 126.¹ panta prasībām sniedz šādu informāciju par savu izpildes politiku:

1) sniedz pārskatu par šā panta pirmajā daļā minētajiem faktoriem, kurus attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uzskata par būtiskiem, lai nodrošinātu prasību sasniegt labāko iespējamo rezultātu klientam, vai procedūru, saskaņā ar kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē un nosaka šo faktoru nozīmīgumu;

2) uzskaita rīkojumu izpildes vietas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde plāno pastāvīgi nodrošināt labākā iespējamā rezultāta sasniegšanu klientu rīkojumu izpildē;

3) skaidri un nepārprotami brīdina, ka klientu īpašie norādījumi var kavēt sabiedrību veikt darbības, lai tā saskaņā ar izpildes politiku sasniegtu labāko iespējamo rezultātu klienta rīkojumu izpildē attiecībā uz elementiem, kas ir iekļauti šajos norādījumos.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde savā rīkojumu izpildes politikā paredz iespēju izpildīt klienta rīkojumu ārpus regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, tā skaidri informē savus klientus par šo iespēju."

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 49.pantā (likuma 128.¹ panta pirmās daļas 2.punktā) pēc vārdiem “nepadara tos neizpildāmus” ar vārdiem “šādā veidā”.

Atbalstīts

49. Papildināt likumu ar 128.¹, 128.² un 128.³ pantu šādā redakcijā:

“128.¹ pants. Klienta rīkojumu izpildes noteikumi

1) rīkojumi, kas izpildīti klienta vārdā, tiek nekavējoties un precīzi reģistrēti;

2) klienta rīkojumi tiek izpildīti nekavējoties to iesniegšanas secībā, ja vien rīkojumu īpatnības vai pastāvošie tirgus apstākļi nepadara tos neizpildāmus šādā veidā vai klienta intereses neprasa citādu rīcību;

3) privāts klients tiek savlaicīgi informēts par jebkurām nozīmīgām grūtībām attiecībā uz pienācīgu rīkojuma izpildi;

4) darījuma rezultātā saņemtie finanšu instrumenti vai naudas līdzekļi tiek nekavējoties ieskaitīti attiecīgā klienta finanšu instrumentu kontā un naudas līdzekļu kontā.

1) rīkojumus ir tiesības apvienot tikai tad, ja pastāv neliela varbūtība, ka rīkojumu vai darījumu apvienošana kaitēs to klientu interesēm, kuru rīkojumus apvieno;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei pirms rīkojumu vai darījumu apvienošanas ir pienākums informēt katru klientu, kura rīkojums ir apvienots ar cita klienta rīkojumu, ka šāda apvienošana var radīt zaudējumus attiecībā uz konkrēto rīkojumu;

3) apvienotu rīkojumu un darījumu godīgu sadalījumu un īpaši paredz skaidrojumu, kā rīkojumu apjoms un cena ietekmē rīkojumu sadalīšanu katrā atsevišķā gadījumā;

4) kārtību, kā tiek sadalīti apvienotie klientu rīkojumi, ja apvienotais rīkojums ir izpildīts daļēji;

5) kārtību, kas nodrošina šā panta sestās un septītās daļas prasību izpildi attiecībā uz apvienotu klienta rīkojumu un darījumu uz pašu rēķina sadalīšanu vai pārdalīšanu.

(7) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde apvieno klienta rīkojumu ar darījumu uz pašu rēķina un apvienotais rīkojums tiek izpildīts daļēji, tā attiecīgos darījumus sadala prioritārā secībā — vispirms par labu klientam un tad sabiedrībai. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi izpildīt rīkojumu ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai nebūtu varējusi izpildīt to vispār, tā attiecībā uz darījumu uz sava rēķina var piemērot proporcionālu ienākumu sadalījumu.

1) pārsūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti;

2) klientam sniegto konsultāciju un rekomendāciju piemērotību.

128.² pants. Labāko rezultātu nodrošināšana klientam

(2) Lai nodrošinātu labāko rezultātu klientiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 128.³ panta prasībām izstrādā un apstiprina rīkojumu izpildes politiku.

1) klienta raksturojumu, ieskaitot klienta statusu, — privāts vai profesionāls klients;

2) klienta rīkojuma veidu;

3) tā finanšu instrumenta veidu, kas ir rīkojuma priekšmets;

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums pēc klienta pieprasījuma pierādīt rīkojuma izpildes atbilstību rīkojumu izpildes politikai.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbrīvota no pienākuma nodrošināt pēc iespējas labākus rezultātus klientam saskaņā ar rīkojumu izpildes politiku, ja klients ir devis īpašus norādījumus par to, kā izpildāmi darījumi ar finanšu instrumentiem, par rīkojumu izvietošanu, veicot klienta finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu, par personu, kurai nododams izpildei klienta rīkojums. Šajā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro klienta īpašos norādījumus.

128.³ pants. Rīkojumu izpildes politika

2) faktorus, kas noteikuši tirdzniecības vietas izvēli attiecīgajai finanšu instrumentu kategorijai saskaņā ar šā likuma 128.²pantu.

(4) Ja rīkojumu izpildes vietu uzskaitījumā tiek veikti grozījumi, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uzskata par būtiskiem, tā veic attiecīgus grozījumus rīkojumu izpildes politikā un attiecīgi informē par tiem klientus.

2) uzskaita rīkojumu izpildes vietas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde plāno pastāvīgi nodrošināt labāko iespējamo rezultātu klienta rīkojumu izpildē;

129.pants. Klientu naudas līdzekļu turēšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus, kas izmantojami tikai ar finanšu instrumentiem veicamo klienta darījumu nodrošināšanai saskaņā ar klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības rakstveida līgumu.

(2) Klientu naudas līdzekļus ieguldījumu brokeru sabiedrība tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstī reģistrētā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, ja šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības turēt klientu naudas līdzekļus tās reģistrācijas valstī, un informē attiecīgo kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, ka kontā esošie naudas līdzekļi pieder tās klientiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tās turējumā esošo katram klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaiti.

(4) Naudas līdzekļus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam, nedrīkst izmantot ieguldījumu brokeru sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība likumā noteiktajā kārtībā atzīta par maksātnespējīgu.

50. Izteikt 129.pantu šādā redakcijā:

"129.pants. Klientu naudas līdzekļu turēšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus, kas izmantojami tikai ar finanšu instrumentiem veicamo klienta darījumu nodrošināšanai, saskaņā ar klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības rakstveida līgumu.

(2) Klientu naudas līdzekļus ieguldījumu brokeru sabiedrība tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem:

1) dalībvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm šādu pakalpojumu;

2) Latvijas Republikā reģistrētā bankā vai dalībvalstī reģistrētā kredītiestādē, vai ārvalstī reģistrētā bankā;

3) naudas tirgus fondā, kas atbilst šā panta piektajā daļā minētajām prasībām.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus naudas tirgus fondā tikai ar klienta iepriekšēju piekrišanu.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, pieņemot lēmumu par kredītiestādi vai fondu, kurā turēt klientam piederošos naudas līdzekļus, ar pienācīgu prasmi un rūpību izvērtē šīs kredītiestādes vai fonda kompetenci un reputāciju finanšu tirgū, kā arī attiecīgajā valstī spēkā esošās prasības vai tiesu praksi attiecībā uz klientu naudas līdzekļu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā atkārtoti izvērtē izvēlētās kredītiestādes kompetenci un klienta naudas līdzekļu turēšanas nosacījumus.

(5) Naudas tirgus fonds, kurā saskaņā ar šā panta otro daļu ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt finanšu līdzekļus, ir atvērtais ieguldījumu fonds, kas licencēts un tiek uzraudzīts dalībvalstī un atbilst šādiem kritērijiem:

1) tā ieguldījumu galvenais mērķis ir uzturēt fonda neto aktīvu vērtību nemainīgu pēc nominālvērtības (atskaitot peļņu) vai pēc ieguldītāju sākotnējā kapitāla vērtības, pieskaitot peļņu;

2) tas galvenā ieguldīšanas mērķa nodrošināšanai veic ieguldījumus vienīgi augstas kvalitātes naudas tirgus instrumentos ar dzēšanas vai atlikušo dzēšanas termiņu, kas nepārsniedz 397 dienas, vai naudas tirgus instrumentos, kuru ienesīguma korekcija tiek aprēķināta regulāri šajā termiņā un kuru vidēji svērtais dzēšanas termiņš ir 60 dienas. Šā mērķa nodrošināšanai tas ir tiesīgs papildus veikt noguldījumus kredītiestādēs;

3) tā likviditāte ir nodrošināta ar tās pašas dienas vai nākamās dienas norēķinu.

(6) Augstas kvalitātes naudas tirgus instruments šā panta izpratnē ir naudas tirgus instruments, kam augstāko reitingu ir piešķīrušas visas kompetentās kredītreitingu aģentūras, kuras to ir novērtējušas. Kompetenta kredītreitingu aģentūra šā panta izpratnē ir aģentūra, kuru saskaņā ar Kredītiestāžu likuma prasībām Komisija ir atzinusi par piemērotu ārējās kredītu novērtēšanas institūciju un kas, veicot profesionālo darbību, regulāri piešķir kredītreitingus naudas tirgus fondiem.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tās turējumā esošo katram klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaiti. Klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaitē ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka:

1) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt viena klienta naudas līdzekļus no cita klienta naudas līdzekļiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļiem;

2) uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas uzskaiti, kurā sabiedrība tur klientu līdzekļus.

(8) Naudas līdzekļus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam, nedrīkst izmantot ieguldījumu brokeru sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība likumā noteiktajā kārtībā atzīta par maksātnespējīgu."

50. Izteikt 129.pantu šādā redakcijā:

“129.pants. Klientu naudas līdzekļu turēšana

(2) Klientu naudas līdzekļus ieguldījumu brokeru sabiedrība tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem:

1) dalībvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm šādu pakalpojumu;

2) Latvijas Republikā reģistrētā bankā vai dalībvalstī reģistrētā kredītiestādē, vai ārvalstī reģistrētā bankā;

3) naudas tirgus fondā, kas atbilst šā panta piektajā daļā minētajām prasībām.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus naudas tirgus fondā tikai ar klienta iepriekšēju piekrišanu.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, pieņemot lēmumu par kredītiestādi vai fondu, kurā turēt klientam piederošos naudas līdzekļus, ar pienācīgu prasmi un rūpību izvērtē šīs kredītiestādes vai fonda kompetenci un reputāciju finanšu tirgū, kā arī attiecīgajā valstī spēkā esošās prasības vai tiesu praksi attiecībā uz klientu naudas līdzekļu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā atkārtoti izvērtē izraudzītās kredītiestādes kompetenci un klienta naudas līdzekļu turēšanas nosacījumus.

3) tā likviditāte ir nodrošināta ar tās pašas dienas vai nākamās dienas norēķinu.

(6) Augstas kvalitātes naudas tirgus instruments šā panta izpratnē ir naudas tirgus instruments, kam augstāko reitingu piešķīrušas visas kompetentās kredītreitingu aģentūras, kuras to ir novērtējušas. Kompetenta kredītreitingu aģentūra šā panta izpratnē ir aģentūra, kuru saskaņā ar Kredītiestāžu likuma prasībām Komisija ir atzinusi par piemērotu ārējās kredītu novērtēšanas institūciju un kura, veicot profesionālo darbību, regulāri piešķir kredītreitingus naudas tirgus fondiem.

1) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt viena klienta naudas līdzekļus no cita klienta naudas līdzekļiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļiem;

2) uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas uzskaiti, kurā sabiedrība tur klientu līdzekļus.

51. Papildināt likumu ar 129.¹ pantušādā redakcijā:

"129.¹ pants. Klientu finanšu instrumentu turēšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga turēt klienta finanšu instrumentus saskaņā ar klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rakstveida līgumu.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam piederošos finanšu instrumentus tur šķirti no saviem finanšu instrumentiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga klientam piederošos finanšu instrumentus nodot trešās personas turējumā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, pieņemot lēmumu par trešo personu, kuras turējumā paredzēts nodot klientam piederošos finanšu instrumentus, ar pienācīgu prasmi un rūpību izvērtē šīs personas kompetenci un reputāciju finanšu tirgū, kā arī attiecīgajā valstī spēkā esošās prasības vai tirgus praksi attiecībā uz klientu finanšu instrumentu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde reizi gadā atkārtoti izvērtē izvēlētās personas kompetenci un klienta finanšu instrumentu turēšanas nosacījumus.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga klientam piederošos finanšu instrumentus nodot tikai tādas trešās personas turējumā, kura ir pakļauta attiecīgajā valstī spēkā esošajām prasībām par klientu finanšu instrumentu šķirtu turēšanu un tiek atbilstoši uzraudzīta.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga nodot klientam piederošos finanšu instrumentus ārvalstī reģistrētai trešajai personai, ja šajā valstī netiek regulēta finanšu instrumentu turēšana trešo personu labā, izņemot gadījumu, kad izpildīti šādi nosacījumi:

1) finanšu instrumenta vai ar šo instrumentu saistīta ieguldījumu pakalpojuma raksturs prasa, lai tas tiktu nodots turējumā trešajai personai šajā valstī;

2) finanšu instrumenti tiek turēti profesionāla klienta vārdā un klients ir rakstveidā pieprasījis ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodot tos trešās personas turējumā šajā valstī.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic tās turējumā esošo klienta finanšu instrumentu uzskaiti. Klientam piederošo finanšu instrumentu uzskaitē ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka:

1) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt vienam klientam piederošos finanšu instrumentus no citam klientam piederošiem finanšu instrumentiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošiem finanšu instrumentiem;

2) uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas finanšu instrumentu uzskaiti, kurā sabiedrība tur klientu finanšu instrumentus.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas klientam piederošos finanšu instrumentus ir nodevusi trešās personas turējumā, nodrošina, ka klientam piederošie finanšu instrumenti ir identificējami atsevišķi no trešajai personai piederošajiem finanšu instrumentiem vai sabiedrībai.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido atbilstošu organizatorisku struktūru, lai mazinātu klienta finanšu instrumentu vai ar tiem saistīto tiesību zaudējuma vai samazinājuma risku, kas var rasties aktīvu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ."

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 129.¹panta trešo, ceturto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga klientam piederošos finanšu instrumentus turēt pie trešās personas. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pieņemot lēmumu par trešo personu, pie kuras turēt klientam piederošos finanšu instrumentus, ar pienācīgu prasmi un rūpību izvērtē šīs personas kompetenci un reputāciju finanšu tirgū, kā arī attiecīgajā valstī spēkā esošās prasības vai tirgus praksi attiecībā uz klientu finanšu instrumentu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā atkārtoti izvērtē izraudzītās personas kompetenci un klienta finanšu instrumentu turēšanas nosacījumus.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga klientam piederošos finanšu instrumentus turēt tikai pie tādas trešās personas, kura ir pakļauta attiecīgajā valstī spēkā esošajām prasībām par klienta finanšu instrumentu šķirtu turēšanu un tiek uzraudzīta.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas klientam piederošos finanšu instrumentus tur pie trešās personas, nodrošina, ka klientam piederošie finanšu instrumenti ir identificējami atsevišķi no trešajai personai vai pašai sabiedrībai piederošajiem finanšu instrumentiem."

Atbalstīts

51. Papildināt likumu ar 129.¹ un 129.² pantušādā redakcijā:

“129.¹ pants. Klientu finanšu instrumentu turēšana

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam piederošos finanšu instrumentus tur šķirti no saviem finanšu instrumentiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga klientam piederošos finanšu instrumentus turēt pie trešās personas. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pieņemot lēmumu par trešo personu, pie kuras turēt klientam piederošos finanšu instrumentus, ar pienācīgu prasmi un rūpību izvērtē šīs personas kompetenci un reputāciju finanšu tirgū, kā arī attiecīgajā valstī spēkā esošās prasības vai tirgus praksi attiecībā uz klientu finanšu instrumentu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā atkārtoti izvērtē izraudzītās personas kompetenci un klienta finanšu instrumentu turēšanas nosacījumus.

1) finanšu instrumenta vai ar šo instrumentu saistīta ieguldījumu pakalpojuma raksturs prasa, lai tas tiktu nodots turējumā trešajai personai šajā valstī;

2) finanšu instrumenti tiek turēti profesionāla klienta vārdā un klients ir rakstveidā pieprasījis ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodot tos trešās personas turējumā šajā valstī.

2) uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas finanšu instrumentu uzskaiti, kurā sabiedrība tur klientu finanšu instrumentus.

		35< /span>	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt likumu ar 129.²pantu šādā redakcijā: „129.²pants. Zvērināta revidenta ziņojums Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka zvērināts revidents vismaz reizi gadā pārbauda, vai tās veiktie pasākumi ir pietiekami, lai izpildītu šajā likumā noteikto prasību par ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes un klienta finanšu instrumentu un naudas līdzekļu šķirtu turēšanu. Zvērināts revidents iesniedz Komisijai rakstveida ziņojumu par ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes veikto pasākumu pietiekamību likumā noteikto prasību izpildei.””	Atbalstīts	129.²pants. Zvērināta revidenta ziņojums Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka zvērināts revidents vismaz reizi gadā pārbauda, vai tās veiktie pasākumi ir pietiekami, lai izpildītu šajā likumā noteikto prasību par ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes un klienta finanšu instrumentu un naudas līdzekļu šķirtu turēšanu. Zvērināts revidents iesniedz Komisijai rakstveida ziņojumu par ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes veikto pasākumu pietiekamību likumā noteikto prasību izpildei."
130.pants. Finanšu instrumentu konti un to izraksti (7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam saskaņā ar savstarpējo līgumu, kas regulē klienta finanšu instrumentu turēšanu, kā arī pēc klienta pieprasījuma izsniedz finanšu instrumentu konta izrakstu par: 1) noteiktā laikposmā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem; 2) visā konta pastāvēšanas laikā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem; 3) noteiktu darījumu ar finanšu instrumentiem; 4) kontā iegrāmatotajiem klientam piederošajiem finanšu instrumentiem. (8) Konta izrakstos norāda ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi identificējošos datus, klientu identificējošos datus, konta numuru, laikposmu, par kuru atspoguļoti darījumi kontā, konta izraksta izsniegšanas datumu, finanšu instrumentu identificējošos datus (nosaukums, ISIN kods), konta sākuma un beigu bilanci, datumu, kurā finanšu instrumenti iegrāmatoti kontā, katra ar finanšu instrumentiem veiktā darījuma rezultātā iegrāmatoto finanšu instrumentu daudzumu un cenu (ja tāda ir zināma), kontā ieskaitīto un no konta norakstīto finanšu instrumentu kopskaitu laikposmā, par kuru izsniegts konta izraksts. (9) Ieguldījumu brokeru sabiedrībā atvērtā klienta naudas konta izrakstā norāda attiecīgus datus, kas sniedz šā panta septītajā daļā minētajai informācijai par finanšu instrumentu kontu līdzvērtīgu informāciju.	52. Izslēgt 130.panta septīto, astoto un devīto daļu.				52. Izslēgt 130.panta septīto, astoto un devīto daļu.
	53. Papildināt likumu ar 130.¹ pantu šādā redakcijā: "130.¹pants. Finanšu instrumentu un naudas kontu izraksti (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde klientam saskaņā ar savstarpējo līgumu, kas regulē klienta finanšu instrumentu turēšanu, kā arī pēc klienta pieprasījuma izsniedz finanšu instrumentu konta izrakstu par: 1) noteiktā laikposmā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem; 2) visā konta pastāvēšanas laikā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem, tajā skaitā par veiktajiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem; 3) noteiktu darījumu ar finanšu instrumentiem; 4) kontā iegrāmatotajiem klientam piederošajiem finanšu instrumentiem. (2) Konta izrakstos norāda ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi identificējošos datus, klientu identificējošos datus, konta numuru, laikposmu, par kuru atspoguļoti darījumi kontā, konta izraksta izsniegšanas datumu, finanšu instrumentu identificējošos datus (nosaukums, ISIN kods), konta sākuma un beigu bilanci, datumu, kurā finanšu instrumenti iegrāmatoti kontā, katra ar finanšu instrumentiem veiktā darījuma rezultātā iegrāmatoto finanšu instrumentu daudzumu un cenu (ja tāda ir zināma), kontā ieskaitīto un no konta norakstīto finanšu instrumentu kopskaitu laikposmā, par kuru izsniegts konta izraksts. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina, ka konta izraksts tiek nosūtīts klientam vismaz reizi gadā, ja tajā ietveramā informācija gada laikā klientam nav sniegta citādi. Izrakstā ietverama šāda informācija: 1) informācija par klientam piederošajiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti kontā tā laikposma beigās, par kuru tiek sniegts izraksts. Ja klienta finanšu instrumentu portfelī konta izraksta sniegšanas dienā ir viens vai vairāki nepabeigti darījumi, informāciju par finanšu instrumentiem atspoguļo, piemērojot darījuma dienas vai norēķinu dienas uzskaites veida datus. Izvēlēto uzskaites veidu konta izrakstos piemēro konsekventi; 2) norāde, vai klienta finanšu instrumenti ir izmantoti vērtspapīru finansēšanas darījumos, un apmērs, kādā tie ir izmantoti; 3) labums, ko klients guvis no tam piederošo finanšu instrumentu izmantošanas vērtspapīru finansēšanas darījumos, un labuma gūšanas pamatojums. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura veic klienta finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu, šajā pantā minēto informāciju var iekļaut pārskatā par ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz klientam saskaņā ar šā likuma 128.panta vienpadsmitās daļas noteikumiem. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībā atvērtā klienta naudas konta izrakstā norāda attiecīgos datus, kas par finanšu instrumentu kontu sniedz šajā pantā minētajai informācijai līdzvērtīgu informāciju."				53. Papildināt likumu ar 130.¹ pantu šādā redakcijā: “130.¹pants. Finanšu instrumentu un naudas kontu izraksti (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde klientam saskaņā ar savstarpējo līgumu, kas regulē klienta finanšu instrumentu turēšanu, kā arī pēc klienta pieprasījuma izsniedz finanšu instrumentu konta izrakstu par: 1) noteiktā laikposmā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem; 2) visā konta pastāvēšanas laikā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem, tajā skaitā par veiktajiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem; 3) noteiktu darījumu ar finanšu instrumentiem; 4) kontā iegrāmatotajiem klientam piederošajiem finanšu instrumentiem. (2) Konta izrakstos norāda ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi identificējošus datus, klientu identificējošus datus, konta numuru, laikposmu, par kuru atspoguļoti darījumi kontā, konta izraksta izsniegšanas datumu, finanšu instrumentu identificējošus datus (nosaukums, ISIN kods), konta sākuma un beigu bilanci, datumu, kurā finanšu instrumenti iegrāmatoti kontā, katra ar finanšu instrumentiem veiktā darījuma rezultātā iegrāmatoto finanšu instrumentu daudzumu un cenu (ja tāda ir zināma), kontā ieskaitīto un no konta norakstīto finanšu instrumentu kopskaitu laikposmā, par kuru izsniegts konta izraksts. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina, ka konta izraksts tiek nosūtīts klientam vismaz reizi gadā, ja tajā ietveramā informācija gada laikā klientam nav sniegta citādi. Izrakstā ietverama šāda informācija: 1) informācija par klientam piederošajiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti kontā tā laikposma beigās, par kuru tiek sniegts izraksts. Ja klienta finanšu instrumentu portfelī konta izraksta sniegšanas dienā ir viens vai vairāki nepabeigti darījumi, informāciju par finanšu instrumentiem atspoguļo, piemērojot darījuma dienas vai norēķinu dienas uzskaites veida datus. Izraudzīto uzskaites veidu konta izrakstos piemēro konsekventi; 2) norāde, vai klienta finanšu instrumenti ir izmantoti vērtspapīru finansēšanas darījumos, un apmērs, kādā tie izmantoti; 3) labums, ko klients guvis no viņam piederošo finanšu instrumentu izmantošanas vērtspapīru finansēšanas darījumos, un labuma gūšanas pamatojums. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura veic klienta finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu, šajā pantā minēto informāciju var iekļaut pārskatā par ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz klientam saskaņā ar šā likuma 128.panta vienpadsmitās daļas noteikumiem. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībā atvērtā klienta naudas konta izrakstā norāda attiecīgos datus, kas par finanšu instrumentu kontu sniedz šajā pantā minētajai informācijai līdzvērtīgu informāciju.”
131.pants. Finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpums (5) Ziņas par juridisko personu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz šo juridisko personu pilnvarotiem pārstāvjiem un to augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma, kā arī šo juridisko personu mātes sabiedrībām pēc to pārvaldes institūciju pieprasījuma.	54. Aizstāt 131.panta piektajā daļā vārdus "augstākajām institūcijām" ar vārdiem "pārvaldes institūcijām".				54. Aizstāt 131.panta piektajā daļā vārdus "augstākajām institūcijām" ar vārdiem "pārvaldes institūcijām".
132.pants. Atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu (1) Pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā sauc ikvienu, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem vai darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāram (dalībniekam), padomes (ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim vai uzticības personai, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbiniekam, kā Komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā zvērinātu revidentu pārstāvim, kā šā likuma 131.panta sestajā daļā minētajai personai, kā Centrālā depozitārija vai tirgus organizētāja padomes, valdes loceklim vai darbiniekam.	55. Izslēgt 132.panta pirmajā daļā vārdus "vai uzticības personai".				55. Izslēgt 132.panta pirmajā daļā vārdus "vai uzticības personai".
133.pants. Regulāri sniedzamā informācija (2) Kredītiestāde sagatavo un iesniedz Komisijai atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavotu pārskatu par klienta finanšu instrumentu turējumu. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir nekavējoties informēt Komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.	56. 133.pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus "atbilstoši normatīvo aktu prasībām"; izslēgt ceturtajā daļā vārdu "būtiski".				56. 133.pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus "atbilstoši normatīvo aktu prasībām"; izslēgt ceturtajā daļā vārdu "būtiski".
	57. Papildināt XII nodaļu ar 133.¹, 133.², 133.³, 133.⁴un 133.⁵ pantu šādā redakcijā: "133.¹ pants. Finanšu instrumentu tirdzniecība daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (1) Daudzpusējo tirdzniecības sistēmu var uzturēt: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi licenci daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšanai; 2) kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvusi tiesības uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu; 3) tirgus organizētājs, kurš saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un kurš šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.				57. Papildināt XII nodaļu ar 133.¹, 133.², 133.³, 133.⁴un 133.⁵ pantu šādā redakcijā: "133.¹ pants. Finanšu instrumentu tirdzniecība daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (1) Daudzpusējo tirdzniecības sistēmu var uzturēt: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi licenci daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšanai; 2) kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvusi tiesības uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu; 3) tirgus organizētājs, kurš saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un kurš šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.
	133.² pants. Tirgus organizētāja, ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākumi daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšanā (1) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs nodrošina: 1) finanšu instrumentu godīgu un atklātu tirdzniecību sistēmā un vienlīdzīgu attieksmi pret sistēmas dalībniekiem; 2) vienotas informācijas pieejamību sistēmas dalībniekiem un citiem sistēmas lietotājiem, lai varētu pieņemt ieguldījumu lēmumu; 3) sistēmas lietotājiem pieejamu informāciju par daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja pienākumiem darījumu slēgšanas procesā šajā sistēmā; 4) darījumu slēgšanas drošumu un norēķinu efektivitāti. (2) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs apstiprina sistēmas dalībniekiem saistošus noteikumus, kas nosaka: 1) kritērijus finanšu instrumentu tirdzniecībai šajā sistēmā; 2) finanšu instrumentu tirdzniecības kārtību; 3) sistēmas dalībnieka statusa iegūšanas un zaudēšanas kārtību. (3) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs uzrauga sistēmas dalībnieku darbību šajā likumā noteiktajā kārtībā. (4) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs uzrauga tirdzniecības norisi šajā sistēmā, lai atklātu saskaņā ar šā panta otro daļu noteikto tirgus organizētāja, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes prasību pārkāpumus un novērstu tirgus manipulācijas. (5) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no sistēmas dalībniekiem informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai lemtu par to atbilstību daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieka statusam. (6) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs nekavējoties informē Komisiju par tā atklātajiem šā likuma un tirgus uzturētāja noteikumu pārkāpumiem, kā arī par šiem pārkāpumiem pieņemtajiem lēmumiem. (7) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājam ir pienākums nekavējoties pēc Komisijas pieprasījuma apturēt vai izbeigt finanšu instrumenta tirdzniecību sistēmā.	36	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 133.²pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: "(8) Lai nodrošinātu norēķinus par darījumiem daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, sistēmas uzturētājam ir tiesības slēgt vienošanās par piekļuvi klīringa centram, centrālajam darījumu starpniekam vai norēķinu sistēmai citā dalībvalstī. Komisija var ierobežot šādu vienošanos noslēgšanu tikai gadījumā, ja var pierādīt, ka šie pasākumi traucē pienācīgai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbībai. Komisija ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas klīringa un norēķinu sistēmu pārraudzības vai uzraudzības institūcijas."	Atbalstīts	133.² pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un tirgus organizētāja pienākumi daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšanā (1) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs nodrošina: 1) finanšu instrumentu godīgu un atklātu tirdzniecību sistēmā un vienlīdzīgu attieksmi pret sistēmas dalībniekiem; 2) vienotas informācijas pieejamību sistēmas dalībniekiem un citiem sistēmas lietotājiem, lai varētu pieņemt ieguldījumu lēmumu; 3) sistēmas lietotājiem pieejamu informāciju par daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja pienākumiem darījumu slēgšanas procesā šajā sistēmā; 4) darījumu slēgšanas drošumu un norēķinu efektivitāti. (2) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs apstiprina sistēmas dalībniekiem saistošus noteikumus, kas paredz: 1) kritērijus finanšu instrumentu tirdzniecībai šajā sistēmā; 2) finanšu instrumentu tirdzniecības kārtību; 3) sistēmas dalībnieka statusa iegūšanas un zaudēšanas kārtību. (3) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs uzrauga sistēmas dalībnieku darbību šajā likumā noteiktajā kārtībā. (4) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs uzrauga tirdzniecības norisi šajā sistēmā, lai atklātu saskaņā ar šā panta otro daļu noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai tirgus organizētāja prasību pārkāpumus un novērstu tirgus manipulācijas. (5) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no sistēmas dalībniekiem informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai lemtu par šo dalībnieku atbilstību daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieka statusam. (6) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs nekavējoties informē Komisiju par atklātajiem šā likuma un tirgus uzturētāja noteikumu pārkāpumiem, kā arī par lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar šiem pārkāpumiem. (7) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājam ir pienākums nekavējoties pēc Komisijas pieprasījuma apturēt vai izbeigt finanšu instrumenta tirdzniecību sistēmā. (8) Lai nodrošinātu norēķinus par darījumiem daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, sistēmas uzturētājam ir tiesības slēgt vienošanās par piekļuvi klīringa centram, centrālajam darījumu starpniekam vai norēķinu sistēmai citā dalībvalstī. Komisija var ierobežot šādu vienošanos noslēgšanu tikai gadījumā, ja var pierādīt, ka šie pasākumi traucē pienācīgai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbībai. Komisija ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas klīringa un norēķinu sistēmu pārraudzības vai uzraudzības institūcijas.
	133.³ pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieki (1) Daudzpusējās sistēmas dalībnieks ir persona, kas saskaņā ar šā likuma 133.² panta otrās daļas 3.punktā noteikto kārtību ir tiesīga veikt darījumus šajā sistēmā. (2) Par daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieku var kļūt: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu; 2) citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai. (3) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs piešķirt dalībnieka statusu arī personai, kura nav minēta šā panta otrajā daļā, bet kura saskaņā ar sistēmas uzturētāja apstiprinātiem kritērijiem ir piemērota un atbilstoša un kurai ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, un kurai ir pietiekami resursi un organizatoriskā struktūra, lai veiktu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieka pienākumus un garantētu pienācīgus norēķinus par darījumiem.				133.³ pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieki (1) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieks ir persona, kas saskaņā ar šā likuma 133.² panta otrās daļas 3.punktā noteikto kārtību ir tiesīga veikt darījumus šajā sistēmā. (2) Par daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieku var kļūt: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu; 2) citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai. (3) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs piešķirt dalībnieka statusu arī personai, kura nav minēta šā panta otrajā daļā, bet kura saskaņā ar sistēmas uzturētāja apstiprinātajiem kritērijiem ir piemērota un atbilstoša un kurai ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, un kurai ir pietiekami resursi un organizatoriskā struktūra, lai veiktu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieka pienākumus un garantētu pienācīgus norēķinus par darījumiem.
	(4) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieks, slēdzot darījumus daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, attiecībā uz citu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieku ir tiesīgs nepiemērot šā likuma 126.²pantā, 128.panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā un 128.¹, 128.² un 128.³ pantā minētās prasības.	37	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 133.³panta ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieks, slēdzot darījumus daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, attiecībā uz citu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieku ir tiesīgs nepiemērot šā likuma 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.² un 128.³ pantā minētās prasības."	Atbalstīts	(4) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieks, slēdzot darījumus daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, attiecībā uz citu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieku ir tiesīgs nepiemērot šā likuma 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.² un 128.³ pantā minētās prasības.
	133.⁴ pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas pārvalda daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, uzsāk darbību citā dalībvalstī (1) Latvijas Republikā licencēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs citā dalībvalstī uzsākt darbību, lai veicinātu šajā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai. (2) Latvijas Republikā licencēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs, kas vēlas uzsākt darbību kādā no dalībvalstīm, iesnie dz Komisijai iesniegumu, kurā norāda šo valsti. (3) Komisija 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas to nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs var uzsākt darbību no dienas, kad attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija ir saņēmusi no Komisijas paziņojumu. (4) Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma nosūta identificējošus datus par Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas ir daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieki šajā dalībvalstī.	38	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 133.⁴ panta nosaukumu šādā redakcijā: "133.⁴ pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā licencēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs uzsāk darbību citā dalībvalstī"	Atbalstīts	133.⁴ pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā licencēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs uzsāk darbību citā dalībvalstī (1) Latvijas Republikā licencēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs citā dalībvalstī uzsākt darbību, lai veicinātu šajā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai. (2) Latvijas Republikā licencēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs, kas vēlas uzsākt darbību kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda šo valsti. (3) Komisija 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas to nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs drīkst uzsākt darbību no dienas, kad attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi no Komisijas paziņojumu. (4) Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma nosūta identificējošus datus par Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas ir daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieki šajā dalībvalstī.
	133.⁵ pants. Kārtība, kādā citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas pārvalda daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, uzsāk darbību Latvijas Republikā (1) Citā dalībvalstī reģistrēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs veikt darbību Latvijas Republikā, lai veicinātu Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai. (2) Citā dalībvalstī reģistrēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs uzsākt darbību Latvijas Republikā, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas. (3) Komisijai ir tiesības pieprasīt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai identificējošus datus par daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībniekiem, kas ir reģistrēti Latvijas Republikā."	39	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 133.⁵ panta nosaukumu šādā redakcijā: "133.⁵ pants. Kārtība, kādā citā dalībvalstī reģistrēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs, uzsāk darbību Latvijas Republikā"	Atbalstīts	133.⁵ pants. Kārtība, kādā citā dalībvalstī reģistrēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs, uzsāk darbību Latvijas Republikā (1) Citā dalībvalstī reģistrēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs veikt darbību Latvijas Republikā, lai veicinātu Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai. (2) Citā dalībvalstī reģistrēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs uzsākt darbību Latvijas Republikā, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas. (3) Komisijai ir tiesības pieprasīt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai identificējošus datus par daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībniekiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā."
	58. Papildināt F sadaļu ar XII¹ nodaļu šādā redakcijā: "XII¹ nodaļa Finanšu tirgus atklātības prasības				58. Papildināt F sadaļu ar XII¹ nodaļu šādā redakcijā: "XII¹ nodaļa Finanšu tirgus atklātības prasības
	133.⁶ pants. Paziņojumi par darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 12.pantā noteiktajām prasībām par notikušajiem darījumiem ziņo ne retāk kā reizi darbdienā:	40	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 133.⁶pantā: aizstāt pirmās daļas ievaddaļā skaitli un vārdu "12. pantā" ar skaitļiem un vārdiem "12. un 13. pantā";	Atbalstīts	133.⁶ pants. Paziņojumi par darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 12. un 13.panta prasībām par notikušajiem darījumiem ne retāk kā reizi darbdienā ziņo:
	1) attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā par darījumiem ar Latvijas Republikas regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, ja darījumi ir notikuši attiecīgajā regulētajā tirgū un ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir attiecīgā tirgus organizētāja biedrs; 2) Centrālajam depozitārijam tā noteiktajā kārtībā par darījumiem ar Latvijas Republikas regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, ja darījumi ir notikuši ārpus regulētā tirgus, neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir vai nav Centrālā depozitārija dalībnieks; 3) Komisijai tās noteiktajā kārtībā par darījumiem ar citu dalībvalstu regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai darījums noslēgts regulētajā tirgū vai ārpus regulētā tirgus.				1) attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā par darījumiem ar Latvijas Republikas regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, ja darījumi notikuši attiecīgajā regulētajā tirgū un ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir attiecīgā tirgus organizētāja biedrs; 2) Centrālajam depozitārijam tā noteiktajā kārtībā par darījumiem ar Latvijas Republikas regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, ja darījumi notikuši ārpus regulētā tirgus, neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir vai nav Centrālā depozitārija dalībnieks; 3) Komisijai tās noteiktajā kārtībā par darījumiem ar citu dalībvalstu regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai darījums noslēgts regulētajā tirgū vai ārpus regulētā tirgus.
	(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas uz šādiem regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem: 1) akcijām; 2) obligācijām un citiem parāda vērtspapīriem; 3) tiesībām iegādāties akcijas, obligācijas un citus parāda vērtspapīrus; 4) akciju sertifikātiem; 5) atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuru pamatā ir akcijas vai obligācijas; 6) naudas tirgus instrumentiem; 7) atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību atvērtajos ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos.	41	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt otrās daļas 5. punktu šādā redakcijā: "5) atvasinātajiem instrumentiem;".	Atbalstīts	(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas uz šādiem regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem: 1) akcijām; 2) obligācijām un citiem parāda vērtspapīriem; 3) tiesībām iegādāties akcijas, obligācijas un citus parāda vērtspapīrus; 4) akciju sertifikātiem; 5) atvasinātajiem instrumentiem; 6) naudas tirgus instrumentiem; 7) atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību atvērtajos ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos.
	(3) Paziņojumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) finanšu instrumenta veidu, ISIN kodu un skaitu; 2) darījuma noslēgšanas datumu un laiku; 3) darījuma cenu (ja tā ir zināma); 4) paziņojuma iesniedzēja firmu; 5) citu Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 I pielikuma 1.tabulā minēto informāciju, kas ir atbilstoša tam finanšu instrumenta veidam, ar kuru darījums ir veikts. (4) Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktais paziņojums nav jāsniedz par darījumiem, par kuriem attiecīgā regulētā tirgus tirdzniecības sistēmā ir pieejama visa šā panta trešajā daļā noteiktā informācija. (5) Šā panta trešajā daļā noteikto informāciju par darījumiem ar finanšu instrumentiem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde glabā vismaz 10 gadus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vismaz 10 gadus glabā arī šā panta trešajā daļā noteikto informāciju par darījumiem ar dalībvalstu regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem. (6) Centrālais depozitārijs pēc šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto ziņojumu saņemšanas nekavējoties nosūta tam tirgus organizētājam, kura regulētajā tirgū finanšu instrumenti ir iekļauti, informāciju par darījumiem, kas ir notikuši ārpus regulētā tirgus. Par informācijas nosūtīšanas kārtību par darījumiem, kas notikuši ārpus regulētā tirgus, Centrālais depozitārijs savstarpēji vienojas ar attiecīgo tirgus organizētāju. (7) Tirgus organizētājs apkopo attiecīgajā regulētajā tirgū noslēgtos darījumus un no Centrālā depozitārija saņemto informāciju par noslēgtajiem darījumiem ārpus regulētā tirgus ar attiecīgajā regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem un ne retāk kā reizi darbdienā nosūta apkopoto informāciju Komisijai. Par informācijas nosūtīšanas kārtību tirgus organizētājs savstarpēji vienojas ar Komisiju. (8) Šā panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās informācijas kopsavilkumu tirgus organizētājs ievieto savā mājas lapā internetā. Tirgus organizētājs var papildus publicēt šo informāciju arī jebkurā citā veidā atbilstoši tirgus organizētāja noteikumos izvirzītajām prasībām.				(3) Paziņojumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) finanšu instrumenta veids, ISIN kods un skaits; 2) darījuma noslēgšanas datums un laiks; 3) darījuma cena (ja tā ir zināma); 4) paziņojuma iesniedzēja firma; 5) cita Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 I pielikuma 1.tabulā minētā informācija, kas ir atbilstoša tam finanšu instrumenta veidam, ar kuru darījums veikts. (4) Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktais paziņojums nav jāsniedz par darījumiem, par kuriem attiecīgā regulētā tirgus tirdzniecības sistēmā ir pieejama visa šā panta trešajā daļā noteiktā informācija. (5) Šā panta trešajā daļā noteikto informāciju par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī par darījumiem ar dalībvalstu regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde glabā vismaz 10 gadus. (6) Centrālais depozitārijs pēc šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto ziņojumu saņemšanas nekavējoties nosūta tam tirgus organizētājam, kura regulētajā tirgū finanšu instrumenti iekļauti, informāciju par darījumiem, kas notikuši ārpus regulētā tirgus. Par kārtību, kādā nosūtāma informācija par darījumiem, kas notikuši ārpus regulētā tirgus, Centrālais depozitārijs savstarpēji vienojas ar attiecīgo tirgus organizētāju. (7) Tirgus organizētājs apkopo attiecīgajā regulētajā tirgū noslēgtos darījumus un no Centrālā depozitārija saņemto informāciju par noslēgtajiem darījumiem ārpus regulētā tirgus ar attiecīgajā regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem un ne retāk kā reizi darbdienā nosūta apkopoto informāciju Komisijai. Par informācijas nosūtīšanas kārtību tirgus organizētājs savstarpēji vienojas ar Komisiju. (8) Šā panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās informācijas kopsavilkumu tirgus organizētājs ievieto savā mājaslapā internetā. Tirgus organizētājs var papildus publicēt šo informāciju arī jebkurā citā veidā atbilstoši tā organizētāja noteikumos izvirzītajām prasībām.
	133.⁷ pants. Pirmstirdzniecības informācijas atklāšanas pienākums ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, kas ir sistemātisks internalizētājs (1) Pirmstirdzniecības informācijas atklāšanas prasības attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi, kura organizēti, bieži un sistemātiski veic darījumus ar regulētajā tirgū iekļautām akcijām uz pašu rēķina, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 21.panta prasībām uzskatāma par sistemātisku internalizētāju, izņemot gadījumus, kad darījuma apjoms pārsniedz standarta tirgus apjomu. (2) Lai noteiktu standarta tirgus apjomu, Komisija vismaz reizi gadā katrai akcijai, kurai tā saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 9.pantu ir atbilstošā kompetentā iestāde saistībā ar akciju likviditāti, saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 33.pantu aprēķina tirgū izpildīto rīkojumu vidējo vērtību un pēc šīs vērtības sadala akcijas kategorijās saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 2.pielikuma 3.tabulu. Lai noteiktu tirgū izpildīto rīkojumu vidējo vērtību, tiek ņemti vērā visi rīkojumi, kas izpildīti Eiropas Savienībā attiecībā uz konkrēto akciju, izņemot rīkojumus, kuru apjoms pārsniedz attiecīgās akcijas parasto tirgus apjomu. (3) Lai noteiktu darījuma apjomu, kas pārsniedz attiecīgās akcijas parasto tirgus apjomu, Komisija vismaz reizi gadā katrai akcijai, kurai tā ir atbilstošā kompetentā iestāde saistībā ar akciju likviditāti, saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 33.pantu aprēķina vidējo dienas apgrozījumu. Pamatojoties uz vidējo dienas apgrozījumu, akcijas sadala kategorijās saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 2.pielikuma 2.tabulu un nosaka katrai akciju kategorijai atbilstošo darījuma apjomu, kas pārsniedz parasto tirgus apjomu. (4) Informāciju par akciju kategorijām Komisija ievieto savā mājas lapā internetā un nosūta Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisku internalizētāju, paredz darījuma apjomu vai apjomus, kuriem tā nosaka kotētās cenas. Kotētā cena ietver sabiedrības noteikto pirkšanas vai pārdošanas cenu vai abas šīs cenas par darījuma apjomu, kas nav lielāks par tās akciju kategorijas, kurā ietilpst akcija, standarta tirgus apjomu. Standarta tirgus apjomu nosaka saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 23.pantu. Katra kotētā cena atspoguļo pastāvošos tirgus nosacījumus saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 24.pantu. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ir sistemātiskais internalizētājs, saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 29. un 30.panta prasībām pastāvīgi parastajā tirdzniecības laikā publisko tās kotēto cenu tikai tādām regulētā tirgū iekļautām akcijām, kurām ir likvīds tirgus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga ārkārtas tirgus apstākļos atsaukt savas noteiktās kotētās cenas, kuras ir publiskotas. Ja akcijām nav likvīda tirgus, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē par akciju kotētajām cenām pēc klienta pieprasījuma. (7) Komisija izvērtē akciju likviditāti un nosaka, kuras akcijas saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 22.panta kritērijiem uzskatāmas par likvīdām akcijām. Komisija ievieto savā mājas lapā internetā šādu akciju sarakstu un nosūta Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai. (8) Komisija izveido un ievieto savā mājas lapā internetā to ieguldījumu brokeru sabiedrību sarakstu, kurām Komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, un to kredītiestāžu sarakstu, kurām Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kuras šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, un saskaņā šā panta nosacījumiem uzskatāmas par sistemātiskiem internalizētājiem, kas veic darījumus ar likvīdām akcijām. Šo sarakstu Komisija nosūta Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai. (9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kura uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, izpilda privāta klienta iesniegtos rīkojumus par akcijām, attiecībā uz kurām tā ir sistemātisks internalizētājs, par tās noteikto kotēto cenu rīkojuma saņemšanas brīdī. (10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kura uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, izpilda profesionāla klienta iesniegto rīkojumu par akcijām, attiecībā uz kurām tā ir sistemātisks internalizētājs, par cenu, kas noteikta rīkojuma saņemšanas brīdī. Rīkojumus var izpildīt par labāku cenu pamatotos gadījumos, ja šī cena ir tuva tirgus nosacījumiem un ja rīkojuma apjoms pārsniedz privāta klienta parasto rīkojuma apjomu, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 26.pantu. (11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kura uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, var izpildīt profesionālā klienta iesniegto rīkojumu par cenu, kas atšķiras no tā noteiktās kotētās cenas, neievērojot šā panta desmitajā daļā noteiktos nosacījumus attiecībā uz darījumiem, kuru izpildi attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem uzskata par viena darījuma daļu, vai attiecībā uz rīkojumiem, kas pakļauti nosacījumiem, kas nav saistīti ar aktuālo tirgus cenu un kurus nosaka Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 25.pants. (12) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kura uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, nosaka tikai vienu kotēto cenu vai kotē cenu darījuma apjomam, kas mazāks par standarta tirgus apjomu, un saņem no klienta rīkojumu par darījumu, kura apjoms pārsniedz tās noteikto apjomu, kuram kotē cenu, bet nesasniedz standarta tirgus apjomu, tā ir tiesīga izpildīt to rīkojuma daļu, kas pārsniedz tā darījuma apjomu, kam ir noteikta kotētā cena. Šādā gadījumā šo rīkojuma daļu izpilda par sistemātiskā internalizētāja noteikto kotēto cenu, izņemot gadījumus, kad ir atļauts rīkoties citādi saskaņā ar šā panta desmito un vienpadsmito daļu. (13) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kura uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, nosaka kotētās cenas dažāda apjoma darījumiem un saņem rīkojumu par darījuma apjomu kotēto darījumu robežās, kurus vēlas izpildīt, tā izpilda rīkojumu par vienu no noteiktajām cenām saskaņā ar šā likuma 128.¹panta prasībām, izņemot šā panta vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā minētos gadījumus. (14) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kura uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, pamatojoties uz tās pieņemto tirdzniecības politiku, nosaka: 1) objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, saskaņā ar kuriem tā nosaka klientu kategorijas, kurām ir pieejamas noteiktās kotētās cenas; 2) kārtību, kādā klienti var veikt darījumus ar sistemātisko internalizētāju par tā noteiktajām kotētajām cenām; 3) to darījumu kopskaitu, kurus tā veic ar vienu klientu saskaņā ar publiskotiem nosacījumiem. (15) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kura uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, ņemot vērā klienta kredītstatusu, darījuma partnera risku un galīgos norēķinus par darījumu, ir tiesīga atteikt vai pārtraukt tirdzniecību tās noteiktajās kotētajās cenās. (16) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kura uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, ir tiesīga nediskriminējošā veidā noteikt maksimālo darījumu skaitu vienam klientam un maksimālo darījumu kopskaitu, ko veic ar dažādiem klientiem vienlaikus, ja klientu veikto rīkojumu skaits vai apjoms ievērojami pārsniedz noteikto slieksni saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 25.pantu. (17) Cenu noteikšanas un publiskošanas, kā arī rīkojumu izpildes atbilstību šajā pantā noteiktajām prasībām uzrauga Komisija. 133.⁸ pants. Pēctirdzniecības informācijas atklāšanas prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ārpus regulētā tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas izpilda darījumus uz pašas rēķina vai klienta vārdā ar regulētā tirgū iekļautām akcijām, informāciju par darījumiem publisko saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 3. un 27.panta prasībām. (2) Šo informāciju publisko iespējami ātri pēc darījuma noslēgšanas saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 29. un 30.pantu uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem un tādā veidā, lai tas būtu viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 28.pantā noteiktajā kārtībā ir tiesīga aizkavēt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu, ja darījuma apjoms pārsniedz akcijas vai akciju kategorijas parasto tirgus apjomu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē tirgus dalībniekus par informācijas publiskošanas aizkavēšanas nosacījumiem, ko akceptējusi Komisija. 133.⁹pants. Pirmstirdzniecības informācijas atklāšanas prasības daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (1) Tirgus organizētājs, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas pārvalda daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 17. un 29.pantā noteiktajām prasībām parastajā tirdzniecības laikā pastāvīgi un uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem sistēmā publisko informāciju par regulētā tirgū iekļautu akciju pirkšanas un pārdošanas cenu un iesniegto rīkojumu apjomu par šīm cenām. (2) Komisija var atbrīvot tirgus organizētāju, ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi no šā panta pirmajā daļā minētā informācijas publiskošanas pienākuma atkarībā no tirgus modeļa un rīkojumu veida un apjoma Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 3., 18., 19. un 20.pantā noteiktajos gadījumos, īpaši, ja darījumu apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirgus apjomu. 133.¹⁰pants. Pēctirdzniecības informācijas atklāšanas prasības daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (1) Tirgus organizētājs, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas pārvalda daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 3., 27. un 29.pantā noteiktajām prasībām iespējami ātri pēc darījuma noslēgšanas un uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem publisko informāciju par darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautajām akcijām. (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas publiskošanas pienākums neattiecas uz darījumiem, par kuriem attiecīgajā tirdzniecības sistēmā ir pieejama visa šā panta pirmajā daļā noteiktā informācija. (3) Tirgus organizētājs, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas pārvalda daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 28.pantā minētajā kārtībā var aizkavēt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu, par to informējot tirgus dalībniekus un sabiedrību, ja darījuma apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirgus apjomu. Tirgus organizētājs, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē tirgus dalībniekus par informācijas publiskošanas aizkavēšanas nosacījumiem, ko akceptējusi Komisija."				133.⁷ pants. Pirmstirdzniecības informācijas atklāšanas pienākums ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, kas ir sistemātisks internalizētājs (1) Pirmstirdzniecības informācijas atklāšanas prasības attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi, kas organizēti, bieži un sistemātiski veic darījumus ar regulētajā tirgū iekļautām akcijām uz pašu rēķina, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 21.panta prasībām uzskatāma par sistemātisku internalizētāju, izņemot gadījumus, kad darījuma apjoms pārsniedz standarta tirgus apjomu. (2) Lai noteiktu standarta tirgus apjomu, Komisija vismaz reizi gadā katrai akcijai, kurai tā saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 9.pantu ir atbilstošā kompetentā iestāde saistībā ar akciju likviditāti, ievērojot minētās regulas 33.panta prasības, aprēķina tirgū izpildīto rīkojumu vidējo vērtību un pēc šīs vērtības sadala akcijas kategorijās saskaņā ar šīs regulas 2.pielikuma 3.tabulu. Lai noteiktu tirgū izpildīto rīkojumu vidējo vērtību, tiek ņemti vērā visi rīkojumi, kas izpildīti Eiropas Savienībā attiecībā uz konkrēto akciju, izņemot rīkojumus, kuru apjoms pārsniedz attiecīgās akcijas parasto tirgus apjomu. (3) Lai noteiktu darījuma apjomu, kas pārsniedz attiecīgās akcijas parasto tirgus apjomu, Komisija vismaz reizi gadā katrai akcijai, kurai tā ir atbilstošā kompetentā iestāde saistībā ar akciju likviditāti, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 33.panta prasības, aprēķina vidējo dienas apgrozījumu. Pamatojoties uz vidējo dienas apgrozījumu, akcijas sadala kategorijās saskaņā ar minētās regulas 2.pielikuma 2.tabulu un nosaka katrai akciju kategorijai atbilstošo darījuma apjomu, kas pārsniedz parasto tirgus apjomu. (4) Informāciju par akciju kategorijām Komisija ievieto savā mājaslapā internetā un nosūta Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisku internalizētāju, paredz darījuma apjomu vai apjomus, kuriem tā nosaka kotētās cenas. Kotētā cena ietver sabiedrības noteikto pirkšanas vai pārdošanas cenu vai abas šīs cenas par darījuma apjomu, kas nav lielāks par tās akciju kategorijas, kurā ietilpst akcija, standarta tirgus apjomu. Standarta tirgus apjomu nosaka saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 23.panta prasībām. Katra kotētā cena atspoguļo pastāvošos tirgus nosacījumus atbilstoši minētās regulas 24.panta prasībām. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ir sistemātiskais internalizētājs, saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 29. un 30.panta prasībām pastāvīgi publisko parastajā tirdzniecīb as laikā tās kotēto cenu tikai tādām regulētajā tirgū iekļautām akcijām, kurām ir likvīds tirgus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga ārkārtas tirgus apstākļos atsaukt savas noteiktās kotētās cenas, kuras ir publiskotas. Ja akcijām nav likvīda tirgus, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē par akciju kotētajām cenām pēc klienta pieprasījuma. (7) Komisija izvērtē akciju likviditāti un nosaka, kuras akcijas saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 22.panta kritērijiem uzskatāmas par likvīdām akcijām. Komisija ievieto savā mājaslapā internetā šādu akciju sarakstu un nosūta to Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai. (8) Komisija izveido un ievieto savā mājaslapā internetā to ieguldījumu brokeru sabiedrību sarakstu, kurām tā izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, un to kredītiestāžu sarakstu, kurām Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kuras šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un saskaņā ar šā panta nosacījumiem uzskatāmas par sistemātiskiem internalizētājiem, kas veic darījumus ar likvīdām akcijām. Šo sarakstu Komisija nosūta Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai. (9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, izpilda privāta klienta iesniegto rīkojumu par akcijām, attiecībā uz kurām tā ir sistemātisks internalizētājs, par tās noteikto kotēto cenu rīkojuma saņemšanas brīdī. (10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, izpilda profesionāla klienta iesniegto rīkojumu par akcijām, attiecībā uz kurām tā ir sistemātisks internalizētājs, par cenu, kas noteikta rīkojuma saņemšanas brīdī. Rīkojumu var izpildīt par labāku cenu pamatotos gadījumos, ja šī cena ir tuva tirgus nosacījumiem un ja rīkojuma apjoms pārsniedz privāta klienta parasto rīkojuma apjomu, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 26.pantu. (11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, var izpildīt profesionāla klienta iesniegto rīkojumu par cenu, kas atšķiras no tā noteiktās kotētās cenas, neievērojot šā panta desmitās daļas nosacījumus attiecībā uz darījumiem, kuru izpildi attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem uzskata par viena darījuma daļu, vai attiecībā uz rīkojumiem, kas pakļauti nosacījumiem, kuri nav saistīti ar aktuālo tirgus cenu un kurus paredz Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 25.pants. (12) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, nosaka tikai vienu kotēto cenu vai kotē cenu darījuma apjomam, kurš ir mazāks par standarta tirgus apjomu, un saņem no klienta rīkojumu par darījumu, kura apjoms pārsniedz tās noteikto apjomu, kam kotē cenu, bet nesasniedz standarta tirgus apjomu, tā ir tiesīga izpildīt to rīkojuma daļu, kura pārsniedz tā darījuma apjomu, kam ir noteikta kotētā cena. Šādā gadījumā šo rīkojuma daļu izpilda par sistemātiskā internalizētāja noteikto kotēto cenu, izņemot gadījumus, kad ir atļauts rīkoties citādi saskaņā ar šā panta desmito un vienpadsmito daļu. (13) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, nosaka kotētās cenas dažāda apjoma darījumiem un saņem rīkojumu par darījuma apjomu kotēto darījumu robežās, kurus vēlas izpildīt, tā izpilda rīkojumu par vienu no noteiktajām cenām saskaņā ar šā likuma 128.¹panta prasībām, izņemot šā panta vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā minētos gadījumus. (14) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, pamatojoties uz tās pieņemto tirdzniecības politiku, noteic: 1) objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, saskaņā ar kuriem tā nosaka klientu kategorijas, kurām ir pieejamas noteiktās kotētās cenas; 2) kārtību, kādā klienti var veikt darījumus ar sistemātisko internalizētāju par tā noteiktajām kotētajām cenām; 3) to darījumu kopskaitu, kurus tā veic ar vienu klientu saskaņā ar publiskotiem nosacījumiem. (15) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, ņemot vērā klienta kredītstatusu, darījuma partnera risku un galīgos norēķinus par darījumu, ir tiesīga atteikt vai pārtraukt tirdzniecību tās noteiktajās kotētajās cenās. (16) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, ir tiesīga nediskriminējošā veidā noteikt maksimālo darījumu skaitu vienam klientam un ar dažādiem klientiem vienlaikus veikto maksimālo darījumu kopskaitu, ja klientu rīkojumu skaits vai apjoms ievērojami pārsniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 25.panta prasībām noteikto slieksni. (17) Cenu noteikšanas un publiskošanas, kā arī rīkojumu izpildes atbilstību šajā pantā noteiktajām prasībām uzrauga Komisija. 133.⁸ pants. Pēctirdzniecības informācijas atklāšanas prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ārpus regulētā tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas izpilda darījumus uz pašas rēķina vai klienta vārdā ar regulētā tirgū iekļautām akcijām, informāciju par darījumiem publisko saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 3. un 27.panta prasībām. (2) Šo informāciju publisko iespējami ātri pēc darījuma noslēgšanas saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 29. un 30.panta prasībām, ievērojot saprātīgus komerciālus nosacījumus un tādā veidā, lai tā būtu viegli pieejama citiem tirgus dalībniekiem. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 28.pantā noteiktajā kārtībā ir tiesīga aizkavēt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu, ja darījuma apjoms pārsniedz akcijas vai akciju kategorijas parasto tirgus apjomu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē tirgus dalībniekus par informācijas publiskošanas aizkavēšanas nosacījumiem, ko akceptējusi Komisija. 133.⁹pants. Pirmstirdzniecības informācijas atklāšanas prasības daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai tirgus organizētājs, kas pārvalda daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 17. un 29.panta prasībām parastajā tirdzniecības laikā pastāvīgi un ievērojot saprātīgus komerciālus nosacījumus sistēmā publisko informāciju par regulētajā tirgū iekļautu akciju pirkšanas un pārdošanas cenu un iesniegto rīkojumu apjomu par šīm cenām. (2) Komisija var atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi un tirgus organizētāju no šā panta pirmajā daļā minētā pienākuma publiskot informāciju atkarībā no tirgus modeļa un rīkojumu veida un apjoma Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 3., 18., 19. un 20.pantā noteiktajos gadījumos, īpaši tad, ja darījumu apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirgus apjomu. 133.¹⁰pants. Pēctirdzniecības informācijas atklāšanas prasības daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde un tirgus organizētājs, kas pārvalda daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 3., 27. un 29.panta prasībām iespējami ātri pēc darījuma noslēgšanas un ievērojot saprātīgus komerciālus nosacījumus publisko informāciju par darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautām akcijām. (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas publiskošanas pienākums neattiecas uz darījumiem, par kuriem attiecīgajā tirdzniecības sistēmā ir pieejama visa šā panta pirmajā daļā noteiktā informācija. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde un tirgus organizētājs, kas pārvalda daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 28.pantā noteiktajā kārtībā var aizkavēt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu, par to informējot tirgus dalībniekus un sabiedrību, ja darījuma apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirgus apjomu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde un tirgus organizētājs informē tirgus dalībniekus par informācijas publiskošanas aizkavēšanas nosacījumiem, ko akceptējusi Komisija.”
134.pants. Ārvalstīs reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju tiesības (1) Ārvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai tās reģistrācijas valstī (turpmāk šajā nodaļā — ārvalsts sabiedrība), var kļūt par tirgus organizētāja biedru un Centrālā depozitārija dalībnieku pēc reģistrācijas Komisijā.	59. Izteikt 134.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Ārvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai tās reģistrācijas valstī (turpmāk šajā nodaļā – ārvalsts sabiedrība), var kļūt par tirgus organizētāja biedru, Centrālā depozitārija dalībnieku vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieku pēc reģistrācijas Komisijā."				59. Izteikt 134.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ārvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai tās reģistrācijas valstī (turpmāk šajā nodaļā — ārvalsts sabiedrība), var kļūt par tirgus organizētāja biedru, Centrālā depozitārija dalībnieku vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieku pēc reģistrācijas Komisijā.”
138.pants. Uzraudzības institūcijas (1) Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši savai kompetencei uzrauga Komisija, Komisijas licencēts tirgus organizētājs un Centrālais depozitārijs. (2) Komisija uzrauga arī tirgus organizētāja un Centrālā depozitārija veiktā uzraudzības procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām. (3) Lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzību, Komisija tieši vai sadarbībā ar citām iestādēm papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesīga: 1) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai pienākumu uzturēt tādu pašu kapitāla līmeni, kas pārsniedz šā likuma 121.panta pirmajā daļā paredzēto minimālo līmeni; 2) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, ko tā ieviesusi šā likuma 123.¹ panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasību ievērošanai; 3) pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku saistībā ar pašu kapitālu.	60. Papildināt 138.panta trešo daļu ar 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā: "4) pieprasīt no jebkuras personas informāciju par tās darbību finanšu un kapitāla tirgū, kā arī uzaicināt šādu personu ierasties Komisijā un sniegt informāciju klātienē; 5) iepazīties ar dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu un funkciju veikšanai; 6) pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem telefona sarunu izdrukas un cita veida datu pārraides ierakstus; 7) pieprasīt, lai finanšu instrumentu tirgus dalībnieki izbeidz jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar šā likuma prasībām; 8) apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību; 9) ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai finanšu instrumentu turēšanu; 10) anulēt ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai."				60. Papildināt 138.panta trešo daļu ar 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā: “4) pieprasīt no jebkuras personas informāciju par tās darbību finanšu un kapitāla tirgū, kā arī uzaicināt šādu personu ierasties Komisijā un sniegt informāciju klātienē; 5) iepazīties ar dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu un funkciju veikšanai; 6) pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem telefona sarunu izdrukas un cita veida datu pārraides ierakstus; 7) pieprasīt, lai finanšu instrumentu tirgus dalībnieki izbeidz jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar šā likuma prasībām; 8) apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību; 9) ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai turēt finanšu instrumentus; 10) anulēt ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.”
140.pants. Dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzība (1) Ja Komisija konstatē, ka dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties pieprasa, lai dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība izbeidz šādas darbības. (2) Ja dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas Latvijas Republikā sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Komisija nekavējoties informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz to novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem. (3) Ja dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Komisija informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. (4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Komisijai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas Republikas likumiem. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. (5) Šā panta noteikumi neierobežo dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības izplatīt Latvijas Republikā informāciju un reklamēt tās sniegtos pakalpojumus, ja šāda informācija un reklāma nav pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem normatīvajiem aktiem. (6) Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā pēc savas iniciatīvas un pēc izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas lūguma. Izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas ir tiesīgas veikt iekšējās pārbaudes ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā pašas vai pilnvarot citas personas veikt šo pārbaudi, iepriekš par to informējot Komisiju. (7) Komisija aizliedz dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, neatverot filiāli, turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja tā saņēmusi izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu.	61. Izteikt 140.pantu šādā redakcijā: "140.pants. Citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzība (1) Komisija uzrauga citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles, kas darbojas Latvijas Republikā, atbilstību šā likuma 126., 126.¹, 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸pantā noteiktajām prasībām. Komisijai ir tiesības pārbaudīt šādas filiāles veiktos pasākumus šo prasību nodrošināšanai. Ja Komisija konstatē, ka dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 126., 126.¹, 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.¹⁰pantā noteiktajām prasībām, tā nekavējoties pieprasa, lai dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība izbeidz šādas darbības. (2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 126., 126.¹, 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸pantā noteiktajām prasībām, Komisija informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrīb ai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām informē Eiropas Komisiju. (3) Ja Komisija konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošo finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu prasībām, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, Komisija nekavējoties informē sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz to novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem. (4) Ja Komisija konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, Komisija nekavējoties informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz to novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem. (5) Ja citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, Komisija informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem informē Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām. (6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās prasības neliedz Komisijai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošajiem Latvijas Republikas likumiem. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. (7) Šā panta noteikumi neierobežo citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības izplatīt Latvijas Republikā informāciju un reklamēt tās sniegtos pakalpojumus, ja šāda informācija un reklāma nav pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošajiem normatīvajiem aktiem. (8) Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā pēc savas iniciatīvas un pēc izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas lūguma. Izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas ir tiesīgas pašas veikt iekšējās pārbaudes ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā vai pilnvarot citas personas veikt šo pārbaudi, iepriekš par to informējot Komisiju. (9) Komisijai ir tiesības ar motivētu lēmumu atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi Latvijas Republikas teritorijā pēc citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kā arī atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanos pārbaudē, ja: 1) šāda pārbaude vai dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanās tajā nelabvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas suverenitāti, drošību vai valsts politiku; 2) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau uzsākts tiesvedības process Latvijas Republikā; 3) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau pieņemts tiesas spriedums. (10) Komisija aizliedz citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, neatverot filiāli, turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja tā saņēmusi izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu. (11) Komisijai ir tiesības veikt iekšējo pārbaudi citā dalībvalstī reģistrētā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kura ir Latvijas Republikā reģistrēta regulētā tirgus organizētāja biedrs un veic darījumus regulētajā tirgū bez filiāles atvēršanas, informējot attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju."	42	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Aizstāt 140.panta pirmajā un otrajā daļā skaitļus "126., 126.¹" ar skaitļiem un vārdiem "124. panta pirmās daļas 9. un 11. punktā, 126., 126.¹, 126.²,".	Atbalstīts	61. Izteikt 140.pantu šādā redakcijā: “140.pants. Citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzība (1) Komisija uzrauga citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles, kas darbojas Latvijas Republikā, atbilstību šā likuma 124.panta pirmās daļas 9. un 11.punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸panta prasībām. Komisijai ir tiesības pārbaudīt šādas filiāles veiktos pasākumus šo prasību nodrošināšanai. Ja Komisija konstatē, ka šajā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124.panta pirmās daļas 9. un 11.punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.¹⁰panta prasībām, tā nekavējoties pieprasa, lai šīs dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība izbeidz šādas darbības. (2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124.panta pirmās daļas 9. un 11. punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸panta prasībām, Komisija informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām informē Eiropas Komisiju. (3) Ja Komisija konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošo finanšu instrumentu tirgu regulējošu normatīvo aktu prasībām, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, tā nekavējoties informē par to izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz to novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem. (4) Ja Komisija konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties informē par to izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz to novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem. (5) Ja citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, tā informē par to izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem informē Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām. (6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās prasības neliedz Komisijai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas Republikas likumiem. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. (7) Šā panta noteikumi neierobežo citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības izplatīt Latvijas Republikā informāciju un reklamēt tās sniegtos pakalpojumus, ja šāda informācija un reklāma nav pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem normatīvajiem aktiem. (8) Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā pēc savas iniciatīvas un pēc izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas lūguma. Izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas ir tiesīgas pašas veikt iekšējās pārbaudes ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā vai pilnvarot citas personas veikt šo pārbaudi, iepriekš par to informējot Komisiju. (9) Komisijai ir tiesības ar motivētu lēmumu atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi Latvijas Republikas teritorijā pēc šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kā arī atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanos pārbaudē, ja: 1) šāda pārbaude vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanās tajā nelabvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas suverenitāti, drošību vai valsts politiku; 2) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau uzsākts tiesvedības process Latvijas Republikā; 3) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau pieņemts tiesas spriedums. (10) Komisija aizliedz citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei, kas darbojas Latvijas Republikā, vai citā dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, neatverot filiāli, turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja tā saņēmusi izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu. (11) Komisijai ir tiesības veikt iekšējo pārbaudi citā dalībvalstī reģistrētā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kura ir Latvijas Republikā reģistrēta regulētā tirgus organizētāja biedrs un veic darījumus regulētajā tirgū bez filiāles atvēršanas, informējot par to attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.”

142.¹pants. Ārpakalpojumu sniegšanas uzsākšanas kārtība (1) Ārpakalpojuma saņēmējs šā likuma izpratnē var būt tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība. (5) Ārpakalpojuma līgumā nosaka: 1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu; 2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības; 3) ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā: a) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, b) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi, c) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja ārpakalpojuma saņēmējs konstatējis, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes prasības, d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt ārpakalpojuma saņēmējam iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc ārpakalpojuma saņēmēja motivēta rakstveida pieprasījuma saņemšanas; 4) Komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Komisijas funkciju veikšanu. (6) Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma politiku un procedūru. Ārpakalpojuma procedūrā nosaka: 1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu; 2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību; 3) par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus; 4) ārpakalpojuma saņēmēja rīcību gadījumos, kad ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.	62. 142.¹ pantā: papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Ja ārpakalpojuma saņēmējs un ārpakalpojumu sniedzējs ietilpst vienā komercsabiedrību grupā, ārpakalpojuma saņēmējs, izpildot šā panta prasības, var ņemt vērā pakāpi, kādā tas kontrolē vai tam ir ietekme uz ārpakalpojumu sniedzēju, vai to, kādā mērā pakalpojumu sniedzējs ir pakļauts grupas konsolidētajai uzraudzībai."; izteikt piektās daļas 3.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā: "a) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu,"; papildināt piektās daļas 3.punktu ar "f", "g" un "h" apakšpunktu šādā redakcijā: "f) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti un pienācīgi pārvaldīt ar ārpakalpojuma sniegšanu saistītos riskus, g) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu informēt ārpakalpojuma saņēmēju par jebkurām izmaiņām, kas var ietekmēt tā spēju izpildīt ārpakalpojumu efektīvi, pienācīgā apjomā, kvalitātē un atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām, h) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu neizpaust informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma saņēmēju vai klientu un kas saskaņā ar likuma prasībām satur darījumu noslēpumu;"; papildināt piekto daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: "5) ārpakalpojuma saņēmēja rīcību seku novēršanai ārkārtas apstākļos, tai skaitā rezerves iekārtu ieviešanu un periodisku pārbaudi, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojuma nepārtrauktu sniegšanu un klientu interešu aizsardzību attiecībā uz funkciju, pakalpojumu vai darbību, kas tiek nodota ārpakalpojumu sniedzējam."; papildināt sesto daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: "5) ar ārpakalpojuma saņemšanu saistīto risku novērtēšanas un pārvaldīšanas procedūru."				62. 142.¹ pantā: papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Ja ārpakalpojuma saņēmējs un ārpakalpojumu sniedzējs ietilpst vienā komercsabiedrību grupā, ārpakalpojuma saņēmējs, izpildot šā panta prasības, var ņemt vērā pakāpi, kādā tas kontrolē ārpakalpojumu sniedzēju vai tam ir ietekme uz šo ārpakalpojumu sniedzēju, vai to, kādā mērā ārpakalpojumu sniedzējs ir pakļauts grupas konsolidētajai uzraudzībai.”; izteikt piektās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā: “a) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu,”; papildināt piektās daļas 3.punktu ar “f”, “g” un “h” apakšpunktu šādā redakcijā: “f) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti un pienācīgi pārvaldīt ar ārpakalpojuma sniegšanu saistītos riskus, g) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu informēt ārpakalpojuma saņēmēju par jebkurām izmaiņām, kas var ietekmēt tā spēju izpildīt ārpakalpojumu efektīvi, pienācīgā apjomā, kvalitātē un atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām, h) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu neizpaust informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma saņēmēju vai klientu un kas saskaņā ar likuma prasībām satur darījumu noslēpumu;”; papildināt piekto daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: “5) ārpakalpojuma saņēmēja rīcību seku novēršanai ārkārtas apstākļos, tai skaitā rezerves iekārtu ieviešanu un periodisku pārbaudi, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojuma nepārtrauktu sniegšanu un klientu interešu aizsardzību attiecībā uz funkciju, pakalpojumu vai darbību, kas tiek nodota ārpakalpojumu sniedzējam.”; papildināt sesto daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: “5) ar ārpakalpojuma saņemšanu saistīto risku novērtēšanas un pārvaldīšanas procedūru.”
142.²pants. Ārpakalpojumu sniegšanas ierobežošana ~~(1) Komisija aizliedz regulētā tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:~~ 1) nav ievēroti šā likuma noteikumi; 2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot tirgus organizētāja, Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējas sniegt šajā likumā noteiktos pakalpojumus, kā arī var aizskart to klientu likumiskās intereses; 3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot ārpakalpojuma saņēmēja pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, ārpakalpojuma saņēmēja statūtos vai citos iekšējos aktos tam noteiktos pienākumus; 4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Komisijas iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas; 5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām.	63. 142.² pantā: izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: "2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot tirgus organizētāja, Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējas sniegt šajā likumā noteiktos pakalpojumus, kā arī var aizskart tā klientu likumiskās intereses vai pasliktināt nosacījumus, uz kuriem pamatojoties Komisija ir izsniegusi licenci ārpakalpojuma saņēmējam attiecīgās profesionālās darbības veikšanai;"; papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā: "(2¹) Komisijai ir tiesības pieprasīt ārpakalpojuma saņēmējam informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai."				63. 142.² pantā: izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot tirgus organizētāja, Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējas sniegt šajā likumā noteiktos pakalpojumus, kā arī var aizskart tā klientu likumiskās intereses vai pasliktināt nosacījumus, uz kuriem pamatojoties Komisija ir izsniegusi licenci ārpakalpojuma saņēmējam attiecīgās profesionālās darbības veikšanai;”; papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā: “(2¹) Komisijai ir tiesības pieprasīt no ārpakalpojuma saņēmēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai.”
143.pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības nodrošināšanai (1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām nolūkā nodrošināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzību visā dalībvalstu teritorijā. (2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par to ieguldījumu brokeru sabiedrību valdes un padomes (ja tāda ir) locekļiem un īpašniekiem, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgo dalībvalstu teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu no dalībvalstu licencētām vai licencējamām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. (3) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par jebkādām sankcijām un darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādām Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā.	64. Izteikt 143.pantu šādā redakcijā: "143.pants. Informācijas apmaiņa ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības nodrošināšanai (1) Komisija ir atbildīga par sadarbību un informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzību visā dalībvalstu teritorijā. (2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par to ieguldījumu brokeru sabiedrību valdes un padomes (ja tāda ir) locekļiem un īpašniekiem, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgo dalībvalstu teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu no dalībvalstu licencētām vai licencējamām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Komisijai ir tiesības norādīt, ka minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu. (3) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par jebkādām sankcijām un darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādām Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā. (4) Informācijas apmaiņu šajā pantā minētajiem mērķiem Komisija saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 15.panta prasībām veic ar citas dalībvalsts uzraudzības institūciju, kas atzīta par kontaktpersonu informācijas apmaiņā."				64. Izteikt 143.pantu šādā redakcijā: "143.pants. Informācijas apmaiņa ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības nodrošināšanai (1) Komisija ir atbildīga par sadarbību un informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzību visā dalībvalstu teritorijā. (2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par to ieguldījumu brokeru sabiedrību valdes un padomes (ja tāda ir) locekļiem un īpašniekiem, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgo dalībvalstu teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu no dalībvalstu licencētām vai licencējamām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Komisijai ir tiesības norādīt, ka minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu. (3) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par jebkādām sankcijām un darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādām Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā. (4) Informācijas apmaiņu šajā pantā minētajiem mērķiem Komisija saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 15.panta prasībām veic ar citas dalībvalsts uzraudzības institūciju, kas atzīta par kontaktpersonu informācijas apmaiņā."
144.pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizlieguma uzraudzības nodrošināšanai (11) Ja dalībvalsts uzraudzības institūcija mēneša laikā nav atbildējusi uz šā panta pirmajā daļā minēto Komisijas pieprasījumu par informācijas sniegšanu vai šā panta septītajā daļā minēto Komisijas pieprasījumu par pārbaudes veikšanu vai Komisijas pilnvarotu personu piedalīšanos pārbaudē, kā arī ja Komisija saņēmusi no dalībvalsts uzraudzības institūcijas atteikumu, kurā nav norādīti atteikuma iemesli, Komisijai ir tiesības par to informēt Eiropas Vērtspapīru regulatoru komisiju.	65. Aizstāt 144.panta vienpadsmitajā daļā vārdus "Vērtspapīru regulatoru komisiju" ar vārdiem "Vērtspapīru regulatoru komiteju".				65. Aizstāt 144.panta vienpadsmitajā daļā vārdus "Vērtspapīru regulatoru komisiju" ar vārdiem "Vērtspapīru regulatoru komiteju".
144.¹pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām nolūkā nodrošināt publiskā piedāvājuma un finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū (1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma C sadaļas un D sadaļas II nodaļā Komisijai noteikto pienākumu veikšanu un pilnvaru izmantošanu. (2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām institūcijām informāciju, kas tām nepieciešama, lai veiktu attiecīgās dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. (3) Komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un apmainās ar to funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju. (4) Komisijai ir pienākums sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām, ja: 1) emitentam ir vairāk nekā viena izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija tā dažādo pārvedamu vērtspapīru kategoriju dēļ; 2) tiek pieprasīta tirdzniecības apturēšana vai aizliegums attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas tirgoti dažādās dalībvalstīs, lai nodrošinātu līdzvērtīgu nosacījumu ievērošanu dažādām tirdzniecības vietām un nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību. (5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos Komisija ir tiesīga lūgt palīdzību izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai, sākot no brīža, kad uzsākta lietas apstākļu pārbaude, īpaši attiecībā uz jauna tipa vai retas formas pārvedamiem vērtspapīriem. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas ir tiesīgas lūgt Komisijai informāciju par jebkuriem elementiem, kas raksturīgi Komisijas uzraudzītajam tirgum.	66. Papildināt 144.¹ pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: "(6) Ja Komisija šā likuma 55.panta kārtībā ir saņēmusi informāciju par regulētā tirgus organizētāja lēmumu apturēt tāda finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēgt no tā regulētā tirgus tādu finanšu instrumentu, kurš ir iekļauts arī citas dalībvalsts regulētajā tirgū, tā nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju arī tad, ja pati ir pieņēmusi lēmumu par tāda finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, kurš ir iekļauts arī citas dalībvalsts regulētajā tirgū. (7) Ja Komisija no citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas ir saņēmusi informāciju par tāda finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, kurš ir iekļauts regulētajā tirgū arī Latvijas Republikā vai tirgots daudzpusējā tirdzniecības sistēmā Latvijas Republikā, Komisija pieprasa šāda finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus Latvijas Republikā. Komisija ir tiesīga nepieprasīt finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, ja tas var kaitēt ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai."				66. Papildināt 144.¹ pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: "(6) Ja Komisija šā likuma 55.panta kārtībā ir saņēmusi informāciju par regulētā tirgus organizētāja lēmumu apturēt tāda finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēgt no tā regulētā tirgus tādu finanšu instrumentu, kurš ir iekļauts arī citas dalībvalsts regulētajā tirgū, tā nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju arī tad, ja pati ir pieņēmusi lēmumu par tāda finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, kurš ir iekļauts arī citas dalībvalsts regulētajā tirgū. (7) Ja Komisija no citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas ir saņēmusi informāciju par tāda finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, kurš ir iekļauts regulētajā tirgū arī Latvijas Republikā vai tirgots daudzpusējā tirdzniecības sistēmā Latvijas Republikā, tā pieprasa šāda finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus Latvijas Republikā. Komisija ir tiesīga nepieprasīt finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, ja tas var kaitēt ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai."
	67. Papildināt likumu ar 144.⁴ pantu šādā redakcijā: "144.⁴pants. Informācijas apmaiņa ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām par darījumiem ar finanšu instrumentiem (1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem. (2) Komisija informācijas apmaiņu ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām par darījumiem ar finanšu instrumentiem veic saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 14.pantu. (3) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi šā likuma 133.⁶ panta kārtībā par darījumiem, ko veikusi citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes filiāle, Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei. (4) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi šā likuma 133.⁶ panta kārtībā par darījumiem, ko veikusi Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ar citas valsts regulētajā tirgū iekļautajiem finanšu instrumentiem, Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas ir konkrētā finanšu instrumenta atbilstošā kompetentā iestāde saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 8.pantu."				67. Papildināt likumu ar 144.⁴ pantu šādā redakcijā: “144.⁴pants. Informācijas apmaiņa ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām par darījumiem ar finanšu instrumentiem (1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem. (2) Komisija informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām par darījumiem ar finanšu instrumentiem veic saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 14.panta prasībām. (3) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi šā likuma 133.⁶ panta kārtībā par darījumiem, ko veikusi citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes filiāle, tā nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei. (4) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi šā likuma 133.⁶ panta kārtībā par darījumiem, ko veikusi Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ar citas dalībvalsts regulētajā tirgū iekļautajiem finanšu instrumentiem, tā nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas ir konkrētā finanšu instrumenta atbilstošā kompetentā iestāde saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 8.pantu."
145.pants. Informācijas apmaiņa ar ārvalstu uzraudzības institūcijām (1) Komisija ir tiesīga slēgt līgumus par informācijas apmaiņu uzraudzības funkciju veikšanai ar ārvalstu uzraudzības institūcijām, kā arī pievienoties Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas līgumam par informācijas apmaiņu. (2) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, Komisija saņēmusi par ārvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā.	68. Papildināt 145.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: "(1¹) Komisija ir tiesīga slēgt līgumu par informācijas apmaiņu ar ārvalstu institūcijām, iestādēm vai citām juridiskām personām, kas: 1) veic kredītiestāžu, citu finanšu iestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un finanšu tirgu uzraudzību; 2) ir atbildīgas par ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidācijas, bankrota un citām līdzīgām procedūrām; 3) pildot uzraudzības funkcijas, veic auditu ieguldījumu brokeru sabiedrībās un citās finanšu iestādēs, kredītiestādēs un apdrošināšanas sabiedrībās vai kas pārvalda kompensēšanas shēmas; 4) ir atbildīgas par to struktūru pārraudzību, kuras iesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidācijas, bankrota un citās līdzīgās procedūrās; 5) ir atbildīgas par to personu pārraudzību, kuras veic auditu ieguldījumu brokeru sabiedrībās, apdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs un citās finanšu iestādēs."				68. 145.pantā: papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: “(1¹) Komisija ir tiesīga slēgt līgumu par informācijas apmaiņu ar ārvalstu institūcijām, iestādēm vai citām juridiskajām personām, kas: 1) veic kredītiestāžu, citu finanšu iestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un finanšu tirgu uzraudzību; 2) ir atbildīgas par ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidācijas, bankrota un citām līdzīgām procedūrām; 3) pildot uzraudzības funkcijas, veic auditu ieguldījumu brokeru sabiedrībās un citās finanšu iestādēs, kredītiestādēs un apdrošināšanas sabiedrībās vai kas pārvalda kompensēšanas shēmas; 4) ir atbildīgas par to struktūru pārraudzību, kuras iesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidācijas, bankrota un citās līdzīgās procedūrās; 5) ir atbildīgas par to personu pārraudzību, kuras veic auditu ieguldījumu brokeru sabiedrībās, apdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs un citās finanšu iestādēs.”;
		43	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 145.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar šā panta pirmajā un 1.¹daļā minētajām institūcijām un iestādēm, ja attiecīgās ārvalsts normatīvie akti paredz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai līdzvērtīgu atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu. Šāda informācija izmantojama vienīgi, lai veiktu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību vai attiecīgajām institūcijām likumā noteiktās funkcijas. Saņemto informāciju attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Komisijas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana dota."	Atbalstīts	papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar šā panta pirmajā un 1.¹daļā minētajām institūcijām un iestādēm, ja attiecīgās ārvalsts normatīvie akti paredz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai līdzvērtīgu atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu. Šāda informācija izmantojama vienīgi, lai veiktu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību vai attiecīgajām institūcijām likumā noteiktās funkcijas. Saņemto informāciju attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Komisijas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana dota."
146.pants. Ierobežotas pieejamības informācija (3) Ierobežotas pieejamības informāciju, kuru Komisija ir saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas, tā ir tiesīga izmantot, veicot savas funkcijas: 1) lai pārbaudītu informāciju, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegušas nolūkā saņemt licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai; 2) lai pārliecinātos par kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības atbilstību likuma prasībām; 3) lai piemērotu likumos noteikto atbildību par šā likuma pārkāpumiem; 4) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.	69. Papildināt 146.panta trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: "5) lai uzraudzītu finanšu instrumentu tirdzniecības vietu darbību."				69. Papildināt 146.panta trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: "5) lai uzraudzītu finanšu instrumentu tirdzniecības vietu darbību."

147.pants. Komisijas pienākums sniegt informāciju Eiropas Komisijai

(1) Komisija informē Eiropas Komisiju par:

1) licences izsniegšanu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) gadījumiem, kad būtiskas līdzdalības iegūšanas rezultātā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par ārvalstīs reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību;

3) gadījumiem, kas minēti šā likuma 24.¹panta trešajā daļā un 55.¹panta ceturtajā daļā;

4) akciju atpirkšanas piedāvājumiem, kas izteikti par mērķa sabiedrībām, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā Latvijā;

5) gadījumiem, kas minēti šā likuma 64.³ panta trešajā daļā.

70. Papildināt 147.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) darbībām, ko tā veikusi saskaņā ar šā likuma 40.¹panta otro daļu un 140.panta piekto daļu."

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 147.panta pirmās daļas 6.punktu aiz skaitļa un vārda "140.panta" ar vārdiem "otro un".

Atbalstīts

70. Papildināt 147.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) darbībām, ko tā veikusi saskaņā ar šā likuma 40.¹panta otro daļu un 140.panta otro un piekto daļu."

148.pants. Atbildība

(1) Par finanšu instrumentu publisku piedāvāšanu, neievērojot šā likuma prasības, Komisijai ir tiesības izteikt emitentam brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10000 latiem.

(2) Par nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšanu par emitentam būtiskiem notikumiem Komisijai ir tiesības izteikt emitentam brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

(3) Par šā likuma 61.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības personai, kas nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu un nav noteiktā kārtībā ziņojusi par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu akciju sabiedrībā, izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10000 latiem.

(4) Ja persona, kurai saskaņā ar šā likuma 55. un 66.panta un pārejas noteikumu nosacījumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, to noteiktajā kārtībā neizdara, Komisijai ir tiesības izteikt personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

(5) Par citiem šā likuma un saskaņā ar to izdoto normatīvo aktu pārkāpumiem Komisijai ir tiesības izteikt normatīvos aktus pārkāpušajai personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

(6) Par publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu iekļaušanas regulētajos tirgos un Eiropas Komisijas regulas Nr.809/2004 prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10000 latiem.

(7) Par šā likuma 54.panta otrās daļas 5.punkta, trešās daļas 6.punkta un septītās daļas, 56. un 57.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības emitentam izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 10 000 latiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 148.pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(8) Par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, neievērojot šā likuma prasības, Komisijai ir tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latu.

(9) Par šajā likumā noteikto pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības informācijas atklāšanas prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kredītiestādei vai regulētā tirgus organizētājam izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latu."

Atbalstīts

71. Papildināt 148.pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

Pārejas noteikumi

4.³Ja akciju sabiedrības akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, šādas sabiedrības akciju ieguvējiem:

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Pārejas noteikumos:

aizstāt 4.³ punkta ievaddaļā vārdus "akciju ieguvējiem" ar vārdu "akcionāriem";

Atbalstīts

72. Pārejas noteikumos:

aizstāt 4.³ punkta ievaddaļā vārdus "akciju ieguvējiem" ar vārdu "akcionāriem";

1) šā likuma 61.panta pirmajā un trešajā daļā noteiktais paziņojums jāiesniedz Komisijai un akciju sabiedrībai 61.pantā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) šajā likumā noteiktajā kārtībā jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums 66.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

aizstāt 4.³ punkta 1. apakšpunktā skaitli un vārdus "61.panta pirmajā un trešajā daļā" ar skaitli un vārdu "61. pantā";

Atbalstīts

aizstāt 4.³ punkta 1. apakšpunktā skaitli un vārdus "61.panta pirmajā un trešajā daļā" ar skaitli un vārdu "61. pantā";

4.⁴ Akciju sabiedrības, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, un šādu sabiedrību akciju ieguvēji par šā likuma pārkāpumiem atbild saskaņā ar šā likuma 148.pantu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

aizstāt 4.⁴ punktā vārdus "akciju ieguvēji" ar vārdu "akcionāri";

Atbalstīts

aizstāt 4.⁴ punktā vārdus "akciju ieguvēji" ar vārdu "akcionāri";

71. Papildināt pārejas noteikumus ar 37., 38., 39. un 40.punktu šādā redakcijā:

"37. Emitents, kura finanšu instrumenti ir iekļauti regulētajā tirgū, divu mēnešu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai:

1) emitenta izstrādātos iekšējos noteikumus par iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu un kārtību, kādā emitenta iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem;

2) iekšējās informācijas turētāju sarakstu atbilstoši šā likuma 86.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām. Sarakstā iekļauj vēsturisko informāciju par bijušajiem iekšējās informācijas turētājiem, sākot no saraksta izveidošanas dienas, un aktuālo informāciju par esošajiem iekšējās informācijas turētājiem. Esošajiem iekšējās informācijas turētājiem norāda gadu un datumu, kad persona ir iekļauta sarakstā, bijušajiem iekšējās informācijas turētājiem norāda gadu un datumu, kad persona tika iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā, un gadu un datumu, ar kuru personai emitenta iekšējā informācija vairs nebija pieejama.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

aizstāt 37.punktā vārdus "divu mēnešu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas" ar skaitļiem un vārdiem "līdz 2008.gada 1.februārim";

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 37., 38. un 39.punktu šādā redakcijā:

“37. Emitents, kura finanšu instrumenti ir iekļauti regulētajā tirgū, līdz 2008.gada 1.februārim Komisijai iesniedz:

1) emitenta izstrādātos iekšējos noteikumus par iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu, kā arī kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas drīkst veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem;

2) iekšējās informācijas turētāju sarakstu atbilstoši šā likuma 86.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām. Sarakstā iekļauj vēsturisko informāciju par bijušajiem iekšējās informācijas turētājiem, sākot no saraksta izveidošanas dienas, un aktuālo informāciju par esošajiem iekšējās informācijas turētājiem. Esošajiem iekšējās informācijas turētājiem norāda gadu un datumu, kad persona iekļauta sarakstā, bijušajiem iekšējās informācijas turētājiem norāda gadu un datumu, kad persona tika iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā, un gadu un datumu, ar kuru personai emitenta iekšējā informācija vairs nebija pieejama.

38. Grozījumi šā likuma 1.pantā, 3., 3.¹, 10., 25., 27., 28., 36., 37., 38., 40., 41., 55., 93.panta septītajā daļā., 96.panta piektajā daļā, 101., 102., 103., 107., 108., 111., 112., 113., 118., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130., 134., 138., 140., 142.¹, 142.², 143., 144.¹, 145., 146., 147.pantā, kā arī 39.¹, 39.², 40.¹, 103.¹, 103.², 124.¹,124.², 126.¹, 126.², 127.¹, 127.², 128.¹, 128.², 128.³, 129.¹, 130.¹, 133.¹, 133.², 133.³, 133.⁴, 133.⁵, 133.⁶, 133.⁷, 133.⁸, 133.⁹, 133.¹⁰ un 144.⁴ pants stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

izteikt 38.punktu šādā redakcijā:

"38. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņēmušas Komisijas licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, un kredītiestādes, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus, līdz 2008. gada 1. februārim izstrādā šā likuma 124.¹ pantā minēto politiku attiecībā uz klienta statusa nodrošināšanu, 127. pantā minēto interešu konflikta novēršanas politiku un 128.³ pantā minēto rīkojumu izpildes politiku.”.

Atbalstīts

38. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņēmušas Komisijas licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, un kredītiestādes, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus, līdz 2008. gada 1. februārim izstrādā šā likuma 124.¹ pantā minēto politiku attiecībā uz klienta statusa nodrošināšanu, 127. pantā minēto interešu konflikta novēršanas politiku un 128.³ pantā minēto rīkojumu izpildes politiku.

39. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņēmušas Komisijas licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, un kredītiestādes, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus, triju mēnešu laikā no pārejas noteikumu 38.punktā minēto grozījumu spēkā stāšanās dienas izstrādā šā likuma 124.¹ pantā minēto politiku attiecībā uz klienta statusa nodrošināšanu, 127.pantā minēto interešu konflikta novēršanas politiku un 128.³ pantā minēto rīkojumu izpildes politiku.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

izteikt 39.punktu šādā redakcijā:

"39. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņēmušas Komisijas licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, un kredītiestādes, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus, līdz 2008. gada 1. februārim informē esošos klientus par viņu statusu saskaņā ar šā likuma 124.¹ panta prasībām.";

Atbalstīts

39. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņēmušas Komisijas licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, un kredītiestādes, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus, līdz 2008. gada 1. februārim informē esošos klientus par viņu statusu saskaņā ar šā likuma 124.¹ panta prasībām.”

40. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņēmušas Komisijas licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, un kredītiestādes, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus, triju mēnešu laikā no pārejas noteikumu 38.punktā minēto grozījumu spēkā stāšanās dienas informē esošos klientus par to statusu saskaņā ar šā likuma 124.¹ panta prasībām."

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

izslēgt 40. punktu.

Atbalstīts

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

2) Padomes 1993.gada 15.marta direktīvas 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību;

3) Padomes 1993.gada 10.maija direktīvas 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā;

72. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 2. un 3.punktu;

papildināt atsauci ar 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

"15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK, un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK;

16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa Direktīvas 2006/31/EK, ar kuru attiecībā uz dažiem termiņiem groza Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem;

17) Komisijas 2006.gada 10.augusta Direktīvas 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem, un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem."

73. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 2. un 3.punktu;

papildināt atsauci ar 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes direktīvu 93/22/EEK;

16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa direktīvas 2006/31/EK, ar kuru attiecībā uz dažiem termiņiem groza direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem;

17) Komisijas 2006.gada 10.augusta direktīvas 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem, un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem.”

Nr.9/2

Saeimas Prezidijam

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

(Nr.365/Lp9)

"1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3. panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 8. punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu;".