Likums

Likumprojekts

Šengenas informācijas sistēmas darbības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dalībvalsts – šā likuma izpratnē valsts, kas pievienojusies konvencijai, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985.gada 14.jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk – Šengenas konvencija), kā arī valsts, kura nav pievienojusies Šengenas konvencijai, bet kura piemēro Šengenas acquis noteikumus;

2) Šengenas informācijas sistēma (turpmāk – Sistēma) – informācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, lai stiprinātu dalībvalstu sabiedrisko kārtību un drošību dalībvalstu teritorijā, nodrošinot ziņojumu pieejamību dalībvalstu kompetentajām institūcijām un iestādēm;

3) SIRENE informācijas sistēma – datu apstrādes sistēma, kurā apstrādā papildinformāciju un ar kuras palīdzību apstrādā ziņojumus;

4) ziņojums – šā likuma izpratnē Sistēmā iekļaujamo datu kopums par personu, priekšmetu vai dokumentu, kas nepieciešams šā likuma 7.pantā noteiktā mērķa sasniegšanai;

5) papildinformācija – informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai ziņojums iekļaujams Sistēmā, vai lai sasniegtu mērķi, kura dēļ ziņojums iekļauts Sistēmā, vai lai konstatētu, ka mērķa sasniegšana nav iespējama, kā arī lai nodrošinātu ziņojumu atbilstību Sistēmas darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un personu tiesības saņemt informāciju par sevi.

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt Sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs.

(2) Šis likums nosaka Sistēmas un SIRENE informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību Latvijas Republikā, par tās darbības nodrošināšanu atbildīgās institūcijas un iestādes, kā arī minēto institūciju un iestāžu funkcijas.

3.pants. Sistēmas izmantošana

(1) Iekļaut Sistēmā ziņojumus un piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem ir tiesīgas šajā likumā noteiktās institūcijas un iestādes, lai atbilstoši Sistēmas darbības principiem izplatītu un saņemtu informāciju, kas nepieciešama to funkciju veikšanai.

(2) Valsts policijas struktūrvienība SIRENE Latvijas birojs (turpmāk – Birojs) Sistēmu izmanto, lai uzraudzītu iekļaujamo ziņojumu atbilstību Sistēmas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un veicinātu rīcību, kas nepieciešama tā mērķa sasniegšanai, kura dēļ ziņojumi iekļauti Sistēmā.

4.pants. Informācijas izmantošanas uzraudzība

(1) Informācija, ko satur ziņojumi, un papildinformācija izmantojama tikai tiem mērķiem, kādiem tā sniegta.

(2) Biroja arhīvā esošo papildinformāciju var izmantot noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai.

(3) Šajā likumā paredzēto personas datu apstrādi uzrauga Datu valsts inspekcija.

II nodaļa

Sistēmas un SIRENE informācijas sistēmas uzturēšana

5.pants. Sistēmas darbības nodrošināšana

(1) Sistēmas tehnisko darbību Latvijas Republikā nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk – Centrs).

(2) Attiecībā uz Sistēmas Latvijas Republikas valsts daļu Centrs pilda sistēmas pārziņa funkcijas, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(3) Centrs uzrauga Sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto tehnisko prasību ievērošanu.

(4) Ja institūcijas vai iestādes, kuras iekļauj ziņojumus Sistēmā vai kurām ir piekļuve Sistēmā esošajiem ziņojumiem, nevar nodrošināt tehnisko prasību izpildi, Centrs var tām liegt piekļuvi Sistēmai līdz trūkumu novēršanai.

6.pants. SIRENE informācijas sistēmas darbības nodrošināšana

(1) SIRENE informācijas sistēmas tehnisko darbību nodrošina Centrs.

(2) Centrs pilda SIRENE informācijas sistēmas pārziņa funkcijas, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(3) Piekļuve SIRENE informācijas sistēmai tiek piešķirta tikai Birojam savu funkciju veikšanai.

III nodaļa

Ziņojumu iekļaušana Sistēmā

7.pants. Lēmums par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā

(1) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā par tādām personām, kuras meklē, lai apcietinātu izdošanas nolūkā, pieņem Ģenerālprokuratūra.

(2) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros vai tiesnesis sprieduma izpildes kontroles ietvaros par personām, par kurām nav pamata lūgt apcietināšanu izdošanas nolūkā, bet kuras meklē, lai noskaidrotu to pastāvīgās uzturēšanās vietu procesuālo darbību veikšanai.

(3) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, lai priekšmetu vai dokumentu izņemtu vai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā, pieņem procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros attiecībā uz ziņojumu:

1) par identificējamiem noziedzīgā ceļā atsavinātiem vai pazudušiem mehāniskiem transportlīdzekļiem, kuru motora darba tilpums pārsniedz 50 cm³, piekabēm, kuru pašmasa pārsniedz 750 kg, dzīvojamām kabīnēm, kuģošanas līdzekļiem, gaisa kuģiem, rūpniecības iekārtām un piekaramajiem motoriem;

2) par identificējamiem noziedzīgā ceļā atsavinātiem vai pazudušiem šaujamieročiem;

3) par identificējamām noziedzīgā ceļā atsavinātām vai pazudušām personu apliecinošo dokumentu (pases, personas apliecības), atgriešanās apliecību, jūrnieka grāmatiņu, transportlīdzekļu vadītāja apliecību, uzturēšanās atļauju, vīzu un transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību veidlapām;

4) par identificējamiem noziedzīgā ceļā atsavinātiem vai pazudušiem personu apliecinošiem dokumentiem (pases, personas apliecības), atgriešanās apliecībām, jūrnieka grāmatiņām, transportlīdzekļu vadītāja apliecībām, uzturēšanās atļaujām, vīzām, transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmēm;

5) par identificējamām banknotēm (reģistrētām naudaszīmēm);

6) par identificējamiem noziedzīgā ceļā atsavinātiem vai pazudušiem finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem.

(4) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem operatīvās darbības subjekts konkrētā operatīvās darbības procesa ietvaros attiecībā uz ziņojumu:

1) par bezvēsts pazudušām personām, ko meklē, lai noskaidrotu to atrašanās vietu;

2) par pazudušām personām, ko meklē, lai aizsardzības vai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu;

3) par personām, transportlīdzekļiem, kuģošanas līdzekļiem, gaisa kuģiem un konteineriem, lai maskēti iegūtu informāciju par tiem;

4) par personām, transportlīdzekļiem, kuģošanas līdzekļiem, gaisa kuģiem un konteineriem, lai, maskēti veicot pārbaudi, iegūtu informāciju par tiem.

(5) Iekšlietu ministrs, ārlietu ministrs, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors vai diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības amatpersonas, kuras ir pilnvarotas veikt konsulārās funkcijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona katrā atsevišķā gadījumā atbilstoši kompetencei pieņem lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, lai liegtu ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstīs.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā vai piektajā daļā minēto lēmumu var pieņemt, ja kriminālprocesa vai operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšana nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta bez dalībvalsts palīdzības, vai ja ziņojuma iekļaušana Sistēmā var mazināt dalībvalstu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu.

8.pants. Papildinformācijas nodrošināšana

(1) Šā likuma 7.pantā minētās amatpersonas, pieņemot lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, nodrošina, lai Birojam būtu pieejama papildinformācija pārsūtīšanai uz dalībvalstīm.

(2) Kārtību, kādā nodrošināma papildinformācijas pieejamība Birojam, un kārtību, kādā notiek papildinformācijas apmaiņa starp institūcijām un iestādēm, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja papildinformācijas pārsūtīšana uz dalībvalstīm ar SIRENE informācijas sistēmas starpniecību nav pieļaujama saskaņā ar informācijas aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, šā likuma 7.pantā norādītās amatpersonas nedrīkst pieņemt lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā.

9.pants. Ziņojumu iekļaušana Sistēmā, labošana un dzēšana

(1) Ziņojumus Sistēmā atbilstoši kompetencei apstrādā:

1) Valsts policija;

2) Drošības policija;

3) Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija;

4) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde;

5) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

6) Valsts robežsardze;

7) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

8) Militārā policija;

9) prokuratūras;

10) tiesas;

11) Ieslodzījuma vietu pārvalde;

12) Satversmes aizsardzības birojs.

(2) Ziņojumu iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā no Latvijas Republikas datu bāzēm ir ieraksts par to pašu personu, priekšmetu vai dokumentu identiska mērķa sasniegšanai (turpmāk – ziņojumam līdzvērtīgs ieraksts). Dzēšot ziņojumam līdzvērtīgo ierakstu, dzēšams arī ziņojums Sistēmā.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktās institūcijas un iestādes ziņojumus Sistēmā iekļauj, labo un dzēš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

10.pants. Ziņojumu iekļaušana Sistēmā nederīgu dokumentu un transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanas novēršanai, minēto ziņojumu labošana un dzēšana

(1) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Sistēmā iekļauj ziņojumus par personu apliecinošiem dokumentiem (pases, personu apliecības), atgriešanās apliecībām, uzturēšanās atļaujām, vīzām, lai izņemtu minētos dokumentus, ja tie atzīti par nederīgiem, bet ir iespējama dokumentu nelikumīga izmantošana.

(2) Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs Sistēmā iekļauj ziņojumus par jūrnieka grāmatiņām, lai izņemtu jūrnieka grāmatiņas, ja tās atzītas par nederīgām, bet ir iespējama jūrnieka grāmatiņu nelikumīga izmantošana.

(3) Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra Sistēmā iekļauj ziņojumus par transportlīdzekļu vadītāja apliecībām, transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmēm, lai tās izņemtu, ja minētie dokumenti un numura zīmes atzītas par nederīgām, bet ir iespējama to nelikumīga izmantošana.

(4) Ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā no Latvijas Republikas datu bāzēm ir ziņojumam līdzvērtīgs ieraksts. Dzēšot ziņojumam līdzvērtīgo ierakstu, dzēšams arī ziņojums Sistēmā.

(5) Kārtību, kādā šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā norādītie ziņojumi iekļaujami Sistēmā, kā arī labojami un dzēšami, nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Ziņojumu atsaukšana

(1) Ja zudusi nepieciešamība sasniegt mērķi, kura dēļ ziņojums ir iekļauts Sistēmā, vai tā sasniegšanu vairs nav iespējams nodrošināt, šā likuma 7.pantā norādītās amatpersonas nekavējoties atceļ lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, kā arī dzēš ziņojumu no Sistēmas vai informē par to attiecīgo institūciju vai iestādi, kas ir atbildīga par ziņojuma dzēšanu.

(2) Atceļot lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, amatpersona izvērtē, vai kādā no Latvijas Republikas datu bāzēm ir saglabājams ziņojumam līdzvērtīgs ieraksts.

12.pants. Ziņojumu prioritāšu rinda

(1) Latvijas Republika Sistēmā iekļauj tikai vienu ziņojumu par vienu un to pašu personu, priekšmetu vai dokumentu.

(2) Ja atbilstoši šā likuma 7. vai 10.panta prasībām Sistēmā jāiekļauj vairāki ziņojumi par vienu un to pašu personu, priekšmetu vai dokumentu, Sistēmā uzturams ziņojums, kuram šā panta trešajā vai ceturtajā daļā noteikta augstāka prioritāte. Ja ziņojumu mērķi ir identiski, par augstākas prioritātes ziņojumu uzskatāms tas, kurš Sistēmā iekļauts pirmais.

(3) Atkarībā no mērķa, kura dēļ Sistēmā iekļaujami ziņojumi par personām, tiem ir šādas prioritātes:

1) pirmā – lai apcietinātu izdošanas nolūkā;

2) otrā – lai liegtu ieceļošanu un uzturēšanos Dalībvalstu teritorijās;

3) trešā – lai aizsardzības vai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu;

4) ceturtā – lai, maskēti veicot pārbaudi, iegūtu informāciju;

5) piektā – lai maskēti iegūtu informāciju;

6) sestā – lai noskaidrotu pastāvīgās uzturēšanās vietu;

7) septītā – lai noskaidrotu atrašanās vietu.

(4) Atkarībā no mērķa, kura dēļ Sistēmā iekļaujami ziņojumi par priekšmetiem vai dokumentiem, tiem ir šādas prioritātes:

1) pirmā – lai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā;

2) otrā – lai izņemtu;

3) trešā – lai, maskēti veicot pārbaudi, iegūtu informāciju;

4) ceturtā – lai maskēti iegūtu informāciju.

(5) Ziņojumu ar zemāku prioritāti Sistēmā var iekļaut vai uzturēt, saskaņojot ar šā likuma 7.pantā norādīto amatpersonu.

(6) Birojs koordinē institūciju un iestāžu rīcību sakarā ar ziņojumu uzturēšanu Sistēmā. Izņēmuma gadījumos, lai iekļautu Sistēmā augstākas prioritātes ziņojumu, Birojam ir tiesības dzēst no Sistēmas zemākas prioritātes ziņojumu, par to informējot šā likuma 7.pantā norādīto amatpersonu. Ja zemākas prioritātes ziņojums ir iekļauts saskaņā ar šā likuma 10.panta prasībām, Birojs to dzēš bez saskaņošanas.

13.pants. Dalībvalstu ziņojumu līdzāspastāvēšana

(1) Ja tiek saņemts dalībvalsts lūgums dzēst no Sistēmas Latvijas Republikas iekļautu ziņojumu, Birojs to dzēš, saskaņojot ar šā likuma 7.pantā norādīto amatpersonu vai 10.pantā norādīto iestādi. Ja šā likuma 7.pantā norādītā amatpersona vai 10.pantā norādītā iestāde nepiekrīt ziņojuma dzēšanai, pamatojot šādas rīcības iemeslu, ziņojums Sistēmā saglabājams.

(2) Ja Sistēmā ir iekļauts Sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktais dalībvalsts zemākas prioritātes ziņojums, kas liedz iekļaut ziņojumu Sistēmā, Birojs nosūta attiecīgajai dalībvalstij lūgumu dzēst no Sistēmas minēto ziņojumu.

IV nodaļa

Sistēmā iekļauto ziņojumu izpildes nodrošināšana

14.pants. Piekļuve Sistēmā esošajiem ziņojumiem

(1) Piekļuve Sistēmā esošajiem ziņojumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām personu, priekšmetu un dokumentu kontroles funkcijām nodrošināma šādām institūcijām un iestādēm:

1) Valsts policijai;

2) Drošības policijai;

3) Valsts robežsardzei;

4) Pašvaldības policijai;

5) Militārajai policijai;

6) Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai;

7) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;

8) Ceļu satiksmes drošības direkcijai;

9) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

10) Ārlietu ministrijas konsulārajam departamentam;

11) Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām;

12) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldei;

13) Ieslodzījuma vietu pārvaldei;

14) prokuratūrām;

15) tiesām;

16) Satversmes aizsardzības birojam.

(2) Centrs piešķir piekļuves tiesības Sistēmā esošajiem ziņojumiem šī panta pirmajā daļā minēto institūciju un iestāžu amatpersonām, pamatojoties uz institūcijas vai iestādes vadītāja pieprasījumu.

15.pants. Dalībvalstu iekļauto ziņojumu izvērtēšana

(1) Izvērtējot dalībvalsts ziņojumu un ar to saistīto papildinformāciju, Birojs pieņem lēmumu par ziņojumā prasītās darbības nepildīšanu Latvijas Republikā, ja ziņojuma izpildi nepieļauj normatīvo aktu prasības vai ja attiecībā uz konkrētajā ziņojumā prasīto darbību likumā noteiktajā kārtībā jau ir pieņemts lēmums, kas nepieļauj tās izpildi.

(2) Ja, pieņemot šā panta pirmajā daļā noteikto lēmumu, Biroja amatpersonai rodas pamatotas šaubas par ziņojumā prasītās darbības izpildes pieļaujamību, lēmumu pieņem, saskaņojot ar institūciju vai iestādi, kuras kompetencē ir jautājuma izlemšana par rīcību, kas seko ziņojumā prasītās darbības izpildei pēc personas atrašanās vietas konstatēšanas.

16.pants. Ziņojumu izpilde

(1) Šā likuma 14.panta pirmajā daļā minēto institūciju un iestāžu amatpersona, kas konstatē priekšmetu, dokumentu vai personu, par kuru Sistēmā iekļauts ziņojums, savas kompetences ietvaros veic normatīvajos aktos paredzētos pasākumus, lai tiktu sasniegts ziņojumā norādītais mērķis. Par konstatēto personu, priekšmetu vai dokumentu nekavējoties informējams Birojs.

(2) Pēc papildinformācijas saņemšanas Birojs veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības vai organizē minēto darbību veikšanu.

(3) Lai sasniegtu mērķi, kura dēļ ziņojums iekļauts Sistēmā, šā likuma 14.panta pirmajā daļā norādīto institūciju un iestāžu amatpersonas var:

1) pieprasīt nepieciešamo informāciju un paskaidrojumus;

2) pieprasīt un saņemt speciālista konsultāciju;

3) noteikt ekspertīzi un saņemt eksperta atzinumu;

4) iegūt paraugus un izņemt objektus, ja tas nepieciešams ekspertīzes veikšanai.

17.pants. Papildinformācijas apstrādāšanas nosacījumi

(1) Birojs, saņemot papildinformāciju, uzsāk pārbaudes lietu un visus ar papildinformācijas pārbaudi un ziņojuma izpildi saistītos materiālus glabā vienkopus. Uzsākot pārbaudes lietu, tā reģistrējama SIRENE informācijas sistēmā, norādot reģistrācijas numuru, lietas uzsākšanas datumu un īsu lietas saturu.

(2) Ja ir uzsākta pārbaudes lieta un Sistēmā ir ziņojums par pārbaudāmo personu, priekšmetu vai dokumentu, Birojs šādu lietu iznīcina (dzēš) pēc gada, skaitot no dienas, kad attiecīgais ziņojums dzēsts no Sistēmas. Ja uzsākta pārbaudes lieta, bet Sistēmā nav ziņojuma par pārbaudāmo personu, priekšmetu vai dokumentu, Birojs šādu lietu iznīcina (dzēš) pēc gada, skaitot no dienas, kad uzsākta pārbaudes lieta.

(3) Ja Latvijas Republikā ir veikti pasākumi ziņojumā norādītā mērķa sasniegšanai, Birojs pārbaudes lietu glabā Biroja arhīvā 10 gadus.

V nodaļa

Datu subjekta tiesības

18.pants. Personu tiesības saņemt informāciju

(1) Datu subjekts (vai tā pilnvarotā persona) par sevi var saņemt informāciju, kas glabājas Sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā, kā arī informāciju par personas datu saņēmējiem, ja šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā, kā arī ja datu izsniegšanas ierobežojumus nav noteikusi cita dalībvalsts.

(2) Informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja ziņojumi iekļauti Sistēmā un papildinformācija iekļauta SIRENE informācijas sistēmā sakarā ar Latvijas Republikā notiekošo kriminālprocesu vai operatīvās darbības procesu, informācija sniedzama ar procesa virzītāja vai attiecīgā operatīvās darbības subjekta atļauju, izņemot šā likuma 7.panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā paredzētos gadījumus.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 7.panta piektā daļa stājas spēkā vienlaikus ar Eiropas Padomes lēmumu par robežkontroles atcelšanu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.

2. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā, 9.panta trešajā daļā, 10.panta piektajā daļā un 18.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī.

Iekšlietu ministrs

I.Godmanis

Likumprojekta

“Šengenas informācijas sistēmas darbības likums”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2004.gada 1.maijā, Latvijas Republikai iestājoties Eiropas Savienībā, saskaņā ar Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (turpmāk – Akts par pievienošanos, publicēts Latvijas Vēstnesī 2003.gada 12.novembra Nr.159) 3.panta 2. un 4.punktu Latvijas Republika ir apņēmusies pievienoties Konvencijai, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām. Minētā konvencija, cita starpā, paredz Šengenas informācijas sistēmas izveidi, kas kalpo par kompensējošo mehānismu tam, ka nepastāv robežkontrole pie tās dalībvalstu iekšējām robežām, nodrošinot ātru informācijas apmaiņu par meklējamām personām, priekšmetiem un dokumentiem starp dalībvalstu tiesību aizsargājošajām iestādēm.

Konvencijas nosacījumi uzliek valstīm par pienākumu:
1) izveidot un uzturēt Šengenas informācijas sistēmu;

2) nozīmēt iestādi, kas ir atbildīga par Šengenas informācijas sistēmas valsts daļas darbību;

3) izveidot SIRENE biroju, kas ir atbildīgs par datu, kas tiek iekļauti Šengenas informācijas sistēmā, kvalitātes nodrošināšanas koordinatora uzdevumu veikšanu; apmainītos ar papildinformāciju, kas vajadzīga saistībā ar ziņojuma iekļaušanu Šengenas informācijas sistēmā un rīcību, konstatējot tajā ierakstu; koordinētu institūciju un iestāžu rīcību saistībā ar ziņojumu iekļaušanu Šengenas informācijas sistēmā un ziņojumā norādītā mērķa izpildi;

4) izveidot SIRENE biroja datorizēto vadības sistēmu, kas var automatizēt pēc iespējas lielāku daļu darba, kas saistīts ar SIRENE biroja darba uzdevumu izpildi.

Ievērojot to, ka minētā konvencija, kā arī Šengenas acquis kopumā, galvenokārt, regulē tos jautājumus, kas attiecas uz Šengenas informācijas sistēmas un SIRENE biroju funkcijām, neskarot katras valsts regulējumu, kas attiecas uz informācijas apriti, tās iekļaušanai Šengenas informācijas sistēmā, un ar to saistīto lēmumu pieņemšanas kārtību, ir nepieciešams likums, kas regulētu šos jautājumus, tādējādi, nodrošinātu no Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām izrietošo prasību izpildi Latvijas Republikā.

2. Tiesību akta projekta būtība

Normatīvā akta projekts paredz noteikt Šengenas informācijas sistēmas un SIRENE informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību Latvijas Republikā, kā arī par tās darbības nodrošināšanu atbildīgās institūcijas un to funkcijas.

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Pievienošanās Šengenas zonai veicinās Pušu pārrobežu sadarbību un sekmēs noziedzības samazināšanu pēc robežkontroles atcelšanas pie iekšējām robežām, kas savukārt radīs uzņēmējdarbībai labvēlīgo vidi un piesaistīs citu valstu uzņēmēju investīcijas.

3. Sociālo seku izvērtējums

Pēc pievienošanās Šengenas zonai uzlabosies sadarbība starp dalībvalstīm, kuras pilda Šengenas acquis nosacījumus un ir atcēlušas robežkontroli uz savstarpējām robežām, pilnveidojot informācijas apmaiņu, kas veicinās sadarbību cīņā pret noziedzību.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Konvencija, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām paredz atcelt robežkontroli uz iekšējām robežām, tāpēc ir nepieciešami kompensācijas mehānismi, no kuriem viens ir Šengenas informācijas sistēma, kas kalpo noziedzības profilakses un apkarošanas nodrošināšanai.

Šengenas informācijas sistēma Latvijas Republikai ir pilnīgi jauna informācijas sistēma, nevis pilnveidota vai pielāgota kāda jau pastāvoša sistēma. Šengenas informācijas sistēmas darbības likums ir nepieciešams, lai Latvijas teritorijā regulētu šo informācijas sistēmu – vienu no noziedzības apkarošanas kompensācijas mehānismiem.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

526,2

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

526,2

1 627,7

2 295,7

893,2

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

-1 627,7

-2 295,7

-893,2

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Izdevumi KOPĀ

526,2

1 627,7

2 295,7

893,2

5.1. TIESLIETU MINISTRIJA – KOPĀ

17,8

20,9

5.1.1. Datu valsts inspekcija (budžeta programma 27.00.00 „Datu aizsardzība”)

17,8

20,9

2008.gadā un turpmāk ik gadu –

· papildu 2 štata vienību uzturēšana – Ls 1 157

· (daļas vadītājs ar mēnešalgu Ls 517, piemaksu par intensitāti – 20%, vecākais inspektors ar mēnešalgu Ls 415, piemaksu par intensitāti 20%, atvaļinājuma pabalstu, novērtēšanas prēmiju)

· papildus atalgojums: (Ls 15 285 – Ls 14 353¹) = Ls 932

Ls 517 x 1,2 x 12 mēn + 2 x Ls 517 = Ls 8479

Ls 415 x 1,2 x 12 mēn + 2 x Ls 415 = Ls 6806

· papildus darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas:

Ls 225

Ls 932 x 0,2409 = Ls 225

17,8

1,2

· Pakalpojumi un uzturēšanas izdevumi 2 darbiniekiem (energoresursi, ūdens un citi komunālie maksājumi, telpu noma, apsaimniekošanas izdevumi, tehnikas apkope un izejmateriāli, kancelejas preces, sakaru pakalpojumi u.c.) – Ls 1 260

vid.Ls 62,50 x 2 pers. x 12 mēn. =

= Ls 1 500

1,5

· Ārvalstu komandējumi: Ls 4 500

6 komandējumi x Ls 750 = Ls 4 500

4,5

· Autotransporta noma: Ls 4 800

400 lati x 12 mēn. = Ls 4800

4,8

· Autotransporta uzturēšana (degvielas iegāde, apdrošināšana, tehniskā apkope u.c.): Ls 2400

Ls 200 x 12 mēn.= Ls 2 400

2,4

· Sabiedrības informēšana (informatīvie bukleti, informācija interneta portālos)

– Ls 5 500

5,5

· Kapitālie izdevumi infrastruktūrai- datortehnikas atjaunošanai, licencēm un programmatūrai - Ls 1 000

1,0

5.2. IEKŠLIETU MINISTRIJA - KOPĀ

508,4

1 598

2 274,8

872,3

5.2.1. Valsts policija (budžeta programma 06.00.00 „Valsts policijas darbība”)

117,7

812,9

1690,5

288

· papildu 9 štata vienību uzturēšana SIRENE birojā – Ls 114 810

114,8

– atalgojumi – Ls 79 983

Ø amatalga – Ls 51 240

vecākais inspektors

Ls 520 x 4pers. x 12mēn. = Ls 24 960

inspektors

Ls 438 x 5pers. x 12mēn. = Ls 26 280

Ø piemaksa par speciālo dienesta pakāpi: Ls 50vid x 9pers x 12mēn. = Ls 5 400

Ø piemaksa par smago noziegumu apkarošanu: Ls 80vid. x 9pers. x 12mēn. = Ls 8 640

Ø piemaksa par prombūtnē esoša darbinieka pienākumu pildīšanu: 0,5 x (Ls 51 240:12mēn.) = Ls 2 135

Ø piemaksa par papildus veicamo darbu: 0,5 x (Ls 51 240:12mēn.) = Ls 2 135

Ø prēmijas: 0,15 x Ls 69 550 = Ls 10 433

– pabalsti un kompensācijas – Ls 12 370

Ø atvaļinājuma pabalsts: Ls 51 240 : 12mēn. = Ls 4 270

Ø uzturdevas kompensācija: Ls 75 x 12mēn. x 9pers. = Ls 8 100

– darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls(79 983 + 4 270) x ,2409 = Ls 20 297

– formas tērpu iegāde Ls 240vid. X 9pers. = Ls 2 160

· Citi ar SIRENE biroja darbību saistīti izdevumi – Ls 24 570

24,6

– Ārvalstu komandējumi: 24komand. x Ls 555 = Ls 13 320

13,3

– Kancelejas preces, materiāli, pakalpojumi Ls 62,50 x 9pers. x 12mēn.= Ls 6 750

6,8

– Kapitālie izdevumi infrastruktūras un datortehnikas atjaunošanai, licencēm un programmatūrai: Ls 4 500

4,5

· Materiāltehniskais nodrošinājums informātikas un sakaru jomā

673,5

1551,1

148,6

– Papildu VNDPT pieslēgumu punktu ierīkošana teritoriālajās struktūrvienībās (t.sk. lauku rajonu policijas iecirkņos) Ls 649 x 41punkts = Ls 26 609

26,6

– Papildu VNDPT pieslēguma punktu abonēšanas maksa Ls 3 625 x 41 punkts = Ls 148 625

148,6

– Speciālu datoru iegāde uzstādīšanai operatīvajos transportlīdzekļos informācijas meklēšanas nodrošināšanai 850 gab. x Ls 2 200 = Ls 1 870 000

467,5

1402,5

– Papildu datortīkla drošības ierīču iegāde un uzstādīšana teritoriālajās struktūrvienībās 55 gab. x Ls 560 = Ls 30 800

30,8

5.2.2. Valsts robežsardze (budžeta programma 10.00.00 „Valsts robežsardzes darbība”)

99,0

10,8

· Esošās elektronisko sakaru infrastruktūras paplašināšana – Ls 25 048

25,0

– elektronisko sakaru kanalizācijas projekta izstrāde Ls 1 000;

– elektronisko sakaru kanalizācijas ierīkošana (galvenā ēka Nr.2) 175 m x 0,50 m x 0,80 m x 76 Ls/m = Ls 5 320;

– elektronisko sakaru kanalizācijas ierīkošana (galvenā ēka Nr.3) 300 m x 0,50 m x 0,80 m x 76 Ls/m = Ls 9 120;

– elektronisko sakaru kabeļu iegāde 100 pāri x 2,50 Ls/m = Ls 250;

– elektronisko sakaru kabeļu iegāde 20 pāri x 1,00 Ls/m = Ls 20;

– ATC „HICOM 300” paplašināšana – plates „SLMO” iegāde Ls 1 500;

– ATC „HICOM 300” apgreids – Ls 5 000;

– telefonu aparātu iegāde:16 gab. x Ls 168 = Ls 2 688;

– telefonu aparātu iegāde 10 gab. x Ls 15 = Ls 150

Pretzibens aizsardzības galvenajai ēkai projektēšana un ierīkošana – Ls 13 200

13,2

Robežsardzes informācijas sistēmas (REIS) saskarnes ar NSIS izstrāde un ieviešana – Ls 50 000

– projektēšana, programmatūras izstrāde – Ls 45 000;

– programmatūras testēšana un ieviešana – Ls 4 000;

– programmatūras dokumentācijas sagatavošana – Ls 1 000

2008.gadā un turpmāk ik gadu – Ls 10 800

10,8

– REIS NSIS saskarnes uzturēšana 4,5 cilvēkdienas/mēn. (ārpakalpojumu sniedzēja tehniskie speciālisti) x Ls 200 = 900 Ls/mēn. x 12 mēn. = Ls 10 800.

5.2.3. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (budžeta programma 11.00.00 „Pilsonības un migrācijas lietas”)

115,6

46,5

2008.gadā:

115,6

· Datortehnikas iegāde 20 gab. x Ls 750 = Ls 15 000

· Starpsistēmu saskarnes izstrāde – Ls 60 000

· 5 papildu štata vienību ieviešana – Ls 40 613 (5 pārvaldes vecākie referenti)

40,6

– atalgojumi – Ls 32 729

Ø amatalga: Ls 460 x 5pers. x 12mēn. = Ls 27 600

Ø piemaksa: 40% : Ls 460 x 5pers. x 0,4 = Ls 920

Ø prēmijas: 15% : Ls 28 060 x 0,15 = Ls 4 209

– darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: Ls 32 729 x 0,2409 = Ls 7 884

2009.gadā un turpmāk ik gadus:

46,5

· saskarnes programmatūras uzturēšana –Ls 46 528

5.2.4. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (budžeta programma 02.00.00 „Iekšlietu ministrijas vienotā sakaru un informācijas sistēma” apakšprogramma 02.02.00 „Informācijas sistēmu uzturēšana un vadība”)

390,7

570,5

527,0

Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas uzturēšana 2008.gadā un turpmāk:

527,0

· N.SIS programmatūras uzturēšana – Ls 300 000

300,0

· ORACLE datu bāzes vadības sistēmas uzturēšana – Ls 142 000

142,0

· Datu bāzu serveru tehnisko resursu uzturēšana – Ls 120 000 – Ls 75 000¹ = Ls 45,000

45,0

· SIRENE biroja darba plūsmas sistēmas uzturēšana (kurā ietilpst līdzekļi licencēm un programmatūras uzturēšanai) – Ls 15 000

15,0

· N.SIS lietotāju palīdzības dienesta informācijas sistēmas uzturēšana – Ls 25 000

25,0

Darba vietu nodrošināšana 2008.gadā – Ls 43 472:

– biroja tehnika (datori, printeri) – Ls 32 260;

– darba vietu aprīkojums (darba galdi, krēsls, skapji) – Ls 9 550’;

– darba vietu aprīkošanai nepieciešamais mazvērtīgais inventārs (lampas, statīvi dokumentiem, papīrgrozi) – Ls 1 662

43,5

5.3. ĢENERĀLPROKURATŪRA – KOPĀ (budžeta programma 01.00.00 „Prokuratūras iestāžu uzturēšana”)

8,8

· 2008.gadā: Ls 8 800:

11 datorkomplekti x Ls 800 (vid. cena) = Ls 8 800.

6. Cita informācija

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” saistībā ar likumprojekta īstenošanu piešķirta papildus valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem šādām iesaistītajām institūcijām šādu pasākumu īstenošanai:

– Datu valsts inspekcijai – 17,8 tūkst. latu 2 darbinieku atalgojumiem un VSAOI;

– Ārlietu ministrijai – 441,0 tūkst. latu sakaru punktu ierīkošanai un abonēšanas izdevumu segšanai;

– Iekšlietu ministrijas Informācijas centram – 390,7 tūkst. latu

Ø Šengenas informācijas sistēmas tehniskās vienības un lietotāju apmācības nodaļas uzturēšanai (315,7 tūkst. latu);

Ø Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas infrastruktūras uzturēšanai (75,0 tūkst. latu).

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai un Ģenerālprokuratūrai likumprojekta īstenošanai izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Lietoto apzīmējumu atšifrējums:

¹ Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam”

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus ir nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuri regulētu:

1) kārtību, kādā nodrošināma papildinformācijas pieejamība SIRENE Latvijas birojam un kārtību, kādā notiek papildinformācijas apmaiņa starp iestādēm;

2) kārtību, kādā likumprojekta 9.panta pirmajā daļā minētās institūcijas un iestādes pēc likumprojekta 7.pantā norādīto amatpersonu lēmuma saņemšanas iekļauj, labo un dzēš ziņojumus.

3) kārtību, kādā likumprojekta 10.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā norādītie ziņojumi tiek iekļauti Šengenas informācijas sistēmā;

4) informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību.

Saskaņā ar normatīvā akta projekta Pārejas noteikumu 2.punktu, Ministru kabinetam līdz 2007.gada 1.augustam ir uzdots izstrādāt augstāk minētos Ministru kabineta noteikumu projektus.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

- Konvencija, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (1985.gada 14.jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk tekstā – Šengenas konvencija) - publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2000.gada 22.septembrī Nr. L 239/19;

- Eiropas Savienības Padomes Lēmums 2005/211/TI (2005.gada 24.februāris) par dažu jaunu funkciju ieviešanu Šengenas Informācijas sistēmā, tostarp attiecībā uz terorisma apkarošanu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 2005.gada 15.marts Nr. L 68/44);

- Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1160/2005 (2005.gada 6.jūlijs), ar kuru Konvenciju, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, groza attiecībā uz to, kā par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu izsniegšanu atbildīgie dalībvalstu dienesti piekļūst Šengenas Informācijas sistēmai (dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 2005.gada 22.jūlijs Nr. L 191/18);

- Komisijas Lēmums (2006.gada 22.septembris) par grozījumu izdarīšanu Sirene rokasgrāmatā (turpmāk tekstā – Sirene rokasgrāmata) – publicēta Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 2006.gada 16.novembris Nr. L 317/41;

2.tabula

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

92., 93.

Atbilst

Šengenas konvencija

92.

Atbilst

Šengenas konvencija

92., 108.

Atbilst

Šengenas konvencija

118.

Atbilst

Šengenas konvencija

7.1.

95.

Atbilst

Šengenas konvencija

7.2.

98.

Atbilst

Šengenas konvencija

7.3.

100.

Atbilst

Šengenas konvencija

7.4.

97., 99.

Atbilst

Šengenas konvencija

7.5.

96.

Atbilst

Šengenas konvencija

95. – 100.

Atbilst

Šengenas konvencija

101.

Atbilst

Šengenas konvencija

10.

100.

Atbilst

Šengenas konvencija

13.

2.1.

Atbilst

Sirene rokasgrāmata

13.

107.

Atbilst

Šengenas konvencija

14.

101.

Atbilst

Šengenas konvencija

15.

94.

Atbilst

Šengenas konvencija

16.

104.

Atbilst

Šengenas konvencija

17.

112A.

Atbilst

Šengenas konvencija

18.

102., 109., 114.

Atbilst

Šengenas konvencija

5. Cita informācija

Saskaņā ar 17.protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 2004.gada 16.decembris Nr. C 310/348), kas pievienots Eiropas Konstitūcijai noteikto, Šengenas acquis, kas ietver līgumus par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kurus 1985.gada 14.jūnijā un 1990.gada 19.jūnijā parakstījušas konkrētas Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī ar tiem saistītus nolīgumus un uz to pamata pieņemtus noteikumus, ir iekļauts Eiropas Savienības sistēmā.

Saskaņā ar minētā protokola 2.pantu, Padome aizstāj Izpildu komiteju, kas izveidota ar Šengenas līgumiem. Atbilstoši šā protokola 7.pantam, Šengenas acquis nedalīti jāpieņem visām pievienošanās kandidātvalstīm.

Ņemot vērā minēto, kā arī Aktā par pievienošanos noteikto, likumprojekta regulējums atbilst Šengenas acquis kopumam.

Vienlaikus jānorāda, ka likumprojekts atbilst Eiropas Padomes 1957.gada 13.decembra Konvencijai par izdošanu un tās Papildprotokoliem, Eiropas Padomes 1959.gada 20.aprīļa Konvencijai par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās Papildprotokolam; Eiropas Padomes 1970.gada 28.maija Konvencijai par tiesu spriedumu starptautisko spēkā esamību; Eiropas Padomes 1972.gada 15.maija Konvencijai par tiesvedības nodošanu krimināllietās; Eiropas Padomes 1983.gada 21.marta Konvencijai par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai un tās Papildprotokolam, kā arī Padomes 2002.gada 13.jūnija Pamatlēmumam par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Nevalstisko organizāciju pozīcija nav noskaidrota.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti un sabiedriskās domas viedoklis nav noskaidrots.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		1. 2002. gadā Vācijā 2 dienu izpēte SIRENE birojā – Šengenas informācijas sistēmas (turpmāk tekstā – SIS) darbības principi, datu iekļaušanas SIS saskaņā ar Šengenas konvencijas 95.-100.panta prasībām, uzturēšanas un dzēšanas nianses; normatīvie akti, kas regulē SIS un SIRENE darbību, datu aizsardzība, reaģēšana uz gadījumiem, kad konstatēti ieraksti SIS, SIRENE darba organizācija un tā vieta kopējā tiesībaizsargājošo iestāžu struktūrā, u.c.; 2. 2003. gadā Vācijā 5 dienu izpēte - normatīvie akti, kas regulē SIS un SIRENE darbību, datu aizsardzība, reaģēšana uz gadījumiem, kad konstatēti ieraksti SIS, SIRENE darba organizācija un tā vieta kopējā tiesībaizsargājošo iestāžu struktūrā, personu mērķtiecīgās meklēšanas nozīme un organizācija; 3. 2003. gads Vācijas ekspertu 1. dienas seminārs Latvijā (piedalījās pārstāvji no Tieslietu ministrijas (TM), Ģenerālprokuratūras (ĢP), Valsts policijas (VP), Valsts robežsardzes (VRS)) – SIS darbības principi, policijas sadarbība, Eiropas apcietinājuma lēmums; 4. 2004. gada 27.03. - 02.04. izpētes vizīte Norvēģijas SIRENE birojā – SIS darbības principi (Šengenas konvencijas 92. - 118. pants un Sirene rokasgrāmata), SIRENE loma, SIS un SIRENE darbību reglamentējošie normatīvie akti, ieskaitot iekšējās instrukcijas, SIS un SIRENE biroju izveides projekti, SIRENE informācijas sistēmas izveide un darbības principi, biometrijas datu izmantošana personu meklēšanā; 5. 2004. gads 27.07. seminārs Lielbritānijā - Šengenas konvencijas 96.panta regulējuma nozīme un izmantošana tiesībaizsargājšo iestāžu darbā; 6. 2004. gada 23.10.- 29.10. izpētes vizīte Spānijā - SIS darbības principi (Šengenas konvencijas 92.- 118.pants, Sirene rokasgrāmata), SIRENE loma un vieta kopējā tiesībaizsargājošo iestāžu struktūrā, pārrobežu novērošana un pārrobežu vajāšana, biometrijas datu apstrāde; 7. 2004. gada. 28.11.- 02.12. izpētes vizīte Nīderlandē – SIS darbības principi (Šengenas konvencijas 92.- 118.pants, Sirene rokasgrāmata), SIRENE loma un vieta kopējā tiesībaizsargājošo iestāžu struktūrā, policijas sadarbība un Eiropas apcietinājuma lēmums; 8. 2005. gadā konsultācijas ar ekspertiem Zviedrijā un Itālijā – SIRENE informācijas sistēmas darbības principi; 9. 2005. gada decembrī 2 dienu seminārs par SIS darbības principiem (piedalījās pārstāvji no Iekšlietu ministrijas (IeM), VP un VRS), kuru vadīja eksperti no Vācijas; 10. 2005. gadā 1 dienas seminārs par SIS un SIRENE Informācijas sistēmas darbības principiem (piedalījās IeM, VP un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvji), kuru vadīja eksperti no Norvēģijas; 11. 2005. gadā „Twininng light” projekta ietvaros, kas notika sadarbībā ar Austrijas ekspertiem, ietvaros notika vairāki semināri par dažādām tēmām saistībā ar SIS; 12. 2005. gadā izpētes brauciens uz Austriju (piedalījās pārstāvji no IeM, VP, VRS, PMLP un Informācijas centra) par SIS un SIRENE darbības jautājumiem.
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Tiks paplašinātas sekojošu institūciju funkcijas: Valsts policijai, Drošības policijai, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Militārai policijai, tiesu iestādēm, prokuratūrai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Satversmes aizsardzības birojam, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, Datu valsts inspekcijai un Ceļu satiksmes drošības direkcijai.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība par likumu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietojot to normatīvo aktu informācijas sistēmā “NAIS”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā, Fizisko personu datu aizsardzības likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	V.Vītoliņš

23.04.2007 13:40

3300

V. Vītoliņš

7219533, vilnis.vitolins@iem.gov.lv

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde