Rīgā, 2007.gada 24.maijā
Nr.9/3
Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums izskatīšanai pirmajā lasījumā, kas ir alternatīvs likumprojektam Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums (Nr.245/Lp9).
Pielikumā: Juridiskās komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts un anotācija.
Ar cieņu,
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš
Latvijas Pareizticīgās
Baznīcas likums
1.pants.
Likumā lietotie termini
(1)
Likumā lietotie termini atbilst Reliģisko organizāciju likumā lietotajiem
terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Likumā
ir lietoti šādi termini:
1) Baznīca Latvijas Pareizticīgā Baznīca ar visām tās draudzēm;
2) Baznīcas galva virsgans (metropolīts), kas stājies amatā un
vada Baznīcu saskaņā ar Baznīcas
statūtos noteikto kārtību;
3) Baznīcas garīdznieki vikāri, bīskapi, priesteri, diakoni, un cits Baznīcas garīdznieku sarakstā iekļautais garīgais personāls;
2. pants. Likuma mērķis un uzdevums
(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.
(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta noteikumam, ievērojot Baznīcas kā Latvijā tradicionālas reliģiskas organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, atzīstot tās ieguldījumu un bagāto pieredzi sabiedrības fiziskās un garīgās veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un citās jomās, kā arī ievērojot to, ka Baznīcas valdījumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt valsts un Baznīcas tiesiskās attiecības un noteikt valsts un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.
3.pants.
Baznīcas statuss
(1) Baznīcai ir juridiskās personas statuss
un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
(2) Baznīca savā darbībā ievēro Latvijas
Republikas Satversmi, šo likumu,
Reliģisko organizāciju likumu, likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un
citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī
Baznīcas statūtus.
(3) Baznīca pilnā mērā realizē tās statūtos noteiktās pašvaldīšanas un pašnoteikšanās tiesības.
(4) Valsts atzīst Baznīcas tiesības interpretēt Bībeles Svētos Rakstus, formulēt savu mācību (doktrīnu) un to sludināt, veidot savu iekšējo dzīvi ievērojot kanonus, tostarp organizatorisko struktūru un misiju.
(5) Baznīcas pilns nosaukums ir Latvijas Pareizticīgā Baznīca. Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca un tās draudzes, kā arī Baznīcas dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Baznīcas nosaukuma.
(6) Baznīca var
prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Baznīcai
nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
(7) Baznīcas lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.
(8) Draudžu kartotēkās esošā informācija par draudžu locekļiem tiek glabāta Baznīcas noteiktajā kārtībā, ievērojot likumā paredzētos vispārīgos personas datu apstrādes principus.
4.pants.
Baznīcas galva
(1) Baznīcas galva pārstāv Baznīcu attiecībās ar valsti.
(2) Baznīcas galva Baznīcas statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā var rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Baznīcas vārdā attiecībās ar valsti.
5.pants.
Baznīcas īpašums un finanses
(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.
(2) Baznīcas nekustamo īpašumu iegāde,
atsavināšana, ieķīlāšana un citāda apgrūtināšana iespējama tikai ar Baznīcas
galvas rakstveida piekrišanu. Baznīcas īpašumā esošie dievnami un kapsētas
piespiedu kārtībā nav atsavināmi. Ja
Baznīcas draudze nolēmusi iegūt savā īpašumā, atsavināt, ieķīlāt vai citādi
apgrūtināt nekustamo īpašumu, tai jāsaņem Baznīcas galvas rakstiskā piekrišana.
(3) Dievnamus un
rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc
kreditoru pieprasījuma.
(4) Ja kāda no Baznīcas izveidotajām organizācijām vai iestādēm likvidējas, nekustamie un kustamie īpašumi, kas bija tās īpašumā attiecīgi pāriet Baznīcas īpašumā.
6.pants.
Baznīcas dievnamu, kapliču un kapsētu ierīkošana, statuss un izmantošana
(1) Baznīcas dievnamu, kapliču un kapsētu ierīkošana un celtniecība, kā arī to pārbūve vai restaurācija notiek ar Baznīcas galvas atļauju.
(2) Baznīcas īpašumā esoši dievnami, kapličas un kapsētas nav izmantojami vai atsavināmi pretēji statūtos noteiktiem mērķiem.
(3) Baznīcai piederošās kapsētas atrodas Baznīcas pārziņā. Baznīcai piederošajās kapsētās ceremonijas notiek atbilstoši Baznīcas noteiktajai kārtībai.
(4) Baznīca reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās.
7.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzība
un pieejamība
(1) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai
valdījumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu un izmantošanu saskaņā ar
kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem
normatīvajiem aktiem.
(2) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu pieejamību sabiedrības apskatei Baznīcas noteiktajā kārtībā.
(3) Valsts un pašvaldības normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā ikgadējā budžeta ietvaros piedalās Baznīcas īpašumā un
valdījumā esošu kultūras un vēsturisko pieminekļu atjaunošanā un uzturēšanā.
(4) Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā valsts piedalās Baznīcas īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu izpētes finansēšanā un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā. Pašvaldībai ir tiesības piedalīties saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā.
8.pants. Baznīcas garīdznieku tiesības
salaulāt
Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēt laulību ir tiesīgi tie Baznīcas garīdznieki, kuriem Baznīca devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijas iesniegtajā reģistrēt laulību tiesīgo garīdznieku sarakstā.
9. pants. Grēksūdzes un pastorālās sarunas
aizsardzība
(1) Baznīcas garīdznieku nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž ziņas, kas iegūtas grēksūdzes vai pastorālās sarunas laikā, pat tad, ja šis garīdznieks ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.
(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes un pastorālo sarunu laikā.
(3) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Baznīcas garīdznieku.
10.pants.
Baznīca un militārais dienests
(1) Nacionālajos bruņotajos spēkos personām ir tiesības saņemt Baznīcas garīdznieka garīgo aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.
(2) Baznīcas garīdznieki un garīgā personāla mācību iestāžu studenti nav pakļauti militārajam dienestam. Vispārējas mobilizācijas gadījumā minētās personas norīkojamas pasākumos, kuros nav jālieto ieroči.
11.pants. Baznīcas kapelānu garīgā darbība
(1) Baznīcas kapelāni darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.
(2) Baznīcas kapelānu garīgo darbību pārrauga Baznīca.
12.pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas
procesā
(1) Patvēruma meklētajam, kurš baidās no vajāšanas savas pareizticīgās pārliecības dēļ, patvēruma piešķiršanas procesā ir tiesības uz Baznīcas pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.
(2) Valsts
iestādes, ja nepieciešams, izprasa Baznīcas atzinumu par patvēruma meklētāja
iespējamo vajāšanu viņa pareizticīgās pārliecības dēļ.
13.pants. Baznīcas attiecības ar
darbiniekiem
(1) Darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar darbiniekiem Baznīca ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Baznīcas mācību (doktrīnu), kā arī morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā pareizticīgai pārliecībai.
(2) Baznīcas galva, pamatojoties uz statūtiem, nozīmē uz kalpošanas vietu un atbrīvo no kalpošanas garīdzniekus. Baznīcas galvas rīkojums ir vienīgais pamats darba attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar garīdzniekiem.
14.pants.
Baznīca un izglītība
(1) Baznīcas dibinātajās un vadītajās izglītības iestādēs izglītības saturu un mācību norisi nosaka
Baznīca.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām izglītības iestādēm ir tiesības uz šo iestāžu un to izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
(3) Baznīcai ir tiesības apmācīt visus savai reliģiskajai darbībai un aktivitātēm nepieciešamos darbiniekus. Baznīcai ir garantētas tiesības izglītot savu garīdzniecību Rīgas Garīgajā Seminārā.
(4) Baznīcas izglītības iestādes var saņemt finansiālu atbalstu no valsts.
(5) Baznīcai ir tiesības pasniegt valsts un pašvaldības izglītības iestādēs kristīgās ticības mācību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
15.
pants. Pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu
Pārskatu par Baznīcai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Baznīca sagatavo likumā Par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.
16.pants.
Baznīcas garīdznieku saraksts
(1) Baznīca rakstveidā iesniedz Tieslietu ministrijai to personu sarakstu, kuras atbilst šā likuma 1.panta 3.punktā minēto Baznīcas garīdznieku statusam un kuras ir tiesīgas veikt šā likuma 8. un 11.pantā minētās darbības, kā arī ziņas par šīm personām. Tieslietu ministrijai iesniedzamo ziņu apjomu, to iesniegšanas un aktualizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.
(2) Par izmaiņām šā panta pirmajā daļā sniegtajās ziņās Baznīca divu nedēļu laikā rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai.
(3) Tieslietu ministrijai iesniegtās ziņas ir publiski pieejamas.
Pārejas noteikums
2.Baznīca līdz 2007.gada 31.decembrim paziņo Tieslietu ministrijai šā likuma 16.panta pirmajā daļā minētos datus.
Likumprojekta Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekts izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu; balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 8. jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas līgumā iekļautajiem principiem, kā arī, ievērojot Latvijas Pareizticīgās Baznīcas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā.
2. Kāda var būt
likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts
sekmēs sabiedrības socializāciju un reliģiskās pārliecības brīvības īstenošanu.
3. Kāda var būt likuma
iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma ietekme
uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekta apspriešanas gaitā piedalījās Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas pārstāvji.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.